Rāda ziņas ar etiķeti vasara. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti vasara. Rādīt visas ziņas

20110901

the great summer of ‘11.

summer feeling.
sveiciens visiem 1. septembrī, kam 1. septembris ir patiešām 1.septembris, bet pārējiem atvadu sveiciens no vasaras, kas nu mūs lēnām, bet ar pavisam lieliem soļiem pamet uz gariem, tumšiem un aukstiem mēnešiem, ehh..
šeit nav rakstīts jau visu vasaru, bet mīļie nedomājiet, ka esmu par jums aizmirsusi, gluži vnk šajā vasarā nebija laika, būt šeit vai atcerēties ikdienā, ka kaut kas šāds būtu jādara. šī vasara bija pārlieku pilna ar notikumiem, piedzīvojumiem, jaukumiem, ballītēm un lieliskiem mirkļiem ar tik pat lieliskiem cilvēkiem (: kad gluži vnk dzīve ir pārāk laba, lai tērētu minūtes par to rakstot nevis izdzīvojot.! es ceru, ka jūsu 2011 vasara bija as much awesome as mine (: tagad.. tagad gan laiks atgriezties realitātē un pie darba, skolas, mācībām (mocībām), negulētām naktīm, utt.
vasara kopumā bija tāda viena milzīgi liela burvīgu krāsu palete, protams ar visu pozitīvo un negatīvo, jo galu galā dzīvei taču jābūt līdzsvarā (: ar iedzīvošanos otrajā pilngadībā (21) un beidzot patiešām īstu dz.d. sajūtu, kāda sen nebija bijusi un tas viss pateicoties jaukajiem cilvēkiem, kas man ir apkārt. vēl protams, ar tādu svarīgu faktu, ka Miss Jū-Es-Ēj – Guna Začeste ir beidzot pēc vesela gada atgriezusies pie mums MĀJĀS^^ un visādiem citiem sīkumiem un pozitīvismiem, kurus uzskaitīt jau īsti nav jēgas, jo mirkļi ir noķerti, izdzīvoti un palaisti brīvībā, tieši tur kur viņiem jābūt..
šodien izdomāju, ka ir īstā diena, lai atgrieztos šeit un uzsāktu jaunu ieskatu uz nākošajiem mēnešiem mūsu ne visai pārāk mīlētajā ziemā. 1. datums ir sākums visam, un savā ziņā arī sākums rudenīgajiem laikapstākļiem un tai rudens noskaņai, kas jau kādu laiku pavisam nemanāmi cenšas iezagties manī.. protams, nevaru sūdzēties, rudens man pavisam noteikti tīk, bet jāatdzīst, ka šogad atvadīties no jaukās vasaras ir grūtāk nekā līdz šim bijis, laikam sāku pieķerties vasaras sajūtām arvien vairāk (:
šodien kkur starp rudenīgajām lietus lāsēm un vasarīgajiem saules stariem, es pieķēru sevi atkal aizdomājoties par dzīvi un tās vēl joprojām neizdibināmajiem mazajiem celiņiem. šīs vasaras sākumā mani nevarētu teikt, ka patīkami pārsteidza, bet pārsteidza kāds cilvēks, kurš pirms mazliet vairāk kā gada man lika smagi vilties (lai arī kādi argumenti tam tagad ir likti pretīm, tas tomēr nemaina faktu, ka tas notika at first place). es izlēmu, ka šim cilvēkam jādod otrā iespēja, jo galu galā visi tādu ir pelnījuši, lai kā arī nebūtu bijis viss pirmajā reizē. lai gan vairāk par visu mani bīdīja un bakstīja tā interese – why are you back & acting like nothing happened.?! - un man pa visām varītēm vajadzēja to noskaidrot, jo galu galā two can play this game. un tas liek aizdomāties par to, vai mēs vispār kādreiz īsti beidzam spēlēt spēles.?! jo tiklīdz viss šķiet labi vai pat pārāk labi, mēs to sākam apšaubīt un radīt neeksistējošas lietas un darīt visādas muļķības, lai visu mazliet atdzīvinātu un atkal pārvērstu spēlē.. kurā agrāk vai vēlāk kāds vienmēr cieš. kādēļ gan mums tas vajadzīgs, dažreiz es to patiešām ļoti nesaprotu, bet laikam jau, ka tā vnk ir cilvēku daba, kas daļēji ir dzīvnieka daba.. atgriežoties pie mana vasaras cilvēka ir jāmin tas, ka šoreiz es tam piegāju ar mazliet citādu metodi un ja jau cilvēks patiešām vēlējās atgriezties manā dzīvē, tas šoreiz pēc pilnas programmas, nevis kā pirmajā reizē, kad tā īsti par šo cilvēku zināju tikai faktos, ko varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem un lai arī cik skaisti toreiz viss arī nebija, šoreiz tas vairs nederēja. šoreiz vajadzēja sākt pa pareizam un būt draugiem at first, patiešām uzzināt lietas vienam par otru, saprast kādi cilvēki esam. man svarīgi bija arī iepasīztināt tevi ar gandrīz visiem maniem mīļākajiem draugiem in my life, un mani pavisam noteikti priecēja fakts, ka they like you un ka tev patīk viņi, ka you guys get along un laugh, un ka varu ballītē tevi atstāt ar viņiem un apzināties, ka nepazudīsi kādā stūrītī alone, bet gan runāsies ar viņiem un viņu draugiem, un būsi just funny (: tas patiešām daudz ko nozīmē, bet then again.. kāpēc es jūtos tā, ka still kkas trūkst. kāpēc vēl joprojām ir lietas, ko esmu tev piedevusi, bet nevaru aizmirst.?! laikam jau tas ir mans big issue un es nespēju vnk beigt piedurties un likt tev justies vainīgam par to visu kas bijis, es gribu, bet nespēju.. tas viss mazliet liek aizdomāties par to, ka neskatoties uz to, ka most of the time tu esi jauks un mīļs un šodreiz es actually zinu tevi kā cilvēku, vai mums kādreiz varēs būt kaut kas vairāk par vienkārši being good friends.?! vismaz no manas puses.. jo atmiņu gluži vnk izdzēst nevar.. un es nezinu ko, lai ar tevi iesāk.. jo es gribu ļauties, tām jaukajām sajūtām un tiem taureņiem.. ..bet, ir kkāds BET, kas mani attur no tā visa, un tas šķiet nekur netaisās pazust tuvākajā laikā. ehh, dzīve, mana dzīve tu atkal man radi galvas sāpes.
on the other hand, es zinu, ka pati esmu sadarījusi nesmukas lietas attiecībā uz kādu citu cilvēku. un tieši tā iemesla dēļ, es vēlos šo cilvēku satikt, lai izrunātos, lai atbildētu uz pilnīgi visiem jautājumiem, lai censtos, vismaz censtos dot kkādas atbildes par visu, jo pati esmu sajutusi uz savas ādas kā ir tad kad nezini.. nezini pilnīgi neko. un gluži vnk sāc sevi sagraut no iekšpuses.
to es nenovēlu nevienam, it īpaši šim cilvēkam. viņa vienīgā kļūda bija iemīlēties manī brīdī, kad es pati biju sagrauta un mēģināju sevi salikt atpakaļ pa maziem maziem gabaliņiem, un būt tāda taureņa tornādo epicentrā nevienam nenāk pa labu, lai arī cik labi nodomi būtu – tu tiksi parauts līdzi un izpostīts.. un that’s what happened.. un es tā negribēju.. no sirds. šis cilvēks bija patiešām diezgan perfekts, bet visu labo, kas mums varētu nākt par labu mēs jau apzinamies tikai tad, kad ir jau daudz par vēlu, vai kad esam to salauzuši. es patiešām ceru, ka man tiks dota šī iespēja satikties ar šo jauko cilvēku, izrunāties, pasmaidīt un galu galā nebūt tam cilvēkam, kuram pēc 5gadiem tu gribētu piezvanīt tikai tāpēc, lai pastāstītu cik awesome tava dzīve ir tagad un, ka tu priecājies, ka i’m not in it. es negribu, lai tā viss beidzas (:

jā, mans septembris ir iesācies tik pat krāsaini, kā noslēdzās mana vasara. ir daudz neatbildētu jautājumu, un beidzot ir mazliet piebremzēts un padomāts par dzīvi, jo beidzot tam ir laiks. jo cik tad tā vienkārši var skriet un cerēt neatdurties, vai nesasisties. ir jau tomēr kkā viss piedzīvots un beidzot gribas salikt lietas pa plauktiņiem, un uztver visu mazliet nopietnāk. es protams, ar to visu nedomāju, ka tagad ir jābeidz izklaidēties un dzīvot dzīvi, nevis vnk eksistēt, bet gluži vienkārši apzināties prioritātes. apzināties, kas nāk par labu SEV at first place. un būt mazliet labākam cilvēkam pret tiem, kas tevi mīl un tev tic, brīžos kad pat tu pats sev netici – un tie ir your friends. :*
skan: Cary Brothers – Belong; Instrumenti - Pilnīgi Viens.

20110614

break the night with colors.

Modes-supermegagigapaka-199
oolalalāā *sun* šodien bija tāda forša – saulaina. un dzīves krāsiņu pilna.! viennozīmīgi lielais prieks par Ievas prieciņiem un saulstarošanas periodu, beidzot kāds ir shinny un tas silda, un jā Ieva noteikti šodien dzīvo uz citas pasaulītes :D jo pirmkārt jau viņa atstāja savu kredītkarti bankomātā un aizgāja, bet viss ir okey, sitācija tiek kontrolēta. otrkārt, viņa pīpējot izmeta cigareti no rokām (diemžēl šito palaidu garām, bet Laila saka, ka funny bija, un ar savu dzīvo iztēli un zinot Ievu – jā, bija labs skats noteikti). treškārt, zīmējot oktokaķi ar galvu atvēra cd-rom un noraustījās salecoties. kkas bija vēl, bet visu jau atcerēties nevar saistībā ar šo lielisko putnēnu, vienmēr good times no matter what. pat mazliet bail iedomāties cik lielisks būs Tallinas trips, jo kā nekā 8h vilcienā vienā virzienā, omg es izsmiešu savas aknas no kuņģīša or smth :D un vēl mana šodien pērle braucot trolejbusā no VID’a, kur btw tāda birokrātija, ka maz neliekas. roka bik nogurst no to daudzo papīru aizpildīšanas. tātad jā pērle runājot par Ievas nedēļas nogali ballējoties: “eju pa ielu – skatos pa labi, aizdzertas sejas; skatos pa kreisi – arī Ieva.” *sun* savējie sapratīs. c(:

šodien vēl ir sanācis tā pavisam jauki parunāt ar sen nesatiktiem cilvēkiem, btw vispār netikai šodien, jau visu šo mēnesi. ir patīkami, ka par tevi atceras un patiesībā, kad tu atceries par seniem piedzīvojumiem. forši, ka šo 3dien iespējams satikšu pāris cilvēkus, kuri dzīvē ienāca pirms nu jau 7 gadiem (ārprāts.!) angļu valodas nometnē, un viena no toreiz english studentēm-pasniedzējām vēlas mūs satikt kamēr ir LV (vnk nesaprotu kā viņa mūs vēl atceras, taču tādi sīči bijām), un vēlas, lai mazliet palīdzam doktorantūras darbā – awesome pasākums būs. (: vēl nesen runājos ar Alisi, kuru noteikti arī tuvākajā laikā būtu ļoti liels prieks satikt, un minku Dagni vēl jo vairāk, bet strādājošiem cilvēkiem grūtāk savienot savus grafikus, lai abi brīvi kādā dienā, bet nekas it will be done. :) un tad vēl šādi tādi cilvēki, būs busy summer, kas protams ir verī nais. *sun* un tad.! un tad 1dien jau off to Tallinn baby.! tur būs tāda forša trīs dienu ballīte ar lielisko 30 seconds to mars koncertu pa vidu visam, un smiekli noteikti daudz smieklu kā vienmēr. ^___^ ahh, love my life. pilnīgi ne par ko nevaru šobrīd sūdzēties, jo šī vasara jau labu laiciņu ir savos uzdevumu augstumos un tieši tik laba kā cerēts, un tālāk kā vienmēr – tik uz augšu.. un saulstaroties *sun* murrr, mīlu.

šodien vēl nopirku tādu pavisam mazu un dikti mīļu grāmatiņu, jo nevaru tācu no grāmatnīcas iznākt tukšām rokām, dēmn. Lilli L’Arronge – Par Tevi un no tās jums citēšu vienu lapas pusi, kas dikti iekrita domās (un nav šis jāpielāgo kādai konkrētai personai, tas tā vispārīgi par visiem, ar kuriem bijuši lieliski piedzīvojumi) –
”tu pietrūksti man cilvēkos, tu pietrūksti man lietās, tu trūksti visos laikos man un itin visās vietās.”. noteikti iesaku, šo mazo prieciņa grāmatiņu jaukiem cilvēkiem, kas grib ar pāris lapas pusēm ikdienā pasmaidīt, kad paliek mazliet grūti, jo ilustrācijas arī visnotaļ jaukas un piemīlīgas. ^____^

20110508

visi vārdi kas tevī.

tumblr_lknixev6lc1qafc06o1_500_large
dzejolīši kā mazi kamolīši tinas un mincītim ir mazie dzīves prieciņi par nieciņiem, jo mana mūza ir atgriezusies un man gribas rakstīt, man ir ko rakstīt, es rakstu.. vakardienas nakts bija mana mūza un mana dvēsele uz baltās papīra lapas 2h garumā, un turpinot šorīt ar pirmajiem saules stariem manā svētdienas rītā, kuri vēl joprojām ir debešķīgi skaisti, un nu jau tie smaržo pēc manas vasaras un zemenēm pienā. nu tā pavisam skaisti. un dzejolītis man blakus guļ pavisam glīts, kas šķiet ir pat veltījums kādam, bet neesmu vēl īsti pārliecināta. emocijām jānosēžas un vārdiem jāieguļas baltajā lapā un jākļūst vienam veselumā, tad.. tad es zināšu, jutīšu un mīlēšu, šo dienu, kas man atdeva rakstītprieku. dzīvojiet mīļie, nevis vnk eksistējiet – tas ir tā vērts. sagaršo prieku uz mēles svētdienā ar sauli augstu debesīs un mieru sirdī ir pasakaini skaisti. ♥

[mans pagājušās nakts lolojums.]

***
ieklausies kā klusums runā
tiem vārdiem katram sava elpa.
rīts uz mana pleca mostas
un es dzirdu mazās lietus lāses,
kas uz manas ādas klauvē.
tās pēc tevis taujā,
negrib mirt tās saules kaujā.

starp diviem bezmiegiem ir diena,
tai saule kabatā un tā nav viena.
tā vienkārši ņemt un apsēsties uz jumta,
un dzirdēt kā tu dzīvo domās manās.
tevī maldos es, kā neaicināts viesis
jo brīdī, kad pamats zūd zem kājām,
ir grūti rast sev vietu mājām.

nav skumjām vairs manī telpas,
un uz iekšu sev ceļu lauž prieks.
tu esi viss, kas man pieder
un, viss ko es nedrīkstu paturēt šai dienā,
kad mani saules kamolīši šķiet kā nieks.
un miera ostā piestāj doma mana,
tā prieka jūra tava.

pusnaktī mans skatiens satika tavējo,
un es pazaudēju simts trokšņos, runās un steigās to,
kas kā sapņaina pasaule dzima tevī.
un kas gan pateiks, ko šodien man mīlēt,
kad tevis un manis vairs nav.
tik tu ar vārdiem spēj pacelt sauli,
kas pār manu smaidu nekad nenoriet.
jā, tā bija cita dzīve, pilna cita prieka.

un es vairs netraucēšu tavu sapņu trauslo miegu
par zemeņu sarkano sniegu.
kā kaķpēdiņas ar pukstošiem soļiem nāk,
mazās lietus lāses saules kaujā izpostīt mani sāk.
tik tu kā pasaules smaids ieripo manā plaukstā,
kur bērns, kurš kādreiz smējās -
sauli atcerējās.

skan: emīls balceris – zelta sirds.

20100704

es izkūstu starp zemenēm.

tumblr_l4adx3tZac1qzff47o1_500_large
ņu tā tad tā, dienas iet un iet un ir jau atnākušas līdz jūlijam. pagaidām viss ir tā mazliet nereāli, jo šķiet, ka viss ir nedaudz mainījies. bet galvā visu laiku ir kāda doma, kura patur mani uz zemes, jo zinu, ka nekas pagaidām nav svarīgāks par šo domu. un vispār secināju, ka sākot ar 2.kursa sākšanos ballītes tiks apgrieztas un praktiski tādu nebūs, jo plānā būs mācīšanās un parādu rakstīšana, lai pēc nākošā gada mani varētu gaidīt Erasmus, jo tomēr nolēmu, ja došos 3.kursa sākumā, jā tas nu ir izlemts. and that makes me happy. *sun* es zinu, ka nāksies ļoti pacīnīties par visādām lietiņām, bet jā uz nākošo gadu man ir liels plāns, kas apvieno daudz mazus plāniņus un tā kā nākošais gads būs nepāra, tad zinu, ka viss arī izdosies tā kā vēlos. yay.! jo:

"IF YOU DON’T GO AFTER WHAT YOU WANT, YOU’LL NEVER HAVE IT.
IF YOU DON’T ASK, THE ANSWER IS ALWAYS NO.
IF YOU DON’T STEP FORWARD, YOU’RE ALWAYS IN THE SAME PLACE."

pēdējās dienās esmu pabijusi laukos pa seniem laikiem, kur protams dzīvojos pa zemeņu laikiem un zemeneszemeneszemenes, mm. un tagad zemeņu saldējuma kokteiļi ar dažādām piedevām ir katru vakaru, tas ir kā dzīve. un vispār esmu pārliecināta, ka es pati jau garšoju pēc zemenēm. ^^ un vēl man patīk, ka atbraucot mājās man nav jādodas nekur, lai nosauļotos, es varu sēdēt uz savas palodzes un cepināties un ir vnk awesome. tas viennozīmīgi ir +1.

vēl ir kkas par ko es nevaru runāt šeit, bet arī ar to lietas būdās uz priekšu, so viss būs tik superīgi kā man gribas un man izdosies, jo dažreiz viss patiešām izdodas kā es to nosapņoju un šī reize būs viena nō tām, ka es jums saku. tagad tik jāgaida atbilde. yesyesyes. *sun*

vēl varu pateikt, ka mans Friends maratons iet super esmu jau pusē un šodien aizsāku season 5. un vispār biju pavisam aizmirsusi cik ļoti smieklīgs šis seriāls bija, esmu vnk pārsmējusies un lēnām man sāk likties, ka vecāki domā, ka es jūku prātā savā istabā, ka visu laiku smejos. :D bet tas nekas, totally worth it. iesaku, ja jums nav ko darīt.

un vispār es dusmojos uz Cinamon, jo viņi ir tik nepunktuāli un vispār grrr. jo kāmon ja pasaki ka zvanīsi 1dien tad piezvani 1dien pat, ja atsaki, lai cilvēki nemocītos. un ja saki, ka zvanīsi 1dien, lai pieņemtu darbā, tad zvani 1dien, lai cilvēks nejuktu prātā gaidot jau nedēļu pēc 1dienas, jo zvana vēl joprojām nav un tas nav tāpēc, ka viņi negrib mani, jo viņi vēl nevienam nav piezvanījuši. un es vispār nesaprotu, ja viņiem tik izmisīgi vajag darbiniekus, jo uz visu kinoteātri viņiem ir tikai veseli 2 darbinieki, tad wtf. ja man būtu tas jāizdara, tad pēc 2 nedēļam jau viss būtu nokārtots, bet nē viņiem jau kādi 2 mēnēši ir pagājuši. grr, labi nomierināšos, vnk šī tēma patiešām uzsit asinis.!

bet runājot par kko priecīgāku varu pateikt, ka esmu izlasījusi jau 6 grāmatas pa šo brīvo laiku, kas mani ļoti priecē. vispār gribu rīt aizdoties uz grāmatnīcu un iegādāties kko svaigu, kko pavisam nesen iznākušu un iegrimt tā lasīšanā. jā, tā arī darīšu. vispār tik kūl, ja pa šīm dienām brīvajām noslēdz ballēšanos, tad var patiesībā tik daudz ko izdarīt. izdarīt – noderīgu, patiešām noderīgu netērējo daudz naudas, taču saņemot atpakaļ bonusus. man tas patīk. sō prieciņš pašai par sevi, jo lasīt grāmatas man patiešām sagādā baudu. (:

un mana nedēļas nogale bez vecākiem bija patiešām patīkama. viņi biežāk varētu kkur aizdoties. un vispār gribu noskaidrot vai šovasar kkur nedosimies, jo katru vasaru viņi/mēs braucaum kādā ceļojumā, vnk pēdējos 2 gadus es paliku mājās un vārtījos pa festivāliem un teltīm, bet nezinu šogad kkā gribas tomēr labāk paceļot un pafotogrāfēt. un pavadīt nedaudz quality time ar vecākiem. nevelk tik ļoti uz vārtīšanos festos [jā, es patiešām neticu, ka es to saku].

šim vakaram laikam viss pagaidām nekas vairs neiešaujas prātā, bet ja kko atcerēšos, tad uzrakstīšu. šeit, kāda jauka dziesmiņa, kura iekrita sirsniņā skatoties sytycd [starp citu drīz uzrakstīšu un ielikšu video no jaunākajiem deju gabaliem, kas bijuši].

20100623

she can kill with a smile.

scarjcelebutopia3_large
hi, mazie līgotāji un dziedātāji un alus dzērāji. :*
nedaudz par vakardienu runājot, varu teikt, ka bija emociju viļņu diena. agri, jo agri pamodos, lai dotos uz darba pārrunu otro kārtu, kas bija pavisam ļoti savdabīga, ja godīgi, tad pirmo reizi tā bija tik smieklīga. jūs varbūt prasīsiet kāpēc, tas tāpēc, ka mums nācās izspēlēt etīdes pa divi. un tas bija patiešām smieklīgi, gluži kā tāds imporvizacijas teātris mums tur sanāca. un gaisotne bija tik ļoti nepiespiesta un draudzīga, ka prieks. būtu super tur strādāt, tāpēc tagad final atbildi gaidīsim ar nepacietību vai nu 6dien vai 1dien, tas atkarīgs kā vadītāja svinēsies. :D anyways vēl viens tāds pārsteigumiņš bija satikt ex-martas ex-edgaru, kurš izrādās arī uz to pašu darbu. so parunājāmies tā diezgan ļoti daudz vakardienais notikumu gaitā, kas bija jauki, jo viņš patiešām sen nebija satikts. forši, ka viņš pateica nē ASV, viņa piedāvāja braukt uz CA spēlēt grupā, bet viņš pateica nē. crazy person, bet nu labi viņam ir tomēr savi iemesli, bet es viņa vietā gan būtu ņēmusi CA. :D jo man liekas, kas viņš varētu šito nedaudz vēlāk ļoti nožēlot. vispār secinājām, ka visā mūsu pazīšanās laikā ņemot vērā martas apstākļus un stuff vakar bija pirmā reize, kad tik daudz runājām. diezgan funny. :D

turklāt vakar arī sanāca divas reizes braukt garām radio 101 stiklotajai mājai un tik ļoti smaids parādās sejā pabraucot garām elizabetes 55 un redzot ētercilvēku laimīgās sejas. un turklāt jauki, kad viņi caur logu pamāj cilvēkiem un nemitīgi ir smaidīgas saulītes. bet kā gan nē. arī es esmu smaidīga saulīte pateicoties viņiem un pat atgriezusies pie radio klausīšanās + vēl radio klausīšanās telefonā, kad austiņas esot ārā no mājas ir ausīs staigājot pa centru. un ieraugot uz ielas cilvēku ar austiņām ausīs tu uzsmaidi viņam, ja kkā pat var nojaust kuri arī klausās tajā brīdī radio 101. starp šiem cilvēkiem manuprāt ir tāda īpašā saikne. labas mūzikas saikne, jo mēs protam novērtēt labu mūziku. un man tik ļoti patīk, ka viņu jaunajā un krāsainajā mājas lapā ir rakstīts, ka viņu misija ir turēt roku uz pasaules pulsa, mm. tas skan vienradžuōsōm. ^____^

un no radio 101 jaukās dziesmiņas, kas jaunas iekritušas manā datorā ir:
~ Billy Joel – She’s Always A Woman
~ Green Day – Tell Me When It’s Time To Say I Love You
~ Fun Loving Criminals – Scooby Snacks.

un vispār pastāstiet man, kur vispār ir vasara.?! es nedomāju tieši šodien bet vispār visā kopumā. KUR IR VASARA.?! :3

āā un turklāt atcerējos, ka vēl vakar skatījos kādi koncerti plānojas būt augustā londonā, kad plānoju tur būt, un secināju, ka nekas awesome neplānojas tur būt. taču novembra sākumā gan, tāpēc šķiet, ka labāk pakrāšu ilgā un vairāk naudiņas un braukšu tomēr novembra sākumā uz nedēļu, jo tad paspēšu pagūt gan uz imogen heap koncertu, gan noah and the whale konci dzīvajā. mm, tas būtu najs. turklāt varētu stāstīt mačam cik tas bija kūūūl. hihi, ļauni prieciņi man būtu. :P

bet šodien, šodien ir līgo un rīt jāņi un šonakt būs traka naksniņa. diemžēl nebūšu ar saviem mīļajiem kursa biedriem ikšķilē, bet gan ar dagnīti @ garciems. tur būs visādas trakās izdarības un ballīte jūras krastā ar alu, daudz alus. murrr, šis kaķis šajos svētkos ir apmierināts, jo alus. *lick* anyways jāsāk pakot mantas laikam un lēnām jādodas centra virzienā, lai varētu sapirkt daudz coronas un doties uz vilcienu, kas mani ievedīs ballītē. un galvenais atcerēties nopirkt vīnu šašlikam, kāpēc man šķiet, ka šo tomēr aizmirsīšu. *giggle* lai jums visiem superīga līgošana zaļumos un nezaļumos tiem, kas paliek rīgā. izdziediet savas sirdis, dzeriet alu un leciet pāri ugunskuram, tikai atcerieties, ka vajag to visu darīt ar prātu, jo nevajag svētkus pārvērst nelaimē. un nebrauciet dzērumā mīlīši, jūs man vēl būsiet vajadzīgi. gan ar lielu daļu no jums es sazināšos šovakar/nakt, lai parunātu tiešajā sasaistē caur telefona sakariem. līgo, līgo.! virtuālais alus jums visiem no manis. (:

20100207

i’m fine…

tumblr_kum7t7k6dr1qaom97o1_500
svētdiena. svētdienas parasti ir jaukas, vismaz līdz šim tādas ir bijušas. bet nezinu kkā šī svētdienas tāda neliekas. varbūt tas tāpēc, ka vnk drausmīgi slikti gulēju, ja vispār to tā var nosaukt. drīzāk to vajadzētu dēvēt par pretīgu grozīšanos un velšanos izmisīgi pa gultu cenšoties aizmigt, taču tu nespēj aizvērt acis, jo tiklīdz tās ir ciet tā uzpeld nevēlami flešbeki un tu sāc murgot pat vēl esot pie samaņas. vnk grr. tad kad pēc šādas 3 stundu mocīšanās es pārbīdiju gultu citā istabas stūrī palika nedaudz labāk un vismaz spēju atslēgties no samaņas, bet nu jā murgošana turpinājās un šonakt murgā mani sakoda suns un tā līdz nāvei. kūūl. kāpēc gan ne. varbūt turpmāk nomurgošu visus iespējamos veidus kā es varētu nomirt. ōsōm.!

anyway pievēršoties pie pozitīvākām lietām, tad līdz vasarai ir palikušas vairs tikai 16 nedēļas, bet līdz pavasara sākumam – 6 nedēļas. vūūhūū.! ballītēēē.! *sun* arī vēl tas, ka rīt ir atkal jāsāk doties uz szf fakultātes jauki izkrāsotajām sienām. pietrūkst tās ēkas patiesībā un ilgojos pēc ikdienas rosības tur un protams dzīves szf bibliotēkā. murrr. ^____^ es ceru, ka ar ieiešanu atpakaļ fakultātes ritmā es nomierināšos un viss būs okey. un es vēl joprojām gribu uz asv. fāk. bet nu ok, nav jau vairs tālu līdz vasarai, jāsāk kārtot dokumenti un tad jau redzēs, kas notiks. vārdu sakot gribu prom. mani šeit absolūti nekas vairs netur, ņu izņemot dažus tuvus cilvēkus, bet tie jau nekur nepazudīs, ja es viņiem kko nozīmēju un pārējie daži mani saprot un tikai atbalsta, jo arī vēlas prom. (:

“Ja jūs esat ļāvuši sevi pieradināt, var gadīties, ka būs mazliet jāraud.”
[A. de Sent - Ekziperī]

skan: charlotte martin – cardboard ladder.

20100121

mīli mani maigi, rōzā kaķu ķepiņ.

tumblr_kw8fucK0dR1qzy6fro1_400_large
mm. mana izkrāsotā šodiena pagāja pavisam nemanot un ar vieglu zemeņu piesitienu. kāpēc zemeņu.?! jo palutināju sevi un ēdu zemenes pienā. jā īstas vasaras zemenes. ^___^ vien atlika vēl noklāt uz grīdas sedziņu, uzvilkt vasaras kleitu, fonā pāris maigās vasaru kutinošās dziesmiņas un gulēt skatoties griestos, kuros varētu sakarināt vates pikucīšus mākoņu vietā. mm. izklausās TIK ļoti burvīgi. bet mhh. līdz tam tomēr nedaudz nāksies paciesties. lai gan sapņot jau nekad nenāk par ļaunu. un man sapņot patīk. *sun*
neskatoties uz ārā valdošo ziemas karaļvalsti, kas mūs šogad lutina ar sniedziņu un aukstumu, kurš nedēļas nogalē tikai pieņemsies spēkos, es savās sarkanajās zemeņu sienās esmu laimīga. šodien padarīju sen vajadzīgu darbiņu un beidzot manā skapī var pakārties. *giggle* un vēl secināju, ka man ir veselas 5 kleitas. tas mani nedaudz mazliet šokēja. jo es neesmu kleitu cilvēks un 5as man liekas milzumdaudz. (jā jā zinu, ka nav, bet man ir.!). un rīt turpināšu darboties un beidzot salikšu bildes pie sienām. viņas to ir pelnījušas un gribās ik rītu tomēr mosties un atvērot acis ieraudzīt sev mīļus cilvēkus, kas liek pasmaidīt un tad turpināt smaidīt visu dienu. jā gribas gan. (:
vakar un šodien vēl randōmlī sēžu gultā un pūšu burbuļus. jā ziepju burbuļus. kā mazs bērns un priecājos kā tie iekrāsojas visās varavīksnes krāsiņās pirms pārsprāgst un pārvēršas miljons mazos pilieniņos. un man patīk tos burbuļus grauzt. *giggle* mhh, mans iekšējais mazais bērns jūtas laimīgs ar šadām nodarbēm. murrr.
un vēl + viena mana ekstra spešal skype saruna šovakar. bija gan tāda mierīgā un īsā, bet tomēr bija. un nejau vienmēr jābūt psycho. un šeit maziņš ieskats no vakardienas sarunas, kas bija veltīta atmiņu skatiem:
****: tu tagad atsauci atminja tas lietas ko biju piemirsis un par to ka tu lien citu galvas ir tada lieta man arii un tevi es ta nekad nevareju atkost lidz galam un vispar nesaprotu. :)
mm. greatgreatgreat. šis ir kompliments man vispārībā, jo man prieks, ja mani nevar izprast. man mazliet fascinējoši. bet nav svarīgi kāpēc. arlabunakti, zaķīši. ^____^

skan: bethany joy – songs in my pockets, bethany joy – sunday train, bethany joy - las palmas, reamonn – josephine, owl city – if my heart was a house, labi siffre – it must be love, utt.

20100108

es sniegpārsliņu valsi uzburšu debesīs.

tumblr_kvqwxtW0g91qzjggvo1_400_large

mm. un turpina snigt. ārā tik sniegsniegsniegsnieg un snieg. āā jā vai es teicu jau, ka ārā snieg. nu jā – snieg. ir jau jauki, ka šogad bija sniedziņš uz ziemassvētkiem un jauno gadu, bet viss. pietiek taču. ar 2o1o. iestāšanos viņam vajadzēja beigt snigt pēc manas filozofijas un sākt kust un iestāties pavasarim, jo jā paldies par ziemu bija jauki, bet es gribu, lai tagad tomēr tuvojas vasara. un jā līdz vasarai vēl 20.nedēļas, happytime. ^^
šodien padarīju arī daudz mājas darbiņu, kuri nebija plānoti manā dienas kārtībā, taču nezinu dažreiz uznāk vēlme darītdarītdarīt lietas. nu jā, un šodien bija viena no tām dienām. bet var jau būt, ka tas atkal bija tikai iemesls, lai tā kārtīgi nemācītos socioloģiju. oh well.
prieciņš par to, ka vakardienas komunikācijas eksāmenā 9. *sun* lai gan nu jā tas bija vieglākais no visiem sesijas brīnumiem. rīt būs level up. gribās patiesībā tomēr mācīties, kaut vai tik tā iemesla dēļ, ka pēc sesijas būs daudzdaudzdaudz brīvu dienu. un brīvdienas patiešām ļoti gribas. gribas aizbraukt kkur prom – ir jau nelieli plāni par došanos uz mazirbi, gribas arī taisīt sen netaisītu lietu kā filmu vakaru, un darīt citas jaukas muļķības, mm. ^____^
rīt vakarā ar bijušajiem dosimies uz depo, kur būs dzelzs vilks. najs. sadzersimies alu un čilosim pie dziesmiņām, kas runājas ar dvēseli. un vispār depo sen nav būts. strange, agrāk tā bija viena no favorite vietām. bet nu i guess lietas mainās.
vēl šodien arī tā padomāju, ka akdievs kā man apnikuši cilvēki. nu ne jau mani zaķīši, mincīši, saulītes un mīļumiņi. bet cilvēki, kuri patiesībā nav īpaši gudri, taču iedomājas, ka ir superōsōm vai vismaz nav loģiski. jo esmu sapratusi vienu, ka ar tiem cilvēkiem ar kuriem, kas noiet greizi var visu salabot vien ar dažiem vārdiem, samīļojienu un smaidu. un viss ir atkal kā agrāk,neviens neko nepārmet, nebāž acīs, viss notiekās atklāti, mierīgi un ar mīlestību. taču ir cilvēki ar kuriem tev šķiet, ka izrunājies pusgadsimtu un varbūt uz dienu vai divām viss ir okey, taču tad viss atkal sākas no jauna un par kkādiem sīkumiem. viss notiek tā ļauni, vēsi un periodiski. un jā pietiks vienreiz sev melot, var taču dot cilvēkam otro iespēju, taču ja tā jau ir 5 vai 6, tad viss, jāpaskatās patiesībai acīs un vien jāpieņem tas, ko zini jau sen – šis cilvēks nemainīsies un vnk nav tevis vērts. pietiks vienreiz dēļ šādiem cilvēkiem bojāt savus nervus, pietiks. ar šo arī tas beidzas. neiet jau runa par to, ka netiks šiem cilvēkiem veltīts pat čau vai atā, taču jaukās lietas viņi vairs nedabūs kā arī ko vairāk par parastiem paplašinātiem, bet ne saliktiem teikumiem. jāsāk taču viņi nedaudz paaudzināt. (:

vakar atkal savilkos miljons jaunas dziesmas. mana dziesmu atkarība vēl joprojām ir milzīga un es ceru, ka tāda arī paliks. un kkā ļoti iepatikās viena ballīšu dziesma nomy – cocaine. mm. ^____^

Your life, a game
turn it up, turn it up with cocaine
And everytime that you live is a time when you feel
and the only time you heal
skan: nomy – cocaine, nomy - fuck you all good night, nomy – we fall, james morrison - the pieces don’t fit anymore, james morrison - the letter, john mayer – daughters, sheryl crow - if it makes you happy, utt.