kāds reiz ir teicis, ka nav nekā tāda, ko cilvēka sirds nespētu saprast, ir tikai lietas, ko cilvēka prāts atsakās pieņemt.
vispār jau ar to prātu vienmēr ir tā mazliet tricky, ņu vismaz ar manējo, tas pat varētu apgalvot, ka dzīvo savu atsevišķu dzīvi un es viņam pat piekristu. varētu arī pat apgalvot, ka my mind makes up this non-existent bullshit, un lielākoties tam visas es arī noticu, kaut arī racionāla iemesla to darīt nav. bet ziniet, pēdējā laikā, tas viss ir beidzies, šķiet, ka my mind ir izlēmis, ka manas pašas domas un rīcības ir atzīstamas par labu esam, lai nepretotos man. un par to man ir prieciņš, jo šobrīd viss ir tieši tik ļoti labi (pat neskatoties uz dažiem blakus sīkumiem, kuri nav tik awesome), lai negribētos neko sačakarēt, un ka ir lieliski arī bez visām spēlēm un mindfaking – vnk ir prieciņš defaultā. ir patīkami, kad prāts un sirds ir līdzsvarā.
Ziedonis reiz ir rakstījis, ka cilvēcības augstākajās virsotnēs man ir bail – tur viss pārāk skaists. ziniet, Ziedonis ir mazliet lielisks cilvēks un ir grūti viņam nepiekrist. cilvēkiem patiešām ir bail, viņiem vienmēr ir no kkā bail. arī, kad viss ir kārtībā un viņi ir laimīgi, viņiem ir bail. arī no skaistuma un skaistā viņiem ir bail. bailes nejau vienmēr pastāv sliktā nozīmē, bailes jau arī var būt pozitīvas un šobrīd man ir pavisam mazliet bail, par to, ka viss notiek pareizi un skaisti, un tā mazliet arī smieklīgi par to, ka ir tik daudz sakritību. un ir tas iekšējais nebeidzams prieciņš, kurš saulstarojas uz āru, un smaids un tie taureņi.. – jā, es esmu taureņu lidlauks.! un šoreiz es nevēlos visu savu prieciņu izlikt šeit, jo uzskatu, ka daži no tiem, kas šeit mēdz iegriezties nav pelnījuši uzzināt detaļas. bet ne par viņiem, viņi lai dzīvojas savā pasaulītē, jo i just don’t care, jo šis taureņu prieks paliks. (:
un tālāk.. tālāk ir kkas skaists nu gandrīz vai gluži kā pasakās, kas parasti beidzas ar vārdiem - and they lived happily ever after. pat ja tas viss vēl priekšā soli pa solītim. jo jā, mēs jau vēl esam jauni, un nekas nebeidzas. tieši otrādāk – viss tikai sākas. un tālāk tikai uz augšu un vēl labāk, jo šī patiešām būs viena no skaistākajām vasarām, mums visiem jaukajiem un kopā, un ar prieku un smiekliem, un sauli. un man vēl ir tāds lielais bonusa prieciņš par Ievu un to, ka izdodas un redzi super cilvēku beidzot ar saviem mazajiem prieciņiem, un tomēr notiek tā kā tam ir jānotiek, jo labi cilvēki ir pelnījuši laimi, un viņi cīnās, un viņi iegūst, lai arī cik daudz laika tas prasītu – tas ir pats galvenais.! un mazliet novēršoties no tēmas - pārējiem vnk ir jāpieaug, un vienreiz jāsaprot, ka vari jau heitot un stuff, bet īsti nesaprotu kāds no tā labums, ja tam cilvēkam par tavu heitošanu ir pilnīgi vienalga un viņš laimīgi dzīvojas savā pasaulītē ar lieliskiem cilvēkiem apkārt. sanāk, ka tu čakarē tik savu dzīvi, lai kko pieradītu sev – well, good luck with everything. (: es turpināšu saulstaroties un dzīvot šodienā un 2011. gada vasarā. būšu laimīgs bērns ar ceriņu smaidu un lietus prieku, un vasaras silto nakšu smiekliem. jo šis nav sapnis, it’s real.! un viss pārējais ir totally dēmn tā vērts mīļie, dzīve izdodas. *sun*
p.s. – un domāju, ka 03.-05.06.2011. ienesīs vēl daudz vairāk prieciņa un saulstarošanos, un citus mazos sīkumus. miu. ^___^
