Rāda ziņas ar etiķeti šodiena. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti šodiena. Rādīt visas ziņas

20100306

breathe the education in.

ikRia1QKbqfjnix7G8P33j3po1_500_large

mm, šodiena pavadīta lu centrālajā bibliotēkā paveicot sev vajadzīgos darbiņus vūūhūū. yes yes yes lietas virzās uz priekšu. tas mani ļoti ļoti priecē. vispār secināju, ka man ir iepaticies šis mācīšanās režīms. tuliņ došos palasīt aueru un pakonspektēt. *sun*
jā, es esmu NERD.! sō what.

šodien nopirku kārtējo grāmatu, kā jau radošā dvēsele es nespēju paiet grāmatnīcā garām ernesto sabato grāmatai – tunelis. vispār šis argentīniešu rakstnieks raksta diezgan līdzīgi paulam bankovskim. vismaz es personiski spēju savilkt paralēles. un man tīk. diezin tik kad lasīšu šo grāmatu un vēl jāizlasa puse no imanta ziedoņa epifānijām. grr, man nepietiek ar 24h diennaktī un es vēlos tādu opciju kā bezmiegs. khh.!

atgriežoties mājās no bibliotēkas vēlu vakarā vēl paspēju sakārtot istabu pirms ķēros pie mācīšanās. jauki, atkal varu pārskatīt savas istabas kvadrātmetrus, kuri pārmaiņas pēc nav noklāti ar aprakstītām lapām, grāmatām un citiem krāmiem. te pat tagad ir tīri plašs. (:
un es to darīju netikai tāpēc, ka rīt laimiņa vakarā nāks krāsot matus, bet vnk kārtējais darbiņš manā to do listā.

vēl secināju, ka agrāk ar noteiktu personu manas skype sarunas bija maģiskākas. vienmēr manī bija šī kutinošā sajūta – uzrakstīs viņš man vai nē. varbūt uzrakstīt man. vai labāk nevajag. paciesties. āā ko darīt. gribas parunāties. bet jāā. tad tagad es vnk zinu, ka agrāk vai vēlāk man uzrakstīs šī persona. un ja neuzraksta nav tā, ka es jūku prātā un nezinu kur likties, nav tā ka niez nadziņi pašai atvērt čata logu un iemurrrāt. ehh. skaistais ir pazudis arī attiecībā uz šo cilvēku. es zināju. es zināju, ka tā viena nakts sabojās visu. pilnīgi visu. un es pat varu saderēt, ka mums nebūs vairs to maģisko nakšu ar bērnišķīgo muļķošanos. sadpanda.

vakar starp citu paralēli konspektēšanai noskatījos filmu – teenage dirtbag (jā es sapratu, ka varu darīt lietas vienlaicīgi un uztvert abu lietu būtību). filma visnotaļ sad un skarba, taču morāle bija neapšaubāma. vispār atkal šo to varēju savilkt ar savu dzīvi un pagātni. patika arī, ka lielu daļu šajā filmā spēlēja dzeja/literatūra. mirkļi, emocijas, fucked up cilvēki un mindfuck. filmas beigas manuprāt bija skaistas, tādā ziņā, ka nekas īpašs jau tur nebija, taču bija nepieciešams tik uztvert kādu pavisam niecīgu, bet spēcīgu mirkli. tas bija jauki. iesaku katrā ziņā noskatīties, vismaz morāles dēļ, ja ne sižeta. filmā arī laba mūzika. ^____^

20100226

a bed of ticking clocks.

tumblr_kra45d3bDb1qzc9d2o1_500_large
šodienu pavadīju neko praktiski nedarot, ja vien jūs neskaitat slinkošanu. lai gan nē, tomēr kko darīju es pavisam minimāli iesāku reinholdes referātu. un nebūs ar viņu tik viegli kā man likās. bet nu neko. kas jādara, jādara. vēl arī sakārtoju savu mūziciņu datorā, padzēsu nevajadzīgo un āā tagad vairs nav haoss. un jā es šodien dzēsu mūziku nevis vilku, smth’s wrong with me. *giggle*

vakarvakars beidzās ar sarakstīšanos ar maniem dzīves vīriešiem. vispār tā vakar aizdomājos, ka akdievs cik jauki, ka esmu sapratusi to, ka draudzēties ar puišiem ir daudz vienkāršāk nekā ar meitenēm. nu es nekad nemainītu savus labākos draugus puišus pret kaut vai 5 meitenēm. nu nē. nav nekādu bullshitu un nurvu bojāšanu. ir tikai smiekli, jaukas sarunas un vārdi, kas paliek karājoties gaisā. un man patika vakar naktī rakstīties ar 3 maniem puišiem līdz aizmiegu. jauki tā, ka tevi iemidzina ar sarunām. jauki, ka ir kāds uz ko paļauties pat vēlā nakts stundā, ka zini, ka par tevi parūpēsies, jo tu esi slima un nespēj aizmigt, jo ir patiešām faking slikti. bet ar tevi runājas un liek smieties un paliek ōsōm labi, ka pat gribas aizmigt. man patīk mani dzīves vīrieši, kas manu ikdienu padara saulaināku. mani mazie saulstariņi, nu kā jūs var nemīlēt, ja jūs vienmēr esat tad, kad man visvairāk jūs vajag. ja vēl būtu jūs un šokolādes saldējums, tad mm, ko gan vairāk dzīvē var vēlēties. ^__________^

šodienas skins sērija bija vnk mindfāk. vnk grrr cik seriāli var šķist reāli un emocionāli traumējoši. bet tas jau laikam ja spēj to sižetu savilkt ar savu dzīvi kopā. un šī sērija bija vnk wāāā. akdievs, kad es atceros, ka es kādreiz uzvedos gluži kā efija. vnk patiešām paliek faking sad un šausmas. par ko es toreiz domāju darot tādas muļķības. okey toreiz tā nebiju 100% es, tur lielu lomu spēlēja mana depresija un ticiet man tā ir šausmīgākā slimība uz pasaules. jo depresija patiešām ir slimība, nevis tik kkādas iedomas. un depresijai pat ir ļoti daudz dažādu stadiju, pakāpju un novirzienu. nekadnekadnekad nevienam nenovēlu nonākt saskarē ar šo slimību. pašlaik zinu vienu paziņu ar šo slimību un man ir žēl uz viņu skatīties, es vnk nespēju, mani tas lauž no iekšienes un gribas raudāt. nu nav smuki, nav. un tad palīdzēt var tikai zāles, daudz zāļu. un pat tad nemitīgi dzīvo bailēs par to, ka pie mazākajiem morāles triecieniem tu vari tikt iemest atpakaļ šās slimības aukstajās betona rokās. vļeh, nekad vairs šos tumšos pagātnes laikus. negribu.!

šovakaru atkal turpināšu ar filmām un alu vienatnē. man patīk šie vakari, kad esmu tik es un manas sarkanās zemeņu sienas. un skyps, protams, ka skyps. jo i need people, i need to talk to them. man vajag vismaz vienu savu vīrieti, lai es justos laimīga. alus man ir so done, tas ir mans mīļākais no vīriešiem. *sun* tagad tik jāatrod smiekli. mani kaķēna smiekli par niekiem. un mana diena būs piepildīta. cik gan maz vajag prieciņam, lai es varu turpināt saulstaroties. (:

20100222

szf iemāca mīlēt politiku no sirds.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA
man šķiet, ka turpmāk mīlēšu 1dienas. kāpēc.?! tāpēc, ka 1dienas ir auera dienas, kad lekcijas pie šī īpašā brita neļauj tev aizmigt un liek smieties. šī harizmātiskā un mīlīgā britu persona ir tā vien vērta, lai iemīlētu 1dienas it īpaši, ja viņas ir kaut nedaudz līdzīgas šodienai. un šī 1diena ir novērtējama ar 5 stariem + 1 vēl bonusā (nu ķipa kā filmas vērtē ar acīm, tad pasniedzējus mēs vērtēsim ar saules stariem). auermonday sākās ar svešvalodas lekciju, kurā skatījāmies filmu “Iron ladies of Liberia”, par šo failed state un attīstības problēmām, un sieviešu cīņu parādot tomēr, ka arī viņas var būt varenas. Libērijas foršā prezidente – sieviete, ir vnk with ballzzz, jo tikai viņa var satrakotu pūli un viņu līderi nolikt pie vietas ar hardcore vārdiem, ka tas tik spēj nolaižot acis nopīkstēt “yeah, ma.” un panākt to, ka galvenokārt ASV + citas valstiņas nosedz viņu 3.7 biljonu lielo parādu, lai viņi atkal spētu aizņemties naudu, un jā vnk kūūūl filma pat vienā brīdī uzsita pa emocijām un sagribējās paraudāt, bet i didn’t. :P

foršā auermonday turpinājās ar salīdzinošās politikas lekciju, kur viņš atkal mums rādīja kūūl kartes, kur valstis tiek deformētas skatoties pēc kā tās tiek apskatītas, kā piemēram:

[by total population]

total population

[by wealth year 2015]
wealth year 2015

[by nuclear weapons]
nuclear weapons

un kkad nesen viņš rādīja mums karti kā izskatās pasaule no Austrālijas acīm:
McA-23x35-LT
un tas viss ir TIK ļoti exciting, jo patiesībā līdz tu neiestājies LU SZF Politikas zinātnē tu neaizdomājies, ka kkad kaut ko tādu redzēsi vai ka tādas lietas pastāv. un tas viss ir tik interesanti un patiešām gribas grābt vēl šitādas zināšanas un skatīties funny bildītes [un man pat pārgāja miegs skatoties visas šīs kūūl kartes tikko mājās^^]. jā auers iemāca mīlēt lietas un paskatīties uz visu mazliet savādāk, jo nevar taču aprobežoties tik ar savu mazo un rutīnā iestigušo redzesloku, it īpaši jau politikā.

un jaukā auermonday nobeidzās ar lekciju, kur pie mums bija atnākusi bijusī rostoka kursa biedre Kristīne Drēviņa, kas mums stāstīja interesantas lietas par Kosovu, jo viņa tur tā aktīvi darbojas un redz kā tad īsti norisinās šīs jaunizveidotās babyvalstiņas būvēšana no iekšienes. un patiesi priecēja tas, ka viņa stāstīja lietas iz dzīves nevis tik kkādu pliku teoriju vai tādas boring lietas. interesanti bija paklausīties cik ļoti nekonemākoši ir tie kosovieši, kas strādā ierēdniecībā un ka viņiem viss bez maz vai uz paplātītes jānoliek priekšā un jāiebaksta ar pirkstu, ka viņiem restorānos officianti saņem vairāk nekā šajā ierēdniecībā strādājošie, vēl arī, ka viesnīcas viņiem ir kā bordeļi patiesībā un kamēr tu esi prom, labāk pirms paredzētā laika neatgriezies, jo tavu numuriņu kāds var izmantot khm citām vajadzībām [:D], vēl arī par to, ka TV viņiem ir kā īsts ģimenes loceklis, un piemēram, ka puisēna netīša iekrišana upē masu mēdiju sagrozītās informācijas sniegšanas dēļ tautai spēj izraisīt minī kariņu, un vēl daudz šādu mazu interesantu lietiņu. patiešām bija ļoti interesanti tajā visā klausīties un pat nespēju pamanīt kā tā pus2 stunda paskrēja. wāāā superforši. ^______^

un jā kursa darba tēma līdz galam noformulēta un pieteikums ir iesniegts. kā arī šodien bija atkal daudz daudz smieklu, kuri sākās ar pēc ballītes savākto mantu dalīšanas, tad vēl pasmējāmies apr to kā auers izrunā vārdu – pensionāri, un vēl citi mazie kripatu nieciņi, kas liek gandrīz nebeidzami smieties un smaidīt. tā vien šķiet, ka drīz no rītiem izkāpjot no 15.trolejbusa smiešanās opcija ieslēgsies un pazudīs vien tik tad, ka būšu majās. jauki, man dikti patīk. (:

šī bija vienradžuōsōm auermonday. *sun* par 1dienām [jo tikai szf iemāca mīlēt 1dienas un politiku un mācīšanās procesu tā patiešām no sirds].

p.s. - un mačs vienu brīdi tik forši sēžot lekcijā, kad spīdēja saulīte pasmaidīja, ka vnk wāāā. viņš izskatījās pēc pavasara. tik superrr. *sunshine*

20100216

please just take these photos from my hands.

18[šovakar man atsūtīja dažas ļoti senas bildes, no strange laikiem un šī ir viena no viņām. tāda weird bilde, bet man tīk un man ir smuks siluets. un jā tajā bildē ir kkas mistisks dunno what, varbūt tā mazā voodoo lellīte..]

šodiena bija kūūl. un man arvien vairāk sāk patikt 1dienas. tas tāpēc, ka ir foršās divas lekcijas pie auera. un man patiešām ļoti patīk viņa lekciju pasniegšanas stils, kurš nav nekas spešal, bet nu i guess kā britam viņam vnk ir talants būt interesantam un aizraujošas pat stāstot terminus un tādas lietas. jā un es pat nedaudz sāku domāt par to vai tikai gadījumā neņemt salīdzinošo politiku, nevis starptautisko. bet jēēs laiks rādīs. un auers ir the best. *sun*

pēc skolas satiku savo mazo mīļo meiteni. mm. tik sen nebija satikta, tik daudz lietas nebija stāstītas, tik sen nebija viņa samīļota. bet šodien i did. staigājāmies gar daugavu un runājāmies. atstāstījām katra savus pēdējos notikumus, kas kopš jaunā gada pabijuši un mja, kārtējo reizi tik pierādas, ka mums vienmēr viss notiek abām līdzīgi – situācijas nemainās, tikai cilvēki. bet nu anyway vienmēr milzīgs prieks šo personu satikt, lai arī cik reti tas būtu. mīļoju. :*
p.s. – vēl tikai 3 nedēļas un tad mēs beidzot KOPĀ varēsim mīcīties pa visiem vecrīgas bāriem un klubiem pēc kārtas. ahh. gaidūūū.!

vakarā devāmies bariņš uz zviedru augstskolu klausīties lekciju par obamu. mm, tas bija kūūūl. pirmkārt, jau dikti patika tas black person, kurš runāja. viņš bija tāds atraktīvs un foršs un vispār viņš stāstīja interesantas lietas, vismaz neko tādu, kas jau miljons reizes no visām pusēm aprunāts un tā. šis bija kkas svaigs, tātad arī aizraujošs. lekcija protams ievilkās ilgāk par paredzēto stundu, bet tas nekas, jo patiešām bija lietas, kuras bija noderīgi uzzināt un izprast. un tik kūūl lekcijas laikā pat atradu potenciālo kursa darba tēmu, kas man pat ļoti patiktu un būtu fun rakstīt. jāaiziet tik rīt ar ozoliņu par šo padiskutēt un jēsss. ^_____^

vispār šovakar milzōnīgs nogurums un negribas neko darīt. tas laikam no šodienas pārmērīgās uzturēšanās ārā ziemotajā gaisā. un ziniet es vispār arī neko šovakar nedaru. tik runājos ar cilvēkiem skypā, skatos bildes un šķirstu vecus pierakstus no savām dzejoļu/prozas/pārdomu kladēm. nu kkā tā – dzīvojos savā mazajā pasaulītē. un jā vispār ir viena bilde. bilde, ar kuru es nezinu ko lai iesāk. es nespēju izmest bildi, taču jā viņu es nevēlos turēt kopā ar pārējām, viņa man vairs neko nenozīmē, tikai nepareizus lēmumus un pāris kļūdas, izsapņotus sapņus un mīlestību pārvērstu tukšumā. i guess viņas vieta ir manā lietu atvlknē – pašā pašā apakšā. jā, tur viņa šovakar nonāks un es ceru, ka laiks un gadi viņu saēdīs līdz nepazīšanai. ardievu.

un šeit vēl dažas senas bildes, kuras šodien redzēju pirmo reizi pēc apmēram 3 gadiem. senais laiks ar maniem senajiem cilvēkiem, kuri turpina rakstīt savas atmiņas kopā ar mani vēl šodien. mm, sens.

skan: snow patrol – please just take these photos from my hands, jack’s mannequin – lullaby, matt nathanson – car crash.

20100208

hau’oli.

Full_Love_and_Full_Wonder_Installation_Nike_Savvas1_large
hau’oli – tulkojumā no havajiešu valodas means happiness. šo un vēl citus havajiešu vārdus samācījos taisot hawaiian party lapeles mūsu kursa ballītei. tādas tīri smukiņas sanāca, bet pašlaik šeit vēl nepublicēšu. rīt tik jāaizdodas viņas saprintēt un tad jau viens darbiņš būs padarīts. (: vispār šito taisot aizdomājos, ka man dikti patīk un, ka varētu kādam bāram or smth taisīt ballīšu plakātus, tas būtu tīri interesanti. bet tas jau tik tāds mazais sapnītis. hihi. *giggle*

šodiena visā kopumā atgriezās ierastās sliedēs līdz ar sēdēšanu autobusā braucot uz szf kad saulīte spīdēja acīs un es neko neredzēju līdz ar ieiešanu szf krāsainajās sienās un ieelpojot to satraukto mācīšanās garu. tik jauki atkal bija sēdēt 210. auditorijā un smieties par niekiem un to, ka ZOMG atkal jāsāk mācīties. un auers is the best. dēļ viņa jau vien ir vērts doties uz szf, jo nu pie vinā vnk nevar nesmieties, nu nevar mīlīši. viņš ir pārāk foršs. :P unun vispār izskatās, ka būs faking interesantas lekcijas kā arī semināri, jo nebūs tikai tipiskā faktu bāšana galvā, bet gan filmu skatīšanās, aktīva runāšanās un citi mazie jaukie nieki. tā, ka jā esmu visnotaļ ļoti pozitīva šodien pateicieties szf burvīgajām krāsu sienām, cilvēkiem, kas nu ir palikuši mūsu kursā, jo tieši viņi ir tie paši labākie un tam garam, kas ieskriet tevī jau pirmajā mirklī, kad atver durvis uz zināšanu māju zem 3 lieliem saulainiem burtiem – szf. dēmn traki, ka jau tik ātri līdz 22.feb. jāiesniedz kursa darba pieteikums, bet nu mhh jāsaņemas, šo semestri jāsaņemas. katrā ziņā esmu apņēmības pilna rosīties un darboties un klikšķināt savus melnos taustiņus vēlās nakts stundās draudzējoties ar kafijas krūzi. *sun*

un tagad vispār fonā iet filma – what happens in vegas. jā filma jau vairāk kā miljons +1 reizi redzēta , bet anyway forever laba vakariem, kad gribas kko foršistulbijaukismieklīgu. tekstu jau zinu no galvas pēc visām šīm reizēm, bet mm smejos vēl joprojām kā pirmajā reizē. and i am happy. ^____^

20100121

mīli mani maigi, rōzā kaķu ķepiņ.

tumblr_kw8fucK0dR1qzy6fro1_400_large
mm. mana izkrāsotā šodiena pagāja pavisam nemanot un ar vieglu zemeņu piesitienu. kāpēc zemeņu.?! jo palutināju sevi un ēdu zemenes pienā. jā īstas vasaras zemenes. ^___^ vien atlika vēl noklāt uz grīdas sedziņu, uzvilkt vasaras kleitu, fonā pāris maigās vasaru kutinošās dziesmiņas un gulēt skatoties griestos, kuros varētu sakarināt vates pikucīšus mākoņu vietā. mm. izklausās TIK ļoti burvīgi. bet mhh. līdz tam tomēr nedaudz nāksies paciesties. lai gan sapņot jau nekad nenāk par ļaunu. un man sapņot patīk. *sun*
neskatoties uz ārā valdošo ziemas karaļvalsti, kas mūs šogad lutina ar sniedziņu un aukstumu, kurš nedēļas nogalē tikai pieņemsies spēkos, es savās sarkanajās zemeņu sienās esmu laimīga. šodien padarīju sen vajadzīgu darbiņu un beidzot manā skapī var pakārties. *giggle* un vēl secināju, ka man ir veselas 5 kleitas. tas mani nedaudz mazliet šokēja. jo es neesmu kleitu cilvēks un 5as man liekas milzumdaudz. (jā jā zinu, ka nav, bet man ir.!). un rīt turpināšu darboties un beidzot salikšu bildes pie sienām. viņas to ir pelnījušas un gribās ik rītu tomēr mosties un atvērot acis ieraudzīt sev mīļus cilvēkus, kas liek pasmaidīt un tad turpināt smaidīt visu dienu. jā gribas gan. (:
vakar un šodien vēl randōmlī sēžu gultā un pūšu burbuļus. jā ziepju burbuļus. kā mazs bērns un priecājos kā tie iekrāsojas visās varavīksnes krāsiņās pirms pārsprāgst un pārvēršas miljons mazos pilieniņos. un man patīk tos burbuļus grauzt. *giggle* mhh, mans iekšējais mazais bērns jūtas laimīgs ar šadām nodarbēm. murrr.
un vēl + viena mana ekstra spešal skype saruna šovakar. bija gan tāda mierīgā un īsā, bet tomēr bija. un nejau vienmēr jābūt psycho. un šeit maziņš ieskats no vakardienas sarunas, kas bija veltīta atmiņu skatiem:
****: tu tagad atsauci atminja tas lietas ko biju piemirsis un par to ka tu lien citu galvas ir tada lieta man arii un tevi es ta nekad nevareju atkost lidz galam un vispar nesaprotu. :)
mm. greatgreatgreat. šis ir kompliments man vispārībā, jo man prieks, ja mani nevar izprast. man mazliet fascinējoši. bet nav svarīgi kāpēc. arlabunakti, zaķīši. ^____^

skan: bethany joy – songs in my pockets, bethany joy – sunday train, bethany joy - las palmas, reamonn – josephine, owl city – if my heart was a house, labi siffre – it must be love, utt.

20100117

burning snow underneath my pink paws.

email_300x160

šādi es izskatījos visu šodienu. jo mana mācīšanās mānija turpinās un es to aktīvi cenšos izmantot, jo zinu, ka šāds uzplaiksnījums vairs tik drīz neuzradīsies, kad šis esošais noplaks. šodien pārsvarā draudzējos ar savām 4 sarkanajām sienām, tēju no rīta un kafiju vakarā, saburzītām papīra lapām gultā, miljons failiem datora dzīlēs, pildspalvu, dažiem patstāvīgajiem skaipčatiem un savām noputējušitukšajām smadzenēm ar kurām dažreiz, bet tikai dažreiz ir iespējams pat sadarboties un kontaktēties valodā, ko saprot abas iesaistītās puses. vispār šodien nonācu pie secinājuma visā savā saspringtajā grafikā, ka man ir iestājies tas periods, kad negribas ballēties. nū kad gribas pēc iespējas ātrāk visu izdarīt un sakārtot, lai var tā mierīgi un pavisam vienatnē, neparko nedomājot neko nedarīt, pavadīt dienas gultā tikai skatoties jaunsavilktās filmas, kurām nu beidzot atliek laiks un tik vien kā piespiest sevi izvelties no mīkstās gultas, lai paēstu, jo bez šī elementa es noteikti nekādi nespēju pilnvērtīgi funkcionēt. jā, gribās pavadīt neproduktīvu, bet sasodīti patīkamu me time savās sarkanajās sienās un neparko citu neraizēties, vnk atslēgties no apkārtējās rutīnā ierautās un ātrās pasaules. ziniet, es tā pēc 1dienas nosacīti pēdējā eksāmena arī darīšu. pazudīšu uz kādu laiku no citu acīm, protams, uzturot sarunu intrigu virtuālajā skaipčatu dzīvē ar dažiem izredzētajiem cilvēkiem un tas tikai tāpēc, ka esmu pārāk atkarīga no cilvēku eksistences manā dzīvē un ikdienā.
tagad došos skatīties filmiņu ar nosaukumu Adam, kuru jau sen biju ieplānojusi savā obligātajā “need to watch” movie listā, taču līdz šim tam tā arī nekad neatlika laiks. jā, es pilnīgi un skaidri apzinot, ka pašlaik ir pāri 4iem naktī, taču pēc vairākām izdzertām kafijas krūzēm es ar miegu šonakt oficiāli vairs nedraudzējos. piedod, miedziņ, es tevi šodien nospamoju.
vēl šodien izgudroju jauvārdu savā tūtas vārdnīcā, kas man tīri labi iepatikās un tas ir – vienradžuōsōm. nu jā, kinda great word. un shinny new. ^____^
kā arī simon’s kačim noskatījos jauno sēriju un vnk pārsmējos par to cik ļoti tas kačis esmu es, ja mani pārvērstu animācijā. un vispār jā – so me. kūūūl. *sun*

20100115

i like beer 'cos it is good.

334365750_4ee01aa039_b_large

mm. jaukas dienas nobeigumam izdzēru 2 alus skatoties ice age 3 un smejotiesss. hihi. ^___^ najs. un tagad ir sō tāds slinkums rakstīt kā man šodien faking labi gāja, tāpēc piedodiet man un varēsiet palasīties rīt. arlabunakti zaķīši, kaķīši un citi zvēri. smukus sapnīšus jums visiem. :*

Beer is good
Beer is good
Beer is good
Let's go drink some BEER

Beer
Ooooooooooo
Uh dude.. I think you've had enough
...No
Lets go drink some beer.

I am drunk, drunk is me, I am drunk, wheee
I am drunk, drunk is me, I am drunk wheee
I am drunk, drunk is me, I am...

skan: psychostick – beer!.

20091210

teaspoons and sugar.

tasse_large

kabatas pilnas ar cukuru. bet jauki tā. ^___^
šodiena kā jau kārtējā diena. minūtes skrien un paiet. cilvēki nāk un aiziet. ieva šodien nopirka smuku sarkanu kleitu ziemas ballei. mm. būsim saskaņotas. un vēl prieks par visiem mazajiem zaķīšiem, kas cītīgi pilda mūsu aptauju, tomēr laikam sabijās, ka nozagsim viņiem ziemassvētkus. *giggle*
šodien vēl nedaudz tagad vakarā atgriezos pie pārbaudītām vērtībām. pie imanta ziedoņa un taureņu uzbrukuma. kaut kā tomēr šis pluss mīnuss vienīgais no skolas laikiem un literatūras stundām ko spēju lasīt un lasīt, vēl un vēl. kaut kā tomēr nevaru pateikt ardievu tiem saviem taureņiem. kaut kā tomēr viņi turpina atgriezties pat kad visus logus un durvis esmu aizvērusi. mani trakojošie taureņi. hmm..

***
ko nozīmē šis taureņu mākonis?
vai tas ir sveiciens vai uzbrukums?
varbūt mēs esam par lielu savā viengabalā un traucējam rotaļu? varbūt zilonis tūliņ sadalīsies trīstūkstoš taureņos un arī nāks pār mums taureņu mākonī? varbūt ziloņi tikai izliekas par ziloņiem, bet patiesībā viņi ir milzīgi taureņu cietokšņi, taureņu milzīgi čemodāni?ko nozīmē šis taureņu uzbrukums? varbūt taureņi ir brīvas un nepakļautas minūtes, kaut kādi stundu atlikumi, kas rāda, ka laiks nav taisngaitas un tas var izlausties no stundu apļa un mētāties pļavā pēc savas patikas? tā būs, tā būs! mēs esam tuvu patiesībai: taureņi ir sekundes. un taureņu mākonis ir brīvs laiks, un taureņu svaidīšanās ir vienīgā viņu vērtība šai taisnvirziena pasaulē: viņi liecina, ka ceļš ir par taisnu, lai skaisti dzīvotu, un arī upe tek pārāk taisni. un arī putns ir par nekustīgu debesīs, lai saprastu brīvību.

***
es izlūdzos vienu brīdi miera šajā ņirboņā, apstāšanās brīdi, vienu sastinguma brīdi.
es izlūdzos nejust šos taureņus, neredzēt viņu krāsas, nedzirdēt čaboņu, es izlūdzos nesajust.
es izlūdzos ne negribēt viņus, ne gribēt — lai viņi ir, kā ir, lai es esmu, kā esmu.
lai es nemīlu viņus, vienu brīdi lai es nemīlu viņus, vienu mirkli lai viņi izlūst man, izgaist un es palieku viens vienīgs.
es izlūdzos vienu brīdi, lai es palieku viens vienīgs — taureņu vidū brīvs bez taureņiem.
ak, es trenēju savu redzi, lai es varētu neredzēt. es modinu savu dzirdi, lai es varētu nedzirdēt. un es izlūdzos sev vārdu, kas nesauc vārdā. saki, ka esmu apklusis. saki, ka esi apklusis. saki, ka ir kluss.

***
kastaņu sveču laikā atnāca taurenis un prasīja, kam šīs pilis pieder. es teicu: tās ir pavasara pilis un drīz varbūt nodegs.
nu, teica taurenis, kamēr nedeg, mēs tur padzīvosim. es teicu: bet, kad nodegs, paliks tikai pelni.
nu, teica taurenis, visas tās krāsas uz mūsu spārniem — tie jau arī ir tikai pelni no pilīm, kas nodegušas.

***
mēs vienmēr dzīvi nokavējam
kad skrienam pakaļ kādam vējam
jo nozīmes nav nākotnējam
ne arī vakarējam
bet tam, ko tieši tagad ejam
ar mūsu pašu labām sejām
tai gaismai, ko mēs tagad lejam.

***
nekas nekur nav taisnveida.
es esmu vējš, tu esi kleita,
un brāzieni, un pusnopūtas,
un virpuļi – ir mūsu jūtas.
var būt, ka tie nav uzbrukumi,
bet skaisti pārtopoši dūmi,
un taurenītis, vēja nests,
mums ir kā liktens nolikts tests.

***
te dzīvo teātra tauriņi. viņi dzīvo tikai šovakar.
viņi elpo parfīmus un čaukst kā konfektes starpbrīžos.
tad viņi vēl uzpeld ar aplausiem līdz lustrai un pāri galvām gāžas uz garderobi, kur viņus vēl pēdējā atspulgā kā numuriņus padod garderobistei, kas tos apmaina pret botēm, cepurēm un kažokiem. katru vakaru, pie garderobes āķa pakārti, viņi mirst.
[mm. šis ideālas sajūtas izraisa manī.]

***
kāpēc taureņi skrien svaidīdamies?
viņi mētājas no brīvās sekundes brīvajā.
viņi meklē atbrīvoto laiku.
viņi manevrē no nesamocītās sekundes nesamocītajā.
tie brīvus brīžus meklē, brīvus brīžus, no kuriem
sanāk atbrīvotais laiks.

***
bet varbūt tie ir Dabas Lielie Smiekli.
un daba nesmejas caur ziediem, ne caur augļiem, bet viņai uznāk taureņi kā smiekli un – vienkārši – šai zemei smejas sirds?

***
vienu dienu mans taureņu albums bija pazudis no manām atvilktnēm. es sapratu – kāpēc.
es biju uzzinājis kaut ko, ko man neklājās zināt.
manā albumā bija senmeklētās taureņu kartes.
man kļuva bail par savu drošību.

***
taureņi ir
brīvi, un viņiem nav jāfotografējas. tikai brīvie nefotografējas. tikai brīvie negrib fotografēties.

***
es esmu taureņu lidlauks, pilni taureņu man pleci.

***
iet no mūstaureņiem prom uz cittaureņiem – pie taureņiem vēl lielākiem –
virs saules.

***
nakts melnā cukurgraudā es nomierinos negribas vairs raudāt.

***

un cilvēcības augstākajās virsotnēs man ir bail – tur viss pārāk skaists.

***

nekas nekur nav taisnveida, pat zvaigznes zigu zagu krīt.

***
kad tu sapratīsi, ka taisne ir netaisna, tu sāksi dejot.

***
apturēt – tas nav zināt, paturēt – tas ir mocīties, dabūt ir – apstādināt.

***
es neesmu vairs dzejnieks. es biju vakardien.

***

tā manas atmiņas ar ziedoni un taureņiem šovakar ir galā. bet nekur jau viņi nepazudīs. tie turpinās maigi lidināties manās domās un dvēselē. mm. mani taureņi. ^____^

skan: noah and the whale – blue skies, paul tiernan - how to say goodbye, bethany joy galeotti of everly - mrs. scott.

20091201

my weakness is that i care too much.

šodiena. šodiena. šodiena. ja to vispār var nosaukt par šodienu, nevis aizvkardienasšodienasvakaru, ja tik daudz nav gulēts.
rīts izvērtās tāds supersmieklīgitraģiskijauks, jo vismaz nebiju vienīgā, kas nezināja, ka starpeksāmens pie rostoka sākas 10os un, ka nebija jēga visu nakti negulēt mācoties, ja pa durvīm iekšā tā pat netiku. :D bet nu nezinu vienlaga. ja no sākuma bija tāds wtfwtfwtf ko lai dara, tad pēc tam jau man ar bukovski un kriščiku bija super jautri un mēs pat sasmējāmies par tiem nabadziņiem, kas mocījās un rakstīja. un protams citējot bucīti, tad es protams biju vainīga, ka mēs 10min. nokavējām, jo redz es iekāpu trolejbusā un mana svara dēļ viņš nevarēja ātri pabraukt. ha ha. :D nu anyway patika izkauties ar bucīti šodien tā pa jauko. āā un jā jaunā recepte – pildīts rostoks ar kastaņiem.!
bibliotēkā pasmējāmies ar matīsu par sexīgām kāzu bildēm. vnk lol. un šodien bijām tādi mazie negulējušie enerģijas zaķīši, kas varētu vemt varavīksnītes. vnk kko tracinājāmies un saulstarojāmies apkārt, un biedējām cilvēkus ar savu hiperaktivitāti un sviezzzztuuuuu. *sun*
otrā bibliotēkā es praktiski arī neko neizdarīju, jo vnk bija tāds nogurums, ka ak mans dievs. anyway atbraucu mājās likās, ka iešu gulēt, bet sapratu, ka reāli laikā nepaspēšu tad socioloģiju pabeigt un man bija taisnība. bet tā kā es neaizgāju gulēt, tad es pabeidzu laiciņā un tagad ir tāds mazais jeēēss par to, ka vēl viena lieta izsvītrota no mana lista. :)
bet..nezinu tagad tāds iekšējais mazais sad. lai gan pat ne sad. kkāds mistiskais ar sasodīts nezinu kas tagad notiks sajūtu + vēl varbūt man tagad uz galvas klavieres uzkritīs varbūtību. un nezinu varbūt vnk beidzot jāiet izgulēties, lai gan šķiet, ka mans organisms jau ir pieradis pie no sleep opcijas, ka tagad spēj uzturēt sevi pie dzīvības pietiekoši ilgi bez miega. tāda vienalga neforša sajūta un pat nezinu kā lai viņu definē. mhh... nepatīk.

I tear my heart open, I sew myself shut.
My weakness is that I care too much.
And my scars remind me that the past is real.
I tear my heart open just to feel.

I can't help you fix yourself.
But at least I can say I tried.
I'm sorry but I gotta move on with my own life.
I can't help you fix yourself.
But at least I can say I tried.
I'm sorry but I gotta move on with my own life.

grrr. viss. riebjāāāsssss. gribu pazust. fāk.

āāā un tāds šodienas jaukais notikums bija par to, ka es un madara, un mēs nu ir tā kā agrāk. nu tā super jauki agrāk. tā kā patiešām viņa pietrūka. MTO - madaras trūkums organismā bija laikam iestājies. nezinu, bet ir tagad tā jauki. man prieks. ^___^