20140503
airplanes in the night sky are like shooting stars..
smiekli un junk food vakariņas mašīnā starp ielidošanas un izlidošanas laikiem un būšana kopā just for us.. tā burvīgā sajūta, ka esam pilnīgi pašpietiekami esot divatā ir amazingly jauka. noteikti šo visu pasākumu atkārtosim vasarā starp zaļiem kokiem ar plediņu un piknika grozu, un vīna pudeli (: awesome place!
nosapņoja tūta at 7:04:00 pēcp. 0 comments
vārdi: 2014, husbandie, junk food, lidmašīnas, our time, saulriets
20131229
2013>2014
nosapņoja tūta at 1:16:00 pēcp. 0 comments
nakts epifānija.
nosapņoja tūta at 1:11:00 priekšp. 0 comments
20130526
sapnis par mieru.
mēs kā trakie ceram baudīt šo brīdi uz mūžiem, un mums prāts nesaprot. mēs neprotam audzināt un sargāt to, kas mums pieder. šķiet, ka viss taču pašpietiekams un pašsaprotams. ja ir, tad ir un ir skaisti. nu tad ziniet, nē – ir skaisti, bet uz brīdi un rīt kad modīsies skaistais būs jau aizlidojis ar taureņu mākoni un tu stāvēsi pļavas vidū negaisā ar novītušu brīdi skaistuma un neizpratnē sitīsi kāju pie zemes. brīdis būs pagājis un iestāsies miers..
“..so I’ll tell you that I love you twenty-three times a day and hope that you’ll believe me. I can’t fix you but I can lend you my hand for as long as you need something steady to hold on to.” – fading words.
playlist: florence and the machine.
nosapņoja tūta at 1:24:00 pēcp. 0 comments
20130502
atklāsme, kas vienmēr apciemo.
katram pašam savi dēmoni.
katram pašam savs skelets skapī.
katram pašam savas kaujas jāizcīna, lai uzvarētu karā.
katram pašam savi dēmoni, jā..
..ar kuriem jāiemācas sadzīvot.
nosapņoja tūta at 11:50:00 pēcp. 0 comments
20121013
on the edge of your fingertips.
apzināties. saprasts. izjust.
ir grūti. ir grūti apzināties, ka visa tava dzīve, visa tava būtība ir kāda cita rokās. ir grūti saprasts, ka pēkšņi tu vairs nekontrolē savas dzīves bremzes un visa gravitāte zem kājām ir pazudusi. ir grūti izjust to bezspēku, kas mazliet plosa tevi gabalos dienu no dienas. viens cilvēks, viena mīlestība, viens viss var tevi sagraut tā kā to nekad nespētu izdarīt karš ar visas pasaules armijām un kareivjiem. sagraut tevi visu no iekšas uz āru, atstājot vien ķermeņa korpusu bez pilnīgi nevienas dvēseles stīgas..
un tu zini, ka sāpēs. sāpēs vairāk kā jebkad, ja no tā kādu dienu nāktos atteikties. jau doma pati par sevi ir kā lielgabala lode, kas triecas pret ribām, un kļūst grūtāk elpot. un es zinu, ka tumsa neliks zilumiem pazust, tos tikai būs grūtāk saskatīt..
bet šajā mirklī tu smaidi, tik plaši, ka gandrīz spēj sajust kā lūpu kaktiņa cenšas izlauzties no savām robežām, jo kas gan cits atliek kā būt laimīgam kamēr vien tev ir ļauts!
..bet laikam jau tieši tādu mīlestību sauc par īstu mīlestību.
nosapņoja tūta at 2:59:00 pēcp. 0 comments


