20090625

sweet.sweet.sweet.




















šogad bija mīlīgi jāņi. un man garšo korona. bēt tas jau nav nekāds jaunums. ^___^
mazais brālēns ir dikti kjūtīgs. kā jau visi maziem mīlīgie puisīši. vēl man dikti patika mest naktī kūleņus no kalna lejā un iet nakts vidū peldēties. kā arī protams bēgt no trakajām milzu vāverēm no černobiļas. tas bija frīkī. āāā un vēl es mīlu dzeltenus traktorus. viņi ir tiiik sasodīti fōrši. un man piestāv jo no manis sanāk mīlīgs lauķis. nū vismaz dažreiz. vēl tik man vajag traktoristu iedegumu, bēt to jau var nokārtot. lol.

pāldies par vakardienas superkiberjauko sarunu. un par to ka vakar bija kā agrāk. par miljons sms un smaidu. tu vienmēr būsi mans mīļais un jaukais puika. tikai tu. ānd i made it prīītīī mač clear last night. i hope so. un jā zinu ka mans raksturs ir fāked up, bēt ja viņš tāds nebūtu es arī nebūtu tāda kāda esmu. un man ir uznācis huge mīļuma periods un man šķiet tieši dēļ vakarvakara. man šāds vakars bija tiiik ļoti vajadzīga. un tu man patiešām ļoti, ļoti pietrūki. mans muļķītis. ^____^

20090620

hellō prom.














šodien ir tā diena. manas dzīves lielākais posms noslēgsies un dos ceļu jaunajam..
cilvēku tik daudz. visi glīti nosēžas un iestājas klusums. klusums kurā tik atbalsojas satraukto siržu puksti un dažu asaru sitieni pret spožo grīdu. un tad skan kurpju klaudzieni, bērni pa pārīšiem nāk gluži kā pirmajā klasē tik nedaudz garāki un dzīves pieredzējušāki. miljoniem smaidu un foto zibšņu. aplausi un smiekli. un tad jau atkal klusums. miermīlīgais klusums. minūtes rit un paiet stundas tītas pasakainās kleitās, smaidos, asarās, visdažādākajās kurpītēs un uzvalkos. to visu pavada pērļu šķindoņa un aplausu smiekli. ziedu klēpji un pateicības vārdi līst kā lietus siltā vasaras naktī. un tad jau skumīgi bet ar pacilājošo sajūtu atskan pēdējā dziesma. dziesma kas šajās 4 sienās atbalsosies vēl ilgi kad mēs vairs šeit nebūsim kopā arī citu gadu pēdējām dziesmām. atskan saldskābā melodija un sejā mēs redzam visu 12.gadu dzīvi kā filmu. atmiņas dārgas, prieku un bēdas. tas viss piepilda telpu ar siltumu un mēs zinam tas ir beidzies. vairs nav nekā. 12 gadi pazūd kā nebijuši vien pāris stundās. bēt tas nekas nav vērts skumt, jo sirdīs vienmēr būs vieta šai ēkai ko reiz saucām par skolu mūsu. un cilvēkiem kas bija ar mums visus šos gadus lai arī kā nebūtu bijis. tāpēc pacelsim galvu augstu gaisā un smaidīsim. jo paskat mēs taču esam kopā roku rokā visi pret plašo pasauli par vienu un viens par visiem. mēs esam mēs un neviens to mums nespēs atņemt. un tagad pāris bilžu atmiņām. pildīsim tās ar smaidiem un smiekliem, prieku un laimi. un vēl mazdrusciņ bērnišķība un vieglprātības, lai vieglāk uzņemt lielās dzīves sitienus. dod man savu plaukstu lai varu tajā ielikt savējo. vai jūti mēs esam šeit kopā. atnācām kopā un tagad kopā arī aizejam. atskan kurpju klaudzieni un vēl paris asaras nokrīt skolas pagalma smiltīs. un skat aiz mums asfaltā paliek mūsu pēdas kā atmiņa, ka šeit bijām. bēt priekšā visa plašā pasaule, kuru dodamies iekarot mēs..

20090618

5/5.?!




fear me.
i'm a freak.





rīt pēdējais no murgiem būs garām un varēšu sākt elpot un priecāties par to, ka tuliņ tuliņ jau augstskola. tiiik ļoti gribās. vēl tikai vēl viens bulšits rīt un viss. tad vēl tikai jāpārcieš sestdiena.
esmu pārmācījusies gleznu un skulptūru nosaukumus un šādos gadījumos es gribētu lai man tā pat kā transformeriem būtu fotoredze. tas būtu just ōsōm. ^___^ bēt nekā esmu vien parasts mirstīgais. dēmn. nu neko bēt toties kopš šodienas es esmu nēģeris un rīt būšu caca. diez kas tur kopā var sanākt - nēģercaca vai cacnēģeris. okey both of them sounds creepy. lol.
āā un es noteikti kādu nožmiegšu, ja būs jāpārliek matemātikas eksāmens kāmōn man viņu pat nevajag un heil nō nekad dzīvē nevajadzēs. un jā es saku NEKAD! es varētu vnk atteikties. pretty please.?! *sadcatface* un es gribu jāņus.

20090617

mīlestība un neprāts.






tiiik jauku
tekstiņu atradu.
dikti iepatikās.
izlasi un pasmaidi.
^___^



Reiz sen senos laikos kādā zemes nostūrī kopā sapulcējās visas cilvēka jūtas un īpašības.
Kad GARLAICĪBA bija jau trešo reizi nožāvājusies, NEPRĀTĪBA ierosināja:

- Bet varbūt uzspēlējam paslēpes?

INTRIGA pacēla vienu uzaci:

- Paslēpes? Bet kas tā ir par spēli?

NEPRĀTS paskaidroja, ka viens no viņiem, piemēram, viņš pats būs spēles
vadītājs. Viņš aizvērs acis un skaitīs līdz miljonam, bet pārējiem šajā
laikā ir jāpaslēpjas. Tas, kuru atradīs pēdējo, būs nākamās spēles
vadītājs.
ENTUZIASMS uzreiz paķēra aiz rokas EIFORIJU un sajūsmināti uzdejoja ar
viņu.
PRIEKS tā lēkāja, ka pat pārliecināja ŠAUBAS. Vienīgi APĀTIJAI
gan nekas un nekad nelikās pietiekami interesants, un viņa atteicās
piedalīties spēlē.
PATIESĪBA nolēma labāk neslēpties, jo viņu tik un tā
galu galā atrod.
LEPNUMS paziņoja, ka šī ir pilnīgi muļķīga spēle un ka
viņu vispār nekas cits kā tikai viņš pats neuztrauc.
GĻĒVULĪBA ne īpaši
gribēja riskēt.

- Viens, divi, trīs... - sāka skaitīt
NEPRĀTS.
Pirmais noslēpās SLINKUMS, viņš vienkārši apgūlās aiz tuvākā akmens. TICĪBA pacēlās
mākoņos, bet
SKAUDĪBA noslēpās TRIUMFA ēnā, kurš paša spēkiem uzrāpās
paša augstākā koka galotnē.
CĒLUMS ļoti ilgi nevarēja noslēpties, katru vietu atdodams kādam citam, jo vienmēr uzskatīja, ka katra no tām ir vairāk piemērota kādam no viņa draugiem.

Kristāldzidrais strauts – SKAISTUMAM.
Koka dobums –
BAILĒM.
Tauriņa spārns kā patvērums
SALDKAISLEI.
Vēja pūsma – tieši piemērota
BRĪVĪBAI, un tā viņa arī nomaskējās par vienu saules stariņu.
EGOISMS atrada tikai sev vienam siltu un ērtu vietiņu.
MELI paslēpās okeāna dzelmē (lai gan patiesībā varavīksnē).
Bet
KAISLE un VĒLME nolīda dziļi vulkāna krāterī.
AIZMĀRŠĪBA - pat neatceros, kur noslēpās, bet tas arī nav tik svarīgi.

Kad
NEPRĀTS jau aizskaitīja līdz 999 999, MĪLESTĪBA vēl joprojām meklēja, kur paslēpties, bet visas vietas jau bija aizņemtas.
Un te pēkšņi viņa pamanīja burvīgu rozā ziedu krūmu un nolēma paslēpties tajā.

- Miljons, - noskaitīja
NEPRĀTS un devās meklēt pārējos.

Pirmo viņš, protams, atrada
SLINKUMU. Pēc tam izdzirdēja, kā TICĪBA
strīdas ar Dievu, bet par
KAISLI un VĒLMI uzzināja tāpēc, ka vulkāns
nodevīgi vibrēja.
NEPRĀTS pamanīja SKAUDĪBU un saprata, kur slēpjas
TRIUMFS. EGOISMU pat nevajadzēja meklēt, jo vieta, kuru viņš bija
izvēlējās, izrādījās bišu strops, un bites, loģiski, izdzina nelūgto
viesi. Dodoties tālākos meklējumos, neprāts pienāca pie strauta, nolēma
veldzēt slāpes un pamanīja
SKAISTUMU. Bet ŠAUBAS sēdēja pie žoga un
nevarēja izlemt, kurā pusē viņam noslēpties.

Un tā visi tika atrasti: TALANTS – svaigā un kupli zaļojošā zālē,
SKUMJAS – tumšā alā, MELI – varavīksnē (bet, ja godīgi, tad viņi slēpās
okeāna dibenā).
Tikai
MĪLESTĪBU nevarēja atrast. NEPRĀTS to meklēja aiz katra koka,
katrā strautiņā, katra kalna galā, un tikai visbeidzot nolēma
paskatīties rozā ziedu krūmā. Bet, līdz ko
NEPRĀTS pašķīra malā zarus,
tā izdzirdēja kliedzienu, jo asie rožu dzeloņi savainoja
MĪLESTĪBAI
acis.
NEPRĀTS apjuka, nesaprata, ko darīt, sāka raudāt, lūdzās piedošanu un,
savas vainas izpirkšanai, apsolīja, ka vienmēr būs viņas pavadonis.

Un, lūk, no tā brīža, kad pirmo reizi pasaulē tika spēlētas
paslēpes:
MĪLESTĪBA kļuva akla un NEPRĀTS vienmēr ved viņu pie rokas.

20090614

placebo.





^___^
minkas
ir back
ar jaunu
albūmu.










kko tieši tādu kā viņi man vajadzēja savai iekšējai laimei - Placebo jauno albūmu "Battle For The Sun". braians kā vienmēr mīlīgs minka. ^___^ šis albūms salīdzinot ar Meds ir mač mōar dzīvespriecīgāks, lai gan joprojām tipisks Placebo albūms. naisss. un dziesmas "Kitty Litter" un "For What It's Worth" ir sō ōsōm. šīs divas dziesmiņas noteikti pievienojamas viņu best songs evōr. mjau. pietrūka viņi. žēl gan ka bundzinieku Stīvu Hjūitu nomainījis Stīvs Forests, bēt vienalga ir labi. vismaz redzēju viņus dzīvaja kad viņi vēl bija viņi. tas bija sasodīti dievīgs koncerts. ♥

un kā pats minka Brian Molko said:"We've made a record about choosing life, about choosing to live, about stepping out of the darkness and into the light. Not necessarily turning your back on the darkness because it's there, it's essential; it's a part of who you are, but more about the choice of standing in the sunlight instead."

āā un vēl man dikti dikti patīk dziesmiņa "Happy You're Gone" viņa tiiik ļoti atbilst man un manām domām galvā. un arī "Kings Of Medicine" ir prīīītī mač naisss. ^___^

blank page.














man ir tik daudz domu šonakt. man gribas to visu uzrakstīt. emocijas. šaubas. dusmas. laimi. bet nevaru. gribas uzrakstīt visu sevi uz vienas A4 baltas lapas. varbūt no vienas, bet varbūt no abām pusēm. varbūt ar cerību, ka tā paliks vieglāk. bet nē. es nevaru. šonakt es nevaru izdabūt savas emocijas uz āru. tās stāv kā slazdā. dzelzs būrī ar režģiem un netiek ārā. manas domas paliek manī un vieglāk noteikti nepaliek. laikam jau tomēr tā tam jābūt. manām domām jāpaliek pie manis. lai gan gribas ļoti to visu izlikt uz baltas lapas vai šeit uz balta ekrāna ar maziem melniem burtiem. gribas, lai viss būtu tik viegli. gribas uzrakstīt visu, bet šonakt manai pildspalvai beigusies tinte, zīmulis nolauzts un dators uzkāries. tātad šonakt manas domas paliks tikai un vienīgi pie manis. 

20090609

night.rain.coffee.englishbusiness.exam.













nightoutsidemywindow.
it'srainingoutsideagaintoo.
i'mloosingmymindslowly.
englishbusinessismakingmecrazy.
tomanypapers,booksandletters.
4cupsofcoffee.
8spoonsofsugar.
after10hours.
exam.

20090603

rain.






[cause it's raining outside and a melody like that i can't not love.]






it's raining outside. drop by drop, second by second, moment by moment.
raindrops fall one by one and makes this amazing melody.
melody of rain. this melody takes you away with it's grace and passion.
it's light and soft and so beautiful. this melody tells a story about so many things, like - friendship, family, love, sadness and greatness.
it tells stories about people lives and adventures.
it's made from tears of joy and sadness. my tears, your tears and 6,801,202,376 people tears living in this world. we all make this melody.
melody of lost and found souls. it starts with a light tone, like our heartbeat -
quite but caring.
but ends with an overwhelming explosion that takes your breath away.
when i'm standing outside in the rain i feel free. free from bad things, jealousy and hate.
it's just me and the raindrops.
in summer, late at night when it's so warm outside and it starts to rain then it's perfect.
i can smell then such a wonderful fragrance -
green grace, fresh rain, mysterious night and freedom.
at that moment i feel like i'm flying so gracefully as a raven.
these are the best moments in my life. moments so perfect that i never want to wake up.