20101031

aiden grimshaw.

omg, viņam ir tiiiiiik ļoti ideāli mati vnk murrr. tik sexy, es nevaru gribu puisi ar tādiem matiem sev un tagad. i’m krazī about that hair, varētu 24/7 uz tādiem skatīties. ^____^

url
101009_p_aiden
un vispār viņš tik ideāli arī dzied. viņš ir sō weird un nonāk kkādā savā mazajā pasaulītē dziedot un pat mazliet elektrizējas un mm, tas ir nu jāā, i likey. nevisiem protams viņš varētu patikt savu dīvainību pēc, bet i do like him verī mač. ceru, ka viņam veiksies ļoti labi x factor’ā, gribu dzirdēt daudz viņu dziedam. paklausieties un iemīlieties un jāāā tie mati *sun* :

šito sāciet skatīties no 1:50 un man vienmēr patikusi tā dziesma.

mm, šī ir vnk mana 2008. gada dziesma un so spešal.

un šī manuprāt viņam piestāv vnk ideāli perfekti, neko pielikt un neko atņemt.

enjoy, mīļie. ^____^

20101030

i think i'll be brave starting with you.

tumblr_lat5jsYFbn1qbnm0to1_400_large
“Guna Začeste: PISĢEC kā pietrūkst”
šie Guna vārdi facebook’ā bija tādi mazliet sāpīgie, bet nekas life goes on un galu galā vairs tikai pāris simti dienu un varēsim jau teikt, ka rīt viņa būs mājās pie mums. tā būs viena sasodīti skaista diena. ^____^

ja salīdzina pagājušo nedēļas nogali ar manu šo nedēļas nogali, tad man grrr, pilnībā esmu noslinkojusi un atpūtusies un neko neesmu darījusi saistībā ar skolu, bet i guess vienmēr jau nevar. un tāpat tuliņ novemris un novembrī nevar nedarboties un nedrukāt miljoniem referātu, ko arī darīšu. tāpēc vēl jāķer pēdējie saulainie un bezrūpības pilnie mirkļi svētdienās un vnk jābauda tie.

vakar protams uznāca kkas un izdomāju palasīt vecās lietiņas un nu jā vardu sakot nevajadzēja tur bija tik daudz kā visa, gan senu sarakstīšu ar dažādiem cilvēkiem skypā, kad dažādas vēstules adresētas dažādiem cilvēkiem pagājušajos ziemassvētkos, gan vēl senāku pārdomu un manu mazo prozu krājums. bet jā nevajadzēja, atmiņas protams ir labas lietas, bet dažreiz tās spēj izraisīt sāpes. vismaz man palīdzēja tas, ka tobrīd runājos ar pavisam nesen iegūtu draugu, kurš man lika smieties vairāk kā vienmēr, mēģinot mani sašaustīt ar trakiem metāla grupu dziesmu video, viņam protams īpaši nesanāca, tāpēc es arī smējos. tikšos ar šo cilvēku cerams 4dien un ķeršu pēc iespējas vairāk pozitīvisma cik vien varēšu, murrr. ak, manu mazo velniņ, kas sēž manī iekšā, tu man patīc un pēdējā laikā tu esi atdzīvojies. *sun*

un vispār tā kā man iepatikās mans un Leimaņu santas kultūras un mākslas pasākums, tad izdomāju, ka gribu arī šonedēļ gabaliņu no tā visa, tagad tik jāatrod kkas superīgs un jāsaplāno, jā.! šis kkā neļaus pazust manliekas visā ziemas pelēcīgumā, nu turēs kkā pazliet virs sniega līmeņa un drošībā, turklāt tas arī izglīto un papildina redzes loku un radošumu. daudz pozitīvā šajā ir visnotaļ neapšaubāmi, iesaku.

un vispār pēdējās dienās jūtos apmēram šādi, ņu kā savā iekšējā mazajā islandes pasaulītē ar šadām emocijām. murrr. ^____^

20101029

to write murrr on your hand.

3190589902_70f8bf1a68_z_large
šodiena bija tāda kultūras un mākslas diena, jo ar Leimaņu santu, kura nu dikti sen nebija satikta devāmies jau sen norunātu objektu apskatīšanā. liels paldies, bija burvīgi. ^____^

pirmais mūsu galamērķis bija kuģniecības un vēstures muzejs, kurā norisinājās pasākums „Pēcpusdiena Rīgas rātskunga Johana Kristofa Bērensa salonā", kur iepazināmies ar dzīvi Rīgā 18. gs. otrajā pusē caur mazu izrādīti no Mazās Ģildes teātra studijas, kur protams man uz šo bija galvenokārt jādodas, lai pasmietos par kādu draugu. :D tērpi jau bija dikti skaisti, galvenais tās kleitas, mm. katrā ziņā nenožēloju, ka aizgājām, jo smiekli bija daudz, tik žēl, ka nesanāca actually satikt pašu artūru kā dēļ, tad vispār tur devāmies.

pēc tam, devāmies uz spīķeriem uz dirty deal cafe, lai otrajā stāvā apskatītu jauno mākslinieku veikumu, kuru starpā bija protams arī pati Leimaņu santa. skaisti, pavisam, skaisti – tradicionālais kontrastā ar netradicionālo, tas bija pavisam tāds labs salikums, bet nu jā dažas tās netradicionālās gleznas bija patiešām psycho un šīzo, bet es jau nesūdzos, jo man jau tādas lietas kinda patīk. :)

pēc tam devāmies uz kim? studija kas tur pat blakus mājā, kur apskatījām Reiņa Hofmaņa izstādi “Sale”, kas bija pietiekoši šīzo, taču man patika koncepcija kopējā un tas baltums viss apkārt, kas actually simbolizēja sniegu. tā diezgan dīvaini, mazliet sajutos kā trakonamā, kur visur būtu tikai baltas sienas, jo man nezin kāpēc ir tāds pieņēmums ka tur tā patiešām ir. protams tur mazliet aizrāvos jo uznāca mazā iedvesmiņa un tapa pāris bildes (taču viņā nevajag meklēt loģiku, gluži kā mākslā):

IMG_6992
IMG_7007
IMG_7003
anyways, taču man viss labāk patika kim? izstādes otrā galerija, ko veidojuši Kristaps Kalns un Sarmīte Māliņa “Kas man ko slēpt, sēžot vienam rožu dārziņā”, jo šis bija kkas ar pat ļoti vienkāršu ideju, taču tai pat laikā atšķīrās ar kko tādu ko ne kurš katrs varētu aizdomāties tik tāl. mēs iegājām istabā, kas atradās ar lieliem melniem aiskariem, kur uz katras no 4 sienām bija kāda melnbalta bilde ar cilvēkiem. pa vidu istabai atradās mazs melns apaļš galdiņš ar uz tā novietotu vāzi ar rozītēm un dažādām puķītēm, un galdiņam ap malu atradās lapma, kas kustējās gluži kā veco plašu adata un izgaismojot puķes galdiņa vidū meta ļoti skaistas ēnas uz fotogrāfiju sienām, kam visam vēl pa virsu fonā skanēja ļoti mierīga ieaijājoša svilpošana un dungošana, kas ilgstošā periodā sāka kļūt mazliet šizo un patiešām nosēsties zemapziņā, krazī, bet super man šis patika viss labāk. un kkas nedaudz no šī bildēs:

IMG_7013
IMG_7022
IMG_7025

ņu tā arī noslēdzās mūsu jaukā un visnotaļ bagātinošā diena, šādi pasākumi noteikti būs jāievieš vairāk un regulārāk, jo tiem pilnībā atslēdz domšānu no visa kā cita un nofokusējas tikai uz mākslu un kultūru, ņu vismaz man un sajūtas ir tik jaukas, turklāt novembra un decembra periodā, tas ir vitāli svarīgi un ir kā zāles pret ikdienas pelēcību. ^______^

bet uz citas nots, szf šodien bija jautrīīī, kā jau katru dienu. atklāts jauns liepājnieku vārds – smīlē! – ko mana sabojātā uztvere saprot mazliet savādāk taču whatever. tad nu tas šodien panesās kā dienas vārds un bēbis vēl joprojām spilgti dominē. :D anyways, tiesību lekcijas laikā aizbraukājāmies ar mašinu līdz Molam un tur kko ārdījāmies kā jau bars ar bēbjiem un mums ar kristu bija lost in rimi ūn vēl arī kas notiek rimi, vnk sick tas bija, mūs taču nevar visus kopā bez pieaugušo uzmanības nekur laist.! kad bijām apgāzuši gandrīz visu veikalu devāmies back uz tiesību semināru un tāāād prommm kur nu kurais, cits uz darbu, cits uz mājām, cits uz liepāju un cits uz muzejiem. bet kārtējā smieklu un mazo saules stariņu diena bija, nevajag jau neko huge un patiešām sauli aiz loga, lai būtu tā sajūta. viss tā pamazām būs labi. jā, būs labi un es ne mirkli nemaz nedomāju savādāk, jo vēsturiskais faktors vienmēr ir noteicošais tā pat at the end. ^^

sanāca arī neplānoti iegriezties darbā šodien pēc kultūras un mākslas dienas, tur sanāca tāda mazā helovīnu fotosesija ar ķirbi un sikspārņiem, kuri tur tā manāmi ir savairojušies, krazī jo patiesībā jau strādāt vajadzētu, bet smuki vismaz, var just kkādu svētku piegaršu. bet jā ar ķirbi bija fun smējāmies kā salietojušies un kristaps ar savām weird idejām vnk lol. nu vai ķirbīts nav jauks:

IMG_7060a
tas laikam šim vakaram visss, rīt ballīte. ar to arī manai sajūsmais par šodienu laikam pietiek, arlabunakti bēbji. :*

20101028

before I break your heart, release me.

5118622854_69dcaaab96_z_large
tikko atklāju jauku grupu - the like - netīšām un kā jau vienmēr ir viena dziesma, kas paķer un liek tev iemīlēt visas pārējās. un šoreiz uz mani nospēlēja the like – release me. murrralicious. ^___^

“nothing ever changes, people never change
so passion turns to sheer compulsion, then love turn to hate”

anyways, diena iet un rit savā nodabā un tuvojas novembris. ak, šis novembris jeb pareizāk novembra diagnoze un tur nu neko mainīt nevar, būs tikai jādzer daudz kafija, jādzīvo uz pret miega tabletēm kuras jau iepirku un jāturpina elpot pavisam mierīgi.

un vēl - sometimes you need to be harsh to those you love, that’s the only way to put back everything into order. that’s just life, don’t make it personal.

darbā uzradusies mazā rokdarbu darbnīciņa, kur gan vakar gan šodien locījām melnus sikspārnīšus helovīnam un mārtiņam dikti patika, viņš bija bērna prieka sajūsmā.! super. vēl šodien grebām ķirbi, tagad ir tāds mazais biedējošais ar nepareizu sakodienu, bet nekas’, mīlīgs tāpat bezgala. ^____^ (kad atradīšu actually vadu ar kuru savieno telefonu ar datoru tad būs arī bildes.) un vispār 5dien helovīna ballīte ar kolēģiem, nevaru jau tagad sagaidīt..

20101025

there's a cinematic end.

oldschholbeauty
fonas skaņās jimmy eat world – invented.

sometimes you are just moving along with life and don’t quiet understand all the things that are happening around you. but you keep moving on and just don’t ask questions. because there are no answers, just actions. and anyways no one knows why it’s like this not that. it’s just life, hunny. you just need to keep moving on. it doesn’t mean giving up, but rather accepting that there are things that cannot be and you shouldn’t waist time on them, because time is cruicial.

dažreiz patiesībā būt nopietnam, savāktam un atbildīgam ir daudz vieglāk, nekā vieglprātīgam, neuzmanīgam un vienaldzīgam. šoreiz esmu pieņemusi to pirmo, un beidzot sāku uzvesties kā vajag, lai iegūtu to ko vēlos. līdz šim man ceļā ir stāvējis slinkums, vnk attieksme “kāpēc darīt, ja var nedarīt”, vieglprātība un pat cilvēki, bet nu es to visu esmu saņēmusies un atmetusi, nē es nekļūšu garlaicīga ar šo visu, es vnk padarīšu to pa savam veidolam un galamērķī tikšu pie tā ko mana sirsniņa kāro. ir taču vienreiz laiks savākt savus parādus un atmaksāt tos, jo cik gan ilgi vilksi tos līdzi kā pagātnes līķus. man prāts ir mazliet detonējies, lai neteiktu vairāk. no visām pusēm mazliet dragāts, bet kad izlem ignorēt liekos dzīves krāmus un nokārto parādus ar pagātnes rēgiem, tad patiesībā tevi vairs dragā tik nākotne. un tā pārstāj tevi sist tikai tad, kad esi nodrošinājis viņai skābekli un drošību, ka viņa nepārtrūks. tāpēc pašlaik esmu iekšējā mierā pati ar sevi, un tas tā paliks kamēr ikdienas krāmus ignorēšu, strādāšu un labošu savus pagātnes parādus un speršu savus tagadnes soļus. šis viss izklausās dead serious, bet nekas manī ir mani mazie prieciņi un smiekliņi, nekur jau nepazudīšu vnk aiziešu mazajā ziemas miedziņā un tie, kas mani patiešām zina, ka nemaz jau nebušu mainījusies.

anyways, pedējā nedēļa bijusi tādu pārdomu un kopsavilkuma nedēļa un tas man bija no visas sirds vajadzīgs, jo pazaudēt visu over nothing ir lielākā stulbība ko es varētu pieļaut un it won’t happen. pietiek jau noskatīties, ka citi are losing themselves un everything around them, and when they will cry their eyes out, i will be there and hug them, but i won’t feel sorry about them. and i will just watch how they destroy themselves in pretty little fireworks. and they have already lost me in my mind, manā dzīvās domas inkubācijā.

“ cel savas rokas pret augstumiem,
liec visu dvēseli elpā,
ziedi ar ziedošiem pakalniem,
sauļu un pasauļu telpā. ”
/ j. jaunsudrabiņš /

20101023

parachutes and airplanes.

ziniet šodien secināju, ka man šeit nav bijis neviens blogs ar vnk bildēm, kas uz mirkli saistās ar manām emocijām. well, šovakar es to mainīšu..

tumblr_lanyoo6qJP1qc9dowo1_500_large
tumblr_l4oqeczewF1qcrczgo1_500_large
tumblr_l80e5lDTp11qd7ejqo1_500
b217220378_large
tumblr_l8jwwbdPxQ1qc78uuo1_400
tumblr_l9qta8sczS1qaud1mo1_400
tumblr_l9rtlkTDz01qd8wioo1_400
tumblr_l9ypmaXOrh1qblwi4o1_400
tumblr_la5wszBbGR1qbziyuo1_500_large
tumblr_l9vy20yiCd1qb5tu1o1_500
tumblr_l8f4jl4QuO1qah2fqo1_1280
tumblr_la71oktOr91qakbx6o1_400_large
4933693775_27147e0556_z_large

p.s. – today i failed as a friend. and actually i feel sorry about myself, because i thought i was better at this. now i don’t know anymore what i am good for.. i lost myself again.!

(perfekti vārdi, manam šim vakaram)

drop dead beautiful.

tumblr_l8uwzxLoUF1qdbbywo1_500
..sometimes you are not dreaming..

p.s. – “and in you and in all of us, there is nothing more than the capacity to be a force for, or a force against. and to wonder, how many people wake up each morning and can't decide if they want to save the world, or destroy it.” – IWTFY.

arlabunakti, jums ar šo skaisto dziesmu. ^____^

20101020

king of anything.

again-18/sara bareilles – king of anything/
Keep drinking coffee, stare me down across the table
While I look outside
So many things I’d say if only I were able
But I just keep quiet and count the cars that pass by
You’ve got opinions, man
We’re all entitled to ‘em, but I never asked
So let me thank you for your time, and try not to waste anymore of mine

And get out of here fast
I hate to break it to you babe, but I’m not drowning
There’s no one here to save
Who cares if you disagree?
You are not me
Who made you king of anything?
So you dare tell me who to be?
Who died and made you king of anything?

You sound so innocent, all full of good intent
Swear you know best
But you expect me to jump up on board with you
And ride off into your delusional sunset
I’m not the one who’s lost with no direction
But you’ll never see
You’re so busy making maps with my name on them in all caps
You got the talking down, just not the listening
And who cares if you disagree?
You are not me

Who made you king of anything?
So you dare tell me who to be?
Who died and made you king of anything?
All my life I’ve tried to make everybody happy
While I just hurt and hide
Waiting for someone to tell me it’s my turn to decide

Who cares if you disagree?
You are not me
Who made you king of anything?
So you dare tell me who to be?
Who died and made you king of anything?
Who cares if you disagree?
You are not me
Who made you king of anything?
So you dare tell me who to be?
Who died and made you king of anything?
Let me hold your crown, babe.

p.s. - tik super dziesma. un perfekti vārdi. un lieliski noformēts video, kas aizrauj stāsta viesulī. nespēju tikt no šīs dziesmiņas vaļā jau otro dienu, galvā skan bez mitas. murrr. ^____^

liec visu dvēseli elpā.

tumblr_laehefzQ7H1qcvt0eo1_400_large
labvakar vai tā pareizāk laikam jau labrīt, kaut gan man jau būtu jāguļ, es tomēr vēlējos šeit pabūt kaut uz pavisam mazu mirklīti un atstāt daļiņu sevis šeit, jo tik daudz kas ir sakrājies, bet ne par visu šonakt.

pirmkārt, Gunai šodien ir/bija dzimšanas diena un kaut arī viņa ir vairākus simtus km tālu no mums, tas netraucēja mums viņu apsveikt ar mīļu mīļu pārsteiguma video un likt viņai justies kā mājās. ahh, cik ļoti man gribējās atdot visu, lai tikai mirklī, kad viņa skatījās šo video es varētu būt tur pat blakus. ^^ jo emocijas noteikti strāvoja kā elektrība, jo man pašai to noskatoties vispirms bija asaras, tad smiekli un beigās zosāda.! superrrrrr, ko lai citu saka. un šeit varat ievērtēt mūsu dāvanu – surprise in america. *sun*

otrkārt, rītdien būs diezgan svarīga intervija AIESEC’ā ko patiesībā gaidu ar nepacietību, mazais stresiņš jau ir, bet tas ir tas patīkamais un draudzīgais un turklāt varēšu atkal jauki parunāties ar cilvēkiem angļu valodā, dēmn how much i miss that. :( bet jā rīt ir tās izšķirošās intervijas pēc kurām uzņems jaunos nozīmīgos biedrus, kas aktīvi varēs iesaistīties jaunajos projektos, kas gaidāmi ap dec.-jan. utt. un tas būs tik awesome, ka jau esmu sajūsmā.!

treškārt, augšējā bilde izsaka visu un tas bija kā sitiens pa seju, jo beidzot es sapratu savu dīvainību jēgu, vnk esmu limited edition un tie ir tādi zelta vārdi. beidzot mana mistērija ir atrisināta attiecībā pašai uz sevi un varēšu naktīs mierīgāk gulēt. ^___^

ceturtkārt, man laikam pietrūkst klātbūtnes, un, kā jau mums zināms, klātbūtne nenozīmē būt klāt.
anyways, novēršot nedaudz no iepriekšējā teikuma, kuru negrasos skaidrot, varu pateikt, ka manī mīt ziemassvētki jau kādu labu laiciņu. tas ir tik nepierasti dīvaini, ka cenšos domas novērst uz ko citu, bet kkā tie ziemassvētki atgriežas manā galvā, tāpēc arī par ziemassvētku dāvanām saviem mīļumiņiem esmu sākusi domāt daudz ātrāk. un vispār viss tā dīvaini sakārtojies šogad un mazliet sajaucies kkur citur, dažreiz es pat nezinu ko domāt un just, bet laikam jau jāpriecājas, jo vienmēr jau var būt viss vēl nesaprotamāk. dzīvosim redzēsim un tad arī jautāsim – kāpēc tā, nevis savādāk.?!

jauku miedziņu. ^____^

20101015

deep inside I hope you feel it too.

tumblr_l9z7s4hJMP1qbx8c0o1_500_large

netikai ārā aiz loga plosās orkāns un dzenā savus mazos dēmonus, arī manī plosās tāds mazais orkāns, kas dzenā manus mazos dēmonus. un vispār šovakar vēlu vēlu nākot mājās no darba secināju to, ka šāds laiks un salijušās sakritušās lapas ir ideāls ierocis pašnāvniekiem – atliek vien paslīdēt, krist un atsist galvu pret slapjot asfaltu un nomirt no asins izplūduma smadzenēs. tik vienkārši un savā ziņā pat mazliet skaisti – mani nogalināja krāsainais rudens zem kājām.!
ak, ko tik ar mani nedara mans prāts vai drīzāk pareizāk būtu teikt – neprāts. un orkāns manī turpina plosīt vēl tos saprāta krikumus, kas kkur bija paslēpušies.

bet uz citas nots, kas ir tik pat neprātīga, es gribu vien uzrunāt pati sevi un pavisam stingri pamēģināt sevi nolikt pie vietas – sasodīts, TŪTA, izbeidz vienreiz spēlēties.! es zinu, ka tur kaut kas ir, bet tas nenozīmē, ka tagad vajag izdomāt patiešām atrast to, kas tur ir un spītīgi pierādīt savu taisnību, kuru tu jau tā pat ļoti labi zini, taču anyways gribi paspēlēties ar cilvēku jūtām. nu wtf, vai patiešām nepietiek apdedzināties pāris reizes, lai vairāk nebāztu savus pirkstus atklātā liesmā.?! un vai patiešām tu savas neprātības pēc vēlies riskēt ar to, kas tev tagad ir, ja ļoti labi zini, ka tas var beigties pat visnotaļ traģiski.?! nu kam tev to sasodīts vajag, spītīgais kaķi.! labāk vnk saritinies kamolītī siltumā uz mūrīša un aizmirsti šo trakumu ar tiem pavasara taureņiem, kas šķiet ir ieperinājušies bēniņos.. jā es zinu, ka kjūt un stuff, bet tas nemaina to, ka vajag taču vienreiz piebremzēt un pateikt sev NĒ un novilkt kkādas robežas un pat actually tām neizdomāt kkā pārrāpties pāri. un es ceru, ka man vairs nenāksies par šo runāt ar sevi ever un es ceru, ka man arī nenāksies sev pateikt – i told you so, kad viss būs ellē, bļin.

bet vispār dzīve ir skaista un kkā vairs nešķiet, ka būtu nepareizajā vietā un laikā un ka man nemitīgi vajadzētu tiekties atrast to, kur patiesībā iederos un kur man vajadzētu atrasties. tas tagad šķiet tā mazsvarīgi un pat rudens lietus nespēj mani kkā izsist no šīm sliedēm šogad, kas mani patiesi priecē. viss notiek, viss kustās, viss ir – apkārt ap mani ir dzīvība un es sajūtu tās sirdspukstus gluži itkā tie būtu manējie. prieks būt un elpot. un ziniet ar mani šogad viss būs kārtībā, jo oficiāli varu paziņot, ka depresiju, emo fāžu un visu citu huiņu eksistēšana manā dzīvē ir noiets etaps un vietas vairs tam visam manā jaunajā gadu skaitlī nav. par to pat gribas pasmaidīt. ^____^

jauku sapnīti jums ar šo dziesmiņu.

20101013

the moment of the truth in your lies.

nē.!

gribējās rakstīt šeit šovakar lielu pārdomu ierakstu un padusmoties uz tiem uz kuriem ir laiks padusmoties, un papriecāties par tiem kuri to pelnījuši, un vilties dažos, kuros ir nācies atkal vilties, un uzdot pāris jautājumus, kuri vienmēr karājas kkur starp debesīm un zemi un neviens tā īsti nezin atbildi uz tiem. bet es pārdomāju, prieškam, ja es to jau esmu pie sevis pārdomājusi un citiem tas tā pat neko nemainīs. un turklāt sēdēju pirmās 5min. vnk skatoties uz pulsējošo līniju, kas tā vien gaidīja kad sākšu drukāt kko episku (parasti tā nav), piedod mana uzticīgā līnija, tev šovakar nāksies manī vilties, jo negribu, vienreiz ir apnicis runāt un rakstīt – esmu iemācījusies APKLUST un KLUSĒT. viss.

lai šovakar manā vietā runā dziesma:
goo goo dolls – iris.

20101011

bring me your autumn heart.

tumblr_la0zqzLhHH1qbddr4o1_500_large
beidzot laiks ir noveltīts šajās brīvdienās visu seno blogu sarakstīšanai un matīss varēs likt mani mierā ar viņiem.!

anyways, šīs brīvdienas bija tādas super maģiskās un nezinu jūtu tikai to, ka:

kam man dzīvot skaistāk, ja es mīlu kā ir
es mīlu dzīvot skaistāk, es mīlu ar sirdi
es baudu visu, ko es redzu un redzu es daudz
es varu palikt tepat, man nav vērts nekur braukt.
jā patiešām, vārdi kas eksistē, vārdi kas dzīvo un vārdi kas iedvesmo nepadoties, jo dzīve patiesi ir skaista atliek vien atvērt acis un baudīt, atliek vien ļauties dzīves līkločiem un veiksmēm un tiem mirkļiem, kas pamodina tevi līdz ar sauli. ^____^

vakardienas pārsteigums pēc visiem lielajiem darbiem Jelgavā kur bija jāsatiek un jāpavada laiks ar dažiem starptautiskajiem cilvēkiem, kas man tādi paseni draugi kopš vidusskolas laikiem, atkalredzēšanās bija superīga, pat neskatoties uz to, ka biju iekāpusi mašīnā pataisno no darba ballītes vecrīgā un vispār nemaz neaizdevos gulēt, tās brītiņš mašīnā līdz Jelgavai bija pilnībā pietiekoši un enerģija man bija vairāk kā vajag. nākošreiz visus šos cilvēkus satikšu nākošgad Rumānijā, bet tad jau redzēsim kur dzīve mani aizvedīs, katrā ziņā bija prieks redzēt tās internacionālās sejas pēc nu jau 3 gadiem, awesome.
rīgā atgriezos jau ap 5iem, tad paspēju aizdoties līdz Spicei un sapirkt visādas gardas lietas lai uzmeistarotu vecākiem, krustmātei un vecmāmiņai jaukas vakariņas, kad viņi atgriezīsies no saulkrastiem. man tas arī izdevās, viss izdevās super ņammīgi un biju savu bērna pienākumu izpildījusi. :)

un tad tas notika, mans pagājušā vakara lielais pārsteigums, kad bija ieritinājusies jau dīvānā un skatījos filmu mani sazvanīja mans UK boy un man par lielu pārsteigumu izrādījās, ka viņš atrodas ārā pie manām durvīm – how kūl is that.?! :D visvairāk šokēta es bija par to, ka viņš ir LV, jo šeit viņam tīri tehniski vajadzēja būt tikai ap ziemassvētku laiku un pat tad tas bija uz milzīgas jautājuma zīmes. bet pēc izrunāšanās noskaidrojās, ka viņam bija jāatbrauc līdz LV, jo viņam drīz beigsies pase un tā steidzami jānomaina, lai viņš varētu atgriezties UK un pabeigt savas studijas nu tā nu viņš bija sarunājis ar manu māsīcu un viņa toties ar maniem vecākiem ka viņš var izmitināties uz šīm pāris dienām pie mums, yay i got to have him for 3 or 4 whole days, lucky me. ^____^ ja godīgi tad vēl joprojām šodien pat esmu mazā šokiņā. anyways vakarvakars mums izdevās tāds pavisam nedaudz lielisks, jo vecāki aizdevās ciemoties pie saviem draugiem un mēs toties taisījām daikirī un mājās ceptas picas vakaru un smējāmies un stāstījām nu kā nu kuram gājis kopš iepazināmies māsīcas kāzās un tas tā forši bija un kamīns un sveces un tāda mazā jaukā pasēdēšana ar jauku cilvēku. un vispār jā oficiāli ir aizsākusies sveču sezona, visa māja tā pavisma smuki un mājīgi smaržo.

šodien bijām aizdevušies līdz jūrai te pat bulduros un dzērām karstu tēju uz tiem zilajiem foršajiem soliņiem, kopā ar viņa brāli un viņa sievu. vēlāk arī aizbraucām līdz viņu vecākiem uz Tukumu, kur mūs cienāja ar svaigi ceptu ābolu kūku, kas tiiik ļoti garšoja pēc rudens un jauki bija skatīties kā viņa brāļa bērni mētāja rudens lapas pa gaisu un smējās tik sirsnīgi, ka gribot negribot tu smejies viņiem līdzi bez nekāda īpaša iemesla. mm, nu tik rudenīga nedēļas nogale man šonedēļ sanāca, ka pašai prieks par to. *sun*
vēl mums ir 2 dienas un es centīšos izbrīvēt pēc iespējas vairāk laika starp skolu un darbu, lai varētu ķert rudenīgos mirkļus kopā ar UK boy pirms viņš dodas atpakaļ izglītoties, jo kas to lai zin kad man vēl būs iespēja tuvākā nākotnē viņu satikt. murrr.

priecīgu rudeni jums mīlīši, baudiet. ^____^

20101010

she guessed it was too late to raise hell.

tumblr_l9sa3cQ23y1qe4or2o1_500_large
šis ieraksts veltīts 5dienai un superīgajam pasākumam ar darba kolēģiem pēc vakara maiņas vecrīgā – atslēgās. ^____^

pirmāmkārtām vēlos uzsvērt šīs vietas – atslēga – superīgo atmosfēru, it kā jau nekā milzonīga tik tāda maza un omulīga telpa viss sarkanā un viena siena ar bildēm, bet tas viss kopā kūl. + tika spēlēta vēl ideāla mūzika, nu tāda kur daļēji nezināmās grupas un tās kas varbūt zināmas bet lielākajai daļai neiet pie sirds, nu varētu teikt ka tur spēlēja 5dien manu ideālo playlisti. prieciņš.

anyways, kad mēs no vakara maiņas daži ieradāmies ballīte jau mazliet bija sākusies, taču nu tas netraucēja pievienoties un izbaudīt jautrību tik pat labi, ja ne vēl labāk. protams alus alus alus, kkas gan cits. protams, pirmais tosts bija par LETU.! tad aizgāja arī aktīvas sarunas par un ap darbu, kas bija diezgan funny, bet nu iederējās tajā visā pasākumā un galvenais nebija nekāda negatīvisma, tikai smiekli. protams, šadi saliedējāmies vēl labāk un ieradās tie cilvēki, kas praktiski jau bija sadraudzējušies pirms tam, tāpēc varbūt gaisotne arī bija nepiespiesta un ballīte uzreiz varēja sākties.

tas nemainīja to, ka runājāmies katrs par savu dzīvi, lai uzzinātu viens par otru tomēr vairāk un tā. beigās mani un māru pierunāja uz galda futbola dueli pret diviem čaļiem, dēmn un ziniet mēs kā tomēr fail cilvēki @ sports uzvarējām un pat visu laiku bijām vadībā ar 2 goliem, bet kaut arī uzvarējām tomēr beigās nolēmām, ka uzvar draudzība un nav ko tur daudz, bet prieciņš mums meitenēm anyways bija un smaids. ^____^ protams, bez fotogrāfēšanas arī neiztikām un ir daudz drunk bilžu, un man protams lika arī fotogrāfēt, jo viņi uzzināja, ka tas ir mans hobijs, es protams nemaz neiebildu, bet bija dīvaini atkal rokās turēt parasto mazo digitālo kameru, so frikin weird. :D

āā jā vēl manam telefonam tika uzlikta igauņu valoda un pēc tam protams čalis aizmirsa kā atmainīt atpakaļ, tas bija piedzīvojums, man jau likās, ka nāksies sakontaktēties ar lauri reiniku, lai viņš man kā nu jau igauņu valodas pazinējs pasaka kā to lai izdara, bet nu beigās viss nokārtojās arī bez reinika. :D tad mani vēl netīšām aplēja ar 0.5l alus, forši, tikai nē, jo ziniet ārā ir kinda ziema un auksts un bikses vairs nežūst tik ātri kā vasarā, bet nu tas manu ballīšu garu nesabojāja.! un vēl mistiskā kārtā sanāca dzer blue lagoon un ziniet bija faking ņamma. un tā nu ballīte ar kolēģiem, kas man bija plānota līdz 1iem naktī ievilkās līdz 6iem no rīta, dēmn. i was happy as i can be, un patiesībā cilvēku maiņa beidzot izrādījās noderīga un nemaz nebija fail, tā laikam ir ja foršie satiek foršos un forši ballējas.

protams, jau bija arī pirmās ākwārd lietas un dažiem jau bija dienesta romāniņš, kinda, bet nu kur tad bez tā visa, tad jau vairs tā nebūtu pilnvērtīga ballīte. *giggle*
un šeit jums pāris bildes (tās netrakākās) ieskatam:

IMG_4593-2
(jo ir forši tēlot surikātu un būt kopā bildē ar andu pandu)
IMG_4598-1
(jo jā var actually kļūt par pandu, ja labi pacenšas)
IMG_4603-1
(jo ir stilīgi saskaņoties ar alu, ko dzer)
IMG_4604-2
(jo pollijpapagailis ir vnk awesome)
IMG_4610-1
(jo šotus dzer vienmēr un visur un visi)
IMG_4617-1
(jo aleksandrs ar lindu ir daļa no foršajiem vakara maiņu cilvēkiem, un + mārtiņš vnk ir funny)
IMG_4667-1
(jo vnk i have no idea :D bet jā vispār izvairījos no fotogrāfēšanās procesa, i guess i failed)

šim 5dienas vakaram neko pielikt un neko atņemt, paldies jums visiem, kas tur bija. smaids un smiekli forever.! ^____^

i solemnly swear that I am up to no good.

my-life-with-her-12

mjau, mjau, mjau mjau mjau.. (from detective mittens :D)

ahh, manas dienas arvien vairāk un vairāk paiet vienos smieklos un bezatbildībā mazliet un vispār trakā muļķošanās triloģijā. :D es protams nesūdzos, jo man tas viss patīk un patiesībā tā mazliet weird, ka šis ieslēdzas tad kad tuvojas ziemas, parasti tam bija jābūt vasarā, bet šogad nebija, toties ir tagad.

šis ieraksts ir veltīts i guess visām tām crazy dienām iekš krāsainajām szf sienām, kad smejamies par pilnīgām muļķībam kur jēgas nekāds tik krāsainas domas un visādas lomas. kad esmu pasākusi patiesībā darba dēļ jau neapmeklēt daudz daudz lekciju un semināru un i guess šo laikam tomēr būs jāsavāc mazliet, kaut gan ir jautri, tomēr i need some robežas dažu brīdi.

un veltīts arī tām crazy vakara maiņām, kad smejamies nonstopā un nevaram pastrādāt, kas pēdējā laikā paliek arvien trakāk un trakāk, šonedēļ šķiet pilnībā tas bija viss trakāk, pilnīgi dažbrīd aizmirstam par darbu un runājam totālas muļķības, lūk mazs ieskats 4. oktobra vakara maiņā un labākajos domu graudos, kas lidoja apkārt saucās es, anda un ieva strādājam, yeah right:
*vajag akvāriju..man iesnas uzreiz pāries!
*zoo veikalā pie manām mājām bija akcija lēcējpelēm 1 gab. 1.50Ls, haha drīzāk akcija pērc vienu un otra leks līdzi.!
*nu tie mazie lēkājošie draņķīši.?! – lēcējpeles.!
*man trīc kāja..āāā un zini tas ir tāpat kā tas joks dr.lv – sauso vīnu dzersiet? – jā! – ņem ieber.!
*šalle tev tā kā ziemassvētkos tās krāsainās skariņas lietutiņš, laikam to tā sauca. nu jā paņem šalli, cepuri un vēl cimdus un dolbies – pieaugušo komplekts.!
*paņem parķieri un izej uz ekrāna to labirintu un rīt parādi mārtiņam – re re, es izgāju.!

nu jā kkā tā mums tur iet, 4dien ar ievu arī mazliet nojūdzāmies un lidinājām lidmašīnīti pa biroju no viena gala uz otru sarakstoties un Ievai bija fail, jo viņa nemācēja salocīt lidmašīnīti un pēc tam kad viņa met trāpi savā procesorā un viņai bija plain crash jeb 9/11. un tad mēs smējāmies par to, ka varētu uzlikt uz lidmašīnītes tumšo šokolādi labāk un tad panesās joks par to, ka tad tas būtu nēģeru 9/11. tāds mazais melnais humors. :D

smiekli, smiekli, smiekli man ir visur, nevarētu justies vēl laimīgāka. savu dzīves ilgumu tagad būšu pagarinājusi noteikti par pāris gadiņiem. wūūhūū.!

un visu laiku galvā skan – cats im a kitty cats and i dance dance dance, i say sexy things to myself while im dancing, cats im a kitty cats and i mjau mjau mjau. *giggle* smejieties cilvēki, tā jūsu ikdiena būs daudz daudz gaišāka un pozitīvāka.! iesaku.

2. oktobris jeb vote.!

vote.001
ahh, beidzot esmu atradusi laiku, lai uzdrukātu pēdējos notikumus iz manas kaķēna dzīves.. tātad sākšu ar 2. oktobri un vēlēšanām un vēlēšanu novērošānu.

2. oktobris man sākās ar optimismu, nedaudz vēlāk un diezgan spontānu ideju, ko izdomājām ar Kristu, ka jāsāk vēlēšanu novērošana nedaudz ātrāk un jādodas uz pirmo novērošanas vietu t/c “Spice” and off we go. pasākums kā tāds šajā punktā man likās mazliet funny un dīvains kkā nespēju īsti savienot tomēr tik nozīmīgu procesu kā vēlēšanas ar tirdzniecības centru, protams jā izdevīgi, bet anyways – weird. šeit lielākoties varēja novērot ģimenes ar bērniem, to bija lielākajā vairākumā, kas ir diezgan loģiski. protams, atrodoties savā rajonā neiztikt bez pazīstamo cilvēku satikšanas – manā kontā veseli 3 tikai 40min laikā, sākot ar esošo kursabiedreni Lindu, turpinot ar pamatskolas klasesbiedru Kasparu un nobeidzot ar manu kolēģi un maiņas vecāko Mārtiņu.
tad turpinājām pasākumu un nolēmām doties tālāk, taču vispirms nolēmām iepirkties vakaram un wild ballītei @ Kristas place. protams, tika paņemti daudz alus, taču sapratām, ka ar to būs par maz un ātri visi vakara pasākumā piedalīties gribētāji tika sazvanīti un noorganizēta tekilas dzeršana, yay for that.! it īpaši bija taču Kristai kādreiz jāpagaršo tekila. :)

tad kad bijām sapirkušās visas lietas, devāmies uz Kristas mazo mīlīgo sarkano golfiņu un devāmies centra virzienā. kā jau vienmēr esot divām meitenēm vnk feilojām, jo Kristai mašīnā bija crazy benzīna un eļļas smaržas sajaukums, kas nav īpaši good, bet nu tā pat nevarējām izdomāt whats wrong, turklāt stūre tā dīvaini sāka čirkstēt nu tā ka tuliņ noskrūvēsies. :D funny, bet tajā pašā laikā – not funny. anyways, braucām, jo izdarīt tā pat neko nevarējām. pa ceļam uz centru iebraucām manā vecajā skolā RAĢos lai novēlētu, bija prieks tur būt un tieši tur atstāt savu balsi. čau, Heidža hihi un vispār tur tādas crazy izmaiņas ķīmijas kabinets bija totally pārremontēts un uz pusi mazāks un mī bija šokā. tik dzirdēju to kā Heidža stāstīja, ka būs pilnībā jauns ķīmijas un fizikas kabinets ar visu jaunāko tehniku un stuff un ka tam atvēlēti padsmit tūkstoši, wow, laikam patiešām sen nebija būt RAĢos un redzēju beidzot arī to mazo fail strūklaku pie skolas. :D

tad devāmies uz centru, lai satiktu Začestu un Līvu un dotos novērot vēlēšanas 1. ģimnāzijā. noparkojām mašīnu kronvalda parka otrā pusē un devāmies uz centru, paceļam manījām pctvl plakātu – fui, tiem jau nu bija jābūt novāktiem. anyways Začests paspēja nokaitināt mani paspējot piezvanīt un paprasīt – nu kur jūs esat? – reizes piecas 3 min. laikā, grrr. pie 1. ģimnāzijas bija tāda foršā rinda, kurā nedaudz pastāvējām, lai pakavētu laiku ar saviem draudziņiem, bet tad ar Kristu iegājām iekšā gaidīt pārējos un tikmēr piereģistrējāmies, tā, kas reģistrēja acīmredzot bija clueless, jo novērotāju kartiņas viņai bija jāpatur, taču man viņa gribēja dot back un tad kad pateicu viņai ka tās paliek pie viņas bija tāds šokiņš viņai – JA.?!. anyways, aizdevāmies blakus vēlēšanu kastei un tur sākām savu novērošanas procesu, tur kādu laiciņu pabijām un tad kad atbrīvojās krēsli gājām sēdēt. šajā iecirknī pārsvarā varēja manīt pensionārus un tieši jaunus cilvēkus. tad ar mums parunājās arī kāds novērotājs, tāds vecs onkulītis, kurš cītīgi nu sāka stāstīt un diskutēt par vēlēšanām. pabijām šeit stundiņu un tad mums visiem ļoti sagribējās food, so nolēmām doties tālāk uz čillī.

tur protams smējāmies un daudz ēdām. neizpalika nelielā ņirgāšanās par Laura Reinika akciju, kur var tikt pie viņa diska. vēl pasmējāmies par to, ka Začests vienīgais pārtika no salātiem, kad mēs ēdām picas un vnk wtf parasti meičas ar diētas slimību ēd tos salātus, kāmōn. :D un pēc tam mums likās, ka Začests vēlas mūs nogalināt.! pēc tam izdomājām tā pavisam spontāni, ka dosimies pēdējo stundu un balsu skaitīšanu vērot Kongresu namā, kas bija viss viss labākā spontānā izvēle tajā vakarā.

Kongresu namā viss bija tā ļoti labi sakārtots, viss pārredzams un vēlēšanu novērotājiem atvēlēts ļoti daudz vietas. Valters nu tas bez Kažas uzraudzīja vēlēsanu kasti un sanāca arī par viņu nedaudz pasmieties. piedzīvojām to, kā viena sieviete saplēsa savu vēlēšanu aploksni un tad to reģistrēšanas procesu kā viņi nomaina aploksni. šeit cilvēku pieplūdums bija viss dažādākais, kas bija tā forši. uz beigām cilvēki vēl turpināja nākt un tad ieradās LNT komanda kā arī pēc laiciņa pats Arnis CImdars, kurš tā nu pavisam jauki aprunājās ar mums un vispār par to kāda tad īsti bija šodiena un ko tad varētu gaidīt, nu super cilvēks, tikām pat pie bildes ar viņu:
DSC03337 - Copy
tad nu abi mūsu iecirkņi, kas atradās vienā telpā Kongresu namā plkst. 20:00 tika slēgti un oficiālais vēlēšanu kastes atvēršanas un balsu skaitīšanas process varēja sākties uzreiz pēc Cimdara kunga intervija @ LNT. tā tika atvērta un izbērta 142. iecirkņa kaste:
DSC03330 - Copy
un tā mūsu komisijas galvenā persona ielīda (pavisam burtiski) kastē, lai pārliecinātos, ka visas aploksnes ir ārā:
DSC03331 - Copy
un šeit nu tad ir tā čupiņa, kas bija mūsu iecirkņa vēlēšanu kastē, kas starp citu pat nebija tuvu mūsu veiktajai aptaujai savā starpā kad ventāmies izdomāt kā nu kuram liekas cik daudz tad tur iekšā būs, teiksim tā mums visiem bija liels fail, jo bija tikai šitik:
DSC03333 - Copy
tad tika sākts aplokšņu skaitīšanas process, kurš atklāja to, ka dažas aploksnes no blakus esošā iecirkņa bija iemestas šajā iecirknī un tad aizsākās diskusija par to vai tā ir izmantojamas vai nederīgas, mēs pat varējām piedalīties komisijas balsošanā par šo jautājumu, tas bija kūl. beigās tika nolēmts un Cimdara kungs apstiprināja, ka šīs dažas aploksnes var samainīt ar blakus esošo iecirkni, tad nu notika oficiālais process, kur abu iecirkņu pārstāvji viens otram paspieda roku apmaiņas procesā un aplokšņu skaitīšana varēja turpināties. tika skaitītas arī neizmantotās aploksnes un tad tās likvidētas nogriežot tām labo augšējo stūrīti. mūsu iecirknī pirmajā reizē tika saskaitītas 1803 aploksnes taču viņi bija nedaudz kkur par +/- vienu aploksni kļūdījušies tāpēc viņu sāka pārskaitīšanu, kamēr mēs tikmēr aizgājām aiz sienas uz otru iecirkni, kur tieši tajā mirklī no aploksnes tika izņemta 5 Ls banknote, kas izraisīja milzīgus smieklus visu klātesošo starpā. interesanti ko šis cilvēks domāja, varbūt viņš vēlējās nobalsot par 5. sarakstu.?! well, mēs to nekad neuzzināsim. :D

anyways, tad arī nolēmām, ka mums laikam laiks doties un atstāt šos cilvēkus cītīgā vēlēšanu aplokšņu un balsu skaitīšanā, bet mums bija laiks doties ballēties. :) sakāpām mašīnā un devāmies aizvest Diānu uz mājām, tad paņemt Kristas draudzeni Madaru, kuru gaidot starp citu klausījāmies sarunu ar Šleseru un vnk tādus bullshitus viņš mūldēja beigās patiešām tik perfekti bija tas, ka tika uzlikta dziesma – tu saviļņoji mani – tā smējāmies. :D tad kad Madara bija paņemta devāmies pie Kristas, paceļam nogādājot Līvu kojās. pie Kristas kādu laiku muļķojāmies kamēr atgriezās Līva no kojām, kad abas sākām gatavot lavašu ar siera salātu pildījumu, tas mums abām tik labi izdevās, mm, tāda ņamma bija. ^___^ tad protams Začests pierunāja sākt dzert tekilu jo kāmōn nu okey man jau divreiz nav jāsaka un tad viss sākās. :D pierunājām arī Kristu un cītīgi mācījām kā jādzer tekila – nolaizi, uzdzer, uzkod – tas bija sooo funny :D fonā visu laiku gāja raidījumi par vēlēšanām un jau saskaitītajām balsīm un šad tad arī tam visam pa vidu dziesmiņas, jo youtube ir mūsu draugs, klausījāmies daudz veco labo dziesmu un tas bija so kūl. un vienu brīdi sanāca tā ļoti smieklīgi, kad viens no politiķiem runāja dziesmas ritmā un tad mēs bijām gar zemi no smiekliem. :D tad protams arī taimerbildes, kā tad bez tām.!

naktī ieradās arī Matīss un Sintija un ballīte varēja turpināties. viņi gan protams bija noguruši bet tas nemainīja to ka viņi arī grib paballēties, jauki. :) tad devāmies pavadīt Līvu līdz kojām ar Matīsu un Kristu un sanāca tāds psycho moments, kad Krista izdomāja ka viņai pa visām varēm jābrauc ar mašīnu drunk, gāwd vot tajā mirklī es uzreiz biju skaidrā.! un thank god beigās viss beidzās labi bet pāris crazy mirkļiem un devāmies ar kājām tad pavadīt Līvu, atpakaļceļā vēl nopirkām alu un ballīte varēja turpināties. tad man protams sanāca dzirdēt to, ka radio 101 sarunā tika pieminēta Guna un tā un es mazliet salūzu un sanāca man paraudāt Kristas virtuvē dzerot alu, oh well, kam negadās. :D un vēl jo vairāk – that’s just me.! :D anyways, tad nomierinājos un viss okey, bija jau diezgan vēls tāpēc nolēmām ka laiks doties mājās, saorganizējāmies tā, ka ar mazo līkumiņu pa ceļam uz mājām aizvedīšu ar taksi Začestu un Kristas draudzeni Madaru un tā nu devāmies prom. Protams, Krista jau čučēja jo viņai bija nedaudz slikti un tad man nācās viņu pamodināt kkā, lai viņa aizslēgtu durvis, kkā tas izdevās un tad nu mēs devāmies (labākais, ka Krista šo epizodi neatceras) prom. taksometra šoferis protams paziņoja, ka mana dāvanu karte darbojas tikai no viena gala punkta līdz otram, ka nekāds izlaist pa ceļam nesanāks, fine piekritu un jo nu pārējiem anywyas bija jānonāk mājas, bet beigās viņš paņēma dāvanu karti un neko neteica, tas bija tik jauki – lielisks noslēgums lieliskām 24 + pāris vēl stundām. ahh, tā bija tik super pieredze un vispār diena & vakars manu kursa biedriņu sabiedrībā, awesome.!

DSC03350-1

un jā man patīk tizloties:
DSC03358
un jā šī ir tāda dīvaini forša:
DSC03361
un jā arī kāda kurā ir Začests (jā Gunu iedomājies, pirmā ballīte, kurā bija arī Začests :D ):
DSC03365
the end. *sun*