Rāda ziņas ar etiķeti ballīte. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti ballīte. Rādīt visas ziņas

20110614

break the night with colors.

Modes-supermegagigapaka-199
oolalalāā *sun* šodien bija tāda forša – saulaina. un dzīves krāsiņu pilna.! viennozīmīgi lielais prieks par Ievas prieciņiem un saulstarošanas periodu, beidzot kāds ir shinny un tas silda, un jā Ieva noteikti šodien dzīvo uz citas pasaulītes :D jo pirmkārt jau viņa atstāja savu kredītkarti bankomātā un aizgāja, bet viss ir okey, sitācija tiek kontrolēta. otrkārt, viņa pīpējot izmeta cigareti no rokām (diemžēl šito palaidu garām, bet Laila saka, ka funny bija, un ar savu dzīvo iztēli un zinot Ievu – jā, bija labs skats noteikti). treškārt, zīmējot oktokaķi ar galvu atvēra cd-rom un noraustījās salecoties. kkas bija vēl, bet visu jau atcerēties nevar saistībā ar šo lielisko putnēnu, vienmēr good times no matter what. pat mazliet bail iedomāties cik lielisks būs Tallinas trips, jo kā nekā 8h vilcienā vienā virzienā, omg es izsmiešu savas aknas no kuņģīša or smth :D un vēl mana šodien pērle braucot trolejbusā no VID’a, kur btw tāda birokrātija, ka maz neliekas. roka bik nogurst no to daudzo papīru aizpildīšanas. tātad jā pērle runājot par Ievas nedēļas nogali ballējoties: “eju pa ielu – skatos pa labi, aizdzertas sejas; skatos pa kreisi – arī Ieva.” *sun* savējie sapratīs. c(:

šodien vēl ir sanācis tā pavisam jauki parunāt ar sen nesatiktiem cilvēkiem, btw vispār netikai šodien, jau visu šo mēnesi. ir patīkami, ka par tevi atceras un patiesībā, kad tu atceries par seniem piedzīvojumiem. forši, ka šo 3dien iespējams satikšu pāris cilvēkus, kuri dzīvē ienāca pirms nu jau 7 gadiem (ārprāts.!) angļu valodas nometnē, un viena no toreiz english studentēm-pasniedzējām vēlas mūs satikt kamēr ir LV (vnk nesaprotu kā viņa mūs vēl atceras, taču tādi sīči bijām), un vēlas, lai mazliet palīdzam doktorantūras darbā – awesome pasākums būs. (: vēl nesen runājos ar Alisi, kuru noteikti arī tuvākajā laikā būtu ļoti liels prieks satikt, un minku Dagni vēl jo vairāk, bet strādājošiem cilvēkiem grūtāk savienot savus grafikus, lai abi brīvi kādā dienā, bet nekas it will be done. :) un tad vēl šādi tādi cilvēki, būs busy summer, kas protams ir verī nais. *sun* un tad.! un tad 1dien jau off to Tallinn baby.! tur būs tāda forša trīs dienu ballīte ar lielisko 30 seconds to mars koncertu pa vidu visam, un smiekli noteikti daudz smieklu kā vienmēr. ^___^ ahh, love my life. pilnīgi ne par ko nevaru šobrīd sūdzēties, jo šī vasara jau labu laiciņu ir savos uzdevumu augstumos un tieši tik laba kā cerēts, un tālāk kā vienmēr – tik uz augšu.. un saulstaroties *sun* murrr, mīlu.

šodien vēl nopirku tādu pavisam mazu un dikti mīļu grāmatiņu, jo nevaru tācu no grāmatnīcas iznākt tukšām rokām, dēmn. Lilli L’Arronge – Par Tevi un no tās jums citēšu vienu lapas pusi, kas dikti iekrita domās (un nav šis jāpielāgo kādai konkrētai personai, tas tā vispārīgi par visiem, ar kuriem bijuši lieliski piedzīvojumi) –
”tu pietrūksti man cilvēkos, tu pietrūksti man lietās, tu trūksti visos laikos man un itin visās vietās.”. noteikti iesaku, šo mazo prieciņa grāmatiņu jaukiem cilvēkiem, kas grib ar pāris lapas pusēm ikdienā pasmaidīt, kad paliek mazliet grūti, jo ilustrācijas arī visnotaļ jaukas un piemīlīgas. ^____^

20110517

heavenly intoxicated.

We-own-the-sky-24

labvakar mani jaukie meža zvēriņi. (:
šovakar laikam vēlos ar jums padalīties savā prieciņā par dažiem nieciņiem. pirmām kārtām jau laikam jāsāk ar to, ka jau rit 2 nedēļas sākums, kad nedods uz darbiņu. patiesībā tik dīvainas un neierastas sajūtas, un viennozīmīgi varu apgalvot – mīlu būt darbaholiķim. es patiešām nespēju saprast ko dara tie cilvēki, kas nestrādā. kā viņi nejūk prātā no pārlieku daudzā brīvā laika.?! es pa šo nedēļu nu galīgi nespēju pierast pie tik lielas brīvības, un prieks, ka jau parīt atgriezīšos ierastajā rutīniņā, kas man ir tik mīļa. *sun* bet šis brīvais laiciņš man pavisam ļoti bija nepieciešams, lai pabūtu pie visiem iespējamajiem ārstiem, jo veselība bija mazliet sākusi niķoties un pagājušās nedēļas sākumā man tā pavisam skaisti paziņoja, ka man iespējams ir aritmija (slimība, kas mēdz būt veciem cilvēkiem, un retos gadījumos manā vecumā. un manā vecumā tas ir dzīvībai bīstami.), taču pēc daudz un dažādām interesantām pārbaudēm man šodien paziņoja, ka man paldies dievam šī trakuma nav. mans gaidīšanas nemiers ir pārgājis un es vairs neesmu iekšējā karā ar savām emocijām, patiešām kā akmens no sirds novēlās. bet jā katrā ziņā viss šis man lika mazliet apdomāties un nonākt pie pāris secinājumiem, kas turpmāk un forward būs jāievieš manā dzīvītē.

vēl laikam noteikti jāpiemin, 6dien bija muzeju nakts un protams arī eirovīzijas fināls, kurā uzvarēja jaukā Azerbaidžānas dziesmiņa, bet nu tas šobrīd nav tik būtiski. laiciņš katrā ziņā mūs lutināja šajā muzeju naktī un bija patīkami būt vecrīgā, ja vienīgi to cilvēku varēja būt pamazāk, tie pūļi mēdz būt mazliet krītoši uz nerviem. vakars sākās ar alus dzeršanu kanālmalā kopā Kristu, Lauri un Agri, vērojot aktīvo bebra kungu un weird cilvēkus, kas uzvedās kā pirmo reizi dzīvē redzējuši tādu dzīvnieku, vēl runājot visādas muļķības un smejoties, un visbeidzot gaidot Ievu pievienojamies mums. :) bet tā kā tas putniņš mums kavējās savu mazo iemeslu dēļ, tad mēs sākām muzeju apskati bez viņas. visu padarīšanu iesākām ar sporta muzeju, vai pareizāk sakot visu iesākām ar kartes pētīšano un mazo vecrīgas ielu iepazīšanu, lai šo muzeju atrastu, ko pēc mazas maldīšanās starp ielām izdevās tomēr uzziet. nekā traki awesome tur nebija, ja nu vienīgi pūču stuff (savējie sapratīs) :D pēc tam devāmies tālāk uz blakus esošo fotogrāfijas muzeju, kurā es šogad mazliet vīlos, jo apskatīt varēja tik vienu telpu – no seriously wtf.?! tad mūs sazvanīja Ieva un mēģināju viņai izskaidrot ceļu līdz muzejam, bet nu jā nesanāk man skaidrot un Ievai uztvert :D so devāmies līdz Atslēgai, kur bija arī Mārtiņš un Andris. tur nostāvējuši kādu laiciņu ārā tomēr nolēmām par labu vēl viena muzeja apmeklējumam un tāpēc devāmies uz lv nacionālo vēstures muzeju, kuram burtiski mēs izlidojām cauri apsmejot eksponātu, bet bija fun. ar to arī mūsu muzeju nakts noslēdzās, bet iesākās āfterpārtija daļa, kuru ieskandinājām kiwi bārā un ar ko gan citu, ja ne ar šrekiem (btw mēs tur tagad jau esam vip klienti ar savām atlaidītēm, naiss) un tālāk ripojām uz Atslēgu, jo pārbaudītas vērtības ir labas vērtības. tur uzradās arī Andis un 3 Zanes un vēl pāris cilvēki un ballīte uzņēma apgriezienus. protams, bija zilās lagūnas un sidrs un tad ļoti dīvainā kārtā mēs dzērām alu (jāpiemin ka alus ballējoties nebija dzert jau aptuveni 5-6 mēnešus) un mēs ar Ievu beidzot sapratām kur ir maģija, lai būtu ballīte uz pareizajiem viļņiem. (: aii un protams mūsu mīļā tower spēle, kur visi pārsmējāmies un bija kārtējo reizi riktīgs fun ar šiem koka klucīšiem. vispār šajā vakarā secināju, ka mēs smējāmies tiiiik ļoti daudz, kā vēl nekad un pilnīgas muļķības dažbrīd tika runātas, bet tas nekas, jo smieties no sirds taču ir tik skaisti. un tā kkā nemanot mēs aizsmējāmies līdz pat agram rītam, kad bāru slēdza ciet, uzradās gan ašā doma par to, ka jāturpina pasāciens andrejsalā, bet tākā tika piedāvāts free ride at home, es paķēru šo opciju labāk. nu tāda patiešām izdevusies muzeju nakts mums bija, bet kā gan savādāk ar šiem maniem jaukajiem cilvēkiem un smiekliem nonstopā + mazo, bet jauko sarakstīti ar sms ar kādu kurš tajā naktī nevarēja būt ar mums, bet manās domā jau bija gan. :)

šodien noskatoties kādu filmu nācu pie apziņas, ka mums jau visiem pa lielam ir galvā tā sauktais check list’s, ko mēs gribētu savā lieliskajā cilvēkā mums blakus, un patiesību sakot, tas laikam ir cilvēku biggest issue. bet ir taču jāsaprot, ka nav tādas lietas kā perfection un līdz ar to viss šis uzburtais un neīstais mākonis mūs attur no tik daudzām iespējām un patīkamiem piedzīvojumiem. mīlestība taču galu galā ir priekš cilvēkiem, kuri ir reālisti un pietiekoši gudri, lai atļautu sevi uzticēt kādam citam un veidotu visu no sākuma kopā. un tikai ar to visu mēs saprotam, ka mūsu tik ilgi perfekti būvētie sapņi vien patiesībā ir īstas attiecības, nevis kkādi punkti ko izsvītrot no sava lista. tikai tā mēs apzinamies, ka patiesībā tas viens lieliskais cilvēks, nav pilnīgi nekas no tā saraksta, bet ir real un viņš pats, kas ir daudz vairāk par visu, kas sapņots.

un vēl mazliet jāparaksta šeit par to, cik jauki ir piedurties pie kkā, ko es šoreiz gluži vnk nesaprotu, kas tas ir. well, for sure it’s a mystery, even for me. bet man patiešām tīk lidināties kkur mazliet virs zemes, un katru dienu atrast kko, kas tevī mani piedur vēl mazliet vairāk, un parasti tas notiek brīdī, kad es sāku par to visu skaistumu šaubīties. tas laikam nozīmē tikai to, ka liktenis cenšas man pateikt, lai es apstājos un šoreiz necenšos atrast kko, kas man nepatiktu, bet vnk baudu mirkli pēc mirkļa. (: atgriežoties pie tā jaukā, kas notiek ar mani, tad i am not trying anymore, i am just living it. jo ir diezgan lieliskas visas šī sajūtas. un vēl detaļas, tās mazās skaistās sīkās detaļas, ko lielākais vairākums palaiž garām, jo viņiem tas vien nieki šķiet, bet man tā visa krāsainā pasaule ap mani. un arī tu to visu šķiet redzi tā - kā mazus krāsainus stikla gabaliņus, kas glīti sakrīt dzīves kaleidoskopā izveidojot dzīves gleznu. (: es nezinu, kas mani sagaida tālāk, un vai vispār sagaida, bet šobrīd es baudīšu to katru mirkli, kas man ir, ķeršu iespējas un būšu šodienā, jo at the end of the day tas ir viss ko var vēlēties, lai būtu patiešām laimīgs cilvēks ar skatu nākotnē. jaukus sapņus visiem. ^____^
p.s. – neaizmirstiet saskatīt ikdienā tos mazos krāsainos stikliņus, tu nekad nevari zināt, kad kāds no tiem visiem ievilks tevi skaistā piedzīvojumā.!

20110126

kad pietrūkst smaidu.

same-shit-different-day-21
pagājušajās brīvdienās bija veselas divas ballītes, jeb divdienieks un tas pavisam noteikti bija tas, kas nepieciešams. man tas beidzot bija nepieciešams. nesaskatu īstu jēgu ballēties ballītes pēc, bet gan tās sajūtas pēc, ka esi patiešām nopelnījis ballīti, kad vari būt brīvs, kad vari sajust to patieso ballītes garšu uz mēles, un kad zini, jāāā irrrr konekšens. un kad vakara maiņā pirms ballēšanās 5dienā nevari pēdējās stundas nosēdēt mierā, tevi baksta un bīda ballīšnemiers un tu vnk pasaki – viss, pietiks strādāt un tā vietā nopērc fiziņu un iztukšojat to trijatā. tā lūk, ir īstā ballīšu sajūta, vnk IR.!

5dien man bija dikti sen jau gaidītā un plānotā ballīte vecrīgā ar maniem foršajiem letiešiem, un viss kā ierasts protams sākās Atslēgās, kur šoreiz nakti sākām ar inteliģenci un galda spēlēm, cannon printera reklāmu, blue lagūnu un citām tik pat lielām muļķībām, bet galvenais, ka bija dikti jaukas sajūtas un vakara maiņa bija tik pat lieliska kā iekš darbiņa. un vēl jaukāk bija, ka mums pievienojās vakaru maiņu jaunpienācējs Kristiāns, bez kura tagad vairs nesaprotam, kā pirms viņa mums varēja būt tik awesome vakaru maiņu. go figure. un ziniet jaunais repa mākslinieks mums būs pašiem savs eminems, tikai anīīīmens :D anyways, pēc Atslēgām devāmies finally uz kiwi bāru, kur pavisam šokēti satiku dažus no saviem SZFiešiem, kas ieballēja. letiešiem pielipināju pavisam ļoti ņammīgo šotu šreks, un viņiem iegaršojās. sanāca mazliet aprunāties arī ar mr. Začestu, kas ieballēja ar SZFiešiem, un tā kā, līdz devāmies tālāk uz šotu bāru, kur protams aiaiai šoti šoti šoti. laurim ar viltu tika iebarota Hirosima (hehe :D) un viņš tikai šodien to uzzināja, lol. un mēs ar Ievu pat šotos šoreiz dejojām un veselas 2 dziesmas, naiss, level up. pēc tam aizdevāmies uz ČBK, bet tur bija kkāda omīšu ballīte, so devāmies tālāk uz Kaļķiem, bet tākā Kristiānu diemžēl neielaida, tad nācās domāt tālāk, un tālāk devāmies līdz Pulkvedim, bet šokēti par milzīgo rindu, kas bija ārā, nolēmām doties atpakāl uz kiwi bāru, pasēdējām tur, parunājāmies par dzīvi, paspriedām vēl par tiem zābakiem, kas pie griestiem un pat noskaidrojām, ka viņi tur ir pieskrūvēti, ne pielīmēti vai pienagloti, bet pieskrūvēti. nu redz, un tā kaut kā palēnām devāmies uz mājiņām, es mazliet ātrāk kā pārējie, bet bija ļoti lielisks un jauks vakars ar daudz smiekliem un jāāā, maniem letiešiem – Ievu, Andu, Lauri un Kristiānu. :*
un šeit mazliet bildītes no 5dienas ballītes:

IMG_5381-1
[tā sākās mans vakars.. krāsiņāsss.!]
IMG_5389-1b
[ar jaukajām meičām.]
IMG_5397-1
[lielisko Polliju.]
IMG_5438-1
[ar šo vakars turpinājās.]
IMG_5445-1
[dažreiz esmu mīlīgs kaķēns.]
IMG_5457-1a
[buča.]
IMG_5460-1
[jo mums ļoti patīk muļķoties un smieties.]
IMG_5483-1b
[jo man bija dare – nofočēties ar random čali.]
IMG_5488-1a
[jo mums atkal ir tāda bilde šotos, kā iekš new year.]
IMG_5504-1a
[jo bez Kristiāna viss vairs nebūtu tā.]

6dien bija Sančas 21 ballīte iekš Kristas place un vēlāk turpinājās vecrīgā. protams uzcepu šokolādes kūku Sančai, jo kas gan tā par dz.d., ja nav šokolādes kūkas. :) dikti jau patīk, ka apkārt pēkšņi tik daudz superīgu liepājnieku un dažu labu burvīgu jaunu rīdzinieku, prieks būt starp visiem šiem cilvēkiem, un tik vien kā jāpabrīnas par to kāpēc jau nebiju šos visus jaukos satikusi un iepazinusi ātrāk. Sanča nu ļoti bija priecīga par sagaidīšanu un visu, visu, jo kā nekā viņa mums bija tāda pavisam spešal, jo tā bija viņas diena.! saēdāmies kūkas, izsmējāmies, safotogrāfējām daudz bilžukus, izdziedājāmies, izmētājām balonus un tad, tad jau lēnām devāmies uz vecrīgu. protams pirms pašas iziešanas jau nebūs tā, ka kaut kas nenoies greizi – aizkrita toaletes durvis, āāā ko nu, fak that vecrīga svarīgāka. nolēmām, ka ja neviens nepīkstina trolejbusā, tad neviens, jo ja metīs, tad metīs mūs visus ārā. kamēr gaidījām trolejbusu Sanča atcerējās, ka aizmirsa jaciņu un protams kamēr viņas ar Kristu un Lēvi devās pēc tās nokavējām trolejbusu. kad viņas atgriezās nācās labu laiciņu gaidīt, bet tad nu pekšņi piestāja kāds vīrietis un piedāvājās aizvest, tas jau nekas, ka aizmugurē bija 7 meitenes, bet Paco kā karalis sēdēja ērti priekšā, ehh. anyways, nonākot vecrīgā devāmies uz šotu bāru, kur nu kā gan savādāk, ja ne šoti šoti šoti un viesulis no lielajām foršājām krūzēm, kas tik ļoti man atgādināja vasaru krāsiņu ziņā. pēc tam devāmies uz Pussy, kur tā pavisam forši izdejojāmies 2.stāvā un paķērām riktīgi foršo ballīti tā pavisam foooooršīīīī.! un tad nolēmām doties tālāk, bet tālāk viss nenotika tik skaisti kā iesākās un viss kkā pamazām saplaka, un uzradās mazā dusmiņa uz dažiem cilvēkiem, lai nu kā arī nebūtu un lai arī kā šis vakars vecrīgā nebeidzās, pēc nosalšanas, telefona izmirkšanas podā, dusmiņas un citiem niekiem, mēs tomēr kkā nonācām atpakaļ iekš Kristas place, tur sapratu, ka vajag mājās un tā arī izdarīju un vēl pat paspēju apēst pa gabaliņam no namnamnam garšīgajām kūkām. sēžot taksī un braucot uz mājiņām, kas protams nebija tik tuvu aizdomājos par daudz. šī ballīte bija ieplānota mazliet savādāka nekā tā rezultātā bija, jo lietas mazliet nenotika my way, bet vienmēr jau tā nevar. pa ceļam nobira dažas asaras un nav jau īsti svarīgi kāpēc, bet zinu to, ka tajā brīdī es gribēju atrasties kā citā Latvijas pilsētā un pie kāda, kurš mani tobrīd varētu nomierināt, es nezinu vai tas ir labi, bet es biju gatava tur pat braukt, bet tad sapratu, ka what the hell.. un miedziņš mājās palīdzēja aizmirst.
paldies superīgajai Sančai un pārējiem foršajiem, kas bija un par lielisko sākumu, jo beigas vienmēr jau nevar būt happy, bet tas nenozīmē, kas viss bija slikti – nemaz ne.! ^^
un tagad dažas bildes no 6dienas ballītes:

DSC05520-1
[pie šīm jaukajām jau jūtos kā mājās.]
DSC05527-1
[ar visforšākajām liepājniecēm.]
DSC05578-1
[sančāāāāā ballītēēēēē.]
DSC05597-1
[ar foršakajām, superīgākajām, lieliskākajām un visādi citādi burvīgākajām.]
DSC05682-1
[7 meitenes mašīnas aizmugurē un karalis Paco priekšā, fun.]
DSC05752
[ar foršo Adzi.]
DSC05756-2
[ar viņām nav iespējams nesmaidīt.]
DSC05768-1
[ar superīgo Lēvi.]
DSC05624-1
[mm, šis bija dikti jauks mirklis.]

nu tā kā mēs te ballējamies, nav jau svarīgi, kad un kur, vai ar ko. bet galvenais, ka pareizais mirklis, pareizie cilvēki un pareizā vietā visi kopā. un prieks par visiem, visiem, visiem jaunajiem un superburvīgajiem cilvēkiem manā dzīvē, jo viņi ir iemesls kāpēc no rīta gribas pamosties ar smaidu. un galvenais, viņi dara mani stiprāku un es zinu, ka uz viņiem var paļauties, tas taču tomēr ir tik svarīgi. un ballītes. ballītes, kas ir no sirds un ar dvēseli, un smiekliem, kurus var dzirdēt atskanot vēl nedēļām uz priekšu. dzīve izdodas un uz priekšu tikai uz augšu. paldies, jums. :*

I've had the time of my life
And I've never felt this way before
And I swear this is true
And I owe it all to you!
/
black eyed peas – the time (dirty bit)./

20110120

būtu tikai vienas saules pielījušas acis.

Hey-soul-sister-11
cilvēki ir visforšākā padarīšana no dzīves. nav jau īsti svarīgi no kurienes viņi nākuši vai kurp dodas, bet, ka tieši šobrīd viņi ir ar tevi jeb pareizāk ar mani. es nespēju iedomāties savu dzīvi bez tiem visiem cilvēkiem, kas viņā šobrīd jau pabijuši. un tiem, kas manā dzīvītē ir tieši uz šo doto brīdi, kad droši varu apgalvot, ka šīs ir dienas, kad liekas, ka labāk nevar būt. ^______^

noteikti vēlos papriecāties par mūsu debešķīgo kursu iekš szf krāsainajām sienām, jo visi mani draugi, gan szf draudziņu draugi, kas ir dzirdējuši par mūsu kursu diezgan skaudīgi klausās brīnišķajos nostāstos un tie, kas vēl ir dabūjuši to baudu paballēties kopā ar šo polbak ir sajūsmā, un grib to izbaudīt vēl un vēl, tas taču ir tik super. vienmēr tiek dzirdēts cik smieklīgi, forši un draudzīgi esam, un tas tik liek gribēt būt vēl labākiem. nevaru iedomāties labākus cilvēkus, kas būtu novākušies šajā čupiņā un protams mūsu mīļā Guna tiek un tiks pieskaitīta vienmēr pie mums (un kas man ir vnk debesu dāvana un tieši tik mīļa, lai priecātos par viņas prieku un atbalstītu, pat esot km tālu + tikt TĀ uzlādētai no 30min. sarunas ar viņu pēc 6 mēnešu nedzirdēšanas – dzirdēt viņas balsi, bija satraucoši, superīgi un tā, ka manā vēderā dancoja taureņi!!) un vēl tie daži foršie cilvēki, kas nu ir citur, kā piemēram Bukovskis, kas cītīgi mācās Dānijā (jābrauc ciemos kkad būs), kā arī Jurijs, kas šur tur mētājas par Rīgu apkārt, bet ir visai laimīgs, un Kažoku, Rihardu, utt. kas mācās vien mums te pat blakus komunikāčos. bet vislielākais prieks laikam par ikdienas smiekliem no Kristas (idiņas, kura atbildīga un vainīga pie tā, ka tagad esmu laimīgs 4gadīgs bērns, kurš priecājas un bauda krāsiņas, un kura būs man blakus kad vien man vajadzēs lai kāda nakts stunda tā arī nebūtu) un Začesta (idiņa, kurš var un kurš dara un kurš sasniedz ko vēlas un paspēj vēl būt sasodīti smieklīgs, lai cik noguris arī nebūtu), viņi vienmēr uzlabo dienu un tehniski ir visur un man tas tik ļoti patīk, gan kad ir slikti, gan kad ir labi ir ar ko parunāties (un šie abi mani ir piespieduši iemīlēt runāt pa telefonu – idiots). jāpapriecājas arī mazliet par citiem tik pat foršajiem, kā piemēram Līnu - pie kuras tā pavisam jauki varēja ieballēt vecrīgā iekš kiwi bāra un tikt pie gardum gardiem šotiem; Ansi - no kura var vienmēr pārsmieties un tik pabrīnīties par viņa spējām būt par mini Ījabu, kā arī manu vectētiņu; Sintiju – kas nu ir dikti jauka, un ar kuru var vienmēr parunāties par visu ko un protams kopīgi izbaudīt kino apmeklējumus un jaukus koncertus; Līvu – kas vnk ir saule un uzlabo dienu vnk ar savu klātesamību, un kura cītīgi mūs gaida ciemos pie sevis jebkurā brīdī; Renāru – kurš cīnās, brūk, ceļās, smejās un cīnās tālāk, un ar kuru vienmēr notiek kkas spešal, bet tas jau viņu neaptur lai ietu tālāk; Nauri – kas vnk ir jauki smieklīgs, un ar kuru skypā var tā forši nojūgties pirms eksāmeniem kopā, vai arī vnk nemācīties, bet tā vietā smieties par funny filmām un citām muļķībām; un vēl pārējiem dažiem vairāk jaukajiem nekā citiem, jo ja es te tuliņ aprakstīšu visus, kas ir manā foršo cilvēku sarakstā, tad es rakstīšu līdz rītam, bet don’t worry par pārējiem nākošajā reizē, kad sapriecāšos par jūsu lieliskumu. :)

vēl obligāti gribu papriecāties par savām foršajām LETA’s meičām Ievu un Andu, kas vnk ir superlieliskas un foršas un visādi citādi burvīgas. bez viņām darbs un vakara maiņas nebūtu tas, kas ir tagad un tagad ir perfekti. smiekli, sarunas, muļķošanas, ballītes, dzīve, dzīvnieku padarīšana un viss kas cits. Pūčuks un Pollijs ir the best, ir grūti iedomāties, ka kaķis viņas nebūtu ieraudzījis un iebīdījis draudzības aplītī, tas vnk nav iespējams. un man jau nu arī ļoti patīk, ka mani draudziņi arī viņas pēc jaunā gada ballītes tā jauki ir pieņēmušas un jau ierēķina ballītēs uz priekšu, ahh, tas tik daudz patiesībā nozīmē gan man, gan viņām. vispār jau fascinēs viss šis, jo Ieva tomēr pavisam sen bija iepazīta kad ar jūrmalniekiem viss vēl bija ok un kkā tā sagadījās, ka viens jaunais gads mazirbē tika svinēts kopā, tik tad es vēl nepavisam nevarēju zināt to, ka viņa ir tieši tik super cik ir un, ka būs mans mīļais Pollijs, un Anda pabeidza raģ, to pašu kreizīīī skolu kuru es un tie, kas no viņas iznāk saprot viens otru un ir savā ziņā mazliet līdzīgi, vismaz lieliskā trakuma ziņā, so jā Latvija viennozīmīgi ir maza, bet paldies par to. nevaru tā mazliet sagaidīt kur šī vasara mani aiznesīs ar visiem šiem jaukajiem cilvēkiem, bet es zinu, ka būs LABI.! un ballītes, ballītes, ballītes – ar šīm abām dāmām jau nu noteikti – vasara vnk būs viena liela ballīte katru dienu. *sun* vēl jau darbā ir daži labi burvīgi cilvēki, bet ar viņiem pagaidām nav tik liels konekšens kā ar šīm būtnēm, bet būs – viss būs, mazliet pacietības tik un mazliet laika, un būs. ^^

vēl protams jāpapriecājas par tuvākajiem esošajiem draudziņiem, kuri nu man ir lieliski un mīļi, jo mīļi. minka Kitija nu jau aizdevusies uz Franciju izglītoties un tur pabūs kādu laiciņu, taču tā ir viņas īstā vieta, viņas Francija un mūsu franču meitene beidzot ir mājās, priecē un noteikti aizdošos kkad ciemos. minka Dagne dzīvojas un cītīgi mācās savas valodas, kas ir viņas aicinājums un nespēju viņu iedomāties citādāku, mazliet pietrūkst, jo sen nav satikta, bet tas tiks pavisam drīz mainīts. Artūrs kā jau Artūrs kkur dzīvojas un gandrīz katru vakaru parunājamies skypā, bet sanāk satikt mazliet retāk, bet tāpat priecē, ka random cilvēki ienāk manā dzīvē random ballītēs tā pavisam random un paliek, jo ir tieši tik burvīgi, lai viņus nevarētu nepaturēt. jūrmalnieki dzīvojas par jūrmalu un šad tad ieplanē Rīgā, bet tas jau nekas, šis tas jau tomēr mainās, bet atmiņas paliek vienmēr, es zinu, ka viņi nekur nav nozuduši un tas ir pats galvenais, vajag jau mazliet distancēties, lai saprastu, ko vari zaudēt + ja esi tik ļoti alike, ka tevi jau sāk jaukt ar kādu citu cilvēku, tas vnk dažreiz nav veselīgi so vajag mazo brake, bet tas nenozīmē, ka kas pazūd, apstājas vai tiek dzēsts, šos cilvēkus es mīlēšu vienmēr un savu dvēseles radinieci un mīļāko kaķēnu – Laimiņu. ^_____^ un vēl jau daudzi un daudzi, kas ir te pat blakus un ik pa laiciņam uzrodas, uzdāvina pa smaidam un kādai labai atmiņai, paldies, mīlu.

ahh tāds superīgais mīļums man šovakar uznācis, ka nezinu kur likties un gribas būt visur vienlaicīgi un tajā pat laikā nekur, lidināties tā mazliet virs zemes un baudīt to skaistumu ko sniedz dzīve. un galvenais nekad neapstāties. neapstāties. un elpot. elpot. bet pats galvenais – DZĪVOT..

i'm sipping on some sunshine
i'm gonna leave it for the morning in the afterlife
and she's drunk by the day time
i bet she feels it just the same, not anymore
i'm sittin on top of a hillside
there's a one way path that's takin' me home.

VASARĀĀĀ NĀC ĀTRĀK...

20110117

new year.

bildisu-izlase--10
[ņu tātad es mēģināšu saņemties, jo pēdējās kādas 7 reizes, kad centos piesēsties pie blogošanas tas beidzās ar kādu 15min. skatīšanos uz pulsējošos svītriņu un pēc tam šis lapas aizvēršanu.]

šis jaunais gads bija vairāk kā tikai vārdos aprakstāms, un es nemaz nenošēloju, ka tas tika sagaidīts kā tika un tiēši ar tādiem cilvēkiem, jo savādāk tas nebūtu bijis tas. ^____^ un pēc šāda jaunā gada es nemaz nešaubos tieši cik lielisks būs šis 2011. gads no visiem iespējamajiem aspektiem.!

mans vakars sākās Ievas satikšanu centrā un rimi izpirkšanu (kur satiku arī senu klasesbiedru Ediju un arī mūsu jauko pasniedzēju Ījabu, kur pavisam jauki novēlēja jauku jauno gadu). pēc tam tika satiktas pāris Ievas draudzenes un mēs devāmies tālāk Andas virzienā (jāpiemin, ka trolejbusā bija bērns viscaur žirafes pūkainā kostīmā). kad satikām Andu devāmies beidzot uz mūsu gala mērķi – Ziepniekkalnu, kur atradās Anda dzīvoklis, kur tas ar saviem jaunākajiem, bet tik pat mīļajiem cilvēkiem sagaidīju savu 2011. pēc ierašanās tika sataisīts daudz ēdiena, un protams, sajaukti pirmie kokteiļi (kas man par neierastu faktu bija ar šņabi, jo es tādu tehniski nedzeru, bet secinu, ka pa jaunajiem gadiem parasti sanāk). 23:00 tā smuki visi sarakstījām jaunā gada vēlmītes, lai tās pusnaktī varētu sadedzināt, kā arī uz balkona cēlām sniegavīrus, tas bija jauki – tā kkā kavējām laiciņu līdz pusnaktij, un kad pulkstens rādīja bez 20min. divpadsmit mēs saģērbāmies un devāmies tā pavisam draudzīgi ārā ar daudz šampanieša pudelēm rokās. ārā runājāmies un smējāmies līdz iekāpām pusnaktī un iesākām savu gadu ar salūta blīkšķi, brīnumsvecīšu gaismiņām, vēlmīšu sadedzināšanu un šampaniešu atkorķēšanu un dzeršanu pa apli, jo esam taču draudzīgi (jāpiemin, ka viens korķis man tā arī palika jakas kabatā un tagad tā ir šķiet mana veiksmīte). un tas izskatījās apmēram šādi:
IMG_5215
[ar Pūčuku vēl pirms pusnakts.]
IMG_5221
[ar lieliskajām meitenēm Polliju un Pūčuku jau 2011.]
IMG_5241
[tieši tik skaists salūts mums bija.]
IMG_5235
[un tā mēs dedzinājām mūsu 2011. gada vēlmītes.]
IMG_5249
[šī bilde vnk ir spešal, jo mums ar Ievu garšo Martini Asti.]
IMG_5224
[un jo mēs ar Pūčuku esam kārtīgas un nekad nedaram blēņas.]

un pēc oficiālās daļas sākās jautrība, pirms kuras protams bija visu mīļo cilvēku sazvanīšana un apsveikšana. un tad mēs vērtījāmies sniegā, vai pareizāk par to parūpējās mūsu jaukie vakara vīrieši. grūšana sniegā bija fun, pēc tam rokas vnk bija nejūtīgas, sniegs bija visur, bet laimīgas sejas bija visiem, un tas protams ir pats galvenais. hehe. *giggle* nu kkā šitā:
IMG_5255
[Mārtiņš cītīgi vārta Ievu.]
IMG_5256
[tad mēs vārtam Mārtiņu un es runāju pa telefonu.]
IMG_5260
[tad es tiku izvārtīta un protams Mārtiņa neviltotas prieks, taču es turpinu runāt pa telefonu.]
IMG_5267
[tad tiek izvārtīta atkal Ieva.]
IMG_5266
[Mārtiņš cenšas mani izvārtīt, taču es cenšos neļauties.]
IMG_5268
[bet man neizdevās – Mārtiņš uzvarēja.]
IMG_5277
[un tā mēs braucām ar liftu 4ītī atpakaļ uz dzīvokli, haha jauka bilde.]

dzīvoklī protams visi sasildījāmies, izsmējāmies un turpinājām ballēties. tika sazvanīti daudzi cilvēki, tai skaitā jūrmalnieki, kur ilgi tika runāts ar Māri (tas bija jauki). bija arī visādas jaukas sarunas ar Andu un Ievu, līdz mēs izlēmām, ka laikam beidzot lēnām vajadzētu sākt virzīties uz vecrīgas pusi. kad sākām apzvanīt visus iespējamos rīgas taķšus sapratām, ka esam lielās nepatikšanās, jo visi solīja neātrāk kā pēc 3h, kas mums protams galīgi nederēja. atcerējos, ka pirms došanās ārā no mājastajā vakarā biju draugos izlasījusi, ka viens no pamatskolas klasesbiedriem solījās piestrādāt par šoferi, tākā nebija ko zaudēt piezvanīju Ivaram, viņš gan bija jau iedzēris tādēļ teica, ka nāksies diemžēl apbēdināt, tā jauki parunājāmies un teicām atā. bijām jau ar Ievu un Andu gatavas doties uz vecrīgu kājām, kad man atzvanīja Ivars un teica, ka esot parēķinājis un viņš vēl varot braukt, ja mums vajag, ahhh tas bija skaisti, cilvēks kurš faking 4gadus jau kā nebija satikts atbrauca mums pakaļ un aizvizināja līdz pašam centram un pieveda tieši klāt vietai kur vajadzēja, vai nav jauki, ka ir tādi cilvēki. protams, pirms tas notika, kad devāmies līdz viņa mašīnai ziepniekkalnā mēs ar Ievu izdomājām nonest Andu sniegā, viņa laikam sajuta un jau laikus sāka skriet, taču viņa nekur neaizbēga un tika izvārtīta. :D

vecrīgā pirmais protams devāmies uz šotiem. tākā manējie bija iekāpuši pelmeņos, tad uzreiz viņus nesatiku, bet gan pēc laiciņa, pa to laiku mēs šotos iegriezām ballīti ar pāris jāgerīšiem, namnam, tik jauki sasilda viņi vienmēr. un pēc laiciņa ieradās arī mani jaukie Krista un Matīss. tad sekoja daudz jēgerīšu šotu un vēl visādu citu, kas tika tukšoti viens pēc otra, jo taču ballītēēēē...! smējāmies daudz daudz un kad izgājām uz brītiņu ārā ar Kristu, Matīsu un Ievu, tad nedaudz sanāca Ievu pavārtīt sniegā, lai gan viņa jau pati viņā iekrita. *giggle*. anyways, jāāā bija superrrrrr emocijassssssss, jo manējie + savējie bija jauki draudzīgi (patika, ka Ievai bija prieks par to, ka viņu jau zināja). un ārā TIK ļoti sniga, sniga, sniga + vēl tika paspēts parunāt ar Začestu, kurš ballējās savā Jēkabpilī. un ballīte bija aptuveni tieši šitik super:
IMG_5287
[šādi ieradās manējie zaķīši.]
DSC05447-1
[ar manu vismīļāko idiņu.]
IMG_5291
[ar visforšākajām LETAS meičām.]
IMG_5307
[jo mēs taču esam tieši tik funny un awesome.]
IMG_5323
[un tā es mazliet vārtu Ievu.]

tad sagaidījuši Andu mēs turpinājāms mūsu ceļojumu uz Atslēgām, ārā gan pavisam traki sniga un iet bija riktīgi fun :D, bet galā jau kkā nonācām. tur mazliet ar pabijām:
DSC05453-1
[tā mēs ar Kristu tur mazliet pamuļķojāmies.]

kamēr, Ieva ar Andu mazliet palika šeit, mēs aizdevāmies uz blakus esošo kiwi bāru ciemos pie mūsu foršās kursabiedrenes Līnas. tad es mazliet aizdevos atpakāl uz Atslēgām, kur jau šis tas bija noticis, Ievai bija palicis slikti no viena paģiskā Matīsa šota (fui odziņai). Anda toties sēdēja ar zābakiem rokās, jo viņai bija jāpierāda kādam čalim, ka ir patiešām tik gara. okkk :D noskaidroju to, ka Ieva tiks sūtīta uz mājām (sad par to bija), un tad atkal aizdevos atpakaļ pie savējiem, kas palika kiwi bārā, kur nu jau bija atnākušas Kristas foršās meičas Liene un Santa, kā arī pēc laiciņa ieplanēja Renārs. :) ballīte vārdu sakot turpinājās. izgājām uz brītiņu ārā, kur protams panesās arī vārtīšana sniegā, centos nogāzt Renāru kā vietā viņš protams mani forši izvārtīja, mī fail. :D tad devāmies atpakaļ, citiem šoti, citiem alus, bet galvenais, ka bilde:
DSC05462-1

[ar visforšakajiem kursabiedriem un draudziņiem.]

tad laikam es esot izgājusi ārā (nu labi es to atceros, jo manlikās, ka man paliks slikti). bet neaceros es to, ka piezvanīju Kristai un liku iznākt ārā, un kad viņa esot iznākusi, es esot pateikusi, ka gribu apsēsties un vnk apsēdos. :D LOL, paldies. tad saņēmu sms no Andas, un devos pie viņas. Ieva bija jau prom un Anda bija atstāta viena, tad nu paņēmām Andu un ar Kristu devāmies uz šotiem, kur tika pievarēts pēdējais jāgerītis, kas tad arī iegrieza manu jauno gadu tieši tik ļoti, ka jāāā FUN. protams, ir vēl pāris interesantu lietu, bet visu jau izstāstīt gluži nevar ir lietas kurām jāpaliek manā prātā un to cilvēku prātos, kas šajā awesome naktī bija ar mani. tad nu arī šķīrāmies, Anda devās tālāk un mēs ar Kristu atpakaļ pie mūsējiem. bet pēc laiciņa jau arī nolēmām doties mājās pie Kristas, un tur arī nonācām 9os no rīta, super. tur satikām Grāvi, kura pavisam superīgi bija nogulējusi visu jauno gadu, funny. un tad es savā somā atradu čīzburgeru un pižiku (Ievas), forši to neatcerēties, kas un kā. un tad devāmies čučēt, ar super emocijām un smaidu, ahhhh, LIELISKI.!

no rīta mani pamodināja Ievas zvans, pasmējāmies un jā viņai bija nozudis fotoaparāts, taču tas laimīgi atradās pie Andas, tāpat kā Ievas pižiks pie manis. viss ir labi, kas labi beidzās. *sun* un tad kkad nākošās dienas vidū laimīga devos mājās vēl paspējot kopā ar Kristu un Grāvi pavadīt Lieni, kā arī pabūt ar tām abām liepājniecēm pelmeņos un vēl parunāt ar Začestu, kuram nu bija pavisam super balss, haha. :D anyways, viss bija tieši tik lieliski, ka gribējās visu vēl un vēl un vēl, patiesībā vēl joprojām gribās, tā bija tik laba ballīte, tādu vairs atkārtot nevar, var tikai vēl labāk.! ahh, emocijas, tās emocijas ir neaprakstāmas. ^____^ bija pareizie cilvēki, pareizās vietas un viss, kas notika tajā naktī palika tajā naktī starp cilvēkiem, kas tur bija. un vēl tagad tiek atcerētas lietas un par to šad tad pasmiets un parunāts, super. PALDIES – lielisks iesākums vēl lieliskākam gadam, kas mūs visus foršos sagaida.!

we-love-gifs-19

HELLO 2011, i love you already.

20101117

jo par ballītēm nav nekā labāka kā vien vēl labākas ballītes.

tumblr_lbgyg7dXDY1qcrss4o1_500_large
beidzot jāizdara kkas kas mani patiešām iepriecina starp visu trako, kas apkārt notiek un jāuzraksta šeit par manu un Letas kolēģu ballīti pagājušajā 6dienā. *sun*

mm, patīkamais fakts visā bija tas, ka beidzot ieradās gandrīz visi visi Letinieki un mēs aizņēmām tehniski visu bāru Atslēgas. ar Ievu beidzot arī paspējām ātrāk par citiem, kas priekš mums abām ejot pataisno no darba uz ballīti parasti beidzas ar stundas kavēšanos. anyways, tad kad ieradās vēl Jūrmalnieki, tad vispār bārs bija pārlādēt, kaut vai uz mazu brīdi jo Jūrmalnieki riktīgas sēnes un aizdevās ātri prom un pat aizbrauca mājās ar pēdējo vilcienu, pfff.

lai aprakstītu šo ballīti varu teikt tikai vienu, ka es patiešām sen, jā sen nebiju bijusi tādā pālī un karuselī kā šoreiz un es par to tik ļoti priecājos, ah. protams daudz jo daudz smieklu, jo ar šiem cilvēkiem vnk nu nevar būt serious un viņi izraisa smaidus, faking like them, es nezinu kur man tā noveicies ar cilvēkiem manā dzīvē, dažreiz pati par to pabrīnos, vai patiešām esmu viņus visus pelnījusi. jo pat tie kuri aiziet, viņu vietā uzrodas daudz labāki. šo es nekad nesapratīšu, bet es baudu un smaidu. jā sēdējām draudzīgi pie veseliem 4 sastumtiem galdiņiem kopā un runājāmies un protams dzērām daudz alu un skatījāmies mazliet bumbu spēli vai kā mēs smējāmies nu jāāā – ballzzzzz. *giggle* un vispār tadi domu graudi atkal nāca vaļā visiem, ka džīz galvenais, ka visiem puslīdz vienādi sabojāta uztvere so viss ideāli. protams, atkal dzēru savu jauno namnamnam atklājumu zilo lagūnu šoriez dubūlto, lai vairāk prieciņa, fascinē mani tā izteikti zilā tosola krāsa. ^____^

tad kad čaļu bars izdomāja pievērsties pokera spēlēšanai izdomājām ar andu, ievu, lauri un aigaru doties uz šotiem, protams apgājām milzīgu līkumu, jo redz pa taisno jau nemācējām. *giggle* anyways, tur uz sakariem vnk tikām pie milzum daudz free shots un tika izdzerti daudz jāgerīši ar enerģiju (hihi, tādas klepuszāles) un tad iegriezās ballīte, jo free shotu skaitīšana pie noteiktas robežas izbeidzās un vnk pārgāja entajos, verī nais. un tad dejojām, dejojām, dejojām. shotos tajā naktī spēlēja bindemanis (vnk wtf pirmkāt) un jā viņš tāds lašara jo gājām ar ievu pasūtīt mūsu Letas vakaru maiņu dziesmu lalalalala, normunds rutulis, bet viņš čist tāds lašara, ka nezināja, nu vnk lol. bet nu viņš vismaz uzlika kūl dziesmu citu so jā varējām turpināt ballēties. tā nu tur gāja shoti un dejas uz rinķi līdz izdomājām aizdoties back uz atslēgām un apskatīties kā tad viņiem klājas tur. tā kā jau bija ļoti agrs 7dienas rīts, tad visi lēnām taisījās uz mājiņām. izsmējāmies tur, daži vēl aizrotējām uz hesīti protams, jo kā tad bez tā ballīšu agros rītos un tad devāmies katrs pa mājiņām. murrr. :) [vispār sanāca būt super karuselī ļoti lēti.! nais i like.]

protams bija vēl daudz mazo jauko sīkumu, bet tie.. tie lai paliek pie manīm varu tik pateikt to, ka esmu sākusi jau kost arī šiem cilvēkiem, hihi. tagad viņi patiešām zin, kas es par kaķēnu. ^^ bija super, ir super un awesome cilvēki. kā vienmēr esmu īstajā vietā un laikā, man vienkārši dzīvē dažreiz veicas. un kad man veicas, tad parasti dubultā, nemainītu to pret neko.

paldies tiem, kas 6dien bija Atslēgās un lika smaidīt. ^_____^
un publisks fui Jūrmalniekiem, kas ir sēnes. un vispār čau Ievu, dikti patīk šī bilde ar tevi, murrr.

IMG_5013-1b

20101028

before I break your heart, release me.

5118622854_69dcaaab96_z_large
tikko atklāju jauku grupu - the like - netīšām un kā jau vienmēr ir viena dziesma, kas paķer un liek tev iemīlēt visas pārējās. un šoreiz uz mani nospēlēja the like – release me. murrralicious. ^___^

“nothing ever changes, people never change
so passion turns to sheer compulsion, then love turn to hate”

anyways, diena iet un rit savā nodabā un tuvojas novembris. ak, šis novembris jeb pareizāk novembra diagnoze un tur nu neko mainīt nevar, būs tikai jādzer daudz kafija, jādzīvo uz pret miega tabletēm kuras jau iepirku un jāturpina elpot pavisam mierīgi.

un vēl - sometimes you need to be harsh to those you love, that’s the only way to put back everything into order. that’s just life, don’t make it personal.

darbā uzradusies mazā rokdarbu darbnīciņa, kur gan vakar gan šodien locījām melnus sikspārnīšus helovīnam un mārtiņam dikti patika, viņš bija bērna prieka sajūsmā.! super. vēl šodien grebām ķirbi, tagad ir tāds mazais biedējošais ar nepareizu sakodienu, bet nekas’, mīlīgs tāpat bezgala. ^____^ (kad atradīšu actually vadu ar kuru savieno telefonu ar datoru tad būs arī bildes.) un vispār 5dien helovīna ballīte ar kolēģiem, nevaru jau tagad sagaidīt..

20101010

she guessed it was too late to raise hell.

tumblr_l9sa3cQ23y1qe4or2o1_500_large
šis ieraksts veltīts 5dienai un superīgajam pasākumam ar darba kolēģiem pēc vakara maiņas vecrīgā – atslēgās. ^____^

pirmāmkārtām vēlos uzsvērt šīs vietas – atslēga – superīgo atmosfēru, it kā jau nekā milzonīga tik tāda maza un omulīga telpa viss sarkanā un viena siena ar bildēm, bet tas viss kopā kūl. + tika spēlēta vēl ideāla mūzika, nu tāda kur daļēji nezināmās grupas un tās kas varbūt zināmas bet lielākajai daļai neiet pie sirds, nu varētu teikt ka tur spēlēja 5dien manu ideālo playlisti. prieciņš.

anyways, kad mēs no vakara maiņas daži ieradāmies ballīte jau mazliet bija sākusies, taču nu tas netraucēja pievienoties un izbaudīt jautrību tik pat labi, ja ne vēl labāk. protams alus alus alus, kkas gan cits. protams, pirmais tosts bija par LETU.! tad aizgāja arī aktīvas sarunas par un ap darbu, kas bija diezgan funny, bet nu iederējās tajā visā pasākumā un galvenais nebija nekāda negatīvisma, tikai smiekli. protams, šadi saliedējāmies vēl labāk un ieradās tie cilvēki, kas praktiski jau bija sadraudzējušies pirms tam, tāpēc varbūt gaisotne arī bija nepiespiesta un ballīte uzreiz varēja sākties.

tas nemainīja to, ka runājāmies katrs par savu dzīvi, lai uzzinātu viens par otru tomēr vairāk un tā. beigās mani un māru pierunāja uz galda futbola dueli pret diviem čaļiem, dēmn un ziniet mēs kā tomēr fail cilvēki @ sports uzvarējām un pat visu laiku bijām vadībā ar 2 goliem, bet kaut arī uzvarējām tomēr beigās nolēmām, ka uzvar draudzība un nav ko tur daudz, bet prieciņš mums meitenēm anyways bija un smaids. ^____^ protams, bez fotogrāfēšanas arī neiztikām un ir daudz drunk bilžu, un man protams lika arī fotogrāfēt, jo viņi uzzināja, ka tas ir mans hobijs, es protams nemaz neiebildu, bet bija dīvaini atkal rokās turēt parasto mazo digitālo kameru, so frikin weird. :D

āā jā vēl manam telefonam tika uzlikta igauņu valoda un pēc tam protams čalis aizmirsa kā atmainīt atpakaļ, tas bija piedzīvojums, man jau likās, ka nāksies sakontaktēties ar lauri reiniku, lai viņš man kā nu jau igauņu valodas pazinējs pasaka kā to lai izdara, bet nu beigās viss nokārtojās arī bez reinika. :D tad mani vēl netīšām aplēja ar 0.5l alus, forši, tikai nē, jo ziniet ārā ir kinda ziema un auksts un bikses vairs nežūst tik ātri kā vasarā, bet nu tas manu ballīšu garu nesabojāja.! un vēl mistiskā kārtā sanāca dzer blue lagoon un ziniet bija faking ņamma. un tā nu ballīte ar kolēģiem, kas man bija plānota līdz 1iem naktī ievilkās līdz 6iem no rīta, dēmn. i was happy as i can be, un patiesībā cilvēku maiņa beidzot izrādījās noderīga un nemaz nebija fail, tā laikam ir ja foršie satiek foršos un forši ballējas.

protams, jau bija arī pirmās ākwārd lietas un dažiem jau bija dienesta romāniņš, kinda, bet nu kur tad bez tā visa, tad jau vairs tā nebūtu pilnvērtīga ballīte. *giggle*
un šeit jums pāris bildes (tās netrakākās) ieskatam:

IMG_4593-2
(jo ir forši tēlot surikātu un būt kopā bildē ar andu pandu)
IMG_4598-1
(jo jā var actually kļūt par pandu, ja labi pacenšas)
IMG_4603-1
(jo ir stilīgi saskaņoties ar alu, ko dzer)
IMG_4604-2
(jo pollijpapagailis ir vnk awesome)
IMG_4610-1
(jo šotus dzer vienmēr un visur un visi)
IMG_4617-1
(jo aleksandrs ar lindu ir daļa no foršajiem vakara maiņu cilvēkiem, un + mārtiņš vnk ir funny)
IMG_4667-1
(jo vnk i have no idea :D bet jā vispār izvairījos no fotogrāfēšanās procesa, i guess i failed)

šim 5dienas vakaram neko pielikt un neko atņemt, paldies jums visiem, kas tur bija. smaids un smiekli forever.! ^____^