Rāda ziņas ar etiķeti mīļums. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti mīļums. Rādīt visas ziņas

20110120

būtu tikai vienas saules pielījušas acis.

Hey-soul-sister-11
cilvēki ir visforšākā padarīšana no dzīves. nav jau īsti svarīgi no kurienes viņi nākuši vai kurp dodas, bet, ka tieši šobrīd viņi ir ar tevi jeb pareizāk ar mani. es nespēju iedomāties savu dzīvi bez tiem visiem cilvēkiem, kas viņā šobrīd jau pabijuši. un tiem, kas manā dzīvītē ir tieši uz šo doto brīdi, kad droši varu apgalvot, ka šīs ir dienas, kad liekas, ka labāk nevar būt. ^______^

noteikti vēlos papriecāties par mūsu debešķīgo kursu iekš szf krāsainajām sienām, jo visi mani draugi, gan szf draudziņu draugi, kas ir dzirdējuši par mūsu kursu diezgan skaudīgi klausās brīnišķajos nostāstos un tie, kas vēl ir dabūjuši to baudu paballēties kopā ar šo polbak ir sajūsmā, un grib to izbaudīt vēl un vēl, tas taču ir tik super. vienmēr tiek dzirdēts cik smieklīgi, forši un draudzīgi esam, un tas tik liek gribēt būt vēl labākiem. nevaru iedomāties labākus cilvēkus, kas būtu novākušies šajā čupiņā un protams mūsu mīļā Guna tiek un tiks pieskaitīta vienmēr pie mums (un kas man ir vnk debesu dāvana un tieši tik mīļa, lai priecātos par viņas prieku un atbalstītu, pat esot km tālu + tikt TĀ uzlādētai no 30min. sarunas ar viņu pēc 6 mēnešu nedzirdēšanas – dzirdēt viņas balsi, bija satraucoši, superīgi un tā, ka manā vēderā dancoja taureņi!!) un vēl tie daži foršie cilvēki, kas nu ir citur, kā piemēram Bukovskis, kas cītīgi mācās Dānijā (jābrauc ciemos kkad būs), kā arī Jurijs, kas šur tur mētājas par Rīgu apkārt, bet ir visai laimīgs, un Kažoku, Rihardu, utt. kas mācās vien mums te pat blakus komunikāčos. bet vislielākais prieks laikam par ikdienas smiekliem no Kristas (idiņas, kura atbildīga un vainīga pie tā, ka tagad esmu laimīgs 4gadīgs bērns, kurš priecājas un bauda krāsiņas, un kura būs man blakus kad vien man vajadzēs lai kāda nakts stunda tā arī nebūtu) un Začesta (idiņa, kurš var un kurš dara un kurš sasniedz ko vēlas un paspēj vēl būt sasodīti smieklīgs, lai cik noguris arī nebūtu), viņi vienmēr uzlabo dienu un tehniski ir visur un man tas tik ļoti patīk, gan kad ir slikti, gan kad ir labi ir ar ko parunāties (un šie abi mani ir piespieduši iemīlēt runāt pa telefonu – idiots). jāpapriecājas arī mazliet par citiem tik pat foršajiem, kā piemēram Līnu - pie kuras tā pavisam jauki varēja ieballēt vecrīgā iekš kiwi bāra un tikt pie gardum gardiem šotiem; Ansi - no kura var vienmēr pārsmieties un tik pabrīnīties par viņa spējām būt par mini Ījabu, kā arī manu vectētiņu; Sintiju – kas nu ir dikti jauka, un ar kuru var vienmēr parunāties par visu ko un protams kopīgi izbaudīt kino apmeklējumus un jaukus koncertus; Līvu – kas vnk ir saule un uzlabo dienu vnk ar savu klātesamību, un kura cītīgi mūs gaida ciemos pie sevis jebkurā brīdī; Renāru – kurš cīnās, brūk, ceļās, smejās un cīnās tālāk, un ar kuru vienmēr notiek kkas spešal, bet tas jau viņu neaptur lai ietu tālāk; Nauri – kas vnk ir jauki smieklīgs, un ar kuru skypā var tā forši nojūgties pirms eksāmeniem kopā, vai arī vnk nemācīties, bet tā vietā smieties par funny filmām un citām muļķībām; un vēl pārējiem dažiem vairāk jaukajiem nekā citiem, jo ja es te tuliņ aprakstīšu visus, kas ir manā foršo cilvēku sarakstā, tad es rakstīšu līdz rītam, bet don’t worry par pārējiem nākošajā reizē, kad sapriecāšos par jūsu lieliskumu. :)

vēl obligāti gribu papriecāties par savām foršajām LETA’s meičām Ievu un Andu, kas vnk ir superlieliskas un foršas un visādi citādi burvīgas. bez viņām darbs un vakara maiņas nebūtu tas, kas ir tagad un tagad ir perfekti. smiekli, sarunas, muļķošanas, ballītes, dzīve, dzīvnieku padarīšana un viss kas cits. Pūčuks un Pollijs ir the best, ir grūti iedomāties, ka kaķis viņas nebūtu ieraudzījis un iebīdījis draudzības aplītī, tas vnk nav iespējams. un man jau nu arī ļoti patīk, ka mani draudziņi arī viņas pēc jaunā gada ballītes tā jauki ir pieņēmušas un jau ierēķina ballītēs uz priekšu, ahh, tas tik daudz patiesībā nozīmē gan man, gan viņām. vispār jau fascinēs viss šis, jo Ieva tomēr pavisam sen bija iepazīta kad ar jūrmalniekiem viss vēl bija ok un kkā tā sagadījās, ka viens jaunais gads mazirbē tika svinēts kopā, tik tad es vēl nepavisam nevarēju zināt to, ka viņa ir tieši tik super cik ir un, ka būs mans mīļais Pollijs, un Anda pabeidza raģ, to pašu kreizīīī skolu kuru es un tie, kas no viņas iznāk saprot viens otru un ir savā ziņā mazliet līdzīgi, vismaz lieliskā trakuma ziņā, so jā Latvija viennozīmīgi ir maza, bet paldies par to. nevaru tā mazliet sagaidīt kur šī vasara mani aiznesīs ar visiem šiem jaukajiem cilvēkiem, bet es zinu, ka būs LABI.! un ballītes, ballītes, ballītes – ar šīm abām dāmām jau nu noteikti – vasara vnk būs viena liela ballīte katru dienu. *sun* vēl jau darbā ir daži labi burvīgi cilvēki, bet ar viņiem pagaidām nav tik liels konekšens kā ar šīm būtnēm, bet būs – viss būs, mazliet pacietības tik un mazliet laika, un būs. ^^

vēl protams jāpapriecājas par tuvākajiem esošajiem draudziņiem, kuri nu man ir lieliski un mīļi, jo mīļi. minka Kitija nu jau aizdevusies uz Franciju izglītoties un tur pabūs kādu laiciņu, taču tā ir viņas īstā vieta, viņas Francija un mūsu franču meitene beidzot ir mājās, priecē un noteikti aizdošos kkad ciemos. minka Dagne dzīvojas un cītīgi mācās savas valodas, kas ir viņas aicinājums un nespēju viņu iedomāties citādāku, mazliet pietrūkst, jo sen nav satikta, bet tas tiks pavisam drīz mainīts. Artūrs kā jau Artūrs kkur dzīvojas un gandrīz katru vakaru parunājamies skypā, bet sanāk satikt mazliet retāk, bet tāpat priecē, ka random cilvēki ienāk manā dzīvē random ballītēs tā pavisam random un paliek, jo ir tieši tik burvīgi, lai viņus nevarētu nepaturēt. jūrmalnieki dzīvojas par jūrmalu un šad tad ieplanē Rīgā, bet tas jau nekas, šis tas jau tomēr mainās, bet atmiņas paliek vienmēr, es zinu, ka viņi nekur nav nozuduši un tas ir pats galvenais, vajag jau mazliet distancēties, lai saprastu, ko vari zaudēt + ja esi tik ļoti alike, ka tevi jau sāk jaukt ar kādu citu cilvēku, tas vnk dažreiz nav veselīgi so vajag mazo brake, bet tas nenozīmē, ka kas pazūd, apstājas vai tiek dzēsts, šos cilvēkus es mīlēšu vienmēr un savu dvēseles radinieci un mīļāko kaķēnu – Laimiņu. ^_____^ un vēl jau daudzi un daudzi, kas ir te pat blakus un ik pa laiciņam uzrodas, uzdāvina pa smaidam un kādai labai atmiņai, paldies, mīlu.

ahh tāds superīgais mīļums man šovakar uznācis, ka nezinu kur likties un gribas būt visur vienlaicīgi un tajā pat laikā nekur, lidināties tā mazliet virs zemes un baudīt to skaistumu ko sniedz dzīve. un galvenais nekad neapstāties. neapstāties. un elpot. elpot. bet pats galvenais – DZĪVOT..

i'm sipping on some sunshine
i'm gonna leave it for the morning in the afterlife
and she's drunk by the day time
i bet she feels it just the same, not anymore
i'm sittin on top of a hillside
there's a one way path that's takin' me home.

VASARĀĀĀ NĀC ĀTRĀK...

20101201

ziemoti sniegotās decembra dienas.

tumblr_lcomceM96X1qaq1jjo1_500_large

daudz laimes mani mīļie zaķīši 1. decembrī, mm, kur gan šis novembris un gads vispār palika, esam jau ar vienu kāju 2011. gadā un šķiet, ka šis gads vnk nogulēts vienā lielā baltā lāča miegā, bet tai pašā laikā ir paspēts tik daudz, ko izdarīt.

man tik ļoti ir iepaticies būt tādai kāda esmu pēdējo mēnesi un turpinu smaidīt, es gribu šādi turpināt, būt laimīga un ar super cilvēkiem sev apkārt. novembris nu pavisam noteikti jaukāks vairs nevarēja būt kā šogad, ja nu vienīgi kkad ļoti tālu atpakaļ bērnībā. man neko citu nemaz nevajag, nekad arī nav vajadzējis, kā tikai to prieku par laimīgām beigām un pašlaik viss lieliem šoļiem dodas tieši tajā virzienā. nespēju sagaidīt ziemassvētkus un to burvīgi sirsnīgi mīļo sajūtu un smaržas, kas valda tajā laikā. dāvanas maniem zaķīšiem lēni gatavojas un top un ahh, redzu jau manu prieciņu par viņu prieciņu un daudz mazu laimīsu zaķīšu un pukstošu sirsniņu, murrr. burvīgi, mani nespēj nekas vairāk iepriecināt kā vien citu prieks, manu vismīļāko prieks. ^_____^

“..tu mani traku padari
tik vienkārši un dabiski
ka nespēju vairs projām steigties
tu nāci man kā dāvana
tik īpaša un mirdzoša
to tagad turēšu pie sevis..”

patīk, tik ļoti man patīk šogad tā sniegoti ziemotā rīga un vispār atmosfēra, kas ārā aiz loga. varbūt tādēļ, ka pati esmu laimīga, bet varbūt šogad patiešām tur ārā ir kas maģisks. bet ziniet, es pat negribu noskaidrot, kas tas ir – vnk gribu baudīt un ķert katru mīļu mirklīti. mm, gribu redzēt tevi smaidošu man blakus. murrr. vajadzētu doties čučēt, jo pēc dažām stundām jau jāceļas un cītīgi jādodas uz szf krāsainajām sienām, taču negribas palaist garām ne minūtes prieka, kas pazūd guļot, kaut man liekas, ka arī guļot esmu pasākusi smaidīt un arī aizmigt ar smaidu uz sejas, tas ir tik patīkami un silti. paldies, mīļie un paldies tev māte ziema, šogad jūs mani visi ļoti patīkat un es jūs mazliet daudz mīlu. tieši tik lai jūs visi ietilptu manā mazajā kaķēna sirsniņā. :*

noskaņai:

20100130

saplēstās drēbēs kaili sirdpuksti ved.

tumblr_kqimu2uWL31qzbqvao1_500_large
sēžu savās sarkanajās zemeņu sienās un dzeru vaniļas pienu, un spēju iztēloties vien to vai dzīve var vispār būt skaistāka pati par sevi. vai aiz skaistuma ir, kas vēl daiļāks. un lēni mani sāk ieskaut tāda kā bezgalības sajūta, tā it kā es spētu pastiepjot rokas debesīs samīļot mākoņus. tos mazos nerātnos mākoņus, kas šodien spēlē neremdināmas spilvenu kaujas un izbārstījuši baltās pūkas visapkārt..

gremdējoties atmiņu skatos par vakardienu, tas viss sākās ar randōm ideju izklaidēt laimiņu, kamēr māris dodas izklaidēties ar savā kucītēm. pavadīt kaķu vakaru divatā viņu jaunajās 4 sienās ar alu un filmu vakaru. bet protams randōm idejas vienmēr kļūst vēl randōmākas un viss iesāktais aizvirpuļoja pie tā, ka 4as happy personas (tai skaitā arī māri, kurš savus plānus atcēla, jo šī randōm ideja viņam patika labāk) devās uz vaivariem uzražot kārtējo jauko filmuvakaru, jo kurš gan vēl nezin, ka mēs viņus dievinam tā mazliet ļoti daudz. sapirkāmies daudz junk food kā vienmēr un vispār šodien secināju, ka mēs esam atkarīgi no junk food, junk drink un vispār mums ir viena liela junk life. anyway atgriežoties pie vakarvakara.. mēs ievācāmies mājas 3ajā stāvā, kur pasaule šķiet tā mazliet nodalīta no visiem citiem, varbūt tāpēc, ka tas ir nepabeigti izremontētais stāvs, varbūt tāpēc, ka visaugstāk, varbūt, ka paskatoties pa lielajām stiklotajām durvīm ārā tu redzi vien koku galotnes, kas apsnigušas ar baltajām spilvenu pūkām. mūsu filmuvakars iesākās ar tādu pašlaik aktuālu filmu kā – the men who stare at goats (patiešām lol filma, kur galvenā jēga pēc mūsu domām bija vien tik daudz kā kazas, džedaji un lsd, bet iesaku noskatīties, jo aktieri ļoti labi un izsmieties arī var), turpinājām vakaru ar tādu dziļāku filmu kā - the imaginarium of doctor parnassus (šo jau skatījos otro reizi un pat šoreiz tā līdz galam to filmas jēgu neizpratu vien to, ka nevajag spēlēties ar velnu, bet nu jā arī ļoti laba filma ar izcilu holivudas aktieru izlasi), tad sekoja arī protams multene, lai atbrīvotu prātus pēc iepriekšējās reibinošās filmas un skatījāmies mēs - ice age 3 dawn of the dinosaurs (protams, ka redzēta, taču multenes var skatīties vienmēr un turklāt smieties var līdz asarām) un vakaru jeb pareizāk sakot rītu nobeidzām ar filmu - journey to the centre of earth (padīvaina filma un protams šeit mēs smējāmies par to nereālo sajūtu un par to cik sen jau tiem filmas varoņiem bija jābūt mirušiem, bet nu whatever). ap 6iem no rīta arī mūsu filmuvakars nobeidzās, jo mums uznāca sniegotais miedziņš. pavidu visam mēs dzērām alu, uzņēmām pie sevis vēl 5to cilvēku, ēdām junk food, smējāmies, pakāvāmies, pīpējām ūdenspīpi un murrrājām. vispār tā jauki pavadīt 4iem laiku mājas 3ajā stāvā, vienā gultā ar vienu segu, esot vnk iekšējā mierā un tādā mazā prieciņā par neko nedarīšanu un vnk labu laika pavadīšanu. pēc filmuvakara devāmies gulēt kur nu kurais. mēs ar robi palikām turpat vien 3ajā stāvā, kur pasaule šķiet savādāka. un akmansdievs vai tad ar to cilvēku blakus kādreiz ir iespējams aizmigt. pateikšu jums priekšā – NĀ.! :D tu centies, pīksti, šņāc, kod, skrāpē, dari jeb ko savā izmisumā, bet tev vienalga neliek mieru, kamēr tu neesi nomocīts 2 stundu garumā, pārkutināts, sakosts, saskrāpēts, samīcīts, saburzīts, sagrūstīts un izgrūstīts, savelts, utt. (es varētu turpināt tā vēl ilgi). bet nu jā viss bija tik tāpēc, ka bija izaicināts karš – kaķis pret suni. grrr. protams, ka suns jau savā neīpaši gudrajā prātiņā visu laiku skandēja i won, i won. HA.! kā tad, kaķi neviens nevar uzvarēt, man atlika vien tā kārtīgāk izlaist savus nadziņus pret suņa vēnām un pāris reizes sakost (šoreiz gan tā pamatīgi, vienu brīdi pat likās, ka netīšām būs sanācis līdz asinīm, bet nu tomēr nē), kad suns smilkstot atzina savu sakāvi. murrrr. don’t mess with the cat. i mean lion. never. ^_______^ protams, šī brutāli mīļā kaušanās turpinājās visas 2 stundas un kā vienmēr bija faking jauka. nu grrr, lai ko man darītu, lai kādas sāpes nodarītu, es vnk nespēju. nespēju nemīlēt šo spēli. tā ir kā narkotikas, miegs, laime un saldumi sajaukti varavīksnes kokteilī ar mazliet piparmētru garšu. un visdzeloņdrātainākjaukākie mirkļi ir tie, kad mēs esam milimetru attālumā, pat milimetra simtdaļu dejā viens no otra, bet jū know, ka neko nevari izdarīt. jū just can’t, jo tā ir spēle. lai gan grrr, cik ļoti gan gribas pa reizei tomēr ielekt elles teātrī un nezināt, ko no tā sagaidīt, riskēt un redzēt, bet es zinu, ka nedrīkstu, not in this game. jo šis ir kā spēlēties smilškastē pilnā ar stikla lauskām, ja riskēsi un kaut uz mirkli nebūsi uzmanīgs un pārdomājis savu rīcību, tu sagriezīsies. tāpēc šai spēlei ir jāpaliek tādai kāda tā ir. starp kaķi un suni, starp diviem cilvēkiem, kuri viens otru nekad nespēs atšifrēt līdz galam, tiem vienmēr piederēs viņu maģiski brutālās naktis, kur tie atrada tumsas ieskauto laimi, nestandarta laimi nestandarta cilvēkiem. un es palieku uzticīgi no tevis šonakt atkarīga. ^_____^ mana šī brutāli saldā nakts beidzās ar 4ām koduma pēdām un 5 parastiem zilumiem. paldies tev, khhh.! :P mans sestdienas rīts iesākās ar sniega vērošanu no 3ā stāva, kā tas lēni un graciozi lido un krīt, kā tas iegriežas virpulī un parauj sniegpārsliņu pie sniegpārsliņas nāvējošā griezienā. pēcpusdienā ar laimiņu un māri devāmies uz rīgu ar vilcienu. gājām kā mazi pingvīniņi pa sniegoto meža celiņu un tik skaisti sniegpārsliņas bija nolaidušās uz laimiņas skropstām, tik bezgalīgi skaists skats tas bija^^, kinda sniegamaskara – jaunā skropstu tuša, jo tu esi tā vērta lol. *giggle* braucām līdz torņkalnam, kur mūsu ceļi šķīrās un es devos ar kājiņām uz mājiņām. nepagāja ne 30min pa šo balti dievišķo pūkaino lietu ejot un apdomājot mazliet dzīvi un vispār pagremdējoties atmiņu skatos, es biju mājās. mans randōm kaķēna piedzīvojums bija beidzies. kā vienmēr ar laimīgām beigām, smaidu un skaistām atmiņām. ^_____^

vēl mani mazliet sašokēja šis:
****: Es jau tev kādas pāris nedēļas gribu pateikt labus vārdus, tik visu laiku aizmirstas :D
****: 1. Foršs blogs
****: 2. Tu esi foršāka nekā tavs blogs
****: 3. Sūds par blogu, tu esi forša! :D
liels, liels paldies kastēēē. ^^ tu pat nespēj iedomāties kā šādi vārdi spēj uzlabot manu dienu. jeb šajā gadījumā vakaru. viņš jau tā bija ļoti jauks, bet nu ir tiktiktik mm, kā mellenes pienā siltā vasaras vakarā sēžot rasā. (:

skan: priscilla ahn – dream, augustana – boston.

20091226

christmas is all around.

tumblr_kuvd0loRCW1qzpe8uo1_500

mm. mani ziemassvētki sākās jau 3dien. kad beidzās ikdienišķā atrašanās sfz ēkā pavisam oficiāli. tagad tik sākot ar 5.janvāri tur būs laiku pa laikam jāpiestaigā sesija dēļ. kad beigsies tas murdziņš, tad sāksies brīvlaiks. un that spells like G-R-E-A-T. ^___^ tik žēl, ka tad nesanāks tik bieži satikst savus zaķīšus.
3diena pats par sevi bija ideāla pateicoties manam +1 cilvēkam (kā to madara iedēvējusi). blakus būšana ir tik ļoti ļoti jauka un izraisa nopietnu atkarību. labāk nesāciet bērni. :P un ziemassvētku hamlets bija tik mīlīgs. kaspars protams kā vienmēr mani tik pozitīvi uzlādēja ar savām super emocijām. un smuki dziedāja meitene dziesmiņas un klāvieres. mm, klavieres. *mmm*
ziemassvētki kā jau katru gadu ir kopā ar ģimeni, nemaz nespētu šos svētkus iedomāties savādāk. jauks vakars vismaz šogad bija kārtīga ziemassvētku sajūta nu tāda kas smaržo pēc mandarīniem un kanēļa un brīnumsvecītēm. izdzēru vienu pudeli karstvīna un biju laimīga savā mazajā ziemssvētku pasaulītē un domās pie mīļa cilvēka. murrr.
tā dīvaini nedaudz pārsteidza dažu cilvēku novēlējumi vnk tādi negaidīti bija un no citiem tieši reakcijas par maniem apsveikumiem, tā kā viņi nezinātu cik ļoti viņus mīlu un jā. un viens strange apsveiciens kas tika nosūtīts un saņemt vienlaicīgi. bet nu i guess par šo man nevajadzētu nemaz brīnīties. (:
šorīt parunājos ar senu manas dzīves sastāvdaļu. un lietas ir mainījušās un es jutos nedaudz savādāk nekā parasti runājot ar viņu. es nezinu tas uz labu vai nē, bet zinu ka pašlaik esmu happy. un es negribu lai tas mainās un es to nepieļaušu. man patīk atkal būt old me, old tūtiņai. vismaz atkal pamostoties no rīta es zinu, kas es esmu. un tas liek smaidīt. ^____^
šie ziemassvētki man patiešām atkal ļoti patika. viņi bija supermīļi un silti un piemīlīgi nu tādi vnk kādi sen nebija bijuši. ar ziemassvētku sajūtu un vēlmītēm, kas piepildas. un laiku kad tu atkal sāc ticēt ziemassvētku mazajiem brīnumiņiem. savu ziemassvētku dāvanu šogad dabūju nedaudz pirms laika, pašā decembra sākumā un i like it so much. vnk mm citas dāvanas vairs negribas, ja ir šī viena. mīļa mīļa un dara mani laimīgu. :*
šodien visu dienu pavadīju gultā. vnk negribējās no viņas izkāpt vnk dzīvoties, domāt un sapņot. vnk vienu dienu nedarīt pilnīgi un absolūti neko. tāda sajūta ka šī diena nosapņota un patiesībā gulēju un tuliņ pamodīšos. noskatījos šodien kaudzīti filmu, vakarā vēl izdomāju ka gribu mango absolūtu, jo viņš ir tāda ņamma so es paņēmu un izdzēru trešdaļu^^, un vēl runājos ar savu +1 cilvēku visu šovakaru un vēl joprojām un es nevēlos iet gulēt, gribās runāties un runāties un būt blakus. šavakar tādas wild sarunas, paliek karsti un tā - murrr. un es varētu pašlaik atdot visu, lai tikai mācētu teleportēties. mm. ^____^
par šo es tā ļoti ļoti sasmējos, bet tik fōrši:
[21:45:40] ****:Tev ir meitene? Jā. Kad Tu vedīsi iepazīstināt? nevedīšu. Rekur bildes. Kapēc nevedīsi? Nuuu... vinja ir kakjis un vinja ljoti staraucas kad jaabrauc un jaatiekas ar cilvēkiem. Kakjis? nu jaa vinjai ir kazhos un staigaa uz 4 Bet man patiik.. :D
un šis bija tā mazliet ideāli:
[0:19:50] ****: nuu kaa es pamostos no riita tev blakus kaadaa 7dienas riitaa, tuu veel guli, es uztaisu brokastis... tu veelaak ienaac virtuvee taada mazliet miegaina un un izpuurusi, bet smaidiiga. kaadaa manaa kreklaa.. es noskuupstu tevi.. :P
tāds nu ir mans šis vakars mazliet mīļš, mazliet wild, daudz happy un smaids. un gribas būt citur. citā pilsētā, citā mājā un citā gultā. murrr. bet nu anyway arī domās tas nav nemaz tik slikti. tīri kjūt. ^^

I keep thinking of you, you're on my mind.
For the fifty seven thousandth time this morning.
I keep seeing you in sheets of white.
I can't change anything, I can't change aaannyything.

skan: john mayer - free fallin', pete yorn - thinking of you, switchfoot – yet, tyrone wells - this is beautiful, plumb – cut, my chemical romance – all i want for christmas is you, lauris reiniks – tik balti, utt.

20091221

MURRR.

šodien kkā ļoti sagribējās uztaisīt superkjūt kaču bilžu ierakstu. so i will. ^____^ murrr.

un vispār man šodien kkāds psyho mīļums ir uznācis. es nēvāāārūūū. mjau. ^___^
un man patīk mans puika. sō mīļš šodien bija. mm. *hug*

Lend me your hand and we'll conquer them all
But lend me your heart and I'll just let you fall
Lend me your eyes I can change what you see
But your soul you must keep, totally free.

skan: mumford & sons – awake my soul.

20091218

all of a sudden i miss everyone.

n84MUsnF3q65twmuDwgIpqFyo1_500_larg5e

mm. šodienas rīts sākās ar sēdēšanu saulītē kopā ar kaķi. šķiet, ka tā ir tāda kaķu padarīšana, kad sēdi un nespēj vien beigt priecāties par to, ka nespēj atvērt acis jo saulīte spīd sejā. just great. *sun*
šodienas ritējumā aizdevāmies uz veco skolu ar dagnīti un laimiņu. mhh. atmiņas. tik jauki dzirdēt no fizikas skolotāja, ka viņam mēs ļoti ļoti pietrūkstma. no viņa tas ir kā cukurs kuru tev ber virsū karotēm. ka neskatoties uz visu kas vien nav bijis dēļ viņa un pie viņa fizikas stundās, mēs viņam tomēr pietrūkstam visvairāk. tik jauki ko tādu dzirdēt. ^^
un ahhh skolas ēdnīca nav mainījusies. vēl joprojām tur totāls haoss valda. bēt kafejnīcā pasēdēt un dzert tēju un ēst saldējumu (jā šodien ar –15 grādiem ārā) ir tik patīkami. pietrūkst šo mazo lietiņu.
un protams klasesaudzinātāja un angļu valodas skolotāja abas super mīļas. un tas mazais mīļais kabinets mūsu 408. vienmēr. tik jauki parunāties par dzīvi un jauno skolu, par lietām kas nāk un iet. jauki tā sēdēt gandrīz 5 stundas, ēst mandarīnus un runāties. īstenībā tik daudz lietu pietrūkst no skolas un īpaši jau klases audzina’tāja vnk tā sajūta, ka par tevi rūpējas, ka kādam ir svarīgi, ka nodod darbu laikā, ka tev ir slikta atzīme un tādi sīkumi. augstskolā ir tā ka nu tehniski vienalga visiem. unun TIK mīļi bija, ka beigās mūs samīļoja. gandrīz apraudājos. ^___^ un skolas jaunais zvans ir so LOL. žēl, ka mums tāds nebija. būtu so fun. :D

vakar bija kino diena. the box bija tāda diezgan šīzo, bet ko gan var gribēt no tā režisora. protams nebija tik laba filma kā donijs darko, bet anyway dīvaina. viela pārdomām noteikti pēc tās filmas bija. nedodies sievietēm spiest podziņas slikti beigsies :D bet nu ja nopietni runa jau tur patiesībā gāja par to, ka mēs izvēlamies neparēzos lēmumus. jo gribas labāku dzīvi, naudu, utt. ka darītu jebko pat nogalīnu pilnīgi nepazīstamu cilvēku piespiežot podziņu lai gūtu sev kādu labumu. runa iet tīri par to, ka cilvēks vispirms domā par savu pašlabumu nevis par morāles vērtībām un to kas ir labi un kas slikti. un izdarot vienu kļūdu atpakaļ ceļa vairs nav, tad tā vairs ir tikai ķēdes reakcija, kuru apturēt nevar. un anyway tas beidzas traģiski.
mja psiholoģisks mindfaks. šovakar skatīšos filmu par donija darko māsu samantu. crazy zinu, bet kkā tomēr patīk tās šīzo filma. varbūt tāpēc, ka pati esmu crazy un not normal. i am just me.

beidzot laikam visā visumā viss ir gandrīz ideāli. ar cilvēkiem ar kuriem vēlos atkal atgriežas kontakti un šodienas saruna bija jauka un samīļojiens beigās bija tik ļoti pietrūcis. un būs mums jaunais gads mazirbē, vietā kur vienmēr notiek brīnumi. vietā, kura dziedē dvēseles. vēl arī tas, ka ir cilvēks kurš manā galvā ir 24/7 un gribētos būt arī 24/7 blakus viņam. ^___^ bet nav jau arī slikti tā kā ir tagad, un ilgoties savā ziņā ir fōrši. katru nakti aizmigt ar domām par labām lietām man ļoti patīk. un protams kārtējie mazie sīkumi, kurus patīk pārcilāt un atmiņas patīt atpakaļ un uzlikt uz replay. protams, viena lieta manu prātu nav pametusi un vienmēr liks man šaubīties, bet es cenšos to kontrolēt un ticēt, ka it won’t happen. not this time.

nesen arī parunājos ar cilvēku ar kuru tehniski nedrīkstu sarunāties. un man bija prieks par to, ka he misses me. un well, 7 gadi. i mean vēl 4 gadi. kkā tā. nu tu saproti, dažreiz notiek kā filmās. kā mūsu filmā notika. pat ja tu saki, ka our story isn’t a movie but a fairytale. anyway let’s live and see. jo nejau tāpat saka, ka happily ever after is just once. un sapņot nav vairs vērts. sapņiem es neticu tikpat ļoti kā ziemassvētku vecītim vai lieldienu zaķim. ir tikai lietas, kas notiek un kas nenotiek. thats it.

Mīlestība – tas ir viss! Tas ir brīnums
Un reizē pats dabiskākais, kas var būt.
/Ērihs Marija Remarks/

šovakar man gribas karstvīnu, ko es tuliņ arī dzeršu un skatīties šīzo filmu, ko es tuliņ darīšu un gaidīt nākošo gadu, ko es jau daru. es ticu, ka viņš būs skaists un jauks. nezinu kāmēr, pat arī zinot ka tas būs pāra skaitļa gads (tie man parasti ir nelaimīgi). varbūt tāpēc, ka lietas sakārtosies tā kā tām ir jābūt. beidzot un uz visiem laikiem. (:
so let’s live and see.

Are you still alive? Are you scared inside?
Providence is blind when you're terrified
Are you still alive? Are you scared inside?
When we've reached the end of the road
I will carry us home

And now I'm so far away from you
Will I be making any difference after leaving you all alone?
And now I'm so far away from home
Can I justify my actions after leaving you here in this town?
Safe and guarded, we call it home
A feeling that we shared

skan: story of the year – terrified, story of the year – welcome to our new war, story of the year – we are not gonna make it.

edit: un vēl šodien es saplēsu kaudzīti vecu papīrīšu ar atmiņām. nezinu i guess tā paliek nedaudz vieglāk vai vismaz sāp mazāk. vai ir vieglāk pateikt atā. vai arī man vnk patīk plēst lietas..

20091122

mistiskas burtu kombinācijas.

Poison_by_fhrankee

pēdējās dienās nekas šeit nav rakstīts, jo vnk es mirstu un nav spēka gluži vnk pieskarties melnajiem klaviatūras taustiņiem gandrīz vai nemaz. manas pēdējās dienas, kopš 4dienas ballītes saulkrastos ir pagājušas apmēram tā: temperatūra 39, sadzeros ripas, guļu, murgoju, pieceļos palasu, iezdzeru tēju, gandrīz noģibstu, cenšos kko parakstīt referātam (mans rakstīšanas ātrums ir apmēram 4 vārdi 2 stundās. mm, fun. ), atkal izmēru temperatūru, sadzeros ripas, guļu, utt. un tā visu laiku pa apli vien. sajūta apmēram, ka manu muguru kāds ir izmantojis batuta vietā un galvu kāds dauzījis, lai iesistu naglu sienā. un vispār klausos sad dziesmas, jo nezinu neko citu šajā stāvoklī neprasās. vispār šķiet, ka man tagad kādu laiciņu būs alerģija pret ballītēm. [jā ākdievs nekad nedomāju, ka ko tādu patiešām teikšu.!] anyway vakar noskatījos paranormal activity un mja interesanta šausmene, kas vairāk bija kā dokumentālā filma. bet nu crazy tāpat. vispār biju tādā mazā šokiņā par to ko tā meitene izdarīja un beigas vispār sad. bet neko vairāk nestāstīšu, jo jums pašiem viņa jāredz. un jābaidās. :P vakar vēl bija tāds interesants sapnis (varbūt tās filmas iespaidā a varbūt nē) par savu nāvi. tiiiik reāli tas bija, bet ne jau tāds trakais, bet vairāk psiholoģiskais miršanas sapnis tas bija. vispār bija interesanti redzēt daudzas cilvēku sejas savās bērēs, kuras nu es pat ļoti sen neesmu redzējusi un kurām pat nevajadzētu tur būt un neredzēju daudzus cilvēkus kuriem tur vajadzēja būt. tā ka jā viela pārdomām katrā ziņā. pat īsti nezinu, kur pēkšņi pazuduši daži cilvēki. likās, ka viss būs tik labi un ir labi, bet mja ne ziņas no viņiem jau kādu laiciņu. nesaprotu patiešām, kas tas īsti bija un ko nozīmēja. laikam daži cilvēki nemāk komunicēt ar vārdiem, bet vnk bēgt.
vispār šajā slimošanas laikā daudz, kas ir mainījies. un turpina mainīties. pastīsimies, kas notiks. varbūt, ka neierobežot sevi neizrādīsies nemaz tik slikti. vispār tāds panorāmas rata karuselis manā mazajā galvā. varbūt..nu labi neko. dzīvei vienmēr ir savs plāns, tad jau paskatīsimies, kur viņš šoreiz mani aizvedīs. un jā daudziem cilvēkiem esmu pieķērusies tā patiešām ļoti, ļoti. dažiem vairāk kā citiem un daži ir pavisam īpaši. ^____^ bēt nu mana ideja par to ka – people always leave – nekur nav pazudusi, tāpēc jāskatās, ka atkal neapdedzinos.
neforši ir tas, ka šodien biju pie ārsta un viņš man aizliedza iet uz skolu līdz pat 4dienai piespriežot praktiski 24h gultas režīmu. wūūhūū, tagad es patiešām nomiršu tikai no garlaicības. :(
vienīgais prieciņš un saules stariņš ir tas, ka 5dien ir new moon pirmizrāde uz kuru iešu ar kitucīti^^. pagaidām no man pazīstamiem cilvēkiem, kas dzīvo citās pasaules pilsētās esmu dzirdējusi, ka šī ir daudz iespaidīgāka un labāka filma par pirmo. nu es ceru, jo pirmā kinda sucks. un vēl tāds pavisam mazais prieciņš par to, ka pēdējās dienas galvā ir tādi daži mīļi teksti, kas tur iespiedušies un nekur nepazūd. murrr. un liek pasmaidīt pat tagad, kad nav spēka smaidīt. ^___^ un tas ir ļoti, ļoti jauki.

iemīlies manī vēlreiz.
rīt.
jo šodien pārlieku auksts.

skan: augustana – boston [nu jā, tā ir mana visulaiku mīļākā dziesma, vnk viņā ir kas skaists].

p.s. - [deleted] jo es gluži vnk nosolījos sev vairs tevi nepieminēt. viss. turpmāk vairs nē.

20091115

and now I'm lost at sea.

tumblr_kswy5v8NsJ1qzgq8co1_500_large

pēc vakardienas trakās ballītes, kur fōrši sadzēros, jo victory pub bija pilns ar skotiem un austrāliešiem, kuriem patīk uzsaukt dzērienus, šodien jūtos pat superlieliski. pirms tam bija traki wild koncis rock’n’riga, kur karma protams uzvarēja. tiiiik labi nospēlēja, malacīši. ^_____^ prieks tur bija satikt arī daudz sen neredzētu cilvēku, bet protams vislielākas par lieni, jo viņa beidzot dabūja tiesības. *sun* zinu, ka naktī daudziem rakstīju un zvanījos, piedodiet. :D
šodiena ir tāda divdomīga. nevaru saprast esmu priecīga vai bēdīga. katrā ziņā šodien izdarīju minimāli darbus, kas bija jāizdara. un viena no manām minkām mani izvilka no mājas ciemos pie citas minkas, kur bija vēl manas minkas, so beigās tas izvērtās tā, ka pāris stundas dzērām alu un izdziedājāmies no sirds karaoki. vnk ākdievs cik tas bija labi šitā izlādēties. un protams nemainīga vērtība mums ir dziesma – girls just wanna have fun. jo thats faking true – we need fun. :P
šovakar sanāca atkal aizklīst tumšajās pagātnes ieliņās. atkal iesāpējas sirsniņa, atkal nokrita pāris asariņas uz melnajiem klaviatūras taustiņiem, atkal domas cīnās aukstajā karā. bēt galvenais ir neaizmirst elpot. pat ja iekšēji mirsti, neaizmirsti elpot..
anyway, šovakar skatos love actually un sagribējās ziemassvētkus. tā ir vnk mīļa filma. ja citiem ziemassvētki saistās ar viens pats mājās, tad man ar šo filmu. gribas sniedziņu, gribas vārtīties viņā un pikoties, gribas karstvīnu un mandarīnus, un mīļus vakars ar jaukiem cilvēkiem pie kamīna un mīlīgas sarunas. ^____^ un būs, drīz būs.
"Viņa bija viens no tiem cilvēkiem, kas dzīvē izskatās daudz labāk nekā fotogrāfijās, it kā būtu pārāk īpaša, lai ļautu sevi iemūžināt fotofilmā."
manī šovakar ir pamodies atkal mīļums. liels, liels kā plašās debesis pilnas ar mazām, mazām zvaigznītēm. mīļums, kas spētu izkausēt sniedziņu. mans mīļums. ^_____^

♥ arlabunakti mīlulīši.
p.s. – daudz laimītes, edž. lai visi tavi mazie sapnīši piepildās. ^____^

skan: ryan calhoun – hope, pink – mr. president, the script – the man who can’t be moved, avril lavigne – when you’re gone, augustana – boston, utt.

20091021

i'm kicking through the walls.

z199801942_large

[2009.10.20. 23:49:37] J****: I miss you.
[2009.10.20. 23:49:38] J****: I do.
[2009.10.20. 23:49:42] J****: (hug)

ahh tomēr pēc manis ilgojas. es uzminēju pareizi. jauki. manī iezogas atkal mīļums, superliels mīļums, šo apzinoties. tik žēl, ka šī persona ir tik tālu, kad vajadzētu viņu tik tuvu. dēmn, šādos brīžos man tik ļoti gribētos mācēt teleportēties. diemžēl kopīga ballīte 5dien nesanāks, jo dažam labam ir spēle. žēl. un man paliek mazliet skumji. bēt nekas viss labais nāk ar gaidīšanu. un jā zinu, ka nāktos daudz ko upurēt, ja runa ietu par to ko šodien runājām, bēt tie ir nieki salīdzinot ar to ko mēs iegūtu. dažreiz dzīvē ir vērts upurēt labas lietas, lai dažreiz paveiktos un iegūtu vēl labākas. [funny, par šo nedaudz aizdomājoties es pat varētu apgalvot, ka es upurēju cilvēku (nū pareizāk laikam būtu teikt attiecības ar šo cilvēku) un vietā dabūju citu (tas pat notika vienā laikā sō laikam tam tā bija jānotiek), es protams nesaku ka labāku, bēt katrā ziņā savādāku un savādāks dažreiz izrādās tieši tas kas vajadzīgs, un zini šķiet, ka vairs nesāp nū vismaz tā kā vēl nesen sāpēja, protams ir dažas dziļās rētas, kas nekad nekad nepazudīs un visu laiku par sevi atgādinās, bēt jā vairs nesāp tik ļoti un visskaistākais ir tas, ka i can feel butterflies again.] (:

skan: savage garden – truly, madly, deeply, phillip larue - chasing the daylight, avrila – when you’re gone, matthew perryman jones – out of reach, annie stela – heart, the goo goo dolls – bullet proof, utt.

20090927

smaids.

tumblr_kq803jvKUF1qze8lio1_400_large

un vispār man šķiet, ka šī nedēļa būs sasodīti jauka un fōrša. nezinu kāpēc bēt manī ir tāda kutelīga sajūta un es vnk zinu ka būs. un gribas smaidīt. bezgalīgi smaidīt kā mazam bērnam, kas lēkā pa peļķēm. ^___^
šodien sagribējās nedzīvot rīgā. nezinu laikam lielpilsētas dzīve nav gluži vnk domāta man. nepārprotiet protams šeit ir labi un visādi savu bonusi, bēt jā prom ir miers. un man patīk miers. vismaz 50% no manas dzīves tas aizņem. jo otri 50% ir ballītes. :)
šodien saulstariņam bija slikta diena, bēt toties man šodien ir mīļumperioda diena. visu dienu mīļoju visus un jā tāda melanholija nedaudz. žēl, ka nevaru saulstariņam uzdāvināt savu mīļumu un ka viņš ir tālu. sucks.!
uzrakstīju šodien vēl arī sarakstu ar lietām, kas man būtu jāizdara līdz gada beigām. divas lietas ir obligātas, bēt protams dikti priecāšos ja izdosies sadarīt visus darbiņus.
un vispār jā apkārt pašlaik tādi jauki cilvēki ir. šī sajūta patīk. un man vajag satikt mu biggest little wonder tuvākajās dienās daudz, kas stāstāms. un vajadzētu laikam aizdoties pakaļ savām baltajām tiesībām ko viņai atņēma nesen klubā (lai gan man jau viņas nevajag). :D
ahh. smuki. dzīve atkal liek smaidīt. un protams mūsu trakais čats. jeb nu jau pareizāk divi. :P viss eju taisīt ūdenspīpi un chillot.^^

skan: mika – we are golden, the mitchell brothers - alone with the tv, kasabian – underdog, drowning pool – bodies, utt.