Rāda ziņas ar etiķeti taureņi. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti taureņi. Rādīt visas ziņas

20110529

tas nav sapnis, it’s real.

meet,wishing,love,proverb,quotes,any,day-e5ab18772b7efe54cf0898ecb5063b1e_h
kāds reiz ir teicis, ka nav nekā tāda, ko cilvēka sirds nespētu saprast, ir tikai lietas, ko cilvēka prāts atsakās pieņemt.
vispār jau ar to prātu vienmēr ir tā mazliet tricky, ņu vismaz ar manējo, tas pat varētu apgalvot, ka dzīvo savu atsevišķu dzīvi un es viņam pat piekristu. varētu arī pat apgalvot, ka my mind makes up this non-existent bullshit, un lielākoties tam visas es arī noticu, kaut arī racionāla iemesla to darīt nav. bet ziniet, pēdējā laikā, tas viss ir beidzies, šķiet, ka my mind ir izlēmis, ka manas pašas domas un rīcības ir atzīstamas par labu esam, lai nepretotos man. un par to man ir prieciņš, jo šobrīd viss ir tieši tik ļoti labi (pat neskatoties uz dažiem blakus sīkumiem, kuri nav tik awesome), lai negribētos neko sačakarēt, un ka ir lieliski arī bez visām spēlēm un mindfaking – vnk ir prieciņš defaultā. ir patīkami, kad prāts un sirds ir līdzsvarā.

Ziedonis reiz ir rakstījis, ka cilvēcības augstākajās virsotnēs man ir bail – tur viss pārāk skaists. ziniet, Ziedonis ir mazliet lielisks cilvēks un ir grūti viņam nepiekrist. cilvēkiem patiešām ir bail, viņiem vienmēr ir no kkā bail. arī, kad viss ir kārtībā un viņi ir laimīgi, viņiem ir bail. arī no skaistuma un skaistā viņiem ir bail. bailes nejau vienmēr pastāv sliktā nozīmē, bailes jau arī var būt pozitīvas un šobrīd man ir pavisam mazliet bail, par to, ka viss notiek pareizi un skaisti, un tā mazliet arī smieklīgi par to, ka ir tik daudz sakritību. un ir tas iekšējais nebeidzams prieciņš, kurš saulstarojas uz āru, un smaids un tie taureņi.. – jā, es esmu taureņu lidlauks.! un šoreiz es nevēlos visu savu prieciņu izlikt šeit, jo uzskatu, ka daži no tiem, kas šeit mēdz iegriezties nav pelnījuši uzzināt detaļas. bet ne par viņiem, viņi lai dzīvojas savā pasaulītē, jo i just don’t care, jo šis taureņu prieks paliks. (:

un tālāk.. tālāk ir kkas skaists nu gandrīz vai gluži kā pasakās, kas parasti beidzas ar vārdiem - and they lived happily ever after. pat ja tas viss vēl priekšā soli pa solītim. jo jā, mēs jau vēl esam jauni, un nekas nebeidzas. tieši otrādāk – viss tikai sākas. un tālāk tikai uz augšu un vēl labāk, jo šī patiešām būs viena no skaistākajām vasarām, mums visiem jaukajiem un kopā, un ar prieku un smiekliem, un sauli. un man vēl ir tāds lielais bonusa prieciņš par Ievu un to, ka izdodas un redzi super cilvēku beidzot ar saviem mazajiem prieciņiem, un tomēr notiek tā kā tam ir jānotiek, jo labi cilvēki ir pelnījuši laimi, un viņi cīnās, un viņi iegūst, lai arī cik daudz laika tas prasītu – tas ir pats galvenais.! un mazliet novēršoties no tēmas - pārējiem vnk ir jāpieaug, un vienreiz jāsaprot, ka vari jau heitot un stuff, bet īsti nesaprotu kāds no tā labums, ja tam cilvēkam par tavu heitošanu ir pilnīgi vienalga un viņš laimīgi dzīvojas savā pasaulītē ar lieliskiem cilvēkiem apkārt. sanāk, ka tu čakarē tik savu dzīvi, lai kko pieradītu sev – well, good luck with everything. (: es turpināšu saulstaroties un dzīvot šodienā un 2011. gada vasarā. būšu laimīgs bērns ar ceriņu smaidu un lietus prieku, un vasaras silto nakšu smiekliem. jo šis nav sapnis, it’s real.! un viss pārējais ir totally dēmn tā vērts mīļie, dzīve izdodas. *sun*
p.s. – un domāju, ka 03.-05.06.2011. ienesīs vēl daudz vairāk prieciņa un saulstarošanos, un citus mazos sīkumus. miu. ^___^

skan: rev theory – broken bones.

20101121

my sunday morning madness.

tumblr_lbxzs20Qds1qej70xo1_500_large
manas svētdienas vēl arvien ir īpašas. es gribu katru dienu tādu kā svētdienu, gribu iepriekšējo dienu tik pat lielisku kā vakar, gribu sajust katru rītu to kā jutos šorīt un es gribu lai katru dienu uz sejas būtu tas īpašais svētdienas smaids, kā šodien ir jau visu dienu un nekur netaisās pazust. un jā vēl es gribu, gribu, gribu. gribu arī pamosties tik pat jauki kā šajā svētdienas rītā, kaut arī būtu varējusi gulēt vēl mazliet ilgāk. murrr. ^___^

patīk pusi savas svētdienas novārtīties zem sedziņas pa gultu, un vispār šodien mana svētdiena garšo pēc ziemassvētkiem, tik patīkamas sajūtas tas izraisa. gribas, sakārt ziemassvētku lampiņas istabā, tās mazās zilās, kas bija pagājušogadu un kuras virs manas gultas izskatījās naktī kā mazas, mazas zvaigznītes, mm. esmu aizsākusi jau skatīties ziemassvētku filmas un viss viss lēnām ietērpjas šo jauko un sirsnīgo svētku sajūtā. pa galvu visvisādas domas jaucas, bet tās ir patīkamās, tāpēc tām tur viennozīmīgi palikt. *sun*

pa manu svētdienu šodien lidinās tie mazie taureņi, jauc visu patīkamo gaisu un padara to vēl maģiskāku. tāda sajūta, ka pēdējās dienās vispār lidinos mazliet 2 pēdas virs zemes un vinkārši nespēju būt negatīva, un viss kaut kā pavisam smuki notiekās un cilvēki apkārt ir vnk burvīgi, ka smaids ir mans labākais draugs. šīs katrā ziņā bija vienas no mīļākajām brīvdienām un noteikti arī sirsnīgākajām. tāds mīļums staro no visiem un gribot negribot tu sāc starot līdzi. jā, ko gan šobrīd vēl vairāk var vēlēties, kā vien nebeidzamas maģiskās svētdienas, manas svētdienas un manus svētdienu rītus rīgā.

MURRR.

20100419

svētdienas rīts – brīvs un nesteidzīgs.

tumblr_l0w7wkFDxu1qzzcjio1_500_large
ņu laikam jau 3D viss, jo tūta taureņojas. mani raibie taureņi lidinās gar acīm un nespēju to tvert savos zaļajos skatienos. tie šoreiz netveram un tādi mazliet tāli, taču skaisti un retās krāsās izkrāsoti. jā, tūta taureņojas, mm. jauki, šis bija tā negaidīti, bet īstajā mirklī, jo mans pārmaiņu periods ir sācies. ^____^

3dien nonācām daļa politolodziņu avīzē “Diena”, kad 2dien PA starpeksāmena laikā kkāds čalis mūs fotogrāfēja, ņu ja mēs spējam darīt 2 lietas vienlaicīgi. hihi.
pabut_sodienas_avize_ir_jauki__1

4dien ar gunu pabastojām szf, bet mācīšanās vārda labā tā ka piedodams. sēdējām lu centrālajā bibliotēkā un drukājām katra savu darbiņu, ar maziem mirkļiem smieklu un saules. paņēmām stundas pauzi un aizdevāmies uz netālu esošo index cafe un mm jauka chill atmosfēra tur ir. viennozīmīgi patīk melnie griesti un cilvēku dažādība, kā arī kafija tur ir ņamma un dredainais puisis pie kases ir foršs. pasēdējām tur, paklačojāmies, pasmējāmies un pasaulstarojāmies un tad devāmies back pie drukāšanas darbiem un tā līdz 8iem vakarā. kā arī mūsu krājumā ir jauns vārds – džubāre ar kuru apzīmējam bibliotekāri, neprasiet kāpēc, gunai vnk izspruka. :DD

5dien no rīta devos uz NVA uz pārunām, kur nosēdēju 2 stundas gaidot savu kārtu un skatoties uz mazu hiperaktīvu bērnu, kurš skraidīja turp un šurp un nevienu sekundi neapstājās. patika mirklis, kad viņš lēni pieliecās un kko saujiņās paņēma, pieskrēja pie saviem ratiem atvēra mazu kabatiņu un ielika iekšā un tad to atkārtoja vēl 3 reizes. patīk redzēt, ka bērni redz savas iedomu lietas un es patiesībā iztēlojos kā viņš paceļ saujiņās laimi un paslēpj to kabatās brīžiem, kad tā patiešām reiz būs nepieciešama. :)
pārunas pašas bija raitas un 15min garas, tagad miers līdz jūlijam.
pēc tam szf bibliotēkā biju diezgan nogurusi no sēdēšanas NVA un gunai ar bija jādodas uz rēzekni, tāpēc neko nepadarījām, bet gan devāmies uz centru. pabijām trakajās dienās, kur bija nejēgā garas rindas un psycho cilvēki, kas grābj lietas tā it kā viņiem būtu vismaz 4 rokas – un vēl saucas, ka mums krīze esot (kā tad.!).
es neplānoti iegādājos biļetes uz kino savai otrai ģimenei uz iron men 2 *sun* par šo supermilzīgs prieciņš. un šodien to pastāstot es iepriecināju saviem cilvēkiem dienu, jauki man pa’tik uzdāvināt cilvēkiem prieku. ^^

6dien aizsākot tā nopietni savu pārmaiņu periodu nolēmu pavisam krasi pārbīdīt savā istabā mēbeles (nu okey ir jau tik 2 lietas ko bīdīt – galds & gulta, bet anyway). uztaisīju arī ģenerālo tīrīšanu un pašai bija liels prieks par padarīto vakarā sēžot gultā jaunajā stūrī un ziniet miegs patiesībā arī nāca daudz labāk. (: vakarā bija patīkams nogurums par patīkami padarītiem darbiem, tāpēc novilku filmu “dear john” un noskatoties sapratu, ka ja līdz šim man likās, ka skumjākā filma ever ir “the notebook”, tad pēc šīs jaunās filmas noskatīšanās es to sāku patiešām apstrīdēt, jo filma bija ļoti skaisti skumja. mm.

vispār šo nedēļu pavadīju kā čirka un man tīri labi patika. pārmaiņas bija jūtamas, jo cilvēki smaidīja uz ielām ieraugot manus matus, daudzi savējie cilvēki izteicās, ka šie piestāv daudz labāk nekā taisnie un jā man pašai arī gāja pie sirsniņas būt čirku minkai.
sorit_pamodos_un___1
šonedēļ gan čirkas nebūs, bet apsolos, ka nākošnedēļ atkal atgriezīšu afrōmeiteni ikdienā cilvēku prieciņam un smaidiem uz ielas. čirku matus varētu pat pieskaitīt pie mana pārmaiņu perioda. yesyesyes. *happy*

šovakar (7dien) pierunāju beidzt savu sexy skaisto māsīcu aizsūtīt savu fotosesiju portfolio uz pāris modeļu aģentūrām, pat atlasīju viņai labākās un nopietnākās, es patiešām uzskatu, ka viņai ir lieliskas iespējas un viennozīmīgi talants, jo fotoaparāti viņu patiešām mīl. nav jau jābūt mega skaistam cilvēkam (jo nu būsim reāli tādu nav, vismaz ne plastisku anyway), bet vajag savu šarmu, eleganci un fotogēniskumu. tas arī viss. patiešām ceru, ka viņai piezvanīs, jo es zinu, ka viņa var izsisties tālāk. mīlu to meiču. :*
ņu vēl pasakiet, ka viņa nav dēmn skaista.?!

IMG_3460 IMG_3563

ahh, laikam šovakaram pietiks drukāt lietas šeit. jāizlasa vēl auera semināra teksta mazumiņš, kas palicis un jādodas čučēt. varbūt tad mani taureņi nedaudz norims, kaut gan es nemaz nevēlos, lai viņi norimtu – tā kņudinošā sajūta ir skaistāka par jeb ko uz šīs pasaules. tā vismaz jūties dzīvs. jūties maģisks un lidinies nedaudz virs zemes. ^____^

arlabunakti. :*

skan: musiqq – vārdi nenāk viegli.

20091210

teaspoons and sugar.

tasse_large

kabatas pilnas ar cukuru. bet jauki tā. ^___^
šodiena kā jau kārtējā diena. minūtes skrien un paiet. cilvēki nāk un aiziet. ieva šodien nopirka smuku sarkanu kleitu ziemas ballei. mm. būsim saskaņotas. un vēl prieks par visiem mazajiem zaķīšiem, kas cītīgi pilda mūsu aptauju, tomēr laikam sabijās, ka nozagsim viņiem ziemassvētkus. *giggle*
šodien vēl nedaudz tagad vakarā atgriezos pie pārbaudītām vērtībām. pie imanta ziedoņa un taureņu uzbrukuma. kaut kā tomēr šis pluss mīnuss vienīgais no skolas laikiem un literatūras stundām ko spēju lasīt un lasīt, vēl un vēl. kaut kā tomēr nevaru pateikt ardievu tiem saviem taureņiem. kaut kā tomēr viņi turpina atgriezties pat kad visus logus un durvis esmu aizvērusi. mani trakojošie taureņi. hmm..

***
ko nozīmē šis taureņu mākonis?
vai tas ir sveiciens vai uzbrukums?
varbūt mēs esam par lielu savā viengabalā un traucējam rotaļu? varbūt zilonis tūliņ sadalīsies trīstūkstoš taureņos un arī nāks pār mums taureņu mākonī? varbūt ziloņi tikai izliekas par ziloņiem, bet patiesībā viņi ir milzīgi taureņu cietokšņi, taureņu milzīgi čemodāni?ko nozīmē šis taureņu uzbrukums? varbūt taureņi ir brīvas un nepakļautas minūtes, kaut kādi stundu atlikumi, kas rāda, ka laiks nav taisngaitas un tas var izlausties no stundu apļa un mētāties pļavā pēc savas patikas? tā būs, tā būs! mēs esam tuvu patiesībai: taureņi ir sekundes. un taureņu mākonis ir brīvs laiks, un taureņu svaidīšanās ir vienīgā viņu vērtība šai taisnvirziena pasaulē: viņi liecina, ka ceļš ir par taisnu, lai skaisti dzīvotu, un arī upe tek pārāk taisni. un arī putns ir par nekustīgu debesīs, lai saprastu brīvību.

***
es izlūdzos vienu brīdi miera šajā ņirboņā, apstāšanās brīdi, vienu sastinguma brīdi.
es izlūdzos nejust šos taureņus, neredzēt viņu krāsas, nedzirdēt čaboņu, es izlūdzos nesajust.
es izlūdzos ne negribēt viņus, ne gribēt — lai viņi ir, kā ir, lai es esmu, kā esmu.
lai es nemīlu viņus, vienu brīdi lai es nemīlu viņus, vienu mirkli lai viņi izlūst man, izgaist un es palieku viens vienīgs.
es izlūdzos vienu brīdi, lai es palieku viens vienīgs — taureņu vidū brīvs bez taureņiem.
ak, es trenēju savu redzi, lai es varētu neredzēt. es modinu savu dzirdi, lai es varētu nedzirdēt. un es izlūdzos sev vārdu, kas nesauc vārdā. saki, ka esmu apklusis. saki, ka esi apklusis. saki, ka ir kluss.

***
kastaņu sveču laikā atnāca taurenis un prasīja, kam šīs pilis pieder. es teicu: tās ir pavasara pilis un drīz varbūt nodegs.
nu, teica taurenis, kamēr nedeg, mēs tur padzīvosim. es teicu: bet, kad nodegs, paliks tikai pelni.
nu, teica taurenis, visas tās krāsas uz mūsu spārniem — tie jau arī ir tikai pelni no pilīm, kas nodegušas.

***
mēs vienmēr dzīvi nokavējam
kad skrienam pakaļ kādam vējam
jo nozīmes nav nākotnējam
ne arī vakarējam
bet tam, ko tieši tagad ejam
ar mūsu pašu labām sejām
tai gaismai, ko mēs tagad lejam.

***
nekas nekur nav taisnveida.
es esmu vējš, tu esi kleita,
un brāzieni, un pusnopūtas,
un virpuļi – ir mūsu jūtas.
var būt, ka tie nav uzbrukumi,
bet skaisti pārtopoši dūmi,
un taurenītis, vēja nests,
mums ir kā liktens nolikts tests.

***
te dzīvo teātra tauriņi. viņi dzīvo tikai šovakar.
viņi elpo parfīmus un čaukst kā konfektes starpbrīžos.
tad viņi vēl uzpeld ar aplausiem līdz lustrai un pāri galvām gāžas uz garderobi, kur viņus vēl pēdējā atspulgā kā numuriņus padod garderobistei, kas tos apmaina pret botēm, cepurēm un kažokiem. katru vakaru, pie garderobes āķa pakārti, viņi mirst.
[mm. šis ideālas sajūtas izraisa manī.]

***
kāpēc taureņi skrien svaidīdamies?
viņi mētājas no brīvās sekundes brīvajā.
viņi meklē atbrīvoto laiku.
viņi manevrē no nesamocītās sekundes nesamocītajā.
tie brīvus brīžus meklē, brīvus brīžus, no kuriem
sanāk atbrīvotais laiks.

***
bet varbūt tie ir Dabas Lielie Smiekli.
un daba nesmejas caur ziediem, ne caur augļiem, bet viņai uznāk taureņi kā smiekli un – vienkārši – šai zemei smejas sirds?

***
vienu dienu mans taureņu albums bija pazudis no manām atvilktnēm. es sapratu – kāpēc.
es biju uzzinājis kaut ko, ko man neklājās zināt.
manā albumā bija senmeklētās taureņu kartes.
man kļuva bail par savu drošību.

***
taureņi ir
brīvi, un viņiem nav jāfotografējas. tikai brīvie nefotografējas. tikai brīvie negrib fotografēties.

***
es esmu taureņu lidlauks, pilni taureņu man pleci.

***
iet no mūstaureņiem prom uz cittaureņiem – pie taureņiem vēl lielākiem –
virs saules.

***
nakts melnā cukurgraudā es nomierinos negribas vairs raudāt.

***

un cilvēcības augstākajās virsotnēs man ir bail – tur viss pārāk skaists.

***

nekas nekur nav taisnveida, pat zvaigznes zigu zagu krīt.

***
kad tu sapratīsi, ka taisne ir netaisna, tu sāksi dejot.

***
apturēt – tas nav zināt, paturēt – tas ir mocīties, dabūt ir – apstādināt.

***
es neesmu vairs dzejnieks. es biju vakardien.

***

tā manas atmiņas ar ziedoni un taureņiem šovakar ir galā. bet nekur jau viņi nepazudīs. tie turpinās maigi lidināties manās domās un dvēselē. mm. mani taureņi. ^____^

skan: noah and the whale – blue skies, paul tiernan - how to say goodbye, bethany joy galeotti of everly - mrs. scott.

20091102

three words, eight letters and i'm yours.

aww. noskatoties GG 2.sezonu šie bija tādi skumjie mirkļi. nedaudz iespējams varu sasaukt ar savu dzīvi, varbūt nē. vnk iekrita sirsniņā šie momenti. mhh..

bēt jauki, ka sezonas pēdējā sērijā viņiem viss beidzās labi. happy endings gan šķiet ir tikai pasakās, filmās un seriālos. un varbūt dažreiz arī dzīvē.

Chuck Bass: I was a coward running away again. But everywhere I went, you caught up with me, so I had to come back.
Blair Waldorf: I want to believe you, but I can't. You've hurt me too many times.
Chuck Bass: You can believe me this time.
Blair Waldorf: That's it?
Chuck Bass: I love you, too.
Blair Waldorf: [They kiss then Blair breaks it off] But can you say it twice?
Chuck Bass: [Kisses] I love you.
[Kisses again]
Chuck Bass: I love three.
[Kisses]
Chuck Bass: I love you four.

mja kinda kjūt. tagad jāsāk 3.sezona skatīties. un priecāties tālāk. un vispār manī atkal ir sentiments. nezinu vai dēļ seriāla, vai notikumiem, kas pēdējās dienās saulstarojas ap mani. bēt zinu, ka viss būs jauki un skaisti un mīļi, turpmāk. taureņi šoreiz aizlidos pretīm saullēktam un nesadegs tās karstajos staros. tie lidos un lidos, līdz atradīs tevi. tie paslēpsies tavā dvēselē un ikvakaru spēlēs paslēpes ar taviem sirdspukstiem, kad aizmigšu tev blakus un jutīšu tavu vasaras siltā nakts lietus elpu uz sava kakla. un mums pat nevajadzēs sarunāties, lai zinātu, ka esam laimīgi. man nevajadzēs redzēt tavu seju, lai zinātu, ka smaidi. un taureņi tevi sargās vienmēr, kad neaizmigsi manos apskāvienos. un čukstēs maigi tev austiņā pasaku ar laimīgām beigām par kādu meiteni un puiku.

skan: shiny toy guns – season of love.

20091031

tikai pamodini mani, neatstāj guļam.

tumblr_kpekc0mzvp1qzcso1o1_400_large

dzīve tevi negaida, tā iet uz priekšu un tai ir gluži vienalga vai tu spēj tai tik līdz vai paliec labu gabalu aiz muguras. patiesībā tā skrien ļoti, ļoti ātri. un nav viegli to panākt, bet kurš tad galu galā teicis, ka dzīve būs viegla padarīšana. vēl nesen tik šķiet bija izlaidums, tad vasara, tad augstskolas sākus, bet nu jau tur pavadīti 2 mēneši. es zināju, ka augstskolas dzīve ir tas, kas man bija vajadzīgs un es nekļūdījos. pēdējā laikā es jūtos tik labi, ka gribas smaidīt un smaidīt, un smaidīt. vnk dzīvi esmu ieraudzījusi nedaudz savādākā krāsu gammā un šīs krāsiņas ir tīri jaukas. protams liels nopelns par daļu no maniem smaidiem ir cilvēkiem, kas man patreiz ir apkārt. un stipra es cenšos būt tieši viņu dēļ, un patiesībā esot kopā ar viņiem domas nemaz neklīst apkārt meklējot pazaudēto laimi, bet ir vnk uz vietas un happy. šodienas gaišā doma - pat, ja jums viņa neizklausās nemaz tik gaiša: Ja sāp, tad turi sevī, ja reiz eksplodē, tad iznīcini visu, kas tevi ir sāpinājis! / E. Kīns /
un tā kā man vēl tagad ir sācies GG maratons, tad par sāpinātu blēru mēs visi reiz varam kļūt, kad esam sāpināti un emocijas iet pāri malām. un tad, kas var būt saldāks par atriebību. yeah, sounds bitchy, bet dažreiz tā vajag. jo arī nesen man viens mīļš cilvēks lika beidzot saprast, ka man jābeidz visu laiku justies vainīgai par to, kas notiek. vnk pietiek sevi čakarēt. jo tie cilvēki vnk nav tā vērti. un cilvēki kuriem tu esi svarīga nekad neliks tev justies par kko vainīgai. vnk pietiek sevi lauzt, jo mana trauslā dvēsele citādāk reiz sašķīdīs sīkos gabaliņos, kurus salasīt vairs nevarēs.
turpinot uz priecīgas nots man prieciņš par mūsu 2.vietu erudīcijas konkursā tas bija interesanti katrā ziņā. un anyway mēs viņiem salikām ņemot vērā ka bijām tikai 4 un tjarve mūs uzmeta. šeit ir mūsu radošā dziesmiņa (oriģinālā versija ir prāta vētra – lidmašīnas):
būsim mēs deputāti
izveidosim monarhiju
izveidosim autokrātiju
ar operacionalizāciju
kur ir mana hipotēze.?
kur ir mana kontentanalīze.?
kur ir mana empīrija.?
kursa darbā ir.!
un vēl par smuko 10 socioloģijas testā un mēs visi esam tiiiik gudri, ka mums vajadzēja stāties sociologos. *giggle* anyway, pāldies gunai. :*
4dien devos kā morālā atbalsta cilvēks + fotogrāfs uz iesvētībām līdzi saviem dažiem zaķīšiem. faking netīrs pasākums un AUKSTS! izklaides ar kečupu, policiju, fōršo maskačkas rajonu, vecmāmiņas ievārījumu, sasietām kājām, lašarām, burkāniem, kartupeļiem un citiem zvēriem. afterpārtijs anyhow bija kinda fōršs. mačs bija labi sadzēries un smieklīgs. ūn piedod par iekāpšanu tavā dzīvē, bēt tas nebija tik traki kā tu to saprati. :* viss aizsākās ar pasēdēšanu victory pub un alus dzeršanu jauko cilvēku kompānijā, kur bija gan smiekli, gan smaidi, gan arī neliela aizrunāšanās par skumjām lietām so es sevi nedaudz sagruzīju ar to visu. bēt jā bija liels prieks saskrieties ar mārtiņu (manu bijušo klasesbiedru). (: pēc tam aizdevāmies uz studentu klubu, kur totāli nebija vērts iet. bēt nu vismaz pagodinājām šo iestādījumu ar savu klātbūtni. un visu turpmāko vakaru pavadījām kojotā. bucītis uzvedās vnk wild, omg, bēt nu fun. viņš ir ļoti interesanta personība ar visu savu plastmasas krustiņu, kāds ir arī viņa draudziņam (visticamāk jūs daudzi šo nesapratīsiet, bēt mēs ar madaru zinam par ko iet runa un fōrši kā viņš tev iekoda :D). mja bija prieks viņu ik pa laikam ieraudzīt, jo viņa wild būtība lika uz brīdi aiznest domas prom no skumjām. kāds cits visu vakaru dejoja, kāds dzēra, kāds čīkstēja, kāds trakoja, kāds dziedāja un vispār kopumā bija jauki. so man prieciņš. *sun*
5dien kad bija tāda ļoti, ļoti dīvaina sajūta pēc 4 stundām miega atrasties bibliotēkā un mācīties. viss kā vienmēr slow motion. bēt mēs 3 saņēmāmies un kko pat beigās izdarījām.
un mans vakardienas vakars noslēdzās ar mīļu sarunu ar jauku cilvēku. jau pavisam biju aizmirsusi to kā ir tad, kad viens cilvēks spēj uzlabot tavas pēdējās dienas ar tikai dažiem vārdiem. sasodīti mīļiem un siltiem un tādiem ka gribas šo cilvēku atteleportēt sev blakus.
un vēl vakardien es nonācu pie apziņas, ka manas īpašās attiecības ar taureņiem nav beigušās, es zinu ka iepriekšējie palika kopā ar man dārgu cilvēku, jo tie radās dēļ šī cilvēka un tiem pie viņa palikt, tie pieder viņam gluži kā vēl viena lieta. bēt es sapratu, ka taureņi nemirst, tie pārdzimst, aizlido un atlido, tie slēpjas un spēlē paslēpes smieklu tumsā, tie ir brīvi gluži kā mana dvēsele. patiesībā mana dvēsele ir taureņi, tie ir visapkārt un viņi mīl debesis un brīvību. tie ir laimīgi tur augstu gaisā. tur kur viss mierīgs un kluss, un skaists. tur kur haosu var redzēt tik no augšas. ahh kā gribētos lai mans fiziskais ķermenis arī spētu dzīvot tur augšā prom no visa, kas man liek skumt, bēdāties, dusmoties, utt. bēt nekas taureņi ir tur, taureņi dzīvo. viņi ir dzīvi un viņi ir mani. tie vienmēr piederēs man, tas nekas, ja par dažiem mazāk palieķ tāpēc, ka es zinu, ka tie paliek pie man ļoti īpašiem cilvēkiem. taureņi ir manas dvēseles atspūlgs un noslēpumainā jūra. viņos es pazaudēju sevi un iemīlējos brīvībā. un nākošajā dzīvē es vēlos būt taurenis tāds maziņš un indigo krāsā, lai spētu izcelties, jo citādāk mani neatradīsi. bēt man vajag lai tu mani atrodi. man gribas dzīvot virs tavas mājas, virs tavām domām un virs tavas sirds. un vēlos ik vakaru gulēt tavos sapņos..

skan: owl city – fireflies, john mayer - who says, kelly clarkson - already gone, augustana – boston, boys like girls - love drunk, chamillionaire - good morning, the fray - never say never, utt.