Rāda ziņas ar etiķeti pavasaris. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti pavasaris. Rādīt visas ziņas

20110404

beauty is only skin deep.

tumblr_lgmvwdd0G81qbnj8ho1_500_large

mm, šodien bija skaista un +13 grādi aiz loga nozīmē tikai to, ka arvien grūtāk būs nosēdēt lekcijās, pavadīt vakarus lasot tekstus un rakstot kursa darbu, nepacietīgāk gaidīt stundas līdz tās paskries darbā, lai varētu sēdēt ārā zaļājā zālītē, skraīdīt pa sauli, un būt ārā – brīvībā un baudīt pavasara prieciņus, gluži kā šodien. aiaiai. būs arvien grūtāk sevi noturēt robežās un būrīšos, un domām neļaut aizlidot par tālu un nebūt kkur 2 pēdas virs zemes, heh.
bet ai cik ļoti gribēsies būt sliktam mincītim un apgāzt visu pareizo un tā vietā baudīt dzīvi. sēdēt uz adrenalīna tabletēm, lai dzīve būtu satraucošāka, meklēt skaistumu apbružātajā, runāties par to, kas visvairāk sāp un dabūt to visu ārā no sistēmas, jo tikai tā mēs varam būt brīvi. un galvenais – nebaidīties. nebaidīties sākt ko jaunu, uzticēties, un būs laimīgiem.

mana dzīve varbūt ir kā kāršu namiņš. un varbūt salikts kopā tik no 2, 4 vai 6niekiem, vai tikai vājākajiem visā kavā un tikai tumšākajiem. bet tas nenozīmē, ka pa vidu tajā neslēpjas pati dāma ar karali tērpti sarkanā. nav jau īsti svarīgi, no kā esi celts, ja iekšā tevī slēpjas dinamīts un tu apzinies, ka kaut vai esot vājš tu vari sadragāt visu kas tev apkārt tikai ar to mazumiņu, kas ir tevī iekšā, ar – spēku. :)

un tagad.. tagad es par visu vairāk gribu, lai kāds sadragātu mani, lai sadragā miljons laimes druskās, jo citādāk tas ko es šobrīd jūtu mani mulsina. ka viss ko dažbrīd gribas pateikt ir: “esi kamols – tinies!” un gribas, lai mana kreisā smadzeņu puslode, tomēr mazliet sadarbotos ar labu un pastāstītu, kas īsti notiek, jo būt pa vidu nu nemaz nav jautri. bet patiesībā, jau gribas tikai sev iestāstīt, ka kaut kas nav kārtībā, jo ir un tas mani kaitina vēl vairāk. es kaitinu sevi, naiss. jo tālāk, jo trakāk. un es sev neļauju būt laimīgai – good job, idiot. :D [jā patīk ar sevi šad tad parunāties divatā, paldies, ar mani viss ok.]

20110402

a glorious headfuck thing.

tumblr_lisfqqaOdB1qcjjioo1_500_large
labdien, dārgie lasītāji, kas vēl laiku pa laikam šeit iegriežas ar cerību, ka neesmu par jums pilnībā piemirsusi un kādā mirklī šeit ierakstīšu kaut vienu vārdu par savu būšanu šajā pasaulītē. tad ziniet, es atkal esmu atgriezusies, man atkal gribas rakstīt un man ir ko rakstīt un būs. maza cilvēku rotācija, jaunas asinis un seasons have changed, un vārdi vēlas, lai tos uzrakstu, jo atkal ir labi, atkal ir lieliski labi. un es smaidu. :)

pa šo laiku jau nekas ļoti traki, nav mainījies. tik dienas gājušas uz priekšu, ziemu beidzot pēc ilga ilga laika, ir nomainījis pavasaris, kas spēlējas ar mums, emocijas par dažiem cilvēkiem mazliet nomainījušās un uzradušās jaunas, ņu kopumā viss rit kkādā mazajā patīkamajā rutīnā, kas beidzot ar pavasara iestāšanos ir pazudusi, un es pēc ziemas miega esmu atgriezusies ikdienas priekos, saulē un smieklos. atkal viss ir kkā krāsiņās māsiņās, un gribas būt, darboties un satikt cilvēkus, būt starp viņiem, ballēties un gaidīt tos visus mazos pavērsienus, kuri bija tik ļoti apmaldījušies zem ziemas biezās sniega segas un spēlējās dūnās. un pats galvenais ir cilvēki, kas liek priecāties par to, kāds esi un tieši tāds nevis mazliet savādāks. īpaši jau jāsaka paldies letas cilvēkiem, kuri man ir kā otrā ģimene, vismaz šodien izvēdinot savus bēniņus pastāgā pa svaigo pavasara gaisu, es tā tos cilvēkos nodevēju pie sevis, un jā tas atbilst. viņi ir mana otrā ģimene, jo ar viņiem es esmu visvairāk kopā ikdienā uzreiz pēc mammas un tēta. patīkami, ka ir tāda ģimene un tik plaša, kurus uzklausīt un kuri tevi uzklausa, un kuriem izkratīt savu sirdi. mīlu. ^___^

tālāk.. well, to nu es nezinu, kas būs tālāk. bet es ceru, ka tur ir daudz kā laba, jo daudz labu piedāvājumu stāv uz šķīvīša ar zelta maliņu un gaida atbildes. ir iekšā tik daudz jaunu emociju un sajūtu par lietām un cilvēkiem, ka nezinu kur likties un mazliet jūku prātā. es nezinu, kā viss notiks un vai vispār notiks, bet es riskēšu un baudīšu, jo kas sēž un gaida, tas nedzer šampanieti un nekad tā līdz galam neiemīlas, tik zaudē laiku, iespējas un skaisto rezultātu, gluži kā kad beidzot ir pienācis pavasaris, tu zini to un datums rāda savu, bet nekad tā neesi īsti ticis pārliecināts līdz brīdim, kad redzi pirmos ķiršus ziedam un tad.. tad gan tu saproti, jā PAVASARIS tevi sveic – dzīvo, elpo, esi.

paldies, dārgo lasītāj. tas šajā atgriežānās reizē ko mans dārgais pavasaris pamudinājis būs arī viss, un galvenais lūdzu esi mazliet pacietīgs, un neuztraucies, šoriez esmu back for good un rakstīšu tev skaistus vārdus un jaunas lietas, lai redzi cik krāsaina un skaista šī dzīve mums ir. ar ķiršu ziediem zem mūsu kājām un pavasara elpu uz pleca. ^______^

p.s. – ķer pavasari un baudi vasaru, kas mūs jau gaida.

20100405

mazo atsperīgo ķepiņu svētki.

tumblr_l06vg2MzkK1qa9u6ko1_500
tas, ka šogad šos svētkus zem nosaukuma lieldienas es savās sarkanajās sienās ignorēju, tas nenozīmē, ka nevaru jums novēlēt pūkainus mazo atsperīgo ķepiņu svētkus (kaut tas būtu nedaudz novēloti). ^_____^

šodienu pavadīju iekarot, starp diviem lieliem un seniem kokiem, kas savās brūnajās un rētotajās mizās ierakstījuši stāstu par vismaz vienu no pagātnes pasaules kariem, krāsaino šūpuļtīklu. sanāca, ka tas novietojās kkā saulītē un sajūtas bija debešķīgas. gulēju ārā šūpuļtīklā ar portatīvo un pierakstīju domas, kas izšūpojās caur manu galvu un fōnā vēl skanēja tāda lēna un dvēseļmierīga mūziciņa. un vispār paverot acis debesīs likās, ka lidoju. lidoju kkur starp debesīm un zemi. bīdīju debesīs mākoņu kuģus un veidoju baltās mirkļu pilis, kas lēni aizslīdēja uz ziemeļu pusi. tā nu nogulēju ārā līdz pat pazuda saulīte. un tagad ir maximāli piepildīts mans dvēseļmiers. great.

šovakar arī noskatīju tādu netipiski jauku filmu, kas vnk brīžiem tik ļoti lika pasmaidīt par filmā parādītās domas jaukumu. daudz smaidu no manis šai filmai + vēl aktieris mm vnk dēmn skaists (un pēc ilgas domāšanas arī sapratu ko man viņš tik ļoti atgādināja un jā viņš ir so jackson rathbone minikopija). kā arī no šīs filmiņas atradu pāris skaistas dziesmas, kur it īpaši viena iekrita sirsniņā.

she's a wave and she is breaking
she's a problem to solve
that fire you ignited
good, bad and undecided
burns when I stand beside it
your light is ultraviolet

20100403

kā ledus gabaliņš, tas atlūzt no tevis.

artistic-smoking
dienas pēdējā laikā paiet vienās lietus lāsēs – mazās un pelēcīgās un tādās ļoti pašnāvnieciskās. tām tik ļoti patīk izšķīst pret caurumaino asfaltu. vieta, kur tu šodien atrodies šķiet tik pelēcīga, netīga un vispār neglīta, tā it kā tā būtu grēkojusi neskaitāmas reizes. cilvēki uz ielām arī šķiet pelēki, ierauti sevī. tie nesmaida un viņu acis ir kā visdziļākie pasaules okeāni, bezgalīgi pelēkas un baisas. pat gaisma, kura iespīd pa manu sarkano sienu logu nav pietiekoši gaiša, lai to vispār būtu vērts saukt par gaismu. tādam nevajadzētu būt šim manam ilgi gaidītajam pavasarim, kurš patreiz grimst nejau trauslajās lietus lāsēs, bet gan pelēcībā un rīgas netīrumos. bet var jau būt, ka tas viss tik dēļ manas sabojātās domāšanas un es vnk nespēju saskatīt skaistumu, jo esmu taču kaitīga. es spēju iznīcināt ikvienu ko vēlos. un ja tev vēl nesāp manis dēļ, tas nozīmē, ka vai nu neesi mani vēl saticis savā dzīvē vai arī vēl nav pienācis tavs spēles gājiens būt nākošajam. jo agrāk vai vēlāk es iznīcinu ikvienu savā dzīvē, esmu kā nikotīna bumba bez taimera, kas glīti sēž tavas dzīvītes stūrītī un naktīs smejas par tavu naivumu. anyway viss ko vēlējos ar šo pateikt ir tas, ka tie cilvēki, kas šodien pavērās pa logu un sajūsmā priecājās par jauko pavasari ir vai nu iemīlējušies un ar rozā brillēm uz acīm vai arī akli savā naivumā par skaistumu un tā eksistenci latvijas robežās. vienīgo skaistumu ko es varētu pamanīt, bet tas arī būtu melanholisks skaistums, tad tās būtu lietus lāses, kas pavisam klusi izdara pašnāvību ik sekundes simtdaļu. un es tikko aizdomājos cik gan daudz lietus lāsīšu paspēja nomirt kamēr rakstīju šo ierakstu. paliek mazliet skumji, bet no otras puses paliek arī skumji, ka ja tu pateiktu, ka gribi redzēt mani mirušu, es mirtu tikai tāpēc, lai tevi iepriecinātu. tad no šī varētu izsecināt, ka visas šīs lietus lāsītes mirst kāda cita prieka pēc un tad man paliek vēl skumjāk, jo šodien ar mazo brālēnu lēkājām pa mirušām lietus lāsītēm un guvām no tā prieciņu. taču ir tik skaista tā sajūta, kad vakarā sēdi ārā uz soliņa un lietus lāses lēni saplīst uz tavas sejas. tādi mazie vēsie pieskārieni, kas reizē ir silti un patīkami. varētu tā gulēt uz soliņa, smēķēt un izbaudīt miljoniem mazu pieskārienu nakts aizsegā. pieskārienus, kur ikkatrs ir savā ziņā pēdējais, un kuriem pieskāriens tev ir pēdējais ko tie paveiks savā mazajā dzīvītē. un rakstot šo mana otra roka ķer mazās lietus lāses un cenšas tās izglābt no nosišanās pret liepājas ielas asfaltu. gribas tās visas noķert plaukstās paglābjot no nāves, samīļot un paturēt tās visas sev vienai un ar nevienu nedalīties šajā lietainajā pavasarī. ^_____^

20100321

first rainy day of this spring.

tik skaista dziesmiņa. un klavieres <3. vienlaicīgi rada skumjas un melanholiju, taču reizē liek arī pasmaidīt. dīvaina sajūta, bet neizsakāmi skaista. mm. enjoy. ^_____^

šodiena ar lietus lāsēm pagāja in slow motion. pamostoties no rīta ilgi jo ilgi vēl vārtījos pa gultu un nemaz nevēlējos savas kailās pēdiņas bāzt ārā no sedziņas. negribējās lai tās šodien pieskaras vēsajai grīda, kad lietus lāses stāsta savu pirmo šī pavasara piedzīvojumu atsitoties pret manu palodzi. un tāpēc es saritinājos sedziņā un samīļoju savu vismīļāko lācīti (jā jā cilvēki man vēl joprojām 19 gados ir lācītis, get a life people). es aizvēru acis un veselu stundu klausījos lietus lāsēs un viņu stāstā. mm, tas bija burvīgi skaisti. tik skaisti ka varēju tā palikt guļam kaut visu dienu, jo lietus mani iemidzina. iemidzina savā smalkajā melodijā, gluži kā augstāk esošā dziesmiņa, patiesībā viņa man atgādina lietu un lāsīšu deju uz manas palodzes, tādā viduslaiku noskaņā. mm, dievīgi. kārtējais svētdienas rīts man nelika vilties. vienmēr dāvā man skaistus mirkļus un smaid. ^____^

šodien vēl sakārtoju savu istabu. savedu kārtībā grāmatu fortu, kas lēnām veidojās manā skapī, atliktu vēl tik grāvi apkārt izrakt un piepildīt ar ūdeni un milzu krokodiliem, lai neviens netiktu klāt un būtu man pašai sava grāmatu pils, kur visas pasakas atdzīvotos un es būtu kā princese iesprostota visaugstākajā tornī ar gariem zeltainiem matiem, dzīvotu ar savu trīs galvaino pūķi un 7 rūķīšiem un manā vietā istabu vienmēr sakārtotu mazie meža dzīvnieciņi. jā aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņiem kalniem tad es dzīvotu un spētu atgriezties mājās sasitot savas sarkanās kurpītes, kad mani izglābtu drošsirdīgā lauva un neaizmirsīsim manu mazo draugu sunīti toto. ehh, pasakas. vai tas nebūtu skaisti reiz aizbēgt no realitātes kā bērnībā uzceļot istabas vidū pasaku pili no palagiem un krēsliem, daudz spilveniem un tumsā ar kabataslukturīti lasīt senas jo senas pasakas. ^^

un klausoties augstāk esošo dziesmiņu man sagribējās noskatīties mariju antuaneti. laikam tas šovakar arī būs jāizdara un tad jādodas čučēt, jo rīt eksāmens terminoloģijā, kas būs peace of cake. tāpēc nav ko šodien nemaz saspringt par to, jo labāk atpūsties bijs eksāmena nekā samācīties un tad to kamolīti atšķetināt, kur visas domas pūs sapinušās. jauku vakaru zaķīši. lai lietus aizskalo jūsu skumjas un mazās bažas un ienes jūsu sirsniņās pavasara vēsmiņu un skatu kā baltā ziema lēnām tiek aizskalota no mūsu dzīvēm un labākiem medību laukiem. tagad laiks nebeidzamai saulītei un siltiem lietainiem vakariem, kad var ārā lēkāt pa peļēm un dzert alu izmirkstot lietū vai vnk dejot. samercēt mazās basās pēdiņas siltajā lietutiņā vnk izdejojot smaidu asfaltā. ^_____^

20100320

es puķainā kleitā pavasari noplūcu.


mmm. saule. siltums. sestdiena. pavasaris. beidzot. ^_____^
kāds beidzot pārdevis ziemu pavasarim. cik jauki. šodiena tā vien šķiet kā saulstarojas no visām 4 debess pusēm. no rīta pamostoties telefonā bija miljons sms ar sveicieniem par pavasara iestāšanos, tā jauki. paldies visiem. :* tagad sēžot pie datora kārtējo reizi neko neredzu ko rakstu tāpēc piedodiet par kļūdām, ja nu kas. saulīte mani mīl un ir tik jauka pirmā pavasara diena. daudz laimes starp citu jums visiem šodienā. *sun* wāā, drīz pavisam pavisam drīz jau varēs pie atvērta loga sēdēt uz palodzes vēlos vakaros un rakstīt vai pīpēt vai apdomāt dienas ritmus. bet varēs. tie ir mani mīļākie dienas mirkļi siltajā sezonā. pat mīļāki par svētdienu rītiem, jo tie patiesībā ir mīļi tikai ziemotajā sezonā, tā ka šķiet šodien svētdienu rītiem lēnām jāsāk teikt ardievu. bet tas nekas. (: un vispār man dikti gribas ballīti, bet dārza ballīti ar grillu un alu un sēdēšanu saulītē un foršām lietām. jā, arī tas drīz būs.

šodien saņēmu arī no ebay savus jaunos tunelīšus un viņi ir tik sasodīti piemīlīgi ar savām zvaigznītēm. murrr <3. unun viņi ir no taizemes sō tas ir vēl kūlīgāk. jessjessjess. šodiena šķiet staro prieku un laimi kā mazs vērtīgs dimantiņš. :3

mazais sad par to, ka vakardien beidzās skins. vienīgais seriāls kuram es biju pieķērusies tā patiešām no sākuma līdz beigām un kurš ir faking awesome. un man patīk ka viņi sezonu stāstus vienmēr nobeidz tā, ka neko patiesībā nevar saprast. nu tā, ka tālāko sižetu katrs var izdomāt tā kā pašam gribas un tas ir tik great. tagad jāgaida līdz nākošajam gadam un jaunam stāstam ar jauniem tēliem. mm, kaut ātrāk paietu šis gads.

es šodien no rīta arī atsāku rakstīt un tas mani tik ļoti ir uzlādējos. vnk wāāā. ^____^ šķiet, ka pavasaris dara brīnumus un tā ziemas patiešām jau bija kļuvusi ļoti nomācoša un drūma. bet šodien domas raisās un tinās un dzen savus mazos zaļos asniņus braši. un tas sō vienradžuōsōm. bet tagad būtu lēnam jātaisās un jāaizdodas uz centru padarīt lietiņas. un pabūt ārā pirmajā pavasara dienā. ieelpot jauno pavasari savās plaušās un iemitināt viņu savā galvā. mm, kas var būt labāks par to. ^^ gribas savilkt pavasarīgas lietas un košas krāsas un saulstaroties. jā, tā arī darīšu. čiv, mazie pavasara putniņi. :*

meklējiet mani ar saulītes stariņiem spēlējoties un pa peļķēm lēkajot. šodien ar savām melleņu acīm skatīšos uz pasauli un smaidīšu, jo šodien sākas jauns posms iekš 2010. un par to ir jāiedzer pirmais pavasara alus šovakar. murrr =^_____^=

20100306

pavasaris laužas ārā no manām asinīm.

bradshaw_1_large
pavasaris pavasaris pavasaris. šodien patiešām laužas ārā no manām asinīm. es jūtu kā viņš dzen savus mazo zaļos asniņus caur manu dvēseli, es jūtu kā pavasara saulīte izkausē manu sirdi un es redzu kā viss izkrāsojas košās krāsās no ierastā melnbaltā foto. jā pavasaris laužas uz āru. pavasaris nāk. *sun*

tik jauki no rīta 11tos stāvēt ārā un ieelpot pavasara elpu. mm, debešķīgi. un palūkoties uz augšu un sajust saules maigos glāstus. rawr, to sauc par pavasari. jauko pavasari. šādi iesākot rītu es jutos kā staigājot pa mākoņiem darot lietas centrā nevis pa izkusušo sniedziņu. un ejot garām vecajām centra mājām tu dzirdi skaisto kūstošo lāsteku rīta melodiju – tink tink tink, kas iesēžas tavā zemapziņā un tu nemanāmi sāc dungot līdzi lāsteku ritmam.

šorīt uzvilku kedas. jā, pirmā šī gada diena ar kedām. jo kedas piederas pavasarim. un tik jauki bija gaidot 10 min darba interviju palēkāt pa pavasara peļķēm. wāāā. no kurām miljons krāsās atmirdzēja saules saulainais smaids. un atkal prātā tik dzirdi – tink tink tink, pavasaris laužas uz āru. varbūt darba intervija īsti nebija tas ko biju plānojusi, bet nekas. tās visas ir tikai dzīves pasviestās iespējas un tā pat nākošā vienmēr būs labāka par iepriekšējo.

dodoties uz bibliotēku pa ceļam redzēju divus puišus, kas dzēra koronu vnk sēžot saulītē. tas bija tik sirdi sildošs mirklis. gaidu to dienu, kad varēšu iesākt savu pavasara tradīciju un arī sēdēt saulītē un dzert alu uz ab, andrejsalā vai krastmalā. jā gaidu to dienu, un zini, viņa būs pavisam drīz. murrr. ^_____^ bibliotēkā sadarīju pavisam ātri savu nosprausto mērķi un varēju doties mājās.

pēdējais šī rīta pavasara sveiciens bija mazais puisītis autobusā, kurš iekāpa ar milzīgu dzeltenu balonu. tas lido pie pašiem autobusa griestiem un uz tā bija miļzīgs smaids. balons atradās tieši saulītē un tā kā bija dzeltens tad piepildīja visu autobusu ar milzonīgu pavasara devu un es vnk nespēju beigt smaidīt. šis koši dzeltenais saulstarojošais balons bija mans šī rīta pavasaris, kurš centās pa autobusa griestiem izlauzties ārā, gluži kā caur manām asinīm.
DSC00503-1

tagad sēžot pie datora es nespēju beigt priecāties par to saulaino pavasari, kas dzīvojas aiz mana zemeņotā loga. saulīte vienmēr mani mīl un ir mīlējusi. tā vienmēr spīd tieši manā logā un vienmēr man acīs tā, ka neko neredzu, ko pašlaik rakstu. bet tas nekas, jo viņa ir tik silta, tik mīļa un tik pavasaraina. un es smaidu. vnk smaidu. jo mans pavasaris ir izlauzies ārā no manām asinīm. pavasaris elpo manā galvā un es šorīt pavasarī atradu savu laimi. mm, vai nav skaists dienas sākums. es nespētu iedomāties neko jaukāku par šo. ^_____________^ murrr.

skan: lykke li – time flies.

20100302

little mad chinese children.

ChineseChildren
šodien atkal bija szf bija foršā auermonday, kad divas lekcijas paiet nemanot un negribas pat doties mājās. svešvalodā skatījāmies filmu – please vote for me. par maziem trakiem ķīniešu bērneļiem, kuriem skolā 8 gadu vecumā māca demokrātiju un kā vēlēt. no klases tika izvēlēti 3 kandidāti, kuriem tad nu bija jāpanāk, ka vienu no viņiem ievēl. resnulītis bija psycho bitch un kārtīgs diktators, kas visus apklusināja ar vārdu kuššš un traki kūdīja visus pret meitenīti, kuru šausmīgi saraudināja. otrs čalītis bija crazy viņš iekaustīja visus un piekukuļoja un beigās protams uzvarēja.resnulītim bija fetišs traki daudz ēst un no lieliem plastmasas bundoļiem nu kā guna teica, kā suņiem un vēl viņš vazājās pliks apkārt pa māju un čurāja biksēs. un vispār viņi visi kkā traki daudz raudāja, kkādi mazie ņergas, pat kkādi random bērneļi, kuriem nevajadzētu raudāt, piņkšķēja tā, ka plūdi. āā kkāda traki smieklīga filma par demokrātiju un maziem psycho ķīniešu bērneļiem. džīz, bet kūl interesanti bija. *giggle*

tagad mocos un lasu 58lpp. par z-koreju un kim jong il valdību. šis ir pat ļoti interesanti neskatoties uz visu kopumā, un šķiet, ka laikam pat izlasīšu visu tekstu beigās, forši. nemaz nebija plānots to izdarīt, kā vienmēr. :D forši daži citātiņi šajā tekstā par kim jong il:
*
perceptions of kim jong il have undergone a metamorphosis from the image of a reclusive playboy to that of a driven dictator. rumors abounded about his drinking, womanizing, and penchant for fast cars.
*his determination to produce quality full length feature films drove him to arrange the kidnapping of renowned south korean movie director shin sang ok and his actress ex-wife choi eun hee in 1978.
*journalist and author bradley martin writes that he strongly suspected that the full-time jobs of some north korean citizens are riding the subways all day.
*however quirky kim jong il is, he is not crazy.
*if kim is crazy, he is crazy the way joseph stalin and mao zedong were crazy – “like a fox”!
*it would be a mistake to dismiss kim’s drinking parties as simply evidence of his debauchery and excesses.
*observers often comment on his penchant for platform shoes and bouffant hair styles.
un mja viņš patiešām ir interesanti weird vīriņš kā apliecina arī šie 2 foto [*giggle*]:
kim-jong-il.0.0.0x0.384x306
kji_hair1

ehh. vispār nav ko te daudz rakstīties, jādodas lasīt tālāk. un vļeh, rīt pie zobārsta, kā es neciešu šo padarīšanu. man viņi TIK ļoti nepatīk (nu izņemot diānu, kura tagad mācās stradiņos zobārstos :P). khh, negribūūū, bet vecāki liek iet, sō man diemžēl nekas neatliek. grrr, esmu tagad neapmierināts kaķis.!

un LIELAIS prieciņš ir par to, ka šodien ir 1.marts (nu labi tagad jau 2.marts, bet domu sapratāt). un ārā līst lietus. wāā. faking kūl. ^____^ PAVASARIS.! [lai gan oficiāli sāksies tik ap 20.martu, bet pirms-pavasaris ir jūtams, kaut vai ārā ieelpojot, jo smaržo pēc pavasara. un saulīte maigi silda. un vispār pavasaris galvā elpo. *sun*]

20100223

lietus lāses uz manas palodzes.

blog9401_large
ārā vēl joprojām ir ziema. un nekas labs vai sirdi priecējošs tas nav. nē nav, jo paldies ziemotā karaļvalsts man ir apnikusi. taču šodien bija TIK sasodīti patīkami dzirdēt kā ārā pret manu palodzi sitas lietus lāses. mm, kā man pietrūka šī skaņa. es pat varētu apgalvot, ka mani sirdspuksti skan tā pat. tā pat kā mazas lietus lāsītes pret brūno dzelzs palodzi. skaisti. pirmais šī gada lietus. tas liek smaidīt pat ja ārā vēl ir ziema. *sun*

esmu slima. great. nāt. mhh. nu kāpēc tieši tagad un vispār kāpēc. tik ļoti man riebjas slimot. šķita ja aiziešu pagulēt tagad pa dienu paliks kaut nedaudz labāk – i was wrong. pamostoties vienīgais ko spēju pateikt bija – bļēēē. jutos es tā kā kāds man būtu ar ceļarulli pārbraucis pāri, džī thank jū guys. anyway jā tagad dzeru jau 4to mežrozīšu+aveņu tēju ar daudz cukuru un uzgraužu pa kādai tabletei. šīs ir manas šodienas vakariņas. visai slimas vakariņas – gan burtiski, gan tehniski. ehh.. stulbā kuce ziema.!

picturejtaču manu mazo kaķēna sirsniņu šovakar priecē tas, ka beidzot ir iznācis story of the year jaunais albūms the constant. mm un tagad viņš skan pilnā skaļumā pa visu manu piemīlīgo zemeņu istabu. grupas ģitārists ryan phillips 2009 gadā izteicās, kad paziņoja par to ka tiek veidots jaunais albūms, ka šis albūms is shaping up to be fucking great un he was right nezinu viņos es nekad neesmu vīlosies. katrs nākošais albūms ir arvien labāks un ar savu dvēseli. un dan marsala balss iesūcas pašlaik manās sarkanajās zemeņu sienās. vienradžuōsōm. ^______^

in the night I sit alone
the stars rain on the world below
beg me to explode
'cuz these dreams I keep are nowhere to be found
i'd do anything, anything just to stop.

un vispār lietus lāses, kas šodien sitās pret manu palodzi pastāstīja, ka drīz būs pavasaris. jā, drīz būs pavasaris. viss tas pretīgais sniegs nokusīs, būs plūdi [šā sakarā ar steigu jāsameklē gumijaslaiva vai nezinu garie makšķernieku zābaki :D]. bet būs pavasaris, tas ir pats svarīgākais. pavasaris ar lietutiņu un ziedošām pirmajām puķītēm, putniņiem kokos un saulīti agros rītos siltu, jo siltu. wāā, kā es to visu gaidu. murrr. lai gan pavasaris man jau ir galvā. mm, ak šis pavasaris. *giggle* (:

3507843383_fc59eea49b_large

20100112

oh wow... but, fuck you.

tumblr_kw42f0Uk5M1qzjggvo1_400

mm. šodien atkal sēžu uz ripām, jo sāp galva. nesaprotu wtf. bet nu labi. visu laiku dzeru tējas, man šķiet, ka man ir kkāda atkarība uz viņām. bet tējas ir ņamma. šodien mani zaķīši mācās x10 un dzīvo konspektu valstībā, aizkrāmējuši pusi ekrāna un vispār sev visu apkārt, tik atstājuši tādu mazu taciņu, lai spētu aiztikt līdz ēst. bet es nemācos. jo man nav jāmācās. nezinu kkā es zinu, ka viss anyway būs labi un nemaz nesatraucos. varēsim mēs laimīgas ar Gunu dzīvoties nākošgad pa ASV un taisīt pašas savu gossip girl. cool. ^^
rīt ar Laimiņu taisīsim dolbīšanās pasākumu pie manis. sadzersimies daudz alu, ko gribējās jau šodien ļoti ļoti un krāsosim matus. un nu jā mums matu krāsošana parasti ir jautra. :D drīzāk viss ir nokrāsots, tikai ne mati. vēl rīt būs jāizdara viens darbiņš, ko nu jā rīt patiešām patiešām izdarīšu, jo šodien again noslinkoju. dārn. *giggle* un šodien naktī atkal sola sniegu. nu fāk. es ceru, ka tas nepiepildīsies, jo patiešām jau apnicis. VISS. es gribu tagad pavasari un lai visu laiku ir tā kā šodien pa dienu, lai spīd smuka un jauka saulīte unun ir tādas skaistas debesis un tu faking sēžot pie datora neko neredzi, jo acīīīīs spīīīīd saulēēeē. *sun* jo pavasaris nozīmē tikai to, ka pēc viņa nāk vasara. un ak kā gribas vasaru. mm. ^___^

6720A1BC-5135-49C5-8E67-EA5ADED90FCB_extra
un jājājā. drīz sāksies skins 4. sezona. greatgreatgreat. akdievs kā gribas es nespēju vairs sagaidīt. redzot pirmo officiālo 4. sezonas video vnk āāā. viņi taču paliek arvien wilder un wilder. vnk tur būs tiiiiik labas un trakas lietas. džīz. žēl protams, ka ar 3.sezonas aktieriem, bet nu es ceru, ka tad vismaz 5.sezonā (ja tāda būs) viņi atgriezīsies pie vecajiem labajiem, jo gribās zināt, kas notikās ar sidu un kesiju. un pārējiem arī jā. lai gan nu jā jaunie ir daudz wilder, kas tomēr arī ir supermegaforši. so jā ar nepacietību gaidu 28.janvārīīīīīī. murrrr. ^____^
runājot par kkā skatīšanos var pievērsties 4dienai un zēēdienai forumā. mm. esmu secinājusi, ka kāda gan jēga iet un skatīties filmas kino regulāri. vnk jāsagaida zēēdienāāā un tad var uzreiz visas filmas noskatīties, kuras gribējās redzēt un pa lēto. un tad atkal vari dzīvoties laimīgs līdz nākošajam mēnesim un tad atkal tā again un again, jo tagad tās zēēdienas ir TIK bieži. nu jā 4dien iešu uz 2 filmām. vispirms ar saviem old draudziņiem iesim uz šerloku holmsu un mm džūda lovs ir sexīgs. un tas otrs čalis arī starp citu. :D unun pēc tam ar Gunu iesim uz - doktora parnasa iedomu pasaule. mm, nedaudz sad, jo tās filmas filmēšanas laikā nomira hīts ledžers. ehh. bet nu jā tieši tāpēc jau vien ir vērts iet uz to filmu, kā protams vēl daži great iemesli, jo tur vēl daudz TIK labu aktieru būs kā, piemēram, džonijs deps (mm, mans sapņu vīrietis.), džūda lovs, kolins farels, utt. nu jā un sižets filmas katrā ziņā arī šķiet visnotaļ labs. vispār tāda tipa filmas man tīk. so esmu par iešanu uz viņām. (:

skan: incubus – i miss you, high places – jump in, lady gaga – beautiful dirty rich, alela diane – the rifle, angels & airwaves – the adventure final, utt.