labdien, dārgie lasītāji, kas vēl laiku pa laikam šeit iegriežas ar cerību, ka neesmu par jums pilnībā piemirsusi un kādā mirklī šeit ierakstīšu kaut vienu vārdu par savu būšanu šajā pasaulītē. tad ziniet, es atkal esmu atgriezusies, man atkal gribas rakstīt un man ir ko rakstīt un būs. maza cilvēku rotācija, jaunas asinis un seasons have changed, un vārdi vēlas, lai tos uzrakstu, jo atkal ir labi, atkal ir lieliski labi. un es smaidu. :)
pa šo laiku jau nekas ļoti traki, nav mainījies. tik dienas gājušas uz priekšu, ziemu beidzot pēc ilga ilga laika, ir nomainījis pavasaris, kas spēlējas ar mums, emocijas par dažiem cilvēkiem mazliet nomainījušās un uzradušās jaunas, ņu kopumā viss rit kkādā mazajā patīkamajā rutīnā, kas beidzot ar pavasara iestāšanos ir pazudusi, un es pēc ziemas miega esmu atgriezusies ikdienas priekos, saulē un smieklos. atkal viss ir kkā krāsiņās māsiņās, un gribas būt, darboties un satikt cilvēkus, būt starp viņiem, ballēties un gaidīt tos visus mazos pavērsienus, kuri bija tik ļoti apmaldījušies zem ziemas biezās sniega segas un spēlējās dūnās. un pats galvenais ir cilvēki, kas liek priecāties par to, kāds esi un tieši tāds nevis mazliet savādāks. īpaši jau jāsaka paldies letas cilvēkiem, kuri man ir kā otrā ģimene, vismaz šodien izvēdinot savus bēniņus pastāgā pa svaigo pavasara gaisu, es tā tos cilvēkos nodevēju pie sevis, un jā tas atbilst. viņi ir mana otrā ģimene, jo ar viņiem es esmu visvairāk kopā ikdienā uzreiz pēc mammas un tēta. patīkami, ka ir tāda ģimene un tik plaša, kurus uzklausīt un kuri tevi uzklausa, un kuriem izkratīt savu sirdi. mīlu. ^___^
tālāk.. well, to nu es nezinu, kas būs tālāk. bet es ceru, ka tur ir daudz kā laba, jo daudz labu piedāvājumu stāv uz šķīvīša ar zelta maliņu un gaida atbildes. ir iekšā tik daudz jaunu emociju un sajūtu par lietām un cilvēkiem, ka nezinu kur likties un mazliet jūku prātā. es nezinu, kā viss notiks un vai vispār notiks, bet es riskēšu un baudīšu, jo kas sēž un gaida, tas nedzer šampanieti un nekad tā līdz galam neiemīlas, tik zaudē laiku, iespējas un skaisto rezultātu, gluži kā kad beidzot ir pienācis pavasaris, tu zini to un datums rāda savu, bet nekad tā neesi īsti ticis pārliecināts līdz brīdim, kad redzi pirmos ķiršus ziedam un tad.. tad gan tu saproti, jā PAVASARIS tevi sveic – dzīvo, elpo, esi.
paldies, dārgo lasītāj. tas šajā atgriežānās reizē ko mans dārgais pavasaris pamudinājis būs arī viss, un galvenais lūdzu esi mazliet pacietīgs, un neuztraucies, šoriez esmu back for good un rakstīšu tev skaistus vārdus un jaunas lietas, lai redzi cik krāsaina un skaista šī dzīve mums ir. ar ķiršu ziediem zem mūsu kājām un pavasara elpu uz pleca. ^______^
0 comments:
Ierakstīt komentāru