Rāda ziņas ar etiķeti rakstīšana. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti rakstīšana. Rādīt visas ziņas

20110508

visi vārdi kas tevī.

tumblr_lknixev6lc1qafc06o1_500_large
dzejolīši kā mazi kamolīši tinas un mincītim ir mazie dzīves prieciņi par nieciņiem, jo mana mūza ir atgriezusies un man gribas rakstīt, man ir ko rakstīt, es rakstu.. vakardienas nakts bija mana mūza un mana dvēsele uz baltās papīra lapas 2h garumā, un turpinot šorīt ar pirmajiem saules stariem manā svētdienas rītā, kuri vēl joprojām ir debešķīgi skaisti, un nu jau tie smaržo pēc manas vasaras un zemenēm pienā. nu tā pavisam skaisti. un dzejolītis man blakus guļ pavisam glīts, kas šķiet ir pat veltījums kādam, bet neesmu vēl īsti pārliecināta. emocijām jānosēžas un vārdiem jāieguļas baltajā lapā un jākļūst vienam veselumā, tad.. tad es zināšu, jutīšu un mīlēšu, šo dienu, kas man atdeva rakstītprieku. dzīvojiet mīļie, nevis vnk eksistējiet – tas ir tā vērts. sagaršo prieku uz mēles svētdienā ar sauli augstu debesīs un mieru sirdī ir pasakaini skaisti. ♥

[mans pagājušās nakts lolojums.]

***
ieklausies kā klusums runā
tiem vārdiem katram sava elpa.
rīts uz mana pleca mostas
un es dzirdu mazās lietus lāses,
kas uz manas ādas klauvē.
tās pēc tevis taujā,
negrib mirt tās saules kaujā.

starp diviem bezmiegiem ir diena,
tai saule kabatā un tā nav viena.
tā vienkārši ņemt un apsēsties uz jumta,
un dzirdēt kā tu dzīvo domās manās.
tevī maldos es, kā neaicināts viesis
jo brīdī, kad pamats zūd zem kājām,
ir grūti rast sev vietu mājām.

nav skumjām vairs manī telpas,
un uz iekšu sev ceļu lauž prieks.
tu esi viss, kas man pieder
un, viss ko es nedrīkstu paturēt šai dienā,
kad mani saules kamolīši šķiet kā nieks.
un miera ostā piestāj doma mana,
tā prieka jūra tava.

pusnaktī mans skatiens satika tavējo,
un es pazaudēju simts trokšņos, runās un steigās to,
kas kā sapņaina pasaule dzima tevī.
un kas gan pateiks, ko šodien man mīlēt,
kad tevis un manis vairs nav.
tik tu ar vārdiem spēj pacelt sauli,
kas pār manu smaidu nekad nenoriet.
jā, tā bija cita dzīve, pilna cita prieka.

un es vairs netraucēšu tavu sapņu trauslo miegu
par zemeņu sarkano sniegu.
kā kaķpēdiņas ar pukstošiem soļiem nāk,
mazās lietus lāses saules kaujā izpostīt mani sāk.
tik tu kā pasaules smaids ieripo manā plaukstā,
kur bērns, kurš kādreiz smējās -
sauli atcerējās.

skan: emīls balceris – zelta sirds.

20100320

es puķainā kleitā pavasari noplūcu.


mmm. saule. siltums. sestdiena. pavasaris. beidzot. ^_____^
kāds beidzot pārdevis ziemu pavasarim. cik jauki. šodiena tā vien šķiet kā saulstarojas no visām 4 debess pusēm. no rīta pamostoties telefonā bija miljons sms ar sveicieniem par pavasara iestāšanos, tā jauki. paldies visiem. :* tagad sēžot pie datora kārtējo reizi neko neredzu ko rakstu tāpēc piedodiet par kļūdām, ja nu kas. saulīte mani mīl un ir tik jauka pirmā pavasara diena. daudz laimes starp citu jums visiem šodienā. *sun* wāā, drīz pavisam pavisam drīz jau varēs pie atvērta loga sēdēt uz palodzes vēlos vakaros un rakstīt vai pīpēt vai apdomāt dienas ritmus. bet varēs. tie ir mani mīļākie dienas mirkļi siltajā sezonā. pat mīļāki par svētdienu rītiem, jo tie patiesībā ir mīļi tikai ziemotajā sezonā, tā ka šķiet šodien svētdienu rītiem lēnām jāsāk teikt ardievu. bet tas nekas. (: un vispār man dikti gribas ballīti, bet dārza ballīti ar grillu un alu un sēdēšanu saulītē un foršām lietām. jā, arī tas drīz būs.

šodien saņēmu arī no ebay savus jaunos tunelīšus un viņi ir tik sasodīti piemīlīgi ar savām zvaigznītēm. murrr <3. unun viņi ir no taizemes sō tas ir vēl kūlīgāk. jessjessjess. šodiena šķiet staro prieku un laimi kā mazs vērtīgs dimantiņš. :3

mazais sad par to, ka vakardien beidzās skins. vienīgais seriāls kuram es biju pieķērusies tā patiešām no sākuma līdz beigām un kurš ir faking awesome. un man patīk ka viņi sezonu stāstus vienmēr nobeidz tā, ka neko patiesībā nevar saprast. nu tā, ka tālāko sižetu katrs var izdomāt tā kā pašam gribas un tas ir tik great. tagad jāgaida līdz nākošajam gadam un jaunam stāstam ar jauniem tēliem. mm, kaut ātrāk paietu šis gads.

es šodien no rīta arī atsāku rakstīt un tas mani tik ļoti ir uzlādējos. vnk wāāā. ^____^ šķiet, ka pavasaris dara brīnumus un tā ziemas patiešām jau bija kļuvusi ļoti nomācoša un drūma. bet šodien domas raisās un tinās un dzen savus mazos zaļos asniņus braši. un tas sō vienradžuōsōm. bet tagad būtu lēnam jātaisās un jāaizdodas uz centru padarīt lietiņas. un pabūt ārā pirmajā pavasara dienā. ieelpot jauno pavasari savās plaušās un iemitināt viņu savā galvā. mm, kas var būt labāks par to. ^^ gribas savilkt pavasarīgas lietas un košas krāsas un saulstaroties. jā, tā arī darīšu. čiv, mazie pavasara putniņi. :*

meklējiet mani ar saulītes stariņiem spēlējoties un pa peļķēm lēkajot. šodien ar savām melleņu acīm skatīšos uz pasauli un smaidīšu, jo šodien sākas jauns posms iekš 2010. un par to ir jāiedzer pirmais pavasara alus šovakar. murrr =^_____^=

20100317

when someone says jump – jump.

2v9arrr
ahh, man vienmēr tik ļoti šī bilde ir patikusi. hihi. *sun*

ņu ko esmu sarakstījusi savas domas attiecībā par kursa darbu uz lapas un rīt būs pirmā sanākšana. tad viss tik izlikts galdā un bīdīsim 4atā lietas kopā, redzēsim, kas sanāks un ceru, ka viņai patiks, jo negribu vairāk neko pārdomāt. pietiek jau, ka tēma daļēji bija jānomaina. un vispār šodien tehniski jānodod x10 referāts, bet nu jā nē paldies es atsakos. so fak it.

šodien stulbā kuce ziema atkal uzdarbojās un sasniga vēl vairāk netikai no rīta, bet arī tagad naktī. vnk nu bet nopietni viņa nevar aizvākties. es gribu pavasari, daudz saules, nokusušu asfaltu un kurpes. daudz kurpju ikdienā un dzert alu krastmalā vai jebkurā citā super foršā vietā ārā. ārā saulītē. nū kāmōn.! bļe.

vispār pēdējā laikā neatliek laika apsēsties un normāli parakstīt lietas. stāv arī iesāktas divas grāmatas, kuras gribas pabeigt. ir uzrakstīta viena nodaļa grāmatai ko sāku, taču ar visu rutīnu skola, mājas, bibliotēka un vēl šādi tādi mazie prieciņi tam neatliek laika, lai gan gribētos. gribētos parakstīt grāmatu tālāk, gribētos vnk parakstīt kā agrāk ar dvēseli un emocijām un mazliet melanholijas. bet laikam tuvākajā laikā nespīd. diemžēl. sanāk tik tādi ātrie ikdienas atstāsti un viss. tā vēsi un bezpersoniski. iu. bet laikam tas tāpēc ka tā drūmā ziema mani nomāc. pluss vajag kkādu action lai kkas tomēr virzītos uz priekšu. ehh.

vismaz priecē, ka no 29.marta sākas mazas brīvdienas, kuras iespējams sanāks pavadīt uz prāmja. jēj. ballītēēē. ^_____^ tas ir tas ko man viss vairāk pašlaik vajag. turklāt ar māsīcu un zviedriju un āā viņu skaistajiem vīriešiem un protams arī h&m. anyway ir arī mazie vakara prieciņi sarakstoties ar jauno cilvēku un i šodien nospriedām, ka vispār forši būtu atgriezties bērnudārzā tur viss bija tik skaisti un labi un fun. ehh the good times. *sun* gribas ballīti, bet dobelē nevis rīgā. jā, gribas pārmaiņas pēc tos cilvēkus, un ļoti iespējams, ka tieši to vienu cilvēku. *giggle* bet brīvdienas man patīk šis vārds. un vēl joprojām gaidu lietas no ebay, lai gan kāda jēga pavasara jau nav. :(

rīt bāra un tad jau 4diena. šī nedēļa ir atkal var jau apgalvot, ka pagājusi. akdievs kā tas laiks skrien. tuliņ jau būs aprīlis. džīz. patiešām grūti aptvert kur tas laiks paliek. bet izdarīts tik maz. un vispār jādodas čučēt, jo rīt gara diena, pēc szf jāsatiek mana mīļā meitene ieva un jāapsveic viņa beidzot 18 gados. *sun*

20091129

nobur un nelaiž vaļā.

tumblr_kto5vt1Okk1qzdiqvo1_500_large

es rakstu, jo man jāraksta. es to daru par spīti visam. es rakstu jau kopš vakardienas. rakstu un draudzējos ar mazajiem melnajiem klaviatūras taustiņiem. man jāraksta, man jāizpilda sava apņemšanās un mans lists, lai varu visu pamazām izsvītrot no viņa. jā un tad.. nu jā. *giggle* tāpēc es rakstu.
un vispār man patīk negulēt, patīk dažreiz mācīties, patīk manas mazās ziemassvētku lampiņās, kas izskatās pie griestiem kā mazas zvaigznītes un vēl man patīk uzdāvināt kādam smaidu manis dēļ. tas tā jauki. un par to es sēžu un smaidu. mm. ^___^ vienīgais, kas man pašreiz dzīvē nepatīk ir tas, ka ārā nav balts balts sniedziņš lielās kaudzēs. grrr. bet būs. jo šie būs skaisti ziemassvētki, tāpēc būs arī sniegs. :P un vēl man ir iepaticies tas, ka dzīve taisa pārsteigumus, ka tu vnk pēkšņi kko aptver un nemaz nespēj saprast pa kuru laiku tas notika, nu kad tas viss tā izmainījās. savā ziņā jau atkal tikai mazie dzīves nieciņi, bet man tie ir paši svarīgākie.
un vispār jāiet rakstīt tālāk, pat ja galvā ir kas cits. vai pareizāk kāds cits. nu dēmn. mhh. čau, es ceru, ka tev patīk dzīvot manā galvā un tu esi jauks, bet man faking traucē tas mācīties. so please go away. pretty please. :P un madarai ir kkas līdzīgs so haifaiv. :D

un man šonakt iepatikās šī dziesma:

ai. viss. es aizeju. RAKSTĪT.! :D

skan: musiqq – abrakadabra, musiqq – pirmā manā ziemassvētku sarakstā.

p.s. – MURRR. ^___^