Rāda ziņas ar etiķeti letieši. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti letieši. Rādīt visas ziņas

20110517

heavenly intoxicated.

We-own-the-sky-24

labvakar mani jaukie meža zvēriņi. (:
šovakar laikam vēlos ar jums padalīties savā prieciņā par dažiem nieciņiem. pirmām kārtām jau laikam jāsāk ar to, ka jau rit 2 nedēļas sākums, kad nedods uz darbiņu. patiesībā tik dīvainas un neierastas sajūtas, un viennozīmīgi varu apgalvot – mīlu būt darbaholiķim. es patiešām nespēju saprast ko dara tie cilvēki, kas nestrādā. kā viņi nejūk prātā no pārlieku daudzā brīvā laika.?! es pa šo nedēļu nu galīgi nespēju pierast pie tik lielas brīvības, un prieks, ka jau parīt atgriezīšos ierastajā rutīniņā, kas man ir tik mīļa. *sun* bet šis brīvais laiciņš man pavisam ļoti bija nepieciešams, lai pabūtu pie visiem iespējamajiem ārstiem, jo veselība bija mazliet sākusi niķoties un pagājušās nedēļas sākumā man tā pavisam skaisti paziņoja, ka man iespējams ir aritmija (slimība, kas mēdz būt veciem cilvēkiem, un retos gadījumos manā vecumā. un manā vecumā tas ir dzīvībai bīstami.), taču pēc daudz un dažādām interesantām pārbaudēm man šodien paziņoja, ka man paldies dievam šī trakuma nav. mans gaidīšanas nemiers ir pārgājis un es vairs neesmu iekšējā karā ar savām emocijām, patiešām kā akmens no sirds novēlās. bet jā katrā ziņā viss šis man lika mazliet apdomāties un nonākt pie pāris secinājumiem, kas turpmāk un forward būs jāievieš manā dzīvītē.

vēl laikam noteikti jāpiemin, 6dien bija muzeju nakts un protams arī eirovīzijas fināls, kurā uzvarēja jaukā Azerbaidžānas dziesmiņa, bet nu tas šobrīd nav tik būtiski. laiciņš katrā ziņā mūs lutināja šajā muzeju naktī un bija patīkami būt vecrīgā, ja vienīgi to cilvēku varēja būt pamazāk, tie pūļi mēdz būt mazliet krītoši uz nerviem. vakars sākās ar alus dzeršanu kanālmalā kopā Kristu, Lauri un Agri, vērojot aktīvo bebra kungu un weird cilvēkus, kas uzvedās kā pirmo reizi dzīvē redzējuši tādu dzīvnieku, vēl runājot visādas muļķības un smejoties, un visbeidzot gaidot Ievu pievienojamies mums. :) bet tā kā tas putniņš mums kavējās savu mazo iemeslu dēļ, tad mēs sākām muzeju apskati bez viņas. visu padarīšanu iesākām ar sporta muzeju, vai pareizāk sakot visu iesākām ar kartes pētīšano un mazo vecrīgas ielu iepazīšanu, lai šo muzeju atrastu, ko pēc mazas maldīšanās starp ielām izdevās tomēr uzziet. nekā traki awesome tur nebija, ja nu vienīgi pūču stuff (savējie sapratīs) :D pēc tam devāmies tālāk uz blakus esošo fotogrāfijas muzeju, kurā es šogad mazliet vīlos, jo apskatīt varēja tik vienu telpu – no seriously wtf.?! tad mūs sazvanīja Ieva un mēģināju viņai izskaidrot ceļu līdz muzejam, bet nu jā nesanāk man skaidrot un Ievai uztvert :D so devāmies līdz Atslēgai, kur bija arī Mārtiņš un Andris. tur nostāvējuši kādu laiciņu ārā tomēr nolēmām par labu vēl viena muzeja apmeklējumam un tāpēc devāmies uz lv nacionālo vēstures muzeju, kuram burtiski mēs izlidojām cauri apsmejot eksponātu, bet bija fun. ar to arī mūsu muzeju nakts noslēdzās, bet iesākās āfterpārtija daļa, kuru ieskandinājām kiwi bārā un ar ko gan citu, ja ne ar šrekiem (btw mēs tur tagad jau esam vip klienti ar savām atlaidītēm, naiss) un tālāk ripojām uz Atslēgu, jo pārbaudītas vērtības ir labas vērtības. tur uzradās arī Andis un 3 Zanes un vēl pāris cilvēki un ballīte uzņēma apgriezienus. protams, bija zilās lagūnas un sidrs un tad ļoti dīvainā kārtā mēs dzērām alu (jāpiemin ka alus ballējoties nebija dzert jau aptuveni 5-6 mēnešus) un mēs ar Ievu beidzot sapratām kur ir maģija, lai būtu ballīte uz pareizajiem viļņiem. (: aii un protams mūsu mīļā tower spēle, kur visi pārsmējāmies un bija kārtējo reizi riktīgs fun ar šiem koka klucīšiem. vispār šajā vakarā secināju, ka mēs smējāmies tiiiik ļoti daudz, kā vēl nekad un pilnīgas muļķības dažbrīd tika runātas, bet tas nekas, jo smieties no sirds taču ir tik skaisti. un tā kkā nemanot mēs aizsmējāmies līdz pat agram rītam, kad bāru slēdza ciet, uzradās gan ašā doma par to, ka jāturpina pasāciens andrejsalā, bet tākā tika piedāvāts free ride at home, es paķēru šo opciju labāk. nu tāda patiešām izdevusies muzeju nakts mums bija, bet kā gan savādāk ar šiem maniem jaukajiem cilvēkiem un smiekliem nonstopā + mazo, bet jauko sarakstīti ar sms ar kādu kurš tajā naktī nevarēja būt ar mums, bet manās domā jau bija gan. :)

šodien noskatoties kādu filmu nācu pie apziņas, ka mums jau visiem pa lielam ir galvā tā sauktais check list’s, ko mēs gribētu savā lieliskajā cilvēkā mums blakus, un patiesību sakot, tas laikam ir cilvēku biggest issue. bet ir taču jāsaprot, ka nav tādas lietas kā perfection un līdz ar to viss šis uzburtais un neīstais mākonis mūs attur no tik daudzām iespējām un patīkamiem piedzīvojumiem. mīlestība taču galu galā ir priekš cilvēkiem, kuri ir reālisti un pietiekoši gudri, lai atļautu sevi uzticēt kādam citam un veidotu visu no sākuma kopā. un tikai ar to visu mēs saprotam, ka mūsu tik ilgi perfekti būvētie sapņi vien patiesībā ir īstas attiecības, nevis kkādi punkti ko izsvītrot no sava lista. tikai tā mēs apzinamies, ka patiesībā tas viens lieliskais cilvēks, nav pilnīgi nekas no tā saraksta, bet ir real un viņš pats, kas ir daudz vairāk par visu, kas sapņots.

un vēl mazliet jāparaksta šeit par to, cik jauki ir piedurties pie kkā, ko es šoreiz gluži vnk nesaprotu, kas tas ir. well, for sure it’s a mystery, even for me. bet man patiešām tīk lidināties kkur mazliet virs zemes, un katru dienu atrast kko, kas tevī mani piedur vēl mazliet vairāk, un parasti tas notiek brīdī, kad es sāku par to visu skaistumu šaubīties. tas laikam nozīmē tikai to, ka liktenis cenšas man pateikt, lai es apstājos un šoreiz necenšos atrast kko, kas man nepatiktu, bet vnk baudu mirkli pēc mirkļa. (: atgriežoties pie tā jaukā, kas notiek ar mani, tad i am not trying anymore, i am just living it. jo ir diezgan lieliskas visas šī sajūtas. un vēl detaļas, tās mazās skaistās sīkās detaļas, ko lielākais vairākums palaiž garām, jo viņiem tas vien nieki šķiet, bet man tā visa krāsainā pasaule ap mani. un arī tu to visu šķiet redzi tā - kā mazus krāsainus stikla gabaliņus, kas glīti sakrīt dzīves kaleidoskopā izveidojot dzīves gleznu. (: es nezinu, kas mani sagaida tālāk, un vai vispār sagaida, bet šobrīd es baudīšu to katru mirkli, kas man ir, ķeršu iespējas un būšu šodienā, jo at the end of the day tas ir viss ko var vēlēties, lai būtu patiešām laimīgs cilvēks ar skatu nākotnē. jaukus sapņus visiem. ^____^
p.s. – neaizmirstiet saskatīt ikdienā tos mazos krāsainos stikliņus, tu nekad nevari zināt, kad kāds no tiem visiem ievilks tevi skaistā piedzīvojumā.!

20110126

kad pietrūkst smaidu.

same-shit-different-day-21
pagājušajās brīvdienās bija veselas divas ballītes, jeb divdienieks un tas pavisam noteikti bija tas, kas nepieciešams. man tas beidzot bija nepieciešams. nesaskatu īstu jēgu ballēties ballītes pēc, bet gan tās sajūtas pēc, ka esi patiešām nopelnījis ballīti, kad vari būt brīvs, kad vari sajust to patieso ballītes garšu uz mēles, un kad zini, jāāā irrrr konekšens. un kad vakara maiņā pirms ballēšanās 5dienā nevari pēdējās stundas nosēdēt mierā, tevi baksta un bīda ballīšnemiers un tu vnk pasaki – viss, pietiks strādāt un tā vietā nopērc fiziņu un iztukšojat to trijatā. tā lūk, ir īstā ballīšu sajūta, vnk IR.!

5dien man bija dikti sen jau gaidītā un plānotā ballīte vecrīgā ar maniem foršajiem letiešiem, un viss kā ierasts protams sākās Atslēgās, kur šoreiz nakti sākām ar inteliģenci un galda spēlēm, cannon printera reklāmu, blue lagūnu un citām tik pat lielām muļķībām, bet galvenais, ka bija dikti jaukas sajūtas un vakara maiņa bija tik pat lieliska kā iekš darbiņa. un vēl jaukāk bija, ka mums pievienojās vakaru maiņu jaunpienācējs Kristiāns, bez kura tagad vairs nesaprotam, kā pirms viņa mums varēja būt tik awesome vakaru maiņu. go figure. un ziniet jaunais repa mākslinieks mums būs pašiem savs eminems, tikai anīīīmens :D anyways, pēc Atslēgām devāmies finally uz kiwi bāru, kur pavisam šokēti satiku dažus no saviem SZFiešiem, kas ieballēja. letiešiem pielipināju pavisam ļoti ņammīgo šotu šreks, un viņiem iegaršojās. sanāca mazliet aprunāties arī ar mr. Začestu, kas ieballēja ar SZFiešiem, un tā kā, līdz devāmies tālāk uz šotu bāru, kur protams aiaiai šoti šoti šoti. laurim ar viltu tika iebarota Hirosima (hehe :D) un viņš tikai šodien to uzzināja, lol. un mēs ar Ievu pat šotos šoreiz dejojām un veselas 2 dziesmas, naiss, level up. pēc tam aizdevāmies uz ČBK, bet tur bija kkāda omīšu ballīte, so devāmies tālāk uz Kaļķiem, bet tākā Kristiānu diemžēl neielaida, tad nācās domāt tālāk, un tālāk devāmies līdz Pulkvedim, bet šokēti par milzīgo rindu, kas bija ārā, nolēmām doties atpakāl uz kiwi bāru, pasēdējām tur, parunājāmies par dzīvi, paspriedām vēl par tiem zābakiem, kas pie griestiem un pat noskaidrojām, ka viņi tur ir pieskrūvēti, ne pielīmēti vai pienagloti, bet pieskrūvēti. nu redz, un tā kaut kā palēnām devāmies uz mājiņām, es mazliet ātrāk kā pārējie, bet bija ļoti lielisks un jauks vakars ar daudz smiekliem un jāāā, maniem letiešiem – Ievu, Andu, Lauri un Kristiānu. :*
un šeit mazliet bildītes no 5dienas ballītes:

IMG_5381-1
[tā sākās mans vakars.. krāsiņāsss.!]
IMG_5389-1b
[ar jaukajām meičām.]
IMG_5397-1
[lielisko Polliju.]
IMG_5438-1
[ar šo vakars turpinājās.]
IMG_5445-1
[dažreiz esmu mīlīgs kaķēns.]
IMG_5457-1a
[buča.]
IMG_5460-1
[jo mums ļoti patīk muļķoties un smieties.]
IMG_5483-1b
[jo man bija dare – nofočēties ar random čali.]
IMG_5488-1a
[jo mums atkal ir tāda bilde šotos, kā iekš new year.]
IMG_5504-1a
[jo bez Kristiāna viss vairs nebūtu tā.]

6dien bija Sančas 21 ballīte iekš Kristas place un vēlāk turpinājās vecrīgā. protams uzcepu šokolādes kūku Sančai, jo kas gan tā par dz.d., ja nav šokolādes kūkas. :) dikti jau patīk, ka apkārt pēkšņi tik daudz superīgu liepājnieku un dažu labu burvīgu jaunu rīdzinieku, prieks būt starp visiem šiem cilvēkiem, un tik vien kā jāpabrīnas par to kāpēc jau nebiju šos visus jaukos satikusi un iepazinusi ātrāk. Sanča nu ļoti bija priecīga par sagaidīšanu un visu, visu, jo kā nekā viņa mums bija tāda pavisam spešal, jo tā bija viņas diena.! saēdāmies kūkas, izsmējāmies, safotogrāfējām daudz bilžukus, izdziedājāmies, izmētājām balonus un tad, tad jau lēnām devāmies uz vecrīgu. protams pirms pašas iziešanas jau nebūs tā, ka kaut kas nenoies greizi – aizkrita toaletes durvis, āāā ko nu, fak that vecrīga svarīgāka. nolēmām, ka ja neviens nepīkstina trolejbusā, tad neviens, jo ja metīs, tad metīs mūs visus ārā. kamēr gaidījām trolejbusu Sanča atcerējās, ka aizmirsa jaciņu un protams kamēr viņas ar Kristu un Lēvi devās pēc tās nokavējām trolejbusu. kad viņas atgriezās nācās labu laiciņu gaidīt, bet tad nu pekšņi piestāja kāds vīrietis un piedāvājās aizvest, tas jau nekas, ka aizmugurē bija 7 meitenes, bet Paco kā karalis sēdēja ērti priekšā, ehh. anyways, nonākot vecrīgā devāmies uz šotu bāru, kur nu kā gan savādāk, ja ne šoti šoti šoti un viesulis no lielajām foršājām krūzēm, kas tik ļoti man atgādināja vasaru krāsiņu ziņā. pēc tam devāmies uz Pussy, kur tā pavisam forši izdejojāmies 2.stāvā un paķērām riktīgi foršo ballīti tā pavisam foooooršīīīī.! un tad nolēmām doties tālāk, bet tālāk viss nenotika tik skaisti kā iesākās un viss kkā pamazām saplaka, un uzradās mazā dusmiņa uz dažiem cilvēkiem, lai nu kā arī nebūtu un lai arī kā šis vakars vecrīgā nebeidzās, pēc nosalšanas, telefona izmirkšanas podā, dusmiņas un citiem niekiem, mēs tomēr kkā nonācām atpakaļ iekš Kristas place, tur sapratu, ka vajag mājās un tā arī izdarīju un vēl pat paspēju apēst pa gabaliņam no namnamnam garšīgajām kūkām. sēžot taksī un braucot uz mājiņām, kas protams nebija tik tuvu aizdomājos par daudz. šī ballīte bija ieplānota mazliet savādāka nekā tā rezultātā bija, jo lietas mazliet nenotika my way, bet vienmēr jau tā nevar. pa ceļam nobira dažas asaras un nav jau īsti svarīgi kāpēc, bet zinu to, ka tajā brīdī es gribēju atrasties kā citā Latvijas pilsētā un pie kāda, kurš mani tobrīd varētu nomierināt, es nezinu vai tas ir labi, bet es biju gatava tur pat braukt, bet tad sapratu, ka what the hell.. un miedziņš mājās palīdzēja aizmirst.
paldies superīgajai Sančai un pārējiem foršajiem, kas bija un par lielisko sākumu, jo beigas vienmēr jau nevar būt happy, bet tas nenozīmē, kas viss bija slikti – nemaz ne.! ^^
un tagad dažas bildes no 6dienas ballītes:

DSC05520-1
[pie šīm jaukajām jau jūtos kā mājās.]
DSC05527-1
[ar visforšākajām liepājniecēm.]
DSC05578-1
[sančāāāāā ballītēēēēē.]
DSC05597-1
[ar foršakajām, superīgākajām, lieliskākajām un visādi citādi burvīgākajām.]
DSC05682-1
[7 meitenes mašīnas aizmugurē un karalis Paco priekšā, fun.]
DSC05752
[ar foršo Adzi.]
DSC05756-2
[ar viņām nav iespējams nesmaidīt.]
DSC05768-1
[ar superīgo Lēvi.]
DSC05624-1
[mm, šis bija dikti jauks mirklis.]

nu tā kā mēs te ballējamies, nav jau svarīgi, kad un kur, vai ar ko. bet galvenais, ka pareizais mirklis, pareizie cilvēki un pareizā vietā visi kopā. un prieks par visiem, visiem, visiem jaunajiem un superburvīgajiem cilvēkiem manā dzīvē, jo viņi ir iemesls kāpēc no rīta gribas pamosties ar smaidu. un galvenais, viņi dara mani stiprāku un es zinu, ka uz viņiem var paļauties, tas taču tomēr ir tik svarīgi. un ballītes. ballītes, kas ir no sirds un ar dvēseli, un smiekliem, kurus var dzirdēt atskanot vēl nedēļām uz priekšu. dzīve izdodas un uz priekšu tikai uz augšu. paldies, jums. :*

I've had the time of my life
And I've never felt this way before
And I swear this is true
And I owe it all to you!
/
black eyed peas – the time (dirty bit)./