Rāda ziņas ar etiķeti domas. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti domas. Rādīt visas ziņas

20111030

smuki mākoņi spilvenā manā.

tumblr_ltowkyASqq1qzprlbo2_500
dzīve ir kā smuku mākoņu kombinācija debesīs, tu nekad nezini, kad sāks līt, tu nezini cik ilgi tie aizsegs sauli, tu nezini uz kurieni tie aizslīd, tu nezini ko tie cenšas tev pateikt zīmējot debesīs baltās gleznas.. bet tu apzinies cik skaisti viņi ir no matter what.! dzīve ir piedzīvojums, kuru ir jāiemācās piedzīvot un galvenais ļauties tam, jo ir lietas, kuras nevajag analizēt ar logaritmiskām funkcijām vai ņūtona otro likumu. dažreiz gluži vienkārši vajag paspert pus solīti uz atpakaļu un ļaut visam satīties tā kā liktenis to ir iecerējis, gluži kā mazam laimes kamolītim (:
ir taču tik skaisti vienu rītu pamosties un saprast, ka viss pēkšņi ir savādāk.. labāk. varētu pat apgalvot, ka gandrīz tieši tā kā vienmēr ir gribējies un beidzot šķiet, ka viss ir pareizi. un iestājas tāds iekšējs miers, kad dzirdi vairs tik savu sirdi tikšķot mazliet paātrinātā ritmā un domās plosies vairs tikai tu. apkārtējās vienmuļās pasaulītes vairs nav, ir tikai smaids un tavs dzidri zilās bangojošās jūras acu skatiens.. un man paliek mazliet grūtāk elpot.!

šobrīd ir jāsaprot tikai viens – to, ka šajā 2011. gadā vairs atlikuši tikai nieka 2 mēneši, kuri paskries gaismas ātrumā, un pa šiem 2 mēnešiem ir jāpaspēj sadarīt visi nepadarīties dari.! jo 2012. gads ir jāsāk no baltas, jaunas un tīras lapas, ar lielām pārmaiņām ar sākumu visai pārējai dzīvei, ar laimi un smiekliem, ar brīvību rokas stiepienā un to būšanu mājās sajūtu, kas viss liekas tik pašsaprotams un burvīgs (: ..bet tagad, tagad ir jāpacenšas mazliet vairāk, lai to visu iegūtu, jo 2 mēnēši ir sooooo tā visa vērts.! ja vien jūs zinātu mani mīļie, cik ļoti es gaidu jauno gadu ar jānvāri, jo es zinu, ka būs patīkamas pārmaiņas un beidzot es pat varētu apgalvot, ka tiks atrasts tas prieks par laimīgām beigām vai vismaz tā sākuma punkts tālākai līniju savienošanai, murrr (:
jā.! man patīk būt tieši tur, kur šobrīd atrodos un tieši ar tiem cilvēkiem apkārt, kas šeit šobrīd ir, jo laimes pareizo formulu nevar izskaidrot ar formulu, tas ir jāpiedzīvo un jāieelpo.!! turpinam priecāties par smukiem mākoņiem mazie un atceramies reizi pa reizei arī ielepot laimi, tas ir tā vērts ^___^
p.s. - the kiss is a lovely trick designed by nature to stop speech when words become superfluous.

20110925

kastaņu paslēpes tavās rudens krāsaino lapu kabatās.

6177825834_d35781ba42_z_large
lēni iekrāsojas zaļās koku galotnes un ikdienā arvien vairāk staigāju pa rudenīgi krāsaino lapu paklāju, un kabatās pārcilāju brūnos kastaņus, kurus iemainīšu par kaut vienu tavu domu saulainos svētdienu rītos (: .. ir pienācis rudens, mans draugs. mans rudens, tāds krāsiņām apvīts un mazliet melnaholisks, ar burvīgiem krāsaino lapu virpuļiem vējainās dienās un siltu tēju sēžot uz savas jaukās palodzes vērojot mazās lietus lāses spēlējoties aiz mana loga, un viegli satraucos par tām gluži kā māte vērojot savus bērnus rotaļājoties pie mājas durvīm pārāk tuvu blakus esošajam ceļam. un vēl es spēlēju paslēpes ar kastaņbērniem savās kabatās, kur rudens nostaļģiskā elpa tos ieaijā jaukā miedziņā.. jā, pasapņot jau ir skaisti, it īpaši rudenī (:
jā, es mainītu vienu tavu domu pret sauju savu dārgo un cītīgi lasīto brūngano kastaņu. jā, šādu barteri es piedāvāju sev pašai vēlos rudens vakaros, kad gribas saprast notiekošo, kad gribas gluži vnk saprast.. kāpēc gan ir tā, ka mēs kādu tā pa īstam novērtējam tikai tad, ka šī cilvēka vairs nav mūsu dzīvē. kāpēc mēs saredzam to visu patieso, tikai tad, kad esam sajutuši to, kas mums galīgi netīk. kāpēc mēs tiecamies pēc kkā tāda, kas ir gaismas gadu attālumā un īsti nenāktu mums par labu, bet neredzam to, kas stāv mums acu priekšā un diezgan ideāls. kāpēc mums vienmēr vajag sarežģīt to, kas ir viegls pēc savas būtības, un atvieglot to, kas sarežģīts. tā vien šķiet, ka mums vienmēr visu nepieciešams apgriezt kājām gaisā un izbaudīt to tā, pirms saprotam to, ka ne par velti gravitāte mūs tur ar abām kājām cieši pie zemes for our own good.!
atgriežoties pie pašas pirmās un svarīgākās domas, par cilvēku nenovērtēšanu, es varu teikt tikai vienu – i know how it feels.. after all this time es apzinos, ka kļūdījos, bet es arī saprotu, ka tad es vēl biju maziņa savās domās, es biju maziņa savā saprātā, un es noteikti nespēju novērtēt to, ko es tagad novērtēju dzīvē kā tādā. tagad es apzinos, cik lielisks tu bijis arī ar visiem saviem dažiem mīnusiem, jo neviens jau mēs neesam īsti perfekts. tagad kad mana dzīve rit jau 21mo gadu, vērtības ir smagi mainījušās un tāds cilvēks kā tu ir jātur cieši, jo tu rūpējies un esi blakus; tu liec smieties un zini, ka ģimene nāk visam pa priekšu no matter what; tu arī zini, kas ir dzīve un kā tā spēlējas ar cilvēkiem, jo tu arī esi ticis dragāts; tu esi kāds kuram gribētos pamosties no rītiem blakus un apzināties, ka jā – dzīve mēdz būt skaista; tu tik ļoti labi satiec ar bērniem, ka for sure tu būtu lielisks tēvs; un vienmēr, kad pa radio sāk skanēt train dziemsa – marry me, tu ienāc man prātā (: esot tur kur es pašlaik atrodos savā dzīves ceļā, es saprotu to, ka muļķošanās un having fun un spēlītes un viss cits ir great, bet ne pietiekoši, tas sāk kļūt nogurdinoši un apnicīgi, un pat garlaicīgi. dažreiz tas viss ir all good, kad gribas atpūsties no dzīves rutīnas un apkārt esošās negativitātes, bet pamatu pamatos tomēr vislabākā dzīves mācība still ir – to love and be loved in return [ilgtermiņā]. un yeah, “the only thing worse than missing someone, is wondering what there was to miss” - es esmu on this page.. visnotaļ stulba sajūta es jums teikšu, tāpēc nedariet tā, mācieties no manām kļūdām – novērtējiet to, kas jums ir tagad, lai vēlāk nav žēl..

pēc šī esmu sev parādā aptuveni 4as saujas kastaņu, ko sabērt savās rudenīgi krāsainajās lapu kabatās, un iet ārā lietus peļķēs palēkāt tā no sirds, lai domu kastaņi pār manām basajām pēdām mirtu savādāk, bet pašu pēdējo brūngano kastani es dāvāšu Tev, kā solījumu ^___^ murrr.
skan: damien rice – amie.

20100621

101 noskaņa šodienai.

tumblr_l49a8pScRO1qa2w9ko1_500_large
manai šodienai ir 101 noskaņa. jūs prasīsiet varbūt kāpēc tieši 101, ņu tas skaidrojams ar to, ka šodien gaisā gāja jaunais radio 101, kas bija ilgi un ar nepacietību gaidīts vismaz manās sarkanajās zemeņu sienās un dvēselītē. tāpēc šodien pamodos ar radio 101 skaņām, kuras mani pavadīja visu manu šodienu un ikkatru mazo mirklīti un turpina to vēl joprojām darīt. un ziniet, esmu sajūsmā. pirmo reizi ir prieks ieslēgt radio [ņu jeb pareizāk būtu teikt skatīt radio dzīvajā video] un izdzīvot cauri katrai dziesmai, jo lielākoties prieks ir par katru spēlēto dziesmu, kas ir diezgan ļoti manā gaumē. ņu burvīgi, ko gan lai es citu saku, manā dzīvē ir ienājusi radio ēra pateicoties šiem burvīgajiem puišiem, kuri šodien izsapņoja savu sapnīti un no radio uz papīra pārvērta par radio dzīvē. apsveicu un paldies ļoti liels viņiem. novēlu garu un laimīgu radio 101 dzīvi un, lai superīgās dziesmas viņiem neaptrūkstas nekad. bet man smaids. ^_____^

vēl šodien pabiju pie māsīcas darbā, jo aiz diezgan draņķīgā laika, kas dzīvojās šodien ārā negribējās tā pat īsti neko darīt. tāpēc nolēmu aizdoties pie māsīcas uz pāru uz pāris minūtītēm, jo tuvu man pie mājām, taču beigās pāris pinūtītes pārvērtās 6 stundās. jā 6 stundās, tas viss tikai tāpēc, ka pārā ienāca 2 interesanti cilvēki un aizgāja visdažādākās sarunas. it īpaši ar vienu no viņiem es atradu labu domu kontaktu neskatoties uz to, ka šis cilvēks bija par mani 10 gadus vecāks tomēr jauns cilvēks sirdī, taču ar ļoti filozofisku un psiholoģisku domu gājienu, kurš vienmēr mani ir fascinējis. tika skartas visdažādākās tēmas, sākot jau ar mašīnām un festivāliem līdz beidzot ar reliģijām, dievu, izgudrojumiem un vispār dzīves veidu un domāšanu. burvīgi. dažas lietas ko šis cilvēks pateica patiešām iekrita manās domās un tur nosēdās, tagad būs ko mazliet apdomāt. un vispār priecē, ka vari randomlī satikt bārā svešu cilvēku un atrast tik labu domu saikni, kur tavas domas ir gandrīz vai identiskas otram cilvēkam un turklāt vēl sarunu gaitā uzzināt, ka šis cilvēks ir mācījies reiz RAĢos. mja, small world. turklāt man visu laiku tika uzsaukts alus, kas arī bija diezgan jauki no māsīcas puses. un dzīve bārā bija daudz saulaināka nekā aiz loga, kur bija diezgan aizdomīga veidola lietus paveids. jā jauka diena man izvērtās. visnotaļ interesanta un negaidīta. *sun*

turklāt pie šodienas pozitīvisma vēl jāmin, ka mani foršie portugāļi šodien uzvarēja z-koreju ar 7:0 futbolā. un mans mīlulītis ronaldo iesita vienus dēmn smukus vārtus. bet vēl vieni bija diezgan funny, ņu tie kur bumba trāpīja skaisti, jo skaisti pa augšējo vārtu štangu, pat viņš pats sasmējās. mm, šodienas mazie prieciņi. ^^

mājās devos ap pus8 vakarā zem zaļa liela lietussarga pa smuko aleju gar stradiņu slimnīcu, klausījos radio 101 un smaidīju neskatoties uz to, ka lija lietus un cilvēki man apkārt uz ielas bija diezgan pelēki un sabozušies un šķiet, ka dusmīgi uz visu plašo pasauli. tā vien gribējās kā sākt skaļi smieties dēļ tā, ka cilvēki nespēj atrast skaisto un burvīgo noskaņu, kas piemīt šodienai. skumji par viņiem, bet prieks par sevi, jo tas nozīmē, ka paliek vairāk prieka man un es jau nu pavisam nemaz neiebilstu. murrr.
tagad ir tāds patīkamais lietainā laika nogurums. galvā rosās domas domiņas un lielā olu liķiera saldējuma kaste man blakus tā vien gaida, kad pabeigšu šo ierakstu, lai varētu nodoties mūzikas jaukajām skaņām no 101 frekvences un grāmatas lasīšanai. šovakar kā nekā tomēr jādodas laicīgi čučēt, jo rīt nozīmīga diena, kura vairāk vai mazāk izšķirs manu turpmāko vasaru, gadu, utt. ņu kkā tā.

saldus laimīgos sapnīšus mīlulīši. un no radio 101 jums iesaku trīs dziesmiņas kuras man pa šodienu jeb tieši precīzāk par toma grēviņa vakaru nosēdās manā pozitīvisma kastītē, un tās būtu:
~ Baz Luhrmann – Everybody’s Free
~ Devendra Banhart – At The Hop
~ Mercury Rev – The Dark Is Rising.

20100320

es puķainā kleitā pavasari noplūcu.


mmm. saule. siltums. sestdiena. pavasaris. beidzot. ^_____^
kāds beidzot pārdevis ziemu pavasarim. cik jauki. šodiena tā vien šķiet kā saulstarojas no visām 4 debess pusēm. no rīta pamostoties telefonā bija miljons sms ar sveicieniem par pavasara iestāšanos, tā jauki. paldies visiem. :* tagad sēžot pie datora kārtējo reizi neko neredzu ko rakstu tāpēc piedodiet par kļūdām, ja nu kas. saulīte mani mīl un ir tik jauka pirmā pavasara diena. daudz laimes starp citu jums visiem šodienā. *sun* wāā, drīz pavisam pavisam drīz jau varēs pie atvērta loga sēdēt uz palodzes vēlos vakaros un rakstīt vai pīpēt vai apdomāt dienas ritmus. bet varēs. tie ir mani mīļākie dienas mirkļi siltajā sezonā. pat mīļāki par svētdienu rītiem, jo tie patiesībā ir mīļi tikai ziemotajā sezonā, tā ka šķiet šodien svētdienu rītiem lēnām jāsāk teikt ardievu. bet tas nekas. (: un vispār man dikti gribas ballīti, bet dārza ballīti ar grillu un alu un sēdēšanu saulītē un foršām lietām. jā, arī tas drīz būs.

šodien saņēmu arī no ebay savus jaunos tunelīšus un viņi ir tik sasodīti piemīlīgi ar savām zvaigznītēm. murrr <3. unun viņi ir no taizemes sō tas ir vēl kūlīgāk. jessjessjess. šodiena šķiet staro prieku un laimi kā mazs vērtīgs dimantiņš. :3

mazais sad par to, ka vakardien beidzās skins. vienīgais seriāls kuram es biju pieķērusies tā patiešām no sākuma līdz beigām un kurš ir faking awesome. un man patīk ka viņi sezonu stāstus vienmēr nobeidz tā, ka neko patiesībā nevar saprast. nu tā, ka tālāko sižetu katrs var izdomāt tā kā pašam gribas un tas ir tik great. tagad jāgaida līdz nākošajam gadam un jaunam stāstam ar jauniem tēliem. mm, kaut ātrāk paietu šis gads.

es šodien no rīta arī atsāku rakstīt un tas mani tik ļoti ir uzlādējos. vnk wāāā. ^____^ šķiet, ka pavasaris dara brīnumus un tā ziemas patiešām jau bija kļuvusi ļoti nomācoša un drūma. bet šodien domas raisās un tinās un dzen savus mazos zaļos asniņus braši. un tas sō vienradžuōsōm. bet tagad būtu lēnam jātaisās un jāaizdodas uz centru padarīt lietiņas. un pabūt ārā pirmajā pavasara dienā. ieelpot jauno pavasari savās plaušās un iemitināt viņu savā galvā. mm, kas var būt labāks par to. ^^ gribas savilkt pavasarīgas lietas un košas krāsas un saulstaroties. jā, tā arī darīšu. čiv, mazie pavasara putniņi. :*

meklējiet mani ar saulītes stariņiem spēlējoties un pa peļķēm lēkajot. šodien ar savām melleņu acīm skatīšos uz pasauli un smaidīšu, jo šodien sākas jauns posms iekš 2010. un par to ir jāiedzer pirmais pavasara alus šovakar. murrr =^_____^=

20100223

i think we're snowblind.

mOLZv5jkWqvscxu2LOcfsw8xo1_500_large

he's taking my throat
you're melting my hands
you cause me to wonder as much as i can
i feel it all over
its starting to lack
were spinning our wheels so much
that its hard to turn back
oh, but when the night falls down on this place
i will be the one to hold you
when the tears run down your face.
ahh. dažreiz aizdomājos par to patiešām, ka cigaretes nemaz neizraisa tādu atkarību, vai alkahols, nu vismaz man ne. nezinu vai tas patiešām pateicoties manai asinsgrupai vai citu iemeslu dēļ, bet jā vienīgais, kas manī izraisa atkarību ir cilvēki. šovakar aizrunājoties ar kādu cilvēki man smadzenēs kāds paspēja pielīmēt post-it zīmīti ar tekstu: akdievs drīz būs marts. mūsu marts. un 28.martā būs jau 4 gadi. džīz mīļie, 4 gadi. jau. it freaks me out. seriously.!

bet atgriežoties pie atkarību tēmas, tad mh esmu atkarīga no mīlestības pret kādu cilvēku vai pat diviem. nu vnk es nespēju to kontrolēt. un tad ir tādas mazās mīlestībiņas, kas atskrien un aizskrien un viņām ir tāda dzīve, gluži kā nākošā rīta devas, un patiesībā labi, ka tā. būtu skumji viņas saraudināt, pasakot, ka man nav laika. jo laika patiešām nav tādām muļķībām pašlaik. *sun*

..un vienmēr atcerēšos to nakti. nu to skaisto vasaras/rudens nakti. ar silto lietu nakts vidū. tevi. un cigareti. un mieru, kad varēja dzirdēt tik vien kā klusuma smieklus un mūsu sirdspukstu deju. nu tā bija tā īpašā nakts. tā, kura ir tikai vienreiz. pēc tam ir tikai skaistas atmiņas, ja esi no tiem cilvēkiem, kas iemūžina šādus mirkļus. un ja nespēj aizmirst savas atkarības..

un vispār jau ir vēls. jādodas čučēt. pietiks gremdēties atmiņās. pietiks runāties ar seniem cilvēkiem. un pietiks. vnk pietiks.. bet es vēl joprojām vēlos tevi, tumsu un nakti. un vēl šo to. un jā esmu laimīga dzīvojoties savā bēniņu pavasarī, kurš iemitinājies manā galvā. atliek vien noslaucīt zirnekļu tīklus un acis redz lietas pavisam savādāk. ak, šis pavasaris. *sun* ak, šīs domas. *giggle*

mm, atkarība. ^______________^


skan: rob thomas – cradlesong, rob thomas – snowblind.