Rāda ziņas ar etiķeti muzeju nakts. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti muzeju nakts. Rādīt visas ziņas

20110517

heavenly intoxicated.

We-own-the-sky-24

labvakar mani jaukie meža zvēriņi. (:
šovakar laikam vēlos ar jums padalīties savā prieciņā par dažiem nieciņiem. pirmām kārtām jau laikam jāsāk ar to, ka jau rit 2 nedēļas sākums, kad nedods uz darbiņu. patiesībā tik dīvainas un neierastas sajūtas, un viennozīmīgi varu apgalvot – mīlu būt darbaholiķim. es patiešām nespēju saprast ko dara tie cilvēki, kas nestrādā. kā viņi nejūk prātā no pārlieku daudzā brīvā laika.?! es pa šo nedēļu nu galīgi nespēju pierast pie tik lielas brīvības, un prieks, ka jau parīt atgriezīšos ierastajā rutīniņā, kas man ir tik mīļa. *sun* bet šis brīvais laiciņš man pavisam ļoti bija nepieciešams, lai pabūtu pie visiem iespējamajiem ārstiem, jo veselība bija mazliet sākusi niķoties un pagājušās nedēļas sākumā man tā pavisam skaisti paziņoja, ka man iespējams ir aritmija (slimība, kas mēdz būt veciem cilvēkiem, un retos gadījumos manā vecumā. un manā vecumā tas ir dzīvībai bīstami.), taču pēc daudz un dažādām interesantām pārbaudēm man šodien paziņoja, ka man paldies dievam šī trakuma nav. mans gaidīšanas nemiers ir pārgājis un es vairs neesmu iekšējā karā ar savām emocijām, patiešām kā akmens no sirds novēlās. bet jā katrā ziņā viss šis man lika mazliet apdomāties un nonākt pie pāris secinājumiem, kas turpmāk un forward būs jāievieš manā dzīvītē.

vēl laikam noteikti jāpiemin, 6dien bija muzeju nakts un protams arī eirovīzijas fināls, kurā uzvarēja jaukā Azerbaidžānas dziesmiņa, bet nu tas šobrīd nav tik būtiski. laiciņš katrā ziņā mūs lutināja šajā muzeju naktī un bija patīkami būt vecrīgā, ja vienīgi to cilvēku varēja būt pamazāk, tie pūļi mēdz būt mazliet krītoši uz nerviem. vakars sākās ar alus dzeršanu kanālmalā kopā Kristu, Lauri un Agri, vērojot aktīvo bebra kungu un weird cilvēkus, kas uzvedās kā pirmo reizi dzīvē redzējuši tādu dzīvnieku, vēl runājot visādas muļķības un smejoties, un visbeidzot gaidot Ievu pievienojamies mums. :) bet tā kā tas putniņš mums kavējās savu mazo iemeslu dēļ, tad mēs sākām muzeju apskati bez viņas. visu padarīšanu iesākām ar sporta muzeju, vai pareizāk sakot visu iesākām ar kartes pētīšano un mazo vecrīgas ielu iepazīšanu, lai šo muzeju atrastu, ko pēc mazas maldīšanās starp ielām izdevās tomēr uzziet. nekā traki awesome tur nebija, ja nu vienīgi pūču stuff (savējie sapratīs) :D pēc tam devāmies tālāk uz blakus esošo fotogrāfijas muzeju, kurā es šogad mazliet vīlos, jo apskatīt varēja tik vienu telpu – no seriously wtf.?! tad mūs sazvanīja Ieva un mēģināju viņai izskaidrot ceļu līdz muzejam, bet nu jā nesanāk man skaidrot un Ievai uztvert :D so devāmies līdz Atslēgai, kur bija arī Mārtiņš un Andris. tur nostāvējuši kādu laiciņu ārā tomēr nolēmām par labu vēl viena muzeja apmeklējumam un tāpēc devāmies uz lv nacionālo vēstures muzeju, kuram burtiski mēs izlidojām cauri apsmejot eksponātu, bet bija fun. ar to arī mūsu muzeju nakts noslēdzās, bet iesākās āfterpārtija daļa, kuru ieskandinājām kiwi bārā un ar ko gan citu, ja ne ar šrekiem (btw mēs tur tagad jau esam vip klienti ar savām atlaidītēm, naiss) un tālāk ripojām uz Atslēgu, jo pārbaudītas vērtības ir labas vērtības. tur uzradās arī Andis un 3 Zanes un vēl pāris cilvēki un ballīte uzņēma apgriezienus. protams, bija zilās lagūnas un sidrs un tad ļoti dīvainā kārtā mēs dzērām alu (jāpiemin ka alus ballējoties nebija dzert jau aptuveni 5-6 mēnešus) un mēs ar Ievu beidzot sapratām kur ir maģija, lai būtu ballīte uz pareizajiem viļņiem. (: aii un protams mūsu mīļā tower spēle, kur visi pārsmējāmies un bija kārtējo reizi riktīgs fun ar šiem koka klucīšiem. vispār šajā vakarā secināju, ka mēs smējāmies tiiiik ļoti daudz, kā vēl nekad un pilnīgas muļķības dažbrīd tika runātas, bet tas nekas, jo smieties no sirds taču ir tik skaisti. un tā kkā nemanot mēs aizsmējāmies līdz pat agram rītam, kad bāru slēdza ciet, uzradās gan ašā doma par to, ka jāturpina pasāciens andrejsalā, bet tākā tika piedāvāts free ride at home, es paķēru šo opciju labāk. nu tāda patiešām izdevusies muzeju nakts mums bija, bet kā gan savādāk ar šiem maniem jaukajiem cilvēkiem un smiekliem nonstopā + mazo, bet jauko sarakstīti ar sms ar kādu kurš tajā naktī nevarēja būt ar mums, bet manās domā jau bija gan. :)

šodien noskatoties kādu filmu nācu pie apziņas, ka mums jau visiem pa lielam ir galvā tā sauktais check list’s, ko mēs gribētu savā lieliskajā cilvēkā mums blakus, un patiesību sakot, tas laikam ir cilvēku biggest issue. bet ir taču jāsaprot, ka nav tādas lietas kā perfection un līdz ar to viss šis uzburtais un neīstais mākonis mūs attur no tik daudzām iespējām un patīkamiem piedzīvojumiem. mīlestība taču galu galā ir priekš cilvēkiem, kuri ir reālisti un pietiekoši gudri, lai atļautu sevi uzticēt kādam citam un veidotu visu no sākuma kopā. un tikai ar to visu mēs saprotam, ka mūsu tik ilgi perfekti būvētie sapņi vien patiesībā ir īstas attiecības, nevis kkādi punkti ko izsvītrot no sava lista. tikai tā mēs apzinamies, ka patiesībā tas viens lieliskais cilvēks, nav pilnīgi nekas no tā saraksta, bet ir real un viņš pats, kas ir daudz vairāk par visu, kas sapņots.

un vēl mazliet jāparaksta šeit par to, cik jauki ir piedurties pie kkā, ko es šoreiz gluži vnk nesaprotu, kas tas ir. well, for sure it’s a mystery, even for me. bet man patiešām tīk lidināties kkur mazliet virs zemes, un katru dienu atrast kko, kas tevī mani piedur vēl mazliet vairāk, un parasti tas notiek brīdī, kad es sāku par to visu skaistumu šaubīties. tas laikam nozīmē tikai to, ka liktenis cenšas man pateikt, lai es apstājos un šoreiz necenšos atrast kko, kas man nepatiktu, bet vnk baudu mirkli pēc mirkļa. (: atgriežoties pie tā jaukā, kas notiek ar mani, tad i am not trying anymore, i am just living it. jo ir diezgan lieliskas visas šī sajūtas. un vēl detaļas, tās mazās skaistās sīkās detaļas, ko lielākais vairākums palaiž garām, jo viņiem tas vien nieki šķiet, bet man tā visa krāsainā pasaule ap mani. un arī tu to visu šķiet redzi tā - kā mazus krāsainus stikla gabaliņus, kas glīti sakrīt dzīves kaleidoskopā izveidojot dzīves gleznu. (: es nezinu, kas mani sagaida tālāk, un vai vispār sagaida, bet šobrīd es baudīšu to katru mirkli, kas man ir, ķeršu iespējas un būšu šodienā, jo at the end of the day tas ir viss ko var vēlēties, lai būtu patiešām laimīgs cilvēks ar skatu nākotnē. jaukus sapņus visiem. ^____^
p.s. – neaizmirstiet saskatīt ikdienā tos mazos krāsainos stikliņus, tu nekad nevari zināt, kad kāds no tiem visiem ievilks tevi skaistā piedzīvojumā.!

20100516

kad tu skumsti man tavas asaras acīs. /grafomāns/

tumblr_l286zgrhNg1qbq82no1_500_large
man ir ļoti ļoti ļoti iepatikušās grafomāna dziesmiņas. it īpaši viņa jaunā dziesma – pusnakts. tā ir vnk wāāā. ^____^ prieks, ka bucītis pazīst grafomānu, ja kādreiz gribētos viņu satikt, tad varētu es ar viņu visu sarunāt, great. *sun*

vakardienas rīts iesākās ļoti agri, jo bija jādodas uz AIESEC semināru @ stockholm school of economics in riga, kur kozis mācās. vispār tā ēka dikti smuka gan no iekšpuses, gan ārpuses. un viņiem pat ir balkoni, kas ir kūūl. un awesome gleznas pie sienām auditorijās, piemēram, tajā kurā bijām vakar bija grafitī stilā zīmēta puskaila meitene iekš zilām krāsām, vnk sexy.
AIESEC cilvēki viennozīmī ir super forši un tādi atraktīvi un smaidoši un smejas daudz, tas ir pozitīvi. un satiku arī niku no szf, izrādās viņa arī piedalās, jauki. vispār sapratu, ka konkurss ir super liels un, ka visitcamāk nemaz netikšu nekur, jo uz katru valsti praktiski vajag tik 1 cilvēku, izņemot kazahstānu, kas tagad ir polijas vietā – tur vajag 2 cilvēkus. par horvātiju vispār vēl nebija info, taču jā visticamāk, ka arī tik 1 cilvēks. un mēs bijām kopā kādi 15-17 cilvēki, kas pieteikušies, tātad uz kādām 5-6 esošām vietām. ņu jā, crazy, bet ceru, ka intervijā nākoš6dien man ies labi un tomēr būs cerībiņa. taču ja arī nebūs, tad noteikti izlēmu iesaistīties šajā organizācijā jo viņiem šovasar un vispār šogad būs vēl daudz lielu projektu un PBoX’es, kas izklausījās super un varēs iepazīties ar daudzu citu valstu cilvēkiem un veidot kontaktus. un jauki, ka arī viņi ir super laipni atvērti jauniem cilvēkiem, kas grib iesaistīties, tik jābūtt aktīviem un kkas jādara. un jābūt mērķim. man jau ļoti iepatikās tā meitene jūlija, kas bija vnk hiperaķtīva un kura ir atbildīgā par visiem projektiem un tādām lietām un gribētos iesaistīties tieši viņas komandā, praktiski viss AIESEC ir balstīts uz komandu darbiem un galvenais ir atrast to, kas tev patīk un ko tev būtu prieks un azarts darīt.
vispār seminārs bija super noderīgs un viennozīmīgi bija vērts celties tik agri 6dienā. it was excellent. ^____^

pēc tam kad biju nodevusi grāmatu centrālajā bibliotēkā un devos uz autobusa pusi protams uznāca kārtīgs lietus, kas bija super kūūl. un vienīgais, kas mani un vēl bariņu tūristu paglāba no pilnīgas izmirkšanas neskatoties pat uz to, ka man bija lietussargs, bija mazā krōnung zaļā āra telts pretim makdonaldam, ko viņi tieši tajā brīdī cēla un visi cilvēki paslēpās zem viņas. forši. *sun*

šogad izlēmu nedoties uz muzeju nakti, jo pirmkārt laikapstākļi nebija forši un otrkārt, visi draudziņi arī kkur bija aizdevušies un nevis nebija ar ko doties. protams, nekas par tiem draugiem kuriem patiešām bija attaisnojums, bet tiem dažiem kuriem nebija, ņu jā, šķiet, ka es beidzot arī uztaisīju netikai pavasara draugu tīrīšanu dr.lv, bet arī dzīvē. viss pietiks mani čakarēt, es varu būt jauka, bet nejau, ka atklāti ar mani spēlējas. man ir arī citi daudzi cilvēki, kuri šitā pret mani neizturas.^^ sō jā, ja jums pārējiem turpmāk kko no manis vajadzēs, negaidiet atsaucību no manas puses. es būšu vispirms atvērta tiem cilvēkiem, kam esmu patiešām vajadzīga. un šī gada vasara arī paies ar tiem cilvēkiem un punkts, pat ja tas nozīmē, ka mainīsies festivāli uz kuriem dodos un vispār viss fons. tas nekas, jābūt taču flexible. ^_____^ un vakar vakarā man patiešām ļoti gribējās, lai alekss būtu šeit ar mani. viņš jau sen noteikti dažus cilvēkus būtu pasūtījis no manas dzīves ellē un turklāt es zinu, ka viņam mani jaunie cilvēki ļoti patiktu. tas mani nomierina. viss. *sun*

vakar pašā vakarā klausoties lietus lāsēs uz manas palodzes noskatījos filmu – the last song. mhh, ņu jā mazliet sad. patika filmas sižets un doma, bet šķiet, ka izpildījumu man nedaudz pabojāja tas, ka mailija bija vienā no galvenajām lomā, jo nu neesmu īsti starā par viņu. gribētos izlasīt to grāmatu, uz kuras tad balstīts filmas sižets. un filmā bija daudz klavieres, tas bija jauki.

tumblr_l196g3pEFl1qabl99o1_500_large

un kaķis šovakar pirmo reizi guļ manā istabā. parasti viņam šeit nepatīk, visticamāk sarkano sienu dēļ. bet šovakar guļ un tas ir tik savādi, bet man tīk. tāda mīlīgāka sajūta manā istabā uzreiz, kad viņš ir šeit. un viņš jauki murrrā. ^___^

skan: grafomāns – pusnakts, grafomāns – kam man skaistāku dzīvi, imogen heap – hallelujah, aaron zigman – steve’s theme, miley cyrus – when i look at you.