skaisti. viss ir tik ļoti skaisti.!! bet then again.. kāpēc es nejūtos laimīga.. kur gan ir loģika tajā, ka apzinies, ka tev jabūt laimīgam, ka esi laimīgs, bet to gluži vnk nespēj sajust. tā itkā tādas laimes sajūtas nemaz nebūtu.. i’m messed up, yeah i know.
šis stikla būrītis kurā tu tiec ielikts, un kas pārējiem šķiet tev neredzams, tev ir pavisam viegli sataustāms pat ja nespēj noķert tā robežas savā redzeslokā. tu spēj šīs robežas ieelpot.. un tās lēnām tevi nosmacē, pa vienai elpai vien. un tad viss pēkšņi ir mainījies. nav jau tā, ka tas darīts speciāli, it’s just the way how it goes. tā ir pieņemts. tava brīvība vairs nav brīvībā. tā vairs nav tikai tava brīvība.. bet es nemāku, es nemāku vairs būt kāda cita cilvēks, i’m can be just my own person.!
jā, laime patiešām nav Pī reiz eR kvadrātā. and truth is – nekad arī nebūs. tas viss mūsdienās ir pārāk overrated. ir realitāte. un realitāte mīļie nu ir tāda kāda tā ir – nevis tāda kādu mēs to gribētu redzēt. ar to gluži vienkārši ir jāiemācas sadzīvot.!
un mana realitāte ir tāda, ka pat skaistais mani nesalabos. i’m messed up for life.! un jo ātrāk cilvēki to sapratīs, jo vieglāk visiem būs. tāpēc nemeklējiet manī to, kā manī nav.. nemeklējiet arī laimi. un es, es palikšu ar savām gaismiņām, savu mazo pasaulīti un savām domām haotiski izkaisītām ar melnu tinti uz rūtiņu lapām stundām ilgi meklējot veidu kā no tā visa to make some sense. un galu galā būšu pa savam nejūtīgi laimīga (:
+ paskatījos šodien Edgara to kurš Bucītis bildes, un sapratu to cik ļoti es atdotu pilnīgi visu, kas man ir, lai būtu viņa vietā. viņam pieder visa plašā pasaule, fotogrāfēšana un pats galvenais brīvības sajūta, neierobežotas brīvības sajūta. ak, kā man gribas viņu satikt.! to vārdos nav iespējams aprakstīt.. bet viņš, viņš šodien ir kkur tālu prom un rada mākslu, bet es still ceru, ka drīz drīz paviesosies mājās.. gribu.!
skan: florence + the machine – breaking down.
20111127
i am the ocean, i am the sea.. there is a world inside of me.
20111030
smuki mākoņi spilvenā manā.
dzīve ir kā smuku mākoņu kombinācija debesīs, tu nekad nezini, kad sāks līt, tu nezini cik ilgi tie aizsegs sauli, tu nezini uz kurieni tie aizslīd, tu nezini ko tie cenšas tev pateikt zīmējot debesīs baltās gleznas.. bet tu apzinies cik skaisti viņi ir no matter what.! dzīve ir piedzīvojums, kuru ir jāiemācās piedzīvot un galvenais ļauties tam, jo ir lietas, kuras nevajag analizēt ar logaritmiskām funkcijām vai ņūtona otro likumu. dažreiz gluži vienkārši vajag paspert pus solīti uz atpakaļu un ļaut visam satīties tā kā liktenis to ir iecerējis, gluži kā mazam laimes kamolītim (:
ir taču tik skaisti vienu rītu pamosties un saprast, ka viss pēkšņi ir savādāk.. labāk. varētu pat apgalvot, ka gandrīz tieši tā kā vienmēr ir gribējies un beidzot šķiet, ka viss ir pareizi. un iestājas tāds iekšējs miers, kad dzirdi vairs tik savu sirdi tikšķot mazliet paātrinātā ritmā un domās plosies vairs tikai tu. apkārtējās vienmuļās pasaulītes vairs nav, ir tikai smaids un tavs dzidri zilās bangojošās jūras acu skatiens.. un man paliek mazliet grūtāk elpot.!
šobrīd ir jāsaprot tikai viens – to, ka šajā 2011. gadā vairs atlikuši tikai nieka 2 mēneši, kuri paskries gaismas ātrumā, un pa šiem 2 mēnešiem ir jāpaspēj sadarīt visi nepadarīties dari.! jo 2012. gads ir jāsāk no baltas, jaunas un tīras lapas, ar lielām pārmaiņām ar sākumu visai pārējai dzīvei, ar laimi un smiekliem, ar brīvību rokas stiepienā un to būšanu mājās sajūtu, kas viss liekas tik pašsaprotams un burvīgs (: ..bet tagad, tagad ir jāpacenšas mazliet vairāk, lai to visu iegūtu, jo 2 mēnēši ir sooooo tā visa vērts.! ja vien jūs zinātu mani mīļie, cik ļoti es gaidu jauno gadu ar jānvāri, jo es zinu, ka būs patīkamas pārmaiņas un beidzot es pat varētu apgalvot, ka tiks atrasts tas prieks par laimīgām beigām vai vismaz tā sākuma punkts tālākai līniju savienošanai, murrr (:
jā.! man patīk būt tieši tur, kur šobrīd atrodos un tieši ar tiem cilvēkiem apkārt, kas šeit šobrīd ir, jo laimes pareizo formulu nevar izskaidrot ar formulu, tas ir jāpiedzīvo un jāieelpo.!! turpinam priecāties par smukiem mākoņiem mazie un atceramies reizi pa reizei arī ielepot laimi, tas ir tā vērts ^___^
p.s. - the kiss is a lovely trick designed by nature to stop speech when words become superfluous.
nosapņoja tūta at 9:21:00 pēcp. 0 comments
vārdi: 2 mēneši, domas, dzīve, laime, mirklis, miu, new year, pārmaiņas, smaids, smuki mākoņi
20110612
i would like to marry rain, someday.
vakar.. vakar es biju no visiem sirds dziļumiem laimīgs bērns. un tāds prieks un laime pateicoties lietum, negaisam un mazajām lietus lāsēm, kas mācas mirt savādāk. *sun*
tas bija tik patīkami jauki, kad vakar pērkona negaiss tāds īstais un pirmais šajā burvīgajā vasarā mani pārsteidza centrā nesagatavotu un no zilām debesīm. bija tik patīkami stāvēt starp lācplēša un ģertrūdes ielu un sajust mazās lietus lāses, kas maigi klauvēja pie ādas un saprast, ka nav jēgas skriet vai steigties meklēt jumtiņu zem kura paslēpties jo būsi cauri slapjšs tāpat. (: tā vietā tu paveries debesīs un pasmaidi cik plaši vien vari un nodomā – bring it on. un tad mazais lietutiņš parvēršas pamatīgā negaisā ar pērkonu un zibeņiem un daudz daudz lietus lāsēm kas gāžas kā ar spaiņiem un tevi maigi sadragā, bet viss ko tu spēj ir stāvēt lēni grimstot siltā peļķē asfalta vidū un no sirds smaidīt. tad es novilku pludmales čības un devos ar basām kājām pastaidziņā pa lāčplēša ielu lecot peļķēs un priecājoties. un tik patīkamas sajūtas, kad redzi pretim nākot cilvēkus bez lietussargiem arī ar basām kājām un milzīgiem smaidiem sejā, kuri tevi pamanot gluži tā pat kā tu viņus mazliet iesmejies, ahh bauda dvēselītei. ^___^ patīk redzēt tādus cilvēkus, kuri arī dievina lietu un tam uzsmaida, nevis iet saīgnuši un dusmīgi par to, ka tie galīgi izlijuši. un lietutiņš bija tik silts, nu pavisam silts gluži kā piens, murrr. tas bija viennozīmīgi tāds skaists mirklis, it īpaši, kad vēl galvā visu šo laiku ir tikai vien cilvēks kuram tad tu arī neskatoties uz lietu paņem telefonu un aizraksti – pasmaidi (:
tik žēl, ka tas effort netika laikam saprasts. un vispār maziet skumji cik ātri gan cilvēki dažreiz padodas attiecībā uz lietām, kas tiem teicas būt svarīgas. tā loģika par visu vai neko, ir tāda muļķīga, bet neiešu jau dusmoties, jo ja jau tik ātri padodas tad nav lemts un nav tā vērts, laikam.. go figure.!
labāk turpināšu priecāties par lietus lāsēm un negaisiem un būt totally in love with those moments, gluži kā mazs bērns un neko nepadarīsiet man. jā, es gribu apprecēt lietu, paldies. *sun* :D
20110529
tas nav sapnis, it’s real.
kāds reiz ir teicis, ka nav nekā tāda, ko cilvēka sirds nespētu saprast, ir tikai lietas, ko cilvēka prāts atsakās pieņemt.
vispār jau ar to prātu vienmēr ir tā mazliet tricky, ņu vismaz ar manējo, tas pat varētu apgalvot, ka dzīvo savu atsevišķu dzīvi un es viņam pat piekristu. varētu arī pat apgalvot, ka my mind makes up this non-existent bullshit, un lielākoties tam visas es arī noticu, kaut arī racionāla iemesla to darīt nav. bet ziniet, pēdējā laikā, tas viss ir beidzies, šķiet, ka my mind ir izlēmis, ka manas pašas domas un rīcības ir atzīstamas par labu esam, lai nepretotos man. un par to man ir prieciņš, jo šobrīd viss ir tieši tik ļoti labi (pat neskatoties uz dažiem blakus sīkumiem, kuri nav tik awesome), lai negribētos neko sačakarēt, un ka ir lieliski arī bez visām spēlēm un mindfaking – vnk ir prieciņš defaultā. ir patīkami, kad prāts un sirds ir līdzsvarā.
Ziedonis reiz ir rakstījis, ka cilvēcības augstākajās virsotnēs man ir bail – tur viss pārāk skaists. ziniet, Ziedonis ir mazliet lielisks cilvēks un ir grūti viņam nepiekrist. cilvēkiem patiešām ir bail, viņiem vienmēr ir no kkā bail. arī, kad viss ir kārtībā un viņi ir laimīgi, viņiem ir bail. arī no skaistuma un skaistā viņiem ir bail. bailes nejau vienmēr pastāv sliktā nozīmē, bailes jau arī var būt pozitīvas un šobrīd man ir pavisam mazliet bail, par to, ka viss notiek pareizi un skaisti, un tā mazliet arī smieklīgi par to, ka ir tik daudz sakritību. un ir tas iekšējais nebeidzams prieciņš, kurš saulstarojas uz āru, un smaids un tie taureņi.. – jā, es esmu taureņu lidlauks.! un šoreiz es nevēlos visu savu prieciņu izlikt šeit, jo uzskatu, ka daži no tiem, kas šeit mēdz iegriezties nav pelnījuši uzzināt detaļas. bet ne par viņiem, viņi lai dzīvojas savā pasaulītē, jo i just don’t care, jo šis taureņu prieks paliks. (:
un tālāk.. tālāk ir kkas skaists nu gandrīz vai gluži kā pasakās, kas parasti beidzas ar vārdiem - and they lived happily ever after. pat ja tas viss vēl priekšā soli pa solītim. jo jā, mēs jau vēl esam jauni, un nekas nebeidzas. tieši otrādāk – viss tikai sākas. un tālāk tikai uz augšu un vēl labāk, jo šī patiešām būs viena no skaistākajām vasarām, mums visiem jaukajiem un kopā, un ar prieku un smiekliem, un sauli. un man vēl ir tāds lielais bonusa prieciņš par Ievu un to, ka izdodas un redzi super cilvēku beidzot ar saviem mazajiem prieciņiem, un tomēr notiek tā kā tam ir jānotiek, jo labi cilvēki ir pelnījuši laimi, un viņi cīnās, un viņi iegūst, lai arī cik daudz laika tas prasītu – tas ir pats galvenais.! un mazliet novēršoties no tēmas - pārējiem vnk ir jāpieaug, un vienreiz jāsaprot, ka vari jau heitot un stuff, bet īsti nesaprotu kāds no tā labums, ja tam cilvēkam par tavu heitošanu ir pilnīgi vienalga un viņš laimīgi dzīvojas savā pasaulītē ar lieliskiem cilvēkiem apkārt. sanāk, ka tu čakarē tik savu dzīvi, lai kko pieradītu sev – well, good luck with everything. (: es turpināšu saulstaroties un dzīvot šodienā un 2011. gada vasarā. būšu laimīgs bērns ar ceriņu smaidu un lietus prieku, un vasaras silto nakšu smiekliem. jo šis nav sapnis, it’s real.! un viss pārējais ir totally dēmn tā vērts mīļie, dzīve izdodas. *sun*
p.s. – un domāju, ka 03.-05.06.2011. ienesīs vēl daudz vairāk prieciņa un saulstarošanos, un citus mazos sīkumus. miu. ^___^
nosapņoja tūta at 9:11:00 pēcp.
vārdi: grow up, heiteri, ieva, laime, prāts, prieciņš, saulstarošanās, taureņi, Ziedonis
20110517
heavenly intoxicated.
labvakar mani jaukie meža zvēriņi. (:
šovakar laikam vēlos ar jums padalīties savā prieciņā par dažiem nieciņiem. pirmām kārtām jau laikam jāsāk ar to, ka jau rit 2 nedēļas sākums, kad nedods uz darbiņu. patiesībā tik dīvainas un neierastas sajūtas, un viennozīmīgi varu apgalvot – mīlu būt darbaholiķim. es patiešām nespēju saprast ko dara tie cilvēki, kas nestrādā. kā viņi nejūk prātā no pārlieku daudzā brīvā laika.?! es pa šo nedēļu nu galīgi nespēju pierast pie tik lielas brīvības, un prieks, ka jau parīt atgriezīšos ierastajā rutīniņā, kas man ir tik mīļa. *sun* bet šis brīvais laiciņš man pavisam ļoti bija nepieciešams, lai pabūtu pie visiem iespējamajiem ārstiem, jo veselība bija mazliet sākusi niķoties un pagājušās nedēļas sākumā man tā pavisam skaisti paziņoja, ka man iespējams ir aritmija (slimība, kas mēdz būt veciem cilvēkiem, un retos gadījumos manā vecumā. un manā vecumā tas ir dzīvībai bīstami.), taču pēc daudz un dažādām interesantām pārbaudēm man šodien paziņoja, ka man paldies dievam šī trakuma nav. mans gaidīšanas nemiers ir pārgājis un es vairs neesmu iekšējā karā ar savām emocijām, patiešām kā akmens no sirds novēlās. bet jā katrā ziņā viss šis man lika mazliet apdomāties un nonākt pie pāris secinājumiem, kas turpmāk un forward būs jāievieš manā dzīvītē.
vēl laikam noteikti jāpiemin, 6dien bija muzeju nakts un protams arī eirovīzijas fināls, kurā uzvarēja jaukā Azerbaidžānas dziesmiņa, bet nu tas šobrīd nav tik būtiski. laiciņš katrā ziņā mūs lutināja šajā muzeju naktī un bija patīkami būt vecrīgā, ja vienīgi to cilvēku varēja būt pamazāk, tie pūļi mēdz būt mazliet krītoši uz nerviem. vakars sākās ar alus dzeršanu kanālmalā kopā Kristu, Lauri un Agri, vērojot aktīvo bebra kungu un weird cilvēkus, kas uzvedās kā pirmo reizi dzīvē redzējuši tādu dzīvnieku, vēl runājot visādas muļķības un smejoties, un visbeidzot gaidot Ievu pievienojamies mums. :) bet tā kā tas putniņš mums kavējās savu mazo iemeslu dēļ, tad mēs sākām muzeju apskati bez viņas. visu padarīšanu iesākām ar sporta muzeju, vai pareizāk sakot visu iesākām ar kartes pētīšano un mazo vecrīgas ielu iepazīšanu, lai šo muzeju atrastu, ko pēc mazas maldīšanās starp ielām izdevās tomēr uzziet. nekā traki awesome tur nebija, ja nu vienīgi pūču stuff (savējie sapratīs) :D pēc tam devāmies tālāk uz blakus esošo fotogrāfijas muzeju, kurā es šogad mazliet vīlos, jo apskatīt varēja tik vienu telpu – no seriously wtf.?! tad mūs sazvanīja Ieva un mēģināju viņai izskaidrot ceļu līdz muzejam, bet nu jā nesanāk man skaidrot un Ievai uztvert :D so devāmies līdz Atslēgai, kur bija arī Mārtiņš un Andris. tur nostāvējuši kādu laiciņu ārā tomēr nolēmām par labu vēl viena muzeja apmeklējumam un tāpēc devāmies uz lv nacionālo vēstures muzeju, kuram burtiski mēs izlidojām cauri apsmejot eksponātu, bet bija fun. ar to arī mūsu muzeju nakts noslēdzās, bet iesākās āfterpārtija daļa, kuru ieskandinājām kiwi bārā un ar ko gan citu, ja ne ar šrekiem (btw mēs tur tagad jau esam vip klienti ar savām atlaidītēm, naiss) un tālāk ripojām uz Atslēgu, jo pārbaudītas vērtības ir labas vērtības. tur uzradās arī Andis un 3 Zanes un vēl pāris cilvēki un ballīte uzņēma apgriezienus. protams, bija zilās lagūnas un sidrs un tad ļoti dīvainā kārtā mēs dzērām alu (jāpiemin ka alus ballējoties nebija dzert jau aptuveni 5-6 mēnešus) un mēs ar Ievu beidzot sapratām kur ir maģija, lai būtu ballīte uz pareizajiem viļņiem. (: aii un protams mūsu mīļā tower spēle, kur visi pārsmējāmies un bija kārtējo reizi riktīgs fun ar šiem koka klucīšiem. vispār šajā vakarā secināju, ka mēs smējāmies tiiiik ļoti daudz, kā vēl nekad un pilnīgas muļķības dažbrīd tika runātas, bet tas nekas, jo smieties no sirds taču ir tik skaisti. un tā kkā nemanot mēs aizsmējāmies līdz pat agram rītam, kad bāru slēdza ciet, uzradās gan ašā doma par to, ka jāturpina pasāciens andrejsalā, bet tākā tika piedāvāts free ride at home, es paķēru šo opciju labāk. nu tāda patiešām izdevusies muzeju nakts mums bija, bet kā gan savādāk ar šiem maniem jaukajiem cilvēkiem un smiekliem nonstopā + mazo, bet jauko sarakstīti ar sms ar kādu kurš tajā naktī nevarēja būt ar mums, bet manās domā jau bija gan. :)
šodien noskatoties kādu filmu nācu pie apziņas, ka mums jau visiem pa lielam ir galvā tā sauktais check list’s, ko mēs gribētu savā lieliskajā cilvēkā mums blakus, un patiesību sakot, tas laikam ir cilvēku biggest issue. bet ir taču jāsaprot, ka nav tādas lietas kā perfection un līdz ar to viss šis uzburtais un neīstais mākonis mūs attur no tik daudzām iespējām un patīkamiem piedzīvojumiem. mīlestība taču galu galā ir priekš cilvēkiem, kuri ir reālisti un pietiekoši gudri, lai atļautu sevi uzticēt kādam citam un veidotu visu no sākuma kopā. un tikai ar to visu mēs saprotam, ka mūsu tik ilgi perfekti būvētie sapņi vien patiesībā ir īstas attiecības, nevis kkādi punkti ko izsvītrot no sava lista. tikai tā mēs apzinamies, ka patiesībā tas viens lieliskais cilvēks, nav pilnīgi nekas no tā saraksta, bet ir real un viņš pats, kas ir daudz vairāk par visu, kas sapņots.
un vēl mazliet jāparaksta šeit par to, cik jauki ir piedurties pie kkā, ko es šoreiz gluži vnk nesaprotu, kas tas ir. well, for sure it’s a mystery, even for me. bet man patiešām tīk lidināties kkur mazliet virs zemes, un katru dienu atrast kko, kas tevī mani piedur vēl mazliet vairāk, un parasti tas notiek brīdī, kad es sāku par to visu skaistumu šaubīties. tas laikam nozīmē tikai to, ka liktenis cenšas man pateikt, lai es apstājos un šoreiz necenšos atrast kko, kas man nepatiktu, bet vnk baudu mirkli pēc mirkļa. (: atgriežoties pie tā jaukā, kas notiek ar mani, tad i am not trying anymore, i am just living it. jo ir diezgan lieliskas visas šī sajūtas. un vēl detaļas, tās mazās skaistās sīkās detaļas, ko lielākais vairākums palaiž garām, jo viņiem tas vien nieki šķiet, bet man tā visa krāsainā pasaule ap mani. un arī tu to visu šķiet redzi tā - kā mazus krāsainus stikla gabaliņus, kas glīti sakrīt dzīves kaleidoskopā izveidojot dzīves gleznu. (: es nezinu, kas mani sagaida tālāk, un vai vispār sagaida, bet šobrīd es baudīšu to katru mirkli, kas man ir, ķeršu iespējas un būšu šodienā, jo at the end of the day tas ir viss ko var vēlēties, lai būtu patiešām laimīgs cilvēks ar skatu nākotnē. jaukus sapņus visiem. ^____^
p.s. – neaizmirstiet saskatīt ikdienā tos mazos krāsainos stikliņus, tu nekad nevari zināt, kad kāds no tiem visiem ievilks tevi skaistā piedzīvojumā.!
nosapņoja tūta at 1:09:00 priekšp. 2 comments
vārdi: atvaļinājums, ārsti, ballīte, darbs, dzīve, laime, letieši, mīlestība, muzeju nakts, piedzīvojums, prieks, skaistums, smiekli, veselība
20110508
visi vārdi kas tevī.
dzejolīši kā mazi kamolīši tinas un mincītim ir mazie dzīves prieciņi par nieciņiem, jo mana mūza ir atgriezusies un man gribas rakstīt, man ir ko rakstīt, es rakstu.. vakardienas nakts bija mana mūza un mana dvēsele uz baltās papīra lapas 2h garumā, un turpinot šorīt ar pirmajiem saules stariem manā svētdienas rītā, kuri vēl joprojām ir debešķīgi skaisti, un nu jau tie smaržo pēc manas vasaras un zemenēm pienā. nu tā pavisam skaisti. un dzejolītis man blakus guļ pavisam glīts, kas šķiet ir pat veltījums kādam, bet neesmu vēl īsti pārliecināta. emocijām jānosēžas un vārdiem jāieguļas baltajā lapā un jākļūst vienam veselumā, tad.. tad es zināšu, jutīšu un mīlēšu, šo dienu, kas man atdeva rakstītprieku. dzīvojiet mīļie, nevis vnk eksistējiet – tas ir tā vērts. sagaršo prieku uz mēles svētdienā ar sauli augstu debesīs un mieru sirdī ir pasakaini skaisti. ♥
[mans pagājušās nakts lolojums.]
***
ieklausies kā klusums runā
tiem vārdiem katram sava elpa.
rīts uz mana pleca mostas
un es dzirdu mazās lietus lāses,
kas uz manas ādas klauvē.
tās pēc tevis taujā,
negrib mirt tās saules kaujā.
starp diviem bezmiegiem ir diena,
tai saule kabatā un tā nav viena.
tā vienkārši ņemt un apsēsties uz jumta,
un dzirdēt kā tu dzīvo domās manās.
tevī maldos es, kā neaicināts viesis
jo brīdī, kad pamats zūd zem kājām,
ir grūti rast sev vietu mājām.
nav skumjām vairs manī telpas,
un uz iekšu sev ceļu lauž prieks.
tu esi viss, kas man pieder
un, viss ko es nedrīkstu paturēt šai dienā,
kad mani saules kamolīši šķiet kā nieks.
un miera ostā piestāj doma mana,
tā prieka jūra tava.
pusnaktī mans skatiens satika tavējo,
un es pazaudēju simts trokšņos, runās un steigās to,
kas kā sapņaina pasaule dzima tevī.
un kas gan pateiks, ko šodien man mīlēt,
kad tevis un manis vairs nav.
tik tu ar vārdiem spēj pacelt sauli,
kas pār manu smaidu nekad nenoriet.
jā, tā bija cita dzīve, pilna cita prieka.
un es vairs netraucēšu tavu sapņu trauslo miegu
par zemeņu sarkano sniegu.
kā kaķpēdiņas ar pukstošiem soļiem nāk,
mazās lietus lāses saules kaujā izpostīt mani sāk.
tik tu kā pasaules smaids ieripo manā plaukstā,
kur bērns, kurš kādreiz smējās -
sauli atcerējās.
skan: emīls balceris – zelta sirds.
nosapņoja tūta at 3:10:00 pēcp. 0 comments
vārdi: dzeja, dzejolīši, kamolīši, laime, mūza, prieks, rakstīšana, saule, smaids, svētdiena, tev, vasara
20110425
in your atmosphere.
labvakar, man ir pilnīgs un totāls pavasaris galvā. 5dien sanāca aizrunāties skaipiņā līdz 4iem naktī, un pagājušo nakti tuvu ļoti tuvu tam, pavisam ļoti sen šitā nav darīts, tāpēc reizē kkas vecs, bet pavisam jauns. un ziniet, šoreiz nejau par kkādām muļķībām (nu labi arī par tām), bet pa lielam runājot par svarīgām dzīves detaļām, par bērnību, par jauko un netik ļoti jauki, par sīkumiem un svarīgumiem. smejoties tik daudz, ka mazliet grūti elpot, un smaidot tik daudz, ka sejā parādās jau permanents smaids, kurš nepazūd, un nepavisam negribot doties gulēt, kaut arī jau tuliņ rīts. nu tā pavisam jauki. un šoreiz tik ļoti šķiet, ka viss notiek pareizi, un pakāpeniski un tā, ka ir prieciņš. nu gluži kā karstā vasaras vakarā, kad esi pie jūras un sajūti mazliet zosādu – tieši tik daudz lai to tā īsti nemanītu, bet pietiekoši, lai saprastu, ka tuliņ tuliņ sāks gāzt siltais vasaras lietus. un tu zini, ka nav jēgas skriet un slēpties, tas tevi tāpat izmērcēs līdz kaulam ar savu patīkamo lietus smaržu un remdeni lielajām lietus lāsēm, kas tevi gluži kā kutinot cenšas atstāt bez elpas. (:
es jūtu tā patiešām no sirds, ka viss šoreiz būs tā kā es to vēlos, un tā skaisti un vasarā, un piepildītā ar sauli, kad vari vārtīties pie jūras smiltiņās, redzēt to prieku jūras atspūlgā un gluži vnk būt mierā ar sevi, jo apzinies, ka šoreiz no visām citām miljons reizēm tu neko nesačakarēsi. šoreiz tu ļaujies viļņu plūsmai un lēni tiec ieaijāta jūras netveramajā dziļumā, kur tevi sargā saules spīgulīši, kas dejo virs ūdens kā mazi zeltaini punktiņi. tie ir tavi laimes punktiņi, un kāds ir tava saule. ^____^
skan: brooke fraser – something in the water (nespēju tikt no šīs burvīgās dziesmas vaļā, un jūtu, ka šī būs mana 2011 summer song. un gluži vnk tā man asociējas ar tevi, nezinot pat kādēļ).
nosapņoja tūta at 9:25:00 pēcp. 0 comments
vārdi: laime, pavasaris galvā, saruniņas, saule, sirds, tu, un vasara aiz loga, vasaras lietus
20110402
a glorious headfuck thing.
labdien, dārgie lasītāji, kas vēl laiku pa laikam šeit iegriežas ar cerību, ka neesmu par jums pilnībā piemirsusi un kādā mirklī šeit ierakstīšu kaut vienu vārdu par savu būšanu šajā pasaulītē. tad ziniet, es atkal esmu atgriezusies, man atkal gribas rakstīt un man ir ko rakstīt un būs. maza cilvēku rotācija, jaunas asinis un seasons have changed, un vārdi vēlas, lai tos uzrakstu, jo atkal ir labi, atkal ir lieliski labi. un es smaidu. :)
pa šo laiku jau nekas ļoti traki, nav mainījies. tik dienas gājušas uz priekšu, ziemu beidzot pēc ilga ilga laika, ir nomainījis pavasaris, kas spēlējas ar mums, emocijas par dažiem cilvēkiem mazliet nomainījušās un uzradušās jaunas, ņu kopumā viss rit kkādā mazajā patīkamajā rutīnā, kas beidzot ar pavasara iestāšanos ir pazudusi, un es pēc ziemas miega esmu atgriezusies ikdienas priekos, saulē un smieklos. atkal viss ir kkā krāsiņās māsiņās, un gribas būt, darboties un satikt cilvēkus, būt starp viņiem, ballēties un gaidīt tos visus mazos pavērsienus, kuri bija tik ļoti apmaldījušies zem ziemas biezās sniega segas un spēlējās dūnās. un pats galvenais ir cilvēki, kas liek priecāties par to, kāds esi un tieši tāds nevis mazliet savādāks. īpaši jau jāsaka paldies letas cilvēkiem, kuri man ir kā otrā ģimene, vismaz šodien izvēdinot savus bēniņus pastāgā pa svaigo pavasara gaisu, es tā tos cilvēkos nodevēju pie sevis, un jā tas atbilst. viņi ir mana otrā ģimene, jo ar viņiem es esmu visvairāk kopā ikdienā uzreiz pēc mammas un tēta. patīkami, ka ir tāda ģimene un tik plaša, kurus uzklausīt un kuri tevi uzklausa, un kuriem izkratīt savu sirdi. mīlu. ^___^
tālāk.. well, to nu es nezinu, kas būs tālāk. bet es ceru, ka tur ir daudz kā laba, jo daudz labu piedāvājumu stāv uz šķīvīša ar zelta maliņu un gaida atbildes. ir iekšā tik daudz jaunu emociju un sajūtu par lietām un cilvēkiem, ka nezinu kur likties un mazliet jūku prātā. es nezinu, kā viss notiks un vai vispār notiks, bet es riskēšu un baudīšu, jo kas sēž un gaida, tas nedzer šampanieti un nekad tā līdz galam neiemīlas, tik zaudē laiku, iespējas un skaisto rezultātu, gluži kā kad beidzot ir pienācis pavasaris, tu zini to un datums rāda savu, bet nekad tā neesi īsti ticis pārliecināts līdz brīdim, kad redzi pirmos ķiršus ziedam un tad.. tad gan tu saproti, jā PAVASARIS tevi sveic – dzīvo, elpo, esi.
paldies, dārgo lasītāj. tas šajā atgriežānās reizē ko mans dārgais pavasaris pamudinājis būs arī viss, un galvenais lūdzu esi mazliet pacietīgs, un neuztraucies, šoriez esmu back for good un rakstīšu tev skaistus vārdus un jaunas lietas, lai redzi cik krāsaina un skaista šī dzīve mums ir. ar ķiršu ziediem zem mūsu kājām un pavasara elpu uz pleca. ^______^
nosapņoja tūta at 8:53:00 pēcp. 0 comments
vārdi: ardievu ziema, cilvēki, dārgais lasītāj, dzīve, ķirši, laime, leta, mīlu, pavasaris, prieks, saule, welcome back
20101230
labrīt, dzīve izdodas.
nu ko šis laikam tad būs tas epic lielais noslēguma ieraksts šajā vēl 2010. gadā. un ziniet jā neskatoties uz gada sākumu šis tomēr bija labs gads, pat ļoti labs gads, jo gada beigas viennozīmīgi atsvēra tā sākumu, un pat uzkrāja prieciņus un turpina tos krāt 2011. gadam. kā jau saka, tad viss kas notiek 2010. tas arī paliek 2010., bet šajā gadījumā es līdzi ņemšu savu jauno labāko draudzeni – laimi. ^____^
tātad vēlos viennozīmīgi un grandiozi pateikt milzīgu PALDIES visiem maniem mīļajiem draudziņiem, kas bija ar mani, lai arī cik km tālumā tie nebūtu bijuši, jo es zinu jūs man esat spešal un zinu, ka varu uz jums paļauties pat ja esat uz cita kontinenta. :* protams, lietas šogad diezgan ļoti pamainījās sākot jau ar patstāvīgas laimes iegūšanu, gan mazliet cilvēku nomaiņu galvenajās lomās, bet galvenais prieks man par to vienu cilvēciņu, kuram sapņi šogad patiešām no sirds piepildījās un, ka arī viss ir tieši tik labi kā pašlaik ir, jo es patiešām biju nobažījusies un satraukusies par to, lai saiknīte nezūd ar manu mīļo draudzenīti, ahh, bet ziniet es pat viņu mīlu vēl vairāk un viņa ir mans HERO, tieši tā un nekā savādāk. es vienmēr priecāšos kopā ar tevi, vienmēr uzklausīšu un par raudāšu kopā ar tevi, no matter what bet galvenais, ka kopā. tu esi mana mīļā uguntiņa. mīlu, un gaidu no visas savas mazās sirsniņas reiz divi mājās – 7 mēneši ir nieks – baudi. :*
paspēja ienāk arī dažs labs jauns cilvēciņš un šie daži man patiešām kļuvuši ļoti mīļi un tuvi, un galvenais es zinu, ka man nenāksies jūsos vilties, jo jūs vnk esat super un ar jums nav garlaicīgi. ^^ bet protams visforšākais bēbis ir nepārspējams, tas notika vienā mirklī, kurš acu mirklim nebija manām un tu jau biji manā sirdī uz ērtu iekārtošanos, tev noteikti esmu parādā daudz un dikti manas laimes. un 2011. gads mums patiešām būs labākais gads ever un tāds awesome & legendary. gaidūūūū ar nepacietību. :*
draudzībiņa ar kādu citu tā pēkšņi uzradās un palika tāda ļoti jauka, un to nu es nemaz nebiju gaidījusi, bet man ir tāds burvīgs iekšējais prieciņš par to, jo šī kkā nomainīja mazliet vienu citu, tas mani protams pārsteidza nesagatavotu, bet ziniet es neteikšu, ka man nepatīk, tieši pretēju esmu sajūsmā redzēt kā tas turpināsies iekš 2011. mm, jāā tur kkam ir jābūt, pastiepšos un dabūšu. ^___^
darbā viss ir lieliski un kolēģi man tādi pavisam burvīgi. ir prieks, ir patiešām reāls prieks un smaids uz sejas ejot uz darbu katru dienu un pat skumji mazliet vakarā doties mājās, jo sliktu dienu darbā vnk nav, viss ir pozitīvi un galvenais pilns ar smiekliem un jautrošanos un ahhh. man ir paveicies un ziniet, man kkā vienmēr tā skaisti noveicas, un tieku tur kur man jābūt, katrā ziņā iekš darbiņa esmu ieguvusi vēl daudzus superīgus draudziņus kas noteikti būs manā dzīvītē uz ilgu laiciņu. un akdievs iedomājaties, jau nostrādās pusgads iekš LETAS. mm, ballītesssssss.!
szf’ā arī viss skaisti, jo man ir vislabākie un visforšākie un visādi citādi vislieliskākie kursa biedriņi ar kuriem nu ikdiena szf krāsainajās sienās nu nemaz nebūtu tieši tik burvīga kā ir patreiz. un vēl joprojām nenožēloju to, ko izvēlējos mācīties, kā jau teicu man vienmēr tā skaisti noveicas būt tieši tur kur man attiecīgajā mirklī jābūt, tai skaitā macoties politikas zinātni kopā ar šiem cilvēciņiem. opcijas ir, ir arī sajūsma un galvenais lieli mērķi nākotnei, tagad tikai soļot tam visam pakaļ ar augsti paceltu galvu un milzu apņēmību. :)
ko es sagaidu no 2011. gada well tas daļēji ir noslēpums, jo ja skaļi bļaustīšos, tad lietas nepiepildīsies, bet tā pa lielam, noteikti traki daudz un traki labas ballītes ar traki foršiem cilvēkiem, un tādas BŪS.! noteikti arī ieķert visu pazaudēto laiku kopā ar Gunu, kad viņa atgriezīsies pie mums. kā arī noteikti izvākties un mazlietiņ nedaudz pārcelties. tad vēl dažas lietas sakarā ar szf un mazām citām balkus lietiņām, kuras visas jau notiks janvāra beigās, ja būs tā kā es to vēlos un tad jau, tad jau dzīve pati ierotēs tieši tur un tā kā vajag, pārējais jau nāks pats un būs vien piedzīvojums kopā ar pašiem labākajiem un tieši tiem, kas gribēs baudīt dzīvi kopā ar mani. protams, vasarā neizpaliks mazais ceļojumiņš, kas pašlaik tiek plānots uz Itāliju, bet viss vēl var mainīties. nedaudz vēl pamainīšu attieksmīti un dzīves apgriezienus un tad droši varēšu teikt, DZĪVE IZDODAS. mana 2011. gada devīze noteikti būs: LABRĪT, DZĪVE IZDODAS. un katru dienu iesākšu ar divām pozitīvām dziesmām, heh uzminiet kurām, protams, ka labrīt un dzīve izdodas. ^________^
LAIMĪGU UN GALVENAIS TIEŠI TIK LIELISKU JUMS JAUNO 2011. GADU KĀDU VĒLATIES, NEĻAUJ NEKAM STĀTIES PRETIM JŪSU MĒRĶIEM.!
p.s. – tiekamies drīz mani mincīši, jo 2011. gadā apsolu turpināt rakstīt un darīt to regulāri, jo būs tik daudz notikumu un labu lietu ko jums pastāstīt, ka savādāk nu nekādi. mīlu, jūsu tūta. :*
20101229
i have lost my sadness in between happiness.
sveicināti mani mīļie mincīši. :* es zinu, ka esmu jums parādā milzīgu atvainošanos par to, ka šeit neesmu rakstījusi veselu mēnesi, bet ziniem man jums jāatzīstas, ka būt laimīgai nemaz nav viegli. jo teiciens, ka kko nākas zaudēt, lai iegūtu kko labāku ir diezgan paties, šajā gadījumā es savā laimē pazaudēju spēju rakstīt. laikam jau, ka visa tā burvība bija mūžīgajā sentimentālismā un skumjās, kas mitinājās manī. jo šajā pašreizējā laimes stāvoklī, man nu galīgi nav nekāda apņemšanās vairāk rakstīt. bet pat tas īpaši netīk, jo man patiešām patika rakstīt un mani mirkļi, kas tika pavadīti izliekot sevi šeit bija un ir man vēl jo projām īpaši. bet es ceru, ka es saņemšos un es arī zinu, ka 2011. gads būs awesome tāpēc būs miljoniem lietu ko jums šeit pastāstīt un tieši tāpēc es kkur citur atradīšu savu mūzu, lai tikai rakstītu jums mani mincīši. apsolu (oo, mana pirmā nākošā gada apņemšanās, jauki.). ^____^
nu tad laikam jāatgriežas mazliet decembra burvībā un īsumā jums jāpastāsta kā tad šim laimīgajam kaķēnam šogad silti gājis pa decembri. *sun*
3.decembrī mēs ar minku Dagni aizdevāmies līdz RAĢ, sajust jaukās sentimentālās atmiņas, pasēdējām kafejnīcā un wāā tik daudz atmiņu uzpeldēja, taču nu jā no otras puses man tā visa patiešām nepietrūkst, jo tagad ir savi citi labumi. protams sirsnīgi izrunājāmies ar Purmali un Veidi par visiem un visu, Veides saulainajā un mājīgajā angļu valodas kabinetā un mm, kā sagribējās pamāčities atkal ikdienā to valodu, dēmet. bet kopumā kā bija tāda pavisam jauka diena mēģinot atcerēties kādus nedarbus esam tad nu sastrādājuši un dzirdot dažus labus stāstus no skolotāju skolas laikiem. :)
10.decembrī bija superforšā un lieliskā Politologu Ziemas balle 2010, kur nu emocijas bija dikti daudz un vakars tika lieliski pavadīts kopā ar visburvīgākajiem kursa biedriem. protams, tapa miljons bildes by Krista. un iedomājaties mīļie es pat šogad dejoju, ja to tā vispār var nosaukt, bet nu jā Začests pie visa vainīgs, mani gandrīz vnk nogalināja ar savu krazīīī dejošanu. tad vēl studentu padomei ieviesām jaunu dienas kārtību un pat pacēlām glāzes par Gunu. vārdu sakot kārtējā lieliskā balle pateicoties visforšākajiem politologiem. ^___^ un vienu vakaru vēl tiku pie pižika un ar Kristu pēc balles vēl devāmies pa sniegoto rajončiku uz maķīti balles kleitās. AWESOME emocijas, paldies mīļie. :*
16.decembrī mums bija tāda mazā laimīgo stundu un daudz šotu ballīte @ Vecrīga ar Kristu, Maču un jaukajām szf komunikācēm. protams, arī paldies Līnai par jauko sagaidīšanu kiwi bārā un mūsu sasildīšanu ar supergaršīgiem šotiem, protams vēl tiem pārējiem miljons šotiem iekš šotu bāra un vislieliskāko šota atklājumu – HIROSIMA, dēmn. un lielisko nakts noslēgumu ar foršām dejām Pulkvedī un interesantiem cilvēkiem ar kuriem ārā runājos, hehe. un jā nākošajā rītā pēc 3h miedziņa bija jādodas uz darbu, that was fun. :)
23.decembri, kas bija pēdējā šī semestra diena iekš SZF krāsainajām sienām un mīļo zaķīšu apdāvināšanu ar visforšākajām dāvanām uz pasaules, pēdējām ģimeniskajām un jaukajām pusdienām, kā arī smieklu pilno pēdējo tiesību leksiju. ahh, skaists noslēgums skaistam semestrim un skaistam decembrim.
nosapņoja tūta at 12:50:00 priekšp. 2 comments
vārdi: atmiņas, atvainošanās, dagne, laime, mans decembris, mūza, pazušana, prieciņš, raģ, szf
20101201
ziemoti sniegotās decembra dienas.
daudz laimes mani mīļie zaķīši 1. decembrī, mm, kur gan šis novembris un gads vispār palika, esam jau ar vienu kāju 2011. gadā un šķiet, ka šis gads vnk nogulēts vienā lielā baltā lāča miegā, bet tai pašā laikā ir paspēts tik daudz, ko izdarīt.
man tik ļoti ir iepaticies būt tādai kāda esmu pēdējo mēnesi un turpinu smaidīt, es gribu šādi turpināt, būt laimīga un ar super cilvēkiem sev apkārt. novembris nu pavisam noteikti jaukāks vairs nevarēja būt kā šogad, ja nu vienīgi kkad ļoti tālu atpakaļ bērnībā. man neko citu nemaz nevajag, nekad arī nav vajadzējis, kā tikai to prieku par laimīgām beigām un pašlaik viss lieliem šoļiem dodas tieši tajā virzienā. nespēju sagaidīt ziemassvētkus un to burvīgi sirsnīgi mīļo sajūtu un smaržas, kas valda tajā laikā. dāvanas maniem zaķīšiem lēni gatavojas un top un ahh, redzu jau manu prieciņu par viņu prieciņu un daudz mazu laimīsu zaķīšu un pukstošu sirsniņu, murrr. burvīgi, mani nespēj nekas vairāk iepriecināt kā vien citu prieks, manu vismīļāko prieks. ^_____^
“..tu mani traku padari
tik vienkārši un dabiski
ka nespēju vairs projām steigties
tu nāci man kā dāvana
tik īpaša un mirdzoša
to tagad turēšu pie sevis..”
patīk, tik ļoti man patīk šogad tā sniegoti ziemotā rīga un vispār atmosfēra, kas ārā aiz loga. varbūt tādēļ, ka pati esmu laimīga, bet varbūt šogad patiešām tur ārā ir kas maģisks. bet ziniet, es pat negribu noskaidrot, kas tas ir – vnk gribu baudīt un ķert katru mīļu mirklīti. mm, gribu redzēt tevi smaidošu man blakus. murrr. vajadzētu doties čučēt, jo pēc dažām stundām jau jāceļas un cītīgi jādodas uz szf krāsainajām sienām, taču negribas palaist garām ne minūtes prieka, kas pazūd guļot, kaut man liekas, ka arī guļot esmu pasākusi smaidīt un arī aizmigt ar smaidu uz sejas, tas ir tik patīkami un silti. paldies, mīļie un paldies tev māte ziema, šogad jūs mani visi ļoti patīkat un es jūs mazliet daudz mīlu. tieši tik lai jūs visi ietilptu manā mazajā kaķēna sirsniņā. :*
noskaņai:
nosapņoja tūta at 1:47:00 priekšp. 1 comments
vārdi: decembris, laime, miegs, mīļums, prieks, smaids, zaķīši mani, ziema
20101125
like a storm in my head.
dienas paiet tik patīkamā steigā, ka šķiet esmu elektrizēta. vēl pavisam nesen bija 1. novembris, bet nu tuliņ 1. advente un 1. decembris, nu pastāstiet mīlīši, kur paliek mūsu laiks, stundas, minūtes un sekundes. i just don’t get it..
vispārībā man pēdējā laikā patīk dzīvot, patīk elpot. un vispār es beidzot jūtu, ka esmu dzīve, ka stāvu stingri ar abām kājām uz šīs mazās apaļās zemītes, kaut arī domās varbūt lidinos mazliet 2 pēdas virs zemes. es pat nespēju aptvert kā nedēļas paskrien kā dienas, un mēneši kā nedēļas. notikumi un darbiņi uzradušies vairāk kā vajag, bet viss tiek darīts un visam tiek kkā atrasts laiks, pat tādām lietām kā jauki mirkļi ar mīļajiem cilvēkiem man apkārt, tāpēc mazliet par tām emocijām un mirkļa momentiem. :)
pirmdien, diena tika iesākta ar lielisku ziņu, ka spss nenotiek un līdz ar to protams kurš gan dosies uz ekonomiku. tad ar kristu, maču un daigu nolēmām aizdoties līdz centriņam un jauno galerija rīga. lielveikals kā jau lielveikals, tik no iekšpuses totally atgādina kruīza kuģi, nu patiešām identiski, bet smukas krāsiņas un vispār mazās detaļas – man vārdu sakot patika. tad pavadījām aptuveni 1h grāmatnīcā, ak mēs mazie bērni, kuriem tik lielu prieku var sagādāt grāmatas – jauki. tad devāmies uz 8. stāvu un burvīgi fantastisko jumta terasi aplūkot rīgas jumtus. teikšu tā, nekad man rīga 20 gadu laikā nebija tik ļoti iesēdusies sirsniņā kā tajā mirklī, rīgas jumti savādi nomierina un rada tādu mazu melanholu par to, ka tomēr esmu daļa rīgas, manas rīgas – jā. tā dažādība un mazie, sīkie jumtu elementi mani vnk fascinē un daudzie pulksteņi, mm, nezināju pat, ka to ir tik daudz. un tur nu mēs noteikti atgriezīs vasarā daudz un dikti, un tur taps skaistas bildes. murrr.
otrdien, tika nopirkta skaista, melna kleita mūsu politologu ziemas ballei. tāda sexy black un būs vnk ņamma. jajaja, man jau nu ļoti tīk. vēl tā bija diena, kad paņēmu darbā mazo brīvdienu, lai beidzot vienu dienu veltītu sev, tas patiešām bija vajadzīgs morāli un fiziski. vakarā ar szf draudziņiem – kristu, renāru, začu, grāvi, maču, sintiju, silvu un vēl vienu meiču - devāmies uz arēnu skatīties vef spēli. ņu ko lai saka bija jau okey, taču nu uz beigām gan tāda skumja, jo vef’iešiem nu galīgi negāja, nāksies vien viņiem daudz pumpēties pēc spēles. :D pēc tam izdomājām ar kristu, renāru & maču un aizdevāmies pie egijas uz darbu – rigas wine bar – nogaršot to dikti izslavēto un ņammīgo karsto punšu, kuram izrādās ir 80 grādi. vieta jau nu dikti šika bija, priekš mums kā vidējiem latviešiem par gaišu, baltu un smalku, mēs pat mazliet sabijāmies, bet pēc mirklīša malkojot gardo punšu izsmējāmies kā mazie zaķīši un vispār tā smuki noslēdzām jauku vakaru.
trešdien, tā kā mums iekš szf bija iedota oficiālā brīvdiena, tad biju nolēmusi doties uz rīta maiņu darbā, taču protams viņu nogulēju. un nejau pus stundiņu vai stundiņu, bet gan veselas 8 stundiņas. mazais, fail for me, bet nu nekas, vakara maiņas tāpat ir vislabākās. un vismaz beidzot tā no sirds izgulējos pa ilgiem laikiem. vakarā devāmies atbalstīt mūsu lieliskos szf basketbola puišus cīņā pret ģeogrāfiem, kas bija visai smieklīga spēle, jo mūsējie malači viņus noslaucīja no spēles laukuma kā mazas maitenes un izcīnīja 5to uzvaru pēc kārtas ar rezultātu 70(ar kko) pret 20(ar kko). pavisam smieklīgi ne.?! :D
ceturtdien, tas ir šodien no rīta latviju un rīgu pārsteidza sniedziņš. viss bija balts, balts un šodien nebeidza krist lielās sniega pārslas nu ne mirkli. ja runča lekciju laikā biju diezgan pesimistiski noskaņota par ārā valdošajiem laikapstākļiem, tad pēc pirmās runča lekcijas iepikojot kristu un maču ar pirmo sniedziņu mans garstāvoklis krietni uzlabojās. ^____^ un tad es kļuvu krazīpsychoenerdžaizedmadfunny nu tā, ka šķiet, ka dažs labs gribēja mani izrubīt, lai tikai beidzu būt tik megapozitīva, bet es tik smaidīju un smējos. un ziniet, man sasodīti patīk mani smiekli, viņi ir tādi lol. :D tiesību lekcijas laikā kārtīgi pieēdāmies un vispār tā jauki parunājāmies kopā visi dzerot kafiju, un tad tiesību seminārā risinājām kāzusus par sluts un cars, hehe. pēc tam tik pat ļoti dīvainā, bet pozitīvā garstāvoklī aizdevos uz darbu un vismaz tur mani novērtēja un manu sniedziņa trakumu, jā jo es biju sašņaukusies sniedziņu no palodzes :D un vispār pirmajās 3 min es tā sasmīdināju lauri ar savu muļķošanos un superīgajiem tekstiem, ka viņš gandrīz vārtījās pa zemi, jauki. vismaz kāds mani actually novērtē un tā visu vakaru, mm. tagad vakarā dodoties mājās vēlā vakara stundā bija jauki slīdēt pa rīgu, jo viss centrs bija apledojis smukā spogulī un es izslidinājos ar milzīgu smaidu uz sejas kā mazs bērns, ak šis prieciņš, murrr murrr. ^____^
man patīk, kā viss notiek, man patīk kā lietas rit, man patīk ka laiks nestāv uz vietas un es varu sajust ka esmu dzīve, beidzot patiešām dzīve, nevis vnk eksistēju. rīt darbiņā agrā maiņa, tad jāapciemo vecvecāki un tad atpakaļ uz centriņu, jo ar začu jādodas uz eiropas valodas dienu, kur pamācīsimies visādas dīvainās valodas būs super forši. sestdien plānā no rīta iespējams aizdoties uz kalnu, jo trases solās atvērties 5dien/6dien, tad jau redzēsim, bet būtu kūl, gribas tā no sirds iztrakoties ar dēli pa pirmo kārtīgo sniedziņu šogad. tad tākā ieplānota ballīte ar kristu un maču pie manis, ar picu cepšanu, alu, ūdenspīpi, mūziciņu, filmām un jaukām sarunām pie kamīna, mm. un 7dien ar szf draudziņiem dosimies uz arēnu skatīties hokeju, jajaja. nu pasakiet vēl, ka pie šadas dzīves ir iespējams ieslīgt rutīnā un aizmigt aizmirstot, ka esi dzīvs vai būt negatīvam šajā sasodīti burvīgajā novembrī - nu nekādi, un protams, vislielākais paldies tiem cilvēkiem, kas šobrīd ir man apkārt. es jūs nemainītu ne pret kādu naudu, arī tevi gunu kaut arī esi in usa, jo mīlu no visas savas mazās sirsniņas jūs visus mani zaķīši. :*
un obligāti noklausies šo, jo tā es jūtos savā šajā rudenī un novembrī un elpojot: manic street preachers – autumn song. *sun*
So when you hear this autumn song
Clear your heads and get ready to run
So when you hear this autumn song
Remember the best times are yet to come
nosapņoja tūta at 11:58:00 pēcp. 4 comments
vārdi: basketbols, cilvēki, dienas, guna, laiks skrien vēja spārniem, laime, mirkļi, mīlu, notikumi, novembris, sajūta ka dzīvoju, smaids, szf
20101109
all the broken bits that make you trip up and grassy bits in between.
pūčuks. ^____^ un tās miegainās acis, aww.
šovakar man gluži kā šim pūčukam ir patiesi skaists nogurums, pēc ļoti laimīgas dienas, smaids no sejas šodien pavisam reti, reti nozuda, tas tā jauki. un ārā vēl smuki aiz loga līst mazā lietus lāsītes un miedziņš ar mani runāties sāk.
vispār šis novembris ir iesācies tāds pavisam savādāks nekā gaidīju un biju sagatavojusies, šis ir skaistais un pozitīvais novembris, un es ceru, ka viņš tāds arī turpinās savā būtībā palikt.
..our act of defiance. we keep this secret in our blood, no paper or letters. we pass just close enough to touch, we love in secret names, we hide within our veins the things that keep us bound to one another..
arlabunakti jums ar šo smuko klavieru kaveru. :*
nosapņoja tūta at 1:46:00 priekšp. 0 comments
20101107
tiny little raindrop tiny little tiny little messy little raindrops.
šodiena un šis vakars ir tik patiesi un vienkārši skaists savā būtībā, ka patiesībā nemaz negribas nodoties bloga rakstīšanai, bet gan turpināt dzīvot mirklī. jo nevajag jau neko lielu, vajag tikai 6dienas vakaru, kurš sākas ar mazo melanholiju tverot atmiņas pa pagājušā gada szf bildēm no viss visādiem pasākumiem un tad to turpināt ar skaistu un jauku mūziciņu un sarunām ar burvīgiem cilvēkiem skypā. šovakar pat liekas, ka gribētos tā palikt uz kādu laiku, nu šajā mirklī un tieši tādā un to nemainīt, jo dzīve ir skaista un nevajag iekšējam prieciņam daudz. ^____^
bet laikam jau nedaudz jāpastāsta par manu 4dienas vakaru, kad devos satikt sen nesatiktus cilvēkus artūru un edgaru un devāmies spēlēt biljardu. taču pārsteigums man bija tāds ka sanāca satikt arī krišjāni un iepazīties ar svenu. mm, jā man bija jautrs un jauks vakars skatoties kā viņi spēlē biljardu un smejoties par viņiem un ar viņiem - burvīgi. vienmēr esmu sapratusies labāk ar čaļiem nekā meitenēm. un man so pārgāja miegs viņu trakošānas klātbūtnē. tā nu mans – pabūšu uz stundiņu un tad mājās čučēt – ieilga. jo pēc biljarda 2 stundām izdomājām, šie izdomāja ka vajag doties kur tālāk un nonācām vien bārā – kontakts, jo tur viss sākās pirms 2 mēnešiem. tur protams tika spēlēts novuss un dzerti tekilas šoti, jo tur vissss tik lēts uz lucky hours. ^^ tā nu tur nosēdējām līdz pat plkst. 3:00 gan smejoties par sadzērušiem krievu saldajiem čaļiem, kuru trešais draugs bija komā un visu laiku krita zem galda, gan par viņu pašu krazī smiekliņiem kas izklausās pēc vardēm. :D tiku vēl pie awesome aproces no artūra, diezgan interesanti, kad čalis ar kko tādu nodarbojas, bet kūūl - i likey. saklausījāmies labu mūziciņu un sēdējām jaukā atmosfērā. patīk tajā vietā, būs kkad szf draudziņi tur jāaizved. bet nu jā 3:00 tad nu devāmies pa mājiņām, un tiku pavadīta līdz pat pašām durvīm, jauki vismaz nebija vienai pa tumsu jāiet no centra uz pārdaugavu zinot kādas nesmukas lietas tagad visur notiekās. jauks vakars man izvērtās tā pavisam negaidot un ar jauku kompāniju, būs biežāk viņi jāsatiek. :)
nu jā tad vēl var pieminēt mazo krazī notikumu 4dien no rīta ar kristu, kas tikai parāda to, ka mīļie guliet naktīs nevis sasodīts mācaties, jo nevajag čakarēt veselību kkādu mājas darbu dēļ, jo nu atzīme ir viens tā nāk un iet, bet veselība ta mums tikai viena. tā bišķīt sastresojusies biju, bet nu viss jau labi ir un būs. tas tik bija tāds mazais reminder, ka nedaudz jāpiebremzē ar skriešanu dzīvei pa priekšu un jāpadomā vairāk par sevi. ^^
vēl vakar vakarā tā sēžot un planējot kkur savās domās, izdomāju kko pavisam foršu, ko varētu pasākt augusta beigās, kad guna jau būs atgriezusies LV. tas būtu iepazīsti savus szf draudziņus, ko īstenotu es, guna, začests, krista un mačs, jo patiesībā pēdējās dienās esmu sapratusi un nonākusi pie atziņas ka patiesībā viens par otru neko nezinam, pat tādas viselementārākās lietas, un tas nav forši – to vajag mainīt.! būtu tāds smukais tips pa LV turklāt vēl mācoties lietas vienam par otru un satiekot visas ģimenes un vnk having fun, jo augusta beigas vēl ir siltas un smuki tā viss, vēl var kempingot ar teltīm pārbrauciena vidū un nevajag meklēt obligāti mājas. vēl var trakot pie jūras un sēdēt saulītē. es pieņemu ka būtu vajadzīga kāda nedēļa vai pus2 šim pasākumam, bet tā būtu tā vērta un paliktu atmiņā ar super cilvēkiem, foršām pilsētām un notikumiem, daudz smiekliem un muļķošanos, jaukiem vakariem un sarunām, daudz skaistām bildēm un zināšanām vienam par otru un par to no kurienes tad katrs kā personība nākam un kā esam nonākuši visi kopā szf krāsainajās sienās. ahh, es patiešām no sirds ceru, ka šo izdosies īstenot. mī sajūsmā, par savu spontāno pagājušā vakara domu. ^______^
mm, patiesībā tik labi jūtos, ka grūti pat paskaidrot, šodien manā galvā un sirsniņā ir jaukie szf cilvēki gan tiekas šeit pat uz vietas, gan tas viens un mīļais, kas in usa mīt. :* ir taču neiespējami dusmoties uz dzīvi par visu negatīvo, ja ir šāds pozitīvais aspekts. un šī vakara sarunas mani nomierina, tā pavisam jauki. un fonā skan tik jauks rudenīgais playlist ar diezgan daudz klaveiru dziesmām un es baudu šo vakaru un zinu ka rīt būs vēl skiastāks svētdienas rīts, ahh. pilnīgi gribas ātrāk doties uz miedziņu valsti, lai ātrāk pienāktu īpašai svētdienas rīts. murrr.
tikai pamodini mani, neatstāj guļam. ļauj sajust rudenīgo lapu smaržu un arī tavējo, kuru pat klusums slēpj. ļauj dzirdēt nedzirdēto un atrast tavu prieku zem mana makoņainā spilvena manos svētdienu rītos.
nosapņoja tūta at 1:53:00 priekšp. 3 comments
vārdi: laime, mirkļi, vienā vārdā - dzīve
20101011
bring me your autumn heart.
beidzot laiks ir noveltīts šajās brīvdienās visu seno blogu sarakstīšanai un matīss varēs likt mani mierā ar viņiem.!
anyways, šīs brīvdienas bija tādas super maģiskās un nezinu jūtu tikai to, ka:
kam man dzīvot skaistāk, ja es mīlu kā ir
es mīlu dzīvot skaistāk, es mīlu ar sirdi
es baudu visu, ko es redzu un redzu es daudz
es varu palikt tepat, man nav vērts nekur braukt.vakardienas pārsteigums pēc visiem lielajiem darbiem Jelgavā kur bija jāsatiek un jāpavada laiks ar dažiem starptautiskajiem cilvēkiem, kas man tādi paseni draugi kopš vidusskolas laikiem, atkalredzēšanās bija superīga, pat neskatoties uz to, ka biju iekāpusi mašīnā pataisno no darba ballītes vecrīgā un vispār nemaz neaizdevos gulēt, tās brītiņš mašīnā līdz Jelgavai bija pilnībā pietiekoši un enerģija man bija vairāk kā vajag. nākošreiz visus šos cilvēkus satikšu nākošgad Rumānijā, bet tad jau redzēsim kur dzīve mani aizvedīs, katrā ziņā bija prieks redzēt tās internacionālās sejas pēc nu jau 3 gadiem, awesome.
rīgā atgriezos jau ap 5iem, tad paspēju aizdoties līdz Spicei un sapirkt visādas gardas lietas lai uzmeistarotu vecākiem, krustmātei un vecmāmiņai jaukas vakariņas, kad viņi atgriezīsies no saulkrastiem. man tas arī izdevās, viss izdevās super ņammīgi un biju savu bērna pienākumu izpildījusi. :)
un tad tas notika, mans pagājušā vakara lielais pārsteigums, kad bija ieritinājusies jau dīvānā un skatījos filmu mani sazvanīja mans UK boy un man par lielu pārsteigumu izrādījās, ka viņš atrodas ārā pie manām durvīm – how kūl is that.?! :D visvairāk šokēta es bija par to, ka viņš ir LV, jo šeit viņam tīri tehniski vajadzēja būt tikai ap ziemassvētku laiku un pat tad tas bija uz milzīgas jautājuma zīmes. bet pēc izrunāšanās noskaidrojās, ka viņam bija jāatbrauc līdz LV, jo viņam drīz beigsies pase un tā steidzami jānomaina, lai viņš varētu atgriezties UK un pabeigt savas studijas nu tā nu viņš bija sarunājis ar manu māsīcu un viņa toties ar maniem vecākiem ka viņš var izmitināties uz šīm pāris dienām pie mums, yay i got to have him for 3 or 4 whole days, lucky me. ^____^ ja godīgi tad vēl joprojām šodien pat esmu mazā šokiņā. anyways vakarvakars mums izdevās tāds pavisam nedaudz lielisks, jo vecāki aizdevās ciemoties pie saviem draugiem un mēs toties taisījām daikirī un mājās ceptas picas vakaru un smējāmies un stāstījām nu kā nu kuram gājis kopš iepazināmies māsīcas kāzās un tas tā forši bija un kamīns un sveces un tāda mazā jaukā pasēdēšana ar jauku cilvēku. un vispār jā oficiāli ir aizsākusies sveču sezona, visa māja tā pavisma smuki un mājīgi smaržo.
šodien bijām aizdevušies līdz jūrai te pat bulduros un dzērām karstu tēju uz tiem zilajiem foršajiem soliņiem, kopā ar viņa brāli un viņa sievu. vēlāk arī aizbraucām līdz viņu vecākiem uz Tukumu, kur mūs cienāja ar svaigi ceptu ābolu kūku, kas tiiik ļoti garšoja pēc rudens un jauki bija skatīties kā viņa brāļa bērni mētāja rudens lapas pa gaisu un smējās tik sirsnīgi, ka gribot negribot tu smejies viņiem līdzi bez nekāda īpaša iemesla. mm, nu tik rudenīga nedēļas nogale man šonedēļ sanāca, ka pašai prieks par to. *sun*
vēl mums ir 2 dienas un es centīšos izbrīvēt pēc iespējas vairāk laika starp skolu un darbu, lai varētu ķert rudenīgos mirkļus kopā ar UK boy pirms viņš dodas atpakaļ izglītoties, jo kas to lai zin kad man vēl būs iespēja tuvākā nākotnē viņu satikt. murrr.
priecīgu rudeni jums mīlīši, baudiet. ^____^
nosapņoja tūta at 12:05:00 priekšp. 1 comments
vārdi: Jelgava, laime, pārsteigumi, rudens, smaids, starptautiskie cilvēki, sveces, UK boy
20100615
šodien lidinos mazliet virs zemes.
šodiena ir tāda mazliet ļoti perfekta. un tas mani tik ļoti priecē.
pirmkārt, jau šodien ar gunu un kristu aizdevāmies uz filmu sex & the city 2, kas bija vnk amazing. daudzdaudzdaudz labāka par pirmo daļu. vispār nepamanīju kā pagāja šīs 2 ar pusi stundas. superīgas emocijas par filmu, turklāt tās kleitas un vīrieši un mm. ideāla filma nemaz nevīlos viņā. ^_____^ un samanta ir vnk SICK. :DD
pēc filmas ārā ļoti forši spīdēja saulīte un nemaz nu negribējās doties mājās tāpēc izdomājām ar gunu pasēdēt kkur arā. vispirms gan bija jāaizved gunas māsai atslēgas, un pa ceļam uzzinājām, ka guna patiešām brauc uz vačingtonu. tāds prieks par manu meiteni, pietrūks viņas vnk neizsakāmi ļoti, taču milzīgs prieks, ka cilvēku sapnīši piepildās un ka dzīvē viss ir iespējams. turklāt, kad viņa pēc gada brauks back es braukšu viņas vietā uz turieni :DD lai gan varu pat apgalvot, ka viņa 100% negribēs braukt atpakaļ uz LV.
tad nu gājām nosvinēt šos superīgos jaunumus uz bāru “cuba” kur protams pasūtījām zemeņu daikiri un jauno aveņu mojito kuru es viennozīmigi jums iesaku, jo viņš ir vnk ideāls un tāda ņamma. *sun* parunājāmies par dzīvi un usa un visādām citām lietām un bija tik ļoti patīkami. šodien vispār tāda superīga diena un no rīta tā nemaz nelikās. es smaidu. daudz.
turklāt tikko vēl arī saņēmu sms no viena puiša ar kuru pirms laba laiciņa iepazinos braucot autobusā uz centru ballēties. tajā reizē kad viņš visu ceļu līdz centram minēja manu numuru un pēkšņi šodien atnāca no viņa sms, ka viņš redz netīšām esot atcerējies par manu numuru. najs. es jau nesūdzos. ^___^
šodien arī satiku kino silvu, kura mani atpazina pēc maniem smiekliem. tas laikam būtu jāuztver kā kompliments. :DD anyways parunājāmies un izsecinājām ka vajadzētu uzveidot ex-klasesbiedru pasākumu kkad, jo nu jau visiem vairāk vai mazāk viss ar universitātēm ir beidzies un būtu laiciņš. un tad satiku viņu vēlreiz pēc filmas pie bāra “cuba”. un tad mēs sasmējāmies par to, ka šodien kkāda mistiskā diena, ka visu laiku neplānojot esam vienā vietā, vai arī filmas kkāda ietekme. :DD bet bija jauki. pēdējā laikā vispār ļoti bieži satieku kādu no bijušajiem klasesbiedriem. :)
yess, šodien ir tieši tas kas man bija vajadzīgs. un vispār atbraucot mājās uztaisīju savu turpmāko 5 gadu plānu, kurā iekļauti lielākās lietas, kuras jāpadara un ziniet, es zinu, ka viņas visas piepildīsies. un tieši 5 gadu laikā. galvenais jau ir nospraust mērķi un darīt visu kas iespējams lai to sasniegtu un tad viss pārējais jau notiek pats. un dzīve ir viennozīmīgi skaista. vajag tikai dienas kā šodiena, lai to laiku pa laikam atcerētos, jo izkdienas rutīnā tas nedaudz izkrīt no prāta, bet tas jau nepazūd no dzīves vispārībā, tik mazliet paslēpjas starp domām un darbiem. *sun*
šodien manī ir tāda mazā uguntiņa. enerģijas zaķītis. un šodien sapratu, ka nākošais gads būs veltīts daudz darbiem. jo pirms es braucu uz gadu prom es gribu padarītu visu kas padarāms šeit. jo gribu braukt prom tā lai šeit viss ir done un citur var sākt no baltas lapas. tā lai iekšēji būtu miers. tāpēc būs darbi darbi un darbiņi. turklāt jāsāk jau tagad krāt nauda, lai pavasarī obligāti varētu aizbraukt ciemos pie gunas uz vašingtonu. tas ir obligāts punkts manā tuvā nākotnē. :) wāāā šodien vispār varētu rakstīt un rakstīt vēl un vēl. bet laikam šodienas pozitīvisms jāpatur lielā daudzumā tomēr sevī, citādāk rītdien būs čuššs. *giggle*
šodienas dziesmas. ^____^
nosapņoja tūta at 9:54:00 pēcp. 2 comments
vārdi: cilvēki, dzīve, laime, nākotne, plāni, pozitīvisms, smaids
20100320
es puķainā kleitā pavasari noplūcu.
mmm. saule. siltums. sestdiena. pavasaris. beidzot. ^_____^
kāds beidzot pārdevis ziemu pavasarim. cik jauki. šodiena tā vien šķiet kā saulstarojas no visām 4 debess pusēm. no rīta pamostoties telefonā bija miljons sms ar sveicieniem par pavasara iestāšanos, tā jauki. paldies visiem. :* tagad sēžot pie datora kārtējo reizi neko neredzu ko rakstu tāpēc piedodiet par kļūdām, ja nu kas. saulīte mani mīl un ir tik jauka pirmā pavasara diena. daudz laimes starp citu jums visiem šodienā. *sun* wāā, drīz pavisam pavisam drīz jau varēs pie atvērta loga sēdēt uz palodzes vēlos vakaros un rakstīt vai pīpēt vai apdomāt dienas ritmus. bet varēs. tie ir mani mīļākie dienas mirkļi siltajā sezonā. pat mīļāki par svētdienu rītiem, jo tie patiesībā ir mīļi tikai ziemotajā sezonā, tā ka šķiet šodien svētdienu rītiem lēnām jāsāk teikt ardievu. bet tas nekas. (: un vispār man dikti gribas ballīti, bet dārza ballīti ar grillu un alu un sēdēšanu saulītē un foršām lietām. jā, arī tas drīz būs.
šodien saņēmu arī no ebay savus jaunos tunelīšus un viņi ir tik sasodīti piemīlīgi ar savām zvaigznītēm. murrr <3. unun viņi ir no taizemes sō tas ir vēl kūlīgāk. jessjessjess. šodiena šķiet staro prieku un laimi kā mazs vērtīgs dimantiņš. :3
mazais sad par to, ka vakardien beidzās skins. vienīgais seriāls kuram es biju pieķērusies tā patiešām no sākuma līdz beigām un kurš ir faking awesome. un man patīk ka viņi sezonu stāstus vienmēr nobeidz tā, ka neko patiesībā nevar saprast. nu tā, ka tālāko sižetu katrs var izdomāt tā kā pašam gribas un tas ir tik great. tagad jāgaida līdz nākošajam gadam un jaunam stāstam ar jauniem tēliem. mm, kaut ātrāk paietu šis gads.
es šodien no rīta arī atsāku rakstīt un tas mani tik ļoti ir uzlādējos. vnk wāāā. ^____^ šķiet, ka pavasaris dara brīnumus un tā ziemas patiešām jau bija kļuvusi ļoti nomācoša un drūma. bet šodien domas raisās un tinās un dzen savus mazos zaļos asniņus braši. un tas sō vienradžuōsōm. bet tagad būtu lēnam jātaisās un jāaizdodas uz centru padarīt lietiņas. un pabūt ārā pirmajā pavasara dienā. ieelpot jauno pavasari savās plaušās un iemitināt viņu savā galvā. mm, kas var būt labāks par to. ^^ gribas savilkt pavasarīgas lietas un košas krāsas un saulstaroties. jā, tā arī darīšu. čiv, mazie pavasara putniņi. :*
meklējiet mani ar saulītes stariņiem spēlējoties un pa peļķēm lēkajot. šodien ar savām melleņu acīm skatīšos uz pasauli un smaidīšu, jo šodien sākas jauns posms iekš 2010. un par to ir jāiedzer pirmais pavasara alus šovakar. murrr =^_____^=
nosapņoja tūta at 3:39:00 pēcp. 0 comments
vārdi: darbiņi, domas, ieelpot, laime, pavasaris, prieks, rakstīšana, saulīte, saulstaroties, skins, tunelīši
20091230
randōm vakardiena.
mmm. kā es gribētu ārā TĀDU sniedziņu. ^___^
vakardiena sākās ar bibliotēku. jo man patīk brīvdienās būt bibliotēkā un pilnīgi neko nedarīt, tik vien kā tur būt. man patīk kā smaržo grāmatas. sēdēt un vnk būt blakus. nedarot pilnīgi neko saprātīgu, tikai ķert jaukus mirkļus. patīk būt ar maigi zōzā portatīvo, tik funny. *giggle* patīk runāties par vasaras plāniem ar labu draugu un par londonu augustā. kad būsim wild un taisīsim miljons bildes un mēģināsim sasmīdināt to čali, kas stāv pie pils tajā huge pūkainajā cepurē, un iesim nozagsim tās wild vāveres, kas dzīvo londonas parkos un vedīsim uz LV, jo mums jau nav tādas, kas runātu in english :D doh. unun dzīvosimies tā super ōsōm un apgāzīsim londonu *sun* mhh, gribu AUGUSTŪŪŪ.!
tad randōm pēc bibliotēkas nonācu arēnā pie gunas un pēkšņi tur randōm strādāju un dalīju karodziņus. wūūhūū. unun jā tas nav darbs, tā ir izklaide būt visu laiku starp daudz hot un sexy guys. ^^ unun forši būt blakus dinamo komandai kad viņi spēlē futbolu iesildoties. tā mazliet funny. un vispār jā būt tur kur parasti mirstīgie netiek. un viss tikai dēļ maģiskās aproces. hihi. un gunas protams. :*
pēc tam pabijām pienā, kur ir tīk foršs interjērs. vnk mmm. un tās vecās retro stāvlustras ir tik sexuālas. ej nost. ^^ unun zemeņu daikirī. ahh nu kas var būt garšīgās par zemeņu daikirī. vnk ņamma. viņu var dzert kā jogurtu un gribas vēl un vēl. grrr. viss jāiemācās un visu laiku taisīšu mājās sev. ha. *sun*
pēc tam paliku pa nakti pie gunas. paskatījāmies nedaudz gossip girl un atslēdzāmies. mm. jo bija gara diena, bet ļoti ļoti forša. (:
un vispār man prieciņš par to, ka tik ļoti maz vajag lai iepriecinātu cilvēkus vismaz man mīļus cilvēkus. divi no viņiem saņēma īpašas vēstules no manis ziemassvētkos kā dāvanu un patiešām patīk, ka tas radīja viņiem jaukas emocijas un lika pasmaidīt. tas tā ļoti liek man pašai būt laimīgai, ka ar tik vnk un neko nemaksājošu lietu un gluži parastu patiesību un iekšējām emocijām tu kādam vari uzdāvināt laimi. ^___^ vēl daži tik šādas vēstules saņems, bet anyway atkal pārliecinos par to, ka manuprāt, šī ir visideālākā dāvana jebkuram cilvēkam un nemaksā neko, kas man šķiet superideāli. mīlu rakstīt vēstules un mīlu padarīt cilvēkus laimīgus ar vnk lietām. *sun*
un ārā atkal ir sasnidzis smuks sniedziņš nevis tie faking dubļi un izkusušais sāls maisījums. grrr. unun šodien ir pirmspēdējā diena šogad. mhh tāds neliels sentimets. un rīt mazirbe. ^____^
skan: marianas trench - all to myself, lifehouse - you're all i want, joss stone – l.o.v.e, lykke li – possibility, the killers - a white demon love song, utt.
nosapņoja tūta at 8:32:00 pēcp. 0 comments
vārdi: arēna, augusts, bibliotēka, dinamo, guna, laime, londona, piens, sniegs, vakardiena, vēstules, zemeņu daikirī
20091210
teaspoons and sugar.
kabatas pilnas ar cukuru. bet jauki tā. ^___^
šodiena kā jau kārtējā diena. minūtes skrien un paiet. cilvēki nāk un aiziet. ieva šodien nopirka smuku sarkanu kleitu ziemas ballei. mm. būsim saskaņotas. un vēl prieks par visiem mazajiem zaķīšiem, kas cītīgi pilda mūsu aptauju, tomēr laikam sabijās, ka nozagsim viņiem ziemassvētkus. *giggle*
šodien vēl nedaudz tagad vakarā atgriezos pie pārbaudītām vērtībām. pie imanta ziedoņa un taureņu uzbrukuma. kaut kā tomēr šis pluss mīnuss vienīgais no skolas laikiem un literatūras stundām ko spēju lasīt un lasīt, vēl un vēl. kaut kā tomēr nevaru pateikt ardievu tiem saviem taureņiem. kaut kā tomēr viņi turpina atgriezties pat kad visus logus un durvis esmu aizvērusi. mani trakojošie taureņi. hmm..
***
ko nozīmē šis taureņu mākonis?
vai tas ir sveiciens vai uzbrukums?
varbūt mēs esam par lielu savā viengabalā un traucējam rotaļu? varbūt zilonis tūliņ sadalīsies trīstūkstoš taureņos un arī nāks pār mums taureņu mākonī? varbūt ziloņi tikai izliekas par ziloņiem, bet patiesībā viņi ir milzīgi taureņu cietokšņi, taureņu milzīgi čemodāni?ko nozīmē šis taureņu uzbrukums? varbūt taureņi ir brīvas un nepakļautas minūtes, kaut kādi stundu atlikumi, kas rāda, ka laiks nav taisngaitas un tas var izlausties no stundu apļa un mētāties pļavā pēc savas patikas? tā būs, tā būs! mēs esam tuvu patiesībai: taureņi ir sekundes. un taureņu mākonis ir brīvs laiks, un taureņu svaidīšanās ir vienīgā viņu vērtība šai taisnvirziena pasaulē: viņi liecina, ka ceļš ir par taisnu, lai skaisti dzīvotu, un arī upe tek pārāk taisni. un arī putns ir par nekustīgu debesīs, lai saprastu brīvību.
***
es izlūdzos vienu brīdi miera šajā ņirboņā, apstāšanās brīdi, vienu sastinguma brīdi.
es izlūdzos nejust šos taureņus, neredzēt viņu krāsas, nedzirdēt čaboņu, es izlūdzos nesajust.
es izlūdzos ne negribēt viņus, ne gribēt — lai viņi ir, kā ir, lai es esmu, kā esmu.
lai es nemīlu viņus, vienu brīdi lai es nemīlu viņus, vienu mirkli lai viņi izlūst man, izgaist un es palieku viens vienīgs.
es izlūdzos vienu brīdi, lai es palieku viens vienīgs — taureņu vidū brīvs bez taureņiem.
ak, es trenēju savu redzi, lai es varētu neredzēt. es modinu savu dzirdi, lai es varētu nedzirdēt. un es izlūdzos sev vārdu, kas nesauc vārdā. saki, ka esmu apklusis. saki, ka esi apklusis. saki, ka ir kluss.
***
kastaņu sveču laikā atnāca taurenis un prasīja, kam šīs pilis pieder. es teicu: tās ir pavasara pilis un drīz varbūt nodegs.
nu, teica taurenis, kamēr nedeg, mēs tur padzīvosim. es teicu: bet, kad nodegs, paliks tikai pelni.
nu, teica taurenis, visas tās krāsas uz mūsu spārniem — tie jau arī ir tikai pelni no pilīm, kas nodegušas.
***
mēs vienmēr dzīvi nokavējam
kad skrienam pakaļ kādam vējam
jo nozīmes nav nākotnējam
ne arī vakarējam
bet tam, ko tieši tagad ejam
ar mūsu pašu labām sejām
tai gaismai, ko mēs tagad lejam.
***
nekas nekur nav taisnveida.
es esmu vējš, tu esi kleita,
un brāzieni, un pusnopūtas,
un virpuļi – ir mūsu jūtas.
var būt, ka tie nav uzbrukumi,
bet skaisti pārtopoši dūmi,
un taurenītis, vēja nests,
mums ir kā liktens nolikts tests.
***
te dzīvo teātra tauriņi. viņi dzīvo tikai šovakar.
viņi elpo parfīmus un čaukst kā konfektes starpbrīžos.
tad viņi vēl uzpeld ar aplausiem līdz lustrai un pāri galvām gāžas uz garderobi, kur viņus vēl pēdējā atspulgā kā numuriņus padod garderobistei, kas tos apmaina pret botēm, cepurēm un kažokiem. katru vakaru, pie garderobes āķa pakārti, viņi mirst.
[mm. šis ideālas sajūtas izraisa manī.]
***
kāpēc taureņi skrien svaidīdamies?
viņi mētājas no brīvās sekundes brīvajā.
viņi meklē atbrīvoto laiku.
viņi manevrē no nesamocītās sekundes nesamocītajā.
tie brīvus brīžus meklē, brīvus brīžus, no kuriem
sanāk atbrīvotais laiks.
***
bet varbūt tie ir Dabas Lielie Smiekli.
un daba nesmejas caur ziediem, ne caur augļiem, bet viņai uznāk taureņi kā smiekli un – vienkārši – šai zemei smejas sirds?
***
vienu dienu mans taureņu albums bija pazudis no manām atvilktnēm. es sapratu – kāpēc.
es biju uzzinājis kaut ko, ko man neklājās zināt.
manā albumā bija senmeklētās taureņu kartes.
man kļuva bail par savu drošību.
***
taureņi ir brīvi, un viņiem nav jāfotografējas. tikai brīvie nefotografējas. tikai brīvie negrib fotografēties.
***
es esmu taureņu lidlauks, pilni taureņu man pleci.
***
iet no mūstaureņiem prom uz cittaureņiem – pie taureņiem vēl lielākiem – virs saules.
***
nakts melnā cukurgraudā es nomierinos negribas vairs raudāt.
***
un cilvēcības augstākajās virsotnēs man ir bail – tur viss pārāk skaists.
***
nekas nekur nav taisnveida, pat zvaigznes zigu zagu krīt.
***
kad tu sapratīsi, ka taisne ir netaisna, tu sāksi dejot.
***
apturēt – tas nav zināt, paturēt – tas ir mocīties, dabūt ir – apstādināt.
***
es neesmu vairs dzejnieks. es biju vakardien.
***
tā manas atmiņas ar ziedoni un taureņiem šovakar ir galā. bet nekur jau viņi nepazudīs. tie turpinās maigi lidināties manās domās un dvēselē. mm. mani taureņi. ^____^
skan: noah and the whale – blue skies, paul tiernan - how to say goodbye, bethany joy galeotti of everly - mrs. scott.
nosapņoja tūta at 1:52:00 priekšp. 2 comments
vārdi: aptauja, cukurs, ieva, imants ziedonis, laime, šodiena, taureņi, taureņu uzbrukums
20091204
saules diegs ar bantīti apsiets mums apkārt.
laime tomēr dažreiz ir Pī reiz eR kvadrātā. vismaz vakarnakt bija. un pat dažreiz likās, ka tikai sapņoju, bet nē. bet nē, šoreiz nē. un ir tā jauki. un gribas smaidīt. ^___^
tā kā zinu cik fōršas ir manas spējas visu foršo sačakarēt un stuff, tad šoreiz jā es gribu visu tā lēnām un kārtīgi. lai tas nebeigtos tik pat ātri kā sācies. šo es patiešām negribu, lai beidzas. un es pat nezinu, kad visas lietas tā mainījās. un patiesībā, kas vispār notiek. es vairs nesaprotu sevi nedaudz, bet tā laikam notiek, ja beidzot atsakies no kkā pie kā tik ilgus gadus turējies dēļ savas aizsardzības sistēmas. atliek vien beigt sevi ierobežot un dzīve mainās. un es neteiktu, ka uz to sliktāko pusi. vismaz pagaidām ne. :P
un man ir liels prieciņš par to, ka cilvēkiem prieks. un, ka vispār šogad un tagad visiem ir tādi mazie, kas ir patiesībā tie paši lielākie, prieciņi. un, ka cilvēki smaida un ir saulītes. un man laikam atkal sāk patikt decembris. un lai cik interesanti tas nebūtu pat decembra sākums. lai gan vienmēr tas paliks daļēji skumjšs laiks manā dzīvē, tomēr būs arī labas lietas, kas to izlīdzsvaros. un vēl jaukāk ir apzināties to, ka tagad viens cilvēks par mani būtu ļoti ļoti priecīgs, ka neskatoties uz visu es tomēr priecājos, tad kad es parasti esmu super bēdīga. tā jau saka, ka 3 lietas labas lietas un šis ir trešais gads, tāpēc varbūt tam tā ir jābūt, ka tieši šogad viss ir daļēji labi. protams tagad būtu tik jauki visu šo tev izstāstīt aci pret aci un dzirdēt tavus sexīgos komentārus par manu atkal trako dzīvi un lietām ko daru un nedomāju līdzi (kas patiesībā es zinu tev tik ļoti patika un tu arī tā gribēji mācēt). bet nu es vēl joprojām ticu, ka tu tā pat to zini un tagad smaidi sēžot uz balta mākoņa maliņas. es šonakt no tevis gaidīšu lietu, mazais, vai sniegu, ja tas ir tavos spēkos. :P :)
hmm. 4.decembris. vienmēr man ir paticis skaitlis 4. viņš vnk izskatās tāds smuks un mīlīgs. un tai mazajai mīļajai meitenītei, kas dzīvo manī vienmēr ir un būs viņas mūžīgie 4 gadi. skaistākais laiks viņas bērnībā. ^^
murrr. happy pills are made from people. ^___^
p.s. – čau, GAISMA, te tava TUMSA. :D jū ār crazy, bet nu tu jau zini ko par tevi domāju. :* un man super liels prieciņš par tevi.!
nosapņoja tūta at 5:04:00 pēcp. 1 comments
vārdi: 4, decembris, gaisma, laime, nakts, prieks, smaids, tumsa
