20100930

my autumn rain of colors.

tumblr_l7rnaad6oC1qcx5wpo1_500_large
ak, šis viltīgais, taču tik ļoti man mīļais gadalaiks – rudens, rudens, rudens. ^____^ kā dziedāja prāta vētra savā skaistajā rudenīgajā dziesmiņā tad:

rundens kā rudens
biezie un gājputni laižas uz nīlu
un pēkšņi man likās:
tu esi man draugs un es tevi mazliet mīlu…

šodiena bija viena no tām lieliskajām dienām, kad pat nevajag neko huge, lai justos laimīgs. vajag tikai sauli pie debesīm (neskatoties uz to, ka ārā auksts), krāsainas lapas zem kājām (daudz, jo daudz viņas sabirušas it īpaši manā rajonā, skaisti) un tos mazos mirkļus, kas liek pasmaidīt (tādi arī šodien bija manāmi daudz, yay.). un tad šodienas steigā starp szf un darbu es apstājos pie krustojuma, ieelpoju rudenīgo gaisu un apjēdzu to, ka oktobris jau klāt – jau OKTOBRIS.! es mazliet apjuku, jo kur gan šīs dienas skaitā 30, kas septembrī mīt ir palikušas, laiks šķiet ir iemācījies lidot un pat daudz ātrāk nekā gaisma. bet jā, no otras puses tas bija patīkamais mirklis, ka jau OKTORBRIS, jo rudensrudensrudens. oktobrī šo fenomenu var izjust visspilgtāk and i completely intend to capture every autumn breath of mine. ^______^
jā, šodiena bija mana oficiālā pirmā rudens diena, jo es patiešām sajutu viņu – manu rudeni. tādu mazliet patīkami vēsu, taču krāsainu un jautru un pilnu ar smaidiem un to īpašo tikai rudenī mītošo maģiju, kas lidinājās kkur starp debesīm un zemi. un ierāva mani savā krītošo lapu virpulī, murrr.
mazie rudenīgie mirklīši arī šodien bija, tie ir un turpina dzīvot manās atmiņās. patīk viņus nofiksēt un nolikt tā glīti atmiņu plauktos manā galvā, gluži kā bērnībā lasīju mazās un īpašās, ņu tās rudenīgo krāsu kļavu lapas un liku starp grāmatu lapaspusēm. un nav jau patiesībā svarīgi, kas viņus vēl manīja, bet gan jau ka someone did (i actually know that someone did, well maybe *giggle*), bet man pietiek apzināties, ka es viņus izjutu un ka viņi turpina saulstaroties manī, šķiet pat nedaudz viņi mani apreibina ar savu rudenīgumu, bet tas taču ir tik jauki. ^^ ak ak ak, rudens iegriež mani savā karuselī un es nevaru apstāties un ziniet šoriez es varbūt pat ļaušos vairāk nekā līdz šim.. it’s funny – this thing called life. my life.!

un tu, jā tieši tu, lūdzu turpini radīt tos mazos rudenīgos mirkļus, kas tik perfekti šogad iederas rudens apgleznotajā latvijā, kas zem mūsu kājām mīt, katrā elpas vilcienā, kas aizrauj mūs neprātīgā lapu virpulī un vnk starp tevi un mani. paldies, tev, mans rudenīgais draugs un zini, es mazliet tevi mīlu..

^______^ mjau.

20100928

perfect truth.

tumblr_l87xoxjZ0e1qaqg4ho1_500_large

20100927

we change, we wait.

un man šonakt tā pavisam neveikli liekas, ka tavas noziedējušās skropstas miega pārdozēšanas dēļ, laupa manu noslīkšanu tavos zilgani dzidrajos okeānos, kur tava laimīgā patiesība mīt.

un es gaidīšu, tā pavisam klusi šeit, starp lietus lāsēm un sadzeltējušām lapām, kas kopīgi laižas rudenīgajā valsī, kad visi mirstīgie jau maigi guļ, tavu okeānu netveramajā dzelmē.

un es vēl joprojām gaidīšu. šeit.!

20100926

searching for a former clarity.

tumblr_l95dglJfeg1qcq3fbo1_500_large
jāizmanto atkal kārtējais mirklis, kad brīvs brītiņš un jāieraksta šeit, pirms nav sākusies kārtējā rollercoaster nedēļa, kad brīvā laika praktiski nav un tehniski 4,5 dienas no nedēļas var vnk izdzēst. bet es jau nesūdzos, jo viss pašlaik dzīvē ir perfekti un tieši tā, kā vajag, lai plāni mērķi galā būti tieši tik smuki kā pašlaik stāv manā galvā. murrr.

no pagājušās nedēļas laikam vēl jāpiemin nedaudz par 4dienu, kad sanāca pakavēt skolu dēļ AIESEC, kur tā lēnām lēnām mēģinu ievirzīties un pagaidām viss tā pa smuko, jau pāris cilvēki tur ir ar ko izveidojies labs kontakts un tagad tik jāizbrīvē laiciņš, lai 9.-10. oktobrī varētu aizdoties uz lielo sanāksmi, kur būs divdiennieks un visādi labumi ārpus rīgas. prieciņš par šito ļoti. ^___^

pēc tam skolā bija vēlēšanu novērotāju apmācība, kur stāstīja visādas lietas un tikai pie sevis varēju nopūsties un nodomāt, ka akdievs cik labas būtu vēlēšanu analīzes lekcijas, ja runcis stāstītu kaut uz pusi tik labi lietas, nevis tikai vervelētu par savām – iz dzīves situācijām lielākoties. anyways, apmācība bija diezgan pagara, bet pozitīvais bija tējas pauze ar free food. *giggle* kur patiesībā ar začestu ļoti pārsmējāmies par sanda pirkstu un visādām citādām lietām, tas bija rofl. pats pasākums izglītojošs, īpaši patika meitenes no delnas, jo cvk tante bija nedaudz haotiska un weird, vispār 2. oktobris būs interesants un kkas jauns. nedaudz skeptiski skatos uz to, ka viens no vēlēšanu iecirkņiem būs t/c spice, man tas liekas smieklīgi un nenopietni, bet nu fine. visticamāk, ka tur iegriezīšos un droši, ka arī savā skolā, lai varētu pabāzt baroniņai sejā, cik forši man iet szf un mācoties politiku. visvairāk protams, ka gaidu balsu skaitīšanas procesu, tas noteikti būs kkas exciting. *sun* vēl jau tikai šī nedēļa un viss notiksies. vismaz beidzot esmu izdomājusi par ko vēlēšu un man ir mierīgs prāts, lai gan nu cik gan mierīgs viņš var būt zinot kādi morons dzīvo lv un actually kandidē šajās vēlēšanās. ehh. es ceru, ka rezultāts nebūs totāls epic fail un drauds mūsu nākotnei, kaut arī neesmu īsti patriote tomēr sliktu šai valstij kā tādai nevēlu.

šonedēļ vispār bija tāda veiksmīga nedēļa, jo visur viss kko laimēju. jāsāk aizdomāties par to, ka varbūt esmu lucky un vajadzētu biežāk piedalīties visādos konkursos. un varbūt jāpiedalās kkur kur uzreiz var laimēt daudz naudas, nebūtu jau slikti. :D

mm, vēl pēdējai laikā man galvā ir kāda aizdomīga doma un sajūta. bet es zinu un esmu pat ļoti pārliecināta, ka man šito patiešām labāk nevaj celt gaismā, jo zinot mani un manu pagātnes pieredzi, tas nebeigsies labi. tāpēc šķiet ir lietas un sajūtas ko labāk paturēt pie sevis un tik tā klusiņām par to pie sevis padomāt un paķiķināt. un ķert pie sevis tos mazos mirklīšus, murrr. jū know. manas galvenās bažas ir vienīgi tajā, ka man netīšām sanāks kādā ballītē nedaudz vairāk promilēs iekāpt nekā es drīkstu un es šo to izdarīšu attiecībā ar šo visu, ko es vēlāk nožēlošu pat neskatoties uz to kādas emocijas tajā brīdī manī radīsies. lala, laikam kādu laiciņu vajadzēs atturēties no wild ballītēm attiecīgu cilvēku klātbūtnes esamības iespējamībā. *giggle*
bet vispār dzīve taču ir skaista.!

“intelligence plus character - that is the goal of true education.”
-dr. martin luther king. jr.

dear you on the other side of my heart.

tumblr_l741shLGyG1qa5lo8o1_500_large“dear you,
”what” and “if” are two words as non-threatening as words can be. but put them together side-by-side and they have the power to haunt you for the rest of your life: what if? what if? what if? I don't know how your story ended but if what you felt then was true love, then it's never too late. if it was true then, why wouldn't it be true now? you need only the courage to follow your heart. I don't know what a love like Juliet's feels like - love to leave loved ones for, love to cross oceans for but I'd like to believe if I ever were to feel it, that I will have the courage to seize it. and, yeah - you, if you didn't, I hope one day that you will.
all my love,
Juliet.”

20100925

don't you forget about me.

rockabilly-nautical-rainbow-diy-wedding18_large
jam vispār vēl pirms FOTOkrosa paspēju 4dienā pabūt Ventspilī un māsīcas kāzās, kas bija sō awesome. kaut kas ļoti ļoti ideāls tas bija. kaut gan esmu viens no tiem cilvēkiem, kas pesimistiski skatās uz visu šo pasākumu un tādus praktiski apmeklē tikai open bar principa dēļ, šis likās jauki, jo jūras krastā un tā nu pa skaisto. un galvenais ka nebija visa kā un nekas netika pārspīlēts, nu varbūt vienīgi ar līgavasmāsu kleitām, kur viena arī man bija jāstūķē virsū, kaut kā neesmu sajūsmā par torteskleitām ar miljons slāņiem, bet nu fine, ko gan vienu vakaru nepacietīsi, kāda cita laimes vārdā. :)

vispār jau kopumā ņemot biju diezgan nelaimīga un diezgan sagruzījusies dēļ visiem notikumiem, kas bija tad un tad, tāpēc uzsāku sarunu ar attiecīgo cilvēku, jo man patiešām sāpēja. varbūt jau dažreiz mums nešķiet, ka daram kko netā un es jau neteicu, ka speciāli tā bija, bet nu vnk bija un es jau nu neesmu no tiem cilvēkiem, kas kko vnk no zila gaisa izgudrotu, tā ka tur sava patiesība tajā visā noteikti bija.! anyways, bija labi, ka es uzsāku to sarunu tieši, tad. tieši, tajā vakarā. jo vismaz pat nedaudz noskaidrojot lietas, savu nakti varēju pārvērst par mazliet lielisku.

viss beidzās ar to, ka paņēmu sagruzījusies šampja pudeli un runājot ar sms starpniecību ar attiecīgo cilvēku devos uz savu numuriņu, lai paskatītos kādu dumju amerikāņu kino un noslīcinātu savas bēdas vienatnē šampanietī, lai vismaz rīt zinātu kāpēc jūtos tik sūdīgi un visu varētu novelt uz galvassāpēm no burbuļdzēriena. :D taču man jau neļāva to, nēē. vecpuisis nr.2 un līgavasmāsa nr. 1 mani izvilka ārā no numuriņa varētu pat teikt ka diegzna brutāli un es tiku aizvilkta līdz pat bāram (kas protams nebija nemaz tik traki :D ), tad protams tika patukšotas vairākas burbuļdzērienu pudeles un atrasta mazliet tekila, kas protams visu iegrieza karstos toņos un aizsākās karstās dejas uz galdiem, mm, cik labi ka pārējie bija aizdevušies uz jūru vai kā nu kurais, jo to jau nu patiešām nevienam redzēt nevajadzēja. šampanietis burtiski lija pa gaisu. :D bet bija fun.!
tad kad bijām izdejojušies un savākuši pārējos vecpuišus izlēmām ar vēl pāris pudelēm sanos doties līdz jūrai un pabaudīt skaistumu, vēju un varbūt pat saullēktu. :) kad nonācām smilšainajā krastā, dzima traka ideja doties peldēties ledainajā ūdenī, un to protams arī īstenojām. omg, tā laikam bija pirmā un pēdējā reize, kad tik vēlu (septembra sākuma) devos peldēties atklātā jūrā.. brrr. bet nu tur kārtīgi iztrakojāmies pa viļņiem un pavārtījāmies smiltīs un vnk baudījām dzīvi, līdz sagaidījām saullēktu. tad lēnā garā devāmies uz miega māju, jo visiem tomēr bija jāceļas ļoti ļoti agri un jādodas uz atpakaļ uz rīgas pusi, lai pavadītu jauno pāri medusmēnesī.

beigās arī izlēmām visi gulēt vienā numuriņā un sakritām kur nu kurais, bija jautri vnk paņemt spilvenu un krist. aizmigām ļoti ātri pēc visām wild aktivitātēm un miedziņš bija salds jo salds. agri no rīta tikai pēc dažu stundiņu miega visa delegācija jauno pāri, pavadīja līdz pat pašai lidostai, tas bija skaisti. un viņi tā pavisam smuki aizlidoja uz Šarmelšeihu. bet es.. es tā smuki atbraucu mājiņās un iekritu gultiņā un nogulēju gandrīz līdz pat pašai pēcpusdienai, kad bija jāceļas un jādodas uz darbu. kas lai neteiktu vairāk bija trakas mocības, jo galva sāpēja tā, ka kāds to būtu izmantojis kā beisbola bumbiņu. :D ehh, šausmāsss, bet mirkļi, ņammm, bija labi mirkļi jā. būs ko atcerēties. ^____^

20100924

the space in between.

ņu laikam jau šovakar jāvelta mana izvēle par mājās sēdēšanu, tam lai šeit beidzot varētu šo to ierakstīt. laikam jāapskata jau mana dzīve sākot ar tādu pagājušās nedēļas notikumu kā FOTOkross @ andrejsala, kas notika pagājušo 6dien [18.sept.].!

DSC_8549
jā, jo TEAM MJAU ir kūūl. ^_____^ nu viss protams sākas ar mazo kavēšanos, bet tas nekas. šogad bija pieteikušās nežēlīgi daudz komandas salīdzinot ar pagājušo gadu, kas bija pirmais gads šim pasākumam, un protams arī mēs ar TEAM MJAU kā veterāni šogad atgriezāmies. bija patīkami, ka mūs atpazina. :)

tā kā komandas startēja ir pēc minūtes tad mums bija vesela pus2 stunda līdz savam stratam ko mēs izmantojām kļūst par bomžkaķiem un meklējot coca-colas sarkanos korķīšus pa visu andrejsalas apkārtni īpašajam radošajam uzdevumam. mums beigās arī izdevās atrast diezgan daudz viņus, un viņi mums ļoti noderēja. andrejsalā vispār bija drausmonīgi crazy vējš, kas pūta visus prom. protams startējām un nekur nesteidzāmies mēs esam veci kaķi un nav mums īpaši lielas opcijas skriet, mēs nespiedām uz laiku, bet gan uz radošumu, tā ir mūsu specialitāte. jautri bija vecrīgā kur visi ārzemnieki kas nāca mums pretī vēlējās uzzināt kas par pasākumu un citi vnk nāca pretīm un sāka ņaudēt, tas bija funny. protams atradām visus pamata punktus un izpildīgām abus radošos (šogad par brīnumu komandas kkādas dīvainas jo radošos praktiski vispār neviens nepildīja, kas manuprāt ir visvieglāk un arī labākas izredzes iegūt kkādas balvas). mēs jau smējāmies ka varētu dabūt gada abonomentu coca-colai no viņu radošā uzdevuma. :D un interesanti bija tas ka finišējām par veselas 30min. pirms laika beigām, wow. netipiski mums. un protams tad free food, kas bija mūsu galvenā motivācija kā jau vienmēr un visur. *giggle* tika nodotas bildes un tādi sīkumi. tikām arī apšļakstītas ar burkāniem , no kuriem spieda burkānu sulu busiņā un visu smalcinātājs tā šļakstījās ka burkānus no laimiņas matiem lasīju visu ceļu uz mājām ārā. :D

āā vēl jāpiemin tas, ka šogad īpašos kreklus dabūja tikai komandas kapteinis (tātad tikai es). kas protams sucks, bet es kā labs komandas kapteinis parūpējos par savu komandu, jo pēc visa pasākuma uz tā mazā galdiņa vēl jo projām mētājās 2 krekli, kas acīmredzot nevienam nebija vajadzīgi un sancis ar laimiņu protams baidījās vnk tā randomlī iet un paņemt it īpaši jo blakus sēdēja cilvēki. bet dodoties prom, es noskrēju garām un viņus savācu, un man bija vienalga vai kāds redzēja vai nē, bet ja neviens pakaļ neskrēja un nebļāva tad jau whatever, vismaz parūpējos par savējiem. *sun* :D pārējais mani neinteresē. dodoties mājās pabraucām pa zaķi no andrejsalas līdz centram un tad uz priecīgas nots šķīrāmies, jo pasākums viennozīmīgi bija izdevies, pilns smieklu un smaidu un arī laikapstākļi mūs lutināja, jo nelija lietus. bija super, paldies FOTOkrosam par labajām atmiņām jau otro gadu, nākošgad noteikti atkal piedalīsimies. ^___^

pēc tam izdomāju aizdoties patērēties nedaudz uz rīga plaza, man šis lielveikals ir iepaticies tikai tāpēc ka tur ir super jauns veikals stradivarius, kurā tik smukiņas lietiņas, ņerrr. *mmm* protams gaidot trolejburu centrā traki sāka gāzt lietus un es smuki izmirku, bet nekas tas bija tā vērts. nu jā sapirkos smukumus, pluss atkal kārtējais jaunais kurpju pāris, oh mīīī. un nobeidzu savu dienu vēl lieliskāk. bija ļoti jauks nogurums braucot mājās un smaids. murrr.

tāds nu bija mans FOTOkross 2010. ^____^

p.s. – un jā vēl sasmējāmies ļoti ļoti par šo komandu:

DSC_8593
jo mēs ļoti dzīvi iztēlojāmies kā viņi šitādi mēģina patiešām kādā sabiedriskajā transporta līdzeklī nopīkstināties. :DD

20100916

arlabunakti.

ar granātas šķembu pie sirds.

Rekads-noskanojums-19
tu. /ludvigs rūba/

kad tumšo debess loku
ar zvaigznēm pusnakts sēs-
sniedz savu mazo roku,
un draugi būsim mēs.

lai šinī mirklī, labā,
viss gaišāk mirdzētu,
jo manu laimi glabā
viens vienīgs vārdiņš:
tu.

20100915

asleep at heavens gate.

tumblr_l8jvttz2Zn1qc1um5o1_500_large
man gribas piedzerties jūras krastā tā, ka vairs nejūtu neko, pat to kā elpoju un nežēlīgi piekliegt ar melniem monstriem smilšaino, mierīgo piekrasti. man gribas vnk nejust.
nu pastāstiet man lūdzu ko es esmu nodarījusi cilvēcei, ka man nākas tik bieži vilties cilvēkos. kāpēc viņiem mani jāsāpina bez iemesla. kāpēc viņiem kābūt kucēm.
man patiešām nekad nelikās, ka nāksies vilties šajā cilvēkā, bet tā laikam jau bija man pirmā lielā kļūda, ko spēju pieļaut. un mana sirds vnk salūzt, patiešām fiziski jūtu kā viņa lūzt un mazie gabaliņi duras manī no iekšas uz āru un šķiet, ka kuru katru brīdi ievelkot nākošo elpu es vnk eksplodēšu. un šoreiz no visām reizēm šis laikam sāp šitik ļoti, jo šis cilvēks patiešām bija spešal. ehh, un skumjākais ir laikam tas, ka pat nezinu ko esmu nodarījusi tādu šim cilvēkam, ka man šādi būtu jācieš. jo cik es zinu, tad neko..
man pietrūkst to super daudzo un saulaino mirkļu, kas bija un gribot negribot rakstot šo man birst asaras. nu kāpēc šogad, kāpēc vispār. patiešām nekad nesapratīšu kā cilvēki var tik ātri un brutāli mainīties un aizmirst par labo un jauko, kas kopā piedzīvots. šis tik liek tā klusām nopūsties, atstāt to visu sevī vai pierakstīt šeit un galu galā neko neteikt. būt mazai, klusai un censties elpot.
ir jau viegli atrast miljons jaunus cilvēkus un justies baigi awesome, kad lietas mainās, bet padomājiet kādu vakaru pie sevis cik no šiem miljons random cilvēkiem, kuru dēļ aizmirstiet par cilvēkiem kuriem patiešūm jūs rūpat, pēc gadiem 4, tev piezvanīs reizes 2 nedēļa, lai tikai uzzinātu kā tev klājas, vai novēlēs tev jauku dienu. es varētu teikt, ka labi ja viens no viņiem, un pat tad ar vēlmi no tevis kko aizņemties or smth. fine, have fun.
un tagad es sēžu, slauku asaras un domāju par to vai tas viss patiešām ir tā vērts. un vai patiešām tu šim cilvēkam kko nozīmēji, visticamāk jau ka acīm redzot nē..
tāpēc ir jāieelpo, jānomierinās un viss. patiešām viss. esmu lauva un kkad tas viss man būs par daudz un arī tad es kļūšu ļauna un parādīšu visu ko patiešām domāju, un pabraukšu tad tev augumā, kā tagad to dari tu.

pārējiem, jauku jums dienu. un apsolu, ka nākošais ieraksts šeit būs super pozitīvs. ^____^
jo es aizmirsīšu. aizmirsīšu visu, un arī tevi. bet pat neskatoties uz visu – paldies par visu, kas bijis.

20100906

diamonds in her veins.

tumblr_l3gz7mEHLv1qblhtvo1_500_large
hellō mīļie. ^____^
5dienas vakars pagāja darbā vakara maiņā un šajās maiņās ir sava īpašā burvība. mēs smējāmies tik daudz, ka raudājām no smiekliem. muļķojāmies un trakojām un uzvedāmies kā mazi bērni, lai neaizmigtu pie datoriem, jo tik daudz lietus aiz loga ir traki nogurdinošs un tevi iemidzina. bet neuztraucaties, mēs izdarījām visus savus darbus tik ar jautru noskaņu un daudz smaidiem. runājām arī daudz par RAĢ, jo vēl viena meitene šo skolu ir pabeigusi, tik pirms vairākiem gadiem un tad nu salīdzinājām kā bija tad un kā tagad, un secinājām, ka nekas jau daudz nav mainījies, tāda pati crazy skola vien palikusi. :D plānojas arī tāda mazā darba ballīte, kas būs awesome, nevaru sagaidīt. un jā tie cilvēki ir forši. prieks būt starp viņiem. ^^

vakarnakt bija Baltā Nakts, ko pavadīju kopā ar Alisi, kas tehniski bija mana labākā draudzene pamatskolas laikā, taču apstākļu dēļ kkā pazudām viena no otras dzīvēm, taču beidzot bija laiks to mainīt un prieks, ka tā, jo bija awesome nakts līdz pat gaišam rītam. *sun* mūsu vakaras sākās victory pub, kur dzērām coronu, pārrunājām pēdējo 3 gadu notikumus, skatījāmies kā izmet drunk čali no victory pub’a ar veselu policijas vienību, plānojām Baltās Nakts maršrutu un mācījām veselam tūristu baram vārdu – priekā. that was kūl. aizsākām savu Baltās Nakts maršrutu ar došanos aplūkot ēdamās gleznas @ RIX, tad sekoja Nacionālais teātris, kur spraudām sērkociņus tādā spešal sienā kuru 12 naktī aizdedzināja, tad gribējām doties uz andrejsalu, taču virzienā uz turieni mums pretī brauca puiši, kas pateica, ka nav vērts tur doties, jo nekā tur neesot, so pārdomājām un devāmies uz K.Suni kur rādīja īss filmas, taču visas vietas bija aizņemtas tāpēc nevienu vairs iekšā nelaida, redzējām arī aitas dzīvoklī, kur bija jābalso par to kura nav aita, lol un tad savu vakaru noslēdzām ar Upīša pasāžu, kur bija interesantas gleznas un arī devāmies tur lai satiktu Laimiņu. vispār šajā vakarā sastapu tik daudz paziņu, dēmn. tad satikām arī Alises draudzeni Ilonu un nolēmām, ka Baltā Nakts šogad nedaudz suck un viss kkā nedaudz nepārdomāti mūsuprāt bija, tāpēc devāmies vecrīgas ballīšu dzīvē un es pirmo reizi nokļuvu jaukā šotu bārā – Kontakts. tas nosaukums man jau vien patīk. tur ka reiz bija arī laimīgās stundas, tā ka dzērām daudz ābolu pīrāgus, krievu ruletes un B52, najs. un ballīte varēja sākties. viss sākās ar bārmeni, kurš mulsa no mums un laistīja kokteiļus pa zemi, leti un sevi :D bet centās vienalga izskatīties awesome un bagais varonis, kas bija vēl smieklīgāk, kad viņš izgāza kolu sev virsū, fail for him. tad ieplanēja kkādi 2 čaļi no kuriem viens uznesās virsū un klāstīja to, ka viņam vajag šotus un ka viņam jāatrod viņa draugs lai tas palīdz viņam izdzert un ko es atbildēju, ka es arī varu palīdzēt viņam viņus izdzert un nu viņam divreiz nebija jāsaka viņš pasūtīja divreiz vairāk šotu un hell yeah tiku pie tekilas šotiem for free, tad devāmies dejot salsu, hah tas bija funny. tad viņiem gan bija jādodas tālāk uz ko mēs tik noteicām good luck un gaidīsim back. :D tad Ilona iepazinās ar kkādiem 2 citiem puišiem, kas sēdēja pie letes, un kuru draugs spēlēja novusu blakus istabā un viņiem viņu patika kaitināt, jo viņš ir kautrīgs un ko mums ar alisi abām nācās doties viņu pakaitināt un patraucēt spēlēt, nu fine by us. :D nabadziņš, 2 meitenes, kas uznesas virsū, mīļo daudz un puisis palika manāmi sarkans un gribēja aizbēgt, bet nekas nesanāca. pārējiem protams smiekli un tad viņš spēlēja bet protams ka zaudēja jo bija sakautrējies un stresains. :D ehh, mazie dzīves prieciņi. ^^ tā nu beigās tur uzradās vēl divas meitenes, no kurām viena bija labākā draudzene vienam no puišiem un otru sauca Rūta, how kūl is that. ^^ tā nu visi sadraudzējāmies un skatījāmies, kā puiši spēlē novusu, dejojām un dzērām vēl šotus, jo atgriezās mūsu iepriekšējie draudziņi, kas uzsauca vēl šotiņus un man tik galvā skanēja – SHOTS SHOTS SHOTS.! :D awesome, tad bārmenis mūs meta arā, jo viņam uznāca miedziņš un viņš slēdza Kontaktu ciet, tad nolēmām, ka visi kopā dosimies uz Roots un off we gone. tur iekšā nopirkām alu, kurš ir lētsss 0,5 Brālis tikai 1Ls, najs un devāmies ārā ballēties, kur visi cilvīši. tur runājāmies un bija tik kūl, tad gājām meklēt man cigaretes, kuras es nemaz negribēju, bet Alisei vienalga bija apņēmība man viņas atrast, labi, ka viņai neizdevās. :D tad Alise ar Ilonu devās mājās, jo Ilonai uznāca mazās dusmiņas, bet es gribēju palikt ar foršajiem jauniegūtajiem draudziņiem un uzzināt par viņiem vēl kko vairāk. dikti ieptikās otra Rūta, jam pēdējā laikā saprotu to, ka Rūtas tomēr visas ir awesome. great to apzināties. ^____^ hell yeah. tad kopīgi devāmies uz Nabaklab, kur dzērām atkal alu un runājāmies un vnk baudījām Balto Nakti, kur lieliskākā daļa beidzās pēc actual Baltās Nakts apmeklējuma. šie cilvēki bija sō kūl, pat kautrīgais puisis, beigās vairs nemaz nebija kautrīgs un daudz runājās, jauki. :)
lielākā daļa bija aizdevusies no draudziņiem prom un tad 7os no rīta sapratām ka bijām vairs palikuši tikai divi. izrādījās, ka tas puisis dzīvo netālu no maīm, kas bija izdevīgi, jo nebija vienai jādodas mājās. ceļa gaidā noskaidrojās, ka viņš patiesībā dzīvo jūrmalā, taču netālu no manis viņam dzīvo tante. beigās viss izvērtās tā, ka viņš mani pavadīja līdz pašai mājai, kas bija ļoti jauki. daudz smējāmies un runājām par kaķiem un dzīves posmiem no kruiem letālais ir omes periods [neprasiet] un visādas citas muļķības.

nu ko lai saka, burvīga nakts man bija un daudz jaunu iepazītu cilvēku. mana Baltā Nakts 2010 izdevās uz visiem 200% neskatoties uz neko citu. un paldies Alisei pa piedzīvojumu. es viennozīmīgi atcerējos, kāpēc pamatskolā bijām labākās draudzenes. ^____^
šis būs jāatkārto. jauku jums vakaru tie, kas šovakar ir aristotelī un mani mīļie kursa biedriņi tiekamies rīt szf krāsainajās sienās. pārējiem saldus sapnīšus. :*

20100903

šī vakara epifānija.

tumblr_l7lwidcsSq1qayz4no1_500_large
[šis dzejolis jeb epifānija vai pat proza, dunno tapa šovakar dodoties mājās pa lietainu, lietainu ceļu..]

lietus lāses pār manu galvu šonakt neierasti smagi krīt,
kamēr gaidu zaļo gaismu vienatnē pie meln-un-balt svītrotā ceļa.
vēlāk ejot pāri akmens tiltam lēnām slejas mana pazaudētā dzeja,
netraucēta tā un sausa pat, kad manas pēdas peļķēs viesuļvētru taisa.
pie dzelzceļsliedēm stāvu es kamēr lietus vilciens garām trauc un klusumu ar skaņu jauc,
tad šķērsoju es sliedes lēnām, lasot plaukstā lietus lāses sabrauktās.
un kamēr vētra ārā nebeidzami plosās un jūru no krastiem ārā aicina uz zilajiem soliņiem spēlēties,
es esmu savās mājās jaukās un savās sienās sarkanās pavisam drošās.

arlabunakti.
[p.s. – piedodiet man par to, ka šeit sen nav rakstīts, bet pašlaik laiks man dārgs un nespēju ne minūti vējā laist.]