teaspoons and sugar.

kabatas pilnas ar cukuru. bet jauki tā. ^___^
šodiena kā jau kārtējā diena. minūtes skrien un paiet. cilvēki nāk un aiziet. ieva šodien nopirka smuku sarkanu kleitu ziemas ballei. mm. būsim saskaņotas. un vēl prieks par visiem mazajiem zaķīšiem, kas cītīgi pilda mūsu aptauju, tomēr laikam sabijās, ka nozagsim viņiem ziemassvētkus. *giggle*
šodien vēl nedaudz tagad vakarā atgriezos pie pārbaudītām vērtībām. pie imanta ziedoņa un taureņu uzbrukuma. kaut kā tomēr šis pluss mīnuss vienīgais no skolas laikiem un literatūras stundām ko spēju lasīt un lasīt, vēl un vēl. kaut kā tomēr nevaru pateikt ardievu tiem saviem taureņiem. kaut kā tomēr viņi turpina atgriezties pat kad visus logus un durvis esmu aizvērusi. mani trakojošie taureņi. hmm..

***
ko nozīmē šis taureņu mākonis?
vai tas ir sveiciens vai uzbrukums?
varbūt mēs esam par lielu savā viengabalā un traucējam rotaļu? varbūt zilonis tūliņ sadalīsies trīstūkstoš taureņos un arī nāks pār mums taureņu mākonī? varbūt ziloņi tikai izliekas par ziloņiem, bet patiesībā viņi ir milzīgi taureņu cietokšņi, taureņu milzīgi čemodāni?ko nozīmē šis taureņu uzbrukums? varbūt taureņi ir brīvas un nepakļautas minūtes, kaut kādi stundu atlikumi, kas rāda, ka laiks nav taisngaitas un tas var izlausties no stundu apļa un mētāties pļavā pēc savas patikas? tā būs, tā būs! mēs esam tuvu patiesībai: taureņi ir sekundes. un taureņu mākonis ir brīvs laiks, un taureņu svaidīšanās ir vienīgā viņu vērtība šai taisnvirziena pasaulē: viņi liecina, ka ceļš ir par taisnu, lai skaisti dzīvotu, un arī upe tek pārāk taisni. un arī putns ir par nekustīgu debesīs, lai saprastu brīvību.

***
es izlūdzos vienu brīdi miera šajā ņirboņā, apstāšanās brīdi, vienu sastinguma brīdi.
es izlūdzos nejust šos taureņus, neredzēt viņu krāsas, nedzirdēt čaboņu, es izlūdzos nesajust.
es izlūdzos ne negribēt viņus, ne gribēt — lai viņi ir, kā ir, lai es esmu, kā esmu.
lai es nemīlu viņus, vienu brīdi lai es nemīlu viņus, vienu mirkli lai viņi izlūst man, izgaist un es palieku viens vienīgs.
es izlūdzos vienu brīdi, lai es palieku viens vienīgs — taureņu vidū brīvs bez taureņiem.
ak, es trenēju savu redzi, lai es varētu neredzēt. es modinu savu dzirdi, lai es varētu nedzirdēt. un es izlūdzos sev vārdu, kas nesauc vārdā. saki, ka esmu apklusis. saki, ka esi apklusis. saki, ka ir kluss.

***
kastaņu sveču laikā atnāca taurenis un prasīja, kam šīs pilis pieder. es teicu: tās ir pavasara pilis un drīz varbūt nodegs.
nu, teica taurenis, kamēr nedeg, mēs tur padzīvosim. es teicu: bet, kad nodegs, paliks tikai pelni.
nu, teica taurenis, visas tās krāsas uz mūsu spārniem — tie jau arī ir tikai pelni no pilīm, kas nodegušas.

***
mēs vienmēr dzīvi nokavējam
kad skrienam pakaļ kādam vējam
jo nozīmes nav nākotnējam
ne arī vakarējam
bet tam, ko tieši tagad ejam
ar mūsu pašu labām sejām
tai gaismai, ko mēs tagad lejam.

***
nekas nekur nav taisnveida.
es esmu vējš, tu esi kleita,
un brāzieni, un pusnopūtas,
un virpuļi – ir mūsu jūtas.
var būt, ka tie nav uzbrukumi,
bet skaisti pārtopoši dūmi,
un taurenītis, vēja nests,
mums ir kā liktens nolikts tests.

***
te dzīvo teātra tauriņi. viņi dzīvo tikai šovakar.
viņi elpo parfīmus un čaukst kā konfektes starpbrīžos.
tad viņi vēl uzpeld ar aplausiem līdz lustrai un pāri galvām gāžas uz garderobi, kur viņus vēl pēdējā atspulgā kā numuriņus padod garderobistei, kas tos apmaina pret botēm, cepurēm un kažokiem. katru vakaru, pie garderobes āķa pakārti, viņi mirst.
[mm. šis ideālas sajūtas izraisa manī.]

***
kāpēc taureņi skrien svaidīdamies?
viņi mētājas no brīvās sekundes brīvajā.
viņi meklē atbrīvoto laiku.
viņi manevrē no nesamocītās sekundes nesamocītajā.
tie brīvus brīžus meklē, brīvus brīžus, no kuriem
sanāk atbrīvotais laiks.

***
bet varbūt tie ir Dabas Lielie Smiekli.
un daba nesmejas caur ziediem, ne caur augļiem, bet viņai uznāk taureņi kā smiekli un – vienkārši – šai zemei smejas sirds?

***
vienu dienu mans taureņu albums bija pazudis no manām atvilktnēm. es sapratu – kāpēc.
es biju uzzinājis kaut ko, ko man neklājās zināt.
manā albumā bija senmeklētās taureņu kartes.
man kļuva bail par savu drošību.

***
taureņi ir brīvi, un viņiem nav jāfotografējas. tikai brīvie nefotografējas. tikai brīvie negrib fotografēties.

***
es esmu taureņu lidlauks, pilni taureņu man pleci.

***
iet no mūstaureņiem prom uz cittaureņiem – pie taureņiem vēl lielākiem – virs saules.

***
nakts melnā cukurgraudā es nomierinos negribas vairs raudāt.

***

un cilvēcības augstākajās virsotnēs man ir bail – tur viss pārāk skaists.

***

nekas nekur nav taisnveida, pat zvaigznes zigu zagu krīt.

***
kad tu sapratīsi, ka taisne ir netaisna, tu sāksi dejot.

***
apturēt – tas nav zināt, paturēt – tas ir mocīties, dabūt ir – apstādināt.

***
es neesmu vairs dzejnieks. es biju vakardien.

***

tā manas atmiņas ar ziedoni un taureņiem šovakar ir galā. bet nekur jau viņi nepazudīs. tie turpinās maigi lidināties manās domās un dvēselē. mm. mani taureņi. ^____^

skan: noah and the whale – blue skies, paul tiernan - how to say goodbye, bethany joy galeotti of everly - mrs. scott.