Rāda ziņas ar etiķeti mirklis. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti mirklis. Rādīt visas ziņas

20120709

pusgads laimes taureņu lidojumā.

tumblr_m341nabUrD1r26bu9o1_500
es nezinu kur šobrīd esi tu..
vai arī tu..
vai pagājušā gada mēs..

..un ja godīgi, man nemaz tas nav jāzina. mums katram taču sava dzīve. mums katram savs liktenis un ja reiz mūsu dzīves krustojušās un vēlāk šķīrušās, tad tām tur arī palikt – pēdējā kopīgajā dzīves krustojuma elpā.
šobrīd aiz mana loga vakara pasaku lasa mans draugs pērkona negaiss, istabā uz plauktiņiem lietus lāšu ritmā dejo sveces liesmiņas un es rakstu tev vēstuli – dzīvu vēstuli, cerot, ka katrs vārds aizplūdīs kopā ar lietu pie tevis.. ..vai ar pērkona spēcīgajiem vārdiem liks tavai sirdij nojaust cik gan ļoti es tevi mīlu.
katra lietus lāse, kas atsitas per asfalta raupjo vaigu ir kā vēl viena diena ko mēs nodzīvojam kopā – maza daļiņa no dzīves, bet spēcīga!

paskatoties mazliet atpakaļ uz šo pusgadu, tad par manas dzīves garlaicīgu nevar sūdzēties: dzīvot pilsētas centrā ar Andēnu bija dikti jauki, lai arī kā mums daždien negāja, bet visā visumā es to meitēnu mīlu un vienmēr viņa būs mans rūmijs – the one and only. paldies par visām trakajām ballītēm, un vīna+sarunu vakariem, par samīļošanu raudamajos brīžos un smiešanos līdz asarām par pilnīgām muļķībām, par pastaidziņām ziedoņdārzā un vienkārši to apziņu, ka aiz baltajām durvīm koridora otrā pusē ir kāds.. kāds kuram rūp, kurš jūt un mīl, kurš mazliet jāapčubina un jāsamīļo from time to time.. ka tur aiz baltajām durvīm ir vnk mans Andēns (:
šobrīd esmu atpakaļ savās zemeņu sarkanajās sienās, bet šoreiz neesmu viena – esmu ar savu vīrieti. esmu laimīga zinot katru dienu, ka aizmigšu blakus un pamodīšos blakus, ka nebūs jāskaita laiks, ko atlicināt mums (: ..bet visam ir savi mazie mīnusi - nav jau viegli man pierast pie vecāku būšanas blakus, jo laikam sapratu, ka katra bērna dzīvē pienāk brīdis, kad zini ir laiks uzsākt pilnībā savu dzīvi. mans laiks bija pirms 6 mēnešiem, un once you grow up, you can’t go back.. es mīlu savu burvīgos vecākus, taču nespēju atkal pierast dzīvot ar viņiem vienā mājā, es nespēju vienlaicīgi vēl būt savā bērnībā un tanī pat laikā veidot savu mazo ģimenīti.
būt tev un man - būt mums. veidot mūsu dzīvi un ģimeni, sēdēt savās četrās sienās, un sapņot.. jā, to es šobrīd vēlos no dzīves visvairāk, būt uz mūsu mazās pasaulītes, būt mājās.. ..mūsu mājās.
šobrīd tā tik ļoti pietrūkst. ir atrasts tas prieks par laimīgām beigām, taču rāmi, kur šo skaisto skaitu ielikt vēl meklēju, un vēlos rast to īsto, to siltāko un mīļāko.. nekad par neko neesmu dzīvē bijusi drošāka, kā par savu dzīvi šobrīd un par svarīgāko cilvēku, kas ir manā dzīvē – manu vīrieti :* un zini, es vienmēr tev sekošu, ar plaukstu tavas plaukstas tuvumā. un nolīšu pār tavu galvu miljons lietus lāsēs pērkona negaisā rakstot tev vēstules.. būšu uz tuvākās palodzes zīmējot smaidus uz tava spilvena, kad atvērsi istabas durvis pēc prombūšanas… tavs taureņu uzbrukums.. <3

..vārdi klusītēm pieplok pie asfalta raupjā vaiga un vēstule iet uz beigām. pēdējie punkti krīt no debesīm un kā melni taureņi nosēžas uz mana salijušā pleca. vēstule uzrakstīta, vēstule nosūtīta, vēstule izdzīvota.. ..tavs uzdevums to saņemt, atvērt un izdzīvot no jauna. sajust katru saules staru, un asaras lāsi, smaidu un pērkona dārdu, un to varavīksni mūsu ceļa galā, kaut kur gaismas gadu attālumā (:
iemigt..
gan jau mākoņi ieaijās..
smaidi, tevi kāds mīl.. :*

murrr.

20111204

sarkano sienu nemierīgā miera eksplozija.

n1306148186_30268548_7361 "i don’t know if you felt that or not.
but it felt like two people kissing after hours of thinking about it.
it felt like two people talking after nights of silence.
it felt like two people touching after weeks of being numb.
it felt like two people facing each other after months of looking away.
it felt like two people in love after years of being alone.
and it felt like two people meeting each other, after an entire lifetime of not meeting each other."

20111122

tik viegli būt.

IMG_0995-1“drag your fingertips
on the corners of my smile,
..watch them curl for you.”

20111121

need to focus.

tumblr_lsn975MKJj1qzahuvo2_r1_500 
"my heart stopped. It just stopped beating.
and for the first time in my life, I had that feeling.
you know, like the world is moving all around you, all beneath you, all inside you, and you’re floating. floating in midair. and the only thing keeping you from drifting away is the other person’s eyes.
they’re connected to yours by some invisible physical force, and they hold you fast while the rest of the
world swirls and twirls and falls completely away."

20111114

ziemassvētki novembra gaismiņās.

pieskil-38 
šovakar ziemassvētki dzīvo vērmanītī, ej ķer tās mazās gaismiņas un pacel tās debesīs, kur tām īstā vieta par zvaigznēm kļūt. mani ziemassvētki šogad jau novembrī, tik bez tām pašām pirmajām sniega pārliņām, kas lēni izkūst uz mēles un aptur laiku uz pāris stundām. tikai klusums - miers nemierā un nemiers mierā (:
starp tēju un spilveniem slēpjas stāsti un smaidi. tie nejautā. tie elpo un izelpo. un turpina paslēpes spēlēt.. pirkstu labirintos maldīties.. izkust siltuma skatienā.. jā, ziemassvētkus novembrī uzdāvināt sanākt tikai tev. un es.. es lēnām pazūdu mazajās gaismiņās, kas par tevi pasakas man stāsta un tavās acīs atmirdz kā liesmojošs salūts. murrr :)
mirklis, kas izsaka tik daudz, bet reizē klusē..
skan: ed sheeran – kiss me.

20111105

sarkano magoņu zeme acīs tavās.

image
***
stāvot starp sarkanām magonēm
un rasas lāsēm rīta pļavā,
es ieelpoju tavu vakardienas košo smaidu,
kas kā mazs bērns rotaļājas uz manām lūpām
līdz sārtās magoņlapas maigi sabirst pie manām kājām
ziemai iekarojot sirdi.

tavs taureņu klusais nemiers mani apbur un tur,
tas ierauj manas domas
mazo, sārto lapiņu dejā zem tavas saules,
un es…
…es mazliet jūku prātā no saules staru glāstiem,
un tava bangojošā, dzidri zilā jūras skatiena.

mani miglas pildītie rīti
arvien vairāk atgādina tava smaida kontūru,
un kamēr mans neprāts tevi meklē
ikdienas steidzīgi pelēkajās sejās,
es stāvu sarkano magoņu pļavā
pilsētas centrā
un
redzu vien tevi…
…pat kad tevis nav.

pati pēdējā nodzeltējusī lapa
ar pēdējiem spēkiem turas pie rudenīgi skaistajiem mirkļiem,
…un tad tā krīt!
krīt bezgalīgā mīlestībā
ar pirmo balto sniegpārsliņu,
kas izkūst uz manas mēles,
kur tā aizmieg ziemas vēsajās plaukstās
starp tavu un manu smaidu.

…aizdedzot manu sirdi -
magoņsārto zemi acīs tavās.

20111103

living the 30stm dream once again.

tumblr_ltzhifGCja1r5wzduo1_500_large
vakar atkal tika piedzīvots mazliet laimes uz zemes virsas iekš lieliskā 30STM koncerta. jeb pareizāk laikam būtu teikt, ka pus otras stundas garumā es pabiju uz Marsa un out of reality..
unun.. BIJA mana vismīļākā dziesma Alibi^^ un akustiskajā versijā un es patiešām veselu vienu dziesmu neelpoju ar mazām prieka asarām acīs.. tas bija mirklis, skaists mirklis, one of those that just takes your breathe away.. un arī mazo balto papīrīšu lietus bija kkas spešal, mazajās detaļās ir sava burvība un šajā koncertā mazo lietu lietus mani patīkami pārsteidza atstājot vēl vienu jauku atmiņu par dzīvot prieku (:

salīdzinot ar Tallinas koncertu protams jāsaka, ka Rīgā cilvēki ir daudz pozitīvi trakāki un daudz dziedošāki līdzi dziesmām no visas sirds nekā Tallinā, bet tas laikam gluži vnk mūsu latviešu mentalitātes dēļ, vismaz es tā pieņemu.! dziesmu gan bija daudz mazāk nekā Tallinā, taču nekas, jo lielu prieku sagādāja fakts, ka viņi nospēlēja the story un šo dziesmu viņi patiešām ļoti sen nebija nevienā koncertā devuši. un jāpiebilst, ka Šenons pie bungām vakar vnk PLOSĪJĀS.! šķiet, ka Latvijas rudenīgās lapas un prieks par tām bija krāsaini uzlādējis viņu :) un mums ar Ievu ir vēl viens lieliskais krekls, kurus laikam vnk jāsāk kolekcionēt  - awesome.!
kopumā jāsaka, ka nevaru pateikt, kurš koncerts bija labāks Tallinas vai Rīgas, jo patiesībā ir ļoti grūti salīdzināt, kaut arī grupa viena, koncerti, atmosfēra, cilvēki un piedzīvojumi bija pilnīgi savādāki, bet katrs ar savu burvīgo atmiņu kopsavilkumu par ko priecāties for sure ^____^

un vispār prieciņš, tāds nebeidzams dzīves prieciņš par to, ka dzīve izdodas.! par to, ka gribas no rītiem pamosties, ka gribas smaidīt, gribas būt un gribas citiem uzdāvināt prieku, tādu pavisam glīti iesaiņotu un īpašu, jo ghluži vnk ir šodiena (:
mana galva pēdējā laikā ir mazliet nekontrolējama pavisam pozitīvā ziņā un mans miers nemierā ir kkas neizprotams, bet tam visam pamatā ir racionāli skaidrojama viena lieta (kuru patiesībā nemaz nevar izskaidrot) – TU.! ..mirkļi ir viss uz ko es šobrīd koncentrējos, pārējais viss ir lieks, miu.

skan: 30STM – Alibi.

20111102

butterfly kisses in my head.

tumblr_ls2iu6prXq1qfw1afo1_1280_large  
- and you know what I like the best?
..how hours after you kissed me, I can still feel it on my lips^^
es nespēju vairs tevi izdabūt ārā no savas galvas, domām un ikdienas, un nemaz negribu, tik turpināšu dzīvoties pa savu mazo pasaulīti un smaidīt.
murrr.
^____^

20111030

smuki mākoņi spilvenā manā.

tumblr_ltowkyASqq1qzprlbo2_500
dzīve ir kā smuku mākoņu kombinācija debesīs, tu nekad nezini, kad sāks līt, tu nezini cik ilgi tie aizsegs sauli, tu nezini uz kurieni tie aizslīd, tu nezini ko tie cenšas tev pateikt zīmējot debesīs baltās gleznas.. bet tu apzinies cik skaisti viņi ir no matter what.! dzīve ir piedzīvojums, kuru ir jāiemācās piedzīvot un galvenais ļauties tam, jo ir lietas, kuras nevajag analizēt ar logaritmiskām funkcijām vai ņūtona otro likumu. dažreiz gluži vienkārši vajag paspert pus solīti uz atpakaļu un ļaut visam satīties tā kā liktenis to ir iecerējis, gluži kā mazam laimes kamolītim (:
ir taču tik skaisti vienu rītu pamosties un saprast, ka viss pēkšņi ir savādāk.. labāk. varētu pat apgalvot, ka gandrīz tieši tā kā vienmēr ir gribējies un beidzot šķiet, ka viss ir pareizi. un iestājas tāds iekšējs miers, kad dzirdi vairs tik savu sirdi tikšķot mazliet paātrinātā ritmā un domās plosies vairs tikai tu. apkārtējās vienmuļās pasaulītes vairs nav, ir tikai smaids un tavs dzidri zilās bangojošās jūras acu skatiens.. un man paliek mazliet grūtāk elpot.!

šobrīd ir jāsaprot tikai viens – to, ka šajā 2011. gadā vairs atlikuši tikai nieka 2 mēneši, kuri paskries gaismas ātrumā, un pa šiem 2 mēnešiem ir jāpaspēj sadarīt visi nepadarīties dari.! jo 2012. gads ir jāsāk no baltas, jaunas un tīras lapas, ar lielām pārmaiņām ar sākumu visai pārējai dzīvei, ar laimi un smiekliem, ar brīvību rokas stiepienā un to būšanu mājās sajūtu, kas viss liekas tik pašsaprotams un burvīgs (: ..bet tagad, tagad ir jāpacenšas mazliet vairāk, lai to visu iegūtu, jo 2 mēnēši ir sooooo tā visa vērts.! ja vien jūs zinātu mani mīļie, cik ļoti es gaidu jauno gadu ar jānvāri, jo es zinu, ka būs patīkamas pārmaiņas un beidzot es pat varētu apgalvot, ka tiks atrasts tas prieks par laimīgām beigām vai vismaz tā sākuma punkts tālākai līniju savienošanai, murrr (:
jā.! man patīk būt tieši tur, kur šobrīd atrodos un tieši ar tiem cilvēkiem apkārt, kas šeit šobrīd ir, jo laimes pareizo formulu nevar izskaidrot ar formulu, tas ir jāpiedzīvo un jāieelpo.!! turpinam priecāties par smukiem mākoņiem mazie un atceramies reizi pa reizei arī ielepot laimi, tas ir tā vērts ^___^
p.s. - the kiss is a lovely trick designed by nature to stop speech when words become superfluous.

20110916

when I am more than you can take, just give me back.

tumblr_lrd5uboKYX1qhk9b7o1_500_large
labvakar.
šovakar pēc haosa darbā un slimošanas, pavisam mazliet prieka tika iegūts no vēlas kino nakts ar Andēnu un drusciņ smiekliem tumsā. pēc kā bija gara gara pastaidziņa mājup, ejot pa laternu izgaismoto ielas vidu ar austiņām un jauku mūziciņu, cerot, ka mašīnas šovakar paņēmušas atvaļinājumu, un ziniet – man sanāca. bet pats galvenais bija izvest domas vakara pastaidziņā, un likt tām ieelpot rudenīgo nakts gaismu.. misija izpildīta.

un ziniet, es aizdomājos par to cik viegli ir saaukstēties, tāpat arī iemīlēties, vai arī dzīvot pagātnes atmiņās. bet cik grūti ir izauklēt pietiekoši spēcīgu imunitāti, lai neslimotu, vai arī patiesi mīlēt, vai arī pabeigt iesākto. cilvēkiem ir tendence pa lielam vienmēr izvēlēties to vieglāko ceļu, vai samierināties ar to, kur dzīve mūs iemet, lai tikai nebūtu jāsaskaras ar grūtībām vai jāizvēlas starp dažādām iespējām. cilvēkiem ir arī tendence dzīvot pagātnē, neatbrīvojot vietu tagadnei, tikai tādēļ, ka tā taču ir vieglāk. ir vieglāk vēlreiz par jaunam nekļūdīties, netikt sāpinātam, un gluži vnk paredzēt sekojošos notikumus. mums katram dēļ tā ir savs dzīves skapis pilns ar skeletiņiem, par kuriem īsti neviens runāt publiski nevēlas. mēs tos apzinamies, samierinamies un turpinam tiem dzīvot līdzās – that is just the way life goes.
saviem skeletiņiem es ik pa laiciņam mēdzu uzskriet neapzināti virsū, tie mani sveicina lietās un vietās, skaņās un smaržās, un ir grūti paslēpties. kas liek domāt par to, ka pagātne gribi vai nē vienmēr būs ar mani, tā ir daļa manis. visas nepabeigtās lietas, visas salauztās lietas, visas sāpīgās un laimīgās lietas, tās visas veido tevi tagad un bez tām tu būtu pagātnes versija par sevi. dažreiz sanāk sevi pieķert pie domas, ka tik ļoti gribētos ieraut sevi kkādā paralēlās dimensijas viesulī un būt tur kur kādreiz būts, ar tiem cilvēkiem un specifiskajām lietām, un sajust to realitātes garšu vēl vienu reizi, dzirdēt tieši tās cilvēku balsis, un ieelpot precīzi to pašu elpu ko toreiz.. gribētos būt tajā rudenīgajā poliklīnikas pieturā vai arī sniegotajā 3dienas decembra vakarā pēc saujiņas smieklu, vai arī gulēt uz zvaigžņotā jumta ar pipermētru tēju un bīdot mākoņus dzejā, gribētos tik ļoti gribētos, ka nedarītu to, tad ja tas būtu iespējams.. tāpēc, ka dažām lietām ir gluži vnk jāpaliek neiespējamām un tikai mūsu sapņos un vēlmēs bezgalībā.

un vēl es mazliet nespēju saprast, kāpēc jau kuro nakti manos murgainajos sapņos esi Tu, jā tieši Tu, brīžos, kad man ir vissliktāk un notiek kkas traģisks – Tu man esi blakus un turi manu roku.. sasodīts, ko tas nozīmē.?! es gribu zināt.. es patiešām.. man vajag zināt.. pastāsti man lūdzu. es uzvedīšos labi, es apsolu (:

20110520

ceriņu smaids miegā.

image[dzejolīši pēdējās dienās patiešām sākuši satīties kā mazi kamolīši, paldies tev.]

ceriņos pazaudēts rīts
ir mana pieclapu laimīte.
un es ieelpoju tevi sevī,
vasaras siltajā ceriņu naktī.
tu garšo pēc mellenēm pienā -
manā dvēselē.
un pieneņu pūku liedojumā,
es redzu mazu bērnu
smejamies.
tas ar saules zaķiem paslēpes spēlē
tajā vietā,
kur satiekas mūsu
smaidi.

20110518

es puķainā kleitā vasaru noplūcu.

tumblr_lla07uSM4a1qfbgpzo1_500_large[pagājušo nakti līdz ar lietus lāsēm radās atkal kāds mazais dzejolīšu kamolītis, baudiet..]

***
ar pretgaismām spēlējos
saulei rietot starp krītošām lāstekām,
cenšoties savus sapņus nesaplēst
un
pāri debess malai cerības neizbērt.

tur tās krīt
kā mūsu soļi pa vējam kaisīti,
tālu pasaulē skrieti
un
atpakaļ mājās vesti.

kur guļ mūsu krastā saules izdzerta jūra,
un
skumst kāpas sāļās pieskāriena devas,
bet es puķainā kleitā stāvot starp sēkļiem
cenšos jūru klēpī izraudāt.

skan: grafomāns – atvērtām acīm.

20110511

she – with burning red hair.

1305032503_aimlessly____by_nouxz-d3g0plz_large .. i think this must be love..
she smiled at her secret,
put the letter in an envelope
& enclosed a daisy chain from the meadow where she sat.

she smiled
& the cherry blossom rain began.

she
smiles
(:

20110508

ceriņu elpa.

200188_195132340518607_193505357347972_585965_3300218_n_large
pilns gaiss
ar ceriņu mīlestību -
krīt pār pleciem
kā toga.

/O. Vācietis/

20110126

nestiep rokas, nekliedz: mīlu!

sunshine-042_large
gribu pie tevis uz karstu tēju, uz labu filmu, uz jauku sarunu, dušā, zem tavas mīļākās segas, tavos plašajos apskāvienos,
vienalga kā, bet galvenais pie TEVIS.
jo:
mīlēt – tas ir kā stāvēt svaigā cementā,
jo ilgāk stāvi, jo grūtāk atrauties...
un nekad nav iespējams aiziet, neatstājot aiz sevis pēdas.!

[noskaņai: parachute – the mess i made.]
I'm staring at the mess I made
As you turn, you take your heart and walk away.

20110120

salāpīta laimīte.

tumblr_lec605OqLq1qe9831o1_500_large

- kā tu zini, ka viņa tevi mīl?
- es viņu bieži vien sāpinu, bet viņa turpina turēt mani aiz rokas.

20101229

she guessed it was too late to raise hell.

tumblr_le0egoiqXB1qdiy9uo1_500_large

dažreiz ir grūti staigāt pa šķembām.
dažreiz ir grūti elpot tev blakus.
dažreiz es atsakos redzēt krāsās.
dažreiz es zinu, ka nav vērts.
jo es stāvu starp tagadni un pagātni.
un zini, dažreiz es jūtos kā dejavu.
bet pietiks reiz.!

[heh, atradu dzejolīti uz kādas A4 lapas, kas rakstīts kkad szf krāsainajās sienās kādā visai garlaicīgā lekcijā un joprojām viņš mani piedur.]

20101107

i have my addictions & i won’t give them up.

šis ļoti maziņš posms no pēdējās the vampire diaries sērijas, un ziniet es personīgi nespēju šīs 2:10 minūtes noskatīties neapraudoties. vnk sāpīte un tā pavisam mazliet uzsit pa emocijām, ehh. poor damon, viņš taču ir tiiiiik jauks, nu kā viņu var nemīlēt. ;(

20101023

drop dead beautiful.

tumblr_l8uwzxLoUF1qdbbywo1_500
..sometimes you are not dreaming..

p.s. – “and in you and in all of us, there is nothing more than the capacity to be a force for, or a force against. and to wonder, how many people wake up each morning and can't decide if they want to save the world, or destroy it.” – IWTFY.

arlabunakti, jums ar šo skaisto dziesmu. ^____^

20100927

we change, we wait.

un man šonakt tā pavisam neveikli liekas, ka tavas noziedējušās skropstas miega pārdozēšanas dēļ, laupa manu noslīkšanu tavos zilgani dzidrajos okeānos, kur tava laimīgā patiesība mīt.

un es gaidīšu, tā pavisam klusi šeit, starp lietus lāsēm un sadzeltējušām lapām, kas kopīgi laižas rudenīgajā valsī, kad visi mirstīgie jau maigi guļ, tavu okeānu netveramajā dzelmē.

un es vēl joprojām gaidīšu. šeit.!