Rāda ziņas ar etiķeti darbs. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti darbs. Rādīt visas ziņas

20110916

when I am more than you can take, just give me back.

tumblr_lrd5uboKYX1qhk9b7o1_500_large
labvakar.
šovakar pēc haosa darbā un slimošanas, pavisam mazliet prieka tika iegūts no vēlas kino nakts ar Andēnu un drusciņ smiekliem tumsā. pēc kā bija gara gara pastaidziņa mājup, ejot pa laternu izgaismoto ielas vidu ar austiņām un jauku mūziciņu, cerot, ka mašīnas šovakar paņēmušas atvaļinājumu, un ziniet – man sanāca. bet pats galvenais bija izvest domas vakara pastaidziņā, un likt tām ieelpot rudenīgo nakts gaismu.. misija izpildīta.

un ziniet, es aizdomājos par to cik viegli ir saaukstēties, tāpat arī iemīlēties, vai arī dzīvot pagātnes atmiņās. bet cik grūti ir izauklēt pietiekoši spēcīgu imunitāti, lai neslimotu, vai arī patiesi mīlēt, vai arī pabeigt iesākto. cilvēkiem ir tendence pa lielam vienmēr izvēlēties to vieglāko ceļu, vai samierināties ar to, kur dzīve mūs iemet, lai tikai nebūtu jāsaskaras ar grūtībām vai jāizvēlas starp dažādām iespējām. cilvēkiem ir arī tendence dzīvot pagātnē, neatbrīvojot vietu tagadnei, tikai tādēļ, ka tā taču ir vieglāk. ir vieglāk vēlreiz par jaunam nekļūdīties, netikt sāpinātam, un gluži vnk paredzēt sekojošos notikumus. mums katram dēļ tā ir savs dzīves skapis pilns ar skeletiņiem, par kuriem īsti neviens runāt publiski nevēlas. mēs tos apzinamies, samierinamies un turpinam tiem dzīvot līdzās – that is just the way life goes.
saviem skeletiņiem es ik pa laiciņam mēdzu uzskriet neapzināti virsū, tie mani sveicina lietās un vietās, skaņās un smaržās, un ir grūti paslēpties. kas liek domāt par to, ka pagātne gribi vai nē vienmēr būs ar mani, tā ir daļa manis. visas nepabeigtās lietas, visas salauztās lietas, visas sāpīgās un laimīgās lietas, tās visas veido tevi tagad un bez tām tu būtu pagātnes versija par sevi. dažreiz sanāk sevi pieķert pie domas, ka tik ļoti gribētos ieraut sevi kkādā paralēlās dimensijas viesulī un būt tur kur kādreiz būts, ar tiem cilvēkiem un specifiskajām lietām, un sajust to realitātes garšu vēl vienu reizi, dzirdēt tieši tās cilvēku balsis, un ieelpot precīzi to pašu elpu ko toreiz.. gribētos būt tajā rudenīgajā poliklīnikas pieturā vai arī sniegotajā 3dienas decembra vakarā pēc saujiņas smieklu, vai arī gulēt uz zvaigžņotā jumta ar pipermētru tēju un bīdot mākoņus dzejā, gribētos tik ļoti gribētos, ka nedarītu to, tad ja tas būtu iespējams.. tāpēc, ka dažām lietām ir gluži vnk jāpaliek neiespējamām un tikai mūsu sapņos un vēlmēs bezgalībā.

un vēl es mazliet nespēju saprast, kāpēc jau kuro nakti manos murgainajos sapņos esi Tu, jā tieši Tu, brīžos, kad man ir vissliktāk un notiek kkas traģisks – Tu man esi blakus un turi manu roku.. sasodīts, ko tas nozīmē.?! es gribu zināt.. es patiešām.. man vajag zināt.. pastāsti man lūdzu. es uzvedīšos labi, es apsolu (:

20110517

heavenly intoxicated.

We-own-the-sky-24

labvakar mani jaukie meža zvēriņi. (:
šovakar laikam vēlos ar jums padalīties savā prieciņā par dažiem nieciņiem. pirmām kārtām jau laikam jāsāk ar to, ka jau rit 2 nedēļas sākums, kad nedods uz darbiņu. patiesībā tik dīvainas un neierastas sajūtas, un viennozīmīgi varu apgalvot – mīlu būt darbaholiķim. es patiešām nespēju saprast ko dara tie cilvēki, kas nestrādā. kā viņi nejūk prātā no pārlieku daudzā brīvā laika.?! es pa šo nedēļu nu galīgi nespēju pierast pie tik lielas brīvības, un prieks, ka jau parīt atgriezīšos ierastajā rutīniņā, kas man ir tik mīļa. *sun* bet šis brīvais laiciņš man pavisam ļoti bija nepieciešams, lai pabūtu pie visiem iespējamajiem ārstiem, jo veselība bija mazliet sākusi niķoties un pagājušās nedēļas sākumā man tā pavisam skaisti paziņoja, ka man iespējams ir aritmija (slimība, kas mēdz būt veciem cilvēkiem, un retos gadījumos manā vecumā. un manā vecumā tas ir dzīvībai bīstami.), taču pēc daudz un dažādām interesantām pārbaudēm man šodien paziņoja, ka man paldies dievam šī trakuma nav. mans gaidīšanas nemiers ir pārgājis un es vairs neesmu iekšējā karā ar savām emocijām, patiešām kā akmens no sirds novēlās. bet jā katrā ziņā viss šis man lika mazliet apdomāties un nonākt pie pāris secinājumiem, kas turpmāk un forward būs jāievieš manā dzīvītē.

vēl laikam noteikti jāpiemin, 6dien bija muzeju nakts un protams arī eirovīzijas fināls, kurā uzvarēja jaukā Azerbaidžānas dziesmiņa, bet nu tas šobrīd nav tik būtiski. laiciņš katrā ziņā mūs lutināja šajā muzeju naktī un bija patīkami būt vecrīgā, ja vienīgi to cilvēku varēja būt pamazāk, tie pūļi mēdz būt mazliet krītoši uz nerviem. vakars sākās ar alus dzeršanu kanālmalā kopā Kristu, Lauri un Agri, vērojot aktīvo bebra kungu un weird cilvēkus, kas uzvedās kā pirmo reizi dzīvē redzējuši tādu dzīvnieku, vēl runājot visādas muļķības un smejoties, un visbeidzot gaidot Ievu pievienojamies mums. :) bet tā kā tas putniņš mums kavējās savu mazo iemeslu dēļ, tad mēs sākām muzeju apskati bez viņas. visu padarīšanu iesākām ar sporta muzeju, vai pareizāk sakot visu iesākām ar kartes pētīšano un mazo vecrīgas ielu iepazīšanu, lai šo muzeju atrastu, ko pēc mazas maldīšanās starp ielām izdevās tomēr uzziet. nekā traki awesome tur nebija, ja nu vienīgi pūču stuff (savējie sapratīs) :D pēc tam devāmies tālāk uz blakus esošo fotogrāfijas muzeju, kurā es šogad mazliet vīlos, jo apskatīt varēja tik vienu telpu – no seriously wtf.?! tad mūs sazvanīja Ieva un mēģināju viņai izskaidrot ceļu līdz muzejam, bet nu jā nesanāk man skaidrot un Ievai uztvert :D so devāmies līdz Atslēgai, kur bija arī Mārtiņš un Andris. tur nostāvējuši kādu laiciņu ārā tomēr nolēmām par labu vēl viena muzeja apmeklējumam un tāpēc devāmies uz lv nacionālo vēstures muzeju, kuram burtiski mēs izlidojām cauri apsmejot eksponātu, bet bija fun. ar to arī mūsu muzeju nakts noslēdzās, bet iesākās āfterpārtija daļa, kuru ieskandinājām kiwi bārā un ar ko gan citu, ja ne ar šrekiem (btw mēs tur tagad jau esam vip klienti ar savām atlaidītēm, naiss) un tālāk ripojām uz Atslēgu, jo pārbaudītas vērtības ir labas vērtības. tur uzradās arī Andis un 3 Zanes un vēl pāris cilvēki un ballīte uzņēma apgriezienus. protams, bija zilās lagūnas un sidrs un tad ļoti dīvainā kārtā mēs dzērām alu (jāpiemin ka alus ballējoties nebija dzert jau aptuveni 5-6 mēnešus) un mēs ar Ievu beidzot sapratām kur ir maģija, lai būtu ballīte uz pareizajiem viļņiem. (: aii un protams mūsu mīļā tower spēle, kur visi pārsmējāmies un bija kārtējo reizi riktīgs fun ar šiem koka klucīšiem. vispār šajā vakarā secināju, ka mēs smējāmies tiiiik ļoti daudz, kā vēl nekad un pilnīgas muļķības dažbrīd tika runātas, bet tas nekas, jo smieties no sirds taču ir tik skaisti. un tā kkā nemanot mēs aizsmējāmies līdz pat agram rītam, kad bāru slēdza ciet, uzradās gan ašā doma par to, ka jāturpina pasāciens andrejsalā, bet tākā tika piedāvāts free ride at home, es paķēru šo opciju labāk. nu tāda patiešām izdevusies muzeju nakts mums bija, bet kā gan savādāk ar šiem maniem jaukajiem cilvēkiem un smiekliem nonstopā + mazo, bet jauko sarakstīti ar sms ar kādu kurš tajā naktī nevarēja būt ar mums, bet manās domā jau bija gan. :)

šodien noskatoties kādu filmu nācu pie apziņas, ka mums jau visiem pa lielam ir galvā tā sauktais check list’s, ko mēs gribētu savā lieliskajā cilvēkā mums blakus, un patiesību sakot, tas laikam ir cilvēku biggest issue. bet ir taču jāsaprot, ka nav tādas lietas kā perfection un līdz ar to viss šis uzburtais un neīstais mākonis mūs attur no tik daudzām iespējām un patīkamiem piedzīvojumiem. mīlestība taču galu galā ir priekš cilvēkiem, kuri ir reālisti un pietiekoši gudri, lai atļautu sevi uzticēt kādam citam un veidotu visu no sākuma kopā. un tikai ar to visu mēs saprotam, ka mūsu tik ilgi perfekti būvētie sapņi vien patiesībā ir īstas attiecības, nevis kkādi punkti ko izsvītrot no sava lista. tikai tā mēs apzinamies, ka patiesībā tas viens lieliskais cilvēks, nav pilnīgi nekas no tā saraksta, bet ir real un viņš pats, kas ir daudz vairāk par visu, kas sapņots.

un vēl mazliet jāparaksta šeit par to, cik jauki ir piedurties pie kkā, ko es šoreiz gluži vnk nesaprotu, kas tas ir. well, for sure it’s a mystery, even for me. bet man patiešām tīk lidināties kkur mazliet virs zemes, un katru dienu atrast kko, kas tevī mani piedur vēl mazliet vairāk, un parasti tas notiek brīdī, kad es sāku par to visu skaistumu šaubīties. tas laikam nozīmē tikai to, ka liktenis cenšas man pateikt, lai es apstājos un šoreiz necenšos atrast kko, kas man nepatiktu, bet vnk baudu mirkli pēc mirkļa. (: atgriežoties pie tā jaukā, kas notiek ar mani, tad i am not trying anymore, i am just living it. jo ir diezgan lieliskas visas šī sajūtas. un vēl detaļas, tās mazās skaistās sīkās detaļas, ko lielākais vairākums palaiž garām, jo viņiem tas vien nieki šķiet, bet man tā visa krāsainā pasaule ap mani. un arī tu to visu šķiet redzi tā - kā mazus krāsainus stikla gabaliņus, kas glīti sakrīt dzīves kaleidoskopā izveidojot dzīves gleznu. (: es nezinu, kas mani sagaida tālāk, un vai vispār sagaida, bet šobrīd es baudīšu to katru mirkli, kas man ir, ķeršu iespējas un būšu šodienā, jo at the end of the day tas ir viss ko var vēlēties, lai būtu patiešām laimīgs cilvēks ar skatu nākotnē. jaukus sapņus visiem. ^____^
p.s. – neaizmirstiet saskatīt ikdienā tos mazos krāsainos stikliņus, tu nekad nevari zināt, kad kāds no tiem visiem ievilks tevi skaistā piedzīvojumā.!

20110427

at the end of all your lines.

tumblr_lk0wz21WPC1qfodczo1_500_largesaule mani šodien tik ļoti jauki lutināja, ka nezināju īsti kur likt visu savu daudzo prieciņu par dzīvi un būšanu. viss saulainais skaistums šodienā sākās SZF sienās, kad visi jaukie tika satikti pēc mazajām brīvdieniņām, un tad pusdienās gandrīz visi ēdām gardo auksto zupu, kas bija sataisīta lielā baltā bļodā. aii, tas tik ļoti garšoja pēc vasaras bļodiņā, nu ar tādiem rozā mākoņiem un biešu smaidu, un mazliet gurķu ko uzlikt uz acīm guļot saulītē, nu nevar nepriecāties par vasaru bļodiņā, nomnomnom. (:
tad vēl gājām pēc saldējuma uz veikalu un sidriņiem, kurus mazliet neganti iztukšojām sēžot saulītē gandrīz pie pašām fakultātes durvīm - sīkumiņš, bet tomēr patīkami tā. tas jau nekas, ka pēc tam vēl divas lekcijas bija priekšā un pēc tam jādodas mincītim vēl uz darbiņu, tas jau neliedzķert prieciņu – prieciņš nekad nevar būt par daudz, nekad.!

darbiņā nu pavisam negribējās strādāt kamēr saule nebija noziedējusi no apvāršņa un nesildīja mūs caur ceturtā stāva spīguļojošajiem logiem. ar Ievu aizdevāmies pusdienās uz čilīti, tur jauna dienas akcija, ja izvēlies sēdēt āra terasītē – kopā ar pusdienām iegūsti pavisam jauku iedegumu bez maksas (heh, Ievai forši iecepās kreisā roka, kas pēc tam bija mazliet brūnāka par labo, funny tā). tad vēl bija tāda pavisam jaukā saruniņa vēl ar Andēnu, par saulītēm un stariņiem un vispār lielisko vasaru, kas mūs vēl tikai gaida un neskaitāmajiem vakariem kurus pavadīsim vecrīgā terasītēs – skaistum kur tu rodies.! un protams arī par smiešanos mēs neaizmirsām, to tā grūti aizmirst esot mums.

un vakarā dodoties mājiņās tiiiiik silts, nu gluži kā lieliskajās vasaras naktīs, kad vari ballēties vecrīgā un nedomāt par nekādām jakām un citiem krāmiem, vien ej kur kājas nes un esi brīvs. un šādas naktis vēl tikai priekšā daudz un dikti. nu pastāstiet man mīļie kā nemīlēt šo dzīvi.? šo sauli.? un šo prieku par niekiem.?! nekā – gluži vnk baudīt.. un nejautāt par ko šis viss skaistums man, vnk baudīt..

un vēl man ir jauka jauna dziesmiņa, kas man daudz labāk patīk par oriģinālu + klavieres taču, un jūs jau ziniet, ka es mīlu klavieres. (:

I told you to be patient I told you to be fine
I told you to be balanced I told you to be kind
Now all your love is wasted then who the hell was I?

Who will love you? who will fight?
And who will fall, far behind?

20110425

neko no pasaules neaizturi.

tumblr_ljnxgf9SYH1qhp4e9o1_500_large
pagājušo svētdienu bija tā lieliska pastaidziņa ar Ievu uz andrejsalas molu (paldies, ka viņa tomēr pierunāja manu milzīgo slinkumu izvilkties ārā no mājām), fotogrāfējot un smejoties un dzīvojoties saulītē, jo bija pirmā lieliskā diena šo(pa)vasar. sazvanījām Andēnu, kur stāvēja daugavmalā un satikāmies, aizgājām vēlreiz līdz andrejsalai un nosēdējām kādas stundas 3, ūdens malā runājoties par trakām ballītēm un visādiem citiem sīkumiem, klausoties labu mūziciņu no balkus esošā ballīškuģa un bija tiiiik labi. nu tāds miers un līdzsvars, pat neskatoties, ka esi vēl trakajā rīgā un trokšņos, bet tur andrejsalā iestājas tāds iekšējais miers, ka to pat grūti aprakstīt un vēl jo mazāk saprast – kāpēc tā, nevis savādāk. (:
vakaru noslēdzām sēžot Cubā āra terasītē, satinušās pledos uun dzerot aveņu mojito, kas man mazliet uzdzina sentimentu, jo atcerējos, kā ar Gunu sēdējām un atzīmējām tieši šitā to, ka viņa viennozīmīgi brauc uz USA, aii. un ar skaistu saulrietu devāmies pa mājiņām.

galu galā bija taču beidzot sācies brīvlaiks universitātē un chill out varēja sākties. lielākais laiks tika protams pavadīts darbiņā un atkal īsti netika izdarīt nekas svarīgais, kas skolai bija jāpaveic, bet es šoreiz nejūtos vainīga. ES ATPŪTOS (un dažreiz tas ir svarīgāk par visu citu, lai cik svarīgi tas nebūtu).

pabijām ar dažiem letiešiem 3dien arī Hamletā, akdievs cik sen tur nebija būt, cik daudz jauniņo uz skatuves, kuriem nu galīgi nesanāk (nu lielākajai daļai, jo daži ir tīri ok). un pavisam žēl, ka nebija foršais Kaspars, tā pietrūka viņa superpozitīvisma. interesants tas vakars bija un noteikt īpašs, jo pēc tam bija tāda interesanta pastaidziņa līdz pieturai divatā, un redz es protu likt cilvēkiem aizmirst alfabētu, jauki tā. (:

5dien bija pavisam vienradžuawesome laiciņš arā un saulīte vnk buča. tāpēc es pārbīdīju istabā mēbeles un bija pavasara tīrīšana, pēc tam dikti labi jutos, tika vēl saceptas daudz garšīgas picas un vakarā čilloju ar dīlaitiņu un mincīti saulstarojāmies uz palodzes. aii no tāds chill out. un pilnīgs pavasaris galvā mani mīļie. ^___^
IMG_8943-2a

20110118

dzeja man no senām avīzēm.

5183704312_1c435a602d_z_large[darbā vecās avīzēs, aptuveni jau 82 gadus senās, atradu sev veltītu himnu un dzejoli.]

HIMNA MEITENEI
(Rūtiņai.)

tev matos saule mirdz, tev sirds tik pilna dailes,
un zelta jaunība no tavām lūpām tvan.
tavs skūpsts ir liesmaināks kā svētas uguns gailes,
kas deg kur piedošanas tālie zvani skan.

kaut rudens laukus sveic un mežos lapas zeltī,
no tevis pavasara vēsmu šalkas plūst.
man liekas: vienīgai tev spoži vārti celti,
no staru šķēpiem pusnaktīs kas dzelmēs lūst.

tev rokās glāsti dus, tev debess zilgme acīs,
bet mīlas gaviles pauž smejot tava balss.
vai tā reiz mani sauks, bez vārdiem skūpstā sacīs,
cik skaisti mīlēt ļaus mums dzīve – karnevāls?

tev sirdī kristalls balts, nav to vēl ļaunumu skāris,
nav maldu putekļiem tā svētais gaišums klāts.
- ja sāpju asarās deg tas un acu pāris,
no ielām pelēkām pie manis laukos nāc! -

nes lūpās smaidu vien, – tas uzplaukst tur par ziedu,
nes cauri dzīves purviem skaidru sevi tu.
tev, tavai bērna skaidrībai šo himnu dziedu,
lai mūžam tāds tu priekš manis paliktu.

tev matos saule mirdz, tev sirds tik pilna dailes,
un zelta jaunība no tavām lūpām tvan.
tavs skūpsts ir liesmaināks kā svētās uguns gailes -
nāc, šonakt, skūpsti! asaras lai sadeg man!...

/Jānis Māliņš./

Dziesmiņa Rūtiņai

vairs tevis laukos nav... tu ielu žņaugos esi -
tev kājas asfaltu ne meža takas min.
ap tevi gunis kvēl, sauc kafejnīcās džesi,
kas saldu gardumu ap tavu sirdi tin.

šalc drūmi rudens vētrā slaidās sila priedes, -
kaut saprast varētu, ko viņas naktij teic.
vai sūdz tās likteni, vai spožās tēraudsliedes,
kas tevi aizveda, kur putekļus sirds sveic?

vai atceries, cik spožs ir mēness debess dzīlē,
cik tumši mākoņi pār kalniem naktīs klīst?
vai sirds tad neiesilst priekš sirds, kas tevi mīlē,
kas laimi sniegt tev grib ko pati nepazīst?

tā visu atstātu, kas viņu šeit vēl saista, -
pār manu pagātni būs pārvilkts melnais krusts.
ja smadot sauksi tu, kur mīla sveiks mūs skaistā,
kur sāpes izdzēsīs no sirds prieks neizjusts.

vairs tevis nav, kas klausās krēslas stundu zvanos,
tu aizgāji, kad sauca liepilsēta – zvērs.
kam sirdī salūza tev prieks par vēlēšanos,
ko kādreiz svētvakarā lūdza vecais bērzs?

bet reiz kad ziedon’s nāks, kad birzes saulei smaidīs,
un sārtos ābeļziedus bites aplidos.
man sirds uz zilā kalna tevi lūgs, tur gaidīs,
un lūpas atkalredzēšanās skūpstu dos.

vairs tevis laukos nav... tu ielu žņaugos esi, -
tev kājas asfaltu ne meža takas min.
bet sirds tev skaidra būs, ja mīlas svēto mesi,
tā lauku daiļā klusumā sev atrast zin...

/Jānis Māliņš./

skaisti. man jau nu ļoti patika, it īpaši pirmais dzejolis. namnamnam, biežāk kko tik skaistu atrast 82 gadus vecās avīzēs, kāds patīkams dvēseles labums ir no šī darbiņa. *sun*

20101230

labrīt, dzīve izdodas.

tumblr_ldxma09Okr1qcrss4o1_500_large_large

nu ko šis laikam tad būs tas epic lielais noslēguma ieraksts šajā vēl 2010. gadā. un ziniet jā neskatoties uz gada sākumu šis tomēr bija labs gads, pat ļoti labs gads, jo gada beigas viennozīmīgi atsvēra tā sākumu, un pat uzkrāja prieciņus un turpina tos krāt 2011. gadam. kā jau saka, tad viss kas notiek 2010. tas arī paliek 2010., bet šajā gadījumā es līdzi ņemšu savu jauno labāko draudzeni – laimi. ^____^

tātad vēlos viennozīmīgi un grandiozi pateikt milzīgu PALDIES visiem maniem mīļajiem draudziņiem, kas bija ar mani, lai arī cik km tālumā tie nebūtu bijuši, jo es zinu jūs man esat spešal un zinu, ka varu uz jums paļauties pat ja esat uz cita kontinenta. :* protams, lietas šogad diezgan ļoti pamainījās sākot jau ar patstāvīgas laimes iegūšanu, gan mazliet cilvēku nomaiņu galvenajās lomās, bet galvenais prieks man par to vienu cilvēciņu, kuram sapņi šogad patiešām no sirds piepildījās un, ka arī viss ir tieši tik labi kā pašlaik ir, jo es patiešām biju nobažījusies un satraukusies par to, lai saiknīte nezūd ar manu mīļo draudzenīti, ahh, bet ziniet es pat viņu mīlu vēl vairāk un viņa ir mans HERO, tieši tā un nekā savādāk. es vienmēr priecāšos kopā ar tevi, vienmēr uzklausīšu un par raudāšu kopā ar tevi, no matter what bet galvenais, ka kopā. tu esi mana mīļā uguntiņa. mīlu, un gaidu no visas savas mazās sirsniņas reiz divi mājās – 7 mēneši ir nieks – baudi. :*

paspēja ienāk arī dažs labs jauns cilvēciņš un šie daži man patiešām kļuvuši ļoti mīļi un tuvi, un galvenais es zinu, ka man nenāksies jūsos vilties, jo jūs vnk esat super un ar jums nav garlaicīgi. ^^ bet protams visforšākais bēbis ir nepārspējams, tas notika vienā mirklī, kurš acu mirklim nebija manām un tu jau biji manā sirdī uz ērtu iekārtošanos, tev noteikti esmu parādā daudz un dikti manas laimes. un 2011. gads mums patiešām būs labākais gads ever un tāds awesome & legendary. gaidūūūū ar nepacietību. :*
draudzībiņa ar kādu citu tā pēkšņi uzradās un palika tāda ļoti jauka, un to nu es nemaz nebiju gaidījusi, bet man ir tāds burvīgs iekšējais prieciņš par to, jo šī kkā nomainīja mazliet vienu citu, tas mani protams pārsteidza nesagatavotu, bet ziniet es neteikšu, ka man nepatīk, tieši pretēju esmu sajūsmā redzēt kā tas turpināsies iekš 2011. mm, jāā tur kkam ir jābūt, pastiepšos un dabūšu. ^___^

darbā viss ir lieliski un kolēģi man tādi pavisam burvīgi. ir prieks, ir patiešām reāls prieks un smaids uz sejas ejot uz darbu katru dienu un pat skumji mazliet vakarā doties mājās, jo sliktu dienu darbā vnk nav, viss ir pozitīvi un galvenais pilns ar smiekliem un jautrošanos un ahhh. man ir paveicies un ziniet, man kkā vienmēr tā skaisti noveicas, un tieku tur kur man jābūt, katrā ziņā iekš darbiņa esmu ieguvusi vēl daudzus superīgus draudziņus kas noteikti būs manā dzīvītē uz ilgu laiciņu. un akdievs iedomājaties, jau nostrādās pusgads iekš LETAS. mm, ballītesssssss.!

szf’ā arī viss skaisti, jo man ir vislabākie un visforšākie un visādi citādi vislieliskākie kursa biedriņi ar kuriem nu ikdiena szf krāsainajās sienās nu nemaz nebūtu tieši tik burvīga kā ir patreiz. un vēl joprojām nenožēloju to, ko izvēlējos mācīties, kā jau teicu man vienmēr tā skaisti noveicas būt tieši tur kur man attiecīgajā mirklī jābūt, tai skaitā macoties politikas zinātni kopā ar šiem cilvēciņiem. opcijas ir, ir arī sajūsma un galvenais lieli mērķi nākotnei, tagad tikai soļot tam visam pakaļ ar augsti paceltu galvu un milzu apņēmību. :)

ko es sagaidu no 2011. gada well tas daļēji ir noslēpums, jo ja skaļi bļaustīšos, tad lietas nepiepildīsies, bet tā pa lielam, noteikti traki daudz un traki labas ballītes ar traki foršiem cilvēkiem, un tādas BŪS.! noteikti arī ieķert visu pazaudēto laiku kopā ar Gunu, kad viņa atgriezīsies pie mums. kā arī noteikti izvākties un mazlietiņ nedaudz pārcelties. tad vēl dažas lietas sakarā ar szf un mazām citām balkus lietiņām, kuras visas jau notiks janvāra beigās, ja būs tā kā es to vēlos un tad jau, tad jau dzīve pati ierotēs tieši tur un tā kā vajag, pārējais jau nāks pats un būs vien piedzīvojums kopā ar pašiem labākajiem un tieši tiem, kas gribēs baudīt dzīvi kopā ar mani. protams, vasarā neizpaliks mazais ceļojumiņš, kas pašlaik tiek plānots uz Itāliju, bet viss vēl var mainīties. nedaudz vēl pamainīšu attieksmīti un dzīves apgriezienus un tad droši varēšu teikt, DZĪVE IZDODAS. mana 2011. gada devīze noteikti būs: LABRĪT, DZĪVE IZDODAS. un katru dienu iesākšu ar divām pozitīvām dziesmām, heh uzminiet kurām, protams, ka labrīt un dzīve izdodas. ^________^

LAIMĪGU UN GALVENAIS TIEŠI TIK LIELISKU JUMS JAUNO 2011. GADU KĀDU VĒLATIES, NEĻAUJ NEKAM STĀTIES PRETIM JŪSU MĒRĶIEM.!

p.s. – tiekamies drīz mani mincīši, jo 2011. gadā apsolu turpināt rakstīt un darīt to regulāri, jo būs tik daudz notikumu un labu lietu ko jums pastāstīt, ka savādāk nu nekādi. mīlu, jūsu tūta. :*

20101029

to write murrr on your hand.

3190589902_70f8bf1a68_z_large
šodiena bija tāda kultūras un mākslas diena, jo ar Leimaņu santu, kura nu dikti sen nebija satikta devāmies jau sen norunātu objektu apskatīšanā. liels paldies, bija burvīgi. ^____^

pirmais mūsu galamērķis bija kuģniecības un vēstures muzejs, kurā norisinājās pasākums „Pēcpusdiena Rīgas rātskunga Johana Kristofa Bērensa salonā", kur iepazināmies ar dzīvi Rīgā 18. gs. otrajā pusē caur mazu izrādīti no Mazās Ģildes teātra studijas, kur protams man uz šo bija galvenokārt jādodas, lai pasmietos par kādu draugu. :D tērpi jau bija dikti skaisti, galvenais tās kleitas, mm. katrā ziņā nenožēloju, ka aizgājām, jo smiekli bija daudz, tik žēl, ka nesanāca actually satikt pašu artūru kā dēļ, tad vispār tur devāmies.

pēc tam, devāmies uz spīķeriem uz dirty deal cafe, lai otrajā stāvā apskatītu jauno mākslinieku veikumu, kuru starpā bija protams arī pati Leimaņu santa. skaisti, pavisam, skaisti – tradicionālais kontrastā ar netradicionālo, tas bija pavisam tāds labs salikums, bet nu jā dažas tās netradicionālās gleznas bija patiešām psycho un šīzo, bet es jau nesūdzos, jo man jau tādas lietas kinda patīk. :)

pēc tam devāmies uz kim? studija kas tur pat blakus mājā, kur apskatījām Reiņa Hofmaņa izstādi “Sale”, kas bija pietiekoši šīzo, taču man patika koncepcija kopējā un tas baltums viss apkārt, kas actually simbolizēja sniegu. tā diezgan dīvaini, mazliet sajutos kā trakonamā, kur visur būtu tikai baltas sienas, jo man nezin kāpēc ir tāds pieņēmums ka tur tā patiešām ir. protams tur mazliet aizrāvos jo uznāca mazā iedvesmiņa un tapa pāris bildes (taču viņā nevajag meklēt loģiku, gluži kā mākslā):

IMG_6992
IMG_7007
IMG_7003
anyways, taču man viss labāk patika kim? izstādes otrā galerija, ko veidojuši Kristaps Kalns un Sarmīte Māliņa “Kas man ko slēpt, sēžot vienam rožu dārziņā”, jo šis bija kkas ar pat ļoti vienkāršu ideju, taču tai pat laikā atšķīrās ar kko tādu ko ne kurš katrs varētu aizdomāties tik tāl. mēs iegājām istabā, kas atradās ar lieliem melniem aiskariem, kur uz katras no 4 sienām bija kāda melnbalta bilde ar cilvēkiem. pa vidu istabai atradās mazs melns apaļš galdiņš ar uz tā novietotu vāzi ar rozītēm un dažādām puķītēm, un galdiņam ap malu atradās lapma, kas kustējās gluži kā veco plašu adata un izgaismojot puķes galdiņa vidū meta ļoti skaistas ēnas uz fotogrāfiju sienām, kam visam vēl pa virsu fonā skanēja ļoti mierīga ieaijājoša svilpošana un dungošana, kas ilgstošā periodā sāka kļūt mazliet šizo un patiešām nosēsties zemapziņā, krazī, bet super man šis patika viss labāk. un kkas nedaudz no šī bildēs:

IMG_7013
IMG_7022
IMG_7025

ņu tā arī noslēdzās mūsu jaukā un visnotaļ bagātinošā diena, šādi pasākumi noteikti būs jāievieš vairāk un regulārāk, jo tiem pilnībā atslēdz domšānu no visa kā cita un nofokusējas tikai uz mākslu un kultūru, ņu vismaz man un sajūtas ir tik jaukas, turklāt novembra un decembra periodā, tas ir vitāli svarīgi un ir kā zāles pret ikdienas pelēcību. ^______^

bet uz citas nots, szf šodien bija jautrīīī, kā jau katru dienu. atklāts jauns liepājnieku vārds – smīlē! – ko mana sabojātā uztvere saprot mazliet savādāk taču whatever. tad nu tas šodien panesās kā dienas vārds un bēbis vēl joprojām spilgti dominē. :D anyways, tiesību lekcijas laikā aizbraukājāmies ar mašinu līdz Molam un tur kko ārdījāmies kā jau bars ar bēbjiem un mums ar kristu bija lost in rimi ūn vēl arī kas notiek rimi, vnk sick tas bija, mūs taču nevar visus kopā bez pieaugušo uzmanības nekur laist.! kad bijām apgāzuši gandrīz visu veikalu devāmies back uz tiesību semināru un tāāād prommm kur nu kurais, cits uz darbu, cits uz mājām, cits uz liepāju un cits uz muzejiem. bet kārtējā smieklu un mazo saules stariņu diena bija, nevajag jau neko huge un patiešām sauli aiz loga, lai būtu tā sajūta. viss tā pamazām būs labi. jā, būs labi un es ne mirkli nemaz nedomāju savādāk, jo vēsturiskais faktors vienmēr ir noteicošais tā pat at the end. ^^

sanāca arī neplānoti iegriezties darbā šodien pēc kultūras un mākslas dienas, tur sanāca tāda mazā helovīnu fotosesija ar ķirbi un sikspārņiem, kuri tur tā manāmi ir savairojušies, krazī jo patiesībā jau strādāt vajadzētu, bet smuki vismaz, var just kkādu svētku piegaršu. bet jā ar ķirbi bija fun smējāmies kā salietojušies un kristaps ar savām weird idejām vnk lol. nu vai ķirbīts nav jauks:

IMG_7060a
tas laikam šim vakaram visss, rīt ballīte. ar to arī manai sajūsmais par šodienu laikam pietiek, arlabunakti bēbji. :*

20101028

before I break your heart, release me.

5118622854_69dcaaab96_z_large
tikko atklāju jauku grupu - the like - netīšām un kā jau vienmēr ir viena dziesma, kas paķer un liek tev iemīlēt visas pārējās. un šoreiz uz mani nospēlēja the like – release me. murrralicious. ^___^

“nothing ever changes, people never change
so passion turns to sheer compulsion, then love turn to hate”

anyways, diena iet un rit savā nodabā un tuvojas novembris. ak, šis novembris jeb pareizāk novembra diagnoze un tur nu neko mainīt nevar, būs tikai jādzer daudz kafija, jādzīvo uz pret miega tabletēm kuras jau iepirku un jāturpina elpot pavisam mierīgi.

un vēl - sometimes you need to be harsh to those you love, that’s the only way to put back everything into order. that’s just life, don’t make it personal.

darbā uzradusies mazā rokdarbu darbnīciņa, kur gan vakar gan šodien locījām melnus sikspārnīšus helovīnam un mārtiņam dikti patika, viņš bija bērna prieka sajūsmā.! super. vēl šodien grebām ķirbi, tagad ir tāds mazais biedējošais ar nepareizu sakodienu, bet nekas’, mīlīgs tāpat bezgala. ^____^ (kad atradīšu actually vadu ar kuru savieno telefonu ar datoru tad būs arī bildes.) un vispār 5dien helovīna ballīte ar kolēģiem, nevaru jau tagad sagaidīt..

20101010

she guessed it was too late to raise hell.

tumblr_l9sa3cQ23y1qe4or2o1_500_large
šis ieraksts veltīts 5dienai un superīgajam pasākumam ar darba kolēģiem pēc vakara maiņas vecrīgā – atslēgās. ^____^

pirmāmkārtām vēlos uzsvērt šīs vietas – atslēga – superīgo atmosfēru, it kā jau nekā milzonīga tik tāda maza un omulīga telpa viss sarkanā un viena siena ar bildēm, bet tas viss kopā kūl. + tika spēlēta vēl ideāla mūzika, nu tāda kur daļēji nezināmās grupas un tās kas varbūt zināmas bet lielākajai daļai neiet pie sirds, nu varētu teikt ka tur spēlēja 5dien manu ideālo playlisti. prieciņš.

anyways, kad mēs no vakara maiņas daži ieradāmies ballīte jau mazliet bija sākusies, taču nu tas netraucēja pievienoties un izbaudīt jautrību tik pat labi, ja ne vēl labāk. protams alus alus alus, kkas gan cits. protams, pirmais tosts bija par LETU.! tad aizgāja arī aktīvas sarunas par un ap darbu, kas bija diezgan funny, bet nu iederējās tajā visā pasākumā un galvenais nebija nekāda negatīvisma, tikai smiekli. protams, šadi saliedējāmies vēl labāk un ieradās tie cilvēki, kas praktiski jau bija sadraudzējušies pirms tam, tāpēc varbūt gaisotne arī bija nepiespiesta un ballīte uzreiz varēja sākties.

tas nemainīja to, ka runājāmies katrs par savu dzīvi, lai uzzinātu viens par otru tomēr vairāk un tā. beigās mani un māru pierunāja uz galda futbola dueli pret diviem čaļiem, dēmn un ziniet mēs kā tomēr fail cilvēki @ sports uzvarējām un pat visu laiku bijām vadībā ar 2 goliem, bet kaut arī uzvarējām tomēr beigās nolēmām, ka uzvar draudzība un nav ko tur daudz, bet prieciņš mums meitenēm anyways bija un smaids. ^____^ protams, bez fotogrāfēšanas arī neiztikām un ir daudz drunk bilžu, un man protams lika arī fotogrāfēt, jo viņi uzzināja, ka tas ir mans hobijs, es protams nemaz neiebildu, bet bija dīvaini atkal rokās turēt parasto mazo digitālo kameru, so frikin weird. :D

āā jā vēl manam telefonam tika uzlikta igauņu valoda un pēc tam protams čalis aizmirsa kā atmainīt atpakaļ, tas bija piedzīvojums, man jau likās, ka nāksies sakontaktēties ar lauri reiniku, lai viņš man kā nu jau igauņu valodas pazinējs pasaka kā to lai izdara, bet nu beigās viss nokārtojās arī bez reinika. :D tad mani vēl netīšām aplēja ar 0.5l alus, forši, tikai nē, jo ziniet ārā ir kinda ziema un auksts un bikses vairs nežūst tik ātri kā vasarā, bet nu tas manu ballīšu garu nesabojāja.! un vēl mistiskā kārtā sanāca dzer blue lagoon un ziniet bija faking ņamma. un tā nu ballīte ar kolēģiem, kas man bija plānota līdz 1iem naktī ievilkās līdz 6iem no rīta, dēmn. i was happy as i can be, un patiesībā cilvēku maiņa beidzot izrādījās noderīga un nemaz nebija fail, tā laikam ir ja foršie satiek foršos un forši ballējas.

protams, jau bija arī pirmās ākwārd lietas un dažiem jau bija dienesta romāniņš, kinda, bet nu kur tad bez tā visa, tad jau vairs tā nebūtu pilnvērtīga ballīte. *giggle*
un šeit jums pāris bildes (tās netrakākās) ieskatam:

IMG_4593-2
(jo ir forši tēlot surikātu un būt kopā bildē ar andu pandu)
IMG_4598-1
(jo jā var actually kļūt par pandu, ja labi pacenšas)
IMG_4603-1
(jo ir stilīgi saskaņoties ar alu, ko dzer)
IMG_4604-2
(jo pollijpapagailis ir vnk awesome)
IMG_4610-1
(jo šotus dzer vienmēr un visur un visi)
IMG_4617-1
(jo aleksandrs ar lindu ir daļa no foršajiem vakara maiņu cilvēkiem, un + mārtiņš vnk ir funny)
IMG_4667-1
(jo vnk i have no idea :D bet jā vispār izvairījos no fotogrāfēšanās procesa, i guess i failed)

šim 5dienas vakaram neko pielikt un neko atņemt, paldies jums visiem, kas tur bija. smaids un smiekli forever.! ^____^

i solemnly swear that I am up to no good.

my-life-with-her-12

mjau, mjau, mjau mjau mjau.. (from detective mittens :D)

ahh, manas dienas arvien vairāk un vairāk paiet vienos smieklos un bezatbildībā mazliet un vispār trakā muļķošanās triloģijā. :D es protams nesūdzos, jo man tas viss patīk un patiesībā tā mazliet weird, ka šis ieslēdzas tad kad tuvojas ziemas, parasti tam bija jābūt vasarā, bet šogad nebija, toties ir tagad.

šis ieraksts ir veltīts i guess visām tām crazy dienām iekš krāsainajām szf sienām, kad smejamies par pilnīgām muļķībam kur jēgas nekāds tik krāsainas domas un visādas lomas. kad esmu pasākusi patiesībā darba dēļ jau neapmeklēt daudz daudz lekciju un semināru un i guess šo laikam tomēr būs jāsavāc mazliet, kaut gan ir jautri, tomēr i need some robežas dažu brīdi.

un veltīts arī tām crazy vakara maiņām, kad smejamies nonstopā un nevaram pastrādāt, kas pēdējā laikā paliek arvien trakāk un trakāk, šonedēļ šķiet pilnībā tas bija viss trakāk, pilnīgi dažbrīd aizmirstam par darbu un runājam totālas muļķības, lūk mazs ieskats 4. oktobra vakara maiņā un labākajos domu graudos, kas lidoja apkārt saucās es, anda un ieva strādājam, yeah right:
*vajag akvāriju..man iesnas uzreiz pāries!
*zoo veikalā pie manām mājām bija akcija lēcējpelēm 1 gab. 1.50Ls, haha drīzāk akcija pērc vienu un otra leks līdzi.!
*nu tie mazie lēkājošie draņķīši.?! – lēcējpeles.!
*man trīc kāja..āāā un zini tas ir tāpat kā tas joks dr.lv – sauso vīnu dzersiet? – jā! – ņem ieber.!
*šalle tev tā kā ziemassvētkos tās krāsainās skariņas lietutiņš, laikam to tā sauca. nu jā paņem šalli, cepuri un vēl cimdus un dolbies – pieaugušo komplekts.!
*paņem parķieri un izej uz ekrāna to labirintu un rīt parādi mārtiņam – re re, es izgāju.!

nu jā kkā tā mums tur iet, 4dien ar ievu arī mazliet nojūdzāmies un lidinājām lidmašīnīti pa biroju no viena gala uz otru sarakstoties un Ievai bija fail, jo viņa nemācēja salocīt lidmašīnīti un pēc tam kad viņa met trāpi savā procesorā un viņai bija plain crash jeb 9/11. un tad mēs smējāmies par to, ka varētu uzlikt uz lidmašīnītes tumšo šokolādi labāk un tad panesās joks par to, ka tad tas būtu nēģeru 9/11. tāds mazais melnais humors. :D

smiekli, smiekli, smiekli man ir visur, nevarētu justies vēl laimīgāka. savu dzīves ilgumu tagad būšu pagarinājusi noteikti par pāris gadiņiem. wūūhūū.!

un visu laiku galvā skan – cats im a kitty cats and i dance dance dance, i say sexy things to myself while im dancing, cats im a kitty cats and i mjau mjau mjau. *giggle* smejieties cilvēki, tā jūsu ikdiena būs daudz daudz gaišāka un pozitīvāka.! iesaku.

20100906

diamonds in her veins.

tumblr_l3gz7mEHLv1qblhtvo1_500_large
hellō mīļie. ^____^
5dienas vakars pagāja darbā vakara maiņā un šajās maiņās ir sava īpašā burvība. mēs smējāmies tik daudz, ka raudājām no smiekliem. muļķojāmies un trakojām un uzvedāmies kā mazi bērni, lai neaizmigtu pie datoriem, jo tik daudz lietus aiz loga ir traki nogurdinošs un tevi iemidzina. bet neuztraucaties, mēs izdarījām visus savus darbus tik ar jautru noskaņu un daudz smaidiem. runājām arī daudz par RAĢ, jo vēl viena meitene šo skolu ir pabeigusi, tik pirms vairākiem gadiem un tad nu salīdzinājām kā bija tad un kā tagad, un secinājām, ka nekas jau daudz nav mainījies, tāda pati crazy skola vien palikusi. :D plānojas arī tāda mazā darba ballīte, kas būs awesome, nevaru sagaidīt. un jā tie cilvēki ir forši. prieks būt starp viņiem. ^^

vakarnakt bija Baltā Nakts, ko pavadīju kopā ar Alisi, kas tehniski bija mana labākā draudzene pamatskolas laikā, taču apstākļu dēļ kkā pazudām viena no otras dzīvēm, taču beidzot bija laiks to mainīt un prieks, ka tā, jo bija awesome nakts līdz pat gaišam rītam. *sun* mūsu vakaras sākās victory pub, kur dzērām coronu, pārrunājām pēdējo 3 gadu notikumus, skatījāmies kā izmet drunk čali no victory pub’a ar veselu policijas vienību, plānojām Baltās Nakts maršrutu un mācījām veselam tūristu baram vārdu – priekā. that was kūl. aizsākām savu Baltās Nakts maršrutu ar došanos aplūkot ēdamās gleznas @ RIX, tad sekoja Nacionālais teātris, kur spraudām sērkociņus tādā spešal sienā kuru 12 naktī aizdedzināja, tad gribējām doties uz andrejsalu, taču virzienā uz turieni mums pretī brauca puiši, kas pateica, ka nav vērts tur doties, jo nekā tur neesot, so pārdomājām un devāmies uz K.Suni kur rādīja īss filmas, taču visas vietas bija aizņemtas tāpēc nevienu vairs iekšā nelaida, redzējām arī aitas dzīvoklī, kur bija jābalso par to kura nav aita, lol un tad savu vakaru noslēdzām ar Upīša pasāžu, kur bija interesantas gleznas un arī devāmies tur lai satiktu Laimiņu. vispār šajā vakarā sastapu tik daudz paziņu, dēmn. tad satikām arī Alises draudzeni Ilonu un nolēmām, ka Baltā Nakts šogad nedaudz suck un viss kkā nedaudz nepārdomāti mūsuprāt bija, tāpēc devāmies vecrīgas ballīšu dzīvē un es pirmo reizi nokļuvu jaukā šotu bārā – Kontakts. tas nosaukums man jau vien patīk. tur ka reiz bija arī laimīgās stundas, tā ka dzērām daudz ābolu pīrāgus, krievu ruletes un B52, najs. un ballīte varēja sākties. viss sākās ar bārmeni, kurš mulsa no mums un laistīja kokteiļus pa zemi, leti un sevi :D bet centās vienalga izskatīties awesome un bagais varonis, kas bija vēl smieklīgāk, kad viņš izgāza kolu sev virsū, fail for him. tad ieplanēja kkādi 2 čaļi no kuriem viens uznesās virsū un klāstīja to, ka viņam vajag šotus un ka viņam jāatrod viņa draugs lai tas palīdz viņam izdzert un ko es atbildēju, ka es arī varu palīdzēt viņam viņus izdzert un nu viņam divreiz nebija jāsaka viņš pasūtīja divreiz vairāk šotu un hell yeah tiku pie tekilas šotiem for free, tad devāmies dejot salsu, hah tas bija funny. tad viņiem gan bija jādodas tālāk uz ko mēs tik noteicām good luck un gaidīsim back. :D tad Ilona iepazinās ar kkādiem 2 citiem puišiem, kas sēdēja pie letes, un kuru draugs spēlēja novusu blakus istabā un viņiem viņu patika kaitināt, jo viņš ir kautrīgs un ko mums ar alisi abām nācās doties viņu pakaitināt un patraucēt spēlēt, nu fine by us. :D nabadziņš, 2 meitenes, kas uznesas virsū, mīļo daudz un puisis palika manāmi sarkans un gribēja aizbēgt, bet nekas nesanāca. pārējiem protams smiekli un tad viņš spēlēja bet protams ka zaudēja jo bija sakautrējies un stresains. :D ehh, mazie dzīves prieciņi. ^^ tā nu beigās tur uzradās vēl divas meitenes, no kurām viena bija labākā draudzene vienam no puišiem un otru sauca Rūta, how kūl is that. ^^ tā nu visi sadraudzējāmies un skatījāmies, kā puiši spēlē novusu, dejojām un dzērām vēl šotus, jo atgriezās mūsu iepriekšējie draudziņi, kas uzsauca vēl šotiņus un man tik galvā skanēja – SHOTS SHOTS SHOTS.! :D awesome, tad bārmenis mūs meta arā, jo viņam uznāca miedziņš un viņš slēdza Kontaktu ciet, tad nolēmām, ka visi kopā dosimies uz Roots un off we gone. tur iekšā nopirkām alu, kurš ir lētsss 0,5 Brālis tikai 1Ls, najs un devāmies ārā ballēties, kur visi cilvīši. tur runājāmies un bija tik kūl, tad gājām meklēt man cigaretes, kuras es nemaz negribēju, bet Alisei vienalga bija apņēmība man viņas atrast, labi, ka viņai neizdevās. :D tad Alise ar Ilonu devās mājās, jo Ilonai uznāca mazās dusmiņas, bet es gribēju palikt ar foršajiem jauniegūtajiem draudziņiem un uzzināt par viņiem vēl kko vairāk. dikti ieptikās otra Rūta, jam pēdējā laikā saprotu to, ka Rūtas tomēr visas ir awesome. great to apzināties. ^____^ hell yeah. tad kopīgi devāmies uz Nabaklab, kur dzērām atkal alu un runājāmies un vnk baudījām Balto Nakti, kur lieliskākā daļa beidzās pēc actual Baltās Nakts apmeklējuma. šie cilvēki bija sō kūl, pat kautrīgais puisis, beigās vairs nemaz nebija kautrīgs un daudz runājās, jauki. :)
lielākā daļa bija aizdevusies no draudziņiem prom un tad 7os no rīta sapratām ka bijām vairs palikuši tikai divi. izrādījās, ka tas puisis dzīvo netālu no maīm, kas bija izdevīgi, jo nebija vienai jādodas mājās. ceļa gaidā noskaidrojās, ka viņš patiesībā dzīvo jūrmalā, taču netālu no manis viņam dzīvo tante. beigās viss izvērtās tā, ka viņš mani pavadīja līdz pašai mājai, kas bija ļoti jauki. daudz smējāmies un runājām par kaķiem un dzīves posmiem no kruiem letālais ir omes periods [neprasiet] un visādas citas muļķības.

nu ko lai saka, burvīga nakts man bija un daudz jaunu iepazītu cilvēku. mana Baltā Nakts 2010 izdevās uz visiem 200% neskatoties uz neko citu. un paldies Alisei pa piedzīvojumu. es viennozīmīgi atcerējos, kāpēc pamatskolā bijām labākās draudzenes. ^____^
šis būs jāatkārto. jauku jums vakaru tie, kas šovakar ir aristotelī un mani mīļie kursa biedriņi tiekamies rīt szf krāsainajās sienās. pārējiem saldus sapnīšus. :*

20100812

laba daba.

tumblr_l6jq262NCb1qc6y8wo1_500_large
jā, tāda bija mana iepriekšējā nedēļas nogale – labā dabā. burtiski labā dabā ar daudz hard work, taču rezultātā tas bija milzīgs gandarījums par šīm 3 dienām ar visnotaļ savādākām atmiņām nekā līdz šim.

viss sākās pagājušo 5dien, kad 1os aizdevos no sava darba Letā, jo mūs paliada ātrāk sakarā ar visu čakaru dēļ materiālu trūkuma. sakrāmēju somu un mani aizvizināja uz netālu siguldai esošo vietu ratniekiem, kur tad arī norisinājās festivāls laba daba. un ziniet, visai neierasta vieta festivālam ar senām mājām un bruģētām taciņām, pāris šķūņiem, ābeļu dārzu, kurš tad tika pārvērst par telšu pilsētiņu, jauks mazs dīķītis, utt. nu vnk tie cilvēki, kas mēdz apmeklēt festus zinās par ko runāju, netipiski, taču skaisti. un pat varu apgalvot, ka viss palika tik pat smuki cik bija pirms tam, kas ļoti priecēja. pati personīgi arī milzīgā cilvēku dažādība, bija ļoti daudz mazulīšu ar vecākiem un pat omītēm, kas visi jauki tika vizināti ratos. protams neiztikt arī bez pankiem un emobērniem. tāpēc jā, cilvēku dažādība bija visnotaļ patīkami skaista. vismaz mani tas sajūsmina. *sun* satiku un parunājos nedaudz arī ar savu bijušo klasesbiedru Krišjāni.

darbs bija crazy paēdināt vairāk par 4000 latviežu ir vnk ārprāts. viņi taču ēd tā it kā viens par 4iem, visā nopietnībā. un protams kā jau latviešiem viņi nespējs kā normāli cilvēki izdzīvot bez kartupeļiem tie tika izbaroti pilnībā visi tie daudzie maisi. džīz. un vispār kā mēs smējāmies un kā arī patiesībā bija viņi ēda visu ko redzēja uz milzīgajām pannām, ja tut būtu bijuši cepti gliemeži arī tie tiktu apēst ātri vien. :D seriously.! bija trakums un smadzenes svila, enerģija te dzisa, te radās, kājas bija vnk ellē, bet galvenais bija neapstāties. jo tiklīdz apstājies tā viss jū ār dead. tāpēc es to nemaz nedarīju, bet tagad patiešām kādu laiku neprasiet man palīdzēt jums griezt kartupeļus, kāpostus, sīpolus, burkānus, guŗķus, tomātus, utt. man tagad oficiāli ir alerģija pret dārzeņiem. :D

tajā savdabīgajā nedēļas nogalē pa 3 dienām kopumā tika gulētas vien 6 stundas. otrā nakts vispār manā kontā netika gulēt, jo zināju, ja aizmigšu es iespējams nepamodīšos pēc paredzētajām 3h. :D iepazīti tika visdažādākie cilvēki, kas man protams patika, jo jaunas asinis man ir adventure. man patika arī tas, ka cilvēki patiešām teica man komplimetus par to cik patiesībā savā domāšanā es esmu pieaugusi, tas ir viss ko vēlos dzirdēt. ka jā esmu fun un varu priecāties, bet kad runa ir par darbu, mācībām vai dzīves uztveri es zinu par ko es runāju un ko daru, ka man ir savi mērķi, kurus es sasniegšu vienalga vai kāds tam tic vai nē. tas bija kā medus manām ausīm. ne bieži cilvēki to pamana manī, bet prieks, ka tieši šie cilvēki 3 dienās to pamanīja. ^^

pievēršoties nedaudz prieka lietām varu teikt, ka pasākums patika ļoti. kaut arī isti nevarēju koncertus redzēt toties dzirdēt gan un man pietika ar to vien ka dzirdēju naktī pnd – sprīdītis. protams bija arī viņu visas citas dziesmas, bet tieši tā man ir ļoti mīļa. ^____^
un alus, ak mans mīļais alus. es strādātu katru dienu tā, ja man dotu tik daudz bezmaksas alu. tas ir kā sapnī, kad tu tikko iedomājies par to, ka mm auksts alus tagad derētu un zini tev viņu pienes. jā, man šajās dienās tā bija. vai nav lieliski. *sun*
un vispār lieliskas emocijas, noteikti nākošgad vēlēšos apmeklēt šo pasākumu atkal, ja ne kā darbinieks, tad vismaz kā apmeklētājs, jo atmosfēra un vieta vnk awesome. un cilvēku dažādība, jā. un ziniet izbaudīt aukstu īstu dušu backstagā ir vnk dievīgi tādā karstumā kāds bija un nevisiem tāds prieciņš bija. :P

pēdējā dienā tā smuki visi atlikušie cilvēki, kas neaizbrauca ar pirmo tūri tā smuki stāvējām visi lietū pie sakrāmētām mantām un patiesībā izbaudījām tās lietus lāses tā līdz pat dvēselei. nevienam nebija bail izkust, neviens nečīkstēja un visiem bija patīkamais nogurums, kurš tika maigi noskalots. tas bija skaists mirklis. ^^


mājās braucu ar grupas - rūsa solistu un viņa sievu, jauki cilvēki. un ar mums brauca kkāds dīvains čalis, kurš kā mēs nospriedām bija no citas planētas, jo bija faking psycho un runāja kkādas mistiskas lietas. bet par to nemaz nesākšu runāt, jo brrr. he was a weirdo.!
rīgā iebraucot noķērām vētru ar negaisu un daudz lietus lāsēm un mirkli, kad garām braucošā mašīna pielēja pilnu mašīnas salonu ar ūdeni, jo vaļā bija visi logi, tas bija fun, jo bijām slapji, pavisam slapji. *sun* mājās iegāju un uzsūcu savas sarkanās sienas, ahhh cik gan ļoti man viņas pietrūka. tad iekāpu ledus aukstā dušā un iekritu savā gultiņā, sajūtas neaprakstāmas.. un tad es aizmigu.

tāda nu bija mana – laba daba. un ziniet kur ir ironisms, ko neviens patiesībā nezin no šī nosaukuma, jo prakstiski visi jau bija prom. ironisms ir tajā, ka laba daba visu lielo miskastes kalnu nodedzināja vietējā pļaviņā burtiski kādus 25m no festivāla vietas, nu varētu teikt mežā. un tas viss nodega lielās melnās liesmās, brrr. ironija, kas ir diezgan skumja patiesībā.!

20100302

ja vien es spētu izlikties.

tumblr_kxxdunrqFR1qzuhd2o1_500
grr. es nespēju izlikties, ka man ir vienalga. jo, man nav.!
[bet šis tik tā, starp citu. ehh.]

tikko ēdu īstu gaileņu mērci ziemā. āā, tā ir tik kūl sajūta. virtuve tik smuki smaržo pēc rudens un gailenēm un meža, ka mm, gribas azivērt acis un krist. krist sagrābtā lapu kaudzē. pietrūkst šīs nodarbes ziemā, jo ziemā tā nevar. tā kā šodien biju pie zobārsta un fui riebjas. man patiešām ļoti ļoti ļoti nepatīk zobārsti. vļeh. tad mja man nācās gaidīt 4 stundas, lai tiktu pie gaileņu mērces. vispār dīvaini, ka 4 stundas neko nevari dzert vai grauzt vai ēst unun khh pilnīgi nezināju ko darīt. šitā sajukt prātā var. un jā vēl šausmīgi, ka nejūti pusi savas sejas no narkozes, tas ir tik smieklīgi, jo reāli visu laiku kko siekalojies savā nodabā. :D ehh, esmu siekalzaķis. piemīlīgi. nāt. :D *giggle* bet nu jau lēnā garā esmu gandrīz pilnībā atguvusi visu savu seju no tirpošajiem narkozes nagiem. brr.

vēl joprojām cītīgi sūtu visur cv, jo faking TIK ļoti gribu darbu. manas lauvas workaholisms atka ir pamodies un gribugribugribu darbu. šodien kkas bija zvanījis auera semināra laikā, iespējams, ka kāds gribēja mani dabūt strādāt, bet vēlāk necēla. grrr, cerams rīt piezvanīs atkal. vai vispmaz kāds cits. pagaidām pāris vietiņas ir, so cerams, ka sanāks dabūt kko. (: unun vasarai tāds mazais plāniņš ar jau ir ko varētu, tas būtu kūl forši. bet jā viennozīmīgi gribu darbu. ĻOTI. *sun*

drīz arī būs oskara balvas pasniegšanas ceremonija. vūūhūū šķiet, ka pēc pāris dienām neiešu čučēt un skatīšos tiešraidē. visādas labas lietas nominētas un es ceru, ka hurt locker dabūs daudz oskarus nevis tas stulbai avataru kults, grrr. kā jau vienmēr protams būs labs šovs, jo par priekšnesumiem un dejām atbild adam no sytycd kā arī piedalās daži no dejotājiem, kas bija šajā šovā kā piemēram, kayla un travis. sō jā būs labs šovs, būs super oskara ceremonija, as always. gaidūūū. *sun*

tikko ar maču runājāmies vēl arī par literatūru skolā kā bija un visādiem sīkumiem un tieši atradu savu veco modernās literatūras veidoto piemēru par sākuma un beigu būtību, kur bija jāizvēlas un jebkādā veidā jāatspoguļo sākums vai beigas. tā kā manuprāt šie abi spēcīgi ir saistīti viens ar otru, tad man šķita, ka nebūtu pareizi atraut viņus vienu no otra. tāpēc mans darbs sanāca šāds [lūdzu atrast vārdu SĀKUMS un turpināt lasīt pa labi virpuļveidā līdz vārdam BEIGAS]:
srfyj

un vispār es šodien nopirku imanta ziedoņa epifānijas, kas ir kā šokolādes kūka manai dvēselei. šovakar cītīgi salasīšos un nedaudz vēl rīt un tad jau arī šo to papublicēšu šeit jūsu dvēseles prieciņam. vai vismaz, lai manas mazās domas un prieciņu atstātu šā bloga elektroniskajās sienās. tagad došos pēc karstas krūzes ar kakao. murrr. ^__________^