Rāda ziņas ar etiķeti mērķi. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti mērķi. Rādīt visas ziņas

20101230

labrīt, dzīve izdodas.

tumblr_ldxma09Okr1qcrss4o1_500_large_large

nu ko šis laikam tad būs tas epic lielais noslēguma ieraksts šajā vēl 2010. gadā. un ziniet jā neskatoties uz gada sākumu šis tomēr bija labs gads, pat ļoti labs gads, jo gada beigas viennozīmīgi atsvēra tā sākumu, un pat uzkrāja prieciņus un turpina tos krāt 2011. gadam. kā jau saka, tad viss kas notiek 2010. tas arī paliek 2010., bet šajā gadījumā es līdzi ņemšu savu jauno labāko draudzeni – laimi. ^____^

tātad vēlos viennozīmīgi un grandiozi pateikt milzīgu PALDIES visiem maniem mīļajiem draudziņiem, kas bija ar mani, lai arī cik km tālumā tie nebūtu bijuši, jo es zinu jūs man esat spešal un zinu, ka varu uz jums paļauties pat ja esat uz cita kontinenta. :* protams, lietas šogad diezgan ļoti pamainījās sākot jau ar patstāvīgas laimes iegūšanu, gan mazliet cilvēku nomaiņu galvenajās lomās, bet galvenais prieks man par to vienu cilvēciņu, kuram sapņi šogad patiešām no sirds piepildījās un, ka arī viss ir tieši tik labi kā pašlaik ir, jo es patiešām biju nobažījusies un satraukusies par to, lai saiknīte nezūd ar manu mīļo draudzenīti, ahh, bet ziniet es pat viņu mīlu vēl vairāk un viņa ir mans HERO, tieši tā un nekā savādāk. es vienmēr priecāšos kopā ar tevi, vienmēr uzklausīšu un par raudāšu kopā ar tevi, no matter what bet galvenais, ka kopā. tu esi mana mīļā uguntiņa. mīlu, un gaidu no visas savas mazās sirsniņas reiz divi mājās – 7 mēneši ir nieks – baudi. :*

paspēja ienāk arī dažs labs jauns cilvēciņš un šie daži man patiešām kļuvuši ļoti mīļi un tuvi, un galvenais es zinu, ka man nenāksies jūsos vilties, jo jūs vnk esat super un ar jums nav garlaicīgi. ^^ bet protams visforšākais bēbis ir nepārspējams, tas notika vienā mirklī, kurš acu mirklim nebija manām un tu jau biji manā sirdī uz ērtu iekārtošanos, tev noteikti esmu parādā daudz un dikti manas laimes. un 2011. gads mums patiešām būs labākais gads ever un tāds awesome & legendary. gaidūūūū ar nepacietību. :*
draudzībiņa ar kādu citu tā pēkšņi uzradās un palika tāda ļoti jauka, un to nu es nemaz nebiju gaidījusi, bet man ir tāds burvīgs iekšējais prieciņš par to, jo šī kkā nomainīja mazliet vienu citu, tas mani protams pārsteidza nesagatavotu, bet ziniet es neteikšu, ka man nepatīk, tieši pretēju esmu sajūsmā redzēt kā tas turpināsies iekš 2011. mm, jāā tur kkam ir jābūt, pastiepšos un dabūšu. ^___^

darbā viss ir lieliski un kolēģi man tādi pavisam burvīgi. ir prieks, ir patiešām reāls prieks un smaids uz sejas ejot uz darbu katru dienu un pat skumji mazliet vakarā doties mājās, jo sliktu dienu darbā vnk nav, viss ir pozitīvi un galvenais pilns ar smiekliem un jautrošanos un ahhh. man ir paveicies un ziniet, man kkā vienmēr tā skaisti noveicas, un tieku tur kur man jābūt, katrā ziņā iekš darbiņa esmu ieguvusi vēl daudzus superīgus draudziņus kas noteikti būs manā dzīvītē uz ilgu laiciņu. un akdievs iedomājaties, jau nostrādās pusgads iekš LETAS. mm, ballītesssssss.!

szf’ā arī viss skaisti, jo man ir vislabākie un visforšākie un visādi citādi vislieliskākie kursa biedriņi ar kuriem nu ikdiena szf krāsainajās sienās nu nemaz nebūtu tieši tik burvīga kā ir patreiz. un vēl joprojām nenožēloju to, ko izvēlējos mācīties, kā jau teicu man vienmēr tā skaisti noveicas būt tieši tur kur man attiecīgajā mirklī jābūt, tai skaitā macoties politikas zinātni kopā ar šiem cilvēciņiem. opcijas ir, ir arī sajūsma un galvenais lieli mērķi nākotnei, tagad tikai soļot tam visam pakaļ ar augsti paceltu galvu un milzu apņēmību. :)

ko es sagaidu no 2011. gada well tas daļēji ir noslēpums, jo ja skaļi bļaustīšos, tad lietas nepiepildīsies, bet tā pa lielam, noteikti traki daudz un traki labas ballītes ar traki foršiem cilvēkiem, un tādas BŪS.! noteikti arī ieķert visu pazaudēto laiku kopā ar Gunu, kad viņa atgriezīsies pie mums. kā arī noteikti izvākties un mazlietiņ nedaudz pārcelties. tad vēl dažas lietas sakarā ar szf un mazām citām balkus lietiņām, kuras visas jau notiks janvāra beigās, ja būs tā kā es to vēlos un tad jau, tad jau dzīve pati ierotēs tieši tur un tā kā vajag, pārējais jau nāks pats un būs vien piedzīvojums kopā ar pašiem labākajiem un tieši tiem, kas gribēs baudīt dzīvi kopā ar mani. protams, vasarā neizpaliks mazais ceļojumiņš, kas pašlaik tiek plānots uz Itāliju, bet viss vēl var mainīties. nedaudz vēl pamainīšu attieksmīti un dzīves apgriezienus un tad droši varēšu teikt, DZĪVE IZDODAS. mana 2011. gada devīze noteikti būs: LABRĪT, DZĪVE IZDODAS. un katru dienu iesākšu ar divām pozitīvām dziesmām, heh uzminiet kurām, protams, ka labrīt un dzīve izdodas. ^________^

LAIMĪGU UN GALVENAIS TIEŠI TIK LIELISKU JUMS JAUNO 2011. GADU KĀDU VĒLATIES, NEĻAUJ NEKAM STĀTIES PRETIM JŪSU MĒRĶIEM.!

p.s. – tiekamies drīz mani mincīši, jo 2011. gadā apsolu turpināt rakstīt un darīt to regulāri, jo būs tik daudz notikumu un labu lietu ko jums pastāstīt, ka savādāk nu nekādi. mīlu, jūsu tūta. :*

20101025

there's a cinematic end.

oldschholbeauty
fonas skaņās jimmy eat world – invented.

sometimes you are just moving along with life and don’t quiet understand all the things that are happening around you. but you keep moving on and just don’t ask questions. because there are no answers, just actions. and anyways no one knows why it’s like this not that. it’s just life, hunny. you just need to keep moving on. it doesn’t mean giving up, but rather accepting that there are things that cannot be and you shouldn’t waist time on them, because time is cruicial.

dažreiz patiesībā būt nopietnam, savāktam un atbildīgam ir daudz vieglāk, nekā vieglprātīgam, neuzmanīgam un vienaldzīgam. šoreiz esmu pieņemusi to pirmo, un beidzot sāku uzvesties kā vajag, lai iegūtu to ko vēlos. līdz šim man ceļā ir stāvējis slinkums, vnk attieksme “kāpēc darīt, ja var nedarīt”, vieglprātība un pat cilvēki, bet nu es to visu esmu saņēmusies un atmetusi, nē es nekļūšu garlaicīga ar šo visu, es vnk padarīšu to pa savam veidolam un galamērķī tikšu pie tā ko mana sirsniņa kāro. ir taču vienreiz laiks savākt savus parādus un atmaksāt tos, jo cik gan ilgi vilksi tos līdzi kā pagātnes līķus. man prāts ir mazliet detonējies, lai neteiktu vairāk. no visām pusēm mazliet dragāts, bet kad izlem ignorēt liekos dzīves krāmus un nokārto parādus ar pagātnes rēgiem, tad patiesībā tevi vairs dragā tik nākotne. un tā pārstāj tevi sist tikai tad, kad esi nodrošinājis viņai skābekli un drošību, ka viņa nepārtrūks. tāpēc pašlaik esmu iekšējā mierā pati ar sevi, un tas tā paliks kamēr ikdienas krāmus ignorēšu, strādāšu un labošu savus pagātnes parādus un speršu savus tagadnes soļus. šis viss izklausās dead serious, bet nekas manī ir mani mazie prieciņi un smiekliņi, nekur jau nepazudīšu vnk aiziešu mazajā ziemas miedziņā un tie, kas mani patiešām zina, ka nemaz jau nebušu mainījusies.

anyways, pedējā nedēļa bijusi tādu pārdomu un kopsavilkuma nedēļa un tas man bija no visas sirds vajadzīgs, jo pazaudēt visu over nothing ir lielākā stulbība ko es varētu pieļaut un it won’t happen. pietiek jau noskatīties, ka citi are losing themselves un everything around them, and when they will cry their eyes out, i will be there and hug them, but i won’t feel sorry about them. and i will just watch how they destroy themselves in pretty little fireworks. and they have already lost me in my mind, manā dzīvās domas inkubācijā.

“ cel savas rokas pret augstumiem,
liec visu dvēseli elpā,
ziedi ar ziedošiem pakalniem,
sauļu un pasauļu telpā. ”
/ j. jaunsudrabiņš /

20100804

dzīves līkloči, kas tver manus mirkļus.

teksti-ar-domu-14
ņu tad tā, esmu šeti atgriezusies pēc ļoti garām pārdomām par to vai šo blogu likvidēt uz visiem laikiem, vai likvidēt to tieši šajā adresē un aizsākt citu, jo tomēr dzīve tagad arī rit nedaudz savādāka, vai ko iesākt ar šo vietni un miljardiem vientuļu vārdu, kuri makes sense tikai, kad ir visi kopā, gluži kā pašlaik. rezultātā sapratu, ka nespēju tomēr šķirties no saviem taureņiem viņi tomēr ir mani un vienmēr būs man mīļi, un turklāt, likās nedaudz muļķīgi pamest viņus tagad kad tikai pavisam nedaudz atpakaļ atguvu viņus savā īpašumā.

tātad kkā negribas šovakar ieslīgt detaļās un sīkumos, un patiesībā jau nemaz tam nav laika, jo sen jau bija jāčuč, jo darbs darbs darbs rīt agri no rīta. un vispār pēc 5 min. kopš tagad šo rakstu es ieripošu nākošajā gadu desmitā un skaitlī no kura patiesībā vairs nemaz nav bail, kad atlikušas vairs tikai nu jau 4 min. līdz maniem 20. daudz laimes taureņu meitene, vai zini, es tevi mīlu no matter what un es zinu, ka tev viss izdosies tieši tik ļoti cik plānots un viss smuki galvā sakārtots. un pēc nākošajām 3 min. tas vairs būs tikai laika jautājums to be LEGEND-wait for it-ARY.!

sō, lielos vilcienos, Guna nu jau ir in USA, smuki izdzīvojās pa New York un tagad jau iepazīst katru molekulu no sava turpmākā gada debešķīgajā hostģimenē. milzonīgs prieks par viņu, un par to, ka viņa pierādīja, ka sapņi piepildās, ja vien tam tic un patiešām pats ņem visu savās rokās, lai to panāktu. mācieties bērni no viņas, mācieties. i will miss her a lot, bet tas nemazina manu prieku, un turklāt aprīlis jau nemaz nav tik tālu, tad mēs tiksimies in USA, kad dosimies viņu apciemot. *sun*
šā sakarā vēl jāmin arī tas, ka man nu jau laiciņu ir darbs iekš neatkarīgās ziņu aģentūras Leta. man tur ļoti patīk, cilvēki jauki un nu tādi vienkārši manā stāvā, tāpēc šķiet, ka iederos. darbs arī patīkams, varēs arī vēlāk apvienot ar szf. tik nepatīk, ka sistēma nedaudz sāk jūgties dēļ milzīgā apjoma, kas viņai jāpārstrādā un tāpēc nākas darbu diezgan ļoti pārdarīt, bet nu tāda dzīve. tas nemaina to, ka Leta liek smaidīt tur esot. :)
pabijis arī Zvērā un teikšu atklāti kaut arī sanāca šoreiz tur pabūt tik vienu nakti, pasākums bija vairāk kā lielisks, jo gluži kā pirms 2 gadiem sanāca tā, ka festa laikā iekrita mana v/d. un arī šoreiz dēļ tā sanāca iepazīt kādu ļoti īpašu Rūtu, kas bija super cilvēks. mums bija daudz kā kopīga un vispār jā, kaimiņi ir viena lieliska padarīšana festivālos. un bija jauki atkal paballēties kopā ar ex-martas ex-edgaru, kurš tagad vnk ir awesome edgars. un tajās dienās tika skandināts uz riņķi vien
LMFAO – Shots ft. Lil Jon, like patiešām miljons reizes, laba dziesma road tripam. :DD
šajā nedēļas nogalē, 5dien uzreiz pēc darba Letā došos šķiet, ka tomēr uz Siguldu pastrādāt festivālā Laba Daba, yay. būs tur traki, jo apkalpot nāksies minimums 4000 cilvēku, ehh. bet vismaz darbs un tas mani priecē, turklāt vēl festivāls par brīvu un tur būs pāris labas grupas kā, piemēram, Dzelzs Vilks, Goran Gora, PND, Suņa Stunda, S.I.L.S., utt. vārdu sakot, būs awesome, gaidu. ^^
āā, jā vēl jauns ir tas, ka Matīss ir ievācies kojās. ņu katrā ziņā tas ir kas, jauns, nejau tas, ka viņš atkal ir pārvācies, bet, ka tieši uz kojām. nevaru jau neko teikt vai tas ir labi vai slikti, bet mērķi es zinu kāpēc tā, nevis savādāk. vismaz nojaušu. un patiesībā jau dzīvē viss kas ir jāizmēģina, tad nu kāpēc gan ne kojas. lai viņam tur super iet. un ceru, ka viņš nekur nepazudīs, ņu jū know what i meant. :)
jā, un nākošā gada plāni ir sarakstīti uz milzīgas baltas lapas un pielikti pie sienas, kopā ar mazajiem mērķīšiem, kas jāizpilda, lai saliktu lielo bildi kopā, un noskatoties uz Gunas piemēru, es zinu, ka it’s all gonna be alright. un šoreiz tas viss būs tā smuki un līdz galam, nekādu atrunu, šķēršļu vai muļķīgu argumentu, pietiks.

vajag baudīt dzīvi, jo kopš tagad man jau ir 20. ^_____^