20100420

mona lisa.

tumblr_kzfsbv9clA1qamhg7o1_400_large
patīk smaidīt. un jā jā jā, nesen lasītā rakstā bija teikts, ka cilvēki, kur ikdienā patiešām daudz smaida un jūtas laimīgi, tie patiešām tādi arī kļūst un turklāt tiem veicas daudz vairāk nekā pārējiem. un ziniet, viņiem man šķiet ir pavisam ļoti taisnība. tāpēc smile till you drop. (:

šodien sēdējām szf bibliotēkā un chillojām drukājot darbus, smejoties par čaku norisu un citiem jociņiem, dzerot kafiju un runājot riņķī apkārt. turklāt krista mūs nodēvēja par jaunajiem ģēnijiem, funny lol. un tad vēl veiksim fotozintēzi, jo sācies pavasaris un ziemā fotosintēze sasalst (neprasiet kāpēc, tam gluži vnk nav sakara). :D anyway, bija jauki un darbiņi lēni virzās uz priekšu. kā arī es sajutos šodien kā komunikācis nevis politologs, jo man bija miljons grāmatas par masu medijiem. inside fail for me. :D

šovakar atkal čirkojos, jo šodien sapratu ņu, ka tie taisnie mati ir galīgi taisni un es nespēju uz viņiem skatīties. stulbi, ka nevar visu laiku būt čirkaina bez liekas piepūles, khh. tas būtu skaisti un es būtu daudz laimīgāka ikdienā. *sun*

šovakar klausos the all-american rejects, jo tiiiik sen viņi nebija dzirdēti, turklāt viņu dziesmās ir tāds melanholiskais prieciņš, kas reizē liekas sad un happy, ņu kinda sappy tad sanāk, bet uz tādām jautrām notīm un dziļiem tekstiem. un mm jā man tīk. visas sienas trīc un es smaidu par to. ^____^

here's another pity there's another chance
try to learn a lesson but you can't.
if we can burn a city in futures and in past,
without a change our lives will never last.
cause' we're going fast.
you can sit beside me when the world comes down.

***
i wake up every evening
with a big smile on my face
and it never feels out of place
tomorrow you'll be thinking to yourself,
"where did it all go wrong?"
but the list goes on and on
and truth be told, I miss you
and truth be told, I'm lying.

un vispār man ir niķis apskatīt kāda cilvēka blogu, jo tā ir mana vienīgā saikne ar šo cilvēku, kas vēl man ir palikusi. kura man sniedz kaut vai pavisam maziņu ieskatu šī cilvēka dzīvē un godīgi sakot es nezinu, kas notiktu, ja šīs iespējas nebūtu. i guess es lēni sāktu jukt prātā un pavisam nopietni, jo vnk es nespēju eksistēt bez šī cilvēka savā dzīvē, vai vismaz kādas mazas daļiņas no viņa. man vajag apziņu, ka he is alive un breathing every single day. tas manī rada mieru. hope, tas tā arī paliks. ^^

20100419

horoskopos ir sava patiesība.

tumblr_l0y6jbm4PE1qzrsj2o1_500_large
šorīt nogulēju pirmo lekciju, ņu neko. toties visa pārējā kārtējā auer1diena bija awesome un daudz pozitīvisma. začests ir galīgi nocepies savā spānijā brūns un man sāp (bet nekas es arī jau kļūstu brūnāka sō a little bit happy) *sun* guna ir forša čirka un jauki parunājāmies pirms pēdējās nodarbības uz mīkstajiem dīvāniem. pastāstīju viņai savu pēdējās nakts sapni un ņu jā dēmn :DD viņa jau daļēji uzminēja, bet nu pārējais bija funny, jauki pasmējāmies un prieks par viņas miljons randiņiem šonedēļ. ^^

pēc tam devos darīt visus savus darbiņus pēc kārtas. patīkami bija uzskriet netīšām virsū karīnai lu daudznozaru bibliotēkā un sarunājām, ka noteikti jānooragnizē mazā pasēdēšana ar vismaz dažiem vai pāris ex-raģiešiem. yesyesyes. (: tas tāds mazais negaidītais šodienas smaids bija.

beidzot saņēmu savas saulesbrilles no ebay kuras no honkongas sūtījās veselu mēnesi, khh. bet ņu vismaz tagad mana dzīve caur sirsniņbrillēm. mm, great. un vispār šodien biju uzvilkusi zilās plēšam bikses un nu jā viņas kopš oktobra bija noliktas skapī tālu līdz nākošajai vasaras sezonai. jēj.

rītdien būs atkal darbiņu diena, bet man ir iepaticies, ka laiks saplānots līdz sekundes simtdaļām. vismaz neatliek laiks muļķībām un visādiem sīkumiem, kas praktiski ir bezjēdzīgi uz visa lielā fona. bet ņu protams atliek palasīt joy braucot autobusā un man patīk viņu horoskopi. ^___^
*maijā tavā dzīvē ienāks vīrietis, un gan sirds, gan prāts vienbalsīgi sauks: “Jā!” [man nez kāpēc viens ir kandidāts *giggle*]
*ar vēl vienu lauvu tevi gaida jauka mīlestība [nu nezinu gan, man vienmēr licies, ka cilvēkiem no vienas horoskopa zīmes esot kopā nekas labs sanākt nevar :D]
*pārāk saldi un vēlies ko dramatisku? tad izvēlies skorpionu – viņš tevi pilnīgi noteikti padarīs nelaimīgu [no way. like lol, kurš šis horoskops bija agrāk :DD]
*un 2.maijs būs mana diena. nemaz nešaubos brīvdiena taču. *sun*

tagad došos noskatīties kādu komēdiju un ķert miedziņu. murrr. peace out guys. ^______^

svētdienas rīts – brīvs un nesteidzīgs.

tumblr_l0w7wkFDxu1qzzcjio1_500_large
ņu laikam jau 3D viss, jo tūta taureņojas. mani raibie taureņi lidinās gar acīm un nespēju to tvert savos zaļajos skatienos. tie šoreiz netveram un tādi mazliet tāli, taču skaisti un retās krāsās izkrāsoti. jā, tūta taureņojas, mm. jauki, šis bija tā negaidīti, bet īstajā mirklī, jo mans pārmaiņu periods ir sācies. ^____^

3dien nonācām daļa politolodziņu avīzē “Diena”, kad 2dien PA starpeksāmena laikā kkāds čalis mūs fotogrāfēja, ņu ja mēs spējam darīt 2 lietas vienlaicīgi. hihi.
pabut_sodienas_avize_ir_jauki__1

4dien ar gunu pabastojām szf, bet mācīšanās vārda labā tā ka piedodams. sēdējām lu centrālajā bibliotēkā un drukājām katra savu darbiņu, ar maziem mirkļiem smieklu un saules. paņēmām stundas pauzi un aizdevāmies uz netālu esošo index cafe un mm jauka chill atmosfēra tur ir. viennozīmīgi patīk melnie griesti un cilvēku dažādība, kā arī kafija tur ir ņamma un dredainais puisis pie kases ir foršs. pasēdējām tur, paklačojāmies, pasmējāmies un pasaulstarojāmies un tad devāmies back pie drukāšanas darbiem un tā līdz 8iem vakarā. kā arī mūsu krājumā ir jauns vārds – džubāre ar kuru apzīmējam bibliotekāri, neprasiet kāpēc, gunai vnk izspruka. :DD

5dien no rīta devos uz NVA uz pārunām, kur nosēdēju 2 stundas gaidot savu kārtu un skatoties uz mazu hiperaktīvu bērnu, kurš skraidīja turp un šurp un nevienu sekundi neapstājās. patika mirklis, kad viņš lēni pieliecās un kko saujiņās paņēma, pieskrēja pie saviem ratiem atvēra mazu kabatiņu un ielika iekšā un tad to atkārtoja vēl 3 reizes. patīk redzēt, ka bērni redz savas iedomu lietas un es patiesībā iztēlojos kā viņš paceļ saujiņās laimi un paslēpj to kabatās brīžiem, kad tā patiešām reiz būs nepieciešama. :)
pārunas pašas bija raitas un 15min garas, tagad miers līdz jūlijam.
pēc tam szf bibliotēkā biju diezgan nogurusi no sēdēšanas NVA un gunai ar bija jādodas uz rēzekni, tāpēc neko nepadarījām, bet gan devāmies uz centru. pabijām trakajās dienās, kur bija nejēgā garas rindas un psycho cilvēki, kas grābj lietas tā it kā viņiem būtu vismaz 4 rokas – un vēl saucas, ka mums krīze esot (kā tad.!).
es neplānoti iegādājos biļetes uz kino savai otrai ģimenei uz iron men 2 *sun* par šo supermilzīgs prieciņš. un šodien to pastāstot es iepriecināju saviem cilvēkiem dienu, jauki man pa’tik uzdāvināt cilvēkiem prieku. ^^

6dien aizsākot tā nopietni savu pārmaiņu periodu nolēmu pavisam krasi pārbīdīt savā istabā mēbeles (nu okey ir jau tik 2 lietas ko bīdīt – galds & gulta, bet anyway). uztaisīju arī ģenerālo tīrīšanu un pašai bija liels prieks par padarīto vakarā sēžot gultā jaunajā stūrī un ziniet miegs patiesībā arī nāca daudz labāk. (: vakarā bija patīkams nogurums par patīkami padarītiem darbiem, tāpēc novilku filmu “dear john” un noskatoties sapratu, ka ja līdz šim man likās, ka skumjākā filma ever ir “the notebook”, tad pēc šīs jaunās filmas noskatīšanās es to sāku patiešām apstrīdēt, jo filma bija ļoti skaisti skumja. mm.

vispār šo nedēļu pavadīju kā čirka un man tīri labi patika. pārmaiņas bija jūtamas, jo cilvēki smaidīja uz ielām ieraugot manus matus, daudzi savējie cilvēki izteicās, ka šie piestāv daudz labāk nekā taisnie un jā man pašai arī gāja pie sirsniņas būt čirku minkai.
sorit_pamodos_un___1
šonedēļ gan čirkas nebūs, bet apsolos, ka nākošnedēļ atkal atgriezīšu afrōmeiteni ikdienā cilvēku prieciņam un smaidiem uz ielas. čirku matus varētu pat pieskaitīt pie mana pārmaiņu perioda. yesyesyes. *happy*

šovakar (7dien) pierunāju beidzt savu sexy skaisto māsīcu aizsūtīt savu fotosesiju portfolio uz pāris modeļu aģentūrām, pat atlasīju viņai labākās un nopietnākās, es patiešām uzskatu, ka viņai ir lieliskas iespējas un viennozīmīgi talants, jo fotoaparāti viņu patiešām mīl. nav jau jābūt mega skaistam cilvēkam (jo nu būsim reāli tādu nav, vismaz ne plastisku anyway), bet vajag savu šarmu, eleganci un fotogēniskumu. tas arī viss. patiešām ceru, ka viņai piezvanīs, jo es zinu, ka viņa var izsisties tālāk. mīlu to meiču. :*
ņu vēl pasakiet, ka viņa nav dēmn skaista.?!

IMG_3460 IMG_3563

ahh, laikam šovakaram pietiks drukāt lietas šeit. jāizlasa vēl auera semināra teksta mazumiņš, kas palicis un jādodas čučēt. varbūt tad mani taureņi nedaudz norims, kaut gan es nemaz nevēlos, lai viņi norimtu – tā kņudinošā sajūta ir skaistāka par jeb ko uz šīs pasaules. tā vismaz jūties dzīvs. jūties maģisks un lidinies nedaudz virs zemes. ^____^

arlabunakti. :*

skan: musiqq – vārdi nenāk viegli.

20100416

1739648.

tumblr_kttz4uosE01qztxvio1_500_large
uzzinot tavus sapņus, mīļais
es jūtos gluži tā pat kā
staigājot ar basām pēdām pa miljoniem
izbārstītu stikla lausku.

20100415

1949473.

imagine_art_dream_green_illustration_landscape-658f6e835d8697cedf7954300cbb9e91_h_largešodien spēlējot paslēpes ar mazajiem sauleszaķīšiem,
es paslēpos aiz lielās, spožās saules un nejauši
sadedzināju savu sirdi.
tagad vien smalki, pelēki pelni liecina par to,
ka es tevi vēl šorīt mīlēju.

20100414

1659732.

tumblr_l0gudqvQNn1qzb7gjo1_500_large skatoties uz tevi,
es pārvēršos bērnā,
kurš zina tikai vienu vārdu -
gribu!

dzīve uz mēles skrien kā vārdi.

tumblr_kz14zpycCC1qa7cy5o1_500_large
svētdien pabiju ķīpsalas modes izstādē un sanāca nedaudz atgriezties pagātnes vēsmās, kad bija vēl šāda tāda darīšana ar modeļu lietām. jau biju iazmirsusi cik ļoti staigāšana pa mēli un visi pārējie sīkumi ir forši un cik jautri tas viss var būt, mm. katrā ziņā diena bija izdevusies un pat nedaudz padomāju par to, ka varētu atgriezties iekš šāda veida lietām, jo pāris sakari vēl šajā jomā ir un padarīšana viennozīmīgi ir interesanta un dažāda. ^^ vēl redzēju izstādē dažas TIK ļoti burvīgi skaistas kāzu kleitas, ka dēmn *siekala*. pat būtu ar mieru apprecēties, ja tik varētu pie kādas no viņām tikt, mm. bet i guess pagaidām tikai pasapņot. *lol*

pēdējās dienās daudz staigāju ar kurpēm un sajūtas vnk ideālas. kaut gan pēc ziemas perioda nedaudz pēdiņas jāpieradina pie augstākiem līmeņiem, taču mm pēc šī biju noilgojusies, jo burvīgi būt stāvu augstāk par citiem un sanāk kaut kā vēl iet ar savu grāciju un šarmu un visām citām meitenīgajām lietām. un vispār esmu tagad čirka. un man TIK ļoti patīk, šķiet, ka arī citiem, jo daudzi apgalvo, ka labāk nekā taisnie un patīk arī, ka cilvēki uz ielas atskatās un smaida ieraugot manus matus. ^___^ un vispār pēdējā laikā daudz puiši atskatās uz ielas, laikam kurpju un čirkaino matu kombinācija ir labs elements, lai tu tiktu ievērota nedaudz vairāk kā parasti. *giggle* es jau katrā ziņā nesūdzos.

šodienas starpeksāmens PA bija whatever. kā aizgāju ar vienaldzības sajūtu uz eksāmenu, tā arī ar tādu pašu sajūtu no viņa aizdevos. nebija nekas mega grūts, tāpēc domāju, ka atzīme būs tīri okey un galu galā man neko vairāk par 4 nemaz nevajag, nestresoju es par atzīmju lielumu un arī nekaroju par budžeta vietu, tas man nav tik būtiski, lai bojātu paceļam savus nervus. :) un vispār šodien tāda saulaina enerģija man strāvo cauri jau no paša rīta, kad pamodos stundu pirms modinātāja, izgāju no mājas 15min ātrāk un nebija ne nogurums, ne slinkums, bija tikai prieks un smaidi. man patīk šādas dienas, tādu vajag vairāk. un turklāt, šodien vēl bija seminārs pie auera, kurš bija ļoti interesants un es officiāli šo to izlēmu. murrr. *sun*

tas laikam pagaidām viss. šī nedēļa ir ļoti sablīvēta ar lietām un darbiem un būs grūti vnk pasēdēt mājās saulītē un pachillot. bet patīkams ir tas enerģijas un darbošanās sprādziens, pēc kura vienmēr tik super jauks nogurums, mm. tiekamies drīz mīļumiņi iekš manas kārtējās atskaites par manu kaķēna dzīvīti. ^^ kura nu ir čirkaina *hihi*

20100411

1598173.

tumblr_l0f7miKpS21qa02uso1_500_largeman patīk būt tavam slazdam
naktīs, kad guli man blakus un es spēju sajust tavu ledus auksto elpu uz sava pleca
un apzināties, ka tas, ka zini, ka es tevi nemīlu tevi žņaudz, plosa un izvaro.
man tas sagādā eiforisku baudu, just
kā tu rausties katru nakti baltajos palagos kā narkomāns pēc kārtējās devas,
kas tev ir mīlestība mana.

20100410

kā būtu ar krūzi rīta smaidu.

tumblr_l0j9lruqKN1qzxfzvo1_400_large
šī nedēļa pagāja vēja spārniem, varbūt tāpēc, ka lielākā daļa lekciju un semināru nenotika. tā kā bija jādara visādas blakus lietas, tad īsti nesanāca laiks iegriezties šeit. bet tagad sanāca, tādēļ to izmantoju. ^^

nedēļa iesākās ar atgriešanos szf krāsainajās sienās, taču 3dien atkal sanāca brīva, toties uz szf ēku aizdoties anyway nācās, lai pabūtu KD sanāksmē, kurai bija jāuzražo literatūras saraksta analīzes prezentācija. pa ceļam uz lomonosova ielu sanāca parunāties ar cilvēku un tas bija jauki. sanāksmē viss bija okey, taču man atkal (jau 3. reizi) tika nomainīta tēma, bļe, bet nu i guess šī tomēr būs pēdējā un īstā. 4dien izdomāju nobastot kalniņa lekciju un semināru, taču uz lekciju beigās aizdevos un akdievs pa ļoti seniem laikiem pat kaut ko pierakstīju. :D kā arī rakstīju gunai recenziju par to, ka viņa ir mentāli pieskaitāma un var braukt darboties uz usa un jā esmu viņas bērnības draudzene un pazīstu viņu jau vismaz 8 gadus :DD nobastoto semināru aizstāju ar mācīšanos mājās publiskajā administrāzijai un akdievs gandrīz sajuku prātā meklējot info patstāvīgajam darbam, grrr, bet nu pusi no tabulas aizpildīju. 5dien devāmies uz MK. vispār bija ļoti interesanti un tur ir smuki, taču nu apmetums gan krīt nost :D pabiju ekonomikas ministrs kampars pasēžot viņa krēslā un ar gunu & kristu noglaudījām dombrovska kabineta durvis. :DD pēc tam aizdevos gunai līdzi uz policiju un mums sanāca tāds ĻOTI liels līkums līdz vajadzīgajai vietai, jo nu jā esam topogrāfiskās idiotes, kuras var apmaldīties 3 kokos. :P es vēl pastaigāju pa veikaliem, jo bija jāatrod pāris lietas, kas steidzami bija jāiegādājas. un that’s done viss tika iegādāts. uz stundiņu pabiju mājās un tad atkal aizdevos uz centru sadarīt lietas un pirmo reizi šogad uzvilku kurpes un akdievs cik ideāla bija sajūta. mm, smaidīju kā saulīte. atgriezos mājās tieši ar lietu un pucējos ballītei vakarā + vēl sanāca parunāties ar začestu, kurš vēl dzīvojas spānijā, ehh lucky one.

ballīte vakar bija good, taču lietus visu un ļoti daudz pabojāja, jo bija daudz jāstaigā pa āru no viena kluba uz otru. vispirms pabijām @ depo, kur nekas nenotikās, taču satiku tur jāni. kad sagaidījām laimiņu izdomājām aizdoties uz rock’n’riga, lai satiktu māri & co un paskatītos, kas tur notiekās. izrādās, ka mūsu grupa pūķa gars bija uzmetusi depo un pārvākusies uz rock’n’riga, lai piedalītos duēlī – great – viņi arī uzvarēja jau pēc otrās kārtas, awesome. māris bija funny, un viņa strange draugs atkal weird skatījās uz mani, bet kopš senajiem notikumiem un to faktu, ka viņš mani biedē es ignorēju viņu tā ļoti uzskatāmi. :D ozols kā vienmēr lol un atkal pabija mūsu jociņš par pliko pēdu un sišanu, mētra ir kūūūl un jauka un, jā runā tik smieklīgas lietas, kad ir sadzērusies kā piemēram, ka viņai patīk viņas pasniedzējs :D un robis nu jā ignorē mani – fine.! pēc tam devāmies atpakaļ uz depo, kur uzzinājām, ka gandris spēlēs vēl pēc ļoti ilga laika, tāpēc paņēmām alu un runājāmies ar cilvēkiem. santa tad aizdevās mājiņās un mēs devāmies atpakaļ uz rock’n’riga, taču tur viss bija beidzies tāpēc parunājāmies ar saviem cilvēkiem un devāmies back @ depo. tam visam pa vidu vēl sarakstījos bucīti, jo es biju apsolījusi viņam vārda dienā izmaksāt kkad coronu, taču izrādījās, ka viņš bija igaunijā un tad jau zviedrījā, sō viņš ballējās uz prāmja, tāpēc sarunājām uz nākošo reizi coronas izmaksāšanu. ^^ @ depo cītīgi gaidījām gandra grupas uznācienu, kurš kavējās. tikmēr izklaidējāmies grūstoties un ārdoties un smejoties. tad beidzot enough! kāpa uz skatuves un ballīte varēja sākties. pēc koncerta palikām parunāties vēl nedaudz un es visu laiku pļaukāju jāni, jo viņam bija depresija un vispār viņam patīk, ka viņu sit :DD anyway laimiņa bija nelaimīga, jo māris ar robi kā vienmēr notinās uz jūrmalu un viņa palika viena so beigās es pierunāju viņu, lai piezvana viņiem un noskaidro cik tālu viņi ir tikuši, izrādījās, ka netālu no spices, tāpēc pateicu, lai pagaida pie manas mājas. tad ātri paņēmām taxi un es izmaksāju draudzenei un sev taxi līdz manai mājai, kur viņa tika pie prieciņa vismaz maziņa un aizbrauca ar viņiem uz jūrmalu, kamēr es mājās izklaidējos, jo man nenāca miedziņš kā vienmēr.

un vispār mani fascinē tas, ka cilvēki uzvedas kā mazi bērni. ja viņi nevar dabūt to ko grib, tad uzreiz viņiem vairs nevajag neko un nemaz neskaries viņiem klāt vai viņi explodēs un nerunā ar viņiem. nu ja, tas jau nekas, ka ir laiks pieaugt un atmest šādas muļķošanās. un vispār žēl, ka šādu spītību dēļ cilvēki ir gatavi ziedot visas tās jaukās atmiņas, kas ir bijušas, vēl ir un vēl varētu būt. un sāp tie tukšie skatieni, kas tagad tiek man veltīti. bet ņu vismaz tie, jo ar mani jau vairs nerunā. varētu jau paprasīt wtf, bet man šķiet, ka es nemaz negribu zināt, jo pēdējā sarunā es jau tiku vainota pie visām iespējamām lietām, ehh. un vispār man gribas kko jauku. un vēl man gribas uz mazirbi un pabūt tajā mierā un varbūt tā vieta visu atkal spētu salabot, mm. lai gan es pat nedaudz šaubos vai šoreiz viņa spētu salabot manas attiecības (okey nē) pareizāk – mirkļus - ar šo cilvēku.

šodien slinkoju, lasu baraka obamas biogrāfiju, dzīvojos ik pa brītiņam twiterī un kārtoju istabu un visādas sīkās lietas. vispār tikko atcerējos, ka lasot santai bildes es atradu tiiik ļoti vecas bildes, par kuru existenci pavisam biju piemirsusi un džīz cik funny skatīties cik liels emobērns esmu bijusi un vispār mēs visi. un vispār nesen secināju, ka esmu bijusi viss kas. varētu vienreiz savākt kopā visus manus veidolus pēdējo 4 gadu laikā, tur būtu ĻOTi daudz un visa kā traka :D šodienu turpināšu ar vēl vairāk slinkošanu. un turpināšu domāt par to kāpēc cilvēki ir tik ļoti dīvaini un neizprotami. khh, nez kas notiktu, ja es nākošo gadu patiešām aizdotos prom, nebūtu latvijā, nebūtu tuvumā, nebūtu sasniedzama un no manis nebūtu iespēju neko dzirdēt. ko tad jūs dažs labs darītu.? ilgotos.? dusmotos.? nožēlotu.? pārmestu.? priecātos.? ņu ko cilvēki.?! jūs man šķiet nemaz patiesībā nezinat, tāpēc, ka jums nav nemazākās nojausmas ko jūs tieši gribat. un tā ir lielākā cilvēku problēma..

peace out. jūsu tūta, kas pagaidām vēl ir latvijā, bet kura domās ir jau tālu prom. *sun* :(

20100405

mazo atsperīgo ķepiņu svētki.

tumblr_l06vg2MzkK1qa9u6ko1_500
tas, ka šogad šos svētkus zem nosaukuma lieldienas es savās sarkanajās sienās ignorēju, tas nenozīmē, ka nevaru jums novēlēt pūkainus mazo atsperīgo ķepiņu svētkus (kaut tas būtu nedaudz novēloti). ^_____^

šodienu pavadīju iekarot, starp diviem lieliem un seniem kokiem, kas savās brūnajās un rētotajās mizās ierakstījuši stāstu par vismaz vienu no pagātnes pasaules kariem, krāsaino šūpuļtīklu. sanāca, ka tas novietojās kkā saulītē un sajūtas bija debešķīgas. gulēju ārā šūpuļtīklā ar portatīvo un pierakstīju domas, kas izšūpojās caur manu galvu un fōnā vēl skanēja tāda lēna un dvēseļmierīga mūziciņa. un vispār paverot acis debesīs likās, ka lidoju. lidoju kkur starp debesīm un zemi. bīdīju debesīs mākoņu kuģus un veidoju baltās mirkļu pilis, kas lēni aizslīdēja uz ziemeļu pusi. tā nu nogulēju ārā līdz pat pazuda saulīte. un tagad ir maximāli piepildīts mans dvēseļmiers. great.

šovakar arī noskatīju tādu netipiski jauku filmu, kas vnk brīžiem tik ļoti lika pasmaidīt par filmā parādītās domas jaukumu. daudz smaidu no manis šai filmai + vēl aktieris mm vnk dēmn skaists (un pēc ilgas domāšanas arī sapratu ko man viņš tik ļoti atgādināja un jā viņš ir so jackson rathbone minikopija). kā arī no šīs filmiņas atradu pāris skaistas dziesmas, kur it īpaši viena iekrita sirsniņā.

she's a wave and she is breaking
she's a problem to solve
that fire you ignited
good, bad and undecided
burns when I stand beside it
your light is ultraviolet

20100403

kā ledus gabaliņš, tas atlūzt no tevis.

artistic-smoking
dienas pēdējā laikā paiet vienās lietus lāsēs – mazās un pelēcīgās un tādās ļoti pašnāvnieciskās. tām tik ļoti patīk izšķīst pret caurumaino asfaltu. vieta, kur tu šodien atrodies šķiet tik pelēcīga, netīga un vispār neglīta, tā it kā tā būtu grēkojusi neskaitāmas reizes. cilvēki uz ielām arī šķiet pelēki, ierauti sevī. tie nesmaida un viņu acis ir kā visdziļākie pasaules okeāni, bezgalīgi pelēkas un baisas. pat gaisma, kura iespīd pa manu sarkano sienu logu nav pietiekoši gaiša, lai to vispār būtu vērts saukt par gaismu. tādam nevajadzētu būt šim manam ilgi gaidītajam pavasarim, kurš patreiz grimst nejau trauslajās lietus lāsēs, bet gan pelēcībā un rīgas netīrumos. bet var jau būt, ka tas viss tik dēļ manas sabojātās domāšanas un es vnk nespēju saskatīt skaistumu, jo esmu taču kaitīga. es spēju iznīcināt ikvienu ko vēlos. un ja tev vēl nesāp manis dēļ, tas nozīmē, ka vai nu neesi mani vēl saticis savā dzīvē vai arī vēl nav pienācis tavs spēles gājiens būt nākošajam. jo agrāk vai vēlāk es iznīcinu ikvienu savā dzīvē, esmu kā nikotīna bumba bez taimera, kas glīti sēž tavas dzīvītes stūrītī un naktīs smejas par tavu naivumu. anyway viss ko vēlējos ar šo pateikt ir tas, ka tie cilvēki, kas šodien pavērās pa logu un sajūsmā priecājās par jauko pavasari ir vai nu iemīlējušies un ar rozā brillēm uz acīm vai arī akli savā naivumā par skaistumu un tā eksistenci latvijas robežās. vienīgo skaistumu ko es varētu pamanīt, bet tas arī būtu melanholisks skaistums, tad tās būtu lietus lāses, kas pavisam klusi izdara pašnāvību ik sekundes simtdaļu. un es tikko aizdomājos cik gan daudz lietus lāsīšu paspēja nomirt kamēr rakstīju šo ierakstu. paliek mazliet skumji, bet no otras puses paliek arī skumji, ka ja tu pateiktu, ka gribi redzēt mani mirušu, es mirtu tikai tāpēc, lai tevi iepriecinātu. tad no šī varētu izsecināt, ka visas šīs lietus lāsītes mirst kāda cita prieka pēc un tad man paliek vēl skumjāk, jo šodien ar mazo brālēnu lēkājām pa mirušām lietus lāsītēm un guvām no tā prieciņu. taču ir tik skaista tā sajūta, kad vakarā sēdi ārā uz soliņa un lietus lāses lēni saplīst uz tavas sejas. tādi mazie vēsie pieskārieni, kas reizē ir silti un patīkami. varētu tā gulēt uz soliņa, smēķēt un izbaudīt miljoniem mazu pieskārienu nakts aizsegā. pieskārienus, kur ikkatrs ir savā ziņā pēdējais, un kuriem pieskāriens tev ir pēdējais ko tie paveiks savā mazajā dzīvītē. un rakstot šo mana otra roka ķer mazās lietus lāses un cenšas tās izglābt no nosišanās pret liepājas ielas asfaltu. gribas tās visas noķert plaukstās paglābjot no nāves, samīļot un paturēt tās visas sev vienai un ar nevienu nedalīties šajā lietainajā pavasarī. ^_____^

20100402

mana dzīve kā amerikāņu kalniņi.

4105304799_09edb39f18_large
pēdējās dienās kkā šeit nav sanācis parakstīt svas ikdienas lietas un vispār domas, kas nomāc manu prātu. un ja godīgi es pat nezinu kāpēc, jo tas noteikti nav tas, ka man nav laika, jo arī agrāk nebija, taču kkā atradu pāris minūtes kurās iebāzt rakstīšanu šeit. tā ka jā, dunno.

runājot par to, kas pēdējās dienās noticies manā dzīvē:
1. padarbojos SZF info dienā, kas bija visai interesanti. tā kā guna mūs uzmeta un bija nesasniedzama, tad ar matīsu dzīvojāmies pie politikas zinātnes iedalītās telpas un dalījām atnākušajiem smaidiņus, zvaigznītes un skudriņas uzlīmju formā, jo viņi visi piedalījās spēlē. matīss pēc pirmā tūres mani pameta un es paliku viena, taču ar mani ik palaiciņam kāds nāca pasēdēt un ar niku izvērtās tīri jauka saruna neskatoties uz to, ka uz soliņa sēdēja slīdenis un grifindors (savējie sapratīs, un vispār kā izsecinājām tad slīdenis ir sō labāks jo esam gudri un forši) :D anyway jautrību man uzturēja arī tas, ka pirms otrās tūres sākuma sanāca pasēdēt starp pasniedzējiem un paklausīties viņu neoficiālajās sarunās, kur piemēram vienā viss sākār ar to, ka bāra aizrādīja aueram par to, ka viņam uz žaketes blonds mats, tad aizgāja jociņi par to ka viņa sievai jāpārkŗaso tagad mati blondi lai viņam neko nevarētu piesiet un tad aueram izvērtās diskusija ar koku par to, ka viņam ir baltas zeķes kur bāra to piedēvēja par pieciršanu kokam un teica, ka viņai jau nekas nav īsti pret attiecībām starp diviem vīriešiem, bet tomēr lai auers savācoties (vārdu sakot viņa pateica, ka viņš ir gejs) :D vēl arī auers un rostoks visu laiku kko karoja viens pret otru kā jau parasti. un kad koks jaunajiem pateica ka lai neklausa rostoku pirmajā lekcijā kad viņš saka ka lai pirmajā prezentācijā pie auera kko ieliek no mančesteras united, rostoks pie sevis tā dusmīgi noteica, ka gan jau viņš izdomāšot kko jaunu un šitā to neatstās. un bāra ir super mīļa, tā jauki parunājāmies par visādām ikdienišķām lietām. vispār super jauka info diena sanāca pluss tiku pie normāla izmēra szf krekla šoreiz. *sun*
2. tikai uzmeistarots sušī vakars pie santas dzīvoklī, kurā nekad vēl nebija būts, bet kurš ir tīri jauks ja skatās pēc tām bildēm kuras viņa man rādīja, jo tur agrāk dzīvoja sātanisti kkādi un visas sienas bija norakstītas ar bēdu stāstiem, sātanistu zīmēm un visādiem lāstiem un citām lietām, vnk brrr. tagad vismaz smukas krāsiņas. ^^ sužī gatavošana bija fun, daudz smieklu kā vienmēr. sākās ar to, ka secinājām ka sastāvdaļas sušī pagatavošanai ir gandrīz no visas pasaules izņemot ķīnu vai japānu, bija gan francija, itālija, vācija, taizeme, igaunija, spānija, utt. tad dīvainie rīsi kas nebiaj rīsi sanāca faking lipīgi nu tā ka ēdot bija grūti to visu sokost jo nu jā tas viss salipa. :D tas bija funfail. rezultātā vairāk saēdāmies saldumus nekā sušī. protams bija arī vīns un vispār sen sen nebiju vnk vakarā dzērusi vīnu. tad aizrunājāmies par pagātni un secinājām ka marta ir visur, ja nebūtu bijusi viņa mēs nepazītu santu, māris nebūtu ar laimiņu, mani nesauktu par tūtu un mēs nebūtu satikuši gandri un bausku, so jā viņai ir liela ietekme bijusi uz mūsu dzīvi, lai arī kā nu nebūtu, sad but true. tad arī runājoties par melnu kokteiļsalmiņu izdomājām fakinōsōm biznesa ideju. šis ir kkas superkūūl un es domāju ka varētu būt diezgan pieprasīts vismaz festivālcilvēku vidū un vispār to cilvēku vidū, kam patīk izcelties un dzert. ir doma sākt kādus 2 mēnešus pirms festiem darboties, šogad to izvedot vairāk tikai mums un draugiem un tad jau redzēs kāds būs pieprasījums un kas vispār no tā sanāks, bet domāju būs greatgreatgreat.! *sun* paliku pie santas pa nakti, aizdevāmies kkur pēc 4 čučēt, jo runājāmies un skatījāmies foršus video par mūziciņu un jā. jauki, sākoties pavasarim pamostas arī cilvēki, jo santa patiešām ļoti sen nebija satikta.
3. mamma dzīvojas pa slimnīcu. un man riebjas latvijas medicīna, kas pēc miljons analīzēm un rentgeniem un citām huiņām nevairs vairāk neko citu pateikt kā – mēs nezinam, kas jums kaiš bet zinam ka kaut kas nav kā vajag. OH EM DŽĪ seriously, arī es to varētu pateikt.! grr, stulbi. bet nu vismaz labi, ka šovakar viņu neoficiāli palaida uz svētkiem mājās, nebūs vismaz tik skumji. un ceru, ka pēc svētkiem viņi beidzot zinās kas par problēmu citādāk es sajukšu prātā, man nepatīk, ka mammai jādzīvojas pa slimnīcu, tas manī rada stresu un es naktīs atkal nevaru pagulēt. rādās kkādi murgi un neforši tas vnk ir.
4. ik pa laikam sanāk parunāties ar manu misterious cilvēku, ņu kuru vārdā vnk nesaukšu, jo pŗāk daudz cilvēki varētu viņu zināt, tas arī viss, negribu liekus jautājumus. un viņš mani nomierina, tas tā savādi. nesen bija tāda deep saruna par dzīvi un impossible lietām, kas tomēr notiek, ka jāprot sliktajā ieraudzīt labo, ka sevi nevajag vainot pie sliktā, ka ir augstāki spēki un cilvēki kas pēc nomiršanas vēl uzturas kkur starp zemi un debesīm. ir jauki apzināties, ka vēl kāds tā uzskata, bet nu kā secinājām tad šādām lietām nopietni noticēt sāk tikai cilvēki pēc traģiskām lietām. un tas pat ir loģiski. gibētos biežāk ar šo cilvēku parunāties, bet man liekas, ka tad zustu mūsu maģiskums (kā tas nesen notika ar kādu citu cilvēku). galvenais, ka mani šis cilvēks spēj nomierināt vnk ar mani runājoties. tas ir ideāli. un vispār labas atmiņas ap šo cilvēku lidinās. ^____^
5. šogad pa svētkiem laikam palikšu rīgā pa ilgiem laikiem. kkā nemaz negribas nekur braukt un nemaz nebrauksim jo mamma nevar nekur tālu doties nemaz. rīt krāsosim olas kā parasti lielajā 5dienā visi kopā, kas parasti ir tik kūūl padarīšana. patīk tomēr tās ģimeniskās lietas un mirkļi. viņi ir reti bet skaisti.
6. rītvakar varbūt būs ballīte vecrīgā, bet vēl nav tā 100% noorganizēta. katrā ziņā rock n riga būs gandrīša grupa un gribētos aizdoties tur, bet ja ne tad gribētos pasēdēt victory pub un iedzert alu vai aizdoties un nabas kluba atklāšanu, solās būt huge ballīte. ņu tad jau redzēsim, jo mana dzīve šodienas dienā kā amerikāņu kalniņš un emocijas arī bieži mainās, tāda sajūta ka būtu stāvoklī jo tad tā mainās garīgais. anyway atkal ir uzmākušās domas par došanos prom. ņu katrā ziņā vismaz uz vasaru, ja līdz tam neatradīšu patstāvīgu darbu, jo ir iespēja pastrādāt maltā un doties kopā ar ieviņu. tas būtu faking kūūl ceļo un strādā pie reizes un šeit vismaz zini, ka tas ir droši nevis kkāds fake. tad jau redzēsim. *sun*

arlabunakti draugi, centīšos biežāk atrast laiku, lai šeit padrukātu, jo esmu diezgan ļoti vairāk pārvākusies uz twitteri kur var ātri iedrukāt lietas un tevi vēl ierobežo, lai nevari rakstīt memuārus, tas man dažreiz vajadzīgs. *giggle*.

SUPER PŪKAINAS JUMS VISIEM LIELDIENAS.! :*