beidzot laiks ir noveltīts šajās brīvdienās visu seno blogu sarakstīšanai un matīss varēs likt mani mierā ar viņiem.!
anyways, šīs brīvdienas bija tādas super maģiskās un nezinu jūtu tikai to, ka:
kam man dzīvot skaistāk, ja es mīlu kā ir
es mīlu dzīvot skaistāk, es mīlu ar sirdi
es baudu visu, ko es redzu un redzu es daudz
es varu palikt tepat, man nav vērts nekur braukt.vakardienas pārsteigums pēc visiem lielajiem darbiem Jelgavā kur bija jāsatiek un jāpavada laiks ar dažiem starptautiskajiem cilvēkiem, kas man tādi paseni draugi kopš vidusskolas laikiem, atkalredzēšanās bija superīga, pat neskatoties uz to, ka biju iekāpusi mašīnā pataisno no darba ballītes vecrīgā un vispār nemaz neaizdevos gulēt, tās brītiņš mašīnā līdz Jelgavai bija pilnībā pietiekoši un enerģija man bija vairāk kā vajag. nākošreiz visus šos cilvēkus satikšu nākošgad Rumānijā, bet tad jau redzēsim kur dzīve mani aizvedīs, katrā ziņā bija prieks redzēt tās internacionālās sejas pēc nu jau 3 gadiem, awesome.
rīgā atgriezos jau ap 5iem, tad paspēju aizdoties līdz Spicei un sapirkt visādas gardas lietas lai uzmeistarotu vecākiem, krustmātei un vecmāmiņai jaukas vakariņas, kad viņi atgriezīsies no saulkrastiem. man tas arī izdevās, viss izdevās super ņammīgi un biju savu bērna pienākumu izpildījusi. :)
un tad tas notika, mans pagājušā vakara lielais pārsteigums, kad bija ieritinājusies jau dīvānā un skatījos filmu mani sazvanīja mans UK boy un man par lielu pārsteigumu izrādījās, ka viņš atrodas ārā pie manām durvīm – how kūl is that.?! :D visvairāk šokēta es bija par to, ka viņš ir LV, jo šeit viņam tīri tehniski vajadzēja būt tikai ap ziemassvētku laiku un pat tad tas bija uz milzīgas jautājuma zīmes. bet pēc izrunāšanās noskaidrojās, ka viņam bija jāatbrauc līdz LV, jo viņam drīz beigsies pase un tā steidzami jānomaina, lai viņš varētu atgriezties UK un pabeigt savas studijas nu tā nu viņš bija sarunājis ar manu māsīcu un viņa toties ar maniem vecākiem ka viņš var izmitināties uz šīm pāris dienām pie mums, yay i got to have him for 3 or 4 whole days, lucky me. ^____^ ja godīgi tad vēl joprojām šodien pat esmu mazā šokiņā. anyways vakarvakars mums izdevās tāds pavisam nedaudz lielisks, jo vecāki aizdevās ciemoties pie saviem draugiem un mēs toties taisījām daikirī un mājās ceptas picas vakaru un smējāmies un stāstījām nu kā nu kuram gājis kopš iepazināmies māsīcas kāzās un tas tā forši bija un kamīns un sveces un tāda mazā jaukā pasēdēšana ar jauku cilvēku. un vispār jā oficiāli ir aizsākusies sveču sezona, visa māja tā pavisma smuki un mājīgi smaržo.
šodien bijām aizdevušies līdz jūrai te pat bulduros un dzērām karstu tēju uz tiem zilajiem foršajiem soliņiem, kopā ar viņa brāli un viņa sievu. vēlāk arī aizbraucām līdz viņu vecākiem uz Tukumu, kur mūs cienāja ar svaigi ceptu ābolu kūku, kas tiiik ļoti garšoja pēc rudens un jauki bija skatīties kā viņa brāļa bērni mētāja rudens lapas pa gaisu un smējās tik sirsnīgi, ka gribot negribot tu smejies viņiem līdzi bez nekāda īpaša iemesla. mm, nu tik rudenīga nedēļas nogale man šonedēļ sanāca, ka pašai prieks par to. *sun*
vēl mums ir 2 dienas un es centīšos izbrīvēt pēc iespējas vairāk laika starp skolu un darbu, lai varētu ķert rudenīgos mirkļus kopā ar UK boy pirms viņš dodas atpakaļ izglītoties, jo kas to lai zin kad man vēl būs iespēja tuvākā nākotnē viņu satikt. murrr.
priecīgu rudeni jums mīlīši, baudiet. ^____^

1 comments:
tā lūk ir pasaka.
un pasakas realizēšanās dzīvē.
(:
Ierakstīt komentāru