Rāda ziņas ar etiķeti notikumi. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti notikumi. Rādīt visas ziņas

20101125

like a storm in my head.

tumblr_laxatjS1Tk1qc4uiho1_500_large
dienas paiet tik patīkamā steigā, ka šķiet esmu elektrizēta. vēl pavisam nesen bija 1. novembris, bet nu tuliņ 1. advente un 1. decembris, nu pastāstiet mīlīši, kur paliek mūsu laiks, stundas, minūtes un sekundes. i just don’t get it..

vispārībā man pēdējā laikā patīk dzīvot, patīk elpot. un vispār es beidzot jūtu, ka esmu dzīve, ka stāvu stingri ar abām kājām uz šīs mazās apaļās zemītes, kaut arī domās varbūt lidinos mazliet 2 pēdas virs zemes. es pat nespēju aptvert kā nedēļas paskrien kā dienas, un mēneši kā nedēļas. notikumi un darbiņi uzradušies vairāk kā vajag, bet viss tiek darīts un visam tiek kkā atrasts laiks, pat tādām lietām kā jauki mirkļi ar mīļajiem cilvēkiem man apkārt, tāpēc mazliet par tām emocijām un mirkļa momentiem. :)

pirmdien, diena tika iesākta ar lielisku ziņu, ka spss nenotiek un līdz ar to protams kurš gan dosies uz ekonomiku. tad ar kristu, maču un daigu nolēmām aizdoties līdz centriņam un jauno galerija rīga. lielveikals kā jau lielveikals, tik no iekšpuses totally atgādina kruīza kuģi, nu patiešām identiski, bet smukas krāsiņas un vispār mazās detaļas – man vārdu sakot patika. tad pavadījām aptuveni 1h grāmatnīcā, ak mēs mazie bērni, kuriem tik lielu prieku var sagādāt grāmatas – jauki. tad devāmies uz 8. stāvu un burvīgi fantastisko jumta terasi aplūkot rīgas jumtus. teikšu tā, nekad man rīga 20 gadu laikā nebija tik ļoti iesēdusies sirsniņā kā tajā mirklī, rīgas jumti savādi nomierina un rada tādu mazu melanholu par to, ka tomēr esmu daļa rīgas, manas rīgas – jā. tā dažādība un mazie, sīkie jumtu elementi mani vnk fascinē un daudzie pulksteņi, mm, nezināju pat, ka to ir tik daudz. un tur nu mēs noteikti atgriezīs vasarā daudz un dikti, un tur taps skaistas bildes. murrr.

otrdien, tika nopirkta skaista, melna kleita mūsu politologu ziemas ballei. tāda sexy black un būs vnk ņamma. jajaja, man jau nu ļoti tīk. vēl tā bija diena, kad paņēmu darbā mazo brīvdienu, lai beidzot vienu dienu veltītu sev, tas patiešām bija vajadzīgs morāli un fiziski. vakarā ar szf draudziņiem – kristu, renāru, začu, grāvi, maču, sintiju, silvu un vēl vienu meiču - devāmies uz arēnu skatīties vef spēli. ņu ko lai saka bija jau okey, taču nu uz beigām gan tāda skumja, jo vef’iešiem nu galīgi negāja, nāksies vien viņiem daudz pumpēties pēc spēles. :D pēc tam izdomājām ar kristu, renāru & maču un aizdevāmies pie egijas uz darbu – rigas wine bar – nogaršot to dikti izslavēto un ņammīgo karsto punšu, kuram izrādās ir 80 grādi. vieta jau nu dikti šika bija, priekš mums kā vidējiem latviešiem par gaišu, baltu un smalku, mēs pat mazliet sabijāmies, bet pēc mirklīša malkojot gardo punšu izsmējāmies kā mazie zaķīši un vispār tā smuki noslēdzām jauku vakaru.

trešdien, tā kā mums iekš szf bija iedota oficiālā brīvdiena, tad biju nolēmusi doties uz rīta maiņu darbā, taču protams viņu nogulēju. un nejau pus stundiņu vai stundiņu, bet gan veselas 8 stundiņas. mazais, fail for me, bet nu nekas, vakara maiņas tāpat ir vislabākās. un vismaz beidzot tā no sirds izgulējos pa ilgiem laikiem. vakarā devāmies atbalstīt mūsu lieliskos szf basketbola puišus cīņā pret ģeogrāfiem, kas bija visai smieklīga spēle, jo mūsējie malači viņus noslaucīja no spēles laukuma kā mazas maitenes un izcīnīja 5to uzvaru pēc kārtas ar rezultātu 70(ar kko) pret 20(ar kko). pavisam smieklīgi ne.?! :D

ceturtdien, tas ir šodien no rīta latviju un rīgu pārsteidza sniedziņš. viss bija balts, balts un šodien nebeidza krist lielās sniega pārslas nu ne mirkli. ja runča lekciju laikā biju diezgan pesimistiski noskaņota par ārā valdošajiem laikapstākļiem, tad pēc pirmās runča lekcijas iepikojot kristu un maču ar pirmo sniedziņu mans garstāvoklis krietni uzlabojās. ^____^ un tad es kļuvu krazīpsychoenerdžaizedmadfunny nu tā, ka šķiet, ka dažs labs gribēja mani izrubīt, lai tikai beidzu būt tik megapozitīva, bet es tik smaidīju un smējos. un ziniet, man sasodīti patīk mani smiekli, viņi ir tādi lol. :D tiesību lekcijas laikā kārtīgi pieēdāmies un vispār tā jauki parunājāmies kopā visi dzerot kafiju, un tad tiesību seminārā risinājām kāzusus par sluts un cars, hehe. pēc tam tik pat ļoti dīvainā, bet pozitīvā garstāvoklī aizdevos uz darbu un vismaz tur mani novērtēja un manu sniedziņa trakumu, jā jo es biju sašņaukusies sniedziņu no palodzes :D un vispār pirmajās 3 min es tā sasmīdināju lauri ar savu muļķošanos un superīgajiem tekstiem, ka viņš gandrīz vārtījās pa zemi, jauki. vismaz kāds mani actually novērtē un tā visu vakaru, mm. tagad vakarā dodoties mājās vēlā vakara stundā bija jauki slīdēt pa rīgu, jo viss centrs bija apledojis smukā spogulī un es izslidinājos ar milzīgu smaidu uz sejas kā mazs bērns, ak šis prieciņš, murrr murrr. ^____^

man patīk, kā viss notiek, man patīk kā lietas rit, man patīk ka laiks nestāv uz vietas un es varu sajust ka esmu dzīve, beidzot patiešām dzīve, nevis vnk eksistēju. rīt darbiņā agrā maiņa, tad jāapciemo vecvecāki un tad atpakaļ uz centriņu, jo ar začu jādodas uz eiropas valodas dienu, kur pamācīsimies visādas dīvainās valodas būs super forši. sestdien plānā no rīta iespējams aizdoties uz kalnu, jo trases solās atvērties 5dien/6dien, tad jau redzēsim, bet būtu kūl, gribas tā no sirds iztrakoties ar dēli pa pirmo kārtīgo sniedziņu šogad. tad tākā ieplānota ballīte ar kristu un maču pie manis, ar picu cepšanu, alu, ūdenspīpi, mūziciņu, filmām un jaukām sarunām pie kamīna, mm. un 7dien ar szf draudziņiem dosimies uz arēnu skatīties hokeju, jajaja. nu pasakiet vēl, ka pie šadas dzīves ir iespējams ieslīgt rutīnā un aizmigt aizmirstot, ka esi dzīvs vai būt negatīvam šajā sasodīti burvīgajā novembrī - nu nekādi, un protams, vislielākais paldies tiem cilvēkiem, kas šobrīd ir man apkārt. es jūs nemainītu ne pret kādu naudu, arī tevi gunu kaut arī esi in usa, jo mīlu no visas savas mazās sirsniņas jūs visus mani zaķīši. :*

un obligāti noklausies šo, jo tā es jūtos savā šajā rudenī un novembrī un elpojot: manic street preachers – autumn song. *sun*

So when you hear this autumn song
Clear your heads and get ready to run
So when you hear this autumn song
Remember the best times are yet to come

20100124

sunday morning elegance.

tumblr_kwdbv1lTCO1qzjggvo1_500

mans svētdienas sasalušais rīts iesākās ar kanye west jauno albūmu. dienu iesākt ar saulstariņu ir taču tik jauki. un svētdienu rīti vispār ir maģiski skaisti pat ja ārā ir –daudzgrādi [ja vēlāties precīzi zināt, tad pie manis ir –14]. bet esmu ievērojusi, ka jo ārā paliek aukstāks, jo skaistāki ir svētdienu rīti. ar daudz vairāk saulīti un tādu ilgāk paliekošu, tā vien šķiet, ka viņa piesalusi debesīs un nekustas uz priekšu. tā jauki. *sun*
šodien VADC vajag manas asinis, taču ir tik auksts, ka nevēlos iet ārā no savām sarkanajām sienām. būs šodien jāsakontaktējas ar dagni un varbūt rīt jāaizdodas uzjaukt kādu asiņaino mēriju jeb in latviešu valoda - nolaist asinis.

vakar nokārtoju savu mazo radušos problēmiņu un dēmn tas nebija nemaz tik grūti, varbūt visi vīrieši tomēr nav ar milzu ego, kurš vnk skrien viņiem pa priekšu. dažiem pat var lietas ieskaidrot normāli, pat ja nākas nedaudz pamelot, bet nu baltie meli jau neksaitās,jo galu galā nevienu taču nesolīju precēt or smth. kā matīss teica – cruel intentions szf edition, bet es saku, ka pagaidām tikai – gossip girl. xo xo. :P katrā ziņā redzēsim kas notiksies, jo nu ir daži aspekti un tā, kuri tomēr nav zemē metami, so let’s live and see.

šorīt pamostoties sapratu, ka esmu izlēmusi vēl vienu citu jautājumu, kurš peldēja pa manas dzīves okeāniem. dīvaini, ka atbildi es nosapņoju šonakt, bet sapņi nekad nemelo, jo tie ir mūsu zemapziņas spogulis, tāpēc būs tā kā bija manā sapnī. un viss. ja nu tomēr kļūdīšos attiecībā uz šo jautājumu, tad nu tā būs lemts, bet pietiek. pietiek čakarēties un atrasties pa vidu pagātnei un nākotnei. vnk pietiek, jo cilvēki ir pelnījuši laimi un ja tu nespēj viņiem to dāvāt, tad labāk viņus palaist vaļā un ļaut šo laimi atrast kur citur pat ja viņi to nevēlas. un attiecībā uz šo man arī nāk prātā vārdi, ko vienmēr sev esmu teikusi: un kad tavs – es nezinu, nozīmē – vairs negribu, var jau būt, ka ir par vēlu..

vēl vakar mani nedaudz nošokēja okyo sms. nesaprotu kāpēc tu esi iedomājies, ka es tevi kaut jebkad spētu ienīst. lai arī ko es teiktu kādreiz, tas ir neiespējami un es to nekad nedarīšu. un arī tas ko teicu pēc tam ir tīra patiesība. nja mums gājis ir visādi, bet redz kur mēs esam tagad (patiesībā jau nekur, bet..). tevi tāpat es nekad nespēšu pilnībā palaist vaļā, jo konfekštūtiņa pārāk ļoti ir tavs īpašums muļķīt. un jā skumjiem cilvēkiem, skumja laime. bet visā visumā jau nav laika uz atmiņu sola sēdēt un baložus (ehh, ar viņiem viss praktiski sākās, taviem baložiem..) drupačām barot - pasaule uz priekšu iet..

man patīk manas wild sarunas ar matīsu skaipā. bitch and a manwhore. viņas dažreiz tik ļoti izklausās pēc sex and the city sarunām kādā restorānā pie vīna glāzes, lai gan mums abiem labāk derētu bārs ar alus kausiem. jo mēs esam foršas lašaras. anyway ir tā smieklīgi traki, bet galu galā esam taču jauni un dzīve ir jābauda tā, lai pēc gadiem nebūtu ko nožēlot. un šīs sarunas man nedaudz atgādina mani un aleksu dažreiz. un tad vakar es tā nedaudz aizdomājos par vienu lietu, bet nu jā tas ir tā nedaudz strange, jo viņi nemaz pat nav līdzīgi ne pēc izskata, ne rakstura, taču tomēr kkādas paralēles es spēju savilkt starp viņiem abiem. katrā ziņā turpināsim mūsu iesākto wilderness un baudīsim jaunību kā pienākas, because look how beautiful is youth! how bright it gleams with its illusions, aspirations, dreams! book of beginnings, story without end, each girl a heroine, and each man a friend!

un vēl man vakar bija mana kārtējā spešal sarakste skaipā ar manu vēl joprojām neizprasto cilvēku. vakar nonācām pie secinājuma, ka ir pagājuši veseli 3 gadi jau, tie šķiet kā vesela mūžība. un tad pagremdējāmies nedaudz atmiņu skatos. tik dažādu un neizprastu, ka dažreiz pa nedaudz paliek bail. smieklīgu un nesmieklīgu tikai tāpēc, ka dažreiz tas sajaucas un smiekli rodas par neko. par to kā lietas nav mainījušās šo 3 gadu laikā, taču tomēr ir. un vēl arī tas, ka esam tik ļoti atšķirīgi, bet tajā pašā laikā tik līdzīgi. mēs abi vienmēr paliksim viens otram neizprastas dvēseles un prāti. tas šķiet tā melanholiski un pat nedaudz skumji, un tomēr tas viss pazūd dēļ jaukajiem mirkļiem, kuriem tā īsti nav patiesas būtības vnk mirkļu ķeršana un ļaušanās. es nezinu, kas ir bijis, es nezinu, kas ir tagad un es nezinu, kas būs uz priekšu. tik zinu to cik mierīgu mani padara šīs īpašās vakara sarakstes ar cilvēku, kurš varbūt eksistē tikai manā galvā un patiesībā nemaz nav īsts..

un akdievs es šodien sapratu, ka esmu laimīga. vnk laimīga, jo lēnam atrodu savus pazaudētos svarīgos sīkumus, kuri bija izbārstīti vējā un aizpūsti pa pus pasauli. taču tagad es lēni tos sameklēju un salieku vietās. tā jau ir, ka bieži emociju vājumā vai sakāpinājumā izdaram kļūdas un palaižam svarīgos sīkumus pa gaisu un tad paiet tik ilgs laiks, lai atkal visu nolktu atpakaļ un būtu laimīgi. cilvēku lielākā kļūda ir viņu neapdomība un straujums. un vēlme darīt un domāt pēc tam. tas galīgi nekur neder. taču lielākoties tas ir tik vilinoši un mazais velniņš uz pleca to liek darīt. bet jā noteikti pašlaik varu apgalvot, ka laime tomēr ir Pī reiz eR kvadrātā. un visu panākumu atslēga ir vienmērīga elpošana un vnk dzīvošana, nevis kaila eksistēšana. un vēl es jūtos mīlēta, jo man ir ģimene un draugi (varbūt ne daudz īstu un patiesu, bet man pietiek ar tik cik viņi man ir, jo viņi man vienmēr būs manas mazās zvaigznītes, kas rāda ceļu naktī), kas ir pats svarīgākais manā mazajā kaķēna dzīvītē. šie īpašie cilvēki visi kopā ir mans svētdienas saulainais rīts. mana melanholija un sentiments, asaras un smaids. ^______^

skan: kanye west – good life, kanye west – heartless, motion city soundtrack – her words destroyed my planet, motion city soundtrack – the weakends, Jose Gonzalez – heartbeats, augustana – boston.