like a storm in my head.

dienas paiet tik patīkamā steigā, ka šķiet esmu elektrizēta. vēl pavisam nesen bija 1. novembris, bet nu tuliņ 1. advente un 1. decembris, nu pastāstiet mīlīši, kur paliek mūsu laiks, stundas, minūtes un sekundes. i just don’t get it..

vispārībā man pēdējā laikā patīk dzīvot, patīk elpot. un vispār es beidzot jūtu, ka esmu dzīve, ka stāvu stingri ar abām kājām uz šīs mazās apaļās zemītes, kaut arī domās varbūt lidinos mazliet 2 pēdas virs zemes. es pat nespēju aptvert kā nedēļas paskrien kā dienas, un mēneši kā nedēļas. notikumi un darbiņi uzradušies vairāk kā vajag, bet viss tiek darīts un visam tiek kkā atrasts laiks, pat tādām lietām kā jauki mirkļi ar mīļajiem cilvēkiem man apkārt, tāpēc mazliet par tām emocijām un mirkļa momentiem. :)

pirmdien, diena tika iesākta ar lielisku ziņu, ka spss nenotiek un līdz ar to protams kurš gan dosies uz ekonomiku. tad ar kristu, maču un daigu nolēmām aizdoties līdz centriņam un jauno galerija rīga. lielveikals kā jau lielveikals, tik no iekšpuses totally atgādina kruīza kuģi, nu patiešām identiski, bet smukas krāsiņas un vispār mazās detaļas – man vārdu sakot patika. tad pavadījām aptuveni 1h grāmatnīcā, ak mēs mazie bērni, kuriem tik lielu prieku var sagādāt grāmatas – jauki. tad devāmies uz 8. stāvu un burvīgi fantastisko jumta terasi aplūkot rīgas jumtus. teikšu tā, nekad man rīga 20 gadu laikā nebija tik ļoti iesēdusies sirsniņā kā tajā mirklī, rīgas jumti savādi nomierina un rada tādu mazu melanholu par to, ka tomēr esmu daļa rīgas, manas rīgas – jā. tā dažādība un mazie, sīkie jumtu elementi mani vnk fascinē un daudzie pulksteņi, mm, nezināju pat, ka to ir tik daudz. un tur nu mēs noteikti atgriezīs vasarā daudz un dikti, un tur taps skaistas bildes. murrr.

otrdien, tika nopirkta skaista, melna kleita mūsu politologu ziemas ballei. tāda sexy black un būs vnk ņamma. jajaja, man jau nu ļoti tīk. vēl tā bija diena, kad paņēmu darbā mazo brīvdienu, lai beidzot vienu dienu veltītu sev, tas patiešām bija vajadzīgs morāli un fiziski. vakarā ar szf draudziņiem – kristu, renāru, začu, grāvi, maču, sintiju, silvu un vēl vienu meiču - devāmies uz arēnu skatīties vef spēli. ņu ko lai saka bija jau okey, taču nu uz beigām gan tāda skumja, jo vef’iešiem nu galīgi negāja, nāksies vien viņiem daudz pumpēties pēc spēles. :D pēc tam izdomājām ar kristu, renāru & maču un aizdevāmies pie egijas uz darbu – rigas wine bar – nogaršot to dikti izslavēto un ņammīgo karsto punšu, kuram izrādās ir 80 grādi. vieta jau nu dikti šika bija, priekš mums kā vidējiem latviešiem par gaišu, baltu un smalku, mēs pat mazliet sabijāmies, bet pēc mirklīša malkojot gardo punšu izsmējāmies kā mazie zaķīši un vispār tā smuki noslēdzām jauku vakaru.

trešdien, tā kā mums iekš szf bija iedota oficiālā brīvdiena, tad biju nolēmusi doties uz rīta maiņu darbā, taču protams viņu nogulēju. un nejau pus stundiņu vai stundiņu, bet gan veselas 8 stundiņas. mazais, fail for me, bet nu nekas, vakara maiņas tāpat ir vislabākās. un vismaz beidzot tā no sirds izgulējos pa ilgiem laikiem. vakarā devāmies atbalstīt mūsu lieliskos szf basketbola puišus cīņā pret ģeogrāfiem, kas bija visai smieklīga spēle, jo mūsējie malači viņus noslaucīja no spēles laukuma kā mazas maitenes un izcīnīja 5to uzvaru pēc kārtas ar rezultātu 70(ar kko) pret 20(ar kko). pavisam smieklīgi ne.?! :D

ceturtdien, tas ir šodien no rīta latviju un rīgu pārsteidza sniedziņš. viss bija balts, balts un šodien nebeidza krist lielās sniega pārslas nu ne mirkli. ja runča lekciju laikā biju diezgan pesimistiski noskaņota par ārā valdošajiem laikapstākļiem, tad pēc pirmās runča lekcijas iepikojot kristu un maču ar pirmo sniedziņu mans garstāvoklis krietni uzlabojās. ^____^ un tad es kļuvu krazīpsychoenerdžaizedmadfunny nu tā, ka šķiet, ka dažs labs gribēja mani izrubīt, lai tikai beidzu būt tik megapozitīva, bet es tik smaidīju un smējos. un ziniet, man sasodīti patīk mani smiekli, viņi ir tādi lol. :D tiesību lekcijas laikā kārtīgi pieēdāmies un vispār tā jauki parunājāmies kopā visi dzerot kafiju, un tad tiesību seminārā risinājām kāzusus par sluts un cars, hehe. pēc tam tik pat ļoti dīvainā, bet pozitīvā garstāvoklī aizdevos uz darbu un vismaz tur mani novērtēja un manu sniedziņa trakumu, jā jo es biju sašņaukusies sniedziņu no palodzes :D un vispār pirmajās 3 min es tā sasmīdināju lauri ar savu muļķošanos un superīgajiem tekstiem, ka viņš gandrīz vārtījās pa zemi, jauki. vismaz kāds mani actually novērtē un tā visu vakaru, mm. tagad vakarā dodoties mājās vēlā vakara stundā bija jauki slīdēt pa rīgu, jo viss centrs bija apledojis smukā spogulī un es izslidinājos ar milzīgu smaidu uz sejas kā mazs bērns, ak šis prieciņš, murrr murrr. ^____^

man patīk, kā viss notiek, man patīk kā lietas rit, man patīk ka laiks nestāv uz vietas un es varu sajust ka esmu dzīve, beidzot patiešām dzīve, nevis vnk eksistēju. rīt darbiņā agrā maiņa, tad jāapciemo vecvecāki un tad atpakaļ uz centriņu, jo ar začu jādodas uz eiropas valodas dienu, kur pamācīsimies visādas dīvainās valodas būs super forši. sestdien plānā no rīta iespējams aizdoties uz kalnu, jo trases solās atvērties 5dien/6dien, tad jau redzēsim, bet būtu kūl, gribas tā no sirds iztrakoties ar dēli pa pirmo kārtīgo sniedziņu šogad. tad tākā ieplānota ballīte ar kristu un maču pie manis, ar picu cepšanu, alu, ūdenspīpi, mūziciņu, filmām un jaukām sarunām pie kamīna, mm. un 7dien ar szf draudziņiem dosimies uz arēnu skatīties hokeju, jajaja. nu pasakiet vēl, ka pie šadas dzīves ir iespējams ieslīgt rutīnā un aizmigt aizmirstot, ka esi dzīvs vai būt negatīvam šajā sasodīti burvīgajā novembrī - nu nekādi, un protams, vislielākais paldies tiem cilvēkiem, kas šobrīd ir man apkārt. es jūs nemainītu ne pret kādu naudu, arī tevi gunu kaut arī esi in usa, jo mīlu no visas savas mazās sirsniņas jūs visus mani zaķīši. :*

un obligāti noklausies šo, jo tā es jūtos savā šajā rudenī un novembrī un elpojot: manic street preachers – autumn song. *sun*

So when you hear this autumn song
Clear your heads and get ready to run
So when you hear this autumn song
Remember the best times are yet to come