Rāda ziņas ar etiķeti lietus. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti lietus. Rādīt visas ziņas

20110925

kastaņu paslēpes tavās rudens krāsaino lapu kabatās.

6177825834_d35781ba42_z_large
lēni iekrāsojas zaļās koku galotnes un ikdienā arvien vairāk staigāju pa rudenīgi krāsaino lapu paklāju, un kabatās pārcilāju brūnos kastaņus, kurus iemainīšu par kaut vienu tavu domu saulainos svētdienu rītos (: .. ir pienācis rudens, mans draugs. mans rudens, tāds krāsiņām apvīts un mazliet melnaholisks, ar burvīgiem krāsaino lapu virpuļiem vējainās dienās un siltu tēju sēžot uz savas jaukās palodzes vērojot mazās lietus lāses spēlējoties aiz mana loga, un viegli satraucos par tām gluži kā māte vērojot savus bērnus rotaļājoties pie mājas durvīm pārāk tuvu blakus esošajam ceļam. un vēl es spēlēju paslēpes ar kastaņbērniem savās kabatās, kur rudens nostaļģiskā elpa tos ieaijā jaukā miedziņā.. jā, pasapņot jau ir skaisti, it īpaši rudenī (:
jā, es mainītu vienu tavu domu pret sauju savu dārgo un cītīgi lasīto brūngano kastaņu. jā, šādu barteri es piedāvāju sev pašai vēlos rudens vakaros, kad gribas saprast notiekošo, kad gribas gluži vnk saprast.. kāpēc gan ir tā, ka mēs kādu tā pa īstam novērtējam tikai tad, ka šī cilvēka vairs nav mūsu dzīvē. kāpēc mēs saredzam to visu patieso, tikai tad, kad esam sajutuši to, kas mums galīgi netīk. kāpēc mēs tiecamies pēc kkā tāda, kas ir gaismas gadu attālumā un īsti nenāktu mums par labu, bet neredzam to, kas stāv mums acu priekšā un diezgan ideāls. kāpēc mums vienmēr vajag sarežģīt to, kas ir viegls pēc savas būtības, un atvieglot to, kas sarežģīts. tā vien šķiet, ka mums vienmēr visu nepieciešams apgriezt kājām gaisā un izbaudīt to tā, pirms saprotam to, ka ne par velti gravitāte mūs tur ar abām kājām cieši pie zemes for our own good.!
atgriežoties pie pašas pirmās un svarīgākās domas, par cilvēku nenovērtēšanu, es varu teikt tikai vienu – i know how it feels.. after all this time es apzinos, ka kļūdījos, bet es arī saprotu, ka tad es vēl biju maziņa savās domās, es biju maziņa savā saprātā, un es noteikti nespēju novērtēt to, ko es tagad novērtēju dzīvē kā tādā. tagad es apzinos, cik lielisks tu bijis arī ar visiem saviem dažiem mīnusiem, jo neviens jau mēs neesam īsti perfekts. tagad kad mana dzīve rit jau 21mo gadu, vērtības ir smagi mainījušās un tāds cilvēks kā tu ir jātur cieši, jo tu rūpējies un esi blakus; tu liec smieties un zini, ka ģimene nāk visam pa priekšu no matter what; tu arī zini, kas ir dzīve un kā tā spēlējas ar cilvēkiem, jo tu arī esi ticis dragāts; tu esi kāds kuram gribētos pamosties no rītiem blakus un apzināties, ka jā – dzīve mēdz būt skaista; tu tik ļoti labi satiec ar bērniem, ka for sure tu būtu lielisks tēvs; un vienmēr, kad pa radio sāk skanēt train dziemsa – marry me, tu ienāc man prātā (: esot tur kur es pašlaik atrodos savā dzīves ceļā, es saprotu to, ka muļķošanās un having fun un spēlītes un viss cits ir great, bet ne pietiekoši, tas sāk kļūt nogurdinoši un apnicīgi, un pat garlaicīgi. dažreiz tas viss ir all good, kad gribas atpūsties no dzīves rutīnas un apkārt esošās negativitātes, bet pamatu pamatos tomēr vislabākā dzīves mācība still ir – to love and be loved in return [ilgtermiņā]. un yeah, “the only thing worse than missing someone, is wondering what there was to miss” - es esmu on this page.. visnotaļ stulba sajūta es jums teikšu, tāpēc nedariet tā, mācieties no manām kļūdām – novērtējiet to, kas jums ir tagad, lai vēlāk nav žēl..

pēc šī esmu sev parādā aptuveni 4as saujas kastaņu, ko sabērt savās rudenīgi krāsainajās lapu kabatās, un iet ārā lietus peļķēs palēkāt tā no sirds, lai domu kastaņi pār manām basajām pēdām mirtu savādāk, bet pašu pēdējo brūngano kastani es dāvāšu Tev, kā solījumu ^___^ murrr.
skan: damien rice – amie.

20110901

the great summer of ‘11.

summer feeling.
sveiciens visiem 1. septembrī, kam 1. septembris ir patiešām 1.septembris, bet pārējiem atvadu sveiciens no vasaras, kas nu mūs lēnām, bet ar pavisam lieliem soļiem pamet uz gariem, tumšiem un aukstiem mēnešiem, ehh..
šeit nav rakstīts jau visu vasaru, bet mīļie nedomājiet, ka esmu par jums aizmirsusi, gluži vnk šajā vasarā nebija laika, būt šeit vai atcerēties ikdienā, ka kaut kas šāds būtu jādara. šī vasara bija pārlieku pilna ar notikumiem, piedzīvojumiem, jaukumiem, ballītēm un lieliskiem mirkļiem ar tik pat lieliskiem cilvēkiem (: kad gluži vnk dzīve ir pārāk laba, lai tērētu minūtes par to rakstot nevis izdzīvojot.! es ceru, ka jūsu 2011 vasara bija as much awesome as mine (: tagad.. tagad gan laiks atgriezties realitātē un pie darba, skolas, mācībām (mocībām), negulētām naktīm, utt.
vasara kopumā bija tāda viena milzīgi liela burvīgu krāsu palete, protams ar visu pozitīvo un negatīvo, jo galu galā dzīvei taču jābūt līdzsvarā (: ar iedzīvošanos otrajā pilngadībā (21) un beidzot patiešām īstu dz.d. sajūtu, kāda sen nebija bijusi un tas viss pateicoties jaukajiem cilvēkiem, kas man ir apkārt. vēl protams, ar tādu svarīgu faktu, ka Miss Jū-Es-Ēj – Guna Začeste ir beidzot pēc vesela gada atgriezusies pie mums MĀJĀS^^ un visādiem citiem sīkumiem un pozitīvismiem, kurus uzskaitīt jau īsti nav jēgas, jo mirkļi ir noķerti, izdzīvoti un palaisti brīvībā, tieši tur kur viņiem jābūt..
šodien izdomāju, ka ir īstā diena, lai atgrieztos šeit un uzsāktu jaunu ieskatu uz nākošajiem mēnešiem mūsu ne visai pārāk mīlētajā ziemā. 1. datums ir sākums visam, un savā ziņā arī sākums rudenīgajiem laikapstākļiem un tai rudens noskaņai, kas jau kādu laiku pavisam nemanāmi cenšas iezagties manī.. protams, nevaru sūdzēties, rudens man pavisam noteikti tīk, bet jāatdzīst, ka šogad atvadīties no jaukās vasaras ir grūtāk nekā līdz šim bijis, laikam sāku pieķerties vasaras sajūtām arvien vairāk (:
šodien kkur starp rudenīgajām lietus lāsēm un vasarīgajiem saules stariem, es pieķēru sevi atkal aizdomājoties par dzīvi un tās vēl joprojām neizdibināmajiem mazajiem celiņiem. šīs vasaras sākumā mani nevarētu teikt, ka patīkami pārsteidza, bet pārsteidza kāds cilvēks, kurš pirms mazliet vairāk kā gada man lika smagi vilties (lai arī kādi argumenti tam tagad ir likti pretīm, tas tomēr nemaina faktu, ka tas notika at first place). es izlēmu, ka šim cilvēkam jādod otrā iespēja, jo galu galā visi tādu ir pelnījuši, lai kā arī nebūtu bijis viss pirmajā reizē. lai gan vairāk par visu mani bīdīja un bakstīja tā interese – why are you back & acting like nothing happened.?! - un man pa visām varītēm vajadzēja to noskaidrot, jo galu galā two can play this game. un tas liek aizdomāties par to, vai mēs vispār kādreiz īsti beidzam spēlēt spēles.?! jo tiklīdz viss šķiet labi vai pat pārāk labi, mēs to sākam apšaubīt un radīt neeksistējošas lietas un darīt visādas muļķības, lai visu mazliet atdzīvinātu un atkal pārvērstu spēlē.. kurā agrāk vai vēlāk kāds vienmēr cieš. kādēļ gan mums tas vajadzīgs, dažreiz es to patiešām ļoti nesaprotu, bet laikam jau, ka tā vnk ir cilvēku daba, kas daļēji ir dzīvnieka daba.. atgriežoties pie mana vasaras cilvēka ir jāmin tas, ka šoreiz es tam piegāju ar mazliet citādu metodi un ja jau cilvēks patiešām vēlējās atgriezties manā dzīvē, tas šoreiz pēc pilnas programmas, nevis kā pirmajā reizē, kad tā īsti par šo cilvēku zināju tikai faktos, ko varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem un lai arī cik skaisti toreiz viss arī nebija, šoreiz tas vairs nederēja. šoreiz vajadzēja sākt pa pareizam un būt draugiem at first, patiešām uzzināt lietas vienam par otru, saprast kādi cilvēki esam. man svarīgi bija arī iepasīztināt tevi ar gandrīz visiem maniem mīļākajiem draugiem in my life, un mani pavisam noteikti priecēja fakts, ka they like you un ka tev patīk viņi, ka you guys get along un laugh, un ka varu ballītē tevi atstāt ar viņiem un apzināties, ka nepazudīsi kādā stūrītī alone, bet gan runāsies ar viņiem un viņu draugiem, un būsi just funny (: tas patiešām daudz ko nozīmē, bet then again.. kāpēc es jūtos tā, ka still kkas trūkst. kāpēc vēl joprojām ir lietas, ko esmu tev piedevusi, bet nevaru aizmirst.?! laikam jau tas ir mans big issue un es nespēju vnk beigt piedurties un likt tev justies vainīgam par to visu kas bijis, es gribu, bet nespēju.. tas viss mazliet liek aizdomāties par to, ka neskatoties uz to, ka most of the time tu esi jauks un mīļs un šodreiz es actually zinu tevi kā cilvēku, vai mums kādreiz varēs būt kaut kas vairāk par vienkārši being good friends.?! vismaz no manas puses.. jo atmiņu gluži vnk izdzēst nevar.. un es nezinu ko, lai ar tevi iesāk.. jo es gribu ļauties, tām jaukajām sajūtām un tiem taureņiem.. ..bet, ir kkāds BET, kas mani attur no tā visa, un tas šķiet nekur netaisās pazust tuvākajā laikā. ehh, dzīve, mana dzīve tu atkal man radi galvas sāpes.
on the other hand, es zinu, ka pati esmu sadarījusi nesmukas lietas attiecībā uz kādu citu cilvēku. un tieši tā iemesla dēļ, es vēlos šo cilvēku satikt, lai izrunātos, lai atbildētu uz pilnīgi visiem jautājumiem, lai censtos, vismaz censtos dot kkādas atbildes par visu, jo pati esmu sajutusi uz savas ādas kā ir tad kad nezini.. nezini pilnīgi neko. un gluži vnk sāc sevi sagraut no iekšpuses.
to es nenovēlu nevienam, it īpaši šim cilvēkam. viņa vienīgā kļūda bija iemīlēties manī brīdī, kad es pati biju sagrauta un mēģināju sevi salikt atpakaļ pa maziem maziem gabaliņiem, un būt tāda taureņa tornādo epicentrā nevienam nenāk pa labu, lai arī cik labi nodomi būtu – tu tiksi parauts līdzi un izpostīts.. un that’s what happened.. un es tā negribēju.. no sirds. šis cilvēks bija patiešām diezgan perfekts, bet visu labo, kas mums varētu nākt par labu mēs jau apzinamies tikai tad, kad ir jau daudz par vēlu, vai kad esam to salauzuši. es patiešām ceru, ka man tiks dota šī iespēja satikties ar šo jauko cilvēku, izrunāties, pasmaidīt un galu galā nebūt tam cilvēkam, kuram pēc 5gadiem tu gribētu piezvanīt tikai tāpēc, lai pastāstītu cik awesome tava dzīve ir tagad un, ka tu priecājies, ka i’m not in it. es negribu, lai tā viss beidzas (:

jā, mans septembris ir iesācies tik pat krāsaini, kā noslēdzās mana vasara. ir daudz neatbildētu jautājumu, un beidzot ir mazliet piebremzēts un padomāts par dzīvi, jo beidzot tam ir laiks. jo cik tad tā vienkārši var skriet un cerēt neatdurties, vai nesasisties. ir jau tomēr kkā viss piedzīvots un beidzot gribas salikt lietas pa plauktiņiem, un uztver visu mazliet nopietnāk. es protams, ar to visu nedomāju, ka tagad ir jābeidz izklaidēties un dzīvot dzīvi, nevis vnk eksistēt, bet gluži vienkārši apzināties prioritātes. apzināties, kas nāk par labu SEV at first place. un būt mazliet labākam cilvēkam pret tiem, kas tevi mīl un tev tic, brīžos kad pat tu pats sev netici – un tie ir your friends. :*
skan: Cary Brothers – Belong; Instrumenti - Pilnīgi Viens.

20110612

i would like to marry rain, someday.

tumblr_lmfa53lTTB1qgvsago1_500_large
vakar.. vakar es biju no visiem sirds dziļumiem laimīgs bērns. un tāds prieks un laime pateicoties lietum, negaisam un mazajām lietus lāsēm, kas mācas mirt savādāk. *sun*
tas bija tik patīkami jauki, kad vakar pērkona negaiss tāds īstais un pirmais šajā burvīgajā vasarā mani pārsteidza centrā nesagatavotu un no zilām debesīm. bija tik patīkami stāvēt starp lācplēša un ģertrūdes ielu un sajust mazās lietus lāses, kas maigi klauvēja pie ādas un saprast, ka nav jēgas skriet vai steigties meklēt jumtiņu zem kura paslēpties jo būsi cauri slapjšs tāpat. (: tā vietā tu paveries debesīs un pasmaidi cik plaši vien vari un nodomā – bring it on. un tad mazais lietutiņš parvēršas pamatīgā negaisā ar pērkonu un zibeņiem un daudz daudz lietus lāsēm kas gāžas kā ar spaiņiem un tevi maigi sadragā, bet viss ko tu spēj ir stāvēt lēni grimstot siltā peļķē asfalta vidū un no sirds smaidīt. tad es novilku pludmales čības un devos ar basām kājām pastaidziņā pa lāčplēša ielu lecot peļķēs un priecājoties. un tik patīkamas sajūtas, kad redzi pretim nākot cilvēkus bez lietussargiem arī ar basām kājām un milzīgiem smaidiem sejā, kuri tevi pamanot gluži tā pat kā tu viņus mazliet iesmejies, ahh bauda dvēselītei. ^___^ patīk redzēt tādus cilvēkus, kuri arī dievina lietu un tam uzsmaida, nevis iet saīgnuši un dusmīgi par to, ka tie galīgi izlijuši. un lietutiņš bija tik silts, nu pavisam silts gluži kā piens, murrr. tas bija viennozīmīgi tāds skaists mirklis, it īpaši, kad vēl galvā visu šo laiku ir tikai vien cilvēks kuram tad tu arī neskatoties uz lietu paņem telefonu un aizraksti – pasmaidi (:
tik žēl, ka tas effort netika laikam saprasts. un vispār maziet skumji cik ātri gan cilvēki dažreiz padodas attiecībā uz lietām, kas tiem teicas būt svarīgas. tā loģika par visu vai neko, ir tāda muļķīga, bet neiešu jau dusmoties, jo ja jau tik ātri padodas tad nav lemts un nav tā vērts, laikam.. go figure.!
labāk turpināšu priecāties par lietus lāsēm un negaisiem un būt totally in love with those moments, gluži kā mazs bērns un neko nepadarīsiet man. jā, es gribu apprecēt lietu, paldies. *sun* :D

20110518

es puķainā kleitā vasaru noplūcu.

tumblr_lla07uSM4a1qfbgpzo1_500_large[pagājušo nakti līdz ar lietus lāsēm radās atkal kāds mazais dzejolīšu kamolītis, baudiet..]

***
ar pretgaismām spēlējos
saulei rietot starp krītošām lāstekām,
cenšoties savus sapņus nesaplēst
un
pāri debess malai cerības neizbērt.

tur tās krīt
kā mūsu soļi pa vējam kaisīti,
tālu pasaulē skrieti
un
atpakaļ mājās vesti.

kur guļ mūsu krastā saules izdzerta jūra,
un
skumst kāpas sāļās pieskāriena devas,
bet es puķainā kleitā stāvot starp sēkļiem
cenšos jūru klēpī izraudāt.

skan: grafomāns – atvērtām acīm.

20100903

šī vakara epifānija.

tumblr_l7lwidcsSq1qayz4no1_500_large
[šis dzejolis jeb epifānija vai pat proza, dunno tapa šovakar dodoties mājās pa lietainu, lietainu ceļu..]

lietus lāses pār manu galvu šonakt neierasti smagi krīt,
kamēr gaidu zaļo gaismu vienatnē pie meln-un-balt svītrotā ceļa.
vēlāk ejot pāri akmens tiltam lēnām slejas mana pazaudētā dzeja,
netraucēta tā un sausa pat, kad manas pēdas peļķēs viesuļvētru taisa.
pie dzelzceļsliedēm stāvu es kamēr lietus vilciens garām trauc un klusumu ar skaņu jauc,
tad šķērsoju es sliedes lēnām, lasot plaukstā lietus lāses sabrauktās.
un kamēr vētra ārā nebeidzami plosās un jūru no krastiem ārā aicina uz zilajiem soliņiem spēlēties,
es esmu savās mājās jaukās un savās sienās sarkanās pavisam drošās.

arlabunakti.
[p.s. – piedodiet man par to, ka šeit sen nav rakstīts, bet pašlaik laiks man dārgs un nespēju ne minūti vējā laist.]

20100804

we sit with the same moon above us.

hellō, šovakar es jums veltu šo jauko un emocionālo dziesmu. trevor hall ir mans jaunākais atradums, kura dziesmas viennozīmīgi uz augusta beigām un vispār rudens periodā skanēs ļoti bieži. he is awesome. šī dziesma būs lielisks nobeigums šodienai, kas netīšām sagadījās esam mana birthday [bet par to es šeit uzrakstīšu rītdien]. baudiet dziesmu mīļie un izjūtiet to, ka rudens beidzot tuvojas, jo jau ir augusts – mans vismīļākais mēnesis. ^_____^

p.s. – vēl tikai pietrūkst lietus lāses uz manas palodzes šovakar..

20100621

101 noskaņa šodienai.

tumblr_l49a8pScRO1qa2w9ko1_500_large
manai šodienai ir 101 noskaņa. jūs prasīsiet varbūt kāpēc tieši 101, ņu tas skaidrojams ar to, ka šodien gaisā gāja jaunais radio 101, kas bija ilgi un ar nepacietību gaidīts vismaz manās sarkanajās zemeņu sienās un dvēselītē. tāpēc šodien pamodos ar radio 101 skaņām, kuras mani pavadīja visu manu šodienu un ikkatru mazo mirklīti un turpina to vēl joprojām darīt. un ziniet, esmu sajūsmā. pirmo reizi ir prieks ieslēgt radio [ņu jeb pareizāk būtu teikt skatīt radio dzīvajā video] un izdzīvot cauri katrai dziesmai, jo lielākoties prieks ir par katru spēlēto dziesmu, kas ir diezgan ļoti manā gaumē. ņu burvīgi, ko gan lai es citu saku, manā dzīvē ir ienājusi radio ēra pateicoties šiem burvīgajiem puišiem, kuri šodien izsapņoja savu sapnīti un no radio uz papīra pārvērta par radio dzīvē. apsveicu un paldies ļoti liels viņiem. novēlu garu un laimīgu radio 101 dzīvi un, lai superīgās dziesmas viņiem neaptrūkstas nekad. bet man smaids. ^_____^

vēl šodien pabiju pie māsīcas darbā, jo aiz diezgan draņķīgā laika, kas dzīvojās šodien ārā negribējās tā pat īsti neko darīt. tāpēc nolēmu aizdoties pie māsīcas uz pāru uz pāris minūtītēm, jo tuvu man pie mājām, taču beigās pāris pinūtītes pārvērtās 6 stundās. jā 6 stundās, tas viss tikai tāpēc, ka pārā ienāca 2 interesanti cilvēki un aizgāja visdažādākās sarunas. it īpaši ar vienu no viņiem es atradu labu domu kontaktu neskatoties uz to, ka šis cilvēks bija par mani 10 gadus vecāks tomēr jauns cilvēks sirdī, taču ar ļoti filozofisku un psiholoģisku domu gājienu, kurš vienmēr mani ir fascinējis. tika skartas visdažādākās tēmas, sākot jau ar mašīnām un festivāliem līdz beidzot ar reliģijām, dievu, izgudrojumiem un vispār dzīves veidu un domāšanu. burvīgi. dažas lietas ko šis cilvēks pateica patiešām iekrita manās domās un tur nosēdās, tagad būs ko mazliet apdomāt. un vispār priecē, ka vari randomlī satikt bārā svešu cilvēku un atrast tik labu domu saikni, kur tavas domas ir gandrīz vai identiskas otram cilvēkam un turklāt vēl sarunu gaitā uzzināt, ka šis cilvēks ir mācījies reiz RAĢos. mja, small world. turklāt man visu laiku tika uzsaukts alus, kas arī bija diezgan jauki no māsīcas puses. un dzīve bārā bija daudz saulaināka nekā aiz loga, kur bija diezgan aizdomīga veidola lietus paveids. jā jauka diena man izvērtās. visnotaļ interesanta un negaidīta. *sun*

turklāt pie šodienas pozitīvisma vēl jāmin, ka mani foršie portugāļi šodien uzvarēja z-koreju ar 7:0 futbolā. un mans mīlulītis ronaldo iesita vienus dēmn smukus vārtus. bet vēl vieni bija diezgan funny, ņu tie kur bumba trāpīja skaisti, jo skaisti pa augšējo vārtu štangu, pat viņš pats sasmējās. mm, šodienas mazie prieciņi. ^^

mājās devos ap pus8 vakarā zem zaļa liela lietussarga pa smuko aleju gar stradiņu slimnīcu, klausījos radio 101 un smaidīju neskatoties uz to, ka lija lietus un cilvēki man apkārt uz ielas bija diezgan pelēki un sabozušies un šķiet, ka dusmīgi uz visu plašo pasauli. tā vien gribējās kā sākt skaļi smieties dēļ tā, ka cilvēki nespēj atrast skaisto un burvīgo noskaņu, kas piemīt šodienai. skumji par viņiem, bet prieks par sevi, jo tas nozīmē, ka paliek vairāk prieka man un es jau nu pavisam nemaz neiebilstu. murrr.
tagad ir tāds patīkamais lietainā laika nogurums. galvā rosās domas domiņas un lielā olu liķiera saldējuma kaste man blakus tā vien gaida, kad pabeigšu šo ierakstu, lai varētu nodoties mūzikas jaukajām skaņām no 101 frekvences un grāmatas lasīšanai. šovakar kā nekā tomēr jādodas laicīgi čučēt, jo rīt nozīmīga diena, kura vairāk vai mazāk izšķirs manu turpmāko vasaru, gadu, utt. ņu kkā tā.

saldus laimīgos sapnīšus mīlulīši. un no radio 101 jums iesaku trīs dziesmiņas kuras man pa šodienu jeb tieši precīzāk par toma grēviņa vakaru nosēdās manā pozitīvisma kastītē, un tās būtu:
~ Baz Luhrmann – Everybody’s Free
~ Devendra Banhart – At The Hop
~ Mercury Rev – The Dark Is Rising.

lietus lāses pieskāriens.

tumblr_l416rfpRK01qbcd0to1_500_largehellō, mazie lietus dzīvnieciņi. ^___^
šovakar man uznāca maziet tāds liriskais vakars, kad klausos senas pavisam senas latviešu dziesmas,nevaru tā īsti paskaidrot ar ko tas saistīts, bet iespējas ar to, ka visu dienu tā smuki līst lietus, varbūt ar to, ka divas dienas pavadot mājās un praktiski neizkāpjot no gultas, jo ir taču pirmās divas oficiālās brīvdienas, kopš tika uzrakstīts pēdējais eksāmens 5dien, vai varbūt vēl kāda cita iemesla dēļ. bet ziniet, man tīk, jo latviešu senajās dziesmās ir tik skaisti vārdi un dziesmas ar dvēseli un būtību, nevis kā tagad..
un es dziedu līdzi. jauki tā sēdēt sveču gaismā, kad aiz loga līst lietus un dziedāt līdzi senām latviešu dziesmām, mm. iesaku. ^^
5dien vakarpusē pabiju nākotnē un nē es domāju to nākotni, kas atrodas dobelē. māsīca izlaidās un sasmējos par to, ka viņi dziedāja gluži to pašu dziesmu, kuru mēs izlaižoties no skolas – tikai tā – jā tā ir smuka dziesma. *sun* kamēr vecāki ēda kūkas un dzēra kafiju mēs ar māsīcu un viņas draudzeni madaru devāmies uz pilsētu paballēties, kur vispirms iztrakojāmies ar mašīnu, jo tas ir liels pluss lauku ceļiem, jo tur var atļauties ārdīties uz ceļa, tad protams, iepirkām alu, jo taču jānoskalo izlaišanās un tad devāmies pie māšicas draugiem, kuri ir kādai dārza mājai izrādās novīlējuši atslēhu un regulāri to uzlauž un ballējas, najs. :D tur bija daudz alus, forša mūzika un zemenes, mm. lai arī ilgu laiku tur neuzturējāmies, jo bija jādodas uz next ballīti, tomēr patrakojām atkal ar mašīnīti, dažs labs sēdēja uz kapota cits uz mašīnas jumta stāvēja un kkā tā trakojām pa zemes ceļiem. anyways, kad puiši bija tikuši pie šī sava prieciņa, mēs devāmies uz putu ballīti, kur ātri vien notināmies, jo bļe tāds sviests, seriously. pirmkārt, vieni vienīgi saldie un kkādas cacas, grr & otrkārt, kas par sviestu pati koncepcija kopumā, nesaprotu ko tajā foršu var atrast. tā nu uzkriezām ac/dc uz skaļāko, lai bērni pamācās, kas ir laba mūzika un devāmies prom. braucot mājās māsīca sabrauca ezi :DD [un šī daļa patiešām bija funny] kad viņa šokā sēžot mašīnā pīkstēja par to ka sabraukusi ezi, viņas draudzene izleca no mašīnas un ar entuziasmu skrēja skatīties un tik dzirdējām pa gabalu, ka tā taču esot tikai kurpe un tad bija daudz smieklu, jo šis bija super FAIL.! :DD tas bija jauks vakara noslēgums ^^

šonedēļ visādas lietas padomā un saplānotas grafikā, bet tad jau redzēsim, kas un kā beigās sanāks, jo ja tikšu pie iecerētā darba, tad ļoti iespējams, ka jāņi kā jāņi man nebūs, jo nāksies strādāt [un nav jau tā, ka es sūdzētos, es patiesībā būšu happy par to, jo es labāk esmu ar darbu un strādāju jāņos, nevis svinu jāņus un esmu bez darba :D]. un turklāt, nezinu nav kkā šogad patiesībā nemaz tās jāņu sajūtas, nu i mean tādas patiesas sajūtas.
sakarā ar universitātes beigām uz kādu labu laiku beidzot arī atliek laiks lasīt grāmatas, kuras šī gada laikā tika krautas kaudzītē, jo nekad tā īsti nesanāca laiks lasīt, nu es domāju lasīt ārpus universitātes materiāliem. tā + brīvlaikam par šo opciju.
vēl arī atliek daudz vairāk laika sakārtot savu dzīvi, jo biežāk var satikt šādus un tādus nozīmīgus cilvēkus, kurus bija grūti satikt mācību laikā, bet tagad tam ir laiciņš atrodams un cilvēki ir priecīgi par to, jo šķiet, ka bija pēc manis noilgojušies. un arī prieciņš man par laimīgiem cilvēkiem apkārt. (:

murrr, mh sentiments. gribas veco klasesbiedru ballīti. gribas satikt savus vecos minkas, jo viņi patiešām bija minkas, kas ņuadēja un šņāca un skrāpējās, bet bija mīļi un ir mīļi. jā, būs kkad pavisam drīz jāuzrīko. un būs jāparunā ar dagnīti par to, ka mēs varētu šoreiz viņu noorganizēt vai nu pie koža saldū, vai uz stokholmu ar nakti mūsu foršajā hostelī or aptiekā vai kkā tā. bet jā vajag kkad jūlija sākumā. yesyesyes. ^___^ un vispār vajag arī kursa noslēguma ballīti, bet tas šķiet mazliet daudz vairāk neiespējamāk nekā klasesbiedru party.

anyways šķiet, ka esmu iestrēgusi kkur starp debesīm un zemi. un es pat nevaru pati saprast kāpēc tā. laikam jau, ka prasās vnk izrauties no latvijas robežām. katru vasaru kkur ir būts un tas arī laikam ir tas, kas patur mani pie veselā saprāta [nu nosacīti]. jo patiešām varu apgalvot, ka elpot ārpus latvijas teritorijas ir daudz patīkamāk nekā šeit, tur viss ir pavisam savādāks, taču burvīgāks. jā, tieši tāpēc londona gaidi mani un tu jāni bāni arī, būs mums ballīte uz london bridge :P un barosim tās milzu vāveres parkos, hihi. *sun* miu. ^^

un šī dziesma jums vakara/nakts noskaņai. mīlu, jūsu daniela [tie kas zin sapratīs, kas ir daniela]. ^^

20100516

kad tu skumsti man tavas asaras acīs. /grafomāns/

tumblr_l286zgrhNg1qbq82no1_500_large
man ir ļoti ļoti ļoti iepatikušās grafomāna dziesmiņas. it īpaši viņa jaunā dziesma – pusnakts. tā ir vnk wāāā. ^____^ prieks, ka bucītis pazīst grafomānu, ja kādreiz gribētos viņu satikt, tad varētu es ar viņu visu sarunāt, great. *sun*

vakardienas rīts iesākās ļoti agri, jo bija jādodas uz AIESEC semināru @ stockholm school of economics in riga, kur kozis mācās. vispār tā ēka dikti smuka gan no iekšpuses, gan ārpuses. un viņiem pat ir balkoni, kas ir kūūl. un awesome gleznas pie sienām auditorijās, piemēram, tajā kurā bijām vakar bija grafitī stilā zīmēta puskaila meitene iekš zilām krāsām, vnk sexy.
AIESEC cilvēki viennozīmī ir super forši un tādi atraktīvi un smaidoši un smejas daudz, tas ir pozitīvi. un satiku arī niku no szf, izrādās viņa arī piedalās, jauki. vispār sapratu, ka konkurss ir super liels un, ka visitcamāk nemaz netikšu nekur, jo uz katru valsti praktiski vajag tik 1 cilvēku, izņemot kazahstānu, kas tagad ir polijas vietā – tur vajag 2 cilvēkus. par horvātiju vispār vēl nebija info, taču jā visticamāk, ka arī tik 1 cilvēks. un mēs bijām kopā kādi 15-17 cilvēki, kas pieteikušies, tātad uz kādām 5-6 esošām vietām. ņu jā, crazy, bet ceru, ka intervijā nākoš6dien man ies labi un tomēr būs cerībiņa. taču ja arī nebūs, tad noteikti izlēmu iesaistīties šajā organizācijā jo viņiem šovasar un vispār šogad būs vēl daudz lielu projektu un PBoX’es, kas izklausījās super un varēs iepazīties ar daudzu citu valstu cilvēkiem un veidot kontaktus. un jauki, ka arī viņi ir super laipni atvērti jauniem cilvēkiem, kas grib iesaistīties, tik jābūtt aktīviem un kkas jādara. un jābūt mērķim. man jau ļoti iepatikās tā meitene jūlija, kas bija vnk hiperaķtīva un kura ir atbildīgā par visiem projektiem un tādām lietām un gribētos iesaistīties tieši viņas komandā, praktiski viss AIESEC ir balstīts uz komandu darbiem un galvenais ir atrast to, kas tev patīk un ko tev būtu prieks un azarts darīt.
vispār seminārs bija super noderīgs un viennozīmīgi bija vērts celties tik agri 6dienā. it was excellent. ^____^

pēc tam kad biju nodevusi grāmatu centrālajā bibliotēkā un devos uz autobusa pusi protams uznāca kārtīgs lietus, kas bija super kūūl. un vienīgais, kas mani un vēl bariņu tūristu paglāba no pilnīgas izmirkšanas neskatoties pat uz to, ka man bija lietussargs, bija mazā krōnung zaļā āra telts pretim makdonaldam, ko viņi tieši tajā brīdī cēla un visi cilvēki paslēpās zem viņas. forši. *sun*

šogad izlēmu nedoties uz muzeju nakti, jo pirmkārt laikapstākļi nebija forši un otrkārt, visi draudziņi arī kkur bija aizdevušies un nevis nebija ar ko doties. protams, nekas par tiem draugiem kuriem patiešām bija attaisnojums, bet tiem dažiem kuriem nebija, ņu jā, šķiet, ka es beidzot arī uztaisīju netikai pavasara draugu tīrīšanu dr.lv, bet arī dzīvē. viss pietiks mani čakarēt, es varu būt jauka, bet nejau, ka atklāti ar mani spēlējas. man ir arī citi daudzi cilvēki, kuri šitā pret mani neizturas.^^ sō jā, ja jums pārējiem turpmāk kko no manis vajadzēs, negaidiet atsaucību no manas puses. es būšu vispirms atvērta tiem cilvēkiem, kam esmu patiešām vajadzīga. un šī gada vasara arī paies ar tiem cilvēkiem un punkts, pat ja tas nozīmē, ka mainīsies festivāli uz kuriem dodos un vispār viss fons. tas nekas, jābūt taču flexible. ^_____^ un vakar vakarā man patiešām ļoti gribējās, lai alekss būtu šeit ar mani. viņš jau sen noteikti dažus cilvēkus būtu pasūtījis no manas dzīves ellē un turklāt es zinu, ka viņam mani jaunie cilvēki ļoti patiktu. tas mani nomierina. viss. *sun*

vakar pašā vakarā klausoties lietus lāsēs uz manas palodzes noskatījos filmu – the last song. mhh, ņu jā mazliet sad. patika filmas sižets un doma, bet šķiet, ka izpildījumu man nedaudz pabojāja tas, ka mailija bija vienā no galvenajām lomā, jo nu neesmu īsti starā par viņu. gribētos izlasīt to grāmatu, uz kuras tad balstīts filmas sižets. un filmā bija daudz klavieres, tas bija jauki.

tumblr_l196g3pEFl1qabl99o1_500_large

un kaķis šovakar pirmo reizi guļ manā istabā. parasti viņam šeit nepatīk, visticamāk sarkano sienu dēļ. bet šovakar guļ un tas ir tik savādi, bet man tīk. tāda mīlīgāka sajūta manā istabā uzreiz, kad viņš ir šeit. un viņš jauki murrrā. ^___^

skan: grafomāns – pusnakts, grafomāns – kam man skaistāku dzīvi, imogen heap – hallelujah, aaron zigman – steve’s theme, miley cyrus – when i look at you.

20100403

kā ledus gabaliņš, tas atlūzt no tevis.

artistic-smoking
dienas pēdējā laikā paiet vienās lietus lāsēs – mazās un pelēcīgās un tādās ļoti pašnāvnieciskās. tām tik ļoti patīk izšķīst pret caurumaino asfaltu. vieta, kur tu šodien atrodies šķiet tik pelēcīga, netīga un vispār neglīta, tā it kā tā būtu grēkojusi neskaitāmas reizes. cilvēki uz ielām arī šķiet pelēki, ierauti sevī. tie nesmaida un viņu acis ir kā visdziļākie pasaules okeāni, bezgalīgi pelēkas un baisas. pat gaisma, kura iespīd pa manu sarkano sienu logu nav pietiekoši gaiša, lai to vispār būtu vērts saukt par gaismu. tādam nevajadzētu būt šim manam ilgi gaidītajam pavasarim, kurš patreiz grimst nejau trauslajās lietus lāsēs, bet gan pelēcībā un rīgas netīrumos. bet var jau būt, ka tas viss tik dēļ manas sabojātās domāšanas un es vnk nespēju saskatīt skaistumu, jo esmu taču kaitīga. es spēju iznīcināt ikvienu ko vēlos. un ja tev vēl nesāp manis dēļ, tas nozīmē, ka vai nu neesi mani vēl saticis savā dzīvē vai arī vēl nav pienācis tavs spēles gājiens būt nākošajam. jo agrāk vai vēlāk es iznīcinu ikvienu savā dzīvē, esmu kā nikotīna bumba bez taimera, kas glīti sēž tavas dzīvītes stūrītī un naktīs smejas par tavu naivumu. anyway viss ko vēlējos ar šo pateikt ir tas, ka tie cilvēki, kas šodien pavērās pa logu un sajūsmā priecājās par jauko pavasari ir vai nu iemīlējušies un ar rozā brillēm uz acīm vai arī akli savā naivumā par skaistumu un tā eksistenci latvijas robežās. vienīgo skaistumu ko es varētu pamanīt, bet tas arī būtu melanholisks skaistums, tad tās būtu lietus lāses, kas pavisam klusi izdara pašnāvību ik sekundes simtdaļu. un es tikko aizdomājos cik gan daudz lietus lāsīšu paspēja nomirt kamēr rakstīju šo ierakstu. paliek mazliet skumji, bet no otras puses paliek arī skumji, ka ja tu pateiktu, ka gribi redzēt mani mirušu, es mirtu tikai tāpēc, lai tevi iepriecinātu. tad no šī varētu izsecināt, ka visas šīs lietus lāsītes mirst kāda cita prieka pēc un tad man paliek vēl skumjāk, jo šodien ar mazo brālēnu lēkājām pa mirušām lietus lāsītēm un guvām no tā prieciņu. taču ir tik skaista tā sajūta, kad vakarā sēdi ārā uz soliņa un lietus lāses lēni saplīst uz tavas sejas. tādi mazie vēsie pieskārieni, kas reizē ir silti un patīkami. varētu tā gulēt uz soliņa, smēķēt un izbaudīt miljoniem mazu pieskārienu nakts aizsegā. pieskārienus, kur ikkatrs ir savā ziņā pēdējais, un kuriem pieskāriens tev ir pēdējais ko tie paveiks savā mazajā dzīvītē. un rakstot šo mana otra roka ķer mazās lietus lāses un cenšas tās izglābt no nosišanās pret liepājas ielas asfaltu. gribas tās visas noķert plaukstās paglābjot no nāves, samīļot un paturēt tās visas sev vienai un ar nevienu nedalīties šajā lietainajā pavasarī. ^_____^

20100327

rupjmaizes sirds.

tumblr_kzdidvWRSj1qb26t8o1_400_large
ārā tik smuki vasarīgi līst, ka ir izteikta vēlme iet pastāvēt ārā lietū for the first time šogad, taču tomēr vēl ir par aukstu, lai to darītu, tāpēc nāksies nedaudz paciesties. ^____^

izejot šodien ārā gaiss samīļo. sajūta kā ienirstot cukurvatē. jauki, ka beidzot ir daudz grādu plusā pat ja saulītes ir diezgan maz. katrā ziņā šis jāizbauda kamēr var, ja nu atkal uzrodas aukstums.

un vispār man gribas mini-ballīti ar mīļiem cilvēkiem kādā bārā dzerot alu un taisot smieklīgas bildes. yesyesyes un varbūt rītvakar būs. *sun*

tā meitene atkal lido,
nejūtot zemes pievilkšanās spēku.
nez cik tas būs ilgi?
viņa jūt mākoņu smaršu,
caururbto ozona slāni.

20100321

first rainy day of this spring.

tik skaista dziesmiņa. un klavieres <3. vienlaicīgi rada skumjas un melanholiju, taču reizē liek arī pasmaidīt. dīvaina sajūta, bet neizsakāmi skaista. mm. enjoy. ^_____^

šodiena ar lietus lāsēm pagāja in slow motion. pamostoties no rīta ilgi jo ilgi vēl vārtījos pa gultu un nemaz nevēlējos savas kailās pēdiņas bāzt ārā no sedziņas. negribējās lai tās šodien pieskaras vēsajai grīda, kad lietus lāses stāsta savu pirmo šī pavasara piedzīvojumu atsitoties pret manu palodzi. un tāpēc es saritinājos sedziņā un samīļoju savu vismīļāko lācīti (jā jā cilvēki man vēl joprojām 19 gados ir lācītis, get a life people). es aizvēru acis un veselu stundu klausījos lietus lāsēs un viņu stāstā. mm, tas bija burvīgi skaisti. tik skaisti ka varēju tā palikt guļam kaut visu dienu, jo lietus mani iemidzina. iemidzina savā smalkajā melodijā, gluži kā augstāk esošā dziesmiņa, patiesībā viņa man atgādina lietu un lāsīšu deju uz manas palodzes, tādā viduslaiku noskaņā. mm, dievīgi. kārtējais svētdienas rīts man nelika vilties. vienmēr dāvā man skaistus mirkļus un smaid. ^____^

šodien vēl sakārtoju savu istabu. savedu kārtībā grāmatu fortu, kas lēnām veidojās manā skapī, atliktu vēl tik grāvi apkārt izrakt un piepildīt ar ūdeni un milzu krokodiliem, lai neviens netiktu klāt un būtu man pašai sava grāmatu pils, kur visas pasakas atdzīvotos un es būtu kā princese iesprostota visaugstākajā tornī ar gariem zeltainiem matiem, dzīvotu ar savu trīs galvaino pūķi un 7 rūķīšiem un manā vietā istabu vienmēr sakārtotu mazie meža dzīvnieciņi. jā aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņiem kalniem tad es dzīvotu un spētu atgriezties mājās sasitot savas sarkanās kurpītes, kad mani izglābtu drošsirdīgā lauva un neaizmirsīsim manu mazo draugu sunīti toto. ehh, pasakas. vai tas nebūtu skaisti reiz aizbēgt no realitātes kā bērnībā uzceļot istabas vidū pasaku pili no palagiem un krēsliem, daudz spilveniem un tumsā ar kabataslukturīti lasīt senas jo senas pasakas. ^^

un klausoties augstāk esošo dziesmiņu man sagribējās noskatīties mariju antuaneti. laikam tas šovakar arī būs jāizdara un tad jādodas čučēt, jo rīt eksāmens terminoloģijā, kas būs peace of cake. tāpēc nav ko šodien nemaz saspringt par to, jo labāk atpūsties bijs eksāmena nekā samācīties un tad to kamolīti atšķetināt, kur visas domas pūs sapinušās. jauku vakaru zaķīši. lai lietus aizskalo jūsu skumjas un mazās bažas un ienes jūsu sirsniņās pavasara vēsmiņu un skatu kā baltā ziema lēnām tiek aizskalota no mūsu dzīvēm un labākiem medību laukiem. tagad laiks nebeidzamai saulītei un siltiem lietainiem vakariem, kad var ārā lēkāt pa peļēm un dzert alu izmirkstot lietū vai vnk dejot. samercēt mazās basās pēdiņas siltajā lietutiņā vnk izdejojot smaidu asfaltā. ^_____^

20100302

little mad chinese children.

ChineseChildren
šodien atkal bija szf bija foršā auermonday, kad divas lekcijas paiet nemanot un negribas pat doties mājās. svešvalodā skatījāmies filmu – please vote for me. par maziem trakiem ķīniešu bērneļiem, kuriem skolā 8 gadu vecumā māca demokrātiju un kā vēlēt. no klases tika izvēlēti 3 kandidāti, kuriem tad nu bija jāpanāk, ka vienu no viņiem ievēl. resnulītis bija psycho bitch un kārtīgs diktators, kas visus apklusināja ar vārdu kuššš un traki kūdīja visus pret meitenīti, kuru šausmīgi saraudināja. otrs čalītis bija crazy viņš iekaustīja visus un piekukuļoja un beigās protams uzvarēja.resnulītim bija fetišs traki daudz ēst un no lieliem plastmasas bundoļiem nu kā guna teica, kā suņiem un vēl viņš vazājās pliks apkārt pa māju un čurāja biksēs. un vispār viņi visi kkā traki daudz raudāja, kkādi mazie ņergas, pat kkādi random bērneļi, kuriem nevajadzētu raudāt, piņkšķēja tā, ka plūdi. āā kkāda traki smieklīga filma par demokrātiju un maziem psycho ķīniešu bērneļiem. džīz, bet kūl interesanti bija. *giggle*

tagad mocos un lasu 58lpp. par z-koreju un kim jong il valdību. šis ir pat ļoti interesanti neskatoties uz visu kopumā, un šķiet, ka laikam pat izlasīšu visu tekstu beigās, forši. nemaz nebija plānots to izdarīt, kā vienmēr. :D forši daži citātiņi šajā tekstā par kim jong il:
*
perceptions of kim jong il have undergone a metamorphosis from the image of a reclusive playboy to that of a driven dictator. rumors abounded about his drinking, womanizing, and penchant for fast cars.
*his determination to produce quality full length feature films drove him to arrange the kidnapping of renowned south korean movie director shin sang ok and his actress ex-wife choi eun hee in 1978.
*journalist and author bradley martin writes that he strongly suspected that the full-time jobs of some north korean citizens are riding the subways all day.
*however quirky kim jong il is, he is not crazy.
*if kim is crazy, he is crazy the way joseph stalin and mao zedong were crazy – “like a fox”!
*it would be a mistake to dismiss kim’s drinking parties as simply evidence of his debauchery and excesses.
*observers often comment on his penchant for platform shoes and bouffant hair styles.
un mja viņš patiešām ir interesanti weird vīriņš kā apliecina arī šie 2 foto [*giggle*]:
kim-jong-il.0.0.0x0.384x306
kji_hair1

ehh. vispār nav ko te daudz rakstīties, jādodas lasīt tālāk. un vļeh, rīt pie zobārsta, kā es neciešu šo padarīšanu. man viņi TIK ļoti nepatīk (nu izņemot diānu, kura tagad mācās stradiņos zobārstos :P). khh, negribūūū, bet vecāki liek iet, sō man diemžēl nekas neatliek. grrr, esmu tagad neapmierināts kaķis.!

un LIELAIS prieciņš ir par to, ka šodien ir 1.marts (nu labi tagad jau 2.marts, bet domu sapratāt). un ārā līst lietus. wāā. faking kūl. ^____^ PAVASARIS.! [lai gan oficiāli sāksies tik ap 20.martu, bet pirms-pavasaris ir jūtams, kaut vai ārā ieelpojot, jo smaržo pēc pavasara. un saulīte maigi silda. un vispār pavasaris galvā elpo. *sun*]

20100223

lietus lāses uz manas palodzes.

blog9401_large
ārā vēl joprojām ir ziema. un nekas labs vai sirdi priecējošs tas nav. nē nav, jo paldies ziemotā karaļvalsts man ir apnikusi. taču šodien bija TIK sasodīti patīkami dzirdēt kā ārā pret manu palodzi sitas lietus lāses. mm, kā man pietrūka šī skaņa. es pat varētu apgalvot, ka mani sirdspuksti skan tā pat. tā pat kā mazas lietus lāsītes pret brūno dzelzs palodzi. skaisti. pirmais šī gada lietus. tas liek smaidīt pat ja ārā vēl ir ziema. *sun*

esmu slima. great. nāt. mhh. nu kāpēc tieši tagad un vispār kāpēc. tik ļoti man riebjas slimot. šķita ja aiziešu pagulēt tagad pa dienu paliks kaut nedaudz labāk – i was wrong. pamostoties vienīgais ko spēju pateikt bija – bļēēē. jutos es tā kā kāds man būtu ar ceļarulli pārbraucis pāri, džī thank jū guys. anyway jā tagad dzeru jau 4to mežrozīšu+aveņu tēju ar daudz cukuru un uzgraužu pa kādai tabletei. šīs ir manas šodienas vakariņas. visai slimas vakariņas – gan burtiski, gan tehniski. ehh.. stulbā kuce ziema.!

picturejtaču manu mazo kaķēna sirsniņu šovakar priecē tas, ka beidzot ir iznācis story of the year jaunais albūms the constant. mm un tagad viņš skan pilnā skaļumā pa visu manu piemīlīgo zemeņu istabu. grupas ģitārists ryan phillips 2009 gadā izteicās, kad paziņoja par to ka tiek veidots jaunais albūms, ka šis albūms is shaping up to be fucking great un he was right nezinu viņos es nekad neesmu vīlosies. katrs nākošais albūms ir arvien labāks un ar savu dvēseli. un dan marsala balss iesūcas pašlaik manās sarkanajās zemeņu sienās. vienradžuōsōm. ^______^

in the night I sit alone
the stars rain on the world below
beg me to explode
'cuz these dreams I keep are nowhere to be found
i'd do anything, anything just to stop.

un vispār lietus lāses, kas šodien sitās pret manu palodzi pastāstīja, ka drīz būs pavasaris. jā, drīz būs pavasaris. viss tas pretīgais sniegs nokusīs, būs plūdi [šā sakarā ar steigu jāsameklē gumijaslaiva vai nezinu garie makšķernieku zābaki :D]. bet būs pavasaris, tas ir pats svarīgākais. pavasaris ar lietutiņu un ziedošām pirmajām puķītēm, putniņiem kokos un saulīti agros rītos siltu, jo siltu. wāā, kā es to visu gaidu. murrr. lai gan pavasaris man jau ir galvā. mm, ak šis pavasaris. *giggle* (:

3507843383_fc59eea49b_large

20091128

jo es nolīstu pār tevi šovakar.

BzNc0oSKdr145yl0BjDOwLMwo1_400_large

un ārā līst. ārā līst un līst, un līst. šķiet, ka laiks ir apstājies un vienīgais, kas eksistē ir lietus. mazās trauslās lietus lāsītes, kas krīt un krīt bezgalībā. tās cenšas pieķerties pie elektrības vadiem pat nezinot cik bīstami tas ir. un ārā turpina līt. tā jau kopš nakts vidus. tik dzirdu maigu melodiju uz savas palodzes no jaukajām lietus lāsēm. un man gribas kā vasarā iet ārā un pastāvēt lietū, gribas palēkāt pa peļķēm un justies kā mazam bērnam, kam ir labi. mm. lietus. kā var izgudrot kko tik skaistu. jā pat skaistāku par sauli. lietus ir kkas ļoti īpašs. nu vismaz man. ja dvēseli varētu uzzīmēt, tad manējā būtu kā lietus. skaists siltas vasaras nakts lietus. kad naktī ir tik silts, ka tu izej ārā pastaigāties nakts vidū, lai tikai justu šo siltumu, šo maigo vasaras siltumu un tu ieelpo un tas smaržo pēc saules un bezrūpības, pēc ceriņiem un slapjas zāles. un pēkšņi virs tevis savelkas makonīši un sāk kārtīgi līt. akdievs cik tas ir jauks mirklis. un tu vnk stāvi. ielas vidū un skaties debesīs. un pats elektrizējošākais mirklis ir tas, kur pati pirmā lietus lāse pieskaras tavam vaigam. tajā brīdī es zvēru, varētu izkust un pārvērsties par lietu. mm. un tad tu aizver acis un vnk izbaudi. izbaudi šo skaisto un silto vasaras lietu. ^___^
fak yeah. tikko atcerējos šīs vasaras mazirbes epizodi, kur nācām no veikala un sāka nežēlīgi gāzt lietus. un tiiik tālu vēl bija jāiet, ka bija vienlaga skriet vai nē. un akdievs kā mēs trakojām, kā skrējām cauri peļķēm un šļakstījām viens otru. un bijām dubļaini nedaudz. un tad kad bijām tikuši līdz mājai radās protams gudrā doma nu kāpēc gan neiet tagad uz jūru un nepeldēties ar visām drēbēm tāpat mūs var izgriezt. nū divreiz jau nav jāsaka. mm. jūra pēc lietus vienmēr ir tik sasodīti silta. un mēs vnk skrējām. skrējām pa taisno ūdenī. ahh. šīs atmiņas. šī vasara. ^___^ un pēc tam sēdēt segās un vilnas zeķēs ar tējas krūzēm un smieties. un ēst mellenes ar pienu. mm. dievinu. pavisam dažreiz savu dzīvi..

un ārā turpina līt lietus. jauki. ^___^

skan: putnu balle – kad lietus līst.

20091001

trakie mazulīši.

tumblr_kpu9qbZzAf1qzbg3qo1_400_large

šovakar vajadzēja būt mazai pasēdēšanai pie alus kausa, bēt ārā tiiiik pretīgi līst, ka nekur vairs nevēlos iet un vēl joprojām esmu slimiņš. :/
un turklāt jākrāj spēki vakaram, kad nāksies pieskatīt manu mazo trako brālēnu. ahhh kā es mīlu tā bērna smieklus un nedarbus, bēt viņš sō atņem visu enerģiju. vnk superīgākais bērns pasaulē viņš ir. un var būt sasodīti mīļš. ^^
šajās brīvdienās sanāks bišķīt daudz palasīt. bēt man patīk un tas taču ir pats svarīgākais. tā ir pati svarīgākā motivācija, lai kko darītu. un darītu ar prieku. un šodien man iepatikās asv & irākas karš. nū nejau tādā ziņā kā tas ir labi, bēt vnk tā notikuma risināšanās un darbības un problēmas un jā. patiešām gribās ātrāk simulāciju spēli, jo tās būs vnk kkas ōsōm. gaidu ar nepacietību viennozīmīgi. būs iespaidīgs strīdiņš, bet ar rezultātu, cerams. un rostokam būs prieks par mums, jo mēs taču esam malacīši un superfōrši, kā nekā LU SZF Politologi. :)
iespējams , ka nedēļas nogalēs aizdošos uz siguldu, bēt tas tik pagaidām idejas tapšanas procesā, jo jāskatās uz laikapstākļiem, jo ja līs tā kā šodien tad mani draugi brīvdienās būs silta tēja, liels džemperis, sega, grāmatas & vip čats. :D un fotogrāfēšanai nu lietus nekam neder. starp citu varat pieteikties kkad braukšanai uz siguldu anytime. kā nekā ir rudens un tur ir smuki, un lapas ar drīz jau būs sakritušas daudz.
un uzdāviniet kāds man lūdzu biļeti uz Placebo koncertu. es jūs mīlēšu forever. *wasntme*

grūti iegūt, viegli zaudēt, neiespējami atgūt.!
[šī ir mana dzīves filozofija. un vienmēr bijusi. šķiet tik nedaudz biju to piemirsusi. ^___^ ]

skan: alises jaukās dziesmiņas, luna halo – kings and queens, mika – toy boy, all time low – sick little games, sugarplum fairy – caroline, underoath - a moment suspended in time, utt.