Rāda ziņas ar etiķeti ieva. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti ieva. Rādīt visas ziņas

20111103

living the 30stm dream once again.

tumblr_ltzhifGCja1r5wzduo1_500_large
vakar atkal tika piedzīvots mazliet laimes uz zemes virsas iekš lieliskā 30STM koncerta. jeb pareizāk laikam būtu teikt, ka pus otras stundas garumā es pabiju uz Marsa un out of reality..
unun.. BIJA mana vismīļākā dziesma Alibi^^ un akustiskajā versijā un es patiešām veselu vienu dziesmu neelpoju ar mazām prieka asarām acīs.. tas bija mirklis, skaists mirklis, one of those that just takes your breathe away.. un arī mazo balto papīrīšu lietus bija kkas spešal, mazajās detaļās ir sava burvība un šajā koncertā mazo lietu lietus mani patīkami pārsteidza atstājot vēl vienu jauku atmiņu par dzīvot prieku (:

salīdzinot ar Tallinas koncertu protams jāsaka, ka Rīgā cilvēki ir daudz pozitīvi trakāki un daudz dziedošāki līdzi dziesmām no visas sirds nekā Tallinā, bet tas laikam gluži vnk mūsu latviešu mentalitātes dēļ, vismaz es tā pieņemu.! dziesmu gan bija daudz mazāk nekā Tallinā, taču nekas, jo lielu prieku sagādāja fakts, ka viņi nospēlēja the story un šo dziesmu viņi patiešām ļoti sen nebija nevienā koncertā devuši. un jāpiebilst, ka Šenons pie bungām vakar vnk PLOSĪJĀS.! šķiet, ka Latvijas rudenīgās lapas un prieks par tām bija krāsaini uzlādējis viņu :) un mums ar Ievu ir vēl viens lieliskais krekls, kurus laikam vnk jāsāk kolekcionēt  - awesome.!
kopumā jāsaka, ka nevaru pateikt, kurš koncerts bija labāks Tallinas vai Rīgas, jo patiesībā ir ļoti grūti salīdzināt, kaut arī grupa viena, koncerti, atmosfēra, cilvēki un piedzīvojumi bija pilnīgi savādāki, bet katrs ar savu burvīgo atmiņu kopsavilkumu par ko priecāties for sure ^____^

un vispār prieciņš, tāds nebeidzams dzīves prieciņš par to, ka dzīve izdodas.! par to, ka gribas no rītiem pamosties, ka gribas smaidīt, gribas būt un gribas citiem uzdāvināt prieku, tādu pavisam glīti iesaiņotu un īpašu, jo ghluži vnk ir šodiena (:
mana galva pēdējā laikā ir mazliet nekontrolējama pavisam pozitīvā ziņā un mans miers nemierā ir kkas neizprotams, bet tam visam pamatā ir racionāli skaidrojama viena lieta (kuru patiesībā nemaz nevar izskaidrot) – TU.! ..mirkļi ir viss uz ko es šobrīd koncentrējos, pārējais viss ir lieks, miu.

skan: 30STM – Alibi.

20110614

break the night with colors.

Modes-supermegagigapaka-199
oolalalāā *sun* šodien bija tāda forša – saulaina. un dzīves krāsiņu pilna.! viennozīmīgi lielais prieks par Ievas prieciņiem un saulstarošanas periodu, beidzot kāds ir shinny un tas silda, un jā Ieva noteikti šodien dzīvo uz citas pasaulītes :D jo pirmkārt jau viņa atstāja savu kredītkarti bankomātā un aizgāja, bet viss ir okey, sitācija tiek kontrolēta. otrkārt, viņa pīpējot izmeta cigareti no rokām (diemžēl šito palaidu garām, bet Laila saka, ka funny bija, un ar savu dzīvo iztēli un zinot Ievu – jā, bija labs skats noteikti). treškārt, zīmējot oktokaķi ar galvu atvēra cd-rom un noraustījās salecoties. kkas bija vēl, bet visu jau atcerēties nevar saistībā ar šo lielisko putnēnu, vienmēr good times no matter what. pat mazliet bail iedomāties cik lielisks būs Tallinas trips, jo kā nekā 8h vilcienā vienā virzienā, omg es izsmiešu savas aknas no kuņģīša or smth :D un vēl mana šodien pērle braucot trolejbusā no VID’a, kur btw tāda birokrātija, ka maz neliekas. roka bik nogurst no to daudzo papīru aizpildīšanas. tātad jā pērle runājot par Ievas nedēļas nogali ballējoties: “eju pa ielu – skatos pa labi, aizdzertas sejas; skatos pa kreisi – arī Ieva.” *sun* savējie sapratīs. c(:

šodien vēl ir sanācis tā pavisam jauki parunāt ar sen nesatiktiem cilvēkiem, btw vispār netikai šodien, jau visu šo mēnesi. ir patīkami, ka par tevi atceras un patiesībā, kad tu atceries par seniem piedzīvojumiem. forši, ka šo 3dien iespējams satikšu pāris cilvēkus, kuri dzīvē ienāca pirms nu jau 7 gadiem (ārprāts.!) angļu valodas nometnē, un viena no toreiz english studentēm-pasniedzējām vēlas mūs satikt kamēr ir LV (vnk nesaprotu kā viņa mūs vēl atceras, taču tādi sīči bijām), un vēlas, lai mazliet palīdzam doktorantūras darbā – awesome pasākums būs. (: vēl nesen runājos ar Alisi, kuru noteikti arī tuvākajā laikā būtu ļoti liels prieks satikt, un minku Dagni vēl jo vairāk, bet strādājošiem cilvēkiem grūtāk savienot savus grafikus, lai abi brīvi kādā dienā, bet nekas it will be done. :) un tad vēl šādi tādi cilvēki, būs busy summer, kas protams ir verī nais. *sun* un tad.! un tad 1dien jau off to Tallinn baby.! tur būs tāda forša trīs dienu ballīte ar lielisko 30 seconds to mars koncertu pa vidu visam, un smiekli noteikti daudz smieklu kā vienmēr. ^___^ ahh, love my life. pilnīgi ne par ko nevaru šobrīd sūdzēties, jo šī vasara jau labu laiciņu ir savos uzdevumu augstumos un tieši tik laba kā cerēts, un tālāk kā vienmēr – tik uz augšu.. un saulstaroties *sun* murrr, mīlu.

šodien vēl nopirku tādu pavisam mazu un dikti mīļu grāmatiņu, jo nevaru tācu no grāmatnīcas iznākt tukšām rokām, dēmn. Lilli L’Arronge – Par Tevi un no tās jums citēšu vienu lapas pusi, kas dikti iekrita domās (un nav šis jāpielāgo kādai konkrētai personai, tas tā vispārīgi par visiem, ar kuriem bijuši lieliski piedzīvojumi) –
”tu pietrūksti man cilvēkos, tu pietrūksti man lietās, tu trūksti visos laikos man un itin visās vietās.”. noteikti iesaku, šo mazo prieciņa grāmatiņu jaukiem cilvēkiem, kas grib ar pāris lapas pusēm ikdienā pasmaidīt, kad paliek mazliet grūti, jo ilustrācijas arī visnotaļ jaukas un piemīlīgas. ^____^

20110612

head in the clouds and sun city by your feet.

Modes-supermegagigapaka-1875dien pēc darbiņa (nu okey jau 9os, jo aizbēgām mazliet ātrāk no pienākumiem) tā forši nosvinējām manas sesijas beigas, Ievas prakses atskaites nodošanu un Andēna prieku par dzīvi ar manām dikti jaukajām meitenēm. tā patīkami jauki pasēdējām galerijas rīga jumta terasītē ar zemeņu mojito un daikirī un debešķīgi skaistu saulrietu.. patiešām vārdiem neaprakstāms tas bija – debesis bija tādas mazās liesmiņās. ^___^ žēl, ka fotoaparāts šoreiz bija palicis mājās, un tā vienmēr, kad lieliski skati tiek piedzīvoti. bet nekas tur šovasar vēl daudz lielisku saulrietu piedzīvosim, jo tur noteikti būsi bieži, tā vieta ir tā vērta un atmosfēra pacilājoši skaista, tāds patīkams nogurums pēc tam un viegls smaids uz sejas, tā vieta grows on you, un gribas atgriezties vēl un vēl, lai iemīlētos Rīgā atkal un atkal – tur ir kkas maģisks un breath-taking up there. tas viss uzdāvina tādu dzīvot prieku (: murrr. mazās saruniņas, smiekli, plāni, dilemmas un viss cits, kas galvā mazliet nosēdies – ir labi, kad ir kam pastāstīt un ir labi, ka ir cilvēki, kas saprot, nenosoda un pieņem to, ka esam dažādi un katrs ar savu taisnību. tas silda sirsniņu – mīlu. *sun*

šodien ir vasaras svētki un mammai vārda diena. un es tev šodien šajos svētkos dāvinu vienu milzīgu bļodu aukstās zupas ar rozā smaidu. (: ahh, tik skaists tas 10 litru katls ar auksto zupu, ko šodien radīju. un arī zemenes daudz daudz mazās zemenes ar saldējumu bija debešķīgs. visi radi un ģimene uz otrā stāva terasītes un mazais mīļais foršās bērns, tāds smaidulis un dzīvesprieks uz 2 kājiņām – super.! tāda izdevusies diena, un ja jau vasaras svētki, tad jāsaka, ka nosvinēti no sirds un godam, tad jau vasara patiešām būs lieliska, bet pareizāk vēl labāka, nekā tā jau šobrīd.! patīk arī, ka trakas biznesa idejas, kas tiek izdomātas sušī ballītē pirms gada, at this point izskatās, ka tiks īstenotas. redzēsim, kas no tā sanāks un katrā ziņā būs jauna pieredžite un fun katrā ziņā tā pat darot to, kas tīk un smiekli kopā ar lieliskiem cilvēkiem. can’t wait, vēl tik Sancim jāpaziņo, viņai ar noteikti būs prieciņš. ^____^ daudz laimes arī jums mīļie, vasaras dzimšanas dienā, baudiet, mīliet un smaidiet – ir par ko un tā vērts. *sun*

ahh, skaistums no jaunās so you think you can dance 8 sezonas. ^^

20110529

tas nav sapnis, it’s real.

meet,wishing,love,proverb,quotes,any,day-e5ab18772b7efe54cf0898ecb5063b1e_h
kāds reiz ir teicis, ka nav nekā tāda, ko cilvēka sirds nespētu saprast, ir tikai lietas, ko cilvēka prāts atsakās pieņemt.
vispār jau ar to prātu vienmēr ir tā mazliet tricky, ņu vismaz ar manējo, tas pat varētu apgalvot, ka dzīvo savu atsevišķu dzīvi un es viņam pat piekristu. varētu arī pat apgalvot, ka my mind makes up this non-existent bullshit, un lielākoties tam visas es arī noticu, kaut arī racionāla iemesla to darīt nav. bet ziniet, pēdējā laikā, tas viss ir beidzies, šķiet, ka my mind ir izlēmis, ka manas pašas domas un rīcības ir atzīstamas par labu esam, lai nepretotos man. un par to man ir prieciņš, jo šobrīd viss ir tieši tik ļoti labi (pat neskatoties uz dažiem blakus sīkumiem, kuri nav tik awesome), lai negribētos neko sačakarēt, un ka ir lieliski arī bez visām spēlēm un mindfaking – vnk ir prieciņš defaultā. ir patīkami, kad prāts un sirds ir līdzsvarā.

Ziedonis reiz ir rakstījis, ka cilvēcības augstākajās virsotnēs man ir bail – tur viss pārāk skaists. ziniet, Ziedonis ir mazliet lielisks cilvēks un ir grūti viņam nepiekrist. cilvēkiem patiešām ir bail, viņiem vienmēr ir no kkā bail. arī, kad viss ir kārtībā un viņi ir laimīgi, viņiem ir bail. arī no skaistuma un skaistā viņiem ir bail. bailes nejau vienmēr pastāv sliktā nozīmē, bailes jau arī var būt pozitīvas un šobrīd man ir pavisam mazliet bail, par to, ka viss notiek pareizi un skaisti, un tā mazliet arī smieklīgi par to, ka ir tik daudz sakritību. un ir tas iekšējais nebeidzams prieciņš, kurš saulstarojas uz āru, un smaids un tie taureņi.. – jā, es esmu taureņu lidlauks.! un šoreiz es nevēlos visu savu prieciņu izlikt šeit, jo uzskatu, ka daži no tiem, kas šeit mēdz iegriezties nav pelnījuši uzzināt detaļas. bet ne par viņiem, viņi lai dzīvojas savā pasaulītē, jo i just don’t care, jo šis taureņu prieks paliks. (:

un tālāk.. tālāk ir kkas skaists nu gandrīz vai gluži kā pasakās, kas parasti beidzas ar vārdiem - and they lived happily ever after. pat ja tas viss vēl priekšā soli pa solītim. jo jā, mēs jau vēl esam jauni, un nekas nebeidzas. tieši otrādāk – viss tikai sākas. un tālāk tikai uz augšu un vēl labāk, jo šī patiešām būs viena no skaistākajām vasarām, mums visiem jaukajiem un kopā, un ar prieku un smiekliem, un sauli. un man vēl ir tāds lielais bonusa prieciņš par Ievu un to, ka izdodas un redzi super cilvēku beidzot ar saviem mazajiem prieciņiem, un tomēr notiek tā kā tam ir jānotiek, jo labi cilvēki ir pelnījuši laimi, un viņi cīnās, un viņi iegūst, lai arī cik daudz laika tas prasītu – tas ir pats galvenais.! un mazliet novēršoties no tēmas - pārējiem vnk ir jāpieaug, un vienreiz jāsaprot, ka vari jau heitot un stuff, bet īsti nesaprotu kāds no tā labums, ja tam cilvēkam par tavu heitošanu ir pilnīgi vienalga un viņš laimīgi dzīvojas savā pasaulītē ar lieliskiem cilvēkiem apkārt. sanāk, ka tu čakarē tik savu dzīvi, lai kko pieradītu sev – well, good luck with everything. (: es turpināšu saulstaroties un dzīvot šodienā un 2011. gada vasarā. būšu laimīgs bērns ar ceriņu smaidu un lietus prieku, un vasaras silto nakšu smiekliem. jo šis nav sapnis, it’s real.! un viss pārējais ir totally dēmn tā vērts mīļie, dzīve izdodas. *sun*
p.s. – un domāju, ka 03.-05.06.2011. ienesīs vēl daudz vairāk prieciņa un saulstarošanos, un citus mazos sīkumus. miu. ^___^

skan: rev theory – broken bones.

20110508

un uz spilveniem atplestas tukšas rokas.

tumblr_lkofki1aHv1qag41po1_500_large
labvakar mīļie, mani mazie dzīvnieciņi. (: šim mincītim pēdējā laikā iet tik krāsaisni cik krāsieni vien var būt, gan no pilnīgi sliktām ziņām līdz ļoti, ļoti labām, un tā kkā visu laiku mētājos augšā-lejā gluži kā amerikāņu kalniņos.

pagājošonedēļ, mani pavisam ļoti satiricināja kāda nelāga ziņa, kas protams visus šos gadus jau kopš 1996. gada bija lēni gaidāma, bet nolikta maliņā tā īsti nekad negribot pieņemt kā esošu, taču šoreiz tas tiek nostādīts kā fakts. bērnības draudzene šoreiz pēdējo reizi bija slimnīcā, un 4 nākošie mēneši ir jāpieņem kā pēdējie. kā gan to var mīļie.?! kā saprast un pieņemt to, ka tev atlicis dzīvot vairs tikai 4 mēnešus. manam prātam to neaptvert, tad labāk jau laikam vienkrāši nezināt cik daudz un ilgi, vnk negribēt zināt. bet ko tagad kad zini, ko darīt, ko ķert, ko baudīt, kā būt. man tas viss ir viens liels haoss, kur pretim draudzene ir mans mazais vēl joprojām pozitīvais zvēriņš, kurš man liek aizmirst un vnk baudīt to, kas ir šodien un tagad. viņa uz to gatavojusies jau no pašas bērnības un savādāk nemaz nezin kā būt citādai, viņa to visu padara vieglāku. un man tik ļoti netīk, ka aiziet tik jauni un skaisti cilvēki..

uz mazliet pozitīvākas nots, tik nesen uzzināju, ka agrāk nebija tādu svētdienu. svētdiena kā tāda tika ieviesta ar likumu tikai 321. gada 7. martā pateicoties Romas ķeizaram Konstantinam. grūti pat iedomāties, kā būtu dzīvot bez svētdienām un kas tad īsti bija šo svētdienu vietā.?! vai bija nedēļā tikai 6 dienas, nevis 7 kā mūsdienās.?! lai kā arī nebūtu, man patiešām milzīgs prieks, par to, ka bija kāds gudrs cilvēks un radīja šīs burvīgās dienas vārdā – svētdienas un viņu debešķīgajiem svētdienu rītiem un saules stariem logā. ^____^

virzoties uz priekšu, kā jau mēs visi zinam, tad tagad iet lielais hokeja trakums pasaules čempionāta ietvaros, kur protams mūsu lieliskie latviešu zēni turas godam, neskatoties uz neko. LV spēli ar somiju skatījāmies Atslēgā kopā ar maniem jaukajiem letiešiem, un dēmn tas tik bija tuvu 2009. gada spēlei ar zviedriju.. nu tik ļoti tuvu, ka sirds plīsa pušu zaudējot. bet pozitīvisms staroja man apkārt tāpēc nekāda skumšana nedrīkstēja būt, jo cilvēki tev apkārt padara dzīvi skaistāku.! PČ trakums vēl turpinās un kādu laiciņu vēl neliksies mierā, vismaz beidzot mūsējiem arī kāda uzvara spēlē ar baltkrieviem, kas silda sirdi. un protams milzīgs sarkanās kļavu lapas prieciņš par manu CANADA, tie cīnās un iet uz priekšu un vnk ir awesome.! es ceru uz lielām iespējām par viņiem gan mūsu LV pušiem, gan burvīgajiem kanādiešiem. *heart*

3diena bija tāda mazliet maģiska, un ne tikai tāpēc, ka mūsu mīļās valsts dzimšanas dienas. tā pavisam neplānoti sanāca parunāties ar manu mazo mīļo meiteni Sanci, un tā pavisam nemanot nonācām pie secinājuma, ka derētu tomēr satikties tik jaukā dienā. un tā kā man plānā bija doties uz pozitīvāko teātri uz šīs planētas Hamletu, tad kur gan citur tikties kā mūsu pagātnes ierastajā vietiņā. arī kādam, ar kuru oriģinālajā plānā bija doties sarunāts doties uz Hamletu nebija pretenziju par mazu plānu maiņu, tad viss tā diezgan ideāli sanāca. aii, bija tik jauki satikt mazo blondo meiteni un būt kā agrāk, tik sen sen nebijām tikušās nu ja tā pavisam godīgi rēķina tad apmēram 1.5 gadu, nu pāris saskriešanās uz ielas gluži neskaitās, bet es ceru, ka tagad tikai uz augšu un mēs atkal atsāksim būt traki bērni, jo atkal jauns ceļš zem kājām. un arī mans +1 ienesa saulīti manā 3dienā, tā jauki un pavisam nepūloties, man tik ļoti patīk runāties ar tevi un redzēt tevi smaidam.. un vēl 20min stāvēt pieturā gaidot manu autobusu un ielepot to mirkli. nu to tā grūti aprakstīt tiešās emocijās, ņu tur vnk kkas ir un tas man liek smaidīt. (:

4dien ar Ievu atkal devāmies barot kaijas, pīles, zīriņus, un citus putnus kanālmalā. aii, ja pirmajā reizē man bija huge stress, jo man tie putni ne īpaši, tad šoreiz actually bija kinda fun, jo tā maizes mešana gaisā un kā tie putni ķer mazliet atgādina grifindora un slīdeņa lidošanas kautiņu kad viņi to mazo flying ball ķēra. :D un pīles ir gluži kā rubber ducks vannā priekš maziem bērniem, aii nu tā interesanti tas viss. vēl atradām kāda dzejas burtnīciņu, kas ir tā mazliet skaisti, bet tam cilvēkam noteikti ka mazais zaudējumiņš jau bija. anyways, tāda dikti jauka 1h mums sanāca kanālmalā ar putniem, jau otro reizi, šķiet, ka šī varētu kļūt par tradīciju vai vismaz kkādu manu un Ievas mazo izklaidīti ar prieciņa ķeršanu, tik nākošreiz noteikti vajadzīgs vēl fotoaparāts, jo daži skati diezgan ļoti burvīgi skaisti. *sun*

5dien gan nebija mana diena, jo atkal pasākusi neķoties mana veselība un vecie sīkumi atgriežas. man tas nu nemaz netīk, un kaut arī cenšos par to nedomāt un ignorēt mazliet visu, ir grūti un ja aizdomājos par to visu mazliet vairāk uznāk mazais deprešēn un gribas mazliet noslēgties no visa un visiem. dzīvot uz ripām ir no fun at all, bet šīs dažas dienas nāksies to paciest, lai varu izstaigāt pie visiem ārstiem nākošnedēļ un beidzot salikt skaidru bildi kopā. bet es patiešām ceru, ka viss būs labi, jo šis patiešām nav īstais laiks, lai slimotu, jo SZF atlicis vairs tikai mēnesītis, un uz darbu gribās doties vienmēr, un gribas lai viss tā skaisti notiek manā pavasarī, kas vēl joprojām ballējas manā galvā un domās pie tevis. tāpēc es labāk savas ne visai pozitīvās domas pa savu veselību novirzīšu uz smaidu par tevi, tas man palīdz mazliet, jo zinu, ka tev rūp, lai ar mincīti viss būtu kārtībā. (:

nu tā kkā man šeit klājas, manā mazajā pasaulītē. nākošā nedēļa būt tāda hardcorā mācīšanās nedēļa, lai var nodot visus pēdējos darbiņus, tāpēc arī darbiņā paņemts mazais atvaļinājums, kas protams ir žēl mazliet, jo pietrūks to cilvēku un it īpaši tevis. un vēl mana nākošā nedēļa tiks veltīta veselībai, ko protams būs grūti apvienot ar hardcore mācīšanos, bet nekas nav neiespējams. un nākošās nedēļas beigās ir jābūt 2 lieliskām ziņām – ka visi darbi skolai ir done un, ka ar veselību viss ir tomēr labi.! jā, jādomā tikai labas domas un tad jau arī viss būs ļoti labi, jo galu galā – dzīve izdodas. smaidāāām, jo vienmēr ir iemesls par ko.! murrr. ^____^

skan: parachute – you and me; lifehouse – storm; prāta vētra – mazā bilžu rāmītī; etc.

20110427

at the end of all your lines.

tumblr_lk0wz21WPC1qfodczo1_500_largesaule mani šodien tik ļoti jauki lutināja, ka nezināju īsti kur likt visu savu daudzo prieciņu par dzīvi un būšanu. viss saulainais skaistums šodienā sākās SZF sienās, kad visi jaukie tika satikti pēc mazajām brīvdieniņām, un tad pusdienās gandrīz visi ēdām gardo auksto zupu, kas bija sataisīta lielā baltā bļodā. aii, tas tik ļoti garšoja pēc vasaras bļodiņā, nu ar tādiem rozā mākoņiem un biešu smaidu, un mazliet gurķu ko uzlikt uz acīm guļot saulītē, nu nevar nepriecāties par vasaru bļodiņā, nomnomnom. (:
tad vēl gājām pēc saldējuma uz veikalu un sidriņiem, kurus mazliet neganti iztukšojām sēžot saulītē gandrīz pie pašām fakultātes durvīm - sīkumiņš, bet tomēr patīkami tā. tas jau nekas, ka pēc tam vēl divas lekcijas bija priekšā un pēc tam jādodas mincītim vēl uz darbiņu, tas jau neliedzķert prieciņu – prieciņš nekad nevar būt par daudz, nekad.!

darbiņā nu pavisam negribējās strādāt kamēr saule nebija noziedējusi no apvāršņa un nesildīja mūs caur ceturtā stāva spīguļojošajiem logiem. ar Ievu aizdevāmies pusdienās uz čilīti, tur jauna dienas akcija, ja izvēlies sēdēt āra terasītē – kopā ar pusdienām iegūsti pavisam jauku iedegumu bez maksas (heh, Ievai forši iecepās kreisā roka, kas pēc tam bija mazliet brūnāka par labo, funny tā). tad vēl bija tāda pavisam jaukā saruniņa vēl ar Andēnu, par saulītēm un stariņiem un vispār lielisko vasaru, kas mūs vēl tikai gaida un neskaitāmajiem vakariem kurus pavadīsim vecrīgā terasītēs – skaistum kur tu rodies.! un protams arī par smiešanos mēs neaizmirsām, to tā grūti aizmirst esot mums.

un vakarā dodoties mājiņās tiiiiik silts, nu gluži kā lieliskajās vasaras naktīs, kad vari ballēties vecrīgā un nedomāt par nekādām jakām un citiem krāmiem, vien ej kur kājas nes un esi brīvs. un šādas naktis vēl tikai priekšā daudz un dikti. nu pastāstiet man mīļie kā nemīlēt šo dzīvi.? šo sauli.? un šo prieku par niekiem.?! nekā – gluži vnk baudīt.. un nejautāt par ko šis viss skaistums man, vnk baudīt..

un vēl man ir jauka jauna dziesmiņa, kas man daudz labāk patīk par oriģinālu + klavieres taču, un jūs jau ziniet, ka es mīlu klavieres. (:

I told you to be patient I told you to be fine
I told you to be balanced I told you to be kind
Now all your love is wasted then who the hell was I?

Who will love you? who will fight?
And who will fall, far behind?

20110425

neko no pasaules neaizturi.

tumblr_ljnxgf9SYH1qhp4e9o1_500_large
pagājušo svētdienu bija tā lieliska pastaidziņa ar Ievu uz andrejsalas molu (paldies, ka viņa tomēr pierunāja manu milzīgo slinkumu izvilkties ārā no mājām), fotogrāfējot un smejoties un dzīvojoties saulītē, jo bija pirmā lieliskā diena šo(pa)vasar. sazvanījām Andēnu, kur stāvēja daugavmalā un satikāmies, aizgājām vēlreiz līdz andrejsalai un nosēdējām kādas stundas 3, ūdens malā runājoties par trakām ballītēm un visādiem citiem sīkumiem, klausoties labu mūziciņu no balkus esošā ballīškuģa un bija tiiiik labi. nu tāds miers un līdzsvars, pat neskatoties, ka esi vēl trakajā rīgā un trokšņos, bet tur andrejsalā iestājas tāds iekšējais miers, ka to pat grūti aprakstīt un vēl jo mazāk saprast – kāpēc tā, nevis savādāk. (:
vakaru noslēdzām sēžot Cubā āra terasītē, satinušās pledos uun dzerot aveņu mojito, kas man mazliet uzdzina sentimentu, jo atcerējos, kā ar Gunu sēdējām un atzīmējām tieši šitā to, ka viņa viennozīmīgi brauc uz USA, aii. un ar skaistu saulrietu devāmies pa mājiņām.

galu galā bija taču beidzot sācies brīvlaiks universitātē un chill out varēja sākties. lielākais laiks tika protams pavadīts darbiņā un atkal īsti netika izdarīt nekas svarīgais, kas skolai bija jāpaveic, bet es šoreiz nejūtos vainīga. ES ATPŪTOS (un dažreiz tas ir svarīgāk par visu citu, lai cik svarīgi tas nebūtu).

pabijām ar dažiem letiešiem 3dien arī Hamletā, akdievs cik sen tur nebija būt, cik daudz jauniņo uz skatuves, kuriem nu galīgi nesanāk (nu lielākajai daļai, jo daži ir tīri ok). un pavisam žēl, ka nebija foršais Kaspars, tā pietrūka viņa superpozitīvisma. interesants tas vakars bija un noteikt īpašs, jo pēc tam bija tāda interesanta pastaidziņa līdz pieturai divatā, un redz es protu likt cilvēkiem aizmirst alfabētu, jauki tā. (:

5dien bija pavisam vienradžuawesome laiciņš arā un saulīte vnk buča. tāpēc es pārbīdīju istabā mēbeles un bija pavasara tīrīšana, pēc tam dikti labi jutos, tika vēl saceptas daudz garšīgas picas un vakarā čilloju ar dīlaitiņu un mincīti saulstarojāmies uz palodzes. aii no tāds chill out. un pilnīgs pavasaris galvā mani mīļie. ^___^
IMG_8943-2a

ziedonis un visums čīkstošā klusumā.

alone_in_theater_by_bubblegun_oo-d3drjlj_large
aprīļa sākums bija ļoti teātrīgs ar veselām 2 izrādēm nedēļas laikā, kas bija patīkamas pārmaiņas pēc ilga perioda, kad teātrī nebija būts vispār. tehniski kopš skolas laikiem, kad tas bija piespiedu kārtā. šī teātrīgā kultūras nedēļa izraisīja dikti jaukas emocijas un pārdomas par esošo un būtisko, bet reizē skaisto. un paldies Ievai, kas teātrojās kopā ar mani aprīļa sākumā.

pirmā izrāde uz kuru devāmies bija “Ziedonis un Visums” jaunajā rīgas teātrī, uz kuru es pirms laba laiciņa biju tomēr paspējusi nopirkt biļetes, jo uz šo izrādi tās izķer kā zelta klucīšus un saprotams kāpēc. šajā teātrī biju pirmo reizi un ļoti piedūra tā nobružātais un alternatīvais izskats ar uzpūstiem stenciliem uz sienām ar trāpīgiem tekstiem, ar bildēm uz sienām no dažādām izrādēm, utt. pati zāle kā milzīgs padomju laika dzīvoklis ar masīvām koka sienām, pat smarža tam atsita vecvecāku dzīvokli pļavniekos, kad biju pavisam maza tam bija tāda specifiska smarža, kas man vienmēr asociējas ar padomju laiku. šī izrāde kā vienmēr bija izpārdota un zāle pavisam pilna ar visdažādākā vecuma cilvēkiem, neviens pats čīkstošais krēsls nebija palicis tukšs. Kaspara Znotiņa sniegums galvenā varoņa tēlā man šķiet izcils.
runājot par pašu izrādi man vismīļākā aina bija Ziedonis un kukainītis, kurā Ziedonis, tērpies friziera virsvalkā, bužina kādu citu paša iesirmajiem un izspūrušajiem matiem līdzīgu vīrieti un savā intonācijā liek atkārtot kā mantru – "kukainīt, re, kā saule spīd, mācies sauli, kukainīt…” un tā neskaitāmas reizes. no teātra mājās ejot, pie sevis to skaitīju, nez kādēļ. (: patika arī aina Ziedonis un tadžiki, kurā viņš skaita dzejoli par meiteni ar kallu ziediem, bet tadžiku valodā tulkojumā skan random vārdu salikumi, kuri pa lielam nemaz nav no tadziku valodas kā, piemēram "nahren…" un kāda "mārrutka dēļ". un no sirds patika Raiņa atveidojums (nu viņa peiminekļa) ainās, īpaši tajā kur runa iet par Pūt vējiņi, jo Ziedonis tur skaidri parādija savas dusmas par šīs dziesmas dziedāšanu svinīgos sarīkojumos pēc valsts himnas un par to cik nobružāta un izvazāta šī dziesma ir. un ļoti piedūra aina Ziedonis un prezidente, kurā pēc intonācijas ar neapbruņotu ausi saklausāmā Vairas Vīķes-Freibergas balss cildinošajos apsveikuma vārdos dzejniekam jubilejā, tas dīvainā kārtā izraisīja patiesus smieklus, tādus – no visas sirds.
IESAKU JUMS NO VISAS SIRDS, ZIEDONI NAV IESPĒJAMS NEMĪLĒT.

otrā izrāde uz kuru devāmies bija “Čīkstošais Klusums” nacionālajā teātrī. salīdzinot ar iepriekšējo teātra apmeklējumu, šis bija mazliet level up, jo šeit greznums ņēma virsroku. senums, sarkanais paklājs, greznās kāpnes un mizīgi krāšņā lustra pie griestiem, kas graciozi spīgoļo un neļauj noverst acis no sevis līdz brīdim kameŗ neizdziest gaisma pēc trešā zvana. uz šo izrādi biļetes viennozīmīgi nebija izpārdotas, un bija padaudz tukšu vietu, bet tas laikam ir saprotams, jo izrāde ir ļoti specifiska un visi to nespētu uztvert, kā arī izrāde bez aizspriedumiem un robežām un daudziem tas varētu noteikti neiet pie sirds. šajā izrādē galvenā problēma ir demogrāfiskā situācija, kad visai koši bija izcelta izrādes programiņā padsmit lpp garumā, ar statistiku, tabuliņām un skaitļiem. pati izrāde ir pietiekami naiva un reizē mīļa, tai piemīt īpašā jaunības dulluma garša. un to jau parāda kaut vai izrādes pats sākums ar pilnīgu haosu un puisi, kas savā istabā piepūš prezervatīvus ar hēliju, apzīmē tos ar sejiņām un tad ar ventilātora plūsmu palaiž skatītājos, lai lido. patika kā puiši runāja par bērnu ievešanu no citām valstīm, ka tagd redz mums būs kkādas šķībacainās martas un melnpakaļu lienes, ka tā jau varētu, bet vai tas būtu labs risinājums. viņi piesauca arī Ļeņinu ar polpulāro teicienu – mācīties, mācīties, mācieties! (kurš mums nav svešs). kur viņi tā vietā izmantoja vārdus – pisties, pisties, pisties! (atvainojos par valodu). patika, ka izrādē daudz ko sapratu pateicoties tam ko mācos, un diezgan ļoti noderēja lekcijās un semināros runātais, kā piemēram par kopīgajiem cilvēkiem, kas veidotu kopīgās ģimenes, kur sievas visiem vienas un bērni visiem vieni. par šo universitātē ir tik runāts, ka lai neviens nebūtu labs par citiem visi ir vieni, neviens nevienam tēvs, māte, dēls, meita, bet visi viens otram tēvi, dēli, mātes, meitas, māsas, brāļi, utt. tas lai celtu nacionalitāti un nāciju, lai mēs būtu nevis par sevi , bet par visiem. patika arī izrādes attieksme pret mūsu valdību, jo svarīgākais, kas šajā lugā tiek pateikts ir tas, ka BĒRNI mums ir vislielākā vērtība un, ka mēs viņus radīsim pat bez naudas un atbalsta, jo līdzšinējo valsts atbalstu nekādi nevar uzskatīt par pietiekošu, lai gan tieši viņu interesēs būtu atbalstīt un attīstīt mūsu nāciju. sarunā ar tā saukto dievu izrādē, kurš bija krievu tautības, man patika tas zemteksts, par to, ka mēs jau varbūt, ka zinam ka kkas jāmaina, bet mēs tieši nespējam formulēt, kas tas tieši ir, vai kā to grasāmies paveikt, un tā ir mūsu lielākā problēma. un kā beigās kāds no varoņiem noteica, tad vajag lai tie tur augšā beidzot saprastu kādā pakaļā mēs esam, un mēs paši lai beidzot to apjēgtu, un tad viss kas mums atliek ir tikai atcerēties Latviju.. (šis izraisīja mazliet skumjas, par to cik patieši tas viss ir).
pēc izrādes viennozīmīgi bija daudz pārdomu un mazais sentiments par patriotisko un nācijas kopbūšanu.
IESAKU NOTEIKTI SAVIEM POLITOLODZIŅIEM, PATIKS.

pēc šīs teātra nedēļas organismā ir pavisam siltas sajūtas iekšiņā. gribēsies tagad uz teātri noteikti doties biežāk, un cerams tā arī sanāks. paldies par teātri dzīve, līdz nākošajai reizei. (:

20110117

new year.

bildisu-izlase--10
[ņu tātad es mēģināšu saņemties, jo pēdējās kādas 7 reizes, kad centos piesēsties pie blogošanas tas beidzās ar kādu 15min. skatīšanos uz pulsējošos svītriņu un pēc tam šis lapas aizvēršanu.]

šis jaunais gads bija vairāk kā tikai vārdos aprakstāms, un es nemaz nenošēloju, ka tas tika sagaidīts kā tika un tiēši ar tādiem cilvēkiem, jo savādāk tas nebūtu bijis tas. ^____^ un pēc šāda jaunā gada es nemaz nešaubos tieši cik lielisks būs šis 2011. gads no visiem iespējamajiem aspektiem.!

mans vakars sākās Ievas satikšanu centrā un rimi izpirkšanu (kur satiku arī senu klasesbiedru Ediju un arī mūsu jauko pasniedzēju Ījabu, kur pavisam jauki novēlēja jauku jauno gadu). pēc tam tika satiktas pāris Ievas draudzenes un mēs devāmies tālāk Andas virzienā (jāpiemin, ka trolejbusā bija bērns viscaur žirafes pūkainā kostīmā). kad satikām Andu devāmies beidzot uz mūsu gala mērķi – Ziepniekkalnu, kur atradās Anda dzīvoklis, kur tas ar saviem jaunākajiem, bet tik pat mīļajiem cilvēkiem sagaidīju savu 2011. pēc ierašanās tika sataisīts daudz ēdiena, un protams, sajaukti pirmie kokteiļi (kas man par neierastu faktu bija ar šņabi, jo es tādu tehniski nedzeru, bet secinu, ka pa jaunajiem gadiem parasti sanāk). 23:00 tā smuki visi sarakstījām jaunā gada vēlmītes, lai tās pusnaktī varētu sadedzināt, kā arī uz balkona cēlām sniegavīrus, tas bija jauki – tā kkā kavējām laiciņu līdz pusnaktij, un kad pulkstens rādīja bez 20min. divpadsmit mēs saģērbāmies un devāmies tā pavisam draudzīgi ārā ar daudz šampanieša pudelēm rokās. ārā runājāmies un smējāmies līdz iekāpām pusnaktī un iesākām savu gadu ar salūta blīkšķi, brīnumsvecīšu gaismiņām, vēlmīšu sadedzināšanu un šampaniešu atkorķēšanu un dzeršanu pa apli, jo esam taču draudzīgi (jāpiemin, ka viens korķis man tā arī palika jakas kabatā un tagad tā ir šķiet mana veiksmīte). un tas izskatījās apmēram šādi:
IMG_5215
[ar Pūčuku vēl pirms pusnakts.]
IMG_5221
[ar lieliskajām meitenēm Polliju un Pūčuku jau 2011.]
IMG_5241
[tieši tik skaists salūts mums bija.]
IMG_5235
[un tā mēs dedzinājām mūsu 2011. gada vēlmītes.]
IMG_5249
[šī bilde vnk ir spešal, jo mums ar Ievu garšo Martini Asti.]
IMG_5224
[un jo mēs ar Pūčuku esam kārtīgas un nekad nedaram blēņas.]

un pēc oficiālās daļas sākās jautrība, pirms kuras protams bija visu mīļo cilvēku sazvanīšana un apsveikšana. un tad mēs vērtījāmies sniegā, vai pareizāk par to parūpējās mūsu jaukie vakara vīrieši. grūšana sniegā bija fun, pēc tam rokas vnk bija nejūtīgas, sniegs bija visur, bet laimīgas sejas bija visiem, un tas protams ir pats galvenais. hehe. *giggle* nu kkā šitā:
IMG_5255
[Mārtiņš cītīgi vārta Ievu.]
IMG_5256
[tad mēs vārtam Mārtiņu un es runāju pa telefonu.]
IMG_5260
[tad es tiku izvārtīta un protams Mārtiņa neviltotas prieks, taču es turpinu runāt pa telefonu.]
IMG_5267
[tad tiek izvārtīta atkal Ieva.]
IMG_5266
[Mārtiņš cenšas mani izvārtīt, taču es cenšos neļauties.]
IMG_5268
[bet man neizdevās – Mārtiņš uzvarēja.]
IMG_5277
[un tā mēs braucām ar liftu 4ītī atpakaļ uz dzīvokli, haha jauka bilde.]

dzīvoklī protams visi sasildījāmies, izsmējāmies un turpinājām ballēties. tika sazvanīti daudzi cilvēki, tai skaitā jūrmalnieki, kur ilgi tika runāts ar Māri (tas bija jauki). bija arī visādas jaukas sarunas ar Andu un Ievu, līdz mēs izlēmām, ka laikam beidzot lēnām vajadzētu sākt virzīties uz vecrīgas pusi. kad sākām apzvanīt visus iespējamos rīgas taķšus sapratām, ka esam lielās nepatikšanās, jo visi solīja neātrāk kā pēc 3h, kas mums protams galīgi nederēja. atcerējos, ka pirms došanās ārā no mājastajā vakarā biju draugos izlasījusi, ka viens no pamatskolas klasesbiedriem solījās piestrādāt par šoferi, tākā nebija ko zaudēt piezvanīju Ivaram, viņš gan bija jau iedzēris tādēļ teica, ka nāksies diemžēl apbēdināt, tā jauki parunājāmies un teicām atā. bijām jau ar Ievu un Andu gatavas doties uz vecrīgu kājām, kad man atzvanīja Ivars un teica, ka esot parēķinājis un viņš vēl varot braukt, ja mums vajag, ahhh tas bija skaisti, cilvēks kurš faking 4gadus jau kā nebija satikts atbrauca mums pakaļ un aizvizināja līdz pašam centram un pieveda tieši klāt vietai kur vajadzēja, vai nav jauki, ka ir tādi cilvēki. protams, pirms tas notika, kad devāmies līdz viņa mašīnai ziepniekkalnā mēs ar Ievu izdomājām nonest Andu sniegā, viņa laikam sajuta un jau laikus sāka skriet, taču viņa nekur neaizbēga un tika izvārtīta. :D

vecrīgā pirmais protams devāmies uz šotiem. tākā manējie bija iekāpuši pelmeņos, tad uzreiz viņus nesatiku, bet gan pēc laiciņa, pa to laiku mēs šotos iegriezām ballīti ar pāris jāgerīšiem, namnam, tik jauki sasilda viņi vienmēr. un pēc laiciņa ieradās arī mani jaukie Krista un Matīss. tad sekoja daudz jēgerīšu šotu un vēl visādu citu, kas tika tukšoti viens pēc otra, jo taču ballītēēēē...! smējāmies daudz daudz un kad izgājām uz brītiņu ārā ar Kristu, Matīsu un Ievu, tad nedaudz sanāca Ievu pavārtīt sniegā, lai gan viņa jau pati viņā iekrita. *giggle*. anyways, jāāā bija superrrrrr emocijassssssss, jo manējie + savējie bija jauki draudzīgi (patika, ka Ievai bija prieks par to, ka viņu jau zināja). un ārā TIK ļoti sniga, sniga, sniga + vēl tika paspēts parunāt ar Začestu, kurš ballējās savā Jēkabpilī. un ballīte bija aptuveni tieši šitik super:
IMG_5287
[šādi ieradās manējie zaķīši.]
DSC05447-1
[ar manu vismīļāko idiņu.]
IMG_5291
[ar visforšākajām LETAS meičām.]
IMG_5307
[jo mēs taču esam tieši tik funny un awesome.]
IMG_5323
[un tā es mazliet vārtu Ievu.]

tad sagaidījuši Andu mēs turpinājāms mūsu ceļojumu uz Atslēgām, ārā gan pavisam traki sniga un iet bija riktīgi fun :D, bet galā jau kkā nonācām. tur mazliet ar pabijām:
DSC05453-1
[tā mēs ar Kristu tur mazliet pamuļķojāmies.]

kamēr, Ieva ar Andu mazliet palika šeit, mēs aizdevāmies uz blakus esošo kiwi bāru ciemos pie mūsu foršās kursabiedrenes Līnas. tad es mazliet aizdevos atpakāl uz Atslēgām, kur jau šis tas bija noticis, Ievai bija palicis slikti no viena paģiskā Matīsa šota (fui odziņai). Anda toties sēdēja ar zābakiem rokās, jo viņai bija jāpierāda kādam čalim, ka ir patiešām tik gara. okkk :D noskaidroju to, ka Ieva tiks sūtīta uz mājām (sad par to bija), un tad atkal aizdevos atpakaļ pie savējiem, kas palika kiwi bārā, kur nu jau bija atnākušas Kristas foršās meičas Liene un Santa, kā arī pēc laiciņa ieplanēja Renārs. :) ballīte vārdu sakot turpinājās. izgājām uz brītiņu ārā, kur protams panesās arī vārtīšana sniegā, centos nogāzt Renāru kā vietā viņš protams mani forši izvārtīja, mī fail. :D tad devāmies atpakaļ, citiem šoti, citiem alus, bet galvenais, ka bilde:
DSC05462-1

[ar visforšakajiem kursabiedriem un draudziņiem.]

tad laikam es esot izgājusi ārā (nu labi es to atceros, jo manlikās, ka man paliks slikti). bet neaceros es to, ka piezvanīju Kristai un liku iznākt ārā, un kad viņa esot iznākusi, es esot pateikusi, ka gribu apsēsties un vnk apsēdos. :D LOL, paldies. tad saņēmu sms no Andas, un devos pie viņas. Ieva bija jau prom un Anda bija atstāta viena, tad nu paņēmām Andu un ar Kristu devāmies uz šotiem, kur tika pievarēts pēdējais jāgerītis, kas tad arī iegrieza manu jauno gadu tieši tik ļoti, ka jāāā FUN. protams, ir vēl pāris interesantu lietu, bet visu jau izstāstīt gluži nevar ir lietas kurām jāpaliek manā prātā un to cilvēku prātos, kas šajā awesome naktī bija ar mani. tad nu arī šķīrāmies, Anda devās tālāk un mēs ar Kristu atpakaļ pie mūsējiem. bet pēc laiciņa jau arī nolēmām doties mājās pie Kristas, un tur arī nonācām 9os no rīta, super. tur satikām Grāvi, kura pavisam superīgi bija nogulējusi visu jauno gadu, funny. un tad es savā somā atradu čīzburgeru un pižiku (Ievas), forši to neatcerēties, kas un kā. un tad devāmies čučēt, ar super emocijām un smaidu, ahhhh, LIELISKI.!

no rīta mani pamodināja Ievas zvans, pasmējāmies un jā viņai bija nozudis fotoaparāts, taču tas laimīgi atradās pie Andas, tāpat kā Ievas pižiks pie manis. viss ir labi, kas labi beidzās. *sun* un tad kkad nākošās dienas vidū laimīga devos mājās vēl paspējot kopā ar Kristu un Grāvi pavadīt Lieni, kā arī pabūt ar tām abām liepājniecēm pelmeņos un vēl parunāt ar Začestu, kuram nu bija pavisam super balss, haha. :D anyways, viss bija tieši tik lieliski, ka gribējās visu vēl un vēl un vēl, patiesībā vēl joprojām gribās, tā bija tik laba ballīte, tādu vairs atkārtot nevar, var tikai vēl labāk.! ahh, emocijas, tās emocijas ir neaprakstāmas. ^____^ bija pareizie cilvēki, pareizās vietas un viss, kas notika tajā naktī palika tajā naktī starp cilvēkiem, kas tur bija. un vēl tagad tiek atcerētas lietas un par to šad tad pasmiets un parunāts, super. PALDIES – lielisks iesākums vēl lieliskākam gadam, kas mūs visus foršos sagaida.!

we-love-gifs-19

HELLO 2011, i love you already.

20101117

jo par ballītēm nav nekā labāka kā vien vēl labākas ballītes.

tumblr_lbgyg7dXDY1qcrss4o1_500_large
beidzot jāizdara kkas kas mani patiešām iepriecina starp visu trako, kas apkārt notiek un jāuzraksta šeit par manu un Letas kolēģu ballīti pagājušajā 6dienā. *sun*

mm, patīkamais fakts visā bija tas, ka beidzot ieradās gandrīz visi visi Letinieki un mēs aizņēmām tehniski visu bāru Atslēgas. ar Ievu beidzot arī paspējām ātrāk par citiem, kas priekš mums abām ejot pataisno no darba uz ballīti parasti beidzas ar stundas kavēšanos. anyways, tad kad ieradās vēl Jūrmalnieki, tad vispār bārs bija pārlādēt, kaut vai uz mazu brīdi jo Jūrmalnieki riktīgas sēnes un aizdevās ātri prom un pat aizbrauca mājās ar pēdējo vilcienu, pfff.

lai aprakstītu šo ballīti varu teikt tikai vienu, ka es patiešām sen, jā sen nebiju bijusi tādā pālī un karuselī kā šoreiz un es par to tik ļoti priecājos, ah. protams daudz jo daudz smieklu, jo ar šiem cilvēkiem vnk nu nevar būt serious un viņi izraisa smaidus, faking like them, es nezinu kur man tā noveicies ar cilvēkiem manā dzīvē, dažreiz pati par to pabrīnos, vai patiešām esmu viņus visus pelnījusi. jo pat tie kuri aiziet, viņu vietā uzrodas daudz labāki. šo es nekad nesapratīšu, bet es baudu un smaidu. jā sēdējām draudzīgi pie veseliem 4 sastumtiem galdiņiem kopā un runājāmies un protams dzērām daudz alu un skatījāmies mazliet bumbu spēli vai kā mēs smējāmies nu jāāā – ballzzzzz. *giggle* un vispār tadi domu graudi atkal nāca vaļā visiem, ka džīz galvenais, ka visiem puslīdz vienādi sabojāta uztvere so viss ideāli. protams, atkal dzēru savu jauno namnamnam atklājumu zilo lagūnu šoriez dubūlto, lai vairāk prieciņa, fascinē mani tā izteikti zilā tosola krāsa. ^____^

tad kad čaļu bars izdomāja pievērsties pokera spēlēšanai izdomājām ar andu, ievu, lauri un aigaru doties uz šotiem, protams apgājām milzīgu līkumu, jo redz pa taisno jau nemācējām. *giggle* anyways, tur uz sakariem vnk tikām pie milzum daudz free shots un tika izdzerti daudz jāgerīši ar enerģiju (hihi, tādas klepuszāles) un tad iegriezās ballīte, jo free shotu skaitīšana pie noteiktas robežas izbeidzās un vnk pārgāja entajos, verī nais. un tad dejojām, dejojām, dejojām. shotos tajā naktī spēlēja bindemanis (vnk wtf pirmkāt) un jā viņš tāds lašara jo gājām ar ievu pasūtīt mūsu Letas vakaru maiņu dziesmu lalalalala, normunds rutulis, bet viņš čist tāds lašara, ka nezināja, nu vnk lol. bet nu viņš vismaz uzlika kūl dziesmu citu so jā varējām turpināt ballēties. tā nu tur gāja shoti un dejas uz rinķi līdz izdomājām aizdoties back uz atslēgām un apskatīties kā tad viņiem klājas tur. tā kā jau bija ļoti agrs 7dienas rīts, tad visi lēnām taisījās uz mājiņām. izsmējāmies tur, daži vēl aizrotējām uz hesīti protams, jo kā tad bez tā ballīšu agros rītos un tad devāmies katrs pa mājiņām. murrr. :) [vispār sanāca būt super karuselī ļoti lēti.! nais i like.]

protams bija vēl daudz mazo jauko sīkumu, bet tie.. tie lai paliek pie manīm varu tik pateikt to, ka esmu sākusi jau kost arī šiem cilvēkiem, hihi. tagad viņi patiešām zin, kas es par kaķēnu. ^^ bija super, ir super un awesome cilvēki. kā vienmēr esmu īstajā vietā un laikā, man vienkārši dzīvē dažreiz veicas. un kad man veicas, tad parasti dubultā, nemainītu to pret neko.

paldies tiem, kas 6dien bija Atslēgās un lika smaidīt. ^_____^
un publisks fui Jūrmalniekiem, kas ir sēnes. un vispār čau Ievu, dikti patīk šī bilde ar tevi, murrr.

IMG_5013-1b

20100317

when someone says jump – jump.

2v9arrr
ahh, man vienmēr tik ļoti šī bilde ir patikusi. hihi. *sun*

ņu ko esmu sarakstījusi savas domas attiecībā par kursa darbu uz lapas un rīt būs pirmā sanākšana. tad viss tik izlikts galdā un bīdīsim 4atā lietas kopā, redzēsim, kas sanāks un ceru, ka viņai patiks, jo negribu vairāk neko pārdomāt. pietiek jau, ka tēma daļēji bija jānomaina. un vispār šodien tehniski jānodod x10 referāts, bet nu jā nē paldies es atsakos. so fak it.

šodien stulbā kuce ziema atkal uzdarbojās un sasniga vēl vairāk netikai no rīta, bet arī tagad naktī. vnk nu bet nopietni viņa nevar aizvākties. es gribu pavasari, daudz saules, nokusušu asfaltu un kurpes. daudz kurpju ikdienā un dzert alu krastmalā vai jebkurā citā super foršā vietā ārā. ārā saulītē. nū kāmōn.! bļe.

vispār pēdējā laikā neatliek laika apsēsties un normāli parakstīt lietas. stāv arī iesāktas divas grāmatas, kuras gribas pabeigt. ir uzrakstīta viena nodaļa grāmatai ko sāku, taču ar visu rutīnu skola, mājas, bibliotēka un vēl šādi tādi mazie prieciņi tam neatliek laika, lai gan gribētos. gribētos parakstīt grāmatu tālāk, gribētos vnk parakstīt kā agrāk ar dvēseli un emocijām un mazliet melanholijas. bet laikam tuvākajā laikā nespīd. diemžēl. sanāk tik tādi ātrie ikdienas atstāsti un viss. tā vēsi un bezpersoniski. iu. bet laikam tas tāpēc ka tā drūmā ziema mani nomāc. pluss vajag kkādu action lai kkas tomēr virzītos uz priekšu. ehh.

vismaz priecē, ka no 29.marta sākas mazas brīvdienas, kuras iespējams sanāks pavadīt uz prāmja. jēj. ballītēēē. ^_____^ tas ir tas ko man viss vairāk pašlaik vajag. turklāt ar māsīcu un zviedriju un āā viņu skaistajiem vīriešiem un protams arī h&m. anyway ir arī mazie vakara prieciņi sarakstoties ar jauno cilvēku un i šodien nospriedām, ka vispār forši būtu atgriezties bērnudārzā tur viss bija tik skaisti un labi un fun. ehh the good times. *sun* gribas ballīti, bet dobelē nevis rīgā. jā, gribas pārmaiņas pēc tos cilvēkus, un ļoti iespējams, ka tieši to vienu cilvēku. *giggle* bet brīvdienas man patīk šis vārds. un vēl joprojām gaidu lietas no ebay, lai gan kāda jēga pavasara jau nav. :(

rīt bāra un tad jau 4diena. šī nedēļa ir atkal var jau apgalvot, ka pagājusi. akdievs kā tas laiks skrien. tuliņ jau būs aprīlis. džīz. patiešām grūti aptvert kur tas laiks paliek. bet izdarīts tik maz. un vispār jādodas čučēt, jo rīt gara diena, pēc szf jāsatiek mana mīļā meitene ieva un jāapsveic viņa beidzot 18 gados. *sun*

20091210

teaspoons and sugar.

tasse_large

kabatas pilnas ar cukuru. bet jauki tā. ^___^
šodiena kā jau kārtējā diena. minūtes skrien un paiet. cilvēki nāk un aiziet. ieva šodien nopirka smuku sarkanu kleitu ziemas ballei. mm. būsim saskaņotas. un vēl prieks par visiem mazajiem zaķīšiem, kas cītīgi pilda mūsu aptauju, tomēr laikam sabijās, ka nozagsim viņiem ziemassvētkus. *giggle*
šodien vēl nedaudz tagad vakarā atgriezos pie pārbaudītām vērtībām. pie imanta ziedoņa un taureņu uzbrukuma. kaut kā tomēr šis pluss mīnuss vienīgais no skolas laikiem un literatūras stundām ko spēju lasīt un lasīt, vēl un vēl. kaut kā tomēr nevaru pateikt ardievu tiem saviem taureņiem. kaut kā tomēr viņi turpina atgriezties pat kad visus logus un durvis esmu aizvērusi. mani trakojošie taureņi. hmm..

***
ko nozīmē šis taureņu mākonis?
vai tas ir sveiciens vai uzbrukums?
varbūt mēs esam par lielu savā viengabalā un traucējam rotaļu? varbūt zilonis tūliņ sadalīsies trīstūkstoš taureņos un arī nāks pār mums taureņu mākonī? varbūt ziloņi tikai izliekas par ziloņiem, bet patiesībā viņi ir milzīgi taureņu cietokšņi, taureņu milzīgi čemodāni?ko nozīmē šis taureņu uzbrukums? varbūt taureņi ir brīvas un nepakļautas minūtes, kaut kādi stundu atlikumi, kas rāda, ka laiks nav taisngaitas un tas var izlausties no stundu apļa un mētāties pļavā pēc savas patikas? tā būs, tā būs! mēs esam tuvu patiesībai: taureņi ir sekundes. un taureņu mākonis ir brīvs laiks, un taureņu svaidīšanās ir vienīgā viņu vērtība šai taisnvirziena pasaulē: viņi liecina, ka ceļš ir par taisnu, lai skaisti dzīvotu, un arī upe tek pārāk taisni. un arī putns ir par nekustīgu debesīs, lai saprastu brīvību.

***
es izlūdzos vienu brīdi miera šajā ņirboņā, apstāšanās brīdi, vienu sastinguma brīdi.
es izlūdzos nejust šos taureņus, neredzēt viņu krāsas, nedzirdēt čaboņu, es izlūdzos nesajust.
es izlūdzos ne negribēt viņus, ne gribēt — lai viņi ir, kā ir, lai es esmu, kā esmu.
lai es nemīlu viņus, vienu brīdi lai es nemīlu viņus, vienu mirkli lai viņi izlūst man, izgaist un es palieku viens vienīgs.
es izlūdzos vienu brīdi, lai es palieku viens vienīgs — taureņu vidū brīvs bez taureņiem.
ak, es trenēju savu redzi, lai es varētu neredzēt. es modinu savu dzirdi, lai es varētu nedzirdēt. un es izlūdzos sev vārdu, kas nesauc vārdā. saki, ka esmu apklusis. saki, ka esi apklusis. saki, ka ir kluss.

***
kastaņu sveču laikā atnāca taurenis un prasīja, kam šīs pilis pieder. es teicu: tās ir pavasara pilis un drīz varbūt nodegs.
nu, teica taurenis, kamēr nedeg, mēs tur padzīvosim. es teicu: bet, kad nodegs, paliks tikai pelni.
nu, teica taurenis, visas tās krāsas uz mūsu spārniem — tie jau arī ir tikai pelni no pilīm, kas nodegušas.

***
mēs vienmēr dzīvi nokavējam
kad skrienam pakaļ kādam vējam
jo nozīmes nav nākotnējam
ne arī vakarējam
bet tam, ko tieši tagad ejam
ar mūsu pašu labām sejām
tai gaismai, ko mēs tagad lejam.

***
nekas nekur nav taisnveida.
es esmu vējš, tu esi kleita,
un brāzieni, un pusnopūtas,
un virpuļi – ir mūsu jūtas.
var būt, ka tie nav uzbrukumi,
bet skaisti pārtopoši dūmi,
un taurenītis, vēja nests,
mums ir kā liktens nolikts tests.

***
te dzīvo teātra tauriņi. viņi dzīvo tikai šovakar.
viņi elpo parfīmus un čaukst kā konfektes starpbrīžos.
tad viņi vēl uzpeld ar aplausiem līdz lustrai un pāri galvām gāžas uz garderobi, kur viņus vēl pēdējā atspulgā kā numuriņus padod garderobistei, kas tos apmaina pret botēm, cepurēm un kažokiem. katru vakaru, pie garderobes āķa pakārti, viņi mirst.
[mm. šis ideālas sajūtas izraisa manī.]

***
kāpēc taureņi skrien svaidīdamies?
viņi mētājas no brīvās sekundes brīvajā.
viņi meklē atbrīvoto laiku.
viņi manevrē no nesamocītās sekundes nesamocītajā.
tie brīvus brīžus meklē, brīvus brīžus, no kuriem
sanāk atbrīvotais laiks.

***
bet varbūt tie ir Dabas Lielie Smiekli.
un daba nesmejas caur ziediem, ne caur augļiem, bet viņai uznāk taureņi kā smiekli un – vienkārši – šai zemei smejas sirds?

***
vienu dienu mans taureņu albums bija pazudis no manām atvilktnēm. es sapratu – kāpēc.
es biju uzzinājis kaut ko, ko man neklājās zināt.
manā albumā bija senmeklētās taureņu kartes.
man kļuva bail par savu drošību.

***
taureņi ir
brīvi, un viņiem nav jāfotografējas. tikai brīvie nefotografējas. tikai brīvie negrib fotografēties.

***
es esmu taureņu lidlauks, pilni taureņu man pleci.

***
iet no mūstaureņiem prom uz cittaureņiem – pie taureņiem vēl lielākiem –
virs saules.

***
nakts melnā cukurgraudā es nomierinos negribas vairs raudāt.

***

un cilvēcības augstākajās virsotnēs man ir bail – tur viss pārāk skaists.

***

nekas nekur nav taisnveida, pat zvaigznes zigu zagu krīt.

***
kad tu sapratīsi, ka taisne ir netaisna, tu sāksi dejot.

***
apturēt – tas nav zināt, paturēt – tas ir mocīties, dabūt ir – apstādināt.

***
es neesmu vairs dzejnieks. es biju vakardien.

***

tā manas atmiņas ar ziedoni un taureņiem šovakar ir galā. bet nekur jau viņi nepazudīs. tie turpinās maigi lidināties manās domās un dvēselē. mm. mani taureņi. ^____^

skan: noah and the whale – blue skies, paul tiernan - how to say goodbye, bethany joy galeotti of everly - mrs. scott.

20091111

pictures reminds us all of what we used to be.

tumblr_kslfs6jC5h1qzxubko1_500_large

šodien bija jauka diena. daudz labu lietu notikās. viss sākās ar lietu naktī. *love* mārtiņu nosvinējām labi, saēdāmies kūku un jauki, ka viņam patika mūsu dāvana. runčuks iepriecināja ar 7nieciņu par, ko vispār superlaimīte. ^___^ guna ar ievu šodien vispār tādas saulītes, ka nevar nesmaidīt. un ieva nevarēja nomazgāt to ko vakar sazīmēju viņai uz rokas. *giggle* un guna ir jauka mamma (kas gan dažreiz sit savus bērnus, bet kurš gan nevar paciest zilu aci vai lauztu roku, ja vēlāk tev 4gadīgam bērnam viņa izmaksā alu). supermamma, kurš tādu negribētu. :*
tad pasēdējām nedaudz čilī un iedzērām alu. atnākot mājās saņēmu ziņu, ka labākais draugs atgriezies no londonas. beidzot mājās. ahh tāds prieciņš gribas satikt viņu. un vēl jāsagaida viņa kartiņa no londonas, kas kavējas pastnieku streika dēļ. :D
rīt tomiņam izrāde, gribas dikti aizdoties, bēt nezinu vai sanāks, jo jāpasēž bibliotēkā pēc augstskolas. nu ja nesanāks, tad nekas būs vēl viņa fōršās izrādes. ^^
šovakar turpinu sarunāties ar varētu teikt aizliegto cilvēku manā dzīvē. bēt fāk it. es nevaru bez cilvēks, kurš par visiem 374% ir mans dvēseles radinieks mūzikas ziņā. šīs liriskās dziesmas, kas apvij mūsu dzīves un notikumus tajās ir vnk supervērtīgas un vienmēr paliks. *sun* un es pat varētu apgalvot, ka ir miers. iespējams kā vecajos labajos laikos, ja piemirst visu, kas noticis.. bet tā pat good times tepat vien ir – dziesmās, domās, tekstos, sirdī un dvēselē..
rīt varbūt satikšu savu mazo mīļumiņu. daudz kas stāstāms viņai un zinu, ka viņa atkal sastrādājusi trakas lietas. kā vienmēr mana mazā saule. :*
šodienas one tree hill jaunājā sērijā bija super mīļš moments. vnk tā iekrita sirsniņā. ^___^
savilku atkal jaunas liriskās dziesmiņas. jā zinu esmu atkarīga no viņām. un tagad tuvākās dienas mana atkarība būs Ryan Calhoun dziesmiņas. vnk tiiik daudz atmiņas nāk prātā viņu klausoties. mhh..
un jēss jēss šodien esmu laimīga. un to var just. sēžu, smaidu un runājos ar jaukiem cilvēkiem un galvā skan raians, ko gan dažreiz vairāk vajag, lai es varētu justies pavisam laimīga. skaisti. ^___^

..so tell me baby, why should i let you go
give me 20 good reasons, i need to know..

unun vēl šodien facebook pildīju kkādas mistiskās lietas un man paziņoja to, ka dēļ tā, ka esmu dzimusi augustā man piemīt šādas lietas:
- Loves to joke
- Attractive
- Suave and caring
- Brave and fearless
- Extraordinary spirit
- Observant
- Angry when provoked
- Firm and has leadership qualities
- Careful and cautious

interesanti katrā ziņā. neteikšu, ka nav patiesība. (: un šeit jums vēl vakara gaišā doma:
„Pasaulei nav gala un debesīm nav malas.
Īstā dzīve ir liela kā pasaule un augsta kā debess.”
/ K.Skalbe/

iesim tagad čučēt un tad jau redzēsim kādas skaistas lietas par ko priecāties mums atnesīs rītdiena.. mīlu. :*

i scream so loud, but somehow I can’t make a sound
i reach for the stars, but sometimes I reach too far
i’m slipping away, I’m losing control of what I know
but I’m not running away, just trying to find out where I go
[mmm]

skan: ryan calhoun - slipping away, ryan calhoun - what i want, thirsty merc – 20 good reasons, shane alexander - feels like the end,
dashboard confessional - belle of the boulevard, the avett brothers - i and love and you, augustana – boston, jet – look what you’ve done [memories], utt.

Ryan Calhoun – Undone vnk mīlu šo dziesmiņu. tik perfekta. ^___^

edit: un es blogu izveidoju 11.11. - 1:11 krīīīpīīī, es tagad degšu ellē or smth. *giggle*