20091031

tikai pamodini mani, neatstāj guļam.

tumblr_kpekc0mzvp1qzcso1o1_400_large

dzīve tevi negaida, tā iet uz priekšu un tai ir gluži vienalga vai tu spēj tai tik līdz vai paliec labu gabalu aiz muguras. patiesībā tā skrien ļoti, ļoti ātri. un nav viegli to panākt, bet kurš tad galu galā teicis, ka dzīve būs viegla padarīšana. vēl nesen tik šķiet bija izlaidums, tad vasara, tad augstskolas sākus, bet nu jau tur pavadīti 2 mēneši. es zināju, ka augstskolas dzīve ir tas, kas man bija vajadzīgs un es nekļūdījos. pēdējā laikā es jūtos tik labi, ka gribas smaidīt un smaidīt, un smaidīt. vnk dzīvi esmu ieraudzījusi nedaudz savādākā krāsu gammā un šīs krāsiņas ir tīri jaukas. protams liels nopelns par daļu no maniem smaidiem ir cilvēkiem, kas man patreiz ir apkārt. un stipra es cenšos būt tieši viņu dēļ, un patiesībā esot kopā ar viņiem domas nemaz neklīst apkārt meklējot pazaudēto laimi, bet ir vnk uz vietas un happy. šodienas gaišā doma - pat, ja jums viņa neizklausās nemaz tik gaiša: Ja sāp, tad turi sevī, ja reiz eksplodē, tad iznīcini visu, kas tevi ir sāpinājis! / E. Kīns /
un tā kā man vēl tagad ir sācies GG maratons, tad par sāpinātu blēru mēs visi reiz varam kļūt, kad esam sāpināti un emocijas iet pāri malām. un tad, kas var būt saldāks par atriebību. yeah, sounds bitchy, bet dažreiz tā vajag. jo arī nesen man viens mīļš cilvēks lika beidzot saprast, ka man jābeidz visu laiku justies vainīgai par to, kas notiek. vnk pietiek sevi čakarēt. jo tie cilvēki vnk nav tā vērti. un cilvēki kuriem tu esi svarīga nekad neliks tev justies par kko vainīgai. vnk pietiek sevi lauzt, jo mana trauslā dvēsele citādāk reiz sašķīdīs sīkos gabaliņos, kurus salasīt vairs nevarēs.
turpinot uz priecīgas nots man prieciņš par mūsu 2.vietu erudīcijas konkursā tas bija interesanti katrā ziņā. un anyway mēs viņiem salikām ņemot vērā ka bijām tikai 4 un tjarve mūs uzmeta. šeit ir mūsu radošā dziesmiņa (oriģinālā versija ir prāta vētra – lidmašīnas):
būsim mēs deputāti
izveidosim monarhiju
izveidosim autokrātiju
ar operacionalizāciju
kur ir mana hipotēze.?
kur ir mana kontentanalīze.?
kur ir mana empīrija.?
kursa darbā ir.!
un vēl par smuko 10 socioloģijas testā un mēs visi esam tiiiik gudri, ka mums vajadzēja stāties sociologos. *giggle* anyway, pāldies gunai. :*
4dien devos kā morālā atbalsta cilvēks + fotogrāfs uz iesvētībām līdzi saviem dažiem zaķīšiem. faking netīrs pasākums un AUKSTS! izklaides ar kečupu, policiju, fōršo maskačkas rajonu, vecmāmiņas ievārījumu, sasietām kājām, lašarām, burkāniem, kartupeļiem un citiem zvēriem. afterpārtijs anyhow bija kinda fōršs. mačs bija labi sadzēries un smieklīgs. ūn piedod par iekāpšanu tavā dzīvē, bēt tas nebija tik traki kā tu to saprati. :* viss aizsākās ar pasēdēšanu victory pub un alus dzeršanu jauko cilvēku kompānijā, kur bija gan smiekli, gan smaidi, gan arī neliela aizrunāšanās par skumjām lietām so es sevi nedaudz sagruzīju ar to visu. bēt jā bija liels prieks saskrieties ar mārtiņu (manu bijušo klasesbiedru). (: pēc tam aizdevāmies uz studentu klubu, kur totāli nebija vērts iet. bēt nu vismaz pagodinājām šo iestādījumu ar savu klātbūtni. un visu turpmāko vakaru pavadījām kojotā. bucītis uzvedās vnk wild, omg, bēt nu fun. viņš ir ļoti interesanta personība ar visu savu plastmasas krustiņu, kāds ir arī viņa draudziņam (visticamāk jūs daudzi šo nesapratīsiet, bēt mēs ar madaru zinam par ko iet runa un fōrši kā viņš tev iekoda :D). mja bija prieks viņu ik pa laikam ieraudzīt, jo viņa wild būtība lika uz brīdi aiznest domas prom no skumjām. kāds cits visu vakaru dejoja, kāds dzēra, kāds čīkstēja, kāds trakoja, kāds dziedāja un vispār kopumā bija jauki. so man prieciņš. *sun*
5dien kad bija tāda ļoti, ļoti dīvaina sajūta pēc 4 stundām miega atrasties bibliotēkā un mācīties. viss kā vienmēr slow motion. bēt mēs 3 saņēmāmies un kko pat beigās izdarījām.
un mans vakardienas vakars noslēdzās ar mīļu sarunu ar jauku cilvēku. jau pavisam biju aizmirsusi to kā ir tad, kad viens cilvēks spēj uzlabot tavas pēdējās dienas ar tikai dažiem vārdiem. sasodīti mīļiem un siltiem un tādiem ka gribas šo cilvēku atteleportēt sev blakus.
un vēl vakardien es nonācu pie apziņas, ka manas īpašās attiecības ar taureņiem nav beigušās, es zinu ka iepriekšējie palika kopā ar man dārgu cilvēku, jo tie radās dēļ šī cilvēka un tiem pie viņa palikt, tie pieder viņam gluži kā vēl viena lieta. bēt es sapratu, ka taureņi nemirst, tie pārdzimst, aizlido un atlido, tie slēpjas un spēlē paslēpes smieklu tumsā, tie ir brīvi gluži kā mana dvēsele. patiesībā mana dvēsele ir taureņi, tie ir visapkārt un viņi mīl debesis un brīvību. tie ir laimīgi tur augstu gaisā. tur kur viss mierīgs un kluss, un skaists. tur kur haosu var redzēt tik no augšas. ahh kā gribētos lai mans fiziskais ķermenis arī spētu dzīvot tur augšā prom no visa, kas man liek skumt, bēdāties, dusmoties, utt. bēt nekas taureņi ir tur, taureņi dzīvo. viņi ir dzīvi un viņi ir mani. tie vienmēr piederēs man, tas nekas, ja par dažiem mazāk palieķ tāpēc, ka es zinu, ka tie paliek pie man ļoti īpašiem cilvēkiem. taureņi ir manas dvēseles atspūlgs un noslēpumainā jūra. viņos es pazaudēju sevi un iemīlējos brīvībā. un nākošajā dzīvē es vēlos būt taurenis tāds maziņš un indigo krāsā, lai spētu izcelties, jo citādāk mani neatradīsi. bēt man vajag lai tu mani atrodi. man gribas dzīvot virs tavas mājas, virs tavām domām un virs tavas sirds. un vēlos ik vakaru gulēt tavos sapņos..

skan: owl city – fireflies, john mayer - who says, kelly clarkson - already gone, augustana – boston, boys like girls - love drunk, chamillionaire - good morning, the fray - never say never, utt.

20091026

heart diet.

3981200680_cdd728af72_large
kārtējo reizi rakājoties vecajā atmiņu mapē atradu nesen rakstītu gabaliņu. un piefiksēju, ka šeit viņš tā arī nav nonācis, nabadziņš. un nezin kāpēc likās, ka šim vakaram derēs. šis tiek veltīts visiem s*dstariņiem un s*dstarītēm. have a nice life with your bullshit. *sun*
we - sunshines move one and keep shining. ^___^

man šodien transplantēja sirdi. sen jau bija laiks. es atceros – ožamais spirts, 6, 5, 4, 3, 2, 1.. miers. un tad balta acis skrāpējoša gaisma..
vēlāk es sajutu savu sirdi. vai pareizāk sakot bumbu ar laika degli – tik, tik, tik.. ķirurgs apgalvo, ka tam tā jābūt. nu labi, ticēsim. saka, ja tikšķ, tad dzīst, un kuram tad gribas lai nedzīst.?!
mehāniskā sirds dzīvoja jau gadu. iespējams savu dzīvi, bet manējo vnk vilka līdzi. neizbēgams sods jeb ambīcija dzīvot pēc sitieniem ar veiksmes mietu un plastikāta sadarbību ar ilūziju. viņa neprasīja neko, un tieši tāpēc likās tik vilinoša. neprasīja neko, – tā paņēma pilnīgi visu.
šovakar pieklauvēja pie manām apziņas durvīm. es nevaru neatvērts, jo nācējs zin, ka durvju patiesībā nav. šī baltā gaisma ar sarkano punktiņu sirds vietā ir māsiņa no skumjo slimnīcas. viņa neko nepaskaidro, viņa dara tikai savu darbu. tā vienkārši klusējot. un es.?! es ļaujos aukstā skalpeļa pieskārienam, kas atver manu ķermeni. un tad māsiņa sniedzas pēc sirds. manas tikai gadu vecās sirds. viņa noliek to uz melnā virtuves galda un pastiepj savu tievi bālo roku gaļas āmuriņa virzienā. nedaudz itkā vilcinities, bet nē man tikai izlikās. viņa nedaudz padauza sirdi un ieliek to atpakaļ manī.
viņa aiziet, bet es zinu, ka viņa atgriezīsies, tāpēc es gaidu. es nepretošos, nebēgšu un neslēpšos. es vienkārši atstāšu savu apziņu vaļā. gluži kailu un neaizsargātu.
ir rītdiena un māsiņa atkal ir klāt. šoreiz āmuriņš ir lielāks un es sāku sajust caurvēju no tiem mazajiem izdauzītajiem caurumiem. kļūst vēss, bet tas nekas, es nebūšu gļēva. vizīte pēc vizītes, sitiens pēc sitiena, caurums pēc cauruma..
šodien ir diena, ko mēs saucam par pēdējo dienu. nē, kāda miršana.!? nevajag jau uzreiz tik pesimistiski. šodien māsiņa izskatās skumja. manliekas viņai ir iepaticies pie manis, viņai būs grūti šķirties. es zinu, ka vizīšu vairs nebūs. jo ja jau nav sirds, tad arī nav ko klapēt. caurumu jau neviens nevēlas klapēt vēl un vēl un vēl. es jau pieradu. tā sakot iemācījos dzīvot bez sirds. tagad gan nevaru saprast, kas es esmu – dzīvs mironis, vai miris dzīvais.? šķiet, ka tomēr pirmais variants.
jūs gribat dzirdēt vēl kaut ko..hmm..es jums ieteiktu savus bērnus izmācīt medicīnas jomā un jau no bērnības iemācīt mīlēt gaļas āmuriņu. un es.?! atkal es. un es vienkārši eksistēju. bez sirds ir vieglāk, esmu nometusi 5kg. kurš gan nevēlas būt vieglāks. visi. tas ir moderni.
dzīve bez sirds ir jaunā diēta – sirds diēt
a.

20091025

a paper boat slowly floats through my soul.

20090630101210

pieņemot, ka dvēsele ir papīra kuģītis. sevī ilgi locīts un stiprināts, lai tiktu palaists mūžīgajā dzīves peļķē.
bet kas šo kuģīti sargās tālāk.? ja nāk nodevības, sāpju, dusmu, vilšanās lietus, vai mīlestības lietussargs to paglābs.?
kas vada mūsu dvēseles kuģīti.? nejauša likteņa vēja pūsma vai pulsējošās sirds vibrācijas.?
vai mans dvēseles kuģītis var paglābt kādu citu blakām slīkstošu.? vai tālājā ceļā uz krastu varam doties kopā, jeb šis ceļš manai dvēselei jāveic vienai.?
locīsim katrs savu papīra kuģīti. pēc saviem likumiem. pēc savas sirdsapziņas.
nedomājot par vētrām, kas nāks.
nebaidoties par tālo, nezināmo ceļu.
lai peld mans dvēseles papīra kuģītis.
peld un peld un peld.

jā šovakar manī atkal iezadzies sentiments un melanholija. bēt ne jau tāda skumjā. ar priecīgu smaidu un mīļumu. kaut īsti neiet tas viss kopā, bēt tomēr tā ir. ir jauki apzināties to, ka viss notiek uz labu. un man šovakar tik ļoti sagribējās sev blakus vienu cilvēku, jā tevi alekss. es zinu, ka tāpat esi man blakus tik patiešām gribētos šo vakaru pavadīt kopā kā vecajos labajos laikos, kad sestdienas vakaros sēdējām skatījāmies filmas, taisījām spilvenu kaujas, sēdējām 2os naktī uz jumta un skaitījām garām braucošās mašīnas un runājām par lietām, kas mūs sagaida nākotnē. mēs vienmēr aizskrējām super tālu nākotnē, bet tas bija jauki vienmēr pasapņot. un zini šis tas tomēr ir piepildījies. un īstenībā tāds prieks. es atceros jaukos svētdienu rītus ar karstu tēju uz jumta un to kā katru rītu vienalga vai pirms skolas vai brīvdienās gājām pastaigāties līdz mārupītei. ākdievs kā es gribētu vienu vakaru ar tevi kā agrāk. bēt don’t worry tāpat esmu smaidīga, jo man pieder atmiņas par mums un apziņa, ka vienmēr man esi blakus un sargā. tie bija vislabākie laiki un atmiņas par tevi man neviens vairs nekad neatņems. (:
es šovakar vēlos, lai līst. lūdzu atsūti man lietu no turienes, kur esi. tad es arī zināšu, ka esi blakus. ^____^

skan: poets of the fall - the beautiful ones.

20091024

this day belongs to all of us.

20090617044819

omg. i just love you guys. nopietni no visas savas mazās sirsniņas. man ir prieka asaras, jo nevarētu vēlēties labākus cilvēkus par jums. un guna, tu zini ko es par tevi domāju. šis vakar bija vnk lielisks. tu esi vēl dārgāka nekā visas zvaigznes debesīs. un jā vnk ideāls soulmate for me. mīlu tevi. ūn ākdievs kā esmu tev pieķērusies. :*
tikai to labāko tev. un ākdievs es pašlaik nemainītu neko. ne labo, ne slikto tikai tāpēc, ka tagad ir tā kā ir. un ir superlabi. šis ir viens no labākajiem vakariem pēdējā laikā. vnk mīlu smieties un mīlu smaidīt un mīlu būt pozitīva. un jā kārtējo reizi dzīve pierāda to, ka viņa var būt skaista. ja apkārt ir pareizie cilvēki. āāā vnk tāds pozitīvisms iekšā. un tas laužas uz āru, tas spīd un ir saulīte. un es kļūstu supermīļa. gribētos jūs samīļot un vnk nelaist vaļā. ^______^
un dažas lietas, kas liek atcerēties:
*“
People come into your life and people leave it... you just have to trust that life has a road mapped out for you.”
*“
Time goes by so fast, people go in and out of your life. You must never miss the opportunity to tell these people how much they mean to you.”
*“
Don't cry because it's over. Smile because it happened.”
*“
A true friend sees the good in everything, and brings out the best in the worst of things.”
*“
Laugh often, Dream big, Reach for the stars!”
*“
This is my wish for you: Comfort on difficult days, smiles when sadness intrudes, rainbows to follow the clouds, laughter to kiss your lips, sunsets to warm your heart, hugs when spirits sag, beauty for your eyes to see, friendships to brighten your being, faith so that you can believe, confidence for when you doubt, courage to know yourself, patience to accept the truth, Love to complete your life.”
*“
You can close your eyes to the things you do not want to see, but you cannot close your heart to the things you do not want to feel.”
un šis vnk ir perfekti:
“
I certainly don't regret my experiences because without them, I couldn't imagine who or where I would be today. Life is an amazing gift to those who have overcome great obstacles, and attitude is everything!”

“When you're a beautiful person on the inside, there is nothing in the world that can change that about you. Jealousy is the result of one's lack of self-confidence, self-worth, and self-acceptance. The Lesson: If you can't accept yourself, then certainly no one else will.”

20091023

it's freezing in the corner of my mind.

5ccdbcbcbeddda9a962e733fdd244c2fa2109df6_m_large

vakardiena sākās ar kino un sapiera noskatīšanos. nja deep filma. man vismaz personīga patiešām ļoti patika. it īpaši tā vieta, kur viņš no gruvešiem izvilka savā virzienā vairākas bumbas. vnk tas bija spēcīgs skats. the hurt locker - it's a term in EOD (Military Bomb Squad) that if you screw up trying to disarm one of these devices that you "end up in the Hurt Locker", meaning seriously wounded or dead. sō jā, dažbrīd bišķīt par daudz aizdomājos līdzi filmai. un kā teica filmā – war is a drug. lai gan pašlaik es gan teiktu, ka anger is a drug.! bēt katrā ziņā pāldies manam kino draudziņam, jo tik ļoti gribējās viņu satikt un es tiku pie samīļojieniem, kas man patiešām bija vajadzīgi. un tas bija tik mīļi, ka tu kādam pa telefonu pateici ka šis kino apmeklējums tev bija ļoti ļoti ļoti svarīgs. ^____^
basketbolā szf zaudēja. :( bēt nu oh well. gan būs labi.
un tad bija jaukā ballīte pie gunāāāās. :* guna ir tik superjauks cilvēks, ka jā gribētos viņu turēt mājās uz plauktiņa tā, lai katru rītu pamostoties vnk nevarētu nepasmaidīt paskatoties uz viņu. (: runājot par ballīti - daudz alus, dīvainas dziesmas, dīvains aliasa lietojums, cepti kartupeļi, pīpēšana, saplēstas zeķubikses, kafija, smiekli, asaras, dusmas, sviests, miegs, 4 in 1, kutināšana, muguras kasīšana, rīts. tas tā caur atslēgas vārdiem. matīsss ir tik mīļš spilvens un vnk karsts puisis. :P un no rītiem vnk paliek wild un ieper cilvēkus ar savu kaklasaiti. mēs 4 nedaudz izvarojām to gultu, bēt nu cerams tā meitene neņems ļaunā.
tagad reāli sēžu, klausos emotional & angry songs un domāju. domāju par to, ka laikam šo gadu nomocīšu szf un tad tomēr došos prom. pāriešu uz romāniku. protams būs žēl pamest visus jaukos jaunos cilvēkus, kuriem jau esmu patiešām pieķērusies. bēt vnk es meklēju mieru & sajūtu, ka jā this is it un šķiet, ka šeit to neatradīšu. un galu galā nezinu, man jau nav arī grūti uzdavināt citiem cilvēkiem prieku, aizejot no szf. patiešām nav grūti. (: vnk es negribu, patiešām ļoti ļoti negribu drāmas. nē vairs nē. manā dzīvē to ir bijis par daudz, un nezinu vai nākošo dziļi slikto un sāpīgo lietu spēšu morāli pārdzīvot, jo dažreiz vnk ir gluži par daudz. un kad tā notiek, tad var sanākt visādas sliktas lietas, it īpaši zinot, ka mans iekšējais stāvoklis nekad tā īsti netiks pāri vienam triecienam un tas nozīmē, ka viņš vienmēr būs pārāk viegli sadragājams. un es zinu, ka ir cilvēki kas manā dzīvē to izmanto kā manipulācijas ieroci.
un tagad es jūtos reāli slikti, jo es jūtu to kā cilvēki spēj man likt justies vainīgai pat tad kad man nevajadzētu. it īpaši par lietām par kurām es neesmu atbildīga un neprasīju. par lietām, kur mani sauc par vainīgu un dēvē “jaukos’' vārdos, kaut gan neesmu pelnījusi. vnk varbūt vajadzētu uzmest visus cilvēkus. nu nafig ar, tad uzreiz būt ļaunam un riebīgam, lai ienīst uzreiz un par redzamiem iemesliem, nevis censties būt draudzīgam, palīdzēt un beigās justies vainīgam par to, ka tevi par to ienīst. vnk kāpēc pūlēties, ja rezultāts viens un tas pats. vnk gribas sev iesist. un izsist to muļķīgo ideju vienreiz no savas galvas, ka ticot, ka cilvēki ir jauki viņi patiešām tādi arī izrādīsies. nū nav tā, reāli nav tā. bēt vienalga gribas tam ticēt, i guess cerība muļķa mierinājums.. grūti īstenībā saprast ko cilvēki īsti cenšas panākt ar savu uzvedību. un reāli es nezinu ko man darīt, jo es netaisos izvēlēties starp cilvēkiem. tas vnk nav godīgi. bēt nu jā, es negribu šo visu un ja tas nozīmē mainīt fakultāti, tad esmu ar mieru. vnk patiešām žēl. ka cilvēki, nesaprot, ka dažreiz dzīvē notiekt tā kā notiek un vnk mainīt neko nevar, ka tad ir jāapstājas jāielepo, jāizelpo un jāsaprot, ka pat ja sāp vai ja ir dusmas vai skumji, nevar sākt vainot visus apkārtējos, nevar krist panikā, nevar plēst traukus. vnk ir jānomierinās un jācenšas no sliktā paņemt tās labās lietas. to nu man dzīve ir iemācījusi un tā laikam ir nozīmīgākā lieta, ko cilvēks savā mūžā var iemācīties. un kā A.Kamī reiz sacījis: "Cilvēkus nelaimīgus dara neļaušanās notikumu gaitai."
tagad došos gulēt, jo gribās pasapņot jaukus sapnīšus, lai šīs dusmas, kas šodien manī plosās aizietu prom. vai vismaz nokulstu uz kādu brītiņu.
protams, es ceru, ka viss nokārtosies, jo patiešām būtu žēl zaudēt tādus jaukus cilvēkus. bēt nu kā jau vienreiz teicu, tad jā savu draudzību neuzspiedīšu, ja cilvēks to atklāti nevēlas. just say it un es izdomāšu, kā nešķērsot tavu ceļu vairs. bēt vismaz es zināšu, ka būšu darījusi visu, lai būtu labi. tik cilvēkiem jau nevar uzspiest draudzību. un vispār cilvēkiem neko nevar uzspiest, tā ka jā. padomājiet par to nedaudz..

skan: the game – my life, atb – the autumn leaves, nickleback – this is how you remind me, ok go – it’s a disaster, papa roach – hollywood whore, pnd – sprīdītis, all american rejects – stab my back, switches – drama queen, moulin rouge – all you need is love, kelly osbourne – shut up, bryan adams – please forgive me.

20091021

i'm kicking through the walls.

z199801942_large

[2009.10.20. 23:49:37] J****: I miss you.
[2009.10.20. 23:49:38] J****: I do.
[2009.10.20. 23:49:42] J****: (hug)

ahh tomēr pēc manis ilgojas. es uzminēju pareizi. jauki. manī iezogas atkal mīļums, superliels mīļums, šo apzinoties. tik žēl, ka šī persona ir tik tālu, kad vajadzētu viņu tik tuvu. dēmn, šādos brīžos man tik ļoti gribētos mācēt teleportēties. diemžēl kopīga ballīte 5dien nesanāks, jo dažam labam ir spēle. žēl. un man paliek mazliet skumji. bēt nekas viss labais nāk ar gaidīšanu. un jā zinu, ka nāktos daudz ko upurēt, ja runa ietu par to ko šodien runājām, bēt tie ir nieki salīdzinot ar to ko mēs iegūtu. dažreiz dzīvē ir vērts upurēt labas lietas, lai dažreiz paveiktos un iegūtu vēl labākas. [funny, par šo nedaudz aizdomājoties es pat varētu apgalvot, ka es upurēju cilvēku (nū pareizāk laikam būtu teikt attiecības ar šo cilvēku) un vietā dabūju citu (tas pat notika vienā laikā sō laikam tam tā bija jānotiek), es protams nesaku ka labāku, bēt katrā ziņā savādāku un savādāks dažreiz izrādās tieši tas kas vajadzīgs, un zini šķiet, ka vairs nesāp nū vismaz tā kā vēl nesen sāpēja, protams ir dažas dziļās rētas, kas nekad nekad nepazudīs un visu laiku par sevi atgādinās, bēt jā vairs nesāp tik ļoti un visskaistākais ir tas, ka i can feel butterflies again.] (:

skan: savage garden – truly, madly, deeply, phillip larue - chasing the daylight, avrila – when you’re gone, matthew perryman jones – out of reach, annie stela – heart, the goo goo dolls – bullet proof, utt.

20091019

you're naked inside your fear.

PH0404 167jxfhhhf

šodiena bija enerģijas pārpilna neskatoties uz to, ka iepriekšējā nakts netika gulēt. smiekli, trakums un konfektes, kuras noteikti bija sapildītas ar nelegālām mantām. –eu, a kas tas ir.?! :D
un matīss šodien bija tiiiik ūberkibērsupērōsōm mīlīgs. vnk mīļumiņš. tiiik labi piestāv lillā krāsa un tās sejas izteiksmes vnk pārdodamas, cik ļoti mīlīgas. ^____^* un daudz laimes gunūūū, vēlreiz. :*
lekciju laikā pēdējā rinda sāk kļūt arvien iemīļotāja un smieklu lēkmes tur iet tik vaļā. sākot ar konfektēm ar dzeltenāslimības pildījumu, līdz pat no ebay pasūtāmam lidojošajam paklājam, ar kuru sazipotajā versijā nāk līdzi arī apliecība par putekļusūcēja lietošanu. ahh un vēl x10 series markas un žalūzijas saīsinījumā turpmāk ir žaž. :P un vēl visādi fōrši sīkumi.
protams, happytime, tas bija tik dienas sākumā, līdz nesākās “fōršā” vieslekcija + diskusija. whāt a bōring šit. dēmn. un tā mocījāmies līdz pus 6.
īstenībā nebūs šajās dienās nekā svarīga, bēt gaidu 4dienu tā būs gara un pārpilna diena. action, action, action. sākot ar augstskolu, tad kino, tad spēle [cerams szf uzvarēs] un tad nobeidzot 4dienas brīvdienu sākšanos – ballīte. ahh tā būs jauka diena es jūtu. un jau gribas smaidīt. (:
un protams 5dien arī ballīte fōršajā dzīvoklī ar fōršiem cilvēkiem. tik gribētos, lai piepildītos mana vēlēšanās un tomēr dzīvē dažreiz notiktu kā pasakā un ar mani 5dien būtu viens cilvēks. gribētos man pavadīt vienu veselu vakaru kopā ar viņu. so lets see if you really miss me. tas tā šīs nedēļas topošais scenārijs. gaidu burvīgu nedēļas nogales aizsākumu. *sun*

skan: gavin rossdale - forever may you run, the goo goo dolls – sympathy, the goo goo dolls – what do you need?, gossip - dimestore diamond, inme – firefly, the goo goo girls - better days ^____^ , utt.

i wanna bullet proof your soul .

20090116110025

man nenāk miegs. nezinu kkāds savāds enerģijas uzplūdums pus5 naktī. un miegs nekur vēl nav pamanāms. tā vietā lasu aristoteli, klausos the goo goo dolls liriskās dziesmas un domāju praktiski par visu, kas vien iešaujas prātā un, kas jau tur dzīvo gadiem ilgi un jau sācis mazliet noputēt.
tā domājot, finally izdomāju arī par savu otro tetovējumu. kura background story būtu tāds – ja jau sāp, tad, lai sāp arī fiziski ne tikai morāli. uztetovēšu uz tās maigi graciozās līnijas, kas atrodas uz pēdiņas kko tādu, kas man spēs atgādināt katru dienu, to ko nenožēloju un, kas man vismaz bija un vēl ir tieši tik svarīgs, lai tas paliktu kopā ar mani uz mūžu. un uz pēdiņas because these were steps that left marks in my life. yes, sometimes soft ones and sometimes hard ones. but steps that i appreciate a lot. no matter how painful the road was at the end. and thank you my love for walking together with me these almost 3 years.
jā šī būs mana ziemassvētku dāvana sev. šis tetovējums ar man ļoti īpašu datumu. būs skaisti mosties no rītiem decembra beigās, kad aiz loga viss balts balts, bēt manas pēdiņas siltas siltas, jo mīlestība silda tās. (:
šodien dodoties uz augstskolu būs jāsadzeras daudz enerdžīdrinki, bēt jā miegs šonakt ar mani negrib draudzēties. nekas, es viņam piedodu. *sun*

skan: the goo goo dolls discography.

i think i'd miss you even if we'd never met.

20081006112920

[šoreiz ne mans dzejolis, bēt vnk daži pantiņi iekrita manā sajūtu kastītē.]

i hate that i am
still waiting to hear you tell
me that you're sorry

you've lost your ability
to reciprocate any emotions
and replaced it
with sadistic acts of malice

i want nothing more
than to hate you, but my heart
still sits in your hands

and even though i'm
fighting so hard to get it
back, i keep loosing

take my spine, take my
heart, i am just dying here,
please pay me no mind

please, don't believe
me when i say i'm ok

i won't believe you
when (if) you say it was all
just a big mistake

i am so sorry of
misreading your words, your heart;
fell down the stairs again.

skan: inner - my philosophy, ani difranco – parameters (ahh vnk sō in love with this at the moment), annie lennox – wonderful, goo goo dolls - acoustic number #3 (vnk mīlu to balsi), anouk – lost, chris garneau - baby's romance, meshell ndegeocello – beautiful, augustana – boston (man dikti mīļa dziesma), livingstons – sapņo mazais (jeb saullēkts), blind melon – soul one. [jā jā skumjo dziesmu vīkends]

20091018

the footfalls of a cat.

picture-810_large

..let’s turn the wheel of memory back and see what happened..
4dien bija alus vakars frančos, kur kamēr mēs ar madaru gaidījām gunas ierašanos, paspējām iekļūt kopbildē ar kkādu čali, kurš teica, ka vēlāk izmantošot šo foto lai mūs šantažētu. oh well, whatever, dīvains viņš bija un sadzēries. ar gunas ierašanos aizsākās meiteņu noslēpumu bārstīšana un visādas citādas sarunas, matīsa tracināšana ar to, lai atrod kāda kursa biedra numuru (piedod par to) un alus alus alus. tika pastāstīti visādi noslēpumi un jā fascinēja visu laiku, ka čalis pie blakus galdiņa non stop klausījās, pat tad kad vismaz kādas 4 reizes pateicām lai viņš izbeidz. vnk wtf. tad mums uz īsu mirklīti pievienojās gunas draugi – divi bija apprecējušies un vnk tiiiik mīlīgi, un ar vienu citu gunas draudzeni es dzēru kko degošu. tad kkā nonācām victory pub, kur more alus un vēlāk atnāca anna un jūlija. tā kā guna visu iepriekšējo nakti nebija gulējusi un man no rīta bija randiņš ar bijušo klasesbiedreni, tad mēs nakts vidū aizdevāmies mājās atstājot pārējos ballējoties.
5diena protams bija in slow motion, tipiski man. anyway, ar klasesbiedreni aizdevāmies uz RAĢ. tiiik savāda sajūta bija iet pa vecajiem gaiteņiem, kur tev virsū skrien mazi traki bērni un kāpt pa kāpnēm, kur vēl pavisam nesen mēs visi kopā gājām glītās kleitās un uzvalkos, lai pamestu šo ēku. nosēdējām 40min fizikas stundā. fizikā kā jau vienmēr īpaši nekas nav mainījis, heidža vēl joprojām spīdzina bērnus, izstāstīja viņš arī jauno sistēmu ko viņš pielieto un mja man prieks ka skolu pabeidzu pagājušo gadu jo šis ir vnk stingrā cietuma režīms mums tad vēl bija tīrais nieks un varējām vēl easy izbraukt cauri. bēt nu man pat palika skumji un sagribējās atkal mācīties skolā, jo lai kā arī nebūtu bijis un neticu ka tagad to teikšu, bēt man pat pietrūkst fizika. :D parunājāmies tā jauki, kamēr bērni uzdevumu maratonam gāja cauri, nabadziņi. :D pēc tam pasēdējām arī matemātikā un tā vnk bija tumša bilde, skolotāja lika mums parēķināt logaritmus un vnk wtf vispār neko nesapratu, tā kā kkādi ķīniešu hieroglifi. matemātika gan man nemaz nepietrūkst. thank god.! :D un tad nebeidzām dienu ar klases audzinātāju un angļu valodas skolotāju, kur mīļi parunājāmies par to kā bija un kā ir. protams bez asarām jau neiztikt, bēt jauki tāpat. pietrūkst man visa tā patiešām ļoti ļoti.
5dienas vakarā vīlos kārtējo reizi cilvēkos jeb pareizāk vienā cilvēkā. šķiet jābeidz vienreiz domāt par cilvēkiem labas lietas, jo vienmēr jāviļas, labāk domāšu cik viņi slikti un ja viņi tādi patiešām izrādīsies tad nesāpēs. nu kāpēc es vienmēr tik ātri pieķeros cilvēkiem, vnk gribas šito izsist no sevis. mhh un kā jau teicu tā notiek tikai pasakās tur tikai viss ir tik skaisti, bet dzīvē nē tā nenotiek. man centās ieskaidrot pretējo, bet redz tu liki man vilties. jo tomēr mana patiesība bija pareizā. guys are such assholes, nu izņemot matīsu, jo viņš ir zaķītis. :) vispār viss tik ļoti piegriezies, ka katru vakaru gribas sadzerties un ballēties un nejust to, ka sāp. šitā jau par alkaholiķi var kļūt, bet lai gan kuram gan tas rūp, kas ar mani notiek.
5dien nakts vidū izpildīju savu solījumu vienam cilvēkam un aizrakstīju. un prieks, ka viņam tas likās piemīlīgi. tas liek pasmaidīt. ^____^
un vakar tiiiik faking smuki sniga vienu brīdi. ar tiiiik milzīgām super pūkainām pārslām. ahh. tas bija sasodīti skaists mirklis. žēl tikai, ka tas viss tik ātri pazuda. bēt tā jau ir ar tām skaistajām lietām..
un šodien, šodien jāmācās. thats it.!

20091015

X10’s.

ikstens_255x203

es ceru, ka personai augstāk redzamajā bildē šonakt bija pamatīgi murgi, tramīgi gulēta nakts un nezinu kaut vai impotence, vai arī kāds zvanīja viņam šonakt miljons reizes, kamēr viņš sapņoja jauku sapnīti. jo tieši viņa dēļ vakar +/- 115 cilvēkiem jeb lu szf polbak 2009 bija fucked up night, galds apkrauts ar grāmatām, kafijas krūzēm, sirds zālēm, utt. tieši tik cilvēkiem vakar vismaz 10 reizes vnk aizgāja ciet un they losted it. tieši tik cilvēki vakar kā mazi verdziņi sēdēja un drukāja burtiņus referāta tēmas pieteikumā ar saviem mazajiem pirkstiņiem, jo X10 vajag 8000 zīmes un redz nepatīk viņam tas un šitais un viss pārējais. pēc miljons nomainītām tēmām un hipotēzēm, daudzi bija izmisumā, morāli sagrauti, raudoši, vienaldzīgi, un gluži kā vētra aiz loga utt. bēt nakts bija gara un mēs kopīgiem spēkiem un skaipa čata atbalstā tomēr lielākā daļa tomēr šodien ar saules aušanu pabeidzām. cerams, ka viņš aizrīsies ar viņiem. un īstenībā varu pat saderēt, ka viņš savu e-pastu tāpat atvērs tikai 1dien, kuce.! Jo viņš ir lēns un bez želastības.!
ahh pēc šīm mocībām es gribu šokolādes kūku, alu, ballīti, fōršus cilvēkus sev apkārt (visticamāk tos nabadziņus, kas mocījās naktī kopā ar mani), miegu, un jaukas lietas. ^___^ un es esmu pelnījusi, sō nekāds nē.! :P
tagad iešu cept šokolādes kūku un vakarā ballīte. apgāzīsim frančus un visu pārējo, jo mēs esam politologi un to varam. *sun*

20091013

i love college.

20090418075917

2dienas semināru murgs pārdzīvots samērā mierīgi, tā, ka var uzelpot. vispār jāizdomā beidzot tā sasodītā tēma pie X10, bēt oh heil jā negribās. taču ir sava motivācija – izdomāt šodien tēmu, uzrakstīt rīt to nolāpīto pieteikumu un viss brīvdienas rīt var sākties. Jā! jau rīt. ^____^ kas gan vēl var būt skaistāks par brīvdienu sākšanos 3dienas vakarā. dēamn good. jo nu jā fāk socioloģiju es 4dien gulēšu, jo zobentiņš nav manu miega stundu vērts. un cerams, ka brauksim pēc tam pačillot uz Sigudu. un vispār jauki, ka uz nākošo nedēļu nebūs jālasa pie Rostoka, tas liek pasmaidīt un saka – ballīte brīvdienās.! :D
un vispār jā i really don’t give a fuck anymore. jo pietiks vienreiz cilvēkiem čakarēt manu dzīvi nu cik var. it īpaši tad kad viņi apsolās no visas savas sirds, ka mani negad nesāpinās. news flash – YA DID!
vnk man patiešām ļoti žēl tā cilvēka, kuram būs ilgi jāgaida uz to mīļumu, kas sēž manī iekšā, jo vnk man ir bail uzticēties, pieķerties un būt mīļai tik ātri un vnk kā man tas bija agrāk. bēt es ceru, ka šim cilvēkam/iem būs pacietība un viss būs labi. :)

“It's been quite a long year
Like we're being tested
To face all our fears
Goodnight my love
I feel you drifting”

“Please don't tell me
It's the end of the story
Don't close the book on me
Oh don't you close the book on me
We've gone our separate ways
We'll meet up on another page
Don't close the book on me
Oh don't you close the book on me”

“I know we'll never see those days again
And things will never be that way again
But that's just how it goes
People change but I know I won't forget you

To the ones who cared
And who were there from the start
To the love that left
And took a piece of my heart
To the few who'd swear
I'd never go anywhere
Where are you now?

Where are you now?
Cause I'm thinking of you
You showed me how
How to live like I do
If it wasn't for you
I would never be who I am
If it wasn't for you I'd be nothing”

“Mazs atoms klauvē man pie krūtīm
Un klusi uzrunā
Vai varbūt gribi savus sapņus debesīs saputot
Un dzīvi laimēs saskaitīt”

“Bez mīlestības nedzīvojiet
Bez mīlestības viss ir mazs”

man iepatikās šī dziesma:
”Time isn't wasted when you're getting wasted!

Drink my beer and smoke my weed but my good friends is all I need
Pass out at 3, wake up at 10, go out to eat then do it again

Man, I love college!

Do I really have to graduate?
Or can I just stay here for the rest of my life?”

20091010

indigo.

xray-nails

[atradu aptuveni 2 nedēļu vecu dzejoli. yeah i know depresīvs, bēt nu mja.]

empty mind with sad thoughts running thru my flesh of guilt you laying cold dead with pale white skin on my yesterdays carpet of sin. i still can feel your cyanide breath on my neck. and your ivory hands wrapped around my suicidal soul. and your lips of thorns kissing me boneless. but when you said nothing on the night of the worlds end. i just left. because when your don’t know means don’t care it’s just too late not to drown deep down into oceans depths. and you.?! you hanged your sweet breathe that night for two packs of not coming true hopes. today standing next to your pale white dead body i am falling to my knees. never wanted everything to end like this. my indigo tears crashing on your chest and freezing inside out. and that lost girl inside me drank romeo & juliet poison so that she could be with you in the neverland. and i am now left here alone in this hell called life. breaking my pretty bones from time to time just to feel alive.
and i will always remember those dead indigo butterflies that you kept by your side of bed where i was never aloud.

the time goes – tick tock.

ahh pēdējās dienas tā īsti nav sanācis laika šeit neko uzrakstīt. slinkums arī dara savu un mazajos brīvajos brītiņos šeit pat negribas iegriezties. pēdējās dienās daudz, kas noticies un vispār varētu pat apgalvot, ka laiks ir viena produktīva mantiņa. dažreiz tik vēlētos, lai diennaktī būtu vairāk par 24h.
atskatīsimies uz notikumiem sākot ar 3dienas rītu, kad KM lekcijā mēs ar Madaru atbilstoši tās dienas lekcijas tēmai veicām pirmo stadiju – novērošanu. mūsu projekts - EJ’s Life, kurā novērojām kā pusotras stundas laikā mainījās Edža pozas neīpaši interesantajā lekcijā. šeit varat redzēt deviņas pozas:

edzha
visas lekcijas gaitā bija sīva konkurence gandrīz visu pozu starpā un bija patiešām grūti prognozēt uzvarētāju. lekcijās beigās mums bija neizšķirts starp Edža divām populārākajām pozām nr. 5 & 8. mēs ar Madaru šo projektu turpināsim laika gaitā, sekojot anketēšanas etapam un aptaujāšanas, kā arī iespējams gada beigās atkārtosim novērošanu, lai salīdzinātu kā laika gaitā attīstījusies Edža kreativitāte pozu izdomas ziņā.
diena turpinājās ar Kom. lekciju, kurā man bija tas gods sēdēt starp Madaru un Matīsu ūn ākdievs tā bija nāve. tā kā Līga Lote šoreiz nebija skolā tad viņas vietā izcēlāmies mēs. Madarai bija sexīgas pozas, Matīsam fōršs izlēciens ar TŪ! cimdu un vēl mums bija spēcīga asociāciju spēle.

vārdu sakot kārtīgi izsmējāmies un Matīsam ir tiiik mīlīga suņu šlipse un jā, ja Madara būtu mammīte tad viņa gribētu, lai viņai piedzimtu Matīss. :D
4dienas rīts, agrs rīts sākās ar Soc. lekciju, kas mja bija kiberboring, bēt mēs to padarījām daudz jautrāku – apprecinājām Gunu ar Nilu un Nils tika tā nokaitināts, ka sasolīja piekaut Hitleru, mums ar Madaru ir bail par viņu. Tād vēl ar Matīsu sapratām ka visi vārdi, kas nāk no Zobenas mutes ir tikai blah blah blah, un tā kā mums viņa atgādina pingvīnu tad tapa zīmējums, kur cauruma vietā jāievieto bija viņas galva (šeit ir nedaudz apgreidotā versija):

IMG_0002777
rīts turpinājās ar fōršo lekciju pie Auera, kur mums ar Matīsu bija vnk EPIC FAIL kādas miljons reizes. jo pareizi mums bija tik 2 uzd. bēt nu oh well mums patīk failot so fāk off. :P ātrāk gribējās vakaru un kursa ballīti. ^____^
pāris stundas miega un vakars bija klāt. Matīsa kombuļu krekls bija vnk ideāls, man tērps saskanēja ar Hitleru kur viņš tēloja kkādu tumšu slepkavu un es biju feja melnā kur beigās noskaidrojām ka es nevis kā zobu feja vācu zobus bēt gan cilvēku dvēseles, so mēs ar Hitleru būtu laba komanda. :D tekila + bakardi ir bāc vnk nekad nedariet tā. :D patikās mirklis, kad viens čalis līda virtuves liftā kā viens pats mājās 4. ik pa laikam kāds uzdejoja uz letes un iesvilpa tiesneša svilpītē. Madara arī apgalvo, ka dejoja man klēpja deju, bēt šito es neatceros. vispār prieks ka iepazīti daudz jauni kursa biedri. :) pret rītu lielākā daļa nozuda un palika daži izdzīvotāji līdz rītam, kur sākās karstas spēles ar pudeli – neieslīgsim detaļās. :P un Rihards forši aizmiga un TĀ KRĀCA. :D 7os mēs ar Madaru devāmies uz mājām atstājot vēl dažus party villā. patīk šīs meitenēs :* :

DSC02642
un vakar es dzēru daudz ūdeni un kavējos atmiņās, lai saliktu filmu kopā. vispār šīs pēdējās dienas bijušas patīkami jaukas un ballīte well tas bija spēks. mēs vnk esam THE BEST POLITOLOGI evēr. ^____^ tagad jāgaida nākošo ballīti kurai obligāti ir jābūt un drīz.!
un vispār beidzot laikam jāsāk mācīties, bēt tā negribas.!
pāldies visiem foršajiem cilvēkiem. prieks, ka jūs pazīstu. :*
(šeit gan tikai daļiņa no jums, bēt tomēr) :

Copy of kursa balle 068

p.s. - vispār tiiik garš ieraksts sanāca, bēt whatevēr. :P

20091006

party pills for party people.

tumblr_kplubdmg941qzb31mo1_400_large

ahh, man patīk dzīve. šodienas mazais semināru murdziņš ir nobeidzies un mazā 5diena ir klāt. un es sēžu laimīga un dzeru jau 3 alus+tekilas ņammu, jo kāds coronas veikalā atlaižu dēļ bija izpircis. un vispār es dzeru, jo Mač šodien teica, ka es vienmēr dzeru tad kad viņš, nu ja jau vienmēr tad vienmēr sauksim šo par mūsu mazo, jauno tradīciju. un mūsu moto ir: alus ir ikdiena, bēt tekila ir svētki.! un vispār mēs iesildamies 4dienas The Sviests Must Go On ballītei, kur sadzersimies tekilu un būsim visfōršākais topošo politiķu bariņš uz pasaules. jo galu galā ballīte ir un paliks tas, kas saliedē cilvēkus. lai arī ko kāds teiktu, ballīte vienmēr ir bijusi svarīgākais komunikācijas ierocis.
vispār smagi noveicies ar tik lieliskiem cilvēkiem. jo mūsdienās atrast tik daudz jauku cilvēku nav viegli, vienmēr ir kāds kuram patīk durt dunčus mugurā un būt kucēm (protams neizslēdzu, ka šis vēl viss var notikt, bet ceru ka nē). ir atrasti daudzi jauki cilvēki ar kuriem es paplašinu savu komunikācijas loku un man patīk šīs jauno cilvēku ienestās pārmaiņas. protams nepārproties vecajiem labajiem cilvēkiem nav ne vainas, bēt dažreiz patiešām vajag jaunus cilvēkus, kas tev parāda dzīvi nedaudz savādākās krāsās un ne būt ne sliktākās.
kārtējā negulētā nakts tomēr dara savu un i’m a little bit drunk. kas ir vispār ļoti netipiski man. bēt mani mierina faksts, ka Mač’ arī ir drunk. un jā dikti patikās vakardienas dāvana – lieliskā grāmata par Barbiju. noteikti labāko dāvanu topā viņa atrodas. :)
un vēl man patīk ar Madaru lekcijās sēdēt kopā un smieties par jū know hū – to kura draudzenei reāli būtu jāgaida ilgi, lai viņa tiktu ievērota. un pat tad labi ja reizes divas dienā. :P un vēl salīdzināt vai esam saskaņoti mēs fōršie VIP čata cilvēki pēc apģērbu krāsiņām.
fōršas minkas esat. murrr. ^_____^
un man gribās parunāties ar manu saulstariņu. veselu vienu dienu jau to neesmu darījusi un paliek skumji..

20091004

kjūt.

sdYsolKXXoryvndi6n7QTc5Co1_500_large
for someone spešal. just because it’s sunday. ^___^
and jū just deserve smth better than an usual i wuv u.

skan: papaya – pink dinosaur.

20091003

old letters.

12_large

vakar uzrakstīju pēdējās 3 vēstules. šī mēneša laikā jau kopā ir sešas nenosūtītas vēstules un viena nosūtīta (jo bija important). un šodien jau paspēju 3 no 6ām nosūtīt, tā ka darbiņš padarīts. vispār man ir iepatikusies šī vēstuļu rakstīšana, jo tomēr old skūl vēstulēm ar krāsainām aploksnītēm, markām un visām citām lietām ir savs skaistums. nezinu varbūt tas ka kopā ar uzrakstītajiem vārdiem tu tomēr starp lapām atstāj savas sajūtas. un iespējams lasītājs tās sajūt un tas mirklis noteikti ir skaists. un maģisks.
divas no manām sešām vēstulēm ceļos uz kanādu, jo jau kādu laiciņu nekas no šīs tālās zemes nav dzirdēt, un es ilgojos pēs vēstulēm kuras atverot var sajust kanādas gaisu, kas smaržo pēc kļavu lapām un niagāras ūdenskrituma, un vēl laipniem cilvēkiem. vēl viena vēstule ceļos uz franciju pie krustēva kurš pašlaik tur uzturas un es ceru ka vēstule paspēs aizkļūt līdz viņam laikus nevis dienu pēc tam kad viņš būs aizbraucis back to vācija. jo gribas ātrāk apsveikt ar mazulīša piedzimšanu. tas noteikti būs laimīgs mazulītis, jo kurš gan negribētu piedzimt francijā. mmm. ^___^
viena vēstule ceļos uz nekurieni, jo diemžēl tur kur uzturas šis cilvēks vēstules pagaidām nosūtīt nevar. un visticamāk nevarēs nekad. žēl ka nav izgudrot pasts uz debesīm. bēt es ceru, nē es īstenībā zinu, ka viņš jau tāpat zin kas šajā vēstulē rakstīt. jo vakar tik ļoti sailgojos pēc šī cilvēka, ka nespēju viņam neuzrakstīt. īstenībā pietrūkst viņa padomi un arī smiekli. jo viņš noteikti smejas par to ko es esmu izdarījusi ar savu dzīvi, ka tā ir pamatīgā haosā. i know. un es zinu perfekti ko viņš man teiktu. un vispār funny, ka tieši sakarā ar vienu cilvēku manā dzīvē viņš bija pilnīgā mierā, lai gan visus pārējos viņš ciest nevarēja un man tas bija šoks, ka tieši šis cilvēks, bēt jā viss tagad ir tā kā ir. un šī vēstule glabāsies smuki manā atvilknē. pietrūkst tevis, alekss. ^^
un pēdējās divas arī netiks nosūtītas, jo nezinu šķiet, ka tā būs labāk. varbūt kādreiz, varbūt nē (ja man palūgs tad iespējams nosūtīšu). es zinu, ka šim cilvēkam būs vēl vēstules ar laiku un krāsies glītā kaudzītē. i guess un tad varēs teikt:
i still write you letters. i just don’t send them anymore.
un tagad es gaidīšu savas vēstules no kanādas, kas smuki smaržo ar nepacietību. murrr. ^_____^

20091002

(500) days of summer.

20090801193132

viennozīmīgi netipiska boy meets girl filmiņa.
and it’s not a love story. maybe just a story about love.
īsti pat nezinu vai man patika. tādas dalītas sajūtas. bēt bija lietas, kas nedaudz sasaucās ar manu dzīvi. un nedaudz lika aizdomāties. un vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka nekas nav atkarīgs no faith vai destiny. visas mistiski labās lietas ir tikai poztīvas sakritības un tieši tāpēc nav jēga to censties izskaidrot, uzdot miljoniem neatbildamu jautājumu, mēģināt rast sakarīgu izskaidrojumu vai kko paskaidrot. vnk fāk zat šit. just enjoy it and be happy.
kāpēc gan cilvēkiem vienmēr ir sasodīta vēlme visu sarežģīt ar savu attieksmi, kaut vai tikai tāpēc, ka viņi kko nevar izskaidrot. ka tas ir ārpus viņu prātu saprašanas robežas. ļauties nezināmajam taču ir tik aizraujošo un skaisti, un paskaidrojumi ir gluži lieki.

Most days of the year are unremarkable. They begin, and they end, with no lasting memories made in between. Most days have no impact on the course of a life. But just some – do.

mine so far are:
August 4th was a Saturday. (1990)
September 1st was a Monday. (1997)
June 3rd was a Thursday. (2004)
September 4th was a Monday. (2006)
March 28th was a Wednesday. (2007)
August 17th was a Friday. (2007)
August 4th was a Monday. (2008)
June 20th was a Saturday. (2009)
July 20th was a Monday. (2009)
July 30th was a Wednesday. (2009)
September 6th was a Sunday. (2009)

skan: regina spektor – us, hall & oates – you make my dreams, black lips – bad kids, carla bruni - quequ'un m'a dit, wolfmother – vagabond, mumm-ra – she’s got you high.

20091001

sad but true.

tumblr_kpf7ks54YB1qzqoezo1_500_large
nL8ifMmiFpa06qy5aS4Y1Emio1_400_large

nice murrr, wanna mjau.?! :D

trakie mazulīši.

tumblr_kpu9qbZzAf1qzbg3qo1_400_large

šovakar vajadzēja būt mazai pasēdēšanai pie alus kausa, bēt ārā tiiiik pretīgi līst, ka nekur vairs nevēlos iet un vēl joprojām esmu slimiņš. :/
un turklāt jākrāj spēki vakaram, kad nāksies pieskatīt manu mazo trako brālēnu. ahhh kā es mīlu tā bērna smieklus un nedarbus, bēt viņš sō atņem visu enerģiju. vnk superīgākais bērns pasaulē viņš ir. un var būt sasodīti mīļš. ^^
šajās brīvdienās sanāks bišķīt daudz palasīt. bēt man patīk un tas taču ir pats svarīgākais. tā ir pati svarīgākā motivācija, lai kko darītu. un darītu ar prieku. un šodien man iepatikās asv & irākas karš. nū nejau tādā ziņā kā tas ir labi, bēt vnk tā notikuma risināšanās un darbības un problēmas un jā. patiešām gribās ātrāk simulāciju spēli, jo tās būs vnk kkas ōsōm. gaidu ar nepacietību viennozīmīgi. būs iespaidīgs strīdiņš, bet ar rezultātu, cerams. un rostokam būs prieks par mums, jo mēs taču esam malacīši un superfōrši, kā nekā LU SZF Politologi. :)
iespējams , ka nedēļas nogalēs aizdošos uz siguldu, bēt tas tik pagaidām idejas tapšanas procesā, jo jāskatās uz laikapstākļiem, jo ja līs tā kā šodien tad mani draugi brīvdienās būs silta tēja, liels džemperis, sega, grāmatas & vip čats. :D un fotogrāfēšanai nu lietus nekam neder. starp citu varat pieteikties kkad braukšanai uz siguldu anytime. kā nekā ir rudens un tur ir smuki, un lapas ar drīz jau būs sakritušas daudz.
un uzdāviniet kāds man lūdzu biļeti uz Placebo koncertu. es jūs mīlēšu forever. *wasntme*

grūti iegūt, viegli zaudēt, neiespējami atgūt.!
[šī ir mana dzīves filozofija. un vienmēr bijusi. šķiet tik nedaudz biju to piemirsusi. ^___^ ]

skan: alises jaukās dziesmiņas, luna halo – kings and queens, mika – toy boy, all time low – sick little games, sugarplum fairy – caroline, underoath - a moment suspended in time, utt.

dievinu smieklus tavus tumsā.

20090414212810

ahh. vnk skaisti. mān tiiiik ļoti vajadzēja kaspara & mārča (skaists bija skats kad viņa emocijas eksplodēja vnk tas ir spēks) pozitīvisma devu sajust savā organismā. un šis vakars bija vnk skaists. un pozitīvisms ir pavisam droši uzkrāts līdz pat nedēļas nogales beigām. purrrfect. un kaspars ir tāds mīļumiņš es gribētu viņu izīrēt un turēt pie sevis mājās. ^_____^ vienīgais, kas man nepatika bija viesturs, jeb precīzāk man nepatīk kā viņš vada un ka pa daudz runā.
prieciņš bija satikt sanci pēc tik ilga laiciņa. viņai vēl joprojām smieklīgie mati. un man patika viņu visu laiku mīļot, jo viņa ir tik maziņa un ērti samīļojama. un mums vajag ar viņu ballīti.! :)
un jā manas baltās tiesības mans mazais draudziņš pazaudēja jeb pareizāk viņai atņēma esītī. funny, ka tieši tur. :D labākais ir tas ka tajā vakarā viņa izdzēra 0,7 šņabi un brauca ar mašīnu lai gan tiesību ta viņai vēl nav kurā drīkst atrasties 5 cilvēki bēt tajā vakarā bija veseli 10. visi līdz esītim nonāca dzīvi arī auto. vnk mja tā ir ieva un par to es viņu mīlu. :D :*

skan: justin timberlake – my dick in the box (vnk šī vakara hamleta dziesma) un vēl galvā skan nobeiguma dziesma. :D