Rāda ziņas ar etiķeti cilvēki. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti cilvēki. Rādīt visas ziņas

20110925

kastaņu paslēpes tavās rudens krāsaino lapu kabatās.

6177825834_d35781ba42_z_large
lēni iekrāsojas zaļās koku galotnes un ikdienā arvien vairāk staigāju pa rudenīgi krāsaino lapu paklāju, un kabatās pārcilāju brūnos kastaņus, kurus iemainīšu par kaut vienu tavu domu saulainos svētdienu rītos (: .. ir pienācis rudens, mans draugs. mans rudens, tāds krāsiņām apvīts un mazliet melnaholisks, ar burvīgiem krāsaino lapu virpuļiem vējainās dienās un siltu tēju sēžot uz savas jaukās palodzes vērojot mazās lietus lāses spēlējoties aiz mana loga, un viegli satraucos par tām gluži kā māte vērojot savus bērnus rotaļājoties pie mājas durvīm pārāk tuvu blakus esošajam ceļam. un vēl es spēlēju paslēpes ar kastaņbērniem savās kabatās, kur rudens nostaļģiskā elpa tos ieaijā jaukā miedziņā.. jā, pasapņot jau ir skaisti, it īpaši rudenī (:
jā, es mainītu vienu tavu domu pret sauju savu dārgo un cītīgi lasīto brūngano kastaņu. jā, šādu barteri es piedāvāju sev pašai vēlos rudens vakaros, kad gribas saprast notiekošo, kad gribas gluži vnk saprast.. kāpēc gan ir tā, ka mēs kādu tā pa īstam novērtējam tikai tad, ka šī cilvēka vairs nav mūsu dzīvē. kāpēc mēs saredzam to visu patieso, tikai tad, kad esam sajutuši to, kas mums galīgi netīk. kāpēc mēs tiecamies pēc kkā tāda, kas ir gaismas gadu attālumā un īsti nenāktu mums par labu, bet neredzam to, kas stāv mums acu priekšā un diezgan ideāls. kāpēc mums vienmēr vajag sarežģīt to, kas ir viegls pēc savas būtības, un atvieglot to, kas sarežģīts. tā vien šķiet, ka mums vienmēr visu nepieciešams apgriezt kājām gaisā un izbaudīt to tā, pirms saprotam to, ka ne par velti gravitāte mūs tur ar abām kājām cieši pie zemes for our own good.!
atgriežoties pie pašas pirmās un svarīgākās domas, par cilvēku nenovērtēšanu, es varu teikt tikai vienu – i know how it feels.. after all this time es apzinos, ka kļūdījos, bet es arī saprotu, ka tad es vēl biju maziņa savās domās, es biju maziņa savā saprātā, un es noteikti nespēju novērtēt to, ko es tagad novērtēju dzīvē kā tādā. tagad es apzinos, cik lielisks tu bijis arī ar visiem saviem dažiem mīnusiem, jo neviens jau mēs neesam īsti perfekts. tagad kad mana dzīve rit jau 21mo gadu, vērtības ir smagi mainījušās un tāds cilvēks kā tu ir jātur cieši, jo tu rūpējies un esi blakus; tu liec smieties un zini, ka ģimene nāk visam pa priekšu no matter what; tu arī zini, kas ir dzīve un kā tā spēlējas ar cilvēkiem, jo tu arī esi ticis dragāts; tu esi kāds kuram gribētos pamosties no rītiem blakus un apzināties, ka jā – dzīve mēdz būt skaista; tu tik ļoti labi satiec ar bērniem, ka for sure tu būtu lielisks tēvs; un vienmēr, kad pa radio sāk skanēt train dziemsa – marry me, tu ienāc man prātā (: esot tur kur es pašlaik atrodos savā dzīves ceļā, es saprotu to, ka muļķošanās un having fun un spēlītes un viss cits ir great, bet ne pietiekoši, tas sāk kļūt nogurdinoši un apnicīgi, un pat garlaicīgi. dažreiz tas viss ir all good, kad gribas atpūsties no dzīves rutīnas un apkārt esošās negativitātes, bet pamatu pamatos tomēr vislabākā dzīves mācība still ir – to love and be loved in return [ilgtermiņā]. un yeah, “the only thing worse than missing someone, is wondering what there was to miss” - es esmu on this page.. visnotaļ stulba sajūta es jums teikšu, tāpēc nedariet tā, mācieties no manām kļūdām – novērtējiet to, kas jums ir tagad, lai vēlāk nav žēl..

pēc šī esmu sev parādā aptuveni 4as saujas kastaņu, ko sabērt savās rudenīgi krāsainajās lapu kabatās, un iet ārā lietus peļķēs palēkāt tā no sirds, lai domu kastaņi pār manām basajām pēdām mirtu savādāk, bet pašu pēdējo brūngano kastani es dāvāšu Tev, kā solījumu ^___^ murrr.
skan: damien rice – amie.

20110916

when I am more than you can take, just give me back.

tumblr_lrd5uboKYX1qhk9b7o1_500_large
labvakar.
šovakar pēc haosa darbā un slimošanas, pavisam mazliet prieka tika iegūts no vēlas kino nakts ar Andēnu un drusciņ smiekliem tumsā. pēc kā bija gara gara pastaidziņa mājup, ejot pa laternu izgaismoto ielas vidu ar austiņām un jauku mūziciņu, cerot, ka mašīnas šovakar paņēmušas atvaļinājumu, un ziniet – man sanāca. bet pats galvenais bija izvest domas vakara pastaidziņā, un likt tām ieelpot rudenīgo nakts gaismu.. misija izpildīta.

un ziniet, es aizdomājos par to cik viegli ir saaukstēties, tāpat arī iemīlēties, vai arī dzīvot pagātnes atmiņās. bet cik grūti ir izauklēt pietiekoši spēcīgu imunitāti, lai neslimotu, vai arī patiesi mīlēt, vai arī pabeigt iesākto. cilvēkiem ir tendence pa lielam vienmēr izvēlēties to vieglāko ceļu, vai samierināties ar to, kur dzīve mūs iemet, lai tikai nebūtu jāsaskaras ar grūtībām vai jāizvēlas starp dažādām iespējām. cilvēkiem ir arī tendence dzīvot pagātnē, neatbrīvojot vietu tagadnei, tikai tādēļ, ka tā taču ir vieglāk. ir vieglāk vēlreiz par jaunam nekļūdīties, netikt sāpinātam, un gluži vnk paredzēt sekojošos notikumus. mums katram dēļ tā ir savs dzīves skapis pilns ar skeletiņiem, par kuriem īsti neviens runāt publiski nevēlas. mēs tos apzinamies, samierinamies un turpinam tiem dzīvot līdzās – that is just the way life goes.
saviem skeletiņiem es ik pa laiciņam mēdzu uzskriet neapzināti virsū, tie mani sveicina lietās un vietās, skaņās un smaržās, un ir grūti paslēpties. kas liek domāt par to, ka pagātne gribi vai nē vienmēr būs ar mani, tā ir daļa manis. visas nepabeigtās lietas, visas salauztās lietas, visas sāpīgās un laimīgās lietas, tās visas veido tevi tagad un bez tām tu būtu pagātnes versija par sevi. dažreiz sanāk sevi pieķert pie domas, ka tik ļoti gribētos ieraut sevi kkādā paralēlās dimensijas viesulī un būt tur kur kādreiz būts, ar tiem cilvēkiem un specifiskajām lietām, un sajust to realitātes garšu vēl vienu reizi, dzirdēt tieši tās cilvēku balsis, un ieelpot precīzi to pašu elpu ko toreiz.. gribētos būt tajā rudenīgajā poliklīnikas pieturā vai arī sniegotajā 3dienas decembra vakarā pēc saujiņas smieklu, vai arī gulēt uz zvaigžņotā jumta ar pipermētru tēju un bīdot mākoņus dzejā, gribētos tik ļoti gribētos, ka nedarītu to, tad ja tas būtu iespējams.. tāpēc, ka dažām lietām ir gluži vnk jāpaliek neiespējamām un tikai mūsu sapņos un vēlmēs bezgalībā.

un vēl es mazliet nespēju saprast, kāpēc jau kuro nakti manos murgainajos sapņos esi Tu, jā tieši Tu, brīžos, kad man ir vissliktāk un notiek kkas traģisks – Tu man esi blakus un turi manu roku.. sasodīts, ko tas nozīmē.?! es gribu zināt.. es patiešām.. man vajag zināt.. pastāsti man lūdzu. es uzvedīšos labi, es apsolu (:

20110614

break the night with colors.

Modes-supermegagigapaka-199
oolalalāā *sun* šodien bija tāda forša – saulaina. un dzīves krāsiņu pilna.! viennozīmīgi lielais prieks par Ievas prieciņiem un saulstarošanas periodu, beidzot kāds ir shinny un tas silda, un jā Ieva noteikti šodien dzīvo uz citas pasaulītes :D jo pirmkārt jau viņa atstāja savu kredītkarti bankomātā un aizgāja, bet viss ir okey, sitācija tiek kontrolēta. otrkārt, viņa pīpējot izmeta cigareti no rokām (diemžēl šito palaidu garām, bet Laila saka, ka funny bija, un ar savu dzīvo iztēli un zinot Ievu – jā, bija labs skats noteikti). treškārt, zīmējot oktokaķi ar galvu atvēra cd-rom un noraustījās salecoties. kkas bija vēl, bet visu jau atcerēties nevar saistībā ar šo lielisko putnēnu, vienmēr good times no matter what. pat mazliet bail iedomāties cik lielisks būs Tallinas trips, jo kā nekā 8h vilcienā vienā virzienā, omg es izsmiešu savas aknas no kuņģīša or smth :D un vēl mana šodien pērle braucot trolejbusā no VID’a, kur btw tāda birokrātija, ka maz neliekas. roka bik nogurst no to daudzo papīru aizpildīšanas. tātad jā pērle runājot par Ievas nedēļas nogali ballējoties: “eju pa ielu – skatos pa labi, aizdzertas sejas; skatos pa kreisi – arī Ieva.” *sun* savējie sapratīs. c(:

šodien vēl ir sanācis tā pavisam jauki parunāt ar sen nesatiktiem cilvēkiem, btw vispār netikai šodien, jau visu šo mēnesi. ir patīkami, ka par tevi atceras un patiesībā, kad tu atceries par seniem piedzīvojumiem. forši, ka šo 3dien iespējams satikšu pāris cilvēkus, kuri dzīvē ienāca pirms nu jau 7 gadiem (ārprāts.!) angļu valodas nometnē, un viena no toreiz english studentēm-pasniedzējām vēlas mūs satikt kamēr ir LV (vnk nesaprotu kā viņa mūs vēl atceras, taču tādi sīči bijām), un vēlas, lai mazliet palīdzam doktorantūras darbā – awesome pasākums būs. (: vēl nesen runājos ar Alisi, kuru noteikti arī tuvākajā laikā būtu ļoti liels prieks satikt, un minku Dagni vēl jo vairāk, bet strādājošiem cilvēkiem grūtāk savienot savus grafikus, lai abi brīvi kādā dienā, bet nekas it will be done. :) un tad vēl šādi tādi cilvēki, būs busy summer, kas protams ir verī nais. *sun* un tad.! un tad 1dien jau off to Tallinn baby.! tur būs tāda forša trīs dienu ballīte ar lielisko 30 seconds to mars koncertu pa vidu visam, un smiekli noteikti daudz smieklu kā vienmēr. ^___^ ahh, love my life. pilnīgi ne par ko nevaru šobrīd sūdzēties, jo šī vasara jau labu laiciņu ir savos uzdevumu augstumos un tieši tik laba kā cerēts, un tālāk kā vienmēr – tik uz augšu.. un saulstaroties *sun* murrr, mīlu.

šodien vēl nopirku tādu pavisam mazu un dikti mīļu grāmatiņu, jo nevaru tācu no grāmatnīcas iznākt tukšām rokām, dēmn. Lilli L’Arronge – Par Tevi un no tās jums citēšu vienu lapas pusi, kas dikti iekrita domās (un nav šis jāpielāgo kādai konkrētai personai, tas tā vispārīgi par visiem, ar kuriem bijuši lieliski piedzīvojumi) –
”tu pietrūksti man cilvēkos, tu pietrūksti man lietās, tu trūksti visos laikos man un itin visās vietās.”. noteikti iesaku, šo mazo prieciņa grāmatiņu jaukiem cilvēkiem, kas grib ar pāris lapas pusēm ikdienā pasmaidīt, kad paliek mazliet grūti, jo ilustrācijas arī visnotaļ jaukas un piemīlīgas. ^____^

20110402

a glorious headfuck thing.

tumblr_lisfqqaOdB1qcjjioo1_500_large
labdien, dārgie lasītāji, kas vēl laiku pa laikam šeit iegriežas ar cerību, ka neesmu par jums pilnībā piemirsusi un kādā mirklī šeit ierakstīšu kaut vienu vārdu par savu būšanu šajā pasaulītē. tad ziniet, es atkal esmu atgriezusies, man atkal gribas rakstīt un man ir ko rakstīt un būs. maza cilvēku rotācija, jaunas asinis un seasons have changed, un vārdi vēlas, lai tos uzrakstu, jo atkal ir labi, atkal ir lieliski labi. un es smaidu. :)

pa šo laiku jau nekas ļoti traki, nav mainījies. tik dienas gājušas uz priekšu, ziemu beidzot pēc ilga ilga laika, ir nomainījis pavasaris, kas spēlējas ar mums, emocijas par dažiem cilvēkiem mazliet nomainījušās un uzradušās jaunas, ņu kopumā viss rit kkādā mazajā patīkamajā rutīnā, kas beidzot ar pavasara iestāšanos ir pazudusi, un es pēc ziemas miega esmu atgriezusies ikdienas priekos, saulē un smieklos. atkal viss ir kkā krāsiņās māsiņās, un gribas būt, darboties un satikt cilvēkus, būt starp viņiem, ballēties un gaidīt tos visus mazos pavērsienus, kuri bija tik ļoti apmaldījušies zem ziemas biezās sniega segas un spēlējās dūnās. un pats galvenais ir cilvēki, kas liek priecāties par to, kāds esi un tieši tāds nevis mazliet savādāks. īpaši jau jāsaka paldies letas cilvēkiem, kuri man ir kā otrā ģimene, vismaz šodien izvēdinot savus bēniņus pastāgā pa svaigo pavasara gaisu, es tā tos cilvēkos nodevēju pie sevis, un jā tas atbilst. viņi ir mana otrā ģimene, jo ar viņiem es esmu visvairāk kopā ikdienā uzreiz pēc mammas un tēta. patīkami, ka ir tāda ģimene un tik plaša, kurus uzklausīt un kuri tevi uzklausa, un kuriem izkratīt savu sirdi. mīlu. ^___^

tālāk.. well, to nu es nezinu, kas būs tālāk. bet es ceru, ka tur ir daudz kā laba, jo daudz labu piedāvājumu stāv uz šķīvīša ar zelta maliņu un gaida atbildes. ir iekšā tik daudz jaunu emociju un sajūtu par lietām un cilvēkiem, ka nezinu kur likties un mazliet jūku prātā. es nezinu, kā viss notiks un vai vispār notiks, bet es riskēšu un baudīšu, jo kas sēž un gaida, tas nedzer šampanieti un nekad tā līdz galam neiemīlas, tik zaudē laiku, iespējas un skaisto rezultātu, gluži kā kad beidzot ir pienācis pavasaris, tu zini to un datums rāda savu, bet nekad tā neesi īsti ticis pārliecināts līdz brīdim, kad redzi pirmos ķiršus ziedam un tad.. tad gan tu saproti, jā PAVASARIS tevi sveic – dzīvo, elpo, esi.

paldies, dārgo lasītāj. tas šajā atgriežānās reizē ko mans dārgais pavasaris pamudinājis būs arī viss, un galvenais lūdzu esi mazliet pacietīgs, un neuztraucies, šoriez esmu back for good un rakstīšu tev skaistus vārdus un jaunas lietas, lai redzi cik krāsaina un skaista šī dzīve mums ir. ar ķiršu ziediem zem mūsu kājām un pavasara elpu uz pleca. ^______^

p.s. – ķer pavasari un baudi vasaru, kas mūs jau gaida.

20110126

kad pietrūkst smaidu.

same-shit-different-day-21
pagājušajās brīvdienās bija veselas divas ballītes, jeb divdienieks un tas pavisam noteikti bija tas, kas nepieciešams. man tas beidzot bija nepieciešams. nesaskatu īstu jēgu ballēties ballītes pēc, bet gan tās sajūtas pēc, ka esi patiešām nopelnījis ballīti, kad vari būt brīvs, kad vari sajust to patieso ballītes garšu uz mēles, un kad zini, jāāā irrrr konekšens. un kad vakara maiņā pirms ballēšanās 5dienā nevari pēdējās stundas nosēdēt mierā, tevi baksta un bīda ballīšnemiers un tu vnk pasaki – viss, pietiks strādāt un tā vietā nopērc fiziņu un iztukšojat to trijatā. tā lūk, ir īstā ballīšu sajūta, vnk IR.!

5dien man bija dikti sen jau gaidītā un plānotā ballīte vecrīgā ar maniem foršajiem letiešiem, un viss kā ierasts protams sākās Atslēgās, kur šoreiz nakti sākām ar inteliģenci un galda spēlēm, cannon printera reklāmu, blue lagūnu un citām tik pat lielām muļķībām, bet galvenais, ka bija dikti jaukas sajūtas un vakara maiņa bija tik pat lieliska kā iekš darbiņa. un vēl jaukāk bija, ka mums pievienojās vakaru maiņu jaunpienācējs Kristiāns, bez kura tagad vairs nesaprotam, kā pirms viņa mums varēja būt tik awesome vakaru maiņu. go figure. un ziniet jaunais repa mākslinieks mums būs pašiem savs eminems, tikai anīīīmens :D anyways, pēc Atslēgām devāmies finally uz kiwi bāru, kur pavisam šokēti satiku dažus no saviem SZFiešiem, kas ieballēja. letiešiem pielipināju pavisam ļoti ņammīgo šotu šreks, un viņiem iegaršojās. sanāca mazliet aprunāties arī ar mr. Začestu, kas ieballēja ar SZFiešiem, un tā kā, līdz devāmies tālāk uz šotu bāru, kur protams aiaiai šoti šoti šoti. laurim ar viltu tika iebarota Hirosima (hehe :D) un viņš tikai šodien to uzzināja, lol. un mēs ar Ievu pat šotos šoreiz dejojām un veselas 2 dziesmas, naiss, level up. pēc tam aizdevāmies uz ČBK, bet tur bija kkāda omīšu ballīte, so devāmies tālāk uz Kaļķiem, bet tākā Kristiānu diemžēl neielaida, tad nācās domāt tālāk, un tālāk devāmies līdz Pulkvedim, bet šokēti par milzīgo rindu, kas bija ārā, nolēmām doties atpakāl uz kiwi bāru, pasēdējām tur, parunājāmies par dzīvi, paspriedām vēl par tiem zābakiem, kas pie griestiem un pat noskaidrojām, ka viņi tur ir pieskrūvēti, ne pielīmēti vai pienagloti, bet pieskrūvēti. nu redz, un tā kaut kā palēnām devāmies uz mājiņām, es mazliet ātrāk kā pārējie, bet bija ļoti lielisks un jauks vakars ar daudz smiekliem un jāāā, maniem letiešiem – Ievu, Andu, Lauri un Kristiānu. :*
un šeit mazliet bildītes no 5dienas ballītes:

IMG_5381-1
[tā sākās mans vakars.. krāsiņāsss.!]
IMG_5389-1b
[ar jaukajām meičām.]
IMG_5397-1
[lielisko Polliju.]
IMG_5438-1
[ar šo vakars turpinājās.]
IMG_5445-1
[dažreiz esmu mīlīgs kaķēns.]
IMG_5457-1a
[buča.]
IMG_5460-1
[jo mums ļoti patīk muļķoties un smieties.]
IMG_5483-1b
[jo man bija dare – nofočēties ar random čali.]
IMG_5488-1a
[jo mums atkal ir tāda bilde šotos, kā iekš new year.]
IMG_5504-1a
[jo bez Kristiāna viss vairs nebūtu tā.]

6dien bija Sančas 21 ballīte iekš Kristas place un vēlāk turpinājās vecrīgā. protams uzcepu šokolādes kūku Sančai, jo kas gan tā par dz.d., ja nav šokolādes kūkas. :) dikti jau patīk, ka apkārt pēkšņi tik daudz superīgu liepājnieku un dažu labu burvīgu jaunu rīdzinieku, prieks būt starp visiem šiem cilvēkiem, un tik vien kā jāpabrīnas par to kāpēc jau nebiju šos visus jaukos satikusi un iepazinusi ātrāk. Sanča nu ļoti bija priecīga par sagaidīšanu un visu, visu, jo kā nekā viņa mums bija tāda pavisam spešal, jo tā bija viņas diena.! saēdāmies kūkas, izsmējāmies, safotogrāfējām daudz bilžukus, izdziedājāmies, izmētājām balonus un tad, tad jau lēnām devāmies uz vecrīgu. protams pirms pašas iziešanas jau nebūs tā, ka kaut kas nenoies greizi – aizkrita toaletes durvis, āāā ko nu, fak that vecrīga svarīgāka. nolēmām, ka ja neviens nepīkstina trolejbusā, tad neviens, jo ja metīs, tad metīs mūs visus ārā. kamēr gaidījām trolejbusu Sanča atcerējās, ka aizmirsa jaciņu un protams kamēr viņas ar Kristu un Lēvi devās pēc tās nokavējām trolejbusu. kad viņas atgriezās nācās labu laiciņu gaidīt, bet tad nu pekšņi piestāja kāds vīrietis un piedāvājās aizvest, tas jau nekas, ka aizmugurē bija 7 meitenes, bet Paco kā karalis sēdēja ērti priekšā, ehh. anyways, nonākot vecrīgā devāmies uz šotu bāru, kur nu kā gan savādāk, ja ne šoti šoti šoti un viesulis no lielajām foršājām krūzēm, kas tik ļoti man atgādināja vasaru krāsiņu ziņā. pēc tam devāmies uz Pussy, kur tā pavisam forši izdejojāmies 2.stāvā un paķērām riktīgi foršo ballīti tā pavisam foooooršīīīī.! un tad nolēmām doties tālāk, bet tālāk viss nenotika tik skaisti kā iesākās un viss kkā pamazām saplaka, un uzradās mazā dusmiņa uz dažiem cilvēkiem, lai nu kā arī nebūtu un lai arī kā šis vakars vecrīgā nebeidzās, pēc nosalšanas, telefona izmirkšanas podā, dusmiņas un citiem niekiem, mēs tomēr kkā nonācām atpakaļ iekš Kristas place, tur sapratu, ka vajag mājās un tā arī izdarīju un vēl pat paspēju apēst pa gabaliņam no namnamnam garšīgajām kūkām. sēžot taksī un braucot uz mājiņām, kas protams nebija tik tuvu aizdomājos par daudz. šī ballīte bija ieplānota mazliet savādāka nekā tā rezultātā bija, jo lietas mazliet nenotika my way, bet vienmēr jau tā nevar. pa ceļam nobira dažas asaras un nav jau īsti svarīgi kāpēc, bet zinu to, ka tajā brīdī es gribēju atrasties kā citā Latvijas pilsētā un pie kāda, kurš mani tobrīd varētu nomierināt, es nezinu vai tas ir labi, bet es biju gatava tur pat braukt, bet tad sapratu, ka what the hell.. un miedziņš mājās palīdzēja aizmirst.
paldies superīgajai Sančai un pārējiem foršajiem, kas bija un par lielisko sākumu, jo beigas vienmēr jau nevar būt happy, bet tas nenozīmē, kas viss bija slikti – nemaz ne.! ^^
un tagad dažas bildes no 6dienas ballītes:

DSC05520-1
[pie šīm jaukajām jau jūtos kā mājās.]
DSC05527-1
[ar visforšākajām liepājniecēm.]
DSC05578-1
[sančāāāāā ballītēēēēē.]
DSC05597-1
[ar foršakajām, superīgākajām, lieliskākajām un visādi citādi burvīgākajām.]
DSC05682-1
[7 meitenes mašīnas aizmugurē un karalis Paco priekšā, fun.]
DSC05752
[ar foršo Adzi.]
DSC05756-2
[ar viņām nav iespējams nesmaidīt.]
DSC05768-1
[ar superīgo Lēvi.]
DSC05624-1
[mm, šis bija dikti jauks mirklis.]

nu tā kā mēs te ballējamies, nav jau svarīgi, kad un kur, vai ar ko. bet galvenais, ka pareizais mirklis, pareizie cilvēki un pareizā vietā visi kopā. un prieks par visiem, visiem, visiem jaunajiem un superburvīgajiem cilvēkiem manā dzīvē, jo viņi ir iemesls kāpēc no rīta gribas pamosties ar smaidu. un galvenais, viņi dara mani stiprāku un es zinu, ka uz viņiem var paļauties, tas taču tomēr ir tik svarīgi. un ballītes. ballītes, kas ir no sirds un ar dvēseli, un smiekliem, kurus var dzirdēt atskanot vēl nedēļām uz priekšu. dzīve izdodas un uz priekšu tikai uz augšu. paldies, jums. :*

I've had the time of my life
And I've never felt this way before
And I swear this is true
And I owe it all to you!
/
black eyed peas – the time (dirty bit)./

20110120

būtu tikai vienas saules pielījušas acis.

Hey-soul-sister-11
cilvēki ir visforšākā padarīšana no dzīves. nav jau īsti svarīgi no kurienes viņi nākuši vai kurp dodas, bet, ka tieši šobrīd viņi ir ar tevi jeb pareizāk ar mani. es nespēju iedomāties savu dzīvi bez tiem visiem cilvēkiem, kas viņā šobrīd jau pabijuši. un tiem, kas manā dzīvītē ir tieši uz šo doto brīdi, kad droši varu apgalvot, ka šīs ir dienas, kad liekas, ka labāk nevar būt. ^______^

noteikti vēlos papriecāties par mūsu debešķīgo kursu iekš szf krāsainajām sienām, jo visi mani draugi, gan szf draudziņu draugi, kas ir dzirdējuši par mūsu kursu diezgan skaudīgi klausās brīnišķajos nostāstos un tie, kas vēl ir dabūjuši to baudu paballēties kopā ar šo polbak ir sajūsmā, un grib to izbaudīt vēl un vēl, tas taču ir tik super. vienmēr tiek dzirdēts cik smieklīgi, forši un draudzīgi esam, un tas tik liek gribēt būt vēl labākiem. nevaru iedomāties labākus cilvēkus, kas būtu novākušies šajā čupiņā un protams mūsu mīļā Guna tiek un tiks pieskaitīta vienmēr pie mums (un kas man ir vnk debesu dāvana un tieši tik mīļa, lai priecātos par viņas prieku un atbalstītu, pat esot km tālu + tikt TĀ uzlādētai no 30min. sarunas ar viņu pēc 6 mēnešu nedzirdēšanas – dzirdēt viņas balsi, bija satraucoši, superīgi un tā, ka manā vēderā dancoja taureņi!!) un vēl tie daži foršie cilvēki, kas nu ir citur, kā piemēram Bukovskis, kas cītīgi mācās Dānijā (jābrauc ciemos kkad būs), kā arī Jurijs, kas šur tur mētājas par Rīgu apkārt, bet ir visai laimīgs, un Kažoku, Rihardu, utt. kas mācās vien mums te pat blakus komunikāčos. bet vislielākais prieks laikam par ikdienas smiekliem no Kristas (idiņas, kura atbildīga un vainīga pie tā, ka tagad esmu laimīgs 4gadīgs bērns, kurš priecājas un bauda krāsiņas, un kura būs man blakus kad vien man vajadzēs lai kāda nakts stunda tā arī nebūtu) un Začesta (idiņa, kurš var un kurš dara un kurš sasniedz ko vēlas un paspēj vēl būt sasodīti smieklīgs, lai cik noguris arī nebūtu), viņi vienmēr uzlabo dienu un tehniski ir visur un man tas tik ļoti patīk, gan kad ir slikti, gan kad ir labi ir ar ko parunāties (un šie abi mani ir piespieduši iemīlēt runāt pa telefonu – idiots). jāpapriecājas arī mazliet par citiem tik pat foršajiem, kā piemēram Līnu - pie kuras tā pavisam jauki varēja ieballēt vecrīgā iekš kiwi bāra un tikt pie gardum gardiem šotiem; Ansi - no kura var vienmēr pārsmieties un tik pabrīnīties par viņa spējām būt par mini Ījabu, kā arī manu vectētiņu; Sintiju – kas nu ir dikti jauka, un ar kuru var vienmēr parunāties par visu ko un protams kopīgi izbaudīt kino apmeklējumus un jaukus koncertus; Līvu – kas vnk ir saule un uzlabo dienu vnk ar savu klātesamību, un kura cītīgi mūs gaida ciemos pie sevis jebkurā brīdī; Renāru – kurš cīnās, brūk, ceļās, smejās un cīnās tālāk, un ar kuru vienmēr notiek kkas spešal, bet tas jau viņu neaptur lai ietu tālāk; Nauri – kas vnk ir jauki smieklīgs, un ar kuru skypā var tā forši nojūgties pirms eksāmeniem kopā, vai arī vnk nemācīties, bet tā vietā smieties par funny filmām un citām muļķībām; un vēl pārējiem dažiem vairāk jaukajiem nekā citiem, jo ja es te tuliņ aprakstīšu visus, kas ir manā foršo cilvēku sarakstā, tad es rakstīšu līdz rītam, bet don’t worry par pārējiem nākošajā reizē, kad sapriecāšos par jūsu lieliskumu. :)

vēl obligāti gribu papriecāties par savām foršajām LETA’s meičām Ievu un Andu, kas vnk ir superlieliskas un foršas un visādi citādi burvīgas. bez viņām darbs un vakara maiņas nebūtu tas, kas ir tagad un tagad ir perfekti. smiekli, sarunas, muļķošanas, ballītes, dzīve, dzīvnieku padarīšana un viss kas cits. Pūčuks un Pollijs ir the best, ir grūti iedomāties, ka kaķis viņas nebūtu ieraudzījis un iebīdījis draudzības aplītī, tas vnk nav iespējams. un man jau nu arī ļoti patīk, ka mani draudziņi arī viņas pēc jaunā gada ballītes tā jauki ir pieņēmušas un jau ierēķina ballītēs uz priekšu, ahh, tas tik daudz patiesībā nozīmē gan man, gan viņām. vispār jau fascinēs viss šis, jo Ieva tomēr pavisam sen bija iepazīta kad ar jūrmalniekiem viss vēl bija ok un kkā tā sagadījās, ka viens jaunais gads mazirbē tika svinēts kopā, tik tad es vēl nepavisam nevarēju zināt to, ka viņa ir tieši tik super cik ir un, ka būs mans mīļais Pollijs, un Anda pabeidza raģ, to pašu kreizīīī skolu kuru es un tie, kas no viņas iznāk saprot viens otru un ir savā ziņā mazliet līdzīgi, vismaz lieliskā trakuma ziņā, so jā Latvija viennozīmīgi ir maza, bet paldies par to. nevaru tā mazliet sagaidīt kur šī vasara mani aiznesīs ar visiem šiem jaukajiem cilvēkiem, bet es zinu, ka būs LABI.! un ballītes, ballītes, ballītes – ar šīm abām dāmām jau nu noteikti – vasara vnk būs viena liela ballīte katru dienu. *sun* vēl jau darbā ir daži labi burvīgi cilvēki, bet ar viņiem pagaidām nav tik liels konekšens kā ar šīm būtnēm, bet būs – viss būs, mazliet pacietības tik un mazliet laika, un būs. ^^

vēl protams jāpapriecājas par tuvākajiem esošajiem draudziņiem, kuri nu man ir lieliski un mīļi, jo mīļi. minka Kitija nu jau aizdevusies uz Franciju izglītoties un tur pabūs kādu laiciņu, taču tā ir viņas īstā vieta, viņas Francija un mūsu franču meitene beidzot ir mājās, priecē un noteikti aizdošos kkad ciemos. minka Dagne dzīvojas un cītīgi mācās savas valodas, kas ir viņas aicinājums un nespēju viņu iedomāties citādāku, mazliet pietrūkst, jo sen nav satikta, bet tas tiks pavisam drīz mainīts. Artūrs kā jau Artūrs kkur dzīvojas un gandrīz katru vakaru parunājamies skypā, bet sanāk satikt mazliet retāk, bet tāpat priecē, ka random cilvēki ienāk manā dzīvē random ballītēs tā pavisam random un paliek, jo ir tieši tik burvīgi, lai viņus nevarētu nepaturēt. jūrmalnieki dzīvojas par jūrmalu un šad tad ieplanē Rīgā, bet tas jau nekas, šis tas jau tomēr mainās, bet atmiņas paliek vienmēr, es zinu, ka viņi nekur nav nozuduši un tas ir pats galvenais, vajag jau mazliet distancēties, lai saprastu, ko vari zaudēt + ja esi tik ļoti alike, ka tevi jau sāk jaukt ar kādu citu cilvēku, tas vnk dažreiz nav veselīgi so vajag mazo brake, bet tas nenozīmē, ka kas pazūd, apstājas vai tiek dzēsts, šos cilvēkus es mīlēšu vienmēr un savu dvēseles radinieci un mīļāko kaķēnu – Laimiņu. ^_____^ un vēl jau daudzi un daudzi, kas ir te pat blakus un ik pa laiciņam uzrodas, uzdāvina pa smaidam un kādai labai atmiņai, paldies, mīlu.

ahh tāds superīgais mīļums man šovakar uznācis, ka nezinu kur likties un gribas būt visur vienlaicīgi un tajā pat laikā nekur, lidināties tā mazliet virs zemes un baudīt to skaistumu ko sniedz dzīve. un galvenais nekad neapstāties. neapstāties. un elpot. elpot. bet pats galvenais – DZĪVOT..

i'm sipping on some sunshine
i'm gonna leave it for the morning in the afterlife
and she's drunk by the day time
i bet she feels it just the same, not anymore
i'm sittin on top of a hillside
there's a one way path that's takin' me home.

VASARĀĀĀ NĀC ĀTRĀK...

20101125

like a storm in my head.

tumblr_laxatjS1Tk1qc4uiho1_500_large
dienas paiet tik patīkamā steigā, ka šķiet esmu elektrizēta. vēl pavisam nesen bija 1. novembris, bet nu tuliņ 1. advente un 1. decembris, nu pastāstiet mīlīši, kur paliek mūsu laiks, stundas, minūtes un sekundes. i just don’t get it..

vispārībā man pēdējā laikā patīk dzīvot, patīk elpot. un vispār es beidzot jūtu, ka esmu dzīve, ka stāvu stingri ar abām kājām uz šīs mazās apaļās zemītes, kaut arī domās varbūt lidinos mazliet 2 pēdas virs zemes. es pat nespēju aptvert kā nedēļas paskrien kā dienas, un mēneši kā nedēļas. notikumi un darbiņi uzradušies vairāk kā vajag, bet viss tiek darīts un visam tiek kkā atrasts laiks, pat tādām lietām kā jauki mirkļi ar mīļajiem cilvēkiem man apkārt, tāpēc mazliet par tām emocijām un mirkļa momentiem. :)

pirmdien, diena tika iesākta ar lielisku ziņu, ka spss nenotiek un līdz ar to protams kurš gan dosies uz ekonomiku. tad ar kristu, maču un daigu nolēmām aizdoties līdz centriņam un jauno galerija rīga. lielveikals kā jau lielveikals, tik no iekšpuses totally atgādina kruīza kuģi, nu patiešām identiski, bet smukas krāsiņas un vispār mazās detaļas – man vārdu sakot patika. tad pavadījām aptuveni 1h grāmatnīcā, ak mēs mazie bērni, kuriem tik lielu prieku var sagādāt grāmatas – jauki. tad devāmies uz 8. stāvu un burvīgi fantastisko jumta terasi aplūkot rīgas jumtus. teikšu tā, nekad man rīga 20 gadu laikā nebija tik ļoti iesēdusies sirsniņā kā tajā mirklī, rīgas jumti savādi nomierina un rada tādu mazu melanholu par to, ka tomēr esmu daļa rīgas, manas rīgas – jā. tā dažādība un mazie, sīkie jumtu elementi mani vnk fascinē un daudzie pulksteņi, mm, nezināju pat, ka to ir tik daudz. un tur nu mēs noteikti atgriezīs vasarā daudz un dikti, un tur taps skaistas bildes. murrr.

otrdien, tika nopirkta skaista, melna kleita mūsu politologu ziemas ballei. tāda sexy black un būs vnk ņamma. jajaja, man jau nu ļoti tīk. vēl tā bija diena, kad paņēmu darbā mazo brīvdienu, lai beidzot vienu dienu veltītu sev, tas patiešām bija vajadzīgs morāli un fiziski. vakarā ar szf draudziņiem – kristu, renāru, začu, grāvi, maču, sintiju, silvu un vēl vienu meiču - devāmies uz arēnu skatīties vef spēli. ņu ko lai saka bija jau okey, taču nu uz beigām gan tāda skumja, jo vef’iešiem nu galīgi negāja, nāksies vien viņiem daudz pumpēties pēc spēles. :D pēc tam izdomājām ar kristu, renāru & maču un aizdevāmies pie egijas uz darbu – rigas wine bar – nogaršot to dikti izslavēto un ņammīgo karsto punšu, kuram izrādās ir 80 grādi. vieta jau nu dikti šika bija, priekš mums kā vidējiem latviešiem par gaišu, baltu un smalku, mēs pat mazliet sabijāmies, bet pēc mirklīša malkojot gardo punšu izsmējāmies kā mazie zaķīši un vispār tā smuki noslēdzām jauku vakaru.

trešdien, tā kā mums iekš szf bija iedota oficiālā brīvdiena, tad biju nolēmusi doties uz rīta maiņu darbā, taču protams viņu nogulēju. un nejau pus stundiņu vai stundiņu, bet gan veselas 8 stundiņas. mazais, fail for me, bet nu nekas, vakara maiņas tāpat ir vislabākās. un vismaz beidzot tā no sirds izgulējos pa ilgiem laikiem. vakarā devāmies atbalstīt mūsu lieliskos szf basketbola puišus cīņā pret ģeogrāfiem, kas bija visai smieklīga spēle, jo mūsējie malači viņus noslaucīja no spēles laukuma kā mazas maitenes un izcīnīja 5to uzvaru pēc kārtas ar rezultātu 70(ar kko) pret 20(ar kko). pavisam smieklīgi ne.?! :D

ceturtdien, tas ir šodien no rīta latviju un rīgu pārsteidza sniedziņš. viss bija balts, balts un šodien nebeidza krist lielās sniega pārslas nu ne mirkli. ja runča lekciju laikā biju diezgan pesimistiski noskaņota par ārā valdošajiem laikapstākļiem, tad pēc pirmās runča lekcijas iepikojot kristu un maču ar pirmo sniedziņu mans garstāvoklis krietni uzlabojās. ^____^ un tad es kļuvu krazīpsychoenerdžaizedmadfunny nu tā, ka šķiet, ka dažs labs gribēja mani izrubīt, lai tikai beidzu būt tik megapozitīva, bet es tik smaidīju un smējos. un ziniet, man sasodīti patīk mani smiekli, viņi ir tādi lol. :D tiesību lekcijas laikā kārtīgi pieēdāmies un vispār tā jauki parunājāmies kopā visi dzerot kafiju, un tad tiesību seminārā risinājām kāzusus par sluts un cars, hehe. pēc tam tik pat ļoti dīvainā, bet pozitīvā garstāvoklī aizdevos uz darbu un vismaz tur mani novērtēja un manu sniedziņa trakumu, jā jo es biju sašņaukusies sniedziņu no palodzes :D un vispār pirmajās 3 min es tā sasmīdināju lauri ar savu muļķošanos un superīgajiem tekstiem, ka viņš gandrīz vārtījās pa zemi, jauki. vismaz kāds mani actually novērtē un tā visu vakaru, mm. tagad vakarā dodoties mājās vēlā vakara stundā bija jauki slīdēt pa rīgu, jo viss centrs bija apledojis smukā spogulī un es izslidinājos ar milzīgu smaidu uz sejas kā mazs bērns, ak šis prieciņš, murrr murrr. ^____^

man patīk, kā viss notiek, man patīk kā lietas rit, man patīk ka laiks nestāv uz vietas un es varu sajust ka esmu dzīve, beidzot patiešām dzīve, nevis vnk eksistēju. rīt darbiņā agrā maiņa, tad jāapciemo vecvecāki un tad atpakaļ uz centriņu, jo ar začu jādodas uz eiropas valodas dienu, kur pamācīsimies visādas dīvainās valodas būs super forši. sestdien plānā no rīta iespējams aizdoties uz kalnu, jo trases solās atvērties 5dien/6dien, tad jau redzēsim, bet būtu kūl, gribas tā no sirds iztrakoties ar dēli pa pirmo kārtīgo sniedziņu šogad. tad tākā ieplānota ballīte ar kristu un maču pie manis, ar picu cepšanu, alu, ūdenspīpi, mūziciņu, filmām un jaukām sarunām pie kamīna, mm. un 7dien ar szf draudziņiem dosimies uz arēnu skatīties hokeju, jajaja. nu pasakiet vēl, ka pie šadas dzīves ir iespējams ieslīgt rutīnā un aizmigt aizmirstot, ka esi dzīvs vai būt negatīvam šajā sasodīti burvīgajā novembrī - nu nekādi, un protams, vislielākais paldies tiem cilvēkiem, kas šobrīd ir man apkārt. es jūs nemainītu ne pret kādu naudu, arī tevi gunu kaut arī esi in usa, jo mīlu no visas savas mazās sirsniņas jūs visus mani zaķīši. :*

un obligāti noklausies šo, jo tā es jūtos savā šajā rudenī un novembrī un elpojot: manic street preachers – autumn song. *sun*

So when you hear this autumn song
Clear your heads and get ready to run
So when you hear this autumn song
Remember the best times are yet to come

20100906

diamonds in her veins.

tumblr_l3gz7mEHLv1qblhtvo1_500_large
hellō mīļie. ^____^
5dienas vakars pagāja darbā vakara maiņā un šajās maiņās ir sava īpašā burvība. mēs smējāmies tik daudz, ka raudājām no smiekliem. muļķojāmies un trakojām un uzvedāmies kā mazi bērni, lai neaizmigtu pie datoriem, jo tik daudz lietus aiz loga ir traki nogurdinošs un tevi iemidzina. bet neuztraucaties, mēs izdarījām visus savus darbus tik ar jautru noskaņu un daudz smaidiem. runājām arī daudz par RAĢ, jo vēl viena meitene šo skolu ir pabeigusi, tik pirms vairākiem gadiem un tad nu salīdzinājām kā bija tad un kā tagad, un secinājām, ka nekas jau daudz nav mainījies, tāda pati crazy skola vien palikusi. :D plānojas arī tāda mazā darba ballīte, kas būs awesome, nevaru sagaidīt. un jā tie cilvēki ir forši. prieks būt starp viņiem. ^^

vakarnakt bija Baltā Nakts, ko pavadīju kopā ar Alisi, kas tehniski bija mana labākā draudzene pamatskolas laikā, taču apstākļu dēļ kkā pazudām viena no otras dzīvēm, taču beidzot bija laiks to mainīt un prieks, ka tā, jo bija awesome nakts līdz pat gaišam rītam. *sun* mūsu vakaras sākās victory pub, kur dzērām coronu, pārrunājām pēdējo 3 gadu notikumus, skatījāmies kā izmet drunk čali no victory pub’a ar veselu policijas vienību, plānojām Baltās Nakts maršrutu un mācījām veselam tūristu baram vārdu – priekā. that was kūl. aizsākām savu Baltās Nakts maršrutu ar došanos aplūkot ēdamās gleznas @ RIX, tad sekoja Nacionālais teātris, kur spraudām sērkociņus tādā spešal sienā kuru 12 naktī aizdedzināja, tad gribējām doties uz andrejsalu, taču virzienā uz turieni mums pretī brauca puiši, kas pateica, ka nav vērts tur doties, jo nekā tur neesot, so pārdomājām un devāmies uz K.Suni kur rādīja īss filmas, taču visas vietas bija aizņemtas tāpēc nevienu vairs iekšā nelaida, redzējām arī aitas dzīvoklī, kur bija jābalso par to kura nav aita, lol un tad savu vakaru noslēdzām ar Upīša pasāžu, kur bija interesantas gleznas un arī devāmies tur lai satiktu Laimiņu. vispār šajā vakarā sastapu tik daudz paziņu, dēmn. tad satikām arī Alises draudzeni Ilonu un nolēmām, ka Baltā Nakts šogad nedaudz suck un viss kkā nedaudz nepārdomāti mūsuprāt bija, tāpēc devāmies vecrīgas ballīšu dzīvē un es pirmo reizi nokļuvu jaukā šotu bārā – Kontakts. tas nosaukums man jau vien patīk. tur ka reiz bija arī laimīgās stundas, tā ka dzērām daudz ābolu pīrāgus, krievu ruletes un B52, najs. un ballīte varēja sākties. viss sākās ar bārmeni, kurš mulsa no mums un laistīja kokteiļus pa zemi, leti un sevi :D bet centās vienalga izskatīties awesome un bagais varonis, kas bija vēl smieklīgāk, kad viņš izgāza kolu sev virsū, fail for him. tad ieplanēja kkādi 2 čaļi no kuriem viens uznesās virsū un klāstīja to, ka viņam vajag šotus un ka viņam jāatrod viņa draugs lai tas palīdz viņam izdzert un ko es atbildēju, ka es arī varu palīdzēt viņam viņus izdzert un nu viņam divreiz nebija jāsaka viņš pasūtīja divreiz vairāk šotu un hell yeah tiku pie tekilas šotiem for free, tad devāmies dejot salsu, hah tas bija funny. tad viņiem gan bija jādodas tālāk uz ko mēs tik noteicām good luck un gaidīsim back. :D tad Ilona iepazinās ar kkādiem 2 citiem puišiem, kas sēdēja pie letes, un kuru draugs spēlēja novusu blakus istabā un viņiem viņu patika kaitināt, jo viņš ir kautrīgs un ko mums ar alisi abām nācās doties viņu pakaitināt un patraucēt spēlēt, nu fine by us. :D nabadziņš, 2 meitenes, kas uznesas virsū, mīļo daudz un puisis palika manāmi sarkans un gribēja aizbēgt, bet nekas nesanāca. pārējiem protams smiekli un tad viņš spēlēja bet protams ka zaudēja jo bija sakautrējies un stresains. :D ehh, mazie dzīves prieciņi. ^^ tā nu beigās tur uzradās vēl divas meitenes, no kurām viena bija labākā draudzene vienam no puišiem un otru sauca Rūta, how kūl is that. ^^ tā nu visi sadraudzējāmies un skatījāmies, kā puiši spēlē novusu, dejojām un dzērām vēl šotus, jo atgriezās mūsu iepriekšējie draudziņi, kas uzsauca vēl šotiņus un man tik galvā skanēja – SHOTS SHOTS SHOTS.! :D awesome, tad bārmenis mūs meta arā, jo viņam uznāca miedziņš un viņš slēdza Kontaktu ciet, tad nolēmām, ka visi kopā dosimies uz Roots un off we gone. tur iekšā nopirkām alu, kurš ir lētsss 0,5 Brālis tikai 1Ls, najs un devāmies ārā ballēties, kur visi cilvīši. tur runājāmies un bija tik kūl, tad gājām meklēt man cigaretes, kuras es nemaz negribēju, bet Alisei vienalga bija apņēmība man viņas atrast, labi, ka viņai neizdevās. :D tad Alise ar Ilonu devās mājās, jo Ilonai uznāca mazās dusmiņas, bet es gribēju palikt ar foršajiem jauniegūtajiem draudziņiem un uzzināt par viņiem vēl kko vairāk. dikti ieptikās otra Rūta, jam pēdējā laikā saprotu to, ka Rūtas tomēr visas ir awesome. great to apzināties. ^____^ hell yeah. tad kopīgi devāmies uz Nabaklab, kur dzērām atkal alu un runājāmies un vnk baudījām Balto Nakti, kur lieliskākā daļa beidzās pēc actual Baltās Nakts apmeklējuma. šie cilvēki bija sō kūl, pat kautrīgais puisis, beigās vairs nemaz nebija kautrīgs un daudz runājās, jauki. :)
lielākā daļa bija aizdevusies no draudziņiem prom un tad 7os no rīta sapratām ka bijām vairs palikuši tikai divi. izrādījās, ka tas puisis dzīvo netālu no maīm, kas bija izdevīgi, jo nebija vienai jādodas mājās. ceļa gaidā noskaidrojās, ka viņš patiesībā dzīvo jūrmalā, taču netālu no manis viņam dzīvo tante. beigās viss izvērtās tā, ka viņš mani pavadīja līdz pašai mājai, kas bija ļoti jauki. daudz smējāmies un runājām par kaķiem un dzīves posmiem no kruiem letālais ir omes periods [neprasiet] un visādas citas muļķības.

nu ko lai saka, burvīga nakts man bija un daudz jaunu iepazītu cilvēku. mana Baltā Nakts 2010 izdevās uz visiem 200% neskatoties uz neko citu. un paldies Alisei pa piedzīvojumu. es viennozīmīgi atcerējos, kāpēc pamatskolā bijām labākās draudzenes. ^____^
šis būs jāatkārto. jauku jums vakaru tie, kas šovakar ir aristotelī un mani mīļie kursa biedriņi tiekamies rīt szf krāsainajās sienās. pārējiem saldus sapnīšus. :*

20100812

laba daba.

tumblr_l6jq262NCb1qc6y8wo1_500_large
jā, tāda bija mana iepriekšējā nedēļas nogale – labā dabā. burtiski labā dabā ar daudz hard work, taču rezultātā tas bija milzīgs gandarījums par šīm 3 dienām ar visnotaļ savādākām atmiņām nekā līdz šim.

viss sākās pagājušo 5dien, kad 1os aizdevos no sava darba Letā, jo mūs paliada ātrāk sakarā ar visu čakaru dēļ materiālu trūkuma. sakrāmēju somu un mani aizvizināja uz netālu siguldai esošo vietu ratniekiem, kur tad arī norisinājās festivāls laba daba. un ziniet, visai neierasta vieta festivālam ar senām mājām un bruģētām taciņām, pāris šķūņiem, ābeļu dārzu, kurš tad tika pārvērst par telšu pilsētiņu, jauks mazs dīķītis, utt. nu vnk tie cilvēki, kas mēdz apmeklēt festus zinās par ko runāju, netipiski, taču skaisti. un pat varu apgalvot, ka viss palika tik pat smuki cik bija pirms tam, kas ļoti priecēja. pati personīgi arī milzīgā cilvēku dažādība, bija ļoti daudz mazulīšu ar vecākiem un pat omītēm, kas visi jauki tika vizināti ratos. protams neiztikt arī bez pankiem un emobērniem. tāpēc jā, cilvēku dažādība bija visnotaļ patīkami skaista. vismaz mani tas sajūsmina. *sun* satiku un parunājos nedaudz arī ar savu bijušo klasesbiedru Krišjāni.

darbs bija crazy paēdināt vairāk par 4000 latviežu ir vnk ārprāts. viņi taču ēd tā it kā viens par 4iem, visā nopietnībā. un protams kā jau latviešiem viņi nespējs kā normāli cilvēki izdzīvot bez kartupeļiem tie tika izbaroti pilnībā visi tie daudzie maisi. džīz. un vispār kā mēs smējāmies un kā arī patiesībā bija viņi ēda visu ko redzēja uz milzīgajām pannām, ja tut būtu bijuši cepti gliemeži arī tie tiktu apēst ātri vien. :D seriously.! bija trakums un smadzenes svila, enerģija te dzisa, te radās, kājas bija vnk ellē, bet galvenais bija neapstāties. jo tiklīdz apstājies tā viss jū ār dead. tāpēc es to nemaz nedarīju, bet tagad patiešām kādu laiku neprasiet man palīdzēt jums griezt kartupeļus, kāpostus, sīpolus, burkānus, guŗķus, tomātus, utt. man tagad oficiāli ir alerģija pret dārzeņiem. :D

tajā savdabīgajā nedēļas nogalē pa 3 dienām kopumā tika gulētas vien 6 stundas. otrā nakts vispār manā kontā netika gulēt, jo zināju, ja aizmigšu es iespējams nepamodīšos pēc paredzētajām 3h. :D iepazīti tika visdažādākie cilvēki, kas man protams patika, jo jaunas asinis man ir adventure. man patika arī tas, ka cilvēki patiešām teica man komplimetus par to cik patiesībā savā domāšanā es esmu pieaugusi, tas ir viss ko vēlos dzirdēt. ka jā esmu fun un varu priecāties, bet kad runa ir par darbu, mācībām vai dzīves uztveri es zinu par ko es runāju un ko daru, ka man ir savi mērķi, kurus es sasniegšu vienalga vai kāds tam tic vai nē. tas bija kā medus manām ausīm. ne bieži cilvēki to pamana manī, bet prieks, ka tieši šie cilvēki 3 dienās to pamanīja. ^^

pievēršoties nedaudz prieka lietām varu teikt, ka pasākums patika ļoti. kaut arī isti nevarēju koncertus redzēt toties dzirdēt gan un man pietika ar to vien ka dzirdēju naktī pnd – sprīdītis. protams bija arī viņu visas citas dziesmas, bet tieši tā man ir ļoti mīļa. ^____^
un alus, ak mans mīļais alus. es strādātu katru dienu tā, ja man dotu tik daudz bezmaksas alu. tas ir kā sapnī, kad tu tikko iedomājies par to, ka mm auksts alus tagad derētu un zini tev viņu pienes. jā, man šajās dienās tā bija. vai nav lieliski. *sun*
un vispār lieliskas emocijas, noteikti nākošgad vēlēšos apmeklēt šo pasākumu atkal, ja ne kā darbinieks, tad vismaz kā apmeklētājs, jo atmosfēra un vieta vnk awesome. un cilvēku dažādība, jā. un ziniet izbaudīt aukstu īstu dušu backstagā ir vnk dievīgi tādā karstumā kāds bija un nevisiem tāds prieciņš bija. :P

pēdējā dienā tā smuki visi atlikušie cilvēki, kas neaizbrauca ar pirmo tūri tā smuki stāvējām visi lietū pie sakrāmētām mantām un patiesībā izbaudījām tās lietus lāses tā līdz pat dvēselei. nevienam nebija bail izkust, neviens nečīkstēja un visiem bija patīkamais nogurums, kurš tika maigi noskalots. tas bija skaists mirklis. ^^


mājās braucu ar grupas - rūsa solistu un viņa sievu, jauki cilvēki. un ar mums brauca kkāds dīvains čalis, kurš kā mēs nospriedām bija no citas planētas, jo bija faking psycho un runāja kkādas mistiskas lietas. bet par to nemaz nesākšu runāt, jo brrr. he was a weirdo.!
rīgā iebraucot noķērām vētru ar negaisu un daudz lietus lāsēm un mirkli, kad garām braucošā mašīna pielēja pilnu mašīnas salonu ar ūdeni, jo vaļā bija visi logi, tas bija fun, jo bijām slapji, pavisam slapji. *sun* mājās iegāju un uzsūcu savas sarkanās sienas, ahhh cik gan ļoti man viņas pietrūka. tad iekāpu ledus aukstā dušā un iekritu savā gultiņā, sajūtas neaprakstāmas.. un tad es aizmigu.

tāda nu bija mana – laba daba. un ziniet kur ir ironisms, ko neviens patiesībā nezin no šī nosaukuma, jo prakstiski visi jau bija prom. ironisms ir tajā, ka laba daba visu lielo miskastes kalnu nodedzināja vietējā pļaviņā burtiski kādus 25m no festivāla vietas, nu varētu teikt mežā. un tas viss nodega lielās melnās liesmās, brrr. ironija, kas ir diezgan skumja patiesībā.!

20100627

i wanna be a sailor and sail away.

tumblr_l35gq63xeV1qb82q8o1_400_large
heijā, tiem, kas šodien sēž saulītē. *sun*
šodien vēl joprojām esmu diezgan lielā sajūsmā par Muse divarpus garo kincertu live @ Glastonbury. nekad nebiju domājusi, ka man varētu Muse patikt tik ļoti, taču vakarnakt nespēju atiet no portatīvā un pavadīju veselas divarpus stundas ar viņiem un alu. tas bija jauki. ^^

jā vēl jāpiemin, ka iepriekšējās dienās esmu aizsākusi skatīties jaunu seriālu – Pretty Little Liars, kas diezgan ļoti nedaudz līdzinās Gossip Girl. Taču šis mani piesaista ar to mistēriju, kas grozās ap pazudušo meiteni alisonu. turklāt, tas angļu valodas skolotājs ir dēmn hot, es no tāda neatteiktos. jā interesants seriāls vismaz pašreiz esošajās 3 epizodēs. un vēl man patīk, ka seriāla theme song ir the pierces – secret.

cause two can keep a secret
if one of them is dead.
šodiena ir great, jo ir saulesaulesaule. beidzot. un ir grēks vnk sēdēt mājās. tāpēc vispirms jau aizdevos līdz spicē, kur strādā dagne, jo vajadzēja viņu satikt. pa ceļam uz spici šķiet izpīpēju 4 daļu paciņas, jo aizdomājos par visādām lietām, lielākoties jau stresoju par to, lai man rīt piezvanītu tas svarīgais zvans, ko gaidīšu, jā. satiku dagni – parunājāmies un nedaudz nomerinājos. pēc tam izdomāju, ka zinu, ka marta strādā spicē un fine nolēmu beidzot ar viņu parunāt uz aizdevos arī pie viņas. jā, īpaši mainījusies viņa nav, sō 5 min man jau pietika. anyways, tad saņēmu negaidītu puķīti no kāda cilvēka. tas bija jauki. redzēju vēl savu kursa biedreni silvu. tad sakontaktējos ar savu māsīcu un nolēmu aizdoties pie viņas. ierados kā reiz uz pankūkām. pasēdējām ar viņu un viņas puisi un parunājāmies. sarunājām, ka vajag kkad drīzumā uzrīkot roadtripu kkur tā, lai varētu vēl ar teltīm palikt pie jūras un tā forši. jā tas nebūtu slikti savākties tā pa bariņiem, bet tomēr kopā. tas būs viennozīmīgi jārealizē kamēr vēl ir saule. *sun* un arī vajadzēs ballīti uzrīkot dobelē, kad viņas mamma aizdosies ceļojumā uz 2 nedēļam. un šoreiz es pat ieradīšos, no way. :D pēc tam devos mājās paceļam nopērkot lielo coca cola un gūstot prieciņu no jaukās pastaigas mājup. superīga diena man tā spontāni sanāca, un tieši tāpēc es mīlu savu dzīvi. tagad vēl tā spontāni sanāca ieplānot aizdoties pie gunas ar vīna pudeli, tā vietā jau iepriekš plānotās ballītes @ matīss place. jo tomēr gunai pēdējā nakts dzīvoklī un jāpalīdz nedaudz pakrāmēt mantas, tam jau draugi domāti, lai palīdzētu. turklāt jābauda mirkļi, kopā ar gunu, kamēr viņa vēl ir LV. ^^

vispār šajās dienās tā diesgan ļoti ir apsvērts cilvēku nozīmīgums dzīvē. satiekot senus cilvēkus un tā. piemēram, ar ex-martas ex-edgaru ar kuru kopš satikāmies darba intervijā tagad ir diezgan ļoti daudz runāts dr.lv, kur jau ir pārspēts sarunu skaits pa pāris dienām, nekā bija pirms tam kad bijām pazīstami pus2 gadu. tad bija ākwārd martas lieta. nu jā tagad tāds prieks runāties ar edgaru un normāli runāt par visādām lietām. turklāt prieks dzirdēt, ka esmu tā pati foršā tūtiņa, kas iepriekš un, ka neesmu mainījusies. nu bet taisnība vien ir, kā jau edgaram teicu, tad es jau nemainos vismaz tā tūta, kas patiešām ir tūta. jā un viņš apsolīja uzmeistarot tūtas dziesmu par patiešām dziesmu un es teicu, lai viņš to izdara līdz manai dz/d. tas būtu kūl. turklāt sarunājām, ka vajag ballīti kopā vēl ar laimiņu un māri, kā good old times tik mīnus marta. jā jauki, saprast, ka cilvēki ir super un wtf kāpēc mēs nerunājām iepriekš. (:

šodien vēl izdomāju, ka gribu beidzot noskatīties tos seriālus kuri man patiešām patika bet tā arī līdz galam nekad nesanāca noskatīties dažādu iemeslu dēļ. jā tāpēc taisīšu seriālu maratonu. un beidzot noskatīšos tādu seriālus till the end kā Lost un Heros, obligāti. un vēl dorši kādu, kad man iešausies prātā, kas man vēl ļoti patika, bet ko nepabeidzu skatīties. oh, tikko atcerējos vēl vienu – Friends. to gribās no sākuma līdz beigām, jā visas tās miljons sezonas. mm, seriālu maratons here i come. nu labi to rīt, jo šovakar guna un sentiments un vīns. ^____^ un mačs arī būs kūūl. šis būs jaukais vakars, nu gandrīz tāds kāds bija decembrī ar sniegaenģeļiem sniegā pa visu rīgu. nu tāds ko ierakstīt atmiņās uz mūžu. i think so, bet tad jau šovakar redzēsim. peace out draugi.

es jūs mīlu. tik vienkārši, bet patiesi. :*

skan: kārlis un māra – tu neguli [radio 101]

20100621

101 noskaņa šodienai.

tumblr_l49a8pScRO1qa2w9ko1_500_large
manai šodienai ir 101 noskaņa. jūs prasīsiet varbūt kāpēc tieši 101, ņu tas skaidrojams ar to, ka šodien gaisā gāja jaunais radio 101, kas bija ilgi un ar nepacietību gaidīts vismaz manās sarkanajās zemeņu sienās un dvēselītē. tāpēc šodien pamodos ar radio 101 skaņām, kuras mani pavadīja visu manu šodienu un ikkatru mazo mirklīti un turpina to vēl joprojām darīt. un ziniet, esmu sajūsmā. pirmo reizi ir prieks ieslēgt radio [ņu jeb pareizāk būtu teikt skatīt radio dzīvajā video] un izdzīvot cauri katrai dziesmai, jo lielākoties prieks ir par katru spēlēto dziesmu, kas ir diezgan ļoti manā gaumē. ņu burvīgi, ko gan lai es citu saku, manā dzīvē ir ienājusi radio ēra pateicoties šiem burvīgajiem puišiem, kuri šodien izsapņoja savu sapnīti un no radio uz papīra pārvērta par radio dzīvē. apsveicu un paldies ļoti liels viņiem. novēlu garu un laimīgu radio 101 dzīvi un, lai superīgās dziesmas viņiem neaptrūkstas nekad. bet man smaids. ^_____^

vēl šodien pabiju pie māsīcas darbā, jo aiz diezgan draņķīgā laika, kas dzīvojās šodien ārā negribējās tā pat īsti neko darīt. tāpēc nolēmu aizdoties pie māsīcas uz pāru uz pāris minūtītēm, jo tuvu man pie mājām, taču beigās pāris pinūtītes pārvērtās 6 stundās. jā 6 stundās, tas viss tikai tāpēc, ka pārā ienāca 2 interesanti cilvēki un aizgāja visdažādākās sarunas. it īpaši ar vienu no viņiem es atradu labu domu kontaktu neskatoties uz to, ka šis cilvēks bija par mani 10 gadus vecāks tomēr jauns cilvēks sirdī, taču ar ļoti filozofisku un psiholoģisku domu gājienu, kurš vienmēr mani ir fascinējis. tika skartas visdažādākās tēmas, sākot jau ar mašīnām un festivāliem līdz beidzot ar reliģijām, dievu, izgudrojumiem un vispār dzīves veidu un domāšanu. burvīgi. dažas lietas ko šis cilvēks pateica patiešām iekrita manās domās un tur nosēdās, tagad būs ko mazliet apdomāt. un vispār priecē, ka vari randomlī satikt bārā svešu cilvēku un atrast tik labu domu saikni, kur tavas domas ir gandrīz vai identiskas otram cilvēkam un turklāt vēl sarunu gaitā uzzināt, ka šis cilvēks ir mācījies reiz RAĢos. mja, small world. turklāt man visu laiku tika uzsaukts alus, kas arī bija diezgan jauki no māsīcas puses. un dzīve bārā bija daudz saulaināka nekā aiz loga, kur bija diezgan aizdomīga veidola lietus paveids. jā jauka diena man izvērtās. visnotaļ interesanta un negaidīta. *sun*

turklāt pie šodienas pozitīvisma vēl jāmin, ka mani foršie portugāļi šodien uzvarēja z-koreju ar 7:0 futbolā. un mans mīlulītis ronaldo iesita vienus dēmn smukus vārtus. bet vēl vieni bija diezgan funny, ņu tie kur bumba trāpīja skaisti, jo skaisti pa augšējo vārtu štangu, pat viņš pats sasmējās. mm, šodienas mazie prieciņi. ^^

mājās devos ap pus8 vakarā zem zaļa liela lietussarga pa smuko aleju gar stradiņu slimnīcu, klausījos radio 101 un smaidīju neskatoties uz to, ka lija lietus un cilvēki man apkārt uz ielas bija diezgan pelēki un sabozušies un šķiet, ka dusmīgi uz visu plašo pasauli. tā vien gribējās kā sākt skaļi smieties dēļ tā, ka cilvēki nespēj atrast skaisto un burvīgo noskaņu, kas piemīt šodienai. skumji par viņiem, bet prieks par sevi, jo tas nozīmē, ka paliek vairāk prieka man un es jau nu pavisam nemaz neiebilstu. murrr.
tagad ir tāds patīkamais lietainā laika nogurums. galvā rosās domas domiņas un lielā olu liķiera saldējuma kaste man blakus tā vien gaida, kad pabeigšu šo ierakstu, lai varētu nodoties mūzikas jaukajām skaņām no 101 frekvences un grāmatas lasīšanai. šovakar kā nekā tomēr jādodas laicīgi čučēt, jo rīt nozīmīga diena, kura vairāk vai mazāk izšķirs manu turpmāko vasaru, gadu, utt. ņu kkā tā.

saldus laimīgos sapnīšus mīlulīši. un no radio 101 jums iesaku trīs dziesmiņas kuras man pa šodienu jeb tieši precīzāk par toma grēviņa vakaru nosēdās manā pozitīvisma kastītē, un tās būtu:
~ Baz Luhrmann – Everybody’s Free
~ Devendra Banhart – At The Hop
~ Mercury Rev – The Dark Is Rising.

20100615

šodien lidinos mazliet virs zemes.

tumblr_l3rnk7YlFF1qzu1fjo1_500_large
šodiena ir tāda mazliet ļoti perfekta. un tas mani tik ļoti priecē.
pirmkārt, jau šodien ar gunu un kristu aizdevāmies uz filmu sex & the city 2, kas bija vnk amazing. daudzdaudzdaudz labāka par pirmo daļu. vispār nepamanīju kā pagāja šīs 2 ar pusi stundas. superīgas emocijas par filmu, turklāt tās kleitas un vīrieši un mm. ideāla filma nemaz nevīlos viņā. ^_____^ un samanta ir vnk SICK. :DD
pēc filmas ārā ļoti forši spīdēja saulīte un nemaz nu negribējās doties mājās tāpēc izdomājām ar gunu pasēdēt kkur arā. vispirms gan bija jāaizved gunas māsai atslēgas, un pa ceļam uzzinājām, ka guna patiešām brauc uz vačingtonu. tāds prieks par manu meiteni, pietrūks viņas vnk neizsakāmi ļoti, taču milzīgs prieks, ka cilvēku sapnīši piepildās un ka dzīvē viss ir iespējams. turklāt, kad viņa pēc gada brauks back es braukšu viņas vietā uz turieni :DD lai gan varu pat apgalvot, ka viņa 100% negribēs braukt atpakaļ uz LV.


DSC00521
tad nu gājām nosvinēt šos superīgos jaunumus uz bāru “cuba” kur protams pasūtījām zemeņu daikiri un jauno aveņu mojito kuru es viennozīmigi jums iesaku, jo viņš ir vnk ideāls un tāda ņamma. *sun* parunājāmies par dzīvi un usa un visādām citām lietām un bija tik ļoti patīkami. šodien vispār tāda superīga diena un no rīta tā nemaz nelikās. es smaidu. daudz.
turklāt tikko vēl arī saņēmu sms no viena puiša ar kuru pirms laba laiciņa iepazinos braucot autobusā uz centru ballēties. tajā reizē kad viņš visu ceļu līdz centram minēja manu numuru un pēkšņi šodien atnāca no viņa sms, ka viņš redz netīšām esot atcerējies par manu numuru. najs. es jau nesūdzos. ^___^
šodien arī satiku kino silvu, kura mani atpazina pēc maniem smiekliem. tas laikam būtu jāuztver kā kompliments. :DD anyways parunājāmies un izsecinājām ka vajadzētu uzveidot ex-klasesbiedru pasākumu kkad, jo nu jau visiem vairāk vai mazāk viss ar universitātēm ir beidzies un būtu laiciņš. un tad satiku viņu vēlreiz pēc filmas pie bāra “cuba”. un tad mēs sasmējāmies par to, ka šodien kkāda mistiskā diena, ka visu laiku neplānojot esam vienā vietā, vai arī filmas kkāda ietekme. :DD bet bija jauki. pēdējā laikā vispār ļoti bieži satieku kādu no bijušajiem klasesbiedriem. :)
yess, šodien ir tieši tas kas man bija vajadzīgs. un vispār atbraucot mājās uztaisīju savu turpmāko 5 gadu plānu, kurā iekļauti lielākās lietas, kuras jāpadara un ziniet, es zinu, ka viņas visas piepildīsies. un tieši 5 gadu laikā. galvenais jau ir nospraust mērķi un darīt visu kas iespējams lai to sasniegtu un tad viss pārējais jau notiek pats. un dzīve ir viennozīmīgi skaista. vajag tikai dienas kā šodiena, lai to laiku pa laikam atcerētos, jo izkdienas rutīnā tas nedaudz izkrīt no prāta, bet tas jau nepazūd no dzīves vispārībā, tik mazliet paslēpjas starp domām un darbiem. *sun*
šodien manī ir tāda mazā uguntiņa. enerģijas zaķītis. un šodien sapratu, ka nākošais gads būs veltīts daudz darbiem. jo pirms es braucu uz gadu prom es gribu padarītu visu kas padarāms šeit. jo gribu braukt prom tā lai šeit viss ir done un citur var sākt no baltas lapas. tā lai iekšēji būtu miers. tāpēc būs darbi darbi un darbiņi. turklāt jāsāk jau tagad krāt nauda, lai pavasarī obligāti varētu aizbraukt ciemos pie gunas uz vašingtonu. tas ir obligāts punkts manā tuvā nākotnē. :) wāāā šodien vispār varētu rakstīt un rakstīt vēl un vēl. bet laikam šodienas pozitīvisms jāpatur lielā daudzumā tomēr sevī, citādāk rītdien būs čuššs. *giggle*

šodienas dziesmas. ^____^

20100327

rupjmaizes sirds.

tumblr_kzdidvWRSj1qb26t8o1_400_large
ārā tik smuki vasarīgi līst, ka ir izteikta vēlme iet pastāvēt ārā lietū for the first time šogad, taču tomēr vēl ir par aukstu, lai to darītu, tāpēc nāksies nedaudz paciesties. ^____^

izejot šodien ārā gaiss samīļo. sajūta kā ienirstot cukurvatē. jauki, ka beidzot ir daudz grādu plusā pat ja saulītes ir diezgan maz. katrā ziņā šis jāizbauda kamēr var, ja nu atkal uzrodas aukstums.

un vispār man gribas mini-ballīti ar mīļiem cilvēkiem kādā bārā dzerot alu un taisot smieklīgas bildes. yesyesyes un varbūt rītvakar būs. *sun*

tā meitene atkal lido,
nejūtot zemes pievilkšanās spēku.
nez cik tas būs ilgi?
viņa jūt mākoņu smaršu,
caururbto ozona slāni.

20100317

when someone says jump – jump.

2v9arrr
ahh, man vienmēr tik ļoti šī bilde ir patikusi. hihi. *sun*

ņu ko esmu sarakstījusi savas domas attiecībā par kursa darbu uz lapas un rīt būs pirmā sanākšana. tad viss tik izlikts galdā un bīdīsim 4atā lietas kopā, redzēsim, kas sanāks un ceru, ka viņai patiks, jo negribu vairāk neko pārdomāt. pietiek jau, ka tēma daļēji bija jānomaina. un vispār šodien tehniski jānodod x10 referāts, bet nu jā nē paldies es atsakos. so fak it.

šodien stulbā kuce ziema atkal uzdarbojās un sasniga vēl vairāk netikai no rīta, bet arī tagad naktī. vnk nu bet nopietni viņa nevar aizvākties. es gribu pavasari, daudz saules, nokusušu asfaltu un kurpes. daudz kurpju ikdienā un dzert alu krastmalā vai jebkurā citā super foršā vietā ārā. ārā saulītē. nū kāmōn.! bļe.

vispār pēdējā laikā neatliek laika apsēsties un normāli parakstīt lietas. stāv arī iesāktas divas grāmatas, kuras gribas pabeigt. ir uzrakstīta viena nodaļa grāmatai ko sāku, taču ar visu rutīnu skola, mājas, bibliotēka un vēl šādi tādi mazie prieciņi tam neatliek laika, lai gan gribētos. gribētos parakstīt grāmatu tālāk, gribētos vnk parakstīt kā agrāk ar dvēseli un emocijām un mazliet melanholijas. bet laikam tuvākajā laikā nespīd. diemžēl. sanāk tik tādi ātrie ikdienas atstāsti un viss. tā vēsi un bezpersoniski. iu. bet laikam tas tāpēc ka tā drūmā ziema mani nomāc. pluss vajag kkādu action lai kkas tomēr virzītos uz priekšu. ehh.

vismaz priecē, ka no 29.marta sākas mazas brīvdienas, kuras iespējams sanāks pavadīt uz prāmja. jēj. ballītēēē. ^_____^ tas ir tas ko man viss vairāk pašlaik vajag. turklāt ar māsīcu un zviedriju un āā viņu skaistajiem vīriešiem un protams arī h&m. anyway ir arī mazie vakara prieciņi sarakstoties ar jauno cilvēku un i šodien nospriedām, ka vispār forši būtu atgriezties bērnudārzā tur viss bija tik skaisti un labi un fun. ehh the good times. *sun* gribas ballīti, bet dobelē nevis rīgā. jā, gribas pārmaiņas pēc tos cilvēkus, un ļoti iespējams, ka tieši to vienu cilvēku. *giggle* bet brīvdienas man patīk šis vārds. un vēl joprojām gaidu lietas no ebay, lai gan kāda jēga pavasara jau nav. :(

rīt bāra un tad jau 4diena. šī nedēļa ir atkal var jau apgalvot, ka pagājusi. akdievs kā tas laiks skrien. tuliņ jau būs aprīlis. džīz. patiešām grūti aptvert kur tas laiks paliek. bet izdarīts tik maz. un vispār jādodas čučēt, jo rīt gara diena, pēc szf jāsatiek mana mīļā meitene ieva un jāapsveic viņa beidzot 18 gados. *sun*

20100314

i’ve got problem for your solution.

tumblr_kopqd4pNwi1qzb31mo1_400_large
hm, life is kinda funny. bet i like it. ^____^
vakardienas jaunie cilvēki ir kkā iesēdušies manā dzīvē jau un šķiet, ka arī es esmu atstājusi labu tūtas efektu uz dobeli. cilvēki jau nevar sagaidīt, kad atgriezīšos un jā plāno man ballītes. jauki, tas katrā ziņā priecē. (:
visā visumā šodien atkal neko neizdarīju skolai. vnk āāā nespēju pieķerties lietām. bet rīt, rīt gan. apsolos. ^^ tā vietā šodien sāku skatīties the o.c. un dēmn foršs seriāls. [jā jā get a life]

šovakar runājos visu laiku ar jauno cilvēku. un tā kūūūl parunāties ar gandrīz vai svešu cilvēki par savām dzīvītēm un visiem sad stories un cilvēkiem, kas traucē smaidīt ikdienā. patiesībā beigās daudz ko kopīgu atradām. un vispār ehh kurš gan nezin, ka man ir vājība uz mazgadīgiem puisīšiem. man liekas, ka šis pat būtu tā vērts, tāds piemīlīgs liekas un dēmn smuks. *giggle* anyway vismaz ja arī nekas nesanāk, man still paliek tā apziņa, ka varu viņu sabojāt. hihi, viens no maniem hobijiem. bet jā tas tik tā procesa gaitā viena no blakusparādībām. bet ja runājam visā kopumā, tad i like him. sō ir vērts riskēt. ir vērts uzsākt jaunu piedzīvojumu, dobele katrā ziņā manās asinīs jau ir kādu laiciņu [nu patiesībā kopš es sevi atceros] un laura, jā viņa ar tā īsti līdz galam acīmredzami nav iepazīta vismaz pēc vakarnakts piedzīvojumiem. ha. *sun*

they say bad things happen for a reason
but no wise word's gonna stop the bleeding
'cause she's moved on while I'm still grieving
and when a heart breaks no it don't breakeven.

skan: the script – breakeven.

20100308

flower power.

20090828033413_large
šodiena nav jau nekāda internacionālā kaķu diena, tomēr jauki. rīts sākās ar saulīti, siltu saulīti augstu debesīs. mm. tad turpinājās ar saldumiem kā, piemēram, serenādes konfektēm (paldies, mistiskais puisi) un zefīriem (paldies, jurij). saldi kārdinoša diena. *sun*

runājot par puķēm, kuras nu nav jau nekas īpašs esot puķuvecāku bērnam, taču nu jā nepiesiešos. :P tiku pie 5 tulpēm no tēva agri no rīta, tad atgriežoties pēc szf mājās pie manis iegriezās viens no maniem wanna be brāļiem ar 3 tulpītēm, tad man piezvanīja mans viens no labākajiem draugiem, kā rezultātā aizdevos uz centru izdzert vienu krūzīti kafijas parunājoties un tiku vēl pie vienas tulpītes. atgriežoties mājās saņēmu jaukāko zvanu no londas labākā drauga un aww man tik mīļi iemurrrāja telefonā. ^___^ tad ap vakarpusi pie manis atnāca viens no maniem ex-puišiem/kaimiņiem ar kuru jau aptuveni 2 gadus uzturam draudzīgās attiecības. parunājāmies nedaudz par dzīvi, jo sen nebijām tikušies. izrādās, ka viņam būs bēbītis. tik mīļi. tā patīk šī viņa draudzene. prieciņš par viņiem. :) un tad vēl nemitīgi apsveikumi dr.lv un pāris telefona zvani.

taču vislielākais pārsteigums bija robis, kurš tagad mani vakarā pārsteidza atbraucot speciāli pie manis no jūrmalas un atvedot vienu tulpīti. mīļi. bet nu jā šokiņš. saņemt vnk sms ar tekstu – iznāc ārā - un jā surpraizēēē. kūūūl. un tas samīļojiens bija kkas jauns. :P parunājāmies nedaudz. apspriedām to cik ļoti šodiena ir kārtējais iemesls cilvēkiem dzert un vispār muļķoties un ka jā, so overrated šī diena. bet neskatoties uz šo viņa viedokli, viņš speciāli atbrauca pie manis, lai apsveiktu. aww, kjūt. ehh, murrr. ^______^

bet nesaprotu kāpēc šogad visi dāvina vienas vienīgas tulpītes. nē nepārprotiet, tas mani priecē. tulpes man atgādina pavasari. un vispār tagad manas sarkanās zemeņu sienas izdaiļo 11 dzeltanas tulpītes jeb 11 saulītes. tik kūūūl. āā, manā istabā ir pavasaris. un šeit valda mīlestība. paldies visiem. :*

p.s. – un bucītis ir vnk vieradžuōsōm. tas protams ne pa tēmu, bet āā, jauks. un nav svarīgi kāpēc. c(:

20100307

sarkano sienu eksplozija.

2204044160_2c23a685a4
manās zemeņu sienās pirmo reizi bija vairāk par 3 cilvēkiem vienlaicīgi. āā un tas ir trakums. vnk trakums. it īpaši ja tie ir šie cilvēki vienlaicīgi. protams jā smaidi un smiekli un muļķošanās, bet trakums. es zinu, ka manas sienas ietekmē ik vienu svešu cilvēku un parasti sliktā nozīmē. vnk atstāj mistisku ietekmi uz cilvēkiem. nu nenomierina viņas nevienu citu kā vien mani. ehh. tā dīvaini, redzēt tieši visus šos cilvēkus, visus mūs četrus kopā manās sarkanajās zemeņu sienās. dīvainas emocijas mani pārņēma. + vēl viņu radītais trakums. kur vienam slikti, otram sirds sitās, tad kāds kko ārdās un visu pārkrāmē un meklē sazin ko. vnk āāā. haoss manās sienās un nepatīk viņš. :D nekadnekadnekad vairs uz kko tādu neparakstīšos. psychoooooo..džīz. toties laimiņai sakrāsoju matus, kas bija fun, jo sadolbījāmies atkal. kā vienmēr. māris pārdzērās cukuru un robis – ehh vnk uzvedās kā jau viņš. izmetu viņus pa druvīm perfektā laikā, jo viņi tieši samainījās ar maniem vecākiem. jesss, nenācās man skaidrot kāpēc man faking gāwd ir tik weird draugi. bet anyway faking weird vakars. dīvaini nesaprasti mirkļi un šovakar bija manu sarkano sienu eksplozija, ko paveicām mēs četri kopā. un šie smaidi. ak, šie smaidi. (:
hihi. un tagad manas kaķu sienas smaržo pēc suņa. ehh. murrr. ^____^ funny lol.

un vispār pirms tam es uzbruku atkal savam kaķim un un viņš man smuki pōzēja saulītē. *sun* mana minka.
rekur jums būs dažas mana kaķa bildes un iz vakara. redzēsiet minimāli kā izskatās mana istaba. :P