Rāda ziņas ar etiķeti prieks. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti prieks. Rādīt visas ziņas

20111103

living the 30stm dream once again.

tumblr_ltzhifGCja1r5wzduo1_500_large
vakar atkal tika piedzīvots mazliet laimes uz zemes virsas iekš lieliskā 30STM koncerta. jeb pareizāk laikam būtu teikt, ka pus otras stundas garumā es pabiju uz Marsa un out of reality..
unun.. BIJA mana vismīļākā dziesma Alibi^^ un akustiskajā versijā un es patiešām veselu vienu dziesmu neelpoju ar mazām prieka asarām acīs.. tas bija mirklis, skaists mirklis, one of those that just takes your breathe away.. un arī mazo balto papīrīšu lietus bija kkas spešal, mazajās detaļās ir sava burvība un šajā koncertā mazo lietu lietus mani patīkami pārsteidza atstājot vēl vienu jauku atmiņu par dzīvot prieku (:

salīdzinot ar Tallinas koncertu protams jāsaka, ka Rīgā cilvēki ir daudz pozitīvi trakāki un daudz dziedošāki līdzi dziesmām no visas sirds nekā Tallinā, bet tas laikam gluži vnk mūsu latviešu mentalitātes dēļ, vismaz es tā pieņemu.! dziesmu gan bija daudz mazāk nekā Tallinā, taču nekas, jo lielu prieku sagādāja fakts, ka viņi nospēlēja the story un šo dziesmu viņi patiešām ļoti sen nebija nevienā koncertā devuši. un jāpiebilst, ka Šenons pie bungām vakar vnk PLOSĪJĀS.! šķiet, ka Latvijas rudenīgās lapas un prieks par tām bija krāsaini uzlādējis viņu :) un mums ar Ievu ir vēl viens lieliskais krekls, kurus laikam vnk jāsāk kolekcionēt  - awesome.!
kopumā jāsaka, ka nevaru pateikt, kurš koncerts bija labāks Tallinas vai Rīgas, jo patiesībā ir ļoti grūti salīdzināt, kaut arī grupa viena, koncerti, atmosfēra, cilvēki un piedzīvojumi bija pilnīgi savādāki, bet katrs ar savu burvīgo atmiņu kopsavilkumu par ko priecāties for sure ^____^

un vispār prieciņš, tāds nebeidzams dzīves prieciņš par to, ka dzīve izdodas.! par to, ka gribas no rītiem pamosties, ka gribas smaidīt, gribas būt un gribas citiem uzdāvināt prieku, tādu pavisam glīti iesaiņotu un īpašu, jo ghluži vnk ir šodiena (:
mana galva pēdējā laikā ir mazliet nekontrolējama pavisam pozitīvā ziņā un mans miers nemierā ir kkas neizprotams, bet tam visam pamatā ir racionāli skaidrojama viena lieta (kuru patiesībā nemaz nevar izskaidrot) – TU.! ..mirkļi ir viss uz ko es šobrīd koncentrējos, pārējais viss ir lieks, miu.

skan: 30STM – Alibi.

20110616

hello, past - long time no see..

tumblr_kwb041xOP81qaq50vo1_500
ouououou, cau mazie mīļie (:
mana šodiena bija tik forša un pilnvērtīga, ka prieks (jā still vairāk prieciņa kā parasti, tas tā grows on me, ka drīz būs vnk defaultā).

mazais sīkums, no šodienas esmu pašnodarbinātais un man ir forša rozā lapa, kas to paliecina :D ok bet tas tā pa lielam whatever.

labākā šodienas daļa bija senu cilvēku satikšana, jauka pasēdēšana un pavisam lieliskas sarunas par dzīvi un vērtībām. (: šodien tātad satiku Elzu un Jāni (omg viņš ir TIK garš, man nu galīgi nepatīk viņam stāvēt blakus :D), ar kuriem kopā pirms nu jau 6 gadiem biju angļu valodas vasaras nometnē un tur mums bija tāda pavisam lieliska un jauna pasniedzēja no USA – Elizabete. viņa tad arī ir vaininiece mazajam reunion, kas notikās šodien, jo viņa palūdza mums izpalīdzēt viņas maģistra darbam, ko viņa raksta par dažādām identitātēm (latvieši, eiropeiši, utt.), integrāciju, politiku, vērtībām, tradīcijām un citām svarīgām lietām. Pastāstīju arī par Gunas dzīvi iekš USA un Washington DC, un pateicoties viņas lieliskajiem blodziņa ierakstiem un no stāstītā, tā daudz ko varēju pastāstīt par Amerikas latviešiem un dubūltpilsonību un citām lietām, tāpēc viennozīmīgi arī tev paldies mīļā par to, ka raksti un informē un vispār esi protams :* Elizabete šeit šoreiz būs 2 mēnešus un vasarā noteikti ir daudz ko redzēt un kur būt. vispār man mazliet dīvaini, ka viņa atcerās mūs pēc visiem šiem gadiem, jo taču mazi sīči toreiz bijām, ah, tik patīkami. ņu jā, tā pavisam forši nosēdējām 4atā āra kafejnīcā 2h runājoties par visu un ik pa laiciņam atceroties visādus detaļas un notikumus no nometnes laikiem (interesanti vispār cik daudz es atcerējos un mēs visi kopā, naisss). un prieks dzirdēt, ka Elizabete TIK ļoti labi runā latviešu valodā, es gan sapratu, ka mazliet esmu piemirsusi runāt tekoši in english – šausmas jānokaunas man :D jā, un patīkami dzirdēt, ka viņa kā NY iedzīvotāja esot tur ļoti ilgojas pēc Latvijas un, ka viņa sevi daļēji uzskata par daļu no mums, jo ir tik daudz lietus, kas viņai šeit patīk. pat viņas puisis beidzot ir izlēmis atbraukt, jo viņš pats gribot redzēt par ko Elizabete visu laiku sajūsminas – mīļi. *sun* laiks patiesībā šodien ar šiem cilvēkiem paskrēja nemanot un pēc Jāņiem mēs tiksimies vēl, jo Elizabete grib nofilmēt mūsu ikdienas un lietas, ko mums patīk darīt, lai izveidotu tādu kā video-informācijas materiālu ko rādīt USA augstskolās kā piemēru, kas ir latvieši - šis būs ļoti interesanti un plāni jau top un katrā ziņā parādīsim labāko un skaistāko Latvijas daļu un foršākos cilvēkus :)

vēl arī sarunājām noteikti vienu vakaru aiziet paballēties kopā un parādīt dzīvi naktī un labākās vietas, ko viņa ļoti ļoti vēlas, jo grib savam draugam likt arī iemīlēties šajā valstī un pilsētā, tas noteikti būs ļoti interesanti, tā ka looking forward to this one.!

un vakar.. vakar es satiku TEVI (pēc laikam vairāk kā gada nedzirdēšanas no tevis pilnīgi neko) *sun* kaut uz 10 minūtēm. tu esi vēl paaudzies, tas jau nekas, ka tāpat esi 2 metri un vēl mazliet garš :D mm, tas bija tik jauki. & 2 reizes es tiku samīļota – tā kārtīgi. & tu still esi faking funny un noteikti neesi uz mutes kritis. & Ieva approved you. & prieks, ka tu esi kārtīgi sācis kko darīt ar savām awesome basketbola spējām. & tu drīz uz 3 nedēļām brauc uz USA spēlēt (mazliet sad). & tu teici, ka līdz 1. jūlijam mums vēl obligāti jāsatiekas (mazliet happy) – tas man tīk. (:

jā, man pēdējā laikā sanācis satikt daudz senu un superforšu cilvēku, un šis vēl tikai turpināsies. tik patīkami un pilnvērtīgi, nevaru nesmaidīt – murrr. ^____^

20110612

head in the clouds and sun city by your feet.

Modes-supermegagigapaka-1875dien pēc darbiņa (nu okey jau 9os, jo aizbēgām mazliet ātrāk no pienākumiem) tā forši nosvinējām manas sesijas beigas, Ievas prakses atskaites nodošanu un Andēna prieku par dzīvi ar manām dikti jaukajām meitenēm. tā patīkami jauki pasēdējām galerijas rīga jumta terasītē ar zemeņu mojito un daikirī un debešķīgi skaistu saulrietu.. patiešām vārdiem neaprakstāms tas bija – debesis bija tādas mazās liesmiņās. ^___^ žēl, ka fotoaparāts šoreiz bija palicis mājās, un tā vienmēr, kad lieliski skati tiek piedzīvoti. bet nekas tur šovasar vēl daudz lielisku saulrietu piedzīvosim, jo tur noteikti būsi bieži, tā vieta ir tā vērta un atmosfēra pacilājoši skaista, tāds patīkams nogurums pēc tam un viegls smaids uz sejas, tā vieta grows on you, un gribas atgriezties vēl un vēl, lai iemīlētos Rīgā atkal un atkal – tur ir kkas maģisks un breath-taking up there. tas viss uzdāvina tādu dzīvot prieku (: murrr. mazās saruniņas, smiekli, plāni, dilemmas un viss cits, kas galvā mazliet nosēdies – ir labi, kad ir kam pastāstīt un ir labi, ka ir cilvēki, kas saprot, nenosoda un pieņem to, ka esam dažādi un katrs ar savu taisnību. tas silda sirsniņu – mīlu. *sun*

šodien ir vasaras svētki un mammai vārda diena. un es tev šodien šajos svētkos dāvinu vienu milzīgu bļodu aukstās zupas ar rozā smaidu. (: ahh, tik skaists tas 10 litru katls ar auksto zupu, ko šodien radīju. un arī zemenes daudz daudz mazās zemenes ar saldējumu bija debešķīgs. visi radi un ģimene uz otrā stāva terasītes un mazais mīļais foršās bērns, tāds smaidulis un dzīvesprieks uz 2 kājiņām – super.! tāda izdevusies diena, un ja jau vasaras svētki, tad jāsaka, ka nosvinēti no sirds un godam, tad jau vasara patiešām būs lieliska, bet pareizāk vēl labāka, nekā tā jau šobrīd.! patīk arī, ka trakas biznesa idejas, kas tiek izdomātas sušī ballītē pirms gada, at this point izskatās, ka tiks īstenotas. redzēsim, kas no tā sanāks un katrā ziņā būs jauna pieredžite un fun katrā ziņā tā pat darot to, kas tīk un smiekli kopā ar lieliskiem cilvēkiem. can’t wait, vēl tik Sancim jāpaziņo, viņai ar noteikti būs prieciņš. ^____^ daudz laimes arī jums mīļie, vasaras dzimšanas dienā, baudiet, mīliet un smaidiet – ir par ko un tā vērts. *sun*

ahh, skaistums no jaunās so you think you can dance 8 sezonas. ^^

i would like to marry rain, someday.

tumblr_lmfa53lTTB1qgvsago1_500_large
vakar.. vakar es biju no visiem sirds dziļumiem laimīgs bērns. un tāds prieks un laime pateicoties lietum, negaisam un mazajām lietus lāsēm, kas mācas mirt savādāk. *sun*
tas bija tik patīkami jauki, kad vakar pērkona negaiss tāds īstais un pirmais šajā burvīgajā vasarā mani pārsteidza centrā nesagatavotu un no zilām debesīm. bija tik patīkami stāvēt starp lācplēša un ģertrūdes ielu un sajust mazās lietus lāses, kas maigi klauvēja pie ādas un saprast, ka nav jēgas skriet vai steigties meklēt jumtiņu zem kura paslēpties jo būsi cauri slapjšs tāpat. (: tā vietā tu paveries debesīs un pasmaidi cik plaši vien vari un nodomā – bring it on. un tad mazais lietutiņš parvēršas pamatīgā negaisā ar pērkonu un zibeņiem un daudz daudz lietus lāsēm kas gāžas kā ar spaiņiem un tevi maigi sadragā, bet viss ko tu spēj ir stāvēt lēni grimstot siltā peļķē asfalta vidū un no sirds smaidīt. tad es novilku pludmales čības un devos ar basām kājām pastaidziņā pa lāčplēša ielu lecot peļķēs un priecājoties. un tik patīkamas sajūtas, kad redzi pretim nākot cilvēkus bez lietussargiem arī ar basām kājām un milzīgiem smaidiem sejā, kuri tevi pamanot gluži tā pat kā tu viņus mazliet iesmejies, ahh bauda dvēselītei. ^___^ patīk redzēt tādus cilvēkus, kuri arī dievina lietu un tam uzsmaida, nevis iet saīgnuši un dusmīgi par to, ka tie galīgi izlijuši. un lietutiņš bija tik silts, nu pavisam silts gluži kā piens, murrr. tas bija viennozīmīgi tāds skaists mirklis, it īpaši, kad vēl galvā visu šo laiku ir tikai vien cilvēks kuram tad tu arī neskatoties uz lietu paņem telefonu un aizraksti – pasmaidi (:
tik žēl, ka tas effort netika laikam saprasts. un vispār maziet skumji cik ātri gan cilvēki dažreiz padodas attiecībā uz lietām, kas tiem teicas būt svarīgas. tā loģika par visu vai neko, ir tāda muļķīga, bet neiešu jau dusmoties, jo ja jau tik ātri padodas tad nav lemts un nav tā vērts, laikam.. go figure.!
labāk turpināšu priecāties par lietus lāsēm un negaisiem un būt totally in love with those moments, gluži kā mazs bērns un neko nepadarīsiet man. jā, es gribu apprecēt lietu, paldies. *sun* :D

20110517

heavenly intoxicated.

We-own-the-sky-24

labvakar mani jaukie meža zvēriņi. (:
šovakar laikam vēlos ar jums padalīties savā prieciņā par dažiem nieciņiem. pirmām kārtām jau laikam jāsāk ar to, ka jau rit 2 nedēļas sākums, kad nedods uz darbiņu. patiesībā tik dīvainas un neierastas sajūtas, un viennozīmīgi varu apgalvot – mīlu būt darbaholiķim. es patiešām nespēju saprast ko dara tie cilvēki, kas nestrādā. kā viņi nejūk prātā no pārlieku daudzā brīvā laika.?! es pa šo nedēļu nu galīgi nespēju pierast pie tik lielas brīvības, un prieks, ka jau parīt atgriezīšos ierastajā rutīniņā, kas man ir tik mīļa. *sun* bet šis brīvais laiciņš man pavisam ļoti bija nepieciešams, lai pabūtu pie visiem iespējamajiem ārstiem, jo veselība bija mazliet sākusi niķoties un pagājušās nedēļas sākumā man tā pavisam skaisti paziņoja, ka man iespējams ir aritmija (slimība, kas mēdz būt veciem cilvēkiem, un retos gadījumos manā vecumā. un manā vecumā tas ir dzīvībai bīstami.), taču pēc daudz un dažādām interesantām pārbaudēm man šodien paziņoja, ka man paldies dievam šī trakuma nav. mans gaidīšanas nemiers ir pārgājis un es vairs neesmu iekšējā karā ar savām emocijām, patiešām kā akmens no sirds novēlās. bet jā katrā ziņā viss šis man lika mazliet apdomāties un nonākt pie pāris secinājumiem, kas turpmāk un forward būs jāievieš manā dzīvītē.

vēl laikam noteikti jāpiemin, 6dien bija muzeju nakts un protams arī eirovīzijas fināls, kurā uzvarēja jaukā Azerbaidžānas dziesmiņa, bet nu tas šobrīd nav tik būtiski. laiciņš katrā ziņā mūs lutināja šajā muzeju naktī un bija patīkami būt vecrīgā, ja vienīgi to cilvēku varēja būt pamazāk, tie pūļi mēdz būt mazliet krītoši uz nerviem. vakars sākās ar alus dzeršanu kanālmalā kopā Kristu, Lauri un Agri, vērojot aktīvo bebra kungu un weird cilvēkus, kas uzvedās kā pirmo reizi dzīvē redzējuši tādu dzīvnieku, vēl runājot visādas muļķības un smejoties, un visbeidzot gaidot Ievu pievienojamies mums. :) bet tā kā tas putniņš mums kavējās savu mazo iemeslu dēļ, tad mēs sākām muzeju apskati bez viņas. visu padarīšanu iesākām ar sporta muzeju, vai pareizāk sakot visu iesākām ar kartes pētīšano un mazo vecrīgas ielu iepazīšanu, lai šo muzeju atrastu, ko pēc mazas maldīšanās starp ielām izdevās tomēr uzziet. nekā traki awesome tur nebija, ja nu vienīgi pūču stuff (savējie sapratīs) :D pēc tam devāmies tālāk uz blakus esošo fotogrāfijas muzeju, kurā es šogad mazliet vīlos, jo apskatīt varēja tik vienu telpu – no seriously wtf.?! tad mūs sazvanīja Ieva un mēģināju viņai izskaidrot ceļu līdz muzejam, bet nu jā nesanāk man skaidrot un Ievai uztvert :D so devāmies līdz Atslēgai, kur bija arī Mārtiņš un Andris. tur nostāvējuši kādu laiciņu ārā tomēr nolēmām par labu vēl viena muzeja apmeklējumam un tāpēc devāmies uz lv nacionālo vēstures muzeju, kuram burtiski mēs izlidojām cauri apsmejot eksponātu, bet bija fun. ar to arī mūsu muzeju nakts noslēdzās, bet iesākās āfterpārtija daļa, kuru ieskandinājām kiwi bārā un ar ko gan citu, ja ne ar šrekiem (btw mēs tur tagad jau esam vip klienti ar savām atlaidītēm, naiss) un tālāk ripojām uz Atslēgu, jo pārbaudītas vērtības ir labas vērtības. tur uzradās arī Andis un 3 Zanes un vēl pāris cilvēki un ballīte uzņēma apgriezienus. protams, bija zilās lagūnas un sidrs un tad ļoti dīvainā kārtā mēs dzērām alu (jāpiemin ka alus ballējoties nebija dzert jau aptuveni 5-6 mēnešus) un mēs ar Ievu beidzot sapratām kur ir maģija, lai būtu ballīte uz pareizajiem viļņiem. (: aii un protams mūsu mīļā tower spēle, kur visi pārsmējāmies un bija kārtējo reizi riktīgs fun ar šiem koka klucīšiem. vispār šajā vakarā secināju, ka mēs smējāmies tiiiik ļoti daudz, kā vēl nekad un pilnīgas muļķības dažbrīd tika runātas, bet tas nekas, jo smieties no sirds taču ir tik skaisti. un tā kkā nemanot mēs aizsmējāmies līdz pat agram rītam, kad bāru slēdza ciet, uzradās gan ašā doma par to, ka jāturpina pasāciens andrejsalā, bet tākā tika piedāvāts free ride at home, es paķēru šo opciju labāk. nu tāda patiešām izdevusies muzeju nakts mums bija, bet kā gan savādāk ar šiem maniem jaukajiem cilvēkiem un smiekliem nonstopā + mazo, bet jauko sarakstīti ar sms ar kādu kurš tajā naktī nevarēja būt ar mums, bet manās domā jau bija gan. :)

šodien noskatoties kādu filmu nācu pie apziņas, ka mums jau visiem pa lielam ir galvā tā sauktais check list’s, ko mēs gribētu savā lieliskajā cilvēkā mums blakus, un patiesību sakot, tas laikam ir cilvēku biggest issue. bet ir taču jāsaprot, ka nav tādas lietas kā perfection un līdz ar to viss šis uzburtais un neīstais mākonis mūs attur no tik daudzām iespējām un patīkamiem piedzīvojumiem. mīlestība taču galu galā ir priekš cilvēkiem, kuri ir reālisti un pietiekoši gudri, lai atļautu sevi uzticēt kādam citam un veidotu visu no sākuma kopā. un tikai ar to visu mēs saprotam, ka mūsu tik ilgi perfekti būvētie sapņi vien patiesībā ir īstas attiecības, nevis kkādi punkti ko izsvītrot no sava lista. tikai tā mēs apzinamies, ka patiesībā tas viens lieliskais cilvēks, nav pilnīgi nekas no tā saraksta, bet ir real un viņš pats, kas ir daudz vairāk par visu, kas sapņots.

un vēl mazliet jāparaksta šeit par to, cik jauki ir piedurties pie kkā, ko es šoreiz gluži vnk nesaprotu, kas tas ir. well, for sure it’s a mystery, even for me. bet man patiešām tīk lidināties kkur mazliet virs zemes, un katru dienu atrast kko, kas tevī mani piedur vēl mazliet vairāk, un parasti tas notiek brīdī, kad es sāku par to visu skaistumu šaubīties. tas laikam nozīmē tikai to, ka liktenis cenšas man pateikt, lai es apstājos un šoreiz necenšos atrast kko, kas man nepatiktu, bet vnk baudu mirkli pēc mirkļa. (: atgriežoties pie tā jaukā, kas notiek ar mani, tad i am not trying anymore, i am just living it. jo ir diezgan lieliskas visas šī sajūtas. un vēl detaļas, tās mazās skaistās sīkās detaļas, ko lielākais vairākums palaiž garām, jo viņiem tas vien nieki šķiet, bet man tā visa krāsainā pasaule ap mani. un arī tu to visu šķiet redzi tā - kā mazus krāsainus stikla gabaliņus, kas glīti sakrīt dzīves kaleidoskopā izveidojot dzīves gleznu. (: es nezinu, kas mani sagaida tālāk, un vai vispār sagaida, bet šobrīd es baudīšu to katru mirkli, kas man ir, ķeršu iespējas un būšu šodienā, jo at the end of the day tas ir viss ko var vēlēties, lai būtu patiešām laimīgs cilvēks ar skatu nākotnē. jaukus sapņus visiem. ^____^
p.s. – neaizmirstiet saskatīt ikdienā tos mazos krāsainos stikliņus, tu nekad nevari zināt, kad kāds no tiem visiem ievilks tevi skaistā piedzīvojumā.!

20110508

visi vārdi kas tevī.

tumblr_lknixev6lc1qafc06o1_500_large
dzejolīši kā mazi kamolīši tinas un mincītim ir mazie dzīves prieciņi par nieciņiem, jo mana mūza ir atgriezusies un man gribas rakstīt, man ir ko rakstīt, es rakstu.. vakardienas nakts bija mana mūza un mana dvēsele uz baltās papīra lapas 2h garumā, un turpinot šorīt ar pirmajiem saules stariem manā svētdienas rītā, kuri vēl joprojām ir debešķīgi skaisti, un nu jau tie smaržo pēc manas vasaras un zemenēm pienā. nu tā pavisam skaisti. un dzejolītis man blakus guļ pavisam glīts, kas šķiet ir pat veltījums kādam, bet neesmu vēl īsti pārliecināta. emocijām jānosēžas un vārdiem jāieguļas baltajā lapā un jākļūst vienam veselumā, tad.. tad es zināšu, jutīšu un mīlēšu, šo dienu, kas man atdeva rakstītprieku. dzīvojiet mīļie, nevis vnk eksistējiet – tas ir tā vērts. sagaršo prieku uz mēles svētdienā ar sauli augstu debesīs un mieru sirdī ir pasakaini skaisti. ♥

[mans pagājušās nakts lolojums.]

***
ieklausies kā klusums runā
tiem vārdiem katram sava elpa.
rīts uz mana pleca mostas
un es dzirdu mazās lietus lāses,
kas uz manas ādas klauvē.
tās pēc tevis taujā,
negrib mirt tās saules kaujā.

starp diviem bezmiegiem ir diena,
tai saule kabatā un tā nav viena.
tā vienkārši ņemt un apsēsties uz jumta,
un dzirdēt kā tu dzīvo domās manās.
tevī maldos es, kā neaicināts viesis
jo brīdī, kad pamats zūd zem kājām,
ir grūti rast sev vietu mājām.

nav skumjām vairs manī telpas,
un uz iekšu sev ceļu lauž prieks.
tu esi viss, kas man pieder
un, viss ko es nedrīkstu paturēt šai dienā,
kad mani saules kamolīši šķiet kā nieks.
un miera ostā piestāj doma mana,
tā prieka jūra tava.

pusnaktī mans skatiens satika tavējo,
un es pazaudēju simts trokšņos, runās un steigās to,
kas kā sapņaina pasaule dzima tevī.
un kas gan pateiks, ko šodien man mīlēt,
kad tevis un manis vairs nav.
tik tu ar vārdiem spēj pacelt sauli,
kas pār manu smaidu nekad nenoriet.
jā, tā bija cita dzīve, pilna cita prieka.

un es vairs netraucēšu tavu sapņu trauslo miegu
par zemeņu sarkano sniegu.
kā kaķpēdiņas ar pukstošiem soļiem nāk,
mazās lietus lāses saules kaujā izpostīt mani sāk.
tik tu kā pasaules smaids ieripo manā plaukstā,
kur bērns, kurš kādreiz smējās -
sauli atcerējās.

skan: emīls balceris – zelta sirds.

un uz spilveniem atplestas tukšas rokas.

tumblr_lkofki1aHv1qag41po1_500_large
labvakar mīļie, mani mazie dzīvnieciņi. (: šim mincītim pēdējā laikā iet tik krāsaisni cik krāsieni vien var būt, gan no pilnīgi sliktām ziņām līdz ļoti, ļoti labām, un tā kkā visu laiku mētājos augšā-lejā gluži kā amerikāņu kalniņos.

pagājošonedēļ, mani pavisam ļoti satiricināja kāda nelāga ziņa, kas protams visus šos gadus jau kopš 1996. gada bija lēni gaidāma, bet nolikta maliņā tā īsti nekad negribot pieņemt kā esošu, taču šoreiz tas tiek nostādīts kā fakts. bērnības draudzene šoreiz pēdējo reizi bija slimnīcā, un 4 nākošie mēneši ir jāpieņem kā pēdējie. kā gan to var mīļie.?! kā saprast un pieņemt to, ka tev atlicis dzīvot vairs tikai 4 mēnešus. manam prātam to neaptvert, tad labāk jau laikam vienkrāši nezināt cik daudz un ilgi, vnk negribēt zināt. bet ko tagad kad zini, ko darīt, ko ķert, ko baudīt, kā būt. man tas viss ir viens liels haoss, kur pretim draudzene ir mans mazais vēl joprojām pozitīvais zvēriņš, kurš man liek aizmirst un vnk baudīt to, kas ir šodien un tagad. viņa uz to gatavojusies jau no pašas bērnības un savādāk nemaz nezin kā būt citādai, viņa to visu padara vieglāku. un man tik ļoti netīk, ka aiziet tik jauni un skaisti cilvēki..

uz mazliet pozitīvākas nots, tik nesen uzzināju, ka agrāk nebija tādu svētdienu. svētdiena kā tāda tika ieviesta ar likumu tikai 321. gada 7. martā pateicoties Romas ķeizaram Konstantinam. grūti pat iedomāties, kā būtu dzīvot bez svētdienām un kas tad īsti bija šo svētdienu vietā.?! vai bija nedēļā tikai 6 dienas, nevis 7 kā mūsdienās.?! lai kā arī nebūtu, man patiešām milzīgs prieks, par to, ka bija kāds gudrs cilvēks un radīja šīs burvīgās dienas vārdā – svētdienas un viņu debešķīgajiem svētdienu rītiem un saules stariem logā. ^____^

virzoties uz priekšu, kā jau mēs visi zinam, tad tagad iet lielais hokeja trakums pasaules čempionāta ietvaros, kur protams mūsu lieliskie latviešu zēni turas godam, neskatoties uz neko. LV spēli ar somiju skatījāmies Atslēgā kopā ar maniem jaukajiem letiešiem, un dēmn tas tik bija tuvu 2009. gada spēlei ar zviedriju.. nu tik ļoti tuvu, ka sirds plīsa pušu zaudējot. bet pozitīvisms staroja man apkārt tāpēc nekāda skumšana nedrīkstēja būt, jo cilvēki tev apkārt padara dzīvi skaistāku.! PČ trakums vēl turpinās un kādu laiciņu vēl neliksies mierā, vismaz beidzot mūsējiem arī kāda uzvara spēlē ar baltkrieviem, kas silda sirdi. un protams milzīgs sarkanās kļavu lapas prieciņš par manu CANADA, tie cīnās un iet uz priekšu un vnk ir awesome.! es ceru uz lielām iespējām par viņiem gan mūsu LV pušiem, gan burvīgajiem kanādiešiem. *heart*

3diena bija tāda mazliet maģiska, un ne tikai tāpēc, ka mūsu mīļās valsts dzimšanas dienas. tā pavisam neplānoti sanāca parunāties ar manu mazo mīļo meiteni Sanci, un tā pavisam nemanot nonācām pie secinājuma, ka derētu tomēr satikties tik jaukā dienā. un tā kā man plānā bija doties uz pozitīvāko teātri uz šīs planētas Hamletu, tad kur gan citur tikties kā mūsu pagātnes ierastajā vietiņā. arī kādam, ar kuru oriģinālajā plānā bija doties sarunāts doties uz Hamletu nebija pretenziju par mazu plānu maiņu, tad viss tā diezgan ideāli sanāca. aii, bija tik jauki satikt mazo blondo meiteni un būt kā agrāk, tik sen sen nebijām tikušās nu ja tā pavisam godīgi rēķina tad apmēram 1.5 gadu, nu pāris saskriešanās uz ielas gluži neskaitās, bet es ceru, ka tagad tikai uz augšu un mēs atkal atsāksim būt traki bērni, jo atkal jauns ceļš zem kājām. un arī mans +1 ienesa saulīti manā 3dienā, tā jauki un pavisam nepūloties, man tik ļoti patīk runāties ar tevi un redzēt tevi smaidam.. un vēl 20min stāvēt pieturā gaidot manu autobusu un ielepot to mirkli. nu to tā grūti aprakstīt tiešās emocijās, ņu tur vnk kkas ir un tas man liek smaidīt. (:

4dien ar Ievu atkal devāmies barot kaijas, pīles, zīriņus, un citus putnus kanālmalā. aii, ja pirmajā reizē man bija huge stress, jo man tie putni ne īpaši, tad šoreiz actually bija kinda fun, jo tā maizes mešana gaisā un kā tie putni ķer mazliet atgādina grifindora un slīdeņa lidošanas kautiņu kad viņi to mazo flying ball ķēra. :D un pīles ir gluži kā rubber ducks vannā priekš maziem bērniem, aii nu tā interesanti tas viss. vēl atradām kāda dzejas burtnīciņu, kas ir tā mazliet skaisti, bet tam cilvēkam noteikti ka mazais zaudējumiņš jau bija. anyways, tāda dikti jauka 1h mums sanāca kanālmalā ar putniem, jau otro reizi, šķiet, ka šī varētu kļūt par tradīciju vai vismaz kkādu manu un Ievas mazo izklaidīti ar prieciņa ķeršanu, tik nākošreiz noteikti vajadzīgs vēl fotoaparāts, jo daži skati diezgan ļoti burvīgi skaisti. *sun*

5dien gan nebija mana diena, jo atkal pasākusi neķoties mana veselība un vecie sīkumi atgriežas. man tas nu nemaz netīk, un kaut arī cenšos par to nedomāt un ignorēt mazliet visu, ir grūti un ja aizdomājos par to visu mazliet vairāk uznāk mazais deprešēn un gribas mazliet noslēgties no visa un visiem. dzīvot uz ripām ir no fun at all, bet šīs dažas dienas nāksies to paciest, lai varu izstaigāt pie visiem ārstiem nākošnedēļ un beidzot salikt skaidru bildi kopā. bet es patiešām ceru, ka viss būs labi, jo šis patiešām nav īstais laiks, lai slimotu, jo SZF atlicis vairs tikai mēnesītis, un uz darbu gribās doties vienmēr, un gribas lai viss tā skaisti notiek manā pavasarī, kas vēl joprojām ballējas manā galvā un domās pie tevis. tāpēc es labāk savas ne visai pozitīvās domas pa savu veselību novirzīšu uz smaidu par tevi, tas man palīdz mazliet, jo zinu, ka tev rūp, lai ar mincīti viss būtu kārtībā. (:

nu tā kkā man šeit klājas, manā mazajā pasaulītē. nākošā nedēļa būt tāda hardcorā mācīšanās nedēļa, lai var nodot visus pēdējos darbiņus, tāpēc arī darbiņā paņemts mazais atvaļinājums, kas protams ir žēl mazliet, jo pietrūks to cilvēku un it īpaši tevis. un vēl mana nākošā nedēļa tiks veltīta veselībai, ko protams būs grūti apvienot ar hardcore mācīšanos, bet nekas nav neiespējams. un nākošās nedēļas beigās ir jābūt 2 lieliskām ziņām – ka visi darbi skolai ir done un, ka ar veselību viss ir tomēr labi.! jā, jādomā tikai labas domas un tad jau arī viss būs ļoti labi, jo galu galā – dzīve izdodas. smaidāāām, jo vienmēr ir iemesls par ko.! murrr. ^____^

skan: parachute – you and me; lifehouse – storm; prāta vētra – mazā bilžu rāmītī; etc.

20110427

at the end of all your lines.

tumblr_lk0wz21WPC1qfodczo1_500_largesaule mani šodien tik ļoti jauki lutināja, ka nezināju īsti kur likt visu savu daudzo prieciņu par dzīvi un būšanu. viss saulainais skaistums šodienā sākās SZF sienās, kad visi jaukie tika satikti pēc mazajām brīvdieniņām, un tad pusdienās gandrīz visi ēdām gardo auksto zupu, kas bija sataisīta lielā baltā bļodā. aii, tas tik ļoti garšoja pēc vasaras bļodiņā, nu ar tādiem rozā mākoņiem un biešu smaidu, un mazliet gurķu ko uzlikt uz acīm guļot saulītē, nu nevar nepriecāties par vasaru bļodiņā, nomnomnom. (:
tad vēl gājām pēc saldējuma uz veikalu un sidriņiem, kurus mazliet neganti iztukšojām sēžot saulītē gandrīz pie pašām fakultātes durvīm - sīkumiņš, bet tomēr patīkami tā. tas jau nekas, ka pēc tam vēl divas lekcijas bija priekšā un pēc tam jādodas mincītim vēl uz darbiņu, tas jau neliedzķert prieciņu – prieciņš nekad nevar būt par daudz, nekad.!

darbiņā nu pavisam negribējās strādāt kamēr saule nebija noziedējusi no apvāršņa un nesildīja mūs caur ceturtā stāva spīguļojošajiem logiem. ar Ievu aizdevāmies pusdienās uz čilīti, tur jauna dienas akcija, ja izvēlies sēdēt āra terasītē – kopā ar pusdienām iegūsti pavisam jauku iedegumu bez maksas (heh, Ievai forši iecepās kreisā roka, kas pēc tam bija mazliet brūnāka par labo, funny tā). tad vēl bija tāda pavisam jaukā saruniņa vēl ar Andēnu, par saulītēm un stariņiem un vispār lielisko vasaru, kas mūs vēl tikai gaida un neskaitāmajiem vakariem kurus pavadīsim vecrīgā terasītēs – skaistum kur tu rodies.! un protams arī par smiešanos mēs neaizmirsām, to tā grūti aizmirst esot mums.

un vakarā dodoties mājiņās tiiiiik silts, nu gluži kā lieliskajās vasaras naktīs, kad vari ballēties vecrīgā un nedomāt par nekādām jakām un citiem krāmiem, vien ej kur kājas nes un esi brīvs. un šādas naktis vēl tikai priekšā daudz un dikti. nu pastāstiet man mīļie kā nemīlēt šo dzīvi.? šo sauli.? un šo prieku par niekiem.?! nekā – gluži vnk baudīt.. un nejautāt par ko šis viss skaistums man, vnk baudīt..

un vēl man ir jauka jauna dziesmiņa, kas man daudz labāk patīk par oriģinālu + klavieres taču, un jūs jau ziniet, ka es mīlu klavieres. (:

I told you to be patient I told you to be fine
I told you to be balanced I told you to be kind
Now all your love is wasted then who the hell was I?

Who will love you? who will fight?
And who will fall, far behind?

20110402

a glorious headfuck thing.

tumblr_lisfqqaOdB1qcjjioo1_500_large
labdien, dārgie lasītāji, kas vēl laiku pa laikam šeit iegriežas ar cerību, ka neesmu par jums pilnībā piemirsusi un kādā mirklī šeit ierakstīšu kaut vienu vārdu par savu būšanu šajā pasaulītē. tad ziniet, es atkal esmu atgriezusies, man atkal gribas rakstīt un man ir ko rakstīt un būs. maza cilvēku rotācija, jaunas asinis un seasons have changed, un vārdi vēlas, lai tos uzrakstu, jo atkal ir labi, atkal ir lieliski labi. un es smaidu. :)

pa šo laiku jau nekas ļoti traki, nav mainījies. tik dienas gājušas uz priekšu, ziemu beidzot pēc ilga ilga laika, ir nomainījis pavasaris, kas spēlējas ar mums, emocijas par dažiem cilvēkiem mazliet nomainījušās un uzradušās jaunas, ņu kopumā viss rit kkādā mazajā patīkamajā rutīnā, kas beidzot ar pavasara iestāšanos ir pazudusi, un es pēc ziemas miega esmu atgriezusies ikdienas priekos, saulē un smieklos. atkal viss ir kkā krāsiņās māsiņās, un gribas būt, darboties un satikt cilvēkus, būt starp viņiem, ballēties un gaidīt tos visus mazos pavērsienus, kuri bija tik ļoti apmaldījušies zem ziemas biezās sniega segas un spēlējās dūnās. un pats galvenais ir cilvēki, kas liek priecāties par to, kāds esi un tieši tāds nevis mazliet savādāks. īpaši jau jāsaka paldies letas cilvēkiem, kuri man ir kā otrā ģimene, vismaz šodien izvēdinot savus bēniņus pastāgā pa svaigo pavasara gaisu, es tā tos cilvēkos nodevēju pie sevis, un jā tas atbilst. viņi ir mana otrā ģimene, jo ar viņiem es esmu visvairāk kopā ikdienā uzreiz pēc mammas un tēta. patīkami, ka ir tāda ģimene un tik plaša, kurus uzklausīt un kuri tevi uzklausa, un kuriem izkratīt savu sirdi. mīlu. ^___^

tālāk.. well, to nu es nezinu, kas būs tālāk. bet es ceru, ka tur ir daudz kā laba, jo daudz labu piedāvājumu stāv uz šķīvīša ar zelta maliņu un gaida atbildes. ir iekšā tik daudz jaunu emociju un sajūtu par lietām un cilvēkiem, ka nezinu kur likties un mazliet jūku prātā. es nezinu, kā viss notiks un vai vispār notiks, bet es riskēšu un baudīšu, jo kas sēž un gaida, tas nedzer šampanieti un nekad tā līdz galam neiemīlas, tik zaudē laiku, iespējas un skaisto rezultātu, gluži kā kad beidzot ir pienācis pavasaris, tu zini to un datums rāda savu, bet nekad tā neesi īsti ticis pārliecināts līdz brīdim, kad redzi pirmos ķiršus ziedam un tad.. tad gan tu saproti, jā PAVASARIS tevi sveic – dzīvo, elpo, esi.

paldies, dārgo lasītāj. tas šajā atgriežānās reizē ko mans dārgais pavasaris pamudinājis būs arī viss, un galvenais lūdzu esi mazliet pacietīgs, un neuztraucies, šoriez esmu back for good un rakstīšu tev skaistus vārdus un jaunas lietas, lai redzi cik krāsaina un skaista šī dzīve mums ir. ar ķiršu ziediem zem mūsu kājām un pavasara elpu uz pleca. ^______^

p.s. – ķer pavasari un baudi vasaru, kas mūs jau gaida.

20110126

kad pietrūkst smaidu.

same-shit-different-day-21
pagājušajās brīvdienās bija veselas divas ballītes, jeb divdienieks un tas pavisam noteikti bija tas, kas nepieciešams. man tas beidzot bija nepieciešams. nesaskatu īstu jēgu ballēties ballītes pēc, bet gan tās sajūtas pēc, ka esi patiešām nopelnījis ballīti, kad vari būt brīvs, kad vari sajust to patieso ballītes garšu uz mēles, un kad zini, jāāā irrrr konekšens. un kad vakara maiņā pirms ballēšanās 5dienā nevari pēdējās stundas nosēdēt mierā, tevi baksta un bīda ballīšnemiers un tu vnk pasaki – viss, pietiks strādāt un tā vietā nopērc fiziņu un iztukšojat to trijatā. tā lūk, ir īstā ballīšu sajūta, vnk IR.!

5dien man bija dikti sen jau gaidītā un plānotā ballīte vecrīgā ar maniem foršajiem letiešiem, un viss kā ierasts protams sākās Atslēgās, kur šoreiz nakti sākām ar inteliģenci un galda spēlēm, cannon printera reklāmu, blue lagūnu un citām tik pat lielām muļķībām, bet galvenais, ka bija dikti jaukas sajūtas un vakara maiņa bija tik pat lieliska kā iekš darbiņa. un vēl jaukāk bija, ka mums pievienojās vakaru maiņu jaunpienācējs Kristiāns, bez kura tagad vairs nesaprotam, kā pirms viņa mums varēja būt tik awesome vakaru maiņu. go figure. un ziniet jaunais repa mākslinieks mums būs pašiem savs eminems, tikai anīīīmens :D anyways, pēc Atslēgām devāmies finally uz kiwi bāru, kur pavisam šokēti satiku dažus no saviem SZFiešiem, kas ieballēja. letiešiem pielipināju pavisam ļoti ņammīgo šotu šreks, un viņiem iegaršojās. sanāca mazliet aprunāties arī ar mr. Začestu, kas ieballēja ar SZFiešiem, un tā kā, līdz devāmies tālāk uz šotu bāru, kur protams aiaiai šoti šoti šoti. laurim ar viltu tika iebarota Hirosima (hehe :D) un viņš tikai šodien to uzzināja, lol. un mēs ar Ievu pat šotos šoreiz dejojām un veselas 2 dziesmas, naiss, level up. pēc tam aizdevāmies uz ČBK, bet tur bija kkāda omīšu ballīte, so devāmies tālāk uz Kaļķiem, bet tākā Kristiānu diemžēl neielaida, tad nācās domāt tālāk, un tālāk devāmies līdz Pulkvedim, bet šokēti par milzīgo rindu, kas bija ārā, nolēmām doties atpakāl uz kiwi bāru, pasēdējām tur, parunājāmies par dzīvi, paspriedām vēl par tiem zābakiem, kas pie griestiem un pat noskaidrojām, ka viņi tur ir pieskrūvēti, ne pielīmēti vai pienagloti, bet pieskrūvēti. nu redz, un tā kaut kā palēnām devāmies uz mājiņām, es mazliet ātrāk kā pārējie, bet bija ļoti lielisks un jauks vakars ar daudz smiekliem un jāāā, maniem letiešiem – Ievu, Andu, Lauri un Kristiānu. :*
un šeit mazliet bildītes no 5dienas ballītes:

IMG_5381-1
[tā sākās mans vakars.. krāsiņāsss.!]
IMG_5389-1b
[ar jaukajām meičām.]
IMG_5397-1
[lielisko Polliju.]
IMG_5438-1
[ar šo vakars turpinājās.]
IMG_5445-1
[dažreiz esmu mīlīgs kaķēns.]
IMG_5457-1a
[buča.]
IMG_5460-1
[jo mums ļoti patīk muļķoties un smieties.]
IMG_5483-1b
[jo man bija dare – nofočēties ar random čali.]
IMG_5488-1a
[jo mums atkal ir tāda bilde šotos, kā iekš new year.]
IMG_5504-1a
[jo bez Kristiāna viss vairs nebūtu tā.]

6dien bija Sančas 21 ballīte iekš Kristas place un vēlāk turpinājās vecrīgā. protams uzcepu šokolādes kūku Sančai, jo kas gan tā par dz.d., ja nav šokolādes kūkas. :) dikti jau patīk, ka apkārt pēkšņi tik daudz superīgu liepājnieku un dažu labu burvīgu jaunu rīdzinieku, prieks būt starp visiem šiem cilvēkiem, un tik vien kā jāpabrīnas par to kāpēc jau nebiju šos visus jaukos satikusi un iepazinusi ātrāk. Sanča nu ļoti bija priecīga par sagaidīšanu un visu, visu, jo kā nekā viņa mums bija tāda pavisam spešal, jo tā bija viņas diena.! saēdāmies kūkas, izsmējāmies, safotogrāfējām daudz bilžukus, izdziedājāmies, izmētājām balonus un tad, tad jau lēnām devāmies uz vecrīgu. protams pirms pašas iziešanas jau nebūs tā, ka kaut kas nenoies greizi – aizkrita toaletes durvis, āāā ko nu, fak that vecrīga svarīgāka. nolēmām, ka ja neviens nepīkstina trolejbusā, tad neviens, jo ja metīs, tad metīs mūs visus ārā. kamēr gaidījām trolejbusu Sanča atcerējās, ka aizmirsa jaciņu un protams kamēr viņas ar Kristu un Lēvi devās pēc tās nokavējām trolejbusu. kad viņas atgriezās nācās labu laiciņu gaidīt, bet tad nu pekšņi piestāja kāds vīrietis un piedāvājās aizvest, tas jau nekas, ka aizmugurē bija 7 meitenes, bet Paco kā karalis sēdēja ērti priekšā, ehh. anyways, nonākot vecrīgā devāmies uz šotu bāru, kur nu kā gan savādāk, ja ne šoti šoti šoti un viesulis no lielajām foršājām krūzēm, kas tik ļoti man atgādināja vasaru krāsiņu ziņā. pēc tam devāmies uz Pussy, kur tā pavisam forši izdejojāmies 2.stāvā un paķērām riktīgi foršo ballīti tā pavisam foooooršīīīī.! un tad nolēmām doties tālāk, bet tālāk viss nenotika tik skaisti kā iesākās un viss kkā pamazām saplaka, un uzradās mazā dusmiņa uz dažiem cilvēkiem, lai nu kā arī nebūtu un lai arī kā šis vakars vecrīgā nebeidzās, pēc nosalšanas, telefona izmirkšanas podā, dusmiņas un citiem niekiem, mēs tomēr kkā nonācām atpakaļ iekš Kristas place, tur sapratu, ka vajag mājās un tā arī izdarīju un vēl pat paspēju apēst pa gabaliņam no namnamnam garšīgajām kūkām. sēžot taksī un braucot uz mājiņām, kas protams nebija tik tuvu aizdomājos par daudz. šī ballīte bija ieplānota mazliet savādāka nekā tā rezultātā bija, jo lietas mazliet nenotika my way, bet vienmēr jau tā nevar. pa ceļam nobira dažas asaras un nav jau īsti svarīgi kāpēc, bet zinu to, ka tajā brīdī es gribēju atrasties kā citā Latvijas pilsētā un pie kāda, kurš mani tobrīd varētu nomierināt, es nezinu vai tas ir labi, bet es biju gatava tur pat braukt, bet tad sapratu, ka what the hell.. un miedziņš mājās palīdzēja aizmirst.
paldies superīgajai Sančai un pārējiem foršajiem, kas bija un par lielisko sākumu, jo beigas vienmēr jau nevar būt happy, bet tas nenozīmē, kas viss bija slikti – nemaz ne.! ^^
un tagad dažas bildes no 6dienas ballītes:

DSC05520-1
[pie šīm jaukajām jau jūtos kā mājās.]
DSC05527-1
[ar visforšākajām liepājniecēm.]
DSC05578-1
[sančāāāāā ballītēēēēē.]
DSC05597-1
[ar foršakajām, superīgākajām, lieliskākajām un visādi citādi burvīgākajām.]
DSC05682-1
[7 meitenes mašīnas aizmugurē un karalis Paco priekšā, fun.]
DSC05752
[ar foršo Adzi.]
DSC05756-2
[ar viņām nav iespējams nesmaidīt.]
DSC05768-1
[ar superīgo Lēvi.]
DSC05624-1
[mm, šis bija dikti jauks mirklis.]

nu tā kā mēs te ballējamies, nav jau svarīgi, kad un kur, vai ar ko. bet galvenais, ka pareizais mirklis, pareizie cilvēki un pareizā vietā visi kopā. un prieks par visiem, visiem, visiem jaunajiem un superburvīgajiem cilvēkiem manā dzīvē, jo viņi ir iemesls kāpēc no rīta gribas pamosties ar smaidu. un galvenais, viņi dara mani stiprāku un es zinu, ka uz viņiem var paļauties, tas taču tomēr ir tik svarīgi. un ballītes. ballītes, kas ir no sirds un ar dvēseli, un smiekliem, kurus var dzirdēt atskanot vēl nedēļām uz priekšu. dzīve izdodas un uz priekšu tikai uz augšu. paldies, jums. :*

I've had the time of my life
And I've never felt this way before
And I swear this is true
And I owe it all to you!
/
black eyed peas – the time (dirty bit)./

20101201

ziemoti sniegotās decembra dienas.

tumblr_lcomceM96X1qaq1jjo1_500_large

daudz laimes mani mīļie zaķīši 1. decembrī, mm, kur gan šis novembris un gads vispār palika, esam jau ar vienu kāju 2011. gadā un šķiet, ka šis gads vnk nogulēts vienā lielā baltā lāča miegā, bet tai pašā laikā ir paspēts tik daudz, ko izdarīt.

man tik ļoti ir iepaticies būt tādai kāda esmu pēdējo mēnesi un turpinu smaidīt, es gribu šādi turpināt, būt laimīga un ar super cilvēkiem sev apkārt. novembris nu pavisam noteikti jaukāks vairs nevarēja būt kā šogad, ja nu vienīgi kkad ļoti tālu atpakaļ bērnībā. man neko citu nemaz nevajag, nekad arī nav vajadzējis, kā tikai to prieku par laimīgām beigām un pašlaik viss lieliem šoļiem dodas tieši tajā virzienā. nespēju sagaidīt ziemassvētkus un to burvīgi sirsnīgi mīļo sajūtu un smaržas, kas valda tajā laikā. dāvanas maniem zaķīšiem lēni gatavojas un top un ahh, redzu jau manu prieciņu par viņu prieciņu un daudz mazu laimīsu zaķīšu un pukstošu sirsniņu, murrr. burvīgi, mani nespēj nekas vairāk iepriecināt kā vien citu prieks, manu vismīļāko prieks. ^_____^

“..tu mani traku padari
tik vienkārši un dabiski
ka nespēju vairs projām steigties
tu nāci man kā dāvana
tik īpaša un mirdzoša
to tagad turēšu pie sevis..”

patīk, tik ļoti man patīk šogad tā sniegoti ziemotā rīga un vispār atmosfēra, kas ārā aiz loga. varbūt tādēļ, ka pati esmu laimīga, bet varbūt šogad patiešām tur ārā ir kas maģisks. bet ziniet, es pat negribu noskaidrot, kas tas ir – vnk gribu baudīt un ķert katru mīļu mirklīti. mm, gribu redzēt tevi smaidošu man blakus. murrr. vajadzētu doties čučēt, jo pēc dažām stundām jau jāceļas un cītīgi jādodas uz szf krāsainajām sienām, taču negribas palaist garām ne minūtes prieka, kas pazūd guļot, kaut man liekas, ka arī guļot esmu pasākusi smaidīt un arī aizmigt ar smaidu uz sejas, tas ir tik patīkami un silti. paldies, mīļie un paldies tev māte ziema, šogad jūs mani visi ļoti patīkat un es jūs mazliet daudz mīlu. tieši tik lai jūs visi ietilptu manā mazajā kaķēna sirsniņā. :*

noskaņai:

but they all think i'm crazy but to me it's perfect sense.

tumblr_lcco718rfo1qelmnbo1_400_large
hello world, it’s me again. i’ve missed you..

piektdien darbā bija rīta maiņa tikai un sensen nebija būts tik agri darbiņā, kkā nepierasti un secinājums tikai tāds kā katru dienu, ka vakara maiņas ir daudz, daudz jaukākas. pēc darbiņa aizdevos pie vecvecākiem uz pļavniekiem, jo nu ļoti sen tur nebija būt un biju mazlietiņ sailgojusies pēc vecvecāku burvības un protams varēju saēsties daudz garšīgu lietu gluži kā bērnībā. ^^ vakarā devos ar začestu uz eiropas valodu dienu. nezinu kāpēc biju iedomājusies, ka viss tur sākas 7os nevis 6os, tāpēc začests protams netika uz savu arābu valodu, bet savā ziņā hehe, jo redz es netiku uz savu japāņu/ķīniešu valodu. viņš gan teicās, ka uz mani dusmojas, bet nu ilgi jau viņš tā nevar. anyways, paspējām tieši laikā uz bulgāru valodu un čalītis tāds diezgan haotisks bija kas stāstija (ja to vispār tā var nosaukt). tā diezgan saraustīti, bet smieklīgi vispār bija. valoda jau nu ļoti līdzīga krievu valodai tāpēc dažas frāzes bija viegli uztvert pat nezinot valodu un ēdieni viņiem tādi smieklīgi, visur pārsvarā liek jogurtu, jo tāds krējums viņiem neeksistē, un vēl visādi brīnumi, galvenais jau ka viss labi garšojot ar alkoholu kā čalītis stāstīja. :D un iemācījāmies, ka bulgāru valodā I love you ir – odučam te. pēc tam tur pat nākošā valoda bija spāņu un protams, ka tā man ir ļoti ļoti mīļa, jo pavisam drīz janvārī sākšu beidzot arī es viņu apgūt padziļināti, jo lielos vilcienos šo to jau zinu. spāņu valoda bija awesome, jo pirmkārt jau mums izdalīja spāņu saldumus un tad mācījāmies dziedāt spāņu dziesmu – megustas tu. tad bija jāsaliek teikumi no spāņu vārdiem un mūsu grupa salika ātri un pareizi, kūl. un uzspēlējām arī spēli, kā arī mācījāmies frāzes protams, viens čalis uzjautāja kā spāniski ir: esmu maza zemenīte, apēd mani – soy una pequeba fresa, comeme. tā sasmējāmies mēs visi par šito, bet jauki. ^____^ ahh, kā gaidu spāņu valodu ar nepacietību. murrr.

pēc tam devāmies uz centra pusi ar začestu un runājām par gulašu un tā sastāvdaļām un vispār začests kā vienmēr smīdina. un salām un es slidinājos un forši. :) vakarā panesās saruna skypā, kas vispār gāž nost no kājām. :D tur apmēram šitā:
[2010.11.26. 23:19:06] mārtiņš začests: hm
[2010.11.26. 23:19:11] mārtiņš začests: es domāju tas nav iespējams
[2010.11.26. 23:19:28] mārtiņš začests: bet zini
[2010.11.26. 23:19:35] mārtiņš začests: ka es neiebilstu barošanai
[2010.11.26. 23:19:35] mārtiņš začests: :D
[2010.11.26. 23:19:37] tūta: challenge accepted :D
[2010.11.26. 23:19:42] mārtiņš začests: :D :D
[2010.11.26. 23:19:43] mārtiņš začests: fine
[2010.11.26. 23:19:57] mārtiņš začests: pārbaudes laiks būs pa šīm brīvdienām
[2010.11.26. 23:20:00] tūta: un es zinu ka tev garšo saldumi, hihi :D
[2010.11.26. 23:20:03] mārtiņš začests: :D
[2010.11.26. 23:20:09] mārtiņš začests: tur aizies visa nauda
[2010.11.26. 23:20:11] mārtiņš začests: VISA
[2010.11.26. 23:20:34] tūta: a ko tu zini man varbūt noliktava tieši šadiem gadījumiem :D
[2010.11.26. 23:20:58] mārtiņš začests: ūūū
[2010.11.26. 23:21:05] mārtiņš začests: nekārdini tik traki
[2010.11.26. 23:21:06] mārtiņš začests: ir pusnakts :D
[2010.11.26. 23:21:12] mārtiņš začests: atkal pārēdīšos
[2010.11.26. 23:21:22] tūta: (chuckle) :D
[2010.11.26. 23:21:30] tūta: ej ej uzēd bērns. ^^
[2010.11.26. 23:21:39] tūta: tas ir tikai sākums manam plānam.
[2010.11.26. 23:24:04] mārtiņš začests: :D :D
[2010.11.26. 23:24:05] mārtiņš začests: tu mani
[2010.11.26. 23:24:09] mārtiņš začests: uz nokaušanu gatavosi ?
[2010.11.26. 23:24:21] tūta: hehe, jaunajā gadā jau kkas būs jāed. :D
[2010.11.26. 23:24:33] tūta: stuffed začis derēs :D
[2010.11.26. 23:24:42] mārtiņš začests: :D :D
[2010.11.26. 23:24:43] mārtiņš začests: HA HA HA
[2010.11.26. 23:26:41] tūta: labāk ēdis būtu nevis runājis :P :D
[2010.11.26. 23:29:14] mārtiņš začests: tulinj
[2010.11.26. 23:29:18] mārtiņš začests: vēl apmēram 10min
[2010.11.26. 23:29:22] mārtiņš začests: un ualāāā!
[2010.11.26. 23:29:27] mārtiņš začests: šoreiz būs tīīk laba
[2010.11.26. 23:29:35] mārtiņš začests: smarža vien caur vēderu iet
[2010.11.26. 23:30:22] tūta: nu malacītis. :)
[2010.11.26. 23:30:36] mārtiņš začests: viennozīmīgi
[2010.11.26. 23:30:36] mārtiņš začests: :D
[2010.11.26. 23:30:50] mārtiņš začests: bet tu neesi mans kaimiņs
[2010.11.26. 23:30:56] mārtiņš začests: so vari nepielīst.
[2010.11.26. 23:31:26] tūta: es nepielienu es vnk galvā jau domāju ar ko tevi piepildīt uz jauno gadu un vai cept, vārīt vai nezinu sautēt :P
[2010.11.26. 23:38:45] mārtiņš začests: :D
[2010.11.26. 23:38:51] mārtiņš začests: sautēšana varētu but mokošākā
[2010.11.26. 23:43:39] tūta: ok sarunāts tad :D
[2010.11.26. 23:43:53] tūta: saziedīšu tevi ar to tavu smēri sautēsies vēl labāk, pats savā sulā pietam vēl :P
[2010.11.26. 23:43:59] mārtiņš začests: :D :D

sestdien, bija pavisam jauks vakars ar kristu un matīsu manās sarkanajās zemeņu sienās. viņi abi tagad ir vēl divi no pavisam dažiem retajiem, kas bijuši pie manis. reti kurais šeit tiek, jo es mājas uzskatu par ļoti spešal vietu un nevar tā kuru katru te vest, citādāk pazūd tā kkā maģija. mm, alus, picu cepšana, ūdenspīpe, sarunas un bildes. un protams, par gunu netika aizmirst tāpēc obamas kartiņa stāvēja tā lai visu ļoti labi pārredzētu un bija ar mums. abiem izdevās arī iepazīties ar maniem vecākiem un kā nosprieda tad mana ģimene esot tik pat krazī kā es, forši. :D matīss 3os atslēdzās, jo bija maz gulējis un daudz srādājis un krāca kā krazī. tikmēr mēs ar kristu skatījāmies viens pats mājās un smējāmies par matīsu, līdz arī mēs kkur ap 7iem aizmigām. un svētdienas rīts bija gandrīz labākais no visiem citiem, kas bijuši. tā mīlīgi pamodāmies ap 11iem manās sakanajās sienās ar sauli, kas pavisam jauki spīdēja sejās un radīja pavisam burvīgu svētdienas rīta sentimentu un tad skanēja daudz daudz staaaaaaaay dziesmiņa, kas vispār pašalik ir favorītdziesma un skan nemitīgi. ^^ tā nu mēs novārtījāmies pie manis pa gultu runājoties, klausoties mūziciņu un dauzot viens otru ar spilveniem & kutinot līdz pat 5iem. mm, tas bija tik jauki, ka maz neliekas, šo cilvēku klātbūtne nekad nebūs man par daudz. tad viņi tā mīlīgi devās mājās, bet protams ka neiztika bez iepikošanas autobusa pieturā by mīīīī. *sun* tādi nu tie mani mīlīši ir:
IMG_7442

svētdien, hokejs diemžēl atcēlās, jo labās biļetes bija visas izpirktas, bet tas nekas, dosimies 4dien un biļetes šoreiz jau laicīgi rokā. ^___^ bet tā vietā vismaz tika izlasīt milla teksts par brīvību pie ījaba, un man patiešām patika, teksts gan bija ļoti grūts, taču doma, kas tajā slēpās bija patiešām noderīga un 1dienas seminārs man visu tā smuki salika pa plauktiņiem. great.

pirmdien, bija kārtējā tipiskā 1diena līdz 6iem. tik uz spss neaizgājām, bet tā vietā sēdējām bibliotēkā un lasījām žunālus. es pieķēros interesantam rakstam par facebook iekš times - http://www.time.com/time/business/article/0,8599,1990582,00.html jāā, tieši šis raksts, iesaku man patiešām patika.! pēc skolas devos uz darbiņu kā jau ierasts, vien vakara maiņas bez ievas ir kā šokolādes kūka bez šokolādes, bet nekas drīz viņa atgriezīsies un viss būs atpakaļ vecajās sliedēs. vakarā bija kārtējās jaukās sarunas skypā un artūrs mani nosauca par SNIEGOTO CUKURKAĶI. mm, tik jauks vārds – paldies. mīļi. ^________^ un vispār tāda super ziemassvētīgā sajūta visu laiku riņķī lidinās un pavisam drīz, jo drīz foršā politologu ziemas balle, ak prieks kur tu rodies. *sun*

noskaņai jums šis:

20101121

labākās lietas notiek neplānoti.

tumblr_lc1labXxI91qboappo1_500_large
vakardiena bija ļoti ļoti jauka. jo ar kristu un matīsu devāmies uz andrejsalas molu, galvenokārt, lai parādītu kristai, to ka arī tehniski rīgas centrā var būt mols. rezultātā, viņai uzdāvinājām tādas mazās liepājas sajūtu, patīkami. uz mola lietas mazlīt izmainījušās, taču vēl joprojām tur ir jauki būt kaut uz pāris mirkļiem.

un tad tapa spontānā ideja doties iedzert alu un protams, kur gan citur, ja ne victory pub, tā vieta ir spešal. un atkal pierādījās tikai tas, ka tie vakari, kas sākas tur ir maģiski jauki un galvenais, ka spontāni. alus, alus, alus un taimerbildes, taimerbildes, taimerbildes un smiekli, smiekli, smiekli. parunājām arī par to, ka patiesībā vairs tik maz palicis laiciņa kopā un kas tad īsti būs tie cilvēki ar kuriem tad tā patiesi kontaktēsimies arī pēc bakalaura, tas tā interesanti patiesībā. un vispār es atkal neko neredzēju no staro rīgas, jo visu vakaru pavadījām victory pub’ā, kas protams nav slikti.

vēlāk ieradās arī liene tā, kas gružkaste un mūsu spontāni jaukais vakars turpinājās. krista bija funny un mīļumuzplūdi traki daudz viņai, bet tas ir tik super. un bildes patiešām ļoti daudz no šī vakara, tas nekas, ka ļoti līdzīgas viņas, bet izstaro siltumu un jaukas emocijas. un jā, man patīk kutināt cilvēkus, hihi. ^___^ un vispār, viss ir tā ļoti interesanti, mazie mirkļi mani nebeidz pārsteigt un es varu viņus tikai baudīt tā, ka smaids negrib nekur doties prom. gribi vai nē, bet jāsmaida, šajā novembrī tā ir slimība – būt pozitīvam un smaidīt, bet ziniet šāds novembris man patiešām tīk un gribas elpot, gribas to visu ķert un iemūžināt, jo nekad jau nezini cik ilgi tu būsi laimīgs. bet nē es dzīvoju šodienai, nevis rītdienai un tāpēc es nedomāšu par to, kas būs, bet gan par to cik labi ir tagad. murrr, mīlu jūs mazie. :*

IMG_7250a
IMG_7240-1
IMG_7249
DSC04122
DSC04140
DSC04164
DSC04139
p.s. – šī bilde ir divdomīga, ņu vismaz mans sabojātais prāts nu jā to redz divājādi. :D

anyways, lielisks vakars draudziņi, paldies. ^_______^

20101107

piano is my medicine and so are you.

tatoo,piano,girl,grey,hands,music-801570b46ce1ea578b372964ac46a2da_h_large
aww, pēdējās dienas ir pagājušas klavieru kaverversijās un tādā harmonijā pašai ar sevi, ka šovakar aptvēru to, ka beidzot jūtos laimīga. un manī pašlaik ir tik dīvainas izjūtas, ka es patiešām nespēju saprast ko man ar to visu tagad iesākt, ko dara laimīgi cilvēki – viņi to visu izbļauj pa plašo pasauli.? vai viņi to patur tā klusi klusi pie sevīm ar maza bērna patieso prieku.? vai tie to ieliek seifā nebaltām dienām.? nu ko jūs laimīgai dariet ar šo laimi. man tā ir mistērija, man tas ir kkas jauns. pat mazliet grūti to visu aprakstīt vārdiem, bet šobrīd man gribētos samīļot visu plašo pasaulīti un visus savus mīļos un smaidīt pat miegā, dzert laimes tēju agros rītos un noķert plaukstā retos rīta saulesstarus, lai tikai varētu padalīties ar jums un to siltumu, kas manī mīt. ^____^

jā klavieres mani atdzīvina un beidzot esmu atradusi to, kas spēj mani darīt patiesi laimīgu. ja godīgi pat ir uznākusi milzīga vēlme apmeklēt kādu klavierkoncertu un baudīt to dzīvē un vispār es pat varētu apņemties pati iemācīties tās spēlēt. ahh, nu tad gan laikam mani nevarēs vairāk satikt, jo sēdēšu tik savās sarkanajās zemeņu sienās un ik katrā mīļā brīvā brītiņā spēlēšu smuku mūziciņu, namnamnamnamnam. yessss, man gribās un būs tā.! ir vēl viens mērķītis. *sun*

un šeit manas laimītes veltījums tev mans mīļais draugs un ceru, ka klausoties šos gabaliņus arī tu sajutīsi to laimi, kas pašlaik manī dejo ar maniem taureņiem. [hug] baudiet:

1. (piano tribute) the fray – how to save a life.
2.
(piano tribute) train – hey, soul sister.
3.
(piano tribute) owl city – fireflies.
4.
jonsi – tornado. [vnk sirdi ploša dziesma, gluži kā tornado.]
5.
wakey!wakey! – brooklyn. [tā balss un klavieres, mm.]

tas laikam šim svētdienas vakaram arī viss. es ceru mani mīļie, ka kļūsiet ar šo ierakstu un klavieru skaņām mazliet laimīgāki un pasmaidīsiet paši sev. un milzīgs paldies, ka jūs man visi esat, it īpaši tie daži vismīļākie – es elpoju jūsu dēļ.

[laime]

20100627

i wanna be a sailor and sail away.

tumblr_l35gq63xeV1qb82q8o1_400_large
heijā, tiem, kas šodien sēž saulītē. *sun*
šodien vēl joprojām esmu diezgan lielā sajūsmā par Muse divarpus garo kincertu live @ Glastonbury. nekad nebiju domājusi, ka man varētu Muse patikt tik ļoti, taču vakarnakt nespēju atiet no portatīvā un pavadīju veselas divarpus stundas ar viņiem un alu. tas bija jauki. ^^

jā vēl jāpiemin, ka iepriekšējās dienās esmu aizsākusi skatīties jaunu seriālu – Pretty Little Liars, kas diezgan ļoti nedaudz līdzinās Gossip Girl. Taču šis mani piesaista ar to mistēriju, kas grozās ap pazudušo meiteni alisonu. turklāt, tas angļu valodas skolotājs ir dēmn hot, es no tāda neatteiktos. jā interesants seriāls vismaz pašreiz esošajās 3 epizodēs. un vēl man patīk, ka seriāla theme song ir the pierces – secret.

cause two can keep a secret
if one of them is dead.
šodiena ir great, jo ir saulesaulesaule. beidzot. un ir grēks vnk sēdēt mājās. tāpēc vispirms jau aizdevos līdz spicē, kur strādā dagne, jo vajadzēja viņu satikt. pa ceļam uz spici šķiet izpīpēju 4 daļu paciņas, jo aizdomājos par visādām lietām, lielākoties jau stresoju par to, lai man rīt piezvanītu tas svarīgais zvans, ko gaidīšu, jā. satiku dagni – parunājāmies un nedaudz nomerinājos. pēc tam izdomāju, ka zinu, ka marta strādā spicē un fine nolēmu beidzot ar viņu parunāt uz aizdevos arī pie viņas. jā, īpaši mainījusies viņa nav, sō 5 min man jau pietika. anyways, tad saņēmu negaidītu puķīti no kāda cilvēka. tas bija jauki. redzēju vēl savu kursa biedreni silvu. tad sakontaktējos ar savu māsīcu un nolēmu aizdoties pie viņas. ierados kā reiz uz pankūkām. pasēdējām ar viņu un viņas puisi un parunājāmies. sarunājām, ka vajag kkad drīzumā uzrīkot roadtripu kkur tā, lai varētu vēl ar teltīm palikt pie jūras un tā forši. jā tas nebūtu slikti savākties tā pa bariņiem, bet tomēr kopā. tas būs viennozīmīgi jārealizē kamēr vēl ir saule. *sun* un arī vajadzēs ballīti uzrīkot dobelē, kad viņas mamma aizdosies ceļojumā uz 2 nedēļam. un šoreiz es pat ieradīšos, no way. :D pēc tam devos mājās paceļam nopērkot lielo coca cola un gūstot prieciņu no jaukās pastaigas mājup. superīga diena man tā spontāni sanāca, un tieši tāpēc es mīlu savu dzīvi. tagad vēl tā spontāni sanāca ieplānot aizdoties pie gunas ar vīna pudeli, tā vietā jau iepriekš plānotās ballītes @ matīss place. jo tomēr gunai pēdējā nakts dzīvoklī un jāpalīdz nedaudz pakrāmēt mantas, tam jau draugi domāti, lai palīdzētu. turklāt jābauda mirkļi, kopā ar gunu, kamēr viņa vēl ir LV. ^^

vispār šajās dienās tā diesgan ļoti ir apsvērts cilvēku nozīmīgums dzīvē. satiekot senus cilvēkus un tā. piemēram, ar ex-martas ex-edgaru ar kuru kopš satikāmies darba intervijā tagad ir diezgan ļoti daudz runāts dr.lv, kur jau ir pārspēts sarunu skaits pa pāris dienām, nekā bija pirms tam kad bijām pazīstami pus2 gadu. tad bija ākwārd martas lieta. nu jā tagad tāds prieks runāties ar edgaru un normāli runāt par visādām lietām. turklāt prieks dzirdēt, ka esmu tā pati foršā tūtiņa, kas iepriekš un, ka neesmu mainījusies. nu bet taisnība vien ir, kā jau edgaram teicu, tad es jau nemainos vismaz tā tūta, kas patiešām ir tūta. jā un viņš apsolīja uzmeistarot tūtas dziesmu par patiešām dziesmu un es teicu, lai viņš to izdara līdz manai dz/d. tas būtu kūl. turklāt sarunājām, ka vajag ballīti kopā vēl ar laimiņu un māri, kā good old times tik mīnus marta. jā jauki, saprast, ka cilvēki ir super un wtf kāpēc mēs nerunājām iepriekš. (:

šodien vēl izdomāju, ka gribu beidzot noskatīties tos seriālus kuri man patiešām patika bet tā arī līdz galam nekad nesanāca noskatīties dažādu iemeslu dēļ. jā tāpēc taisīšu seriālu maratonu. un beidzot noskatīšos tādu seriālus till the end kā Lost un Heros, obligāti. un vēl dorši kādu, kad man iešausies prātā, kas man vēl ļoti patika, bet ko nepabeidzu skatīties. oh, tikko atcerējos vēl vienu – Friends. to gribās no sākuma līdz beigām, jā visas tās miljons sezonas. mm, seriālu maratons here i come. nu labi to rīt, jo šovakar guna un sentiments un vīns. ^____^ un mačs arī būs kūūl. šis būs jaukais vakars, nu gandrīz tāds kāds bija decembrī ar sniegaenģeļiem sniegā pa visu rīgu. nu tāds ko ierakstīt atmiņās uz mūžu. i think so, bet tad jau šovakar redzēsim. peace out draugi.

es jūs mīlu. tik vienkārši, bet patiesi. :*

skan: kārlis un māra – tu neguli [radio 101]

20100403

kā ledus gabaliņš, tas atlūzt no tevis.

artistic-smoking
dienas pēdējā laikā paiet vienās lietus lāsēs – mazās un pelēcīgās un tādās ļoti pašnāvnieciskās. tām tik ļoti patīk izšķīst pret caurumaino asfaltu. vieta, kur tu šodien atrodies šķiet tik pelēcīga, netīga un vispār neglīta, tā it kā tā būtu grēkojusi neskaitāmas reizes. cilvēki uz ielām arī šķiet pelēki, ierauti sevī. tie nesmaida un viņu acis ir kā visdziļākie pasaules okeāni, bezgalīgi pelēkas un baisas. pat gaisma, kura iespīd pa manu sarkano sienu logu nav pietiekoši gaiša, lai to vispār būtu vērts saukt par gaismu. tādam nevajadzētu būt šim manam ilgi gaidītajam pavasarim, kurš patreiz grimst nejau trauslajās lietus lāsēs, bet gan pelēcībā un rīgas netīrumos. bet var jau būt, ka tas viss tik dēļ manas sabojātās domāšanas un es vnk nespēju saskatīt skaistumu, jo esmu taču kaitīga. es spēju iznīcināt ikvienu ko vēlos. un ja tev vēl nesāp manis dēļ, tas nozīmē, ka vai nu neesi mani vēl saticis savā dzīvē vai arī vēl nav pienācis tavs spēles gājiens būt nākošajam. jo agrāk vai vēlāk es iznīcinu ikvienu savā dzīvē, esmu kā nikotīna bumba bez taimera, kas glīti sēž tavas dzīvītes stūrītī un naktīs smejas par tavu naivumu. anyway viss ko vēlējos ar šo pateikt ir tas, ka tie cilvēki, kas šodien pavērās pa logu un sajūsmā priecājās par jauko pavasari ir vai nu iemīlējušies un ar rozā brillēm uz acīm vai arī akli savā naivumā par skaistumu un tā eksistenci latvijas robežās. vienīgo skaistumu ko es varētu pamanīt, bet tas arī būtu melanholisks skaistums, tad tās būtu lietus lāses, kas pavisam klusi izdara pašnāvību ik sekundes simtdaļu. un es tikko aizdomājos cik gan daudz lietus lāsīšu paspēja nomirt kamēr rakstīju šo ierakstu. paliek mazliet skumji, bet no otras puses paliek arī skumji, ka ja tu pateiktu, ka gribi redzēt mani mirušu, es mirtu tikai tāpēc, lai tevi iepriecinātu. tad no šī varētu izsecināt, ka visas šīs lietus lāsītes mirst kāda cita prieka pēc un tad man paliek vēl skumjāk, jo šodien ar mazo brālēnu lēkājām pa mirušām lietus lāsītēm un guvām no tā prieciņu. taču ir tik skaista tā sajūta, kad vakarā sēdi ārā uz soliņa un lietus lāses lēni saplīst uz tavas sejas. tādi mazie vēsie pieskārieni, kas reizē ir silti un patīkami. varētu tā gulēt uz soliņa, smēķēt un izbaudīt miljoniem mazu pieskārienu nakts aizsegā. pieskārienus, kur ikkatrs ir savā ziņā pēdējais, un kuriem pieskāriens tev ir pēdējais ko tie paveiks savā mazajā dzīvītē. un rakstot šo mana otra roka ķer mazās lietus lāses un cenšas tās izglābt no nosišanās pret liepājas ielas asfaltu. gribas tās visas noķert plaukstās paglābjot no nāves, samīļot un paturēt tās visas sev vienai un ar nevienu nedalīties šajā lietainajā pavasarī. ^_____^