20101125

like a storm in my head.

tumblr_laxatjS1Tk1qc4uiho1_500_large
dienas paiet tik patīkamā steigā, ka šķiet esmu elektrizēta. vēl pavisam nesen bija 1. novembris, bet nu tuliņ 1. advente un 1. decembris, nu pastāstiet mīlīši, kur paliek mūsu laiks, stundas, minūtes un sekundes. i just don’t get it..

vispārībā man pēdējā laikā patīk dzīvot, patīk elpot. un vispār es beidzot jūtu, ka esmu dzīve, ka stāvu stingri ar abām kājām uz šīs mazās apaļās zemītes, kaut arī domās varbūt lidinos mazliet 2 pēdas virs zemes. es pat nespēju aptvert kā nedēļas paskrien kā dienas, un mēneši kā nedēļas. notikumi un darbiņi uzradušies vairāk kā vajag, bet viss tiek darīts un visam tiek kkā atrasts laiks, pat tādām lietām kā jauki mirkļi ar mīļajiem cilvēkiem man apkārt, tāpēc mazliet par tām emocijām un mirkļa momentiem. :)

pirmdien, diena tika iesākta ar lielisku ziņu, ka spss nenotiek un līdz ar to protams kurš gan dosies uz ekonomiku. tad ar kristu, maču un daigu nolēmām aizdoties līdz centriņam un jauno galerija rīga. lielveikals kā jau lielveikals, tik no iekšpuses totally atgādina kruīza kuģi, nu patiešām identiski, bet smukas krāsiņas un vispār mazās detaļas – man vārdu sakot patika. tad pavadījām aptuveni 1h grāmatnīcā, ak mēs mazie bērni, kuriem tik lielu prieku var sagādāt grāmatas – jauki. tad devāmies uz 8. stāvu un burvīgi fantastisko jumta terasi aplūkot rīgas jumtus. teikšu tā, nekad man rīga 20 gadu laikā nebija tik ļoti iesēdusies sirsniņā kā tajā mirklī, rīgas jumti savādi nomierina un rada tādu mazu melanholu par to, ka tomēr esmu daļa rīgas, manas rīgas – jā. tā dažādība un mazie, sīkie jumtu elementi mani vnk fascinē un daudzie pulksteņi, mm, nezināju pat, ka to ir tik daudz. un tur nu mēs noteikti atgriezīs vasarā daudz un dikti, un tur taps skaistas bildes. murrr.

otrdien, tika nopirkta skaista, melna kleita mūsu politologu ziemas ballei. tāda sexy black un būs vnk ņamma. jajaja, man jau nu ļoti tīk. vēl tā bija diena, kad paņēmu darbā mazo brīvdienu, lai beidzot vienu dienu veltītu sev, tas patiešām bija vajadzīgs morāli un fiziski. vakarā ar szf draudziņiem – kristu, renāru, začu, grāvi, maču, sintiju, silvu un vēl vienu meiču - devāmies uz arēnu skatīties vef spēli. ņu ko lai saka bija jau okey, taču nu uz beigām gan tāda skumja, jo vef’iešiem nu galīgi negāja, nāksies vien viņiem daudz pumpēties pēc spēles. :D pēc tam izdomājām ar kristu, renāru & maču un aizdevāmies pie egijas uz darbu – rigas wine bar – nogaršot to dikti izslavēto un ņammīgo karsto punšu, kuram izrādās ir 80 grādi. vieta jau nu dikti šika bija, priekš mums kā vidējiem latviešiem par gaišu, baltu un smalku, mēs pat mazliet sabijāmies, bet pēc mirklīša malkojot gardo punšu izsmējāmies kā mazie zaķīši un vispār tā smuki noslēdzām jauku vakaru.

trešdien, tā kā mums iekš szf bija iedota oficiālā brīvdiena, tad biju nolēmusi doties uz rīta maiņu darbā, taču protams viņu nogulēju. un nejau pus stundiņu vai stundiņu, bet gan veselas 8 stundiņas. mazais, fail for me, bet nu nekas, vakara maiņas tāpat ir vislabākās. un vismaz beidzot tā no sirds izgulējos pa ilgiem laikiem. vakarā devāmies atbalstīt mūsu lieliskos szf basketbola puišus cīņā pret ģeogrāfiem, kas bija visai smieklīga spēle, jo mūsējie malači viņus noslaucīja no spēles laukuma kā mazas maitenes un izcīnīja 5to uzvaru pēc kārtas ar rezultātu 70(ar kko) pret 20(ar kko). pavisam smieklīgi ne.?! :D

ceturtdien, tas ir šodien no rīta latviju un rīgu pārsteidza sniedziņš. viss bija balts, balts un šodien nebeidza krist lielās sniega pārslas nu ne mirkli. ja runča lekciju laikā biju diezgan pesimistiski noskaņota par ārā valdošajiem laikapstākļiem, tad pēc pirmās runča lekcijas iepikojot kristu un maču ar pirmo sniedziņu mans garstāvoklis krietni uzlabojās. ^____^ un tad es kļuvu krazīpsychoenerdžaizedmadfunny nu tā, ka šķiet, ka dažs labs gribēja mani izrubīt, lai tikai beidzu būt tik megapozitīva, bet es tik smaidīju un smējos. un ziniet, man sasodīti patīk mani smiekli, viņi ir tādi lol. :D tiesību lekcijas laikā kārtīgi pieēdāmies un vispār tā jauki parunājāmies kopā visi dzerot kafiju, un tad tiesību seminārā risinājām kāzusus par sluts un cars, hehe. pēc tam tik pat ļoti dīvainā, bet pozitīvā garstāvoklī aizdevos uz darbu un vismaz tur mani novērtēja un manu sniedziņa trakumu, jā jo es biju sašņaukusies sniedziņu no palodzes :D un vispār pirmajās 3 min es tā sasmīdināju lauri ar savu muļķošanos un superīgajiem tekstiem, ka viņš gandrīz vārtījās pa zemi, jauki. vismaz kāds mani actually novērtē un tā visu vakaru, mm. tagad vakarā dodoties mājās vēlā vakara stundā bija jauki slīdēt pa rīgu, jo viss centrs bija apledojis smukā spogulī un es izslidinājos ar milzīgu smaidu uz sejas kā mazs bērns, ak šis prieciņš, murrr murrr. ^____^

man patīk, kā viss notiek, man patīk kā lietas rit, man patīk ka laiks nestāv uz vietas un es varu sajust ka esmu dzīve, beidzot patiešām dzīve, nevis vnk eksistēju. rīt darbiņā agrā maiņa, tad jāapciemo vecvecāki un tad atpakaļ uz centriņu, jo ar začu jādodas uz eiropas valodas dienu, kur pamācīsimies visādas dīvainās valodas būs super forši. sestdien plānā no rīta iespējams aizdoties uz kalnu, jo trases solās atvērties 5dien/6dien, tad jau redzēsim, bet būtu kūl, gribas tā no sirds iztrakoties ar dēli pa pirmo kārtīgo sniedziņu šogad. tad tākā ieplānota ballīte ar kristu un maču pie manis, ar picu cepšanu, alu, ūdenspīpi, mūziciņu, filmām un jaukām sarunām pie kamīna, mm. un 7dien ar szf draudziņiem dosimies uz arēnu skatīties hokeju, jajaja. nu pasakiet vēl, ka pie šadas dzīves ir iespējams ieslīgt rutīnā un aizmigt aizmirstot, ka esi dzīvs vai būt negatīvam šajā sasodīti burvīgajā novembrī - nu nekādi, un protams, vislielākais paldies tiem cilvēkiem, kas šobrīd ir man apkārt. es jūs nemainītu ne pret kādu naudu, arī tevi gunu kaut arī esi in usa, jo mīlu no visas savas mazās sirsniņas jūs visus mani zaķīši. :*

un obligāti noklausies šo, jo tā es jūtos savā šajā rudenī un novembrī un elpojot: manic street preachers – autumn song. *sun*

So when you hear this autumn song
Clear your heads and get ready to run
So when you hear this autumn song
Remember the best times are yet to come

20101121

my sunday morning madness.

tumblr_lbxzs20Qds1qej70xo1_500_large
manas svētdienas vēl arvien ir īpašas. es gribu katru dienu tādu kā svētdienu, gribu iepriekšējo dienu tik pat lielisku kā vakar, gribu sajust katru rītu to kā jutos šorīt un es gribu lai katru dienu uz sejas būtu tas īpašais svētdienas smaids, kā šodien ir jau visu dienu un nekur netaisās pazust. un jā vēl es gribu, gribu, gribu. gribu arī pamosties tik pat jauki kā šajā svētdienas rītā, kaut arī būtu varējusi gulēt vēl mazliet ilgāk. murrr. ^___^

patīk pusi savas svētdienas novārtīties zem sedziņas pa gultu, un vispār šodien mana svētdiena garšo pēc ziemassvētkiem, tik patīkamas sajūtas tas izraisa. gribas, sakārt ziemassvētku lampiņas istabā, tās mazās zilās, kas bija pagājušogadu un kuras virs manas gultas izskatījās naktī kā mazas, mazas zvaigznītes, mm. esmu aizsākusi jau skatīties ziemassvētku filmas un viss viss lēnām ietērpjas šo jauko un sirsnīgo svētku sajūtā. pa galvu visvisādas domas jaucas, bet tās ir patīkamās, tāpēc tām tur viennozīmīgi palikt. *sun*

pa manu svētdienu šodien lidinās tie mazie taureņi, jauc visu patīkamo gaisu un padara to vēl maģiskāku. tāda sajūta, ka pēdējās dienās vispār lidinos mazliet 2 pēdas virs zemes un vinkārši nespēju būt negatīva, un viss kaut kā pavisam smuki notiekās un cilvēki apkārt ir vnk burvīgi, ka smaids ir mans labākais draugs. šīs katrā ziņā bija vienas no mīļākajām brīvdienām un noteikti arī sirsnīgākajām. tāds mīļums staro no visiem un gribot negribot tu sāc starot līdzi. jā, ko gan šobrīd vēl vairāk var vēlēties, kā vien nebeidzamas maģiskās svētdienas, manas svētdienas un manus svētdienu rītus rīgā.

MURRR.

labākās lietas notiek neplānoti.

tumblr_lc1labXxI91qboappo1_500_large
vakardiena bija ļoti ļoti jauka. jo ar kristu un matīsu devāmies uz andrejsalas molu, galvenokārt, lai parādītu kristai, to ka arī tehniski rīgas centrā var būt mols. rezultātā, viņai uzdāvinājām tādas mazās liepājas sajūtu, patīkami. uz mola lietas mazlīt izmainījušās, taču vēl joprojām tur ir jauki būt kaut uz pāris mirkļiem.

un tad tapa spontānā ideja doties iedzert alu un protams, kur gan citur, ja ne victory pub, tā vieta ir spešal. un atkal pierādījās tikai tas, ka tie vakari, kas sākas tur ir maģiski jauki un galvenais, ka spontāni. alus, alus, alus un taimerbildes, taimerbildes, taimerbildes un smiekli, smiekli, smiekli. parunājām arī par to, ka patiesībā vairs tik maz palicis laiciņa kopā un kas tad īsti būs tie cilvēki ar kuriem tad tā patiesi kontaktēsimies arī pēc bakalaura, tas tā interesanti patiesībā. un vispār es atkal neko neredzēju no staro rīgas, jo visu vakaru pavadījām victory pub’ā, kas protams nav slikti.

vēlāk ieradās arī liene tā, kas gružkaste un mūsu spontāni jaukais vakars turpinājās. krista bija funny un mīļumuzplūdi traki daudz viņai, bet tas ir tik super. un bildes patiešām ļoti daudz no šī vakara, tas nekas, ka ļoti līdzīgas viņas, bet izstaro siltumu un jaukas emocijas. un jā, man patīk kutināt cilvēkus, hihi. ^___^ un vispār, viss ir tā ļoti interesanti, mazie mirkļi mani nebeidz pārsteigt un es varu viņus tikai baudīt tā, ka smaids negrib nekur doties prom. gribi vai nē, bet jāsmaida, šajā novembrī tā ir slimība – būt pozitīvam un smaidīt, bet ziniet šāds novembris man patiešām tīk un gribas elpot, gribas to visu ķert un iemūžināt, jo nekad jau nezini cik ilgi tu būsi laimīgs. bet nē es dzīvoju šodienai, nevis rītdienai un tāpēc es nedomāšu par to, kas būs, bet gan par to cik labi ir tagad. murrr, mīlu jūs mazie. :*

IMG_7250a
IMG_7240-1
IMG_7249
DSC04122
DSC04140
DSC04164
DSC04139
p.s. – šī bilde ir divdomīga, ņu vismaz mans sabojātais prāts nu jā to redz divājādi. :D

anyways, lielisks vakars draudziņi, paldies. ^_______^

mūsu 18. novembris.

IMG_7138
mūsu – mana, Kristas un viņas 2 draudzenes, Mārtiņa un Sintijas - 18. novembris jeb mūsu jaukās Latvijas dz.d. sākās ar mazo spontāno ideju aizdoties uz lāpu gājienu līdz brīvības piemineklim, kas začesta vārdiem patiešām bija ļoti sirsnīgs. mani patiešām pārsteidza daudzo cilvēku skaits un vēl vairāk esošās lāpas un tā siltā sajūta, kas staroja novām daudzajām mazajām un lielajām liesmiņām.

tad pie Brīvības pieminekļa satikām vēl Kristu un viņas puisi & Renāru. vēlāk atnāca arī Nauri ar draugiem un Diāna ar draudzeni. devāmies mazliek palūkoties staro rīga taču tālāk par operu netikām, jo izdomājām, ka tomēr jādodas iepirkt lietas vakaram un Krista vēl gribēja paēst tādēļ devāmies uz pelmeņiem, kur pēc laiciņa pievienojās vēl Dima (tas bija tā weird, jo nu jā viņam mūsu ierastā kompānija kkā nav ierasta). anyways, tad caur rimi devāmies atpakaļ pie brīvības pieminekļa klausīties zatlera runu, kuru es dzirdēju amzliet daļēji, jo uz mirklīti nozudu gabaliņu tālāk no pārējiem lai satiktu citus savus draudziņus – Artūru ar Edgaru & co. izsmējos un mans dīvainais garstāvoklis totāli uzlabojās, jā jo es gandrīz nonesu Artūru, hihi. bija jauki viņus satikt kaut uz mirkli. murrr.

tad ar savējiem devāmies uz krastmalu vērot salūtu, kad ar Mārtiņu un sintiju izdomājām, ka tomēr gribam lietot alkoholu šovakar, tad nu kamēr pārējie palika sargāt mūsu salūtskatīšanās vietu mēs aizdevāmies uz tuvējo maximu, kur protams rindas bija vnk krazī garas, bet nu mēs izstāvējām, taču kā rezultātā iznācām no maximas tieši kad sākās salūts un palikām to vērot tur pat. jāsaka, ka man patika, man beidzot patika 18. novembra salūts, kurš pēdējo reizi ievērojams bija patiešām pirms kāda laiciņa. patika mūzikas un salūta un krāziņu salikums, ja nebūtu bijusi vēl tā migla tad viss būtu bijis ideāli. pēc tam satikām savējos 15.trolejbusa pieturā un devāmies pie Kristas ĻOTI pārbāztā mazajā 15. trolejbusā, tas bija piedzīvojums. :D

anyways, pie Kristas sākām ar Mārtiņu un Sintiju gatavot savu īpašo karsto dzērienu, kas beigās garšoja kā pavisam lielisks mājās gatavots karstvīns, tikai ar šņabi, karsto upeņu dzērienu un mazliet laima un apelsīnu sulas. iesaku, viennozīmīgi. ^___^ tad ieradās arī Silva, un tad sākās daudz daudz smieklu par Mārtiņu un viņa rota vīrusu, kas vnk noteikti mūsu dzīves pagarināja par daudz daudz gadiem, bija tādi mazie ļaunie jociņi, bet prieks, ka viņš neņēma to galvā un saprata, ka mēs taču nedomājam neko nopietni un prata kārtīgi izsmieties arī par sevi. *sun* protams, netika aizmirsts arī par Gunu, so iedomājāmies arī par viņu. tad arī ieradās Matīss pēc darbiņa, kad mēs jau bijām manāmi jautri visi pārējie. ^^

tad bija trakas izdarības ar Renāru, plastmasas maisiņu un viņa interesanto dvieļa balstiņu savienojumā ar skypu un zvanīšanu Daigai. nabaga meiča, bet nu mēs pārējie bijām pārsmējušies vnk līdz asarām, nāvei un presītes visiem labi uztrenētas noteikti tika, tas bija vnk faking funny. tad es visiem parādīju sātana mājas lapu, kas respektīvi ir party karaoke un tad tik sākās, jo dziedāšana turpinājās visu cauru nakti un azarts lidinājās pa gaisu, galvenais jau ka – are you ready volix.? :D :D

tad ar laiku cilvēki lēnām sāka aizmigt līdz bijām jau vairs nomodā palikušas divatā ar Kristu un daļēju nomodā esošu Matīsu, kas bija kkad ap 6iem no rīta. gulējām tā visi čupiņā un runājāmies. tad Mačs atslēdzās un ar Kristu mazliet pasmējāmies par viņu, jo viņš traki krāca un vēl arī tapa pāris bildes, bet nu tad arī mēs sapratām, ka laikam jādodas stundiņu pagulēt, jo arī Renārs tā pavisam jauki čučēja, visu laiku ar smaidu uz sejas.

tad ap 9iem aizdevās Mārtiņš ar Matīsu, bet mēs pārējie atkal atlūzām līdz 1iem. tad lēnām aizdevās Kristas draudzenes ar Renāru un es kādas 15min. pēc viņiem. protams, tā jau nebūtu es, ja nefailotu, tādēļ iekāpu nepareizā virziena 15.trolejbusā un beidzot redzēju pašu galapunktu višķu ielu. :D mājās beigās biju pazliet pirms 5iem ar daudz daudz saldumiem, pilnībā tukšu māju, jo vecāki bija aizdevušies uz igauniju. tā nu skatījos bildes un smaidīju, jo mūsu 18./19. novembris izdevās sirsnīgi smieklīgi foršs ar ļoti jaukiem cilvēkiem un emocijām. mhm, un dziesmām. ^____^ nevar nemīlēt dzīvot.

DSC04004-1b
DSC04009-1a
DSC04062-1a
DSC04078-1a
DSC04058-2

20101117

prieka blondums mani baksta un rausta.

tumblr_lbw2cf4yn31qerexjo1_500_large
vispār neskatoties uz visiem miljons darbiem un trako nogurumu šovakar pēc savas garās garās vakardienas, ka iestiepusies manā šodienā man gribas rakstīt un rakstīt, man gribas uzrakstīt visu, kas darās manī, pat to ko tā pat līdz galam neizprotu, bet nē, to es izrakstīšu savā īpašajā kladītē. tur varu to visu sakārtot pa plauktiņiem un sazīmēt savās īpašajās shēmiņās. un vispār vienmēr labāk paticies rakstīt uz papīra, tur vismaz vari redzēt ar kādām emocijām actually rakstīts. ^^

un pa galvu visu laiku ritinās un ripinās tas smaids. interesanti.
un vēl ieva darbā šodien pateica, ka viņai tik ļoti patīk tieši ar mani parunāties par jebko, jo viņai tad vienmēr paliekot labāk, es esot ideāls cilvēks, kam izklāstīt visu un es klausos, tas tā made my day. un vēl satiku kristu uz stundiņu centrā, kad man bija totāls burnout no noguruma, bet viņa ar savu starošanu jauko šodien un to patieos sauli sejā mani tā uzmundrināja un atgrieza dzīvību. eh, un es tik ļoti pašlaik smaidu, es pat nespēju izskaidrot, to cik labi un silti jūtos tieši šajā mirklī, gribētos šeit nopauzēt un mazliet padzīvoties.! super, super, super. nu kā var nemīlēt cilvēkus, it īpaši tos pozitīvos man apkārt, tas ir tik vitāli nepieciešams. apnikuši tie negatīvie un gruzīgie cilvēki, nīī, no more – you all need to go away.! *sun*

[1:11:06] tūta: man ir tik pozitīvas emocijas ka es varētu pašlaik uzsprāgt miljons varavīksnēs, konfektēs, saulstaros, vienradžos un sazin iekš kā vēl. :D

indeed. man gribas samīļot jūs visus mazie zaķīši. vispār rīt darbs, tad jāsatiek krista un jādodas skatīties kā mūsu szfieši cīnīsies spēlējot basketbolu un protams, ka uzvarēs. un tad jau 4diena, kad jāpadara lietiņas sev beidzot un tad jādodas uz centru baudīt staro rīgu un satikt cilvēkus, protams, jāsatiek arī artūrs un tie pārējie, tad ar savējiem jāskatās salūts un jādodas tad kopistiski ballēties pie kristas, kur būs wild ballītes un daudz dziesmu un laimīgu sejiņu, mm, mīlu brīvdienas. un tad 6dien ar kristu vēl sarunājām aizdoties uz andrejsalas molu, jāparāda taču viņai beidzot šis tas ir rīgas un sola smuku laiciņu. namnamnam. ^____^

goodnight ar šo dziesmiņu. mieriņam un labsajūtai. :*

jūtos apmēram šitā:
tumblr_lbu5tdYXbP1qejgo2o1_500_large

jo par ballītēm nav nekā labāka kā vien vēl labākas ballītes.

tumblr_lbgyg7dXDY1qcrss4o1_500_large
beidzot jāizdara kkas kas mani patiešām iepriecina starp visu trako, kas apkārt notiek un jāuzraksta šeit par manu un Letas kolēģu ballīti pagājušajā 6dienā. *sun*

mm, patīkamais fakts visā bija tas, ka beidzot ieradās gandrīz visi visi Letinieki un mēs aizņēmām tehniski visu bāru Atslēgas. ar Ievu beidzot arī paspējām ātrāk par citiem, kas priekš mums abām ejot pataisno no darba uz ballīti parasti beidzas ar stundas kavēšanos. anyways, tad kad ieradās vēl Jūrmalnieki, tad vispār bārs bija pārlādēt, kaut vai uz mazu brīdi jo Jūrmalnieki riktīgas sēnes un aizdevās ātri prom un pat aizbrauca mājās ar pēdējo vilcienu, pfff.

lai aprakstītu šo ballīti varu teikt tikai vienu, ka es patiešām sen, jā sen nebiju bijusi tādā pālī un karuselī kā šoreiz un es par to tik ļoti priecājos, ah. protams daudz jo daudz smieklu, jo ar šiem cilvēkiem vnk nu nevar būt serious un viņi izraisa smaidus, faking like them, es nezinu kur man tā noveicies ar cilvēkiem manā dzīvē, dažreiz pati par to pabrīnos, vai patiešām esmu viņus visus pelnījusi. jo pat tie kuri aiziet, viņu vietā uzrodas daudz labāki. šo es nekad nesapratīšu, bet es baudu un smaidu. jā sēdējām draudzīgi pie veseliem 4 sastumtiem galdiņiem kopā un runājāmies un protams dzērām daudz alu un skatījāmies mazliet bumbu spēli vai kā mēs smējāmies nu jāāā – ballzzzzz. *giggle* un vispār tadi domu graudi atkal nāca vaļā visiem, ka džīz galvenais, ka visiem puslīdz vienādi sabojāta uztvere so viss ideāli. protams, atkal dzēru savu jauno namnamnam atklājumu zilo lagūnu šoriez dubūlto, lai vairāk prieciņa, fascinē mani tā izteikti zilā tosola krāsa. ^____^

tad kad čaļu bars izdomāja pievērsties pokera spēlēšanai izdomājām ar andu, ievu, lauri un aigaru doties uz šotiem, protams apgājām milzīgu līkumu, jo redz pa taisno jau nemācējām. *giggle* anyways, tur uz sakariem vnk tikām pie milzum daudz free shots un tika izdzerti daudz jāgerīši ar enerģiju (hihi, tādas klepuszāles) un tad iegriezās ballīte, jo free shotu skaitīšana pie noteiktas robežas izbeidzās un vnk pārgāja entajos, verī nais. un tad dejojām, dejojām, dejojām. shotos tajā naktī spēlēja bindemanis (vnk wtf pirmkāt) un jā viņš tāds lašara jo gājām ar ievu pasūtīt mūsu Letas vakaru maiņu dziesmu lalalalala, normunds rutulis, bet viņš čist tāds lašara, ka nezināja, nu vnk lol. bet nu viņš vismaz uzlika kūl dziesmu citu so jā varējām turpināt ballēties. tā nu tur gāja shoti un dejas uz rinķi līdz izdomājām aizdoties back uz atslēgām un apskatīties kā tad viņiem klājas tur. tā kā jau bija ļoti agrs 7dienas rīts, tad visi lēnām taisījās uz mājiņām. izsmējāmies tur, daži vēl aizrotējām uz hesīti protams, jo kā tad bez tā ballīšu agros rītos un tad devāmies katrs pa mājiņām. murrr. :) [vispār sanāca būt super karuselī ļoti lēti.! nais i like.]

protams bija vēl daudz mazo jauko sīkumu, bet tie.. tie lai paliek pie manīm varu tik pateikt to, ka esmu sākusi jau kost arī šiem cilvēkiem, hihi. tagad viņi patiešām zin, kas es par kaķēnu. ^^ bija super, ir super un awesome cilvēki. kā vienmēr esmu īstajā vietā un laikā, man vienkārši dzīvē dažreiz veicas. un kad man veicas, tad parasti dubultā, nemainītu to pret neko.

paldies tiem, kas 6dien bija Atslēgās un lika smaidīt. ^_____^
un publisks fui Jūrmalniekiem, kas ir sēnes. un vispār čau Ievu, dikti patīk šī bilde ar tevi, murrr.

IMG_5013-1b

20101110

day that killed happiness and made anger.

4289252490_cea9ea5868_z_large
dusmiņa, skumjiņa un vnk pilnīga pretēja galējība manai vakardienas pozitivitātei. ar cilvēkiem man apkārt notiek tik sliktas lietas, ka vnk jābrīnas par to vai tas kāds ķipa “augstāk stāvošais tur augšā” draudzējas ar galvu vai nē, jo kāpēc vienmēr sliktais notiek ar labiem cilvēkiem. i just don’t get that and never will. un mana īpašā personība to tik ļoti ļoti labi izjūt uz sevi, pat bez vārdiem es jūtu to cilvēku sev apkārt emocijas un tas dažreiz ir tik grūti jo pat ja tiem cilvēkiem ir viena sāpe es to uz sevis izjūtu dubultā. nē nepārprotiet tikai - es nesūdzos, ka man tas traucē vai nepatīk, jo man ir prieks, ka varu uzņemt kaut daļu no viņu sāpes uz saviem pleciem, bet tas vnk nepavisam nav viegli. šodien jūtos pilnīgi kā pret sienu, un vienīgais kas man kaut nedaudz palīdzēja bija saplēst šķīvi. viss. es ceru, ka ar draudziņiem viss būs labi kaut arī pašlaik šķiet krazīīī. eh, galvenais jāatceras elpot.!tumblr_l2m78zuXy81qbvmzdo1_500_large

20101109

all the broken bits that make you trip up and grassy bits in between.

tumblr_lawcfn0CRw1qbdt0eo1_500_large
pūčuks. ^____^ un tās miegainās acis, aww.

šovakar man gluži kā šim pūčukam ir patiesi skaists nogurums, pēc ļoti laimīgas dienas, smaids no sejas šodien pavisam reti, reti nozuda, tas tā jauki. un ārā vēl smuki aiz loga līst mazā lietus lāsītes un miedziņš ar mani runāties sāk.
vispār šis novembris ir iesācies tāds pavisam savādāks nekā gaidīju un biju sagatavojusies, šis ir skaistais un pozitīvais novembris, un es ceru, ka viņš tāds arī turpinās savā būtībā palikt.

..our act of defiance. we keep this secret in our blood, no paper or letters. we pass just close enough to touch, we love in secret names, we hide within our veins the things that keep us bound to one another..

arlabunakti jums ar šo smuko klavieru kaveru. :*

20101108

<345

5133213711_79bc37057c_z_large

LIDOJU.

p.s. – plīz, kač mī if i fāl.

20101107

piano is my medicine and so are you.

tatoo,piano,girl,grey,hands,music-801570b46ce1ea578b372964ac46a2da_h_large
aww, pēdējās dienas ir pagājušas klavieru kaverversijās un tādā harmonijā pašai ar sevi, ka šovakar aptvēru to, ka beidzot jūtos laimīga. un manī pašlaik ir tik dīvainas izjūtas, ka es patiešām nespēju saprast ko man ar to visu tagad iesākt, ko dara laimīgi cilvēki – viņi to visu izbļauj pa plašo pasauli.? vai viņi to patur tā klusi klusi pie sevīm ar maza bērna patieso prieku.? vai tie to ieliek seifā nebaltām dienām.? nu ko jūs laimīgai dariet ar šo laimi. man tā ir mistērija, man tas ir kkas jauns. pat mazliet grūti to visu aprakstīt vārdiem, bet šobrīd man gribētos samīļot visu plašo pasaulīti un visus savus mīļos un smaidīt pat miegā, dzert laimes tēju agros rītos un noķert plaukstā retos rīta saulesstarus, lai tikai varētu padalīties ar jums un to siltumu, kas manī mīt. ^____^

jā klavieres mani atdzīvina un beidzot esmu atradusi to, kas spēj mani darīt patiesi laimīgu. ja godīgi pat ir uznākusi milzīga vēlme apmeklēt kādu klavierkoncertu un baudīt to dzīvē un vispār es pat varētu apņemties pati iemācīties tās spēlēt. ahh, nu tad gan laikam mani nevarēs vairāk satikt, jo sēdēšu tik savās sarkanajās zemeņu sienās un ik katrā mīļā brīvā brītiņā spēlēšu smuku mūziciņu, namnamnamnamnam. yessss, man gribās un būs tā.! ir vēl viens mērķītis. *sun*

un šeit manas laimītes veltījums tev mans mīļais draugs un ceru, ka klausoties šos gabaliņus arī tu sajutīsi to laimi, kas pašlaik manī dejo ar maniem taureņiem. [hug] baudiet:

1. (piano tribute) the fray – how to save a life.
2.
(piano tribute) train – hey, soul sister.
3.
(piano tribute) owl city – fireflies.
4.
jonsi – tornado. [vnk sirdi ploša dziesma, gluži kā tornado.]
5.
wakey!wakey! – brooklyn. [tā balss un klavieres, mm.]

tas laikam šim svētdienas vakaram arī viss. es ceru mani mīļie, ka kļūsiet ar šo ierakstu un klavieru skaņām mazliet laimīgāki un pasmaidīsiet paši sev. un milzīgs paldies, ka jūs man visi esat, it īpaši tie daži vismīļākie – es elpoju jūsu dēļ.

[laime]

i have my addictions & i won’t give them up.

šis ļoti maziņš posms no pēdējās the vampire diaries sērijas, un ziniet es personīgi nespēju šīs 2:10 minūtes noskatīties neapraudoties. vnk sāpīte un tā pavisam mazliet uzsit pa emocijām, ehh. poor damon, viņš taču ir tiiiiik jauks, nu kā viņu var nemīlēt. ;(

tiny little raindrop tiny little tiny little messy little raindrops.

tumblr_l9cxwqaIAd1qbh1j2o1_500_large
šodiena un šis vakars ir tik patiesi un vienkārši skaists savā būtībā, ka patiesībā nemaz negribas nodoties bloga rakstīšanai, bet gan turpināt dzīvot mirklī. jo nevajag jau neko lielu, vajag tikai 6dienas vakaru, kurš sākas ar mazo melanholiju tverot atmiņas pa pagājušā gada szf bildēm no viss visādiem pasākumiem un tad to turpināt ar skaistu un jauku mūziciņu un sarunām ar burvīgiem cilvēkiem skypā. šovakar pat liekas, ka gribētos tā palikt uz kādu laiku, nu šajā mirklī un tieši tādā un to nemainīt, jo dzīve ir skaista un nevajag iekšējam prieciņam daudz. ^____^

bet laikam jau nedaudz jāpastāsta par manu 4dienas vakaru, kad devos satikt sen nesatiktus cilvēkus artūru un edgaru un devāmies spēlēt biljardu. taču pārsteigums man bija tāds ka sanāca satikt arī krišjāni un iepazīties ar svenu. mm, jā man bija jautrs un jauks vakars skatoties kā viņi spēlē biljardu un smejoties par viņiem un ar viņiem - burvīgi. vienmēr esmu sapratusies labāk ar čaļiem nekā meitenēm. un man so pārgāja miegs viņu trakošānas klātbūtnē. tā nu mans – pabūšu uz stundiņu un tad mājās čučēt – ieilga. jo pēc biljarda 2 stundām izdomājām, šie izdomāja ka vajag doties kur tālāk un nonācām vien bārā – kontakts, jo tur viss sākās pirms 2 mēnešiem. tur protams tika spēlēts novuss un dzerti tekilas šoti, jo tur vissss tik lēts uz lucky hours. ^^ tā nu tur nosēdējām līdz pat plkst. 3:00 gan smejoties par sadzērušiem krievu saldajiem čaļiem, kuru trešais draugs bija komā un visu laiku krita zem galda, gan par viņu pašu krazī smiekliņiem kas izklausās pēc vardēm. :D tiku vēl pie awesome aproces no artūra, diezgan interesanti, kad čalis ar kko tādu nodarbojas, bet kūūl - i likey. saklausījāmies labu mūziciņu un sēdējām jaukā atmosfērā. patīk tajā vietā, būs kkad szf draudziņi tur jāaizved. bet nu jā 3:00 tad nu devāmies pa mājiņām, un tiku pavadīta līdz pat pašām durvīm, jauki vismaz nebija vienai pa tumsu jāiet no centra uz pārdaugavu zinot kādas nesmukas lietas tagad visur notiekās. jauks vakars man izvērtās tā pavisam negaidot un ar jauku kompāniju, būs biežāk viņi jāsatiek. :)

nu jā tad vēl var pieminēt mazo krazī notikumu 4dien no rīta ar kristu, kas tikai parāda to, ka mīļie guliet naktīs nevis sasodīts mācaties, jo nevajag čakarēt veselību kkādu mājas darbu dēļ, jo nu atzīme ir viens tā nāk un iet, bet veselība ta mums tikai viena. tā bišķīt sastresojusies biju, bet nu viss jau labi ir un būs. tas tik bija tāds mazais reminder, ka nedaudz jāpiebremzē ar skriešanu dzīvei pa priekšu un jāpadomā vairāk par sevi. ^^

vēl vakar vakarā tā sēžot un planējot kkur savās domās, izdomāju kko pavisam foršu, ko varētu pasākt augusta beigās, kad guna jau būs atgriezusies LV. tas būtu iepazīsti savus szf draudziņus, ko īstenotu es, guna, začests, krista un mačs, jo patiesībā pēdējās dienās esmu sapratusi un nonākusi pie atziņas ka patiesībā viens par otru neko nezinam, pat tādas viselementārākās lietas, un tas nav forši – to vajag mainīt.! būtu tāds smukais tips pa LV turklāt vēl mācoties lietas vienam par otru un satiekot visas ģimenes un vnk having fun, jo augusta beigas vēl ir siltas un smuki tā viss, vēl var kempingot ar teltīm pārbrauciena vidū un nevajag meklēt obligāti mājas. vēl var trakot pie jūras un sēdēt saulītē. es pieņemu ka būtu vajadzīga kāda nedēļa vai pus2 šim pasākumam, bet tā būtu tā vērta un paliktu atmiņā ar super cilvēkiem, foršām pilsētām un notikumiem, daudz smiekliem un muļķošanos, jaukiem vakariem un sarunām, daudz skaistām bildēm un zināšanām vienam par otru un par to no kurienes tad katrs kā personība nākam un kā esam nonākuši visi kopā szf krāsainajās sienās. ahh, es patiešām no sirds ceru, ka šo izdosies īstenot. mī sajūsmā, par savu spontāno pagājušā vakara domu. ^______^

mm, patiesībā tik labi jūtos, ka grūti pat paskaidrot, šodien manā galvā un sirsniņā ir jaukie szf cilvēki gan tiekas šeit pat uz vietas, gan tas viens un mīļais, kas in usa mīt. :* ir taču neiespējami dusmoties uz dzīvi par visu negatīvo, ja ir šāds pozitīvais aspekts. un šī vakara sarunas mani nomierina, tā pavisam jauki. un fonā skan tik jauks rudenīgais playlist ar diezgan daudz klaveiru dziesmām un es baudu šo vakaru un zinu ka rīt būs vēl skiastāks svētdienas rīts, ahh. pilnīgi gribas ātrāk doties uz miedziņu valsti, lai ātrāk pienāktu īpašai svētdienas rīts. murrr.

tikai pamodini mani, neatstāj guļam. ļauj sajust rudenīgo lapu smaržu un arī tavējo, kuru pat klusums slēpj. ļauj dzirdēt nedzirdēto un atrast tavu prieku zem mana makoņainā spilvena manos svētdienu rītos.

20101103

namnamnamnam.

tumblr_l9b1nxl5Eo1qcpcrdo1_400_large like a verī spešal friend.

p.s.: pixie lott – catching snowflakes.
(jo atmiņā pagājušā gada decembra prieciņi. čau, Gunu tev arī. :*)

20101101

welcome to november.

vakara-priecinam--34
noskaņai azure ray – november.

šis mēnesis ir sācies. novembris, novembris, novembris. redzēsim, ko šogad viņš mums atnesīs, bet sagatavojusies esmu visam (vismaz man tā pašlaik šķiet), bring it on.!

starp krāsainām lapā un balto sniegu
es pazaudēšu dienas skaitā 30
pa vienai vien pavisam klusi
tā itkā paslēpes būtu spēlējusi.
un domas manas neredzamus slazdus liks
maniem pašas soļiem uz izlīdzinātās zemes
kur tava vētra visu jau atņēmusi.
bet es spēšu tomēr aizmirsties
un dziļās prieka dzīlēs atdoties
tiem iepriekš nedzirdētiem kliedzieniem
no kāda sena siltuma pirkstu triepieniem.
es būšu kā neprātīgs ē tavā vētrā
cenšoties izdzēst tavu soļus manī
es no krāsainajām lapām celšu sniegavīrus
un balto sniegu pārkrāsošu rudens elpā.
lai tikai tu neatrastu savu saprātu
kurš miegā atpazīst to vienīgo ieeju
manā novembra telpā.

baudiet novembri, nejūciet prātā, un paspējiet paveikt nepaveicamo, mums priekšā ir nezināmais. un tāpēc tas ir viss ko jūs varat šajā mēnesī darīt. murrr. :*

p.s. – un neaizmirstiet elpot.