20101230
labrīt, dzīve izdodas.
nu ko šis laikam tad būs tas epic lielais noslēguma ieraksts šajā vēl 2010. gadā. un ziniet jā neskatoties uz gada sākumu šis tomēr bija labs gads, pat ļoti labs gads, jo gada beigas viennozīmīgi atsvēra tā sākumu, un pat uzkrāja prieciņus un turpina tos krāt 2011. gadam. kā jau saka, tad viss kas notiek 2010. tas arī paliek 2010., bet šajā gadījumā es līdzi ņemšu savu jauno labāko draudzeni – laimi. ^____^
tātad vēlos viennozīmīgi un grandiozi pateikt milzīgu PALDIES visiem maniem mīļajiem draudziņiem, kas bija ar mani, lai arī cik km tālumā tie nebūtu bijuši, jo es zinu jūs man esat spešal un zinu, ka varu uz jums paļauties pat ja esat uz cita kontinenta. :* protams, lietas šogad diezgan ļoti pamainījās sākot jau ar patstāvīgas laimes iegūšanu, gan mazliet cilvēku nomaiņu galvenajās lomās, bet galvenais prieks man par to vienu cilvēciņu, kuram sapņi šogad patiešām no sirds piepildījās un, ka arī viss ir tieši tik labi kā pašlaik ir, jo es patiešām biju nobažījusies un satraukusies par to, lai saiknīte nezūd ar manu mīļo draudzenīti, ahh, bet ziniet es pat viņu mīlu vēl vairāk un viņa ir mans HERO, tieši tā un nekā savādāk. es vienmēr priecāšos kopā ar tevi, vienmēr uzklausīšu un par raudāšu kopā ar tevi, no matter what bet galvenais, ka kopā. tu esi mana mīļā uguntiņa. mīlu, un gaidu no visas savas mazās sirsniņas reiz divi mājās – 7 mēneši ir nieks – baudi. :*
paspēja ienāk arī dažs labs jauns cilvēciņš un šie daži man patiešām kļuvuši ļoti mīļi un tuvi, un galvenais es zinu, ka man nenāksies jūsos vilties, jo jūs vnk esat super un ar jums nav garlaicīgi. ^^ bet protams visforšākais bēbis ir nepārspējams, tas notika vienā mirklī, kurš acu mirklim nebija manām un tu jau biji manā sirdī uz ērtu iekārtošanos, tev noteikti esmu parādā daudz un dikti manas laimes. un 2011. gads mums patiešām būs labākais gads ever un tāds awesome & legendary. gaidūūūū ar nepacietību. :*
draudzībiņa ar kādu citu tā pēkšņi uzradās un palika tāda ļoti jauka, un to nu es nemaz nebiju gaidījusi, bet man ir tāds burvīgs iekšējais prieciņš par to, jo šī kkā nomainīja mazliet vienu citu, tas mani protams pārsteidza nesagatavotu, bet ziniet es neteikšu, ka man nepatīk, tieši pretēju esmu sajūsmā redzēt kā tas turpināsies iekš 2011. mm, jāā tur kkam ir jābūt, pastiepšos un dabūšu. ^___^
darbā viss ir lieliski un kolēģi man tādi pavisam burvīgi. ir prieks, ir patiešām reāls prieks un smaids uz sejas ejot uz darbu katru dienu un pat skumji mazliet vakarā doties mājās, jo sliktu dienu darbā vnk nav, viss ir pozitīvi un galvenais pilns ar smiekliem un jautrošanos un ahhh. man ir paveicies un ziniet, man kkā vienmēr tā skaisti noveicas, un tieku tur kur man jābūt, katrā ziņā iekš darbiņa esmu ieguvusi vēl daudzus superīgus draudziņus kas noteikti būs manā dzīvītē uz ilgu laiciņu. un akdievs iedomājaties, jau nostrādās pusgads iekš LETAS. mm, ballītesssssss.!
szf’ā arī viss skaisti, jo man ir vislabākie un visforšākie un visādi citādi vislieliskākie kursa biedriņi ar kuriem nu ikdiena szf krāsainajās sienās nu nemaz nebūtu tieši tik burvīga kā ir patreiz. un vēl joprojām nenožēloju to, ko izvēlējos mācīties, kā jau teicu man vienmēr tā skaisti noveicas būt tieši tur kur man attiecīgajā mirklī jābūt, tai skaitā macoties politikas zinātni kopā ar šiem cilvēciņiem. opcijas ir, ir arī sajūsma un galvenais lieli mērķi nākotnei, tagad tikai soļot tam visam pakaļ ar augsti paceltu galvu un milzu apņēmību. :)
ko es sagaidu no 2011. gada well tas daļēji ir noslēpums, jo ja skaļi bļaustīšos, tad lietas nepiepildīsies, bet tā pa lielam, noteikti traki daudz un traki labas ballītes ar traki foršiem cilvēkiem, un tādas BŪS.! noteikti arī ieķert visu pazaudēto laiku kopā ar Gunu, kad viņa atgriezīsies pie mums. kā arī noteikti izvākties un mazlietiņ nedaudz pārcelties. tad vēl dažas lietas sakarā ar szf un mazām citām balkus lietiņām, kuras visas jau notiks janvāra beigās, ja būs tā kā es to vēlos un tad jau, tad jau dzīve pati ierotēs tieši tur un tā kā vajag, pārējais jau nāks pats un būs vien piedzīvojums kopā ar pašiem labākajiem un tieši tiem, kas gribēs baudīt dzīvi kopā ar mani. protams, vasarā neizpaliks mazais ceļojumiņš, kas pašlaik tiek plānots uz Itāliju, bet viss vēl var mainīties. nedaudz vēl pamainīšu attieksmīti un dzīves apgriezienus un tad droši varēšu teikt, DZĪVE IZDODAS. mana 2011. gada devīze noteikti būs: LABRĪT, DZĪVE IZDODAS. un katru dienu iesākšu ar divām pozitīvām dziesmām, heh uzminiet kurām, protams, ka labrīt un dzīve izdodas. ^________^
LAIMĪGU UN GALVENAIS TIEŠI TIK LIELISKU JUMS JAUNO 2011. GADU KĀDU VĒLATIES, NEĻAUJ NEKAM STĀTIES PRETIM JŪSU MĒRĶIEM.!
p.s. – tiekamies drīz mani mincīši, jo 2011. gadā apsolu turpināt rakstīt un darīt to regulāri, jo būs tik daudz notikumu un labu lietu ko jums pastāstīt, ka savādāk nu nekādi. mīlu, jūsu tūta. :*
20101229
she guessed it was too late to raise hell.
dažreiz ir grūti staigāt pa šķembām.
dažreiz ir grūti elpot tev blakus.
dažreiz es atsakos redzēt krāsās.
dažreiz es zinu, ka nav vērts.
jo es stāvu starp tagadni un pagātni.
un zini, dažreiz es jūtos kā dejavu.
bet pietiks reiz.!
[heh, atradu dzejolīti uz kādas A4 lapas, kas rakstīts kkad szf krāsainajās sienās kādā visai garlaicīgā lekcijā un joprojām viņš mani piedur.]
nosapņoja tūta at 1:55:00 priekšp. 0 comments
ziemīšu prieciņi.
mm, mani ziemīši bija pavisam mīļi ģimeniski ar visiem radiņiem kopā un galvenais ar edžas pozitīvo mazuli, kuram šie bija pirmie ziemassvētki, ņu tik jauki bija. tā jauki sēdējām visi kopā ar mazuli uzmanības centrā, atcerējāmies senas lietas un bērnības blēņas, tiku pie vārda Rūtas tante, kas mani mazliet biedē 20.gados un klausījāmies kā vecākie no visiem dziedāja dziesmiņas un visvairāk patika mirklītis, kad pilnīgi visi klusi nodziedājām aijā žūžū lāča bērni mazulim, lai tas aizmigtu, nu tas bija tik silti jauki. ^____^ protams, pārēdāmies, jo latvieši gluži vienkāŗsi nezin mēru, un man tagad ir bail svērties un ieraudzīt to skaitli, heh. anyways, šogad sarunājām iztikt bez dāvaniņām, jo kkā mūsu ģimenē ziemassvētki nu nemaz nav komercionāli un daudz jaukāk ir visa ģimene kopā, tā ir pati labākā dāvana, ko vien var šajos svētkos saņemt. jā, man tā arī bija un šie viennozīmīgi bija vieni no maniem vismīļākajiem ziemīšiem, jo es pat panācu solīti pretīm un apsveicu tos draudziņus ar kuriem ir mazliet interesanti. katrā ziņā ir prieks par sevi un man nav ko nožēlot, viss ir tā pavisam skaisti.
otrajos ziemīšos iztrakojos kārtīgi pa vietējo kalnu mežā, kur iztrakojāmies gan ar mašīnu, gan vnk ripojot lejā no kalna, jāpiebilst gan, ka tas bija tieši pēc dienas, kad lija lietus un kad virs sniedziņa bija izveidojusies interesantā ledus kārta, kad likās, ka krītot sniedziņā kko varētu salauzt. es gan uzsitu tikai punu. :D pēc tam ar jaukajiem trakuļiem, tādi forši sniegoti nosaluši ar sārtiem vaidziņiem dzērām karstvīnu pie kamīna un skatījāmies jackass trilogy, jo protams tādi ir normāli otrie ziemassvētki. *giggle*
un visbeidzot svētdien tā smuki iztrakojos vēl pa sniedziņu ar savu jauko suni Greisu, ahh tā patīk ārdīties pa sniedziņu, mm. tad vēl arī paņēmu savu jauko mazulīti fotoaparātu un devos mazliet pafotogrāfēt ziemīgi skaistās bildes, bija tāda jauka sajūta un arī iznākums bija patīkams. jāā lieliski ziemīši man šogad bija, un galvenais ar ģimeni un mīļajiem. ^^
i have lost my sadness in between happiness.
sveicināti mani mīļie mincīši. :* es zinu, ka esmu jums parādā milzīgu atvainošanos par to, ka šeit neesmu rakstījusi veselu mēnesi, bet ziniem man jums jāatzīstas, ka būt laimīgai nemaz nav viegli. jo teiciens, ka kko nākas zaudēt, lai iegūtu kko labāku ir diezgan paties, šajā gadījumā es savā laimē pazaudēju spēju rakstīt. laikam jau, ka visa tā burvība bija mūžīgajā sentimentālismā un skumjās, kas mitinājās manī. jo šajā pašreizējā laimes stāvoklī, man nu galīgi nav nekāda apņemšanās vairāk rakstīt. bet pat tas īpaši netīk, jo man patiešām patika rakstīt un mani mirkļi, kas tika pavadīti izliekot sevi šeit bija un ir man vēl jo projām īpaši. bet es ceru, ka es saņemšos un es arī zinu, ka 2011. gads būs awesome tāpēc būs miljoniem lietu ko jums šeit pastāstīt un tieši tāpēc es kkur citur atradīšu savu mūzu, lai tikai rakstītu jums mani mincīši. apsolu (oo, mana pirmā nākošā gada apņemšanās, jauki.). ^____^
nu tad laikam jāatgriežas mazliet decembra burvībā un īsumā jums jāpastāsta kā tad šim laimīgajam kaķēnam šogad silti gājis pa decembri. *sun*
3.decembrī mēs ar minku Dagni aizdevāmies līdz RAĢ, sajust jaukās sentimentālās atmiņas, pasēdējām kafejnīcā un wāā tik daudz atmiņu uzpeldēja, taču nu jā no otras puses man tā visa patiešām nepietrūkst, jo tagad ir savi citi labumi. protams sirsnīgi izrunājāmies ar Purmali un Veidi par visiem un visu, Veides saulainajā un mājīgajā angļu valodas kabinetā un mm, kā sagribējās pamāčities atkal ikdienā to valodu, dēmet. bet kopumā kā bija tāda pavisam jauka diena mēģinot atcerēties kādus nedarbus esam tad nu sastrādājuši un dzirdot dažus labus stāstus no skolotāju skolas laikiem. :)
10.decembrī bija superforšā un lieliskā Politologu Ziemas balle 2010, kur nu emocijas bija dikti daudz un vakars tika lieliski pavadīts kopā ar visburvīgākajiem kursa biedriem. protams, tapa miljons bildes by Krista. un iedomājaties mīļie es pat šogad dejoju, ja to tā vispār var nosaukt, bet nu jā Začests pie visa vainīgs, mani gandrīz vnk nogalināja ar savu krazīīī dejošanu. tad vēl studentu padomei ieviesām jaunu dienas kārtību un pat pacēlām glāzes par Gunu. vārdu sakot kārtējā lieliskā balle pateicoties visforšākajiem politologiem. ^___^ un vienu vakaru vēl tiku pie pižika un ar Kristu pēc balles vēl devāmies pa sniegoto rajončiku uz maķīti balles kleitās. AWESOME emocijas, paldies mīļie. :*
16.decembrī mums bija tāda mazā laimīgo stundu un daudz šotu ballīte @ Vecrīga ar Kristu, Maču un jaukajām szf komunikācēm. protams, arī paldies Līnai par jauko sagaidīšanu kiwi bārā un mūsu sasildīšanu ar supergaršīgiem šotiem, protams vēl tiem pārējiem miljons šotiem iekš šotu bāra un vislieliskāko šota atklājumu – HIROSIMA, dēmn. un lielisko nakts noslēgumu ar foršām dejām Pulkvedī un interesantiem cilvēkiem ar kuriem ārā runājos, hehe. un jā nākošajā rītā pēc 3h miedziņa bija jādodas uz darbu, that was fun. :)
23.decembri, kas bija pēdējā šī semestra diena iekš SZF krāsainajām sienām un mīļo zaķīšu apdāvināšanu ar visforšākajām dāvanām uz pasaules, pēdējām ģimeniskajām un jaukajām pusdienām, kā arī smieklu pilno pēdējo tiesību leksiju. ahh, skaists noslēgums skaistam semestrim un skaistam decembrim.
nosapņoja tūta at 12:50:00 priekšp. 2 comments
vārdi: atmiņas, atvainošanās, dagne, laime, mans decembris, mūza, pazušana, prieciņš, raģ, szf
20101201
ziemoti sniegotās decembra dienas.
daudz laimes mani mīļie zaķīši 1. decembrī, mm, kur gan šis novembris un gads vispār palika, esam jau ar vienu kāju 2011. gadā un šķiet, ka šis gads vnk nogulēts vienā lielā baltā lāča miegā, bet tai pašā laikā ir paspēts tik daudz, ko izdarīt.
man tik ļoti ir iepaticies būt tādai kāda esmu pēdējo mēnesi un turpinu smaidīt, es gribu šādi turpināt, būt laimīga un ar super cilvēkiem sev apkārt. novembris nu pavisam noteikti jaukāks vairs nevarēja būt kā šogad, ja nu vienīgi kkad ļoti tālu atpakaļ bērnībā. man neko citu nemaz nevajag, nekad arī nav vajadzējis, kā tikai to prieku par laimīgām beigām un pašlaik viss lieliem šoļiem dodas tieši tajā virzienā. nespēju sagaidīt ziemassvētkus un to burvīgi sirsnīgi mīļo sajūtu un smaržas, kas valda tajā laikā. dāvanas maniem zaķīšiem lēni gatavojas un top un ahh, redzu jau manu prieciņu par viņu prieciņu un daudz mazu laimīsu zaķīšu un pukstošu sirsniņu, murrr. burvīgi, mani nespēj nekas vairāk iepriecināt kā vien citu prieks, manu vismīļāko prieks. ^_____^
“..tu mani traku padari
tik vienkārši un dabiski
ka nespēju vairs projām steigties
tu nāci man kā dāvana
tik īpaša un mirdzoša
to tagad turēšu pie sevis..”
patīk, tik ļoti man patīk šogad tā sniegoti ziemotā rīga un vispār atmosfēra, kas ārā aiz loga. varbūt tādēļ, ka pati esmu laimīga, bet varbūt šogad patiešām tur ārā ir kas maģisks. bet ziniet, es pat negribu noskaidrot, kas tas ir – vnk gribu baudīt un ķert katru mīļu mirklīti. mm, gribu redzēt tevi smaidošu man blakus. murrr. vajadzētu doties čučēt, jo pēc dažām stundām jau jāceļas un cītīgi jādodas uz szf krāsainajām sienām, taču negribas palaist garām ne minūtes prieka, kas pazūd guļot, kaut man liekas, ka arī guļot esmu pasākusi smaidīt un arī aizmigt ar smaidu uz sejas, tas ir tik patīkami un silti. paldies, mīļie un paldies tev māte ziema, šogad jūs mani visi ļoti patīkat un es jūs mazliet daudz mīlu. tieši tik lai jūs visi ietilptu manā mazajā kaķēna sirsniņā. :*
noskaņai:
nosapņoja tūta at 1:47:00 priekšp. 1 comments
vārdi: decembris, laime, miegs, mīļums, prieks, smaids, zaķīši mani, ziema
christopher nolan.
šodien ar Sanci devāmies uz k-suns uz tādu pasākumu kā – 5 vakari aizspogulijā sirreālisma iezīmes kino. kur šodien bija par Christopher Nolan filmām, jums viņš visvairāk varētu būt pazīstams ar Betmenu un Ilūziju (Prestige), taču šodien mums rādija viņa filmu Memento, taču vispirms bija tāda forša un smieklīga lekcija vispār par viņa darbu un filmām un mazu ieskatu tajās, parādot tās mazās detaļas un tā, nu ļoti pat patika. Bet pievēršoties vairāk tieši filmai Memento man visvairāk patika tas, ka tā bija neloģiski loģiskā loģika, kur filma bija uz priekšu atpakaļgaitā un tas izraisīja tādas dīvainas sājūtas, ko patiesībā jau parāda ar filmas pašām pirmajām minūtēm par šīs filmas specifiku, kas ir lieliski. nu tehniski tas bija tā, ka filmas sākums patiesībā bija jau filmas beigas un filmas beigas patiesībā bija filmas sākums. un filma sastāvēja no noteikta skaita fragmentiem kuri sanāk gāja atpakaļgaitā no visas galvenās filmas domas, taču uz priekšu katrā mazajā fragmentā. nu vārdu sakot filma ir sadalīta krāsainajās un menbaltajās scēnās un krāsainās iet atpakaļgaitā, bet melnbaltās uz priekšu. un doma šādai koncepcijai ir tā, ka skatītājam nākas identificēt savā ziņā ar filmas galveno varoni Leonardu kuram bija īstermiņa atmiņa un viņš nespēja veidot jaunas atmiņas un vispār atcerēties lietas ilgāk par 10 min. [The medical condition experienced by Leonard in this film is a real condition called Anterograde Amnesia - the inability to form new memories after damage to the hippocampus] un konskatītājam nākas koncentrēties uz savu paša atmiņu un identitāti, lai mēģinātu uztvert filmas gaitu atpakaļgaitā uzpriekšu. izklausās jau nu ļoti samudzināti, bet nu nebūtu jau tā nekāda mindfuck filma, ja tas tā nebūtu, taču man ļoti ļoti patika doma un es pat šķiet beigās sapratu to, kas bija jāsaprot un kāpēc tad nu viss bija tā kā notikās šajā filmā, katrā ziņā viegli nenācās likt mazo atmiņu gabalus kopā, lai uztvertu lielo bildi, bet aizraujoši nu gan. noteikti iesaku jums šo filmu no visas sirds, ir par ko aizdomāties, ir kur piesiet savu kino dvēseli.
un tagad beidzot man arī ir vēlēšanās beidzot noskatīties inception par ko visi tā safanojušies, un ko līdz šodienai man nemaz negribējās skatīties, taču tā kā tā arī christopher nolan filma un pēc šodienas lektora vārdiem vieglāk uztverama nekā memento, varētu būt interesanti. jā, šķiet drīzumā arī gribēšu noskatīties prestige. mm, jauki jauki, pavisam lieliskas 3 stundas, kas šovakar pavadītas k-suns ar Sanci un karstu šakolodi un sirreālismu. ^____^
“I have to believe in a world outside my own mind. I have to believe that my actions still have meaning, even if I can't remember them. I have to believe that when my eyes are closed, the world's still there. Do I believe the world's still there? Is it still out there?... Yeah. We all need mirrors to remind ourselves who we are. I'm no different.”
nosapņoja tūta at 1:30:00 priekšp. 0 comments
vārdi: christopher nolan, inception, k-suns, kino, memento, mindfuck, prestige, sancis
but they all think i'm crazy but to me it's perfect sense.
hello world, it’s me again. i’ve missed you..
piektdien darbā bija rīta maiņa tikai un sensen nebija būts tik agri darbiņā, kkā nepierasti un secinājums tikai tāds kā katru dienu, ka vakara maiņas ir daudz, daudz jaukākas. pēc darbiņa aizdevos pie vecvecākiem uz pļavniekiem, jo nu ļoti sen tur nebija būt un biju mazlietiņ sailgojusies pēc vecvecāku burvības un protams varēju saēsties daudz garšīgu lietu gluži kā bērnībā. ^^ vakarā devos ar začestu uz eiropas valodu dienu. nezinu kāpēc biju iedomājusies, ka viss tur sākas 7os nevis 6os, tāpēc začests protams netika uz savu arābu valodu, bet savā ziņā hehe, jo redz es netiku uz savu japāņu/ķīniešu valodu. viņš gan teicās, ka uz mani dusmojas, bet nu ilgi jau viņš tā nevar. anyways, paspējām tieši laikā uz bulgāru valodu un čalītis tāds diezgan haotisks bija kas stāstija (ja to vispār tā var nosaukt). tā diezgan saraustīti, bet smieklīgi vispār bija. valoda jau nu ļoti līdzīga krievu valodai tāpēc dažas frāzes bija viegli uztvert pat nezinot valodu un ēdieni viņiem tādi smieklīgi, visur pārsvarā liek jogurtu, jo tāds krējums viņiem neeksistē, un vēl visādi brīnumi, galvenais jau ka viss labi garšojot ar alkoholu kā čalītis stāstīja. :D un iemācījāmies, ka bulgāru valodā I love you ir – odučam te. pēc tam tur pat nākošā valoda bija spāņu un protams, ka tā man ir ļoti ļoti mīļa, jo pavisam drīz janvārī sākšu beidzot arī es viņu apgūt padziļināti, jo lielos vilcienos šo to jau zinu. spāņu valoda bija awesome, jo pirmkārt jau mums izdalīja spāņu saldumus un tad mācījāmies dziedāt spāņu dziesmu – megustas tu. tad bija jāsaliek teikumi no spāņu vārdiem un mūsu grupa salika ātri un pareizi, kūl. un uzspēlējām arī spēli, kā arī mācījāmies frāzes protams, viens čalis uzjautāja kā spāniski ir: esmu maza zemenīte, apēd mani – soy una pequeba fresa, comeme. tā sasmējāmies mēs visi par šito, bet jauki. ^____^ ahh, kā gaidu spāņu valodu ar nepacietību. murrr.
pēc tam devāmies uz centra pusi ar začestu un runājām par gulašu un tā sastāvdaļām un vispār začests kā vienmēr smīdina. un salām un es slidinājos un forši. :) vakarā panesās saruna skypā, kas vispār gāž nost no kājām. :D tur apmēram šitā:
[2010.11.26. 23:19:06] mārtiņš začests: hm
[2010.11.26. 23:19:11] mārtiņš začests: es domāju tas nav iespējams
[2010.11.26. 23:19:28] mārtiņš začests: bet zini
[2010.11.26. 23:19:35] mārtiņš začests: ka es neiebilstu barošanai
[2010.11.26. 23:19:35] mārtiņš začests: :D
[2010.11.26. 23:19:37] tūta: challenge accepted :D
[2010.11.26. 23:19:42] mārtiņš začests: :D :D
[2010.11.26. 23:19:43] mārtiņš začests: fine
[2010.11.26. 23:19:57] mārtiņš začests: pārbaudes laiks būs pa šīm brīvdienām
[2010.11.26. 23:20:00] tūta: un es zinu ka tev garšo saldumi, hihi :D
[2010.11.26. 23:20:03] mārtiņš začests: :D
[2010.11.26. 23:20:09] mārtiņš začests: tur aizies visa nauda
[2010.11.26. 23:20:11] mārtiņš začests: VISA
[2010.11.26. 23:20:34] tūta: a ko tu zini man varbūt noliktava tieši šadiem gadījumiem :D
[2010.11.26. 23:20:58] mārtiņš začests: ūūū
[2010.11.26. 23:21:05] mārtiņš začests: nekārdini tik traki
[2010.11.26. 23:21:06] mārtiņš začests: ir pusnakts :D
[2010.11.26. 23:21:12] mārtiņš začests: atkal pārēdīšos
[2010.11.26. 23:21:22] tūta: (chuckle) :D
[2010.11.26. 23:21:30] tūta: ej ej uzēd bērns. ^^
[2010.11.26. 23:21:39] tūta: tas ir tikai sākums manam plānam.
[2010.11.26. 23:24:04] mārtiņš začests: :D :D
[2010.11.26. 23:24:05] mārtiņš začests: tu mani
[2010.11.26. 23:24:09] mārtiņš začests: uz nokaušanu gatavosi ?
[2010.11.26. 23:24:21] tūta: hehe, jaunajā gadā jau kkas būs jāed. :D
[2010.11.26. 23:24:33] tūta: stuffed začis derēs :D
[2010.11.26. 23:24:42] mārtiņš začests: :D :D
[2010.11.26. 23:24:43] mārtiņš začests: HA HA HA
[2010.11.26. 23:26:41] tūta: labāk ēdis būtu nevis runājis :P :D
[2010.11.26. 23:29:14] mārtiņš začests: tulinj
[2010.11.26. 23:29:18] mārtiņš začests: vēl apmēram 10min
[2010.11.26. 23:29:22] mārtiņš začests: un ualāāā!
[2010.11.26. 23:29:27] mārtiņš začests: šoreiz būs tīīk laba
[2010.11.26. 23:29:35] mārtiņš začests: smarža vien caur vēderu iet
[2010.11.26. 23:30:22] tūta: nu malacītis. :)
[2010.11.26. 23:30:36] mārtiņš začests: viennozīmīgi
[2010.11.26. 23:30:36] mārtiņš začests: :D
[2010.11.26. 23:30:50] mārtiņš začests: bet tu neesi mans kaimiņs
[2010.11.26. 23:30:56] mārtiņš začests: so vari nepielīst.
[2010.11.26. 23:31:26] tūta: es nepielienu es vnk galvā jau domāju ar ko tevi piepildīt uz jauno gadu un vai cept, vārīt vai nezinu sautēt :P
[2010.11.26. 23:38:45] mārtiņš začests: :D
[2010.11.26. 23:38:51] mārtiņš začests: sautēšana varētu but mokošākā
[2010.11.26. 23:43:39] tūta: ok sarunāts tad :D
[2010.11.26. 23:43:53] tūta: saziedīšu tevi ar to tavu smēri sautēsies vēl labāk, pats savā sulā pietam vēl :P
[2010.11.26. 23:43:59] mārtiņš začests: :D :D
sestdien, bija pavisam jauks vakars ar kristu un matīsu manās sarkanajās zemeņu sienās. viņi abi tagad ir vēl divi no pavisam dažiem retajiem, kas bijuši pie manis. reti kurais šeit tiek, jo es mājas uzskatu par ļoti spešal vietu un nevar tā kuru katru te vest, citādāk pazūd tā kkā maģija. mm, alus, picu cepšana, ūdenspīpe, sarunas un bildes. un protams, par gunu netika aizmirst tāpēc obamas kartiņa stāvēja tā lai visu ļoti labi pārredzētu un bija ar mums. abiem izdevās arī iepazīties ar maniem vecākiem un kā nosprieda tad mana ģimene esot tik pat krazī kā es, forši. :D matīss 3os atslēdzās, jo bija maz gulējis un daudz srādājis un krāca kā krazī. tikmēr mēs ar kristu skatījāmies viens pats mājās un smējāmies par matīsu, līdz arī mēs kkur ap 7iem aizmigām. un svētdienas rīts bija gandrīz labākais no visiem citiem, kas bijuši. tā mīlīgi pamodāmies ap 11iem manās sakanajās sienās ar sauli, kas pavisam jauki spīdēja sejās un radīja pavisam burvīgu svētdienas rīta sentimentu un tad skanēja daudz daudz staaaaaaaay dziesmiņa, kas vispār pašalik ir favorītdziesma un skan nemitīgi. ^^ tā nu mēs novārtījāmies pie manis pa gultu runājoties, klausoties mūziciņu un dauzot viens otru ar spilveniem & kutinot līdz pat 5iem. mm, tas bija tik jauki, ka maz neliekas, šo cilvēku klātbūtne nekad nebūs man par daudz. tad viņi tā mīlīgi devās mājās, bet protams ka neiztika bez iepikošanas autobusa pieturā by mīīīī. *sun* tādi nu tie mani mīlīši ir:
svētdien, hokejs diemžēl atcēlās, jo labās biļetes bija visas izpirktas, bet tas nekas, dosimies 4dien un biļetes šoreiz jau laicīgi rokā. ^___^ bet tā vietā vismaz tika izlasīt milla teksts par brīvību pie ījaba, un man patiešām patika, teksts gan bija ļoti grūts, taču doma, kas tajā slēpās bija patiešām noderīga un 1dienas seminārs man visu tā smuki salika pa plauktiņiem. great.
pirmdien, bija kārtējā tipiskā 1diena līdz 6iem. tik uz spss neaizgājām, bet tā vietā sēdējām bibliotēkā un lasījām žunālus. es pieķēros interesantam rakstam par facebook iekš times - http://www.time.com/time/business/article/0,8599,1990582,00.html jāā, tieši šis raksts, iesaku man patiešām patika.! pēc skolas devos uz darbiņu kā jau ierasts, vien vakara maiņas bez ievas ir kā šokolādes kūka bez šokolādes, bet nekas drīz viņa atgriezīsies un viss būs atpakaļ vecajās sliedēs. vakarā bija kārtējās jaukās sarunas skypā un artūrs mani nosauca par SNIEGOTO CUKURKAĶI. mm, tik jauks vārds – paldies. mīļi. ^________^ un vispār tāda super ziemassvētīgā sajūta visu laiku riņķī lidinās un pavisam drīz, jo drīz foršā politologu ziemas balle, ak prieks kur tu rodies. *sun*
noskaņai jums šis:
nosapņoja tūta at 12:22:00 priekšp. 0 comments
vārdi: alus, eiropas valodu diena, funny, guna, krista, matīss, prieks, sarkanās sienas, spāņu val., stay, svētdienas rīts, ūdenspīpe, začests, ziema
