Rāda ziņas ar etiķeti dagne. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti dagne. Rādīt visas ziņas

20101229

i have lost my sadness in between happiness.

tumblr_ldz6dtmfrq1qaodr1o1_400_large
sveicināti mani mīļie mincīši. :* es zinu, ka esmu jums parādā milzīgu atvainošanos par to, ka šeit neesmu rakstījusi veselu mēnesi, bet ziniem man jums jāatzīstas, ka būt laimīgai nemaz nav viegli. jo teiciens, ka kko nākas zaudēt, lai iegūtu kko labāku ir diezgan paties, šajā gadījumā es savā laimē pazaudēju spēju rakstīt. laikam jau, ka visa tā burvība bija mūžīgajā sentimentālismā un skumjās, kas mitinājās manī. jo šajā pašreizējā laimes stāvoklī, man nu galīgi nav nekāda apņemšanās vairāk rakstīt. bet pat tas īpaši netīk, jo man patiešām patika rakstīt un mani mirkļi, kas tika pavadīti izliekot sevi šeit bija un ir man vēl jo projām īpaši. bet es ceru, ka es saņemšos un es arī zinu, ka 2011. gads būs awesome tāpēc būs miljoniem lietu ko jums šeit pastāstīt un tieši tāpēc es kkur citur atradīšu savu mūzu, lai tikai rakstītu jums mani mincīši. apsolu (oo, mana pirmā nākošā gada apņemšanās, jauki.). ^____^

nu tad laikam jāatgriežas mazliet decembra burvībā un īsumā jums jāpastāsta kā tad šim laimīgajam kaķēnam šogad silti gājis pa decembri. *sun*

3.decembrī mēs ar minku Dagni aizdevāmies līdz RAĢ, sajust jaukās sentimentālās atmiņas, pasēdējām kafejnīcā un wāā tik daudz atmiņu uzpeldēja, taču nu jā no otras puses man tā visa patiešām nepietrūkst, jo tagad ir savi citi labumi. protams sirsnīgi izrunājāmies ar Purmali un Veidi par visiem un visu, Veides saulainajā un mājīgajā angļu valodas kabinetā un mm, kā sagribējās pamāčities atkal ikdienā to valodu, dēmet. bet kopumā kā bija tāda pavisam jauka diena mēģinot atcerēties kādus nedarbus esam tad nu sastrādājuši un dzirdot dažus labus stāstus no skolotāju skolas laikiem. :)

10.decembrī bija superforšā un lieliskā Politologu Ziemas balle 2010, kur nu emocijas bija dikti daudz un vakars tika lieliski pavadīts kopā ar visburvīgākajiem kursa biedriem. protams, tapa miljons bildes by Krista. un iedomājaties mīļie es pat šogad dejoju, ja to tā vispār var nosaukt, bet nu jā Začests pie visa vainīgs, mani gandrīz vnk nogalināja ar savu krazīīī dejošanu. tad vēl studentu padomei ieviesām jaunu dienas kārtību un pat pacēlām glāzes par Gunu. vārdu sakot kārtējā lieliskā balle pateicoties visforšākajiem politologiem. ^___^ un vienu vakaru vēl tiku pie pižika un ar Kristu pēc balles vēl devāmies pa sniegoto rajončiku uz maķīti balles kleitās. AWESOME emocijas, paldies mīļie. :*

DSC_0288
11.decembrī bija sirsnīgai Prāta Vētras koncerts kopā ar Kristu, Sintiju un Janu, ahh šīs sirdi plosošās un mīļās dziesmiņas un protams jaukie prātnieki, viņu koncerti izdodas vienmēr. visvairāk man patika filmiņa, kas tika veltīta Mumiņa piemiņai. tas kā Kauperītis paķēra sentimentālo dziedot Na Zarje un nobirdināja pa asarai. tas cik skaisti Jubalts nodziedāja savu vismīļāko dziesmu Spogulīt, Spogulīt - nemaz nezināju, ka viņam ir tik laba balss. tas, ka protams bija arī Gustīņš un tas, ka vakaru noslēdza Īssavienojums. ^_____^
65841_154604401252933_100001101219218_251651_3456123_n

16.decembrī mums bija tāda mazā laimīgo stundu un daudz šotu ballīte @ Vecrīga ar Kristu, Maču un jaukajām szf komunikācēm. protams, arī paldies Līnai par jauko sagaidīšanu kiwi bārā un mūsu sasildīšanu ar supergaršīgiem šotiem, protams vēl tiem pārējiem miljons šotiem iekš šotu bāra un vislieliskāko šota atklājumu – HIROSIMA, dēmn. un lielisko nakts noslēgumu ar foršām dejām Pulkvedī un interesantiem cilvēkiem ar kuriem ārā runājos, hehe. un jā nākošajā rītā pēc 3h miedziņa bija jādodas uz darbu, that was fun. :)

DSC04575

23.decembri, kas bija pēdējā šī semestra diena iekš SZF krāsainajām sienām un mīļo zaķīšu apdāvināšanu ar visforšākajām dāvanām uz pasaules, pēdējām ģimeniskajām un jaukajām pusdienām, kā arī smieklu pilno pēdējo tiesību leksiju. ahh, skaists noslēgums skaistam semestrim un skaistam decembrim.

DSC04615

20100624

īsākā nakts gadā.

ir nākošā diena pēc vaardienas. ir nākošā diena pēc īsākās nakts gadā. ir nākošā diena pēc jāņu nakts. ir nākošā diena pēc līgošanas garciemā. mm, nebiju domājusi, ka jāņi jūras krastā varētu būt tik skaisti. un nebiju domājusi arī, ka civilizēti jāņi man tik ļoti šogad būtu mīļi. jo kkā nu nemaz neskumu pēc gulēšanas teltī it īpaši, ja vēl būtu lijis lietus, vai arī to neforšo telšu un guļammaisu un citu crazy lietu stiepšanu turp un šurp. man ļoti labprāt patika čučēt gultiņā mājā. un visas pārējās akstras. jā man patīk un šogad bija tieši laikā šādi civilizēti jāņi kopā ar dagnīti viņas draudzenēm un dagnītes vecākiem, mazo mīļo sunīti Riko, 2 kaķiem un visiem cilvēkiem, kas arī svinēja jāņus garciema pludmalē.

viss sākās ar to, ka braucot prom no rīgas stacijā satiku kristu ar viņas draudzenēm un redzēju arī pārējos kursa draudziņus, kā viņi iekāpj lielvārdes vilcienā, lai dotos uz ikšķili pie toma svinēties. tas vilciens bija blakus manējam, hihi. nokļūstot garciemā ar visai par daudz pārbāztu vilcienu, kur vismaz es braucot jau no rīgas tiku sēdēt, taču jā anyways tur bija tāds bardaks, ka biju laimīga izkāpt garciemā no viņa. un vispār braucot gan turp vakar, gan atpakaļ šodien es vilcienos redzēju pārāk daudz ķīniešu un japāņu, un nejau tūristus, bet nu tādus, kas jau kādu laiciņu uzturas latvijā, tas bija interesanti. nu jā garciems mani pārsteidza ar to, ka bija daudz saules un super karsts, kur rīgā bija neforši auksts un biju kārtīgi saģērbusies. dagne mani iepazīstināja ar viņu ģimenes jauno mazuli – mazo vilka kucēnu Riko, kurš bija vnk bumbulītis ar vnk superīgām austiņām:
DSC00588-1
tālāk mūsu jāņi turpinājās ar zemeņu kūkas cepšanu, kas jā protams ir netipiski jāņiem kko tādu ēst, bet kā jau teicu šie nebija parasti jāņi, šie bija civilizēti jāņi ar debešķīgu zemeņu kūku, mm tāda ņamma. bet saskārāmies ar nelielām problēmām attiecībā uz blenderi, tāpēc nācās likt prātā izdomu un daudz smieties par to kā tas no malas izskatījās, taču beigās zemenes tika sablenderētas glītā samaltu smadzeņu izskatā :D ņu tas viss process izskatījās apmēram kkā šādi:

tad kamēr abas zemeņu kūkas bija atstātas dagnes mammas uzraudzībā mēs devāmies jāņu zāļu medībās pa vietējām pļavām, galinot odus, aplūkojot krēslas vampīru ģimenes – kalenu – potenciālo māju garciemā un tukšojot smirnoff kokteiļa lielo pudeli īpašajā garciema meža dagnes un ievas bērnības vietā, lūk uz šī te koka:
DSC00533-1
pēc tam devāmies uz mājām atpakaļ, lai tiktu pie debešķīgi garšīgās zemeņu kūkas un vispār pārējiem netradicionālo jāņu ēdieniem kā piemēram – rakletēm- ko bija sataisījis dagnes tētis. īsti šeit jums neskaidrošu, kas tas par zvēru un kā viņš garšo, bet tas izklausās daudz sarežģītāk nekā patiesībā ir dzīvē un gan kādreiz dažiem no jums vismaz noteikti kko tādu pagatavošu. protams arī tādu ņammu ēdām kā svaigi sālītus gurķīšus, kas ir vnk mm garšīgi. un kā gan jāņi bez šašlika, ko es biju aizvedusi – mana tēta gatavotais spešal šašliks, kuru dagnes tētis ļoti paslavēja, tas priecē. *sun* gan bijām pārēdušies visas garšīgās lietas, tad protams laiks bija mūsu zemeņu kūkām, mm. un kopā ar sarkanvīnu [jā jāņos vīnu, vai jau aizmirsāt – man nebija tradicionāli jāņi :P ] ja vien jūs zinātu cik viņas debešķīgi garšo. ^____^ bet gatavas izskatās šādi:

tad kad bijām pārēdušās ne tikai to visu, bet arī manus mazos garšīgos drustu pīrādziņus un citas lietas, tad devāmies uz jūru ar ‘vēl vienu vīna pudeli un kaudzīti alus pudelēm, lai izbaudītu skaisto garciema saulrietu [kurš telefona fotoaparāta bildēs neizskatās tik skaists kāds bija dzīve :( ] un lai pēc tam varētu iet ballēties pludmales party. protams, dodties uz spešal vietu kraujas augšā, lai redzētu visu pludmali no augšas nācās pārbrist pāri nelielai upītei kas ietek jūrā taču tā sadala nedaudz pludmali un dagne protams teica, ka var pārbrist visur jau nav ūdens, taču protmas, ka bija un mums ar ievu nācās stāvot uz mazām saliņām un turot līdzsvaru atbrīvoties no vismaz vienas kedas, lai aizlektu uz vienas kājas otrā krastā, kas protams beidzās ar fail, jo otra keda arī bija slapja :D it’s me, ko var gribēt:
DSC00536-1
mm, bet jūra bija tik skaista, ka bija pat grūti noticēt, ka pa starpai parunājoties ar gunu, kura bija rēzeknē, ka tur līst jau trīs dienas un atceroties ne īpaši labo laiku rīgā. garciemā valdīja saule, siltums un skaistums:
DSC00535-1
anyway, kad bijām pārvarējušas visas barjeras un beidzot nonācām kraujas augšā atradām jauku vietu un kur visu labi var pārredzēt un pārkarot kājas pār kraujas malu vērojām darbīgos cilvēkus pludmalē, kas cēla ugunskurus un jau sāka lēnām iegriezt ballīti, bet mēs pļāpājām par dzīvi un dzērām ko nu kurš, ņu apmēram šitā:
DSC00554-1
kopējais skats uz pludmali bija apmēram šāds [un jā piedodiet bet tas ir tikai aptuveni dzīvē patiešām bija daudz skaistāk, šeit krāsas pabojāja nedaudz telefons]:

un tad līdz saules izzušanai mums garām uz ballītes pusi devās visādi cilvēki – gan mazi emobērni, kas kāpa priedēs līdz pat augšai kā mazi mērkaķēni, gan kkādi dīvaini krievi, kas teica, ka mūs vajagot tā pa vienai tinkš, tinkš, tinkš, tinkš nogrūst no kraujas, gan arī miša, kurš izlikās par jāni un piesēda pie mums parunāties un gandrīz nokrita no kraujas savā dzēruma stadijā un vēl noteica, ka mus jānāk uz ballīti, jo viņš grib lai mēs ejam un ka viņš mums uzsauks alu visām, jo bārs, kas to visu organizē pieder viņam. tad viņa draudziņi centās viņu vilkt prom, bet miša mums atstāja savu jāņu vainagu, taču pēc 10min, kad viņi bija aizgājuši viņš atgriezās peč sava vainaga, jo citādāk neviens nenoticēšot viņam, ka viņš ir jānis, nu da. tas kopumā bija ļoti smieklīgi. :DD un jā man patīk sēdēt kraujas malā un dzert alu, jo zini, ka tehniski vari nokrist un nomirt laužot kaklu uz lejā esošās nogāztās priedes, hehe:
DSC00562-1
anyway, skaistākais visā pasākumā sākās līdz ar brīdi, kad nodzisa saule, jo gar visu garciema pludmales krastu jūras loka līnijā aizdedzās daudzi jo daudzi ugunskuri, kas radīja burvīgu atmosfēru skatoties no augšas, kad beidzot devāmies lejā pie tautas. bet mirklis bija ļoti skaists un liesmiņas, ak šīs liesmiņas, murrr. tas radīja tādu melanholiju un burvību, jā uguns vienmēr ir mani uzrunājis:

kad bijām izballējušās jūras krastā pie stilīgās šlāgeru grupas – brangais kreiserduets labi labi lido. :DD jā labs nosaukums tik pat labai grupai :DD anyway padziedāt šlāgerīšus bija super jauki. :D kad bijām izdziedājušās un bija jau agrs rīts mēs devāmies mājās, lai ēstu mūsu garšīgās kūkas un runātos un gulētu uz virtuves letes, arī krista paspēja mani sasvanīt un izklausījās, ka viņiem izkšķilē iet labi so man bija prieciņš par viņiem maniem crazy party bērniem, bet mēs sapratām, ka drīz laiks doties čučēt. protams ar dagni vēl labu laiciņu norunājām gultās esot līdz abas atslēdzāmies no samaņas pilnībā. mm un man visu nakti blakus čučēja un akdievs cik amazing murrrāja dagnes minka:
DSC00584-1
no rīta vēl paspējām aizdoties līdz jūriņai pirms devos promjām no burvīgā garciema. protmas, dzērām arī svaigi plūkto slaveno garciema piparmētru tēju, kuru es apbīnojamā kārtā dzeru pat bez cukura. mm, un no rīta pludmale pat bija sakopta un nebija nekādu pazīmju, ka naktī šeit plosījusies ballīte, ja vien nebūtu pāris cilvēku, kuri mēģinātu atkārtot evolūcijas ceļu mēģinot piecelties no rāpus stāvokļa kājās. tas bija diezgan ļoti funny. :DD
anyway, jūra no rīta bija skaista:


jā šogad mani jāņi bija ļoti civilizēti, taču pat dubultburvīgi, tāpēc es nu nemaz nesūdzos. un sapratu, ka turpmāk laikam gribu biežāk jāņu nakti pavadīt jūras krastā. mhm, jo tas patiešām bija skaisti, turklāt sajūtas bija maģiskas un jaukas. ceru, ka jums šī nakts arī bija maģiski skaista. murrr. ^____^

20100623

she can kill with a smile.

scarjcelebutopia3_large
hi, mazie līgotāji un dziedātāji un alus dzērāji. :*
nedaudz par vakardienu runājot, varu teikt, ka bija emociju viļņu diena. agri, jo agri pamodos, lai dotos uz darba pārrunu otro kārtu, kas bija pavisam ļoti savdabīga, ja godīgi, tad pirmo reizi tā bija tik smieklīga. jūs varbūt prasīsiet kāpēc, tas tāpēc, ka mums nācās izspēlēt etīdes pa divi. un tas bija patiešām smieklīgi, gluži kā tāds imporvizacijas teātris mums tur sanāca. un gaisotne bija tik ļoti nepiespiesta un draudzīga, ka prieks. būtu super tur strādāt, tāpēc tagad final atbildi gaidīsim ar nepacietību vai nu 6dien vai 1dien, tas atkarīgs kā vadītāja svinēsies. :D anyways vēl viens tāds pārsteigumiņš bija satikt ex-martas ex-edgaru, kurš izrādās arī uz to pašu darbu. so parunājāmies tā diezgan ļoti daudz vakardienais notikumu gaitā, kas bija jauki, jo viņš patiešām sen nebija satikts. forši, ka viņš pateica nē ASV, viņa piedāvāja braukt uz CA spēlēt grupā, bet viņš pateica nē. crazy person, bet nu labi viņam ir tomēr savi iemesli, bet es viņa vietā gan būtu ņēmusi CA. :D jo man liekas, kas viņš varētu šito nedaudz vēlāk ļoti nožēlot. vispār secinājām, ka visā mūsu pazīšanās laikā ņemot vērā martas apstākļus un stuff vakar bija pirmā reize, kad tik daudz runājām. diezgan funny. :D

turklāt vakar arī sanāca divas reizes braukt garām radio 101 stiklotajai mājai un tik ļoti smaids parādās sejā pabraucot garām elizabetes 55 un redzot ētercilvēku laimīgās sejas. un turklāt jauki, kad viņi caur logu pamāj cilvēkiem un nemitīgi ir smaidīgas saulītes. bet kā gan nē. arī es esmu smaidīga saulīte pateicoties viņiem un pat atgriezusies pie radio klausīšanās + vēl radio klausīšanās telefonā, kad austiņas esot ārā no mājas ir ausīs staigājot pa centru. un ieraugot uz ielas cilvēku ar austiņām ausīs tu uzsmaidi viņam, ja kkā pat var nojaust kuri arī klausās tajā brīdī radio 101. starp šiem cilvēkiem manuprāt ir tāda īpašā saikne. labas mūzikas saikne, jo mēs protam novērtēt labu mūziku. un man tik ļoti patīk, ka viņu jaunajā un krāsainajā mājas lapā ir rakstīts, ka viņu misija ir turēt roku uz pasaules pulsa, mm. tas skan vienradžuōsōm. ^____^

un no radio 101 jaukās dziesmiņas, kas jaunas iekritušas manā datorā ir:
~ Billy Joel – She’s Always A Woman
~ Green Day – Tell Me When It’s Time To Say I Love You
~ Fun Loving Criminals – Scooby Snacks.

un vispār pastāstiet man, kur vispār ir vasara.?! es nedomāju tieši šodien bet vispār visā kopumā. KUR IR VASARA.?! :3

āā un turklāt atcerējos, ka vēl vakar skatījos kādi koncerti plānojas būt augustā londonā, kad plānoju tur būt, un secināju, ka nekas awesome neplānojas tur būt. taču novembra sākumā gan, tāpēc šķiet, ka labāk pakrāšu ilgā un vairāk naudiņas un braukšu tomēr novembra sākumā uz nedēļu, jo tad paspēšu pagūt gan uz imogen heap koncertu, gan noah and the whale konci dzīvajā. mm, tas būtu najs. turklāt varētu stāstīt mačam cik tas bija kūūūl. hihi, ļauni prieciņi man būtu. :P

bet šodien, šodien ir līgo un rīt jāņi un šonakt būs traka naksniņa. diemžēl nebūšu ar saviem mīļajiem kursa biedriem ikšķilē, bet gan ar dagnīti @ garciems. tur būs visādas trakās izdarības un ballīte jūras krastā ar alu, daudz alus. murrr, šis kaķis šajos svētkos ir apmierināts, jo alus. *lick* anyways jāsāk pakot mantas laikam un lēnām jādodas centra virzienā, lai varētu sapirkt daudz coronas un doties uz vilcienu, kas mani ievedīs ballītē. un galvenais atcerēties nopirkt vīnu šašlikam, kāpēc man šķiet, ka šo tomēr aizmirsīšu. *giggle* lai jums visiem superīga līgošana zaļumos un nezaļumos tiem, kas paliek rīgā. izdziediet savas sirdis, dzeriet alu un leciet pāri ugunskuram, tikai atcerieties, ka vajag to visu darīt ar prātu, jo nevajag svētkus pārvērst nelaimē. un nebrauciet dzērumā mīlīši, jūs man vēl būsiet vajadzīgi. gan ar lielu daļu no jums es sazināšos šovakar/nakt, lai parunātu tiešajā sasaistē caur telefona sakariem. līgo, līgo.! virtuālais alus jums visiem no manis. (:

20091218

all of a sudden i miss everyone.

n84MUsnF3q65twmuDwgIpqFyo1_500_larg5e

mm. šodienas rīts sākās ar sēdēšanu saulītē kopā ar kaķi. šķiet, ka tā ir tāda kaķu padarīšana, kad sēdi un nespēj vien beigt priecāties par to, ka nespēj atvērt acis jo saulīte spīd sejā. just great. *sun*
šodienas ritējumā aizdevāmies uz veco skolu ar dagnīti un laimiņu. mhh. atmiņas. tik jauki dzirdēt no fizikas skolotāja, ka viņam mēs ļoti ļoti pietrūkstma. no viņa tas ir kā cukurs kuru tev ber virsū karotēm. ka neskatoties uz visu kas vien nav bijis dēļ viņa un pie viņa fizikas stundās, mēs viņam tomēr pietrūkstam visvairāk. tik jauki ko tādu dzirdēt. ^^
un ahhh skolas ēdnīca nav mainījusies. vēl joprojām tur totāls haoss valda. bēt kafejnīcā pasēdēt un dzert tēju un ēst saldējumu (jā šodien ar –15 grādiem ārā) ir tik patīkami. pietrūkst šo mazo lietiņu.
un protams klasesaudzinātāja un angļu valodas skolotāja abas super mīļas. un tas mazais mīļais kabinets mūsu 408. vienmēr. tik jauki parunāties par dzīvi un jauno skolu, par lietām kas nāk un iet. jauki tā sēdēt gandrīz 5 stundas, ēst mandarīnus un runāties. īstenībā tik daudz lietu pietrūkst no skolas un īpaši jau klases audzina’tāja vnk tā sajūta, ka par tevi rūpējas, ka kādam ir svarīgi, ka nodod darbu laikā, ka tev ir slikta atzīme un tādi sīkumi. augstskolā ir tā ka nu tehniski vienalga visiem. unun TIK mīļi bija, ka beigās mūs samīļoja. gandrīz apraudājos. ^___^ un skolas jaunais zvans ir so LOL. žēl, ka mums tāds nebija. būtu so fun. :D

vakar bija kino diena. the box bija tāda diezgan šīzo, bet ko gan var gribēt no tā režisora. protams nebija tik laba filma kā donijs darko, bet anyway dīvaina. viela pārdomām noteikti pēc tās filmas bija. nedodies sievietēm spiest podziņas slikti beigsies :D bet nu ja nopietni runa jau tur patiesībā gāja par to, ka mēs izvēlamies neparēzos lēmumus. jo gribas labāku dzīvi, naudu, utt. ka darītu jebko pat nogalīnu pilnīgi nepazīstamu cilvēku piespiežot podziņu lai gūtu sev kādu labumu. runa iet tīri par to, ka cilvēks vispirms domā par savu pašlabumu nevis par morāles vērtībām un to kas ir labi un kas slikti. un izdarot vienu kļūdu atpakaļ ceļa vairs nav, tad tā vairs ir tikai ķēdes reakcija, kuru apturēt nevar. un anyway tas beidzas traģiski.
mja psiholoģisks mindfaks. šovakar skatīšos filmu par donija darko māsu samantu. crazy zinu, bet kkā tomēr patīk tās šīzo filma. varbūt tāpēc, ka pati esmu crazy un not normal. i am just me.

beidzot laikam visā visumā viss ir gandrīz ideāli. ar cilvēkiem ar kuriem vēlos atkal atgriežas kontakti un šodienas saruna bija jauka un samīļojiens beigās bija tik ļoti pietrūcis. un būs mums jaunais gads mazirbē, vietā kur vienmēr notiek brīnumi. vietā, kura dziedē dvēseles. vēl arī tas, ka ir cilvēks kurš manā galvā ir 24/7 un gribētos būt arī 24/7 blakus viņam. ^___^ bet nav jau arī slikti tā kā ir tagad, un ilgoties savā ziņā ir fōrši. katru nakti aizmigt ar domām par labām lietām man ļoti patīk. un protams kārtējie mazie sīkumi, kurus patīk pārcilāt un atmiņas patīt atpakaļ un uzlikt uz replay. protams, viena lieta manu prātu nav pametusi un vienmēr liks man šaubīties, bet es cenšos to kontrolēt un ticēt, ka it won’t happen. not this time.

nesen arī parunājos ar cilvēku ar kuru tehniski nedrīkstu sarunāties. un man bija prieks par to, ka he misses me. un well, 7 gadi. i mean vēl 4 gadi. kkā tā. nu tu saproti, dažreiz notiek kā filmās. kā mūsu filmā notika. pat ja tu saki, ka our story isn’t a movie but a fairytale. anyway let’s live and see. jo nejau tāpat saka, ka happily ever after is just once. un sapņot nav vairs vērts. sapņiem es neticu tikpat ļoti kā ziemassvētku vecītim vai lieldienu zaķim. ir tikai lietas, kas notiek un kas nenotiek. thats it.

Mīlestība – tas ir viss! Tas ir brīnums
Un reizē pats dabiskākais, kas var būt.
/Ērihs Marija Remarks/

šovakar man gribas karstvīnu, ko es tuliņ arī dzeršu un skatīties šīzo filmu, ko es tuliņ darīšu un gaidīt nākošo gadu, ko es jau daru. es ticu, ka viņš būs skaists un jauks. nezinu kāmēr, pat arī zinot ka tas būs pāra skaitļa gads (tie man parasti ir nelaimīgi). varbūt tāpēc, ka lietas sakārtosies tā kā tām ir jābūt. beidzot un uz visiem laikiem. (:
so let’s live and see.

Are you still alive? Are you scared inside?
Providence is blind when you're terrified
Are you still alive? Are you scared inside?
When we've reached the end of the road
I will carry us home

And now I'm so far away from you
Will I be making any difference after leaving you all alone?
And now I'm so far away from home
Can I justify my actions after leaving you here in this town?
Safe and guarded, we call it home
A feeling that we shared

skan: story of the year – terrified, story of the year – welcome to our new war, story of the year – we are not gonna make it.

edit: un vēl šodien es saplēsu kaudzīti vecu papīrīšu ar atmiņām. nezinu i guess tā paliek nedaudz vieglāk vai vismaz sāp mazāk. vai ir vieglāk pateikt atā. vai arī man vnk patīk plēst lietas..