vētras pāriet jūs ziniet. vētras norimst, aizmieg un klusē turpinot audzēt savu nežēlīgo un vareno skaistumu. kamēr mēs gaidam sniegu, kas mūs zem savas baltās segas spētu pasargāt. pirmais sniegs būs. pēdējais – nekad.
mana vētra norima tevī. miers nemierā un nemiers mierā pamodās no neeksistējošā ziemas miega un salika visas izmētātās domas glīti plauktiņos. sarunas tavā un manā tējas tasē atrada to patiesību par vakardienas trakumu. klusumu paceļot no koka grīdas, kur tas bija pagājušo nakti sasities, es nespēju to nenoskūpstīt. viņš jau nebija vainīgs pie vētras, kas plosījās manī. arī tu ne..
mēnesis neskaidra un nemierīga skaistuma ir tieši vienāds ar 22 jeb 4, kas tik jauki dzīvojas vasaras zaļumā kamēr mēs skaitam tās sakritušās zvaigznes zem kājām, vai varbūt esam debesīs un bradājam pa viņu mājām.?!
mirkļi starp ceturto un piekto stāvu pamostas ar smaidu uz manām lūpām. tik apturēt laiku tie nespēj, šķiet, ka tur tas skrien vēl divreiz ātrāk. un ātrāk. tur ir cita laika zona – mūsējā. tajā vietā pastāv tikai intervāli starp sekundēm, smiekliem un elpām. pārējas viss ir iekš slowmotion, īsti pat nespēju saprast vai pārējā pasaulē tajā brīdī eksistē, kustās un redz. dažreiz šķiet, ka nē. patīkami.
un tad tu aizej. pat kad negribas laist tevi prom. tev ir jāsaņemas manā vietā, jo es to vairs nespēju. un tu aizej. ar neredzamiem savienotiem diedziņiem no maniem saules kamolīšiem es turpinu tevi turēt aiz rokas un mana decembra realitāte rudenīgi lietaina smaržo tik ļoti pēc tevis, kad starp mums attālums smejas. un ir vieglāk. vieglāk cīnīties ar mazajiem briesmonīšiem, kas tik ļoti neprātīgi ilgojas pēc tava košā rotaļu laukuma. un es. es ilgojos pēc taviem smiekliem un pirkstu nospiedumiem uz manis. taču visvairāk es ilgojos pēc tevis paša.
..un tagad es aizmiegu ar tavu pašu pēdējo sms šonakt, bet gluži kā ar pēdējo sniegu – nekad tā īsti pēdējo. lai pamostos ar smaidu jau citā laika zonā - tevī..
20111202
sazemeņota vētra plosās decembra pienā.
20111114
ziemassvētki novembra gaismiņās.
šovakar ziemassvētki dzīvo vērmanītī, ej ķer tās mazās gaismiņas un pacel tās debesīs, kur tām īstā vieta par zvaigznēm kļūt. mani ziemassvētki šogad jau novembrī, tik bez tām pašām pirmajām sniega pārliņām, kas lēni izkūst uz mēles un aptur laiku uz pāris stundām. tikai klusums - miers nemierā un nemiers mierā (:
starp tēju un spilveniem slēpjas stāsti un smaidi. tie nejautā. tie elpo un izelpo. un turpina paslēpes spēlēt.. pirkstu labirintos maldīties.. izkust siltuma skatienā.. jā, ziemassvētkus novembrī uzdāvināt sanākt tikai tev. un es.. es lēnām pazūdu mazajās gaismiņās, kas par tevi pasakas man stāsta un tavās acīs atmirdz kā liesmojošs salūts. murrr :)
mirklis, kas izsaka tik daudz, bet reizē klusē..
skan: ed sheeran – kiss me.
nosapņoja tūta at 12:24:00 priekšp. 0 comments
vārdi: gaismiņas, mirklis, novembris, smaids, spilveni, tēja, tu, ziemassvētki
20111103
living the 30stm dream once again.
vakar atkal tika piedzīvots mazliet laimes uz zemes virsas iekš lieliskā 30STM koncerta. jeb pareizāk laikam būtu teikt, ka pus otras stundas garumā es pabiju uz Marsa un out of reality..
unun.. BIJA mana vismīļākā dziesma Alibi^^ un akustiskajā versijā un es patiešām veselu vienu dziesmu neelpoju ar mazām prieka asarām acīs.. tas bija mirklis, skaists mirklis, one of those that just takes your breathe away.. un arī mazo balto papīrīšu lietus bija kkas spešal, mazajās detaļās ir sava burvība un šajā koncertā mazo lietu lietus mani patīkami pārsteidza atstājot vēl vienu jauku atmiņu par dzīvot prieku (:
salīdzinot ar Tallinas koncertu protams jāsaka, ka Rīgā cilvēki ir daudz pozitīvi trakāki un daudz dziedošāki līdzi dziesmām no visas sirds nekā Tallinā, bet tas laikam gluži vnk mūsu latviešu mentalitātes dēļ, vismaz es tā pieņemu.! dziesmu gan bija daudz mazāk nekā Tallinā, taču nekas, jo lielu prieku sagādāja fakts, ka viņi nospēlēja the story un šo dziesmu viņi patiešām ļoti sen nebija nevienā koncertā devuši. un jāpiebilst, ka Šenons pie bungām vakar vnk PLOSĪJĀS.! šķiet, ka Latvijas rudenīgās lapas un prieks par tām bija krāsaini uzlādējis viņu :) un mums ar Ievu ir vēl viens lieliskais krekls, kurus laikam vnk jāsāk kolekcionēt - awesome.!
kopumā jāsaka, ka nevaru pateikt, kurš koncerts bija labāks Tallinas vai Rīgas, jo patiesībā ir ļoti grūti salīdzināt, kaut arī grupa viena, koncerti, atmosfēra, cilvēki un piedzīvojumi bija pilnīgi savādāki, bet katrs ar savu burvīgo atmiņu kopsavilkumu par ko priecāties for sure ^____^
un vispār prieciņš, tāds nebeidzams dzīves prieciņš par to, ka dzīve izdodas.! par to, ka gribas no rītiem pamosties, ka gribas smaidīt, gribas būt un gribas citiem uzdāvināt prieku, tādu pavisam glīti iesaiņotu un īpašu, jo ghluži vnk ir šodiena (:
mana galva pēdējā laikā ir mazliet nekontrolējama pavisam pozitīvā ziņā un mans miers nemierā ir kkas neizprotams, bet tam visam pamatā ir racionāli skaidrojama viena lieta (kuru patiesībā nemaz nevar izskaidrot) – TU.! ..mirkļi ir viss uz ko es šobrīd koncentrējos, pārējais viss ir lieks, miu.
skan: 30STM – Alibi.
20111102
butterfly kisses in my head.
- and you know what I like the best?
..how hours after you kissed me, I can still feel it on my lips^^
murrr.
^____^
nosapņoja tūta at 1:09:00 priekšp. 0 comments
20111030
smuki mākoņi spilvenā manā.
dzīve ir kā smuku mākoņu kombinācija debesīs, tu nekad nezini, kad sāks līt, tu nezini cik ilgi tie aizsegs sauli, tu nezini uz kurieni tie aizslīd, tu nezini ko tie cenšas tev pateikt zīmējot debesīs baltās gleznas.. bet tu apzinies cik skaisti viņi ir no matter what.! dzīve ir piedzīvojums, kuru ir jāiemācās piedzīvot un galvenais ļauties tam, jo ir lietas, kuras nevajag analizēt ar logaritmiskām funkcijām vai ņūtona otro likumu. dažreiz gluži vienkārši vajag paspert pus solīti uz atpakaļu un ļaut visam satīties tā kā liktenis to ir iecerējis, gluži kā mazam laimes kamolītim (:
ir taču tik skaisti vienu rītu pamosties un saprast, ka viss pēkšņi ir savādāk.. labāk. varētu pat apgalvot, ka gandrīz tieši tā kā vienmēr ir gribējies un beidzot šķiet, ka viss ir pareizi. un iestājas tāds iekšējs miers, kad dzirdi vairs tik savu sirdi tikšķot mazliet paātrinātā ritmā un domās plosies vairs tikai tu. apkārtējās vienmuļās pasaulītes vairs nav, ir tikai smaids un tavs dzidri zilās bangojošās jūras acu skatiens.. un man paliek mazliet grūtāk elpot.!
šobrīd ir jāsaprot tikai viens – to, ka šajā 2011. gadā vairs atlikuši tikai nieka 2 mēneši, kuri paskries gaismas ātrumā, un pa šiem 2 mēnešiem ir jāpaspēj sadarīt visi nepadarīties dari.! jo 2012. gads ir jāsāk no baltas, jaunas un tīras lapas, ar lielām pārmaiņām ar sākumu visai pārējai dzīvei, ar laimi un smiekliem, ar brīvību rokas stiepienā un to būšanu mājās sajūtu, kas viss liekas tik pašsaprotams un burvīgs (: ..bet tagad, tagad ir jāpacenšas mazliet vairāk, lai to visu iegūtu, jo 2 mēnēši ir sooooo tā visa vērts.! ja vien jūs zinātu mani mīļie, cik ļoti es gaidu jauno gadu ar jānvāri, jo es zinu, ka būs patīkamas pārmaiņas un beidzot es pat varētu apgalvot, ka tiks atrasts tas prieks par laimīgām beigām vai vismaz tā sākuma punkts tālākai līniju savienošanai, murrr (:
jā.! man patīk būt tieši tur, kur šobrīd atrodos un tieši ar tiem cilvēkiem apkārt, kas šeit šobrīd ir, jo laimes pareizo formulu nevar izskaidrot ar formulu, tas ir jāpiedzīvo un jāieelpo.!! turpinam priecāties par smukiem mākoņiem mazie un atceramies reizi pa reizei arī ielepot laimi, tas ir tā vērts ^___^
p.s. - the kiss is a lovely trick designed by nature to stop speech when words become superfluous.
nosapņoja tūta at 9:21:00 pēcp. 0 comments
vārdi: 2 mēneši, domas, dzīve, laime, mirklis, miu, new year, pārmaiņas, smaids, smuki mākoņi
20110901
the great summer of ‘11.
sveiciens visiem 1. septembrī, kam 1. septembris ir patiešām 1.septembris, bet pārējiem atvadu sveiciens no vasaras, kas nu mūs lēnām, bet ar pavisam lieliem soļiem pamet uz gariem, tumšiem un aukstiem mēnešiem, ehh..
šeit nav rakstīts jau visu vasaru, bet mīļie nedomājiet, ka esmu par jums aizmirsusi, gluži vnk šajā vasarā nebija laika, būt šeit vai atcerēties ikdienā, ka kaut kas šāds būtu jādara. šī vasara bija pārlieku pilna ar notikumiem, piedzīvojumiem, jaukumiem, ballītēm un lieliskiem mirkļiem ar tik pat lieliskiem cilvēkiem (: kad gluži vnk dzīve ir pārāk laba, lai tērētu minūtes par to rakstot nevis izdzīvojot.! es ceru, ka jūsu 2011 vasara bija as much awesome as mine (: tagad.. tagad gan laiks atgriezties realitātē un pie darba, skolas, mācībām (mocībām), negulētām naktīm, utt.
vasara kopumā bija tāda viena milzīgi liela burvīgu krāsu palete, protams ar visu pozitīvo un negatīvo, jo galu galā dzīvei taču jābūt līdzsvarā (: ar iedzīvošanos otrajā pilngadībā (21) un beidzot patiešām īstu dz.d. sajūtu, kāda sen nebija bijusi un tas viss pateicoties jaukajiem cilvēkiem, kas man ir apkārt. vēl protams, ar tādu svarīgu faktu, ka Miss Jū-Es-Ēj – Guna Začeste ir beidzot pēc vesela gada atgriezusies pie mums MĀJĀS^^ un visādiem citiem sīkumiem un pozitīvismiem, kurus uzskaitīt jau īsti nav jēgas, jo mirkļi ir noķerti, izdzīvoti un palaisti brīvībā, tieši tur kur viņiem jābūt..
šodien izdomāju, ka ir īstā diena, lai atgrieztos šeit un uzsāktu jaunu ieskatu uz nākošajiem mēnešiem mūsu ne visai pārāk mīlētajā ziemā. 1. datums ir sākums visam, un savā ziņā arī sākums rudenīgajiem laikapstākļiem un tai rudens noskaņai, kas jau kādu laiku pavisam nemanāmi cenšas iezagties manī.. protams, nevaru sūdzēties, rudens man pavisam noteikti tīk, bet jāatdzīst, ka šogad atvadīties no jaukās vasaras ir grūtāk nekā līdz šim bijis, laikam sāku pieķerties vasaras sajūtām arvien vairāk (:
šodien kkur starp rudenīgajām lietus lāsēm un vasarīgajiem saules stariem, es pieķēru sevi atkal aizdomājoties par dzīvi un tās vēl joprojām neizdibināmajiem mazajiem celiņiem. šīs vasaras sākumā mani nevarētu teikt, ka patīkami pārsteidza, bet pārsteidza kāds cilvēks, kurš pirms mazliet vairāk kā gada man lika smagi vilties (lai arī kādi argumenti tam tagad ir likti pretīm, tas tomēr nemaina faktu, ka tas notika at first place). es izlēmu, ka šim cilvēkam jādod otrā iespēja, jo galu galā visi tādu ir pelnījuši, lai kā arī nebūtu bijis viss pirmajā reizē. lai gan vairāk par visu mani bīdīja un bakstīja tā interese – why are you back & acting like nothing happened.?! - un man pa visām varītēm vajadzēja to noskaidrot, jo galu galā two can play this game. un tas liek aizdomāties par to, vai mēs vispār kādreiz īsti beidzam spēlēt spēles.?! jo tiklīdz viss šķiet labi vai pat pārāk labi, mēs to sākam apšaubīt un radīt neeksistējošas lietas un darīt visādas muļķības, lai visu mazliet atdzīvinātu un atkal pārvērstu spēlē.. kurā agrāk vai vēlāk kāds vienmēr cieš. kādēļ gan mums tas vajadzīgs, dažreiz es to patiešām ļoti nesaprotu, bet laikam jau, ka tā vnk ir cilvēku daba, kas daļēji ir dzīvnieka daba.. atgriežoties pie mana vasaras cilvēka ir jāmin tas, ka šoreiz es tam piegāju ar mazliet citādu metodi un ja jau cilvēks patiešām vēlējās atgriezties manā dzīvē, tas šoreiz pēc pilnas programmas, nevis kā pirmajā reizē, kad tā īsti par šo cilvēku zināju tikai faktos, ko varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem un lai arī cik skaisti toreiz viss arī nebija, šoreiz tas vairs nederēja. šoreiz vajadzēja sākt pa pareizam un būt draugiem at first, patiešām uzzināt lietas vienam par otru, saprast kādi cilvēki esam. man svarīgi bija arī iepasīztināt tevi ar gandrīz visiem maniem mīļākajiem draugiem in my life, un mani pavisam noteikti priecēja fakts, ka they like you un ka tev patīk viņi, ka you guys get along un laugh, un ka varu ballītē tevi atstāt ar viņiem un apzināties, ka nepazudīsi kādā stūrītī alone, bet gan runāsies ar viņiem un viņu draugiem, un būsi just funny (: tas patiešām daudz ko nozīmē, bet then again.. kāpēc es jūtos tā, ka still kkas trūkst. kāpēc vēl joprojām ir lietas, ko esmu tev piedevusi, bet nevaru aizmirst.?! laikam jau tas ir mans big issue un es nespēju vnk beigt piedurties un likt tev justies vainīgam par to visu kas bijis, es gribu, bet nespēju.. tas viss mazliet liek aizdomāties par to, ka neskatoties uz to, ka most of the time tu esi jauks un mīļs un šodreiz es actually zinu tevi kā cilvēku, vai mums kādreiz varēs būt kaut kas vairāk par vienkārši being good friends.?! vismaz no manas puses.. jo atmiņu gluži vnk izdzēst nevar.. un es nezinu ko, lai ar tevi iesāk.. jo es gribu ļauties, tām jaukajām sajūtām un tiem taureņiem.. ..bet, ir kkāds BET, kas mani attur no tā visa, un tas šķiet nekur netaisās pazust tuvākajā laikā. ehh, dzīve, mana dzīve tu atkal man radi galvas sāpes.
on the other hand, es zinu, ka pati esmu sadarījusi nesmukas lietas attiecībā uz kādu citu cilvēku. un tieši tā iemesla dēļ, es vēlos šo cilvēku satikt, lai izrunātos, lai atbildētu uz pilnīgi visiem jautājumiem, lai censtos, vismaz censtos dot kkādas atbildes par visu, jo pati esmu sajutusi uz savas ādas kā ir tad kad nezini.. nezini pilnīgi neko. un gluži vnk sāc sevi sagraut no iekšpuses.
to es nenovēlu nevienam, it īpaši šim cilvēkam. viņa vienīgā kļūda bija iemīlēties manī brīdī, kad es pati biju sagrauta un mēģināju sevi salikt atpakaļ pa maziem maziem gabaliņiem, un būt tāda taureņa tornādo epicentrā nevienam nenāk pa labu, lai arī cik labi nodomi būtu – tu tiksi parauts līdzi un izpostīts.. un that’s what happened.. un es tā negribēju.. no sirds. šis cilvēks bija patiešām diezgan perfekts, bet visu labo, kas mums varētu nākt par labu mēs jau apzinamies tikai tad, kad ir jau daudz par vēlu, vai kad esam to salauzuši. es patiešām ceru, ka man tiks dota šī iespēja satikties ar šo jauko cilvēku, izrunāties, pasmaidīt un galu galā nebūt tam cilvēkam, kuram pēc 5gadiem tu gribētu piezvanīt tikai tāpēc, lai pastāstītu cik awesome tava dzīve ir tagad un, ka tu priecājies, ka i’m not in it. es negribu, lai tā viss beidzas (:
jā, mans septembris ir iesācies tik pat krāsaini, kā noslēdzās mana vasara. ir daudz neatbildētu jautājumu, un beidzot ir mazliet piebremzēts un padomāts par dzīvi, jo beidzot tam ir laiks. jo cik tad tā vienkārši var skriet un cerēt neatdurties, vai nesasisties. ir jau tomēr kkā viss piedzīvots un beidzot gribas salikt lietas pa plauktiņiem, un uztver visu mazliet nopietnāk. es protams, ar to visu nedomāju, ka tagad ir jābeidz izklaidēties un dzīvot dzīvi, nevis vnk eksistēt, bet gluži vienkārši apzināties prioritātes. apzināties, kas nāk par labu SEV at first place. un būt mazliet labākam cilvēkam pret tiem, kas tevi mīl un tev tic, brīžos kad pat tu pats sev netici – un tie ir your friends. :*
skan: Cary Brothers – Belong; Instrumenti - Pilnīgi Viens.
nosapņoja tūta at 6:29:00 pēcp. 0 comments
vārdi: 2011, 21, ballītes, dzīve, es, lieliski cilvēki, lietus, mirkļi, neatbildēti jautājumi, piedzīvojumi, rudens, smaids, tu, vasara
20110616
hello, past - long time no see..
ouououou, cau mazie mīļie (:
mana šodiena bija tik forša un pilnvērtīga, ka prieks (jā still vairāk prieciņa kā parasti, tas tā grows on me, ka drīz būs vnk defaultā).
mazais sīkums, no šodienas esmu pašnodarbinātais un man ir forša rozā lapa, kas to paliecina :D ok bet tas tā pa lielam whatever.
labākā šodienas daļa bija senu cilvēku satikšana, jauka pasēdēšana un pavisam lieliskas sarunas par dzīvi un vērtībām. (: šodien tātad satiku Elzu un Jāni (omg viņš ir TIK garš, man nu galīgi nepatīk viņam stāvēt blakus :D), ar kuriem kopā pirms nu jau 6 gadiem biju angļu valodas vasaras nometnē un tur mums bija tāda pavisam lieliska un jauna pasniedzēja no USA – Elizabete. viņa tad arī ir vaininiece mazajam reunion, kas notikās šodien, jo viņa palūdza mums izpalīdzēt viņas maģistra darbam, ko viņa raksta par dažādām identitātēm (latvieši, eiropeiši, utt.), integrāciju, politiku, vērtībām, tradīcijām un citām svarīgām lietām. Pastāstīju arī par Gunas dzīvi iekš USA un Washington DC, un pateicoties viņas lieliskajiem blodziņa ierakstiem un no stāstītā, tā daudz ko varēju pastāstīt par Amerikas latviešiem un dubūltpilsonību un citām lietām, tāpēc viennozīmīgi arī tev paldies mīļā par to, ka raksti un informē un vispār esi protams :* Elizabete šeit šoreiz būs 2 mēnešus un vasarā noteikti ir daudz ko redzēt un kur būt. vispār man mazliet dīvaini, ka viņa atcerās mūs pēc visiem šiem gadiem, jo taču mazi sīči toreiz bijām, ah, tik patīkami. ņu jā, tā pavisam forši nosēdējām 4atā āra kafejnīcā 2h runājoties par visu un ik pa laiciņam atceroties visādus detaļas un notikumus no nometnes laikiem (interesanti vispār cik daudz es atcerējos un mēs visi kopā, naisss). un prieks dzirdēt, ka Elizabete TIK ļoti labi runā latviešu valodā, es gan sapratu, ka mazliet esmu piemirsusi runāt tekoši in english – šausmas jānokaunas man :D jā, un patīkami dzirdēt, ka viņa kā NY iedzīvotāja esot tur ļoti ilgojas pēc Latvijas un, ka viņa sevi daļēji uzskata par daļu no mums, jo ir tik daudz lietus, kas viņai šeit patīk. pat viņas puisis beidzot ir izlēmis atbraukt, jo viņš pats gribot redzēt par ko Elizabete visu laiku sajūsminas – mīļi. *sun* laiks patiesībā šodien ar šiem cilvēkiem paskrēja nemanot un pēc Jāņiem mēs tiksimies vēl, jo Elizabete grib nofilmēt mūsu ikdienas un lietas, ko mums patīk darīt, lai izveidotu tādu kā video-informācijas materiālu ko rādīt USA augstskolās kā piemēru, kas ir latvieši - šis būs ļoti interesanti un plāni jau top un katrā ziņā parādīsim labāko un skaistāko Latvijas daļu un foršākos cilvēkus :)
vēl arī sarunājām noteikti vienu vakaru aiziet paballēties kopā un parādīt dzīvi naktī un labākās vietas, ko viņa ļoti ļoti vēlas, jo grib savam draugam likt arī iemīlēties šajā valstī un pilsētā, tas noteikti būs ļoti interesanti, tā ka looking forward to this one.!
un vakar.. vakar es satiku TEVI (pēc laikam vairāk kā gada nedzirdēšanas no tevis pilnīgi neko) *sun* kaut uz 10 minūtēm. tu esi vēl paaudzies, tas jau nekas, ka tāpat esi 2 metri un vēl mazliet garš :D mm, tas bija tik jauki. & 2 reizes es tiku samīļota – tā kārtīgi. & tu still esi faking funny un noteikti neesi uz mutes kritis. & Ieva approved you. & prieks, ka tu esi kārtīgi sācis kko darīt ar savām awesome basketbola spējām. & tu drīz uz 3 nedēļām brauc uz USA spēlēt (mazliet sad). & tu teici, ka līdz 1. jūlijam mums vēl obligāti jāsatiekas (mazliet happy) – tas man tīk. (:
jā, man pēdējā laikā sanācis satikt daudz senu un superforšu cilvēku, un šis vēl tikai turpināsies. tik patīkami un pilnvērtīgi, nevaru nesmaidīt – murrr. ^____^
nosapņoja tūta at 12:34:00 priekšp. 0 comments
vārdi: cau, dzīve, Elizabete, Elza, guna, Jānis, latvija, maģistra darbs, nometne, pilnvērtība, prieks, saruniņa, seni cilvēki, smaids, tu, USA, VID
20110614
break the night with colors.
oolalalāā *sun* šodien bija tāda forša – saulaina. un dzīves krāsiņu pilna.! viennozīmīgi lielais prieks par Ievas prieciņiem un saulstarošanas periodu, beidzot kāds ir shinny un tas silda, un jā Ieva noteikti šodien dzīvo uz citas pasaulītes :D jo pirmkārt jau viņa atstāja savu kredītkarti bankomātā un aizgāja, bet viss ir okey, sitācija tiek kontrolēta. otrkārt, viņa pīpējot izmeta cigareti no rokām (diemžēl šito palaidu garām, bet Laila saka, ka funny bija, un ar savu dzīvo iztēli un zinot Ievu – jā, bija labs skats noteikti). treškārt, zīmējot oktokaķi ar galvu atvēra cd-rom un noraustījās salecoties. kkas bija vēl, bet visu jau atcerēties nevar saistībā ar šo lielisko putnēnu, vienmēr good times no matter what. pat mazliet bail iedomāties cik lielisks būs Tallinas trips, jo kā nekā 8h vilcienā vienā virzienā, omg es izsmiešu savas aknas no kuņģīša or smth :D un vēl mana šodien pērle braucot trolejbusā no VID’a, kur btw tāda birokrātija, ka maz neliekas. roka bik nogurst no to daudzo papīru aizpildīšanas. tātad jā pērle runājot par Ievas nedēļas nogali ballējoties: “eju pa ielu – skatos pa labi, aizdzertas sejas; skatos pa kreisi – arī Ieva.” *sun* savējie sapratīs. c(:
šodien vēl ir sanācis tā pavisam jauki parunāt ar sen nesatiktiem cilvēkiem, btw vispār netikai šodien, jau visu šo mēnesi. ir patīkami, ka par tevi atceras un patiesībā, kad tu atceries par seniem piedzīvojumiem. forši, ka šo 3dien iespējams satikšu pāris cilvēkus, kuri dzīvē ienāca pirms nu jau 7 gadiem (ārprāts.!) angļu valodas nometnē, un viena no toreiz english studentēm-pasniedzējām vēlas mūs satikt kamēr ir LV (vnk nesaprotu kā viņa mūs vēl atceras, taču tādi sīči bijām), un vēlas, lai mazliet palīdzam doktorantūras darbā – awesome pasākums būs. (: vēl nesen runājos ar Alisi, kuru noteikti arī tuvākajā laikā būtu ļoti liels prieks satikt, un minku Dagni vēl jo vairāk, bet strādājošiem cilvēkiem grūtāk savienot savus grafikus, lai abi brīvi kādā dienā, bet nekas it will be done. :) un tad vēl šādi tādi cilvēki, būs busy summer, kas protams ir verī nais. *sun* un tad.! un tad 1dien jau off to Tallinn baby.! tur būs tāda forša trīs dienu ballīte ar lielisko 30 seconds to mars koncertu pa vidu visam, un smiekli noteikti daudz smieklu kā vienmēr. ^___^ ahh, love my life. pilnīgi ne par ko nevaru šobrīd sūdzēties, jo šī vasara jau labu laiciņu ir savos uzdevumu augstumos un tieši tik laba kā cerēts, un tālāk kā vienmēr – tik uz augšu.. un saulstaroties *sun* murrr, mīlu.
šodien vēl nopirku tādu pavisam mazu un dikti mīļu grāmatiņu, jo nevaru tācu no grāmatnīcas iznākt tukšām rokām, dēmn. Lilli L’Arronge – Par Tevi un no tās jums citēšu vienu lapas pusi, kas dikti iekrita domās (un nav šis jāpielāgo kādai konkrētai personai, tas tā vispārīgi par visiem, ar kuriem bijuši lieliski piedzīvojumi) –
”tu pietrūksti man cilvēkos, tu pietrūksti man lietās, tu trūksti visos laikos man un itin visās vietās.”. noteikti iesaku, šo mazo prieciņa grāmatiņu jaukiem cilvēkiem, kas grib ar pāris lapas pusēm ikdienā pasmaidīt, kad paliek mazliet grūti, jo ilustrācijas arī visnotaļ jaukas un piemīlīgas. ^____^
nosapņoja tūta at 1:47:00 priekšp. 0 comments
vārdi: 30 second to mars, ballīte, cilvēki, dzīve, fun, grāmata, ieva, izlaidumi, pagātne, prieciņš, saulstaroties, smaids, spešal nīds, Tallina, vasara
20110612
head in the clouds and sun city by your feet.
5dien pēc darbiņa (nu okey jau 9os, jo aizbēgām mazliet ātrāk no pienākumiem) tā forši nosvinējām manas sesijas beigas, Ievas prakses atskaites nodošanu un Andēna prieku par dzīvi ar manām dikti jaukajām meitenēm. tā patīkami jauki pasēdējām galerijas rīga jumta terasītē ar zemeņu mojito un daikirī un debešķīgi skaistu saulrietu.. patiešām vārdiem neaprakstāms tas bija – debesis bija tādas mazās liesmiņās. ^___^ žēl, ka fotoaparāts šoreiz bija palicis mājās, un tā vienmēr, kad lieliski skati tiek piedzīvoti. bet nekas tur šovasar vēl daudz lielisku saulrietu piedzīvosim, jo tur noteikti būsi bieži, tā vieta ir tā vērta un atmosfēra pacilājoši skaista, tāds patīkams nogurums pēc tam un viegls smaids uz sejas, tā vieta grows on you, un gribas atgriezties vēl un vēl, lai iemīlētos Rīgā atkal un atkal – tur ir kkas maģisks un breath-taking up there. tas viss uzdāvina tādu dzīvot prieku (: murrr. mazās saruniņas, smiekli, plāni, dilemmas un viss cits, kas galvā mazliet nosēdies – ir labi, kad ir kam pastāstīt un ir labi, ka ir cilvēki, kas saprot, nenosoda un pieņem to, ka esam dažādi un katrs ar savu taisnību. tas silda sirsniņu – mīlu. *sun*
šodien ir vasaras svētki un mammai vārda diena. un es tev šodien šajos svētkos dāvinu vienu milzīgu bļodu aukstās zupas ar rozā smaidu. (: ahh, tik skaists tas 10 litru katls ar auksto zupu, ko šodien radīju. un arī zemenes daudz daudz mazās zemenes ar saldējumu bija debešķīgs. visi radi un ģimene uz otrā stāva terasītes un mazais mīļais foršās bērns, tāds smaidulis un dzīvesprieks uz 2 kājiņām – super.! tāda izdevusies diena, un ja jau vasaras svētki, tad jāsaka, ka nosvinēti no sirds un godam, tad jau vasara patiešām būs lieliska, bet pareizāk vēl labāka, nekā tā jau šobrīd.! patīk arī, ka trakas biznesa idejas, kas tiek izdomātas sušī ballītē pirms gada, at this point izskatās, ka tiks īstenotas. redzēsim, kas no tā sanāks un katrā ziņā būs jauna pieredžite un fun katrā ziņā tā pat darot to, kas tīk un smiekli kopā ar lieliskiem cilvēkiem. can’t wait, vēl tik Sancim jāpaziņo, viņai ar noteikti būs prieciņš. ^____^ daudz laimes arī jums mīļie, vasaras dzimšanas dienā, baudiet, mīliet un smaidiet – ir par ko un tā vērts. *sun*
ahh, skaistums no jaunās so you think you can dance 8 sezonas. ^^
nosapņoja tūta at 9:24:00 pēcp. 0 comments
vārdi: anda, aukstā zupa, bizness, dzīve, ģimene, ieva, jumta terasīte, kokteilīši, prieks, saulriets, smaids, vasaras svētki, zemenes
i would like to marry rain, someday.
vakar.. vakar es biju no visiem sirds dziļumiem laimīgs bērns. un tāds prieks un laime pateicoties lietum, negaisam un mazajām lietus lāsēm, kas mācas mirt savādāk. *sun*
tas bija tik patīkami jauki, kad vakar pērkona negaiss tāds īstais un pirmais šajā burvīgajā vasarā mani pārsteidza centrā nesagatavotu un no zilām debesīm. bija tik patīkami stāvēt starp lācplēša un ģertrūdes ielu un sajust mazās lietus lāses, kas maigi klauvēja pie ādas un saprast, ka nav jēgas skriet vai steigties meklēt jumtiņu zem kura paslēpties jo būsi cauri slapjšs tāpat. (: tā vietā tu paveries debesīs un pasmaidi cik plaši vien vari un nodomā – bring it on. un tad mazais lietutiņš parvēršas pamatīgā negaisā ar pērkonu un zibeņiem un daudz daudz lietus lāsēm kas gāžas kā ar spaiņiem un tevi maigi sadragā, bet viss ko tu spēj ir stāvēt lēni grimstot siltā peļķē asfalta vidū un no sirds smaidīt. tad es novilku pludmales čības un devos ar basām kājām pastaidziņā pa lāčplēša ielu lecot peļķēs un priecājoties. un tik patīkamas sajūtas, kad redzi pretim nākot cilvēkus bez lietussargiem arī ar basām kājām un milzīgiem smaidiem sejā, kuri tevi pamanot gluži tā pat kā tu viņus mazliet iesmejies, ahh bauda dvēselītei. ^___^ patīk redzēt tādus cilvēkus, kuri arī dievina lietu un tam uzsmaida, nevis iet saīgnuši un dusmīgi par to, ka tie galīgi izlijuši. un lietutiņš bija tik silts, nu pavisam silts gluži kā piens, murrr. tas bija viennozīmīgi tāds skaists mirklis, it īpaši, kad vēl galvā visu šo laiku ir tikai vien cilvēks kuram tad tu arī neskatoties uz lietu paņem telefonu un aizraksti – pasmaidi (:
tik žēl, ka tas effort netika laikam saprasts. un vispār maziet skumji cik ātri gan cilvēki dažreiz padodas attiecībā uz lietām, kas tiem teicas būt svarīgas. tā loģika par visu vai neko, ir tāda muļķīga, bet neiešu jau dusmoties, jo ja jau tik ātri padodas tad nav lemts un nav tā vērts, laikam.. go figure.!
labāk turpināšu priecāties par lietus lāsēm un negaisiem un būt totally in love with those moments, gluži kā mazs bērns un neko nepadarīsiet man. jā, es gribu apprecēt lietu, paldies. *sun* :D
20110508
visi vārdi kas tevī.
dzejolīši kā mazi kamolīši tinas un mincītim ir mazie dzīves prieciņi par nieciņiem, jo mana mūza ir atgriezusies un man gribas rakstīt, man ir ko rakstīt, es rakstu.. vakardienas nakts bija mana mūza un mana dvēsele uz baltās papīra lapas 2h garumā, un turpinot šorīt ar pirmajiem saules stariem manā svētdienas rītā, kuri vēl joprojām ir debešķīgi skaisti, un nu jau tie smaržo pēc manas vasaras un zemenēm pienā. nu tā pavisam skaisti. un dzejolītis man blakus guļ pavisam glīts, kas šķiet ir pat veltījums kādam, bet neesmu vēl īsti pārliecināta. emocijām jānosēžas un vārdiem jāieguļas baltajā lapā un jākļūst vienam veselumā, tad.. tad es zināšu, jutīšu un mīlēšu, šo dienu, kas man atdeva rakstītprieku. dzīvojiet mīļie, nevis vnk eksistējiet – tas ir tā vērts. sagaršo prieku uz mēles svētdienā ar sauli augstu debesīs un mieru sirdī ir pasakaini skaisti. ♥
[mans pagājušās nakts lolojums.]
***
ieklausies kā klusums runā
tiem vārdiem katram sava elpa.
rīts uz mana pleca mostas
un es dzirdu mazās lietus lāses,
kas uz manas ādas klauvē.
tās pēc tevis taujā,
negrib mirt tās saules kaujā.
starp diviem bezmiegiem ir diena,
tai saule kabatā un tā nav viena.
tā vienkārši ņemt un apsēsties uz jumta,
un dzirdēt kā tu dzīvo domās manās.
tevī maldos es, kā neaicināts viesis
jo brīdī, kad pamats zūd zem kājām,
ir grūti rast sev vietu mājām.
nav skumjām vairs manī telpas,
un uz iekšu sev ceļu lauž prieks.
tu esi viss, kas man pieder
un, viss ko es nedrīkstu paturēt šai dienā,
kad mani saules kamolīši šķiet kā nieks.
un miera ostā piestāj doma mana,
tā prieka jūra tava.
pusnaktī mans skatiens satika tavējo,
un es pazaudēju simts trokšņos, runās un steigās to,
kas kā sapņaina pasaule dzima tevī.
un kas gan pateiks, ko šodien man mīlēt,
kad tevis un manis vairs nav.
tik tu ar vārdiem spēj pacelt sauli,
kas pār manu smaidu nekad nenoriet.
jā, tā bija cita dzīve, pilna cita prieka.
un es vairs netraucēšu tavu sapņu trauslo miegu
par zemeņu sarkano sniegu.
kā kaķpēdiņas ar pukstošiem soļiem nāk,
mazās lietus lāses saules kaujā izpostīt mani sāk.
tik tu kā pasaules smaids ieripo manā plaukstā,
kur bērns, kurš kādreiz smējās -
sauli atcerējās.
skan: emīls balceris – zelta sirds.
nosapņoja tūta at 3:10:00 pēcp. 0 comments
vārdi: dzeja, dzejolīši, kamolīši, laime, mūza, prieks, rakstīšana, saule, smaids, svētdiena, tev, vasara
un uz spilveniem atplestas tukšas rokas.
labvakar mīļie, mani mazie dzīvnieciņi. (: šim mincītim pēdējā laikā iet tik krāsaisni cik krāsieni vien var būt, gan no pilnīgi sliktām ziņām līdz ļoti, ļoti labām, un tā kkā visu laiku mētājos augšā-lejā gluži kā amerikāņu kalniņos.
pagājošonedēļ, mani pavisam ļoti satiricināja kāda nelāga ziņa, kas protams visus šos gadus jau kopš 1996. gada bija lēni gaidāma, bet nolikta maliņā tā īsti nekad negribot pieņemt kā esošu, taču šoreiz tas tiek nostādīts kā fakts. bērnības draudzene šoreiz pēdējo reizi bija slimnīcā, un 4 nākošie mēneši ir jāpieņem kā pēdējie. kā gan to var mīļie.?! kā saprast un pieņemt to, ka tev atlicis dzīvot vairs tikai 4 mēnešus. manam prātam to neaptvert, tad labāk jau laikam vienkrāši nezināt cik daudz un ilgi, vnk negribēt zināt. bet ko tagad kad zini, ko darīt, ko ķert, ko baudīt, kā būt. man tas viss ir viens liels haoss, kur pretim draudzene ir mans mazais vēl joprojām pozitīvais zvēriņš, kurš man liek aizmirst un vnk baudīt to, kas ir šodien un tagad. viņa uz to gatavojusies jau no pašas bērnības un savādāk nemaz nezin kā būt citādai, viņa to visu padara vieglāku. un man tik ļoti netīk, ka aiziet tik jauni un skaisti cilvēki..
uz mazliet pozitīvākas nots, tik nesen uzzināju, ka agrāk nebija tādu svētdienu. svētdiena kā tāda tika ieviesta ar likumu tikai 321. gada 7. martā pateicoties Romas ķeizaram Konstantinam. grūti pat iedomāties, kā būtu dzīvot bez svētdienām un kas tad īsti bija šo svētdienu vietā.?! vai bija nedēļā tikai 6 dienas, nevis 7 kā mūsdienās.?! lai kā arī nebūtu, man patiešām milzīgs prieks, par to, ka bija kāds gudrs cilvēks un radīja šīs burvīgās dienas vārdā – svētdienas un viņu debešķīgajiem svētdienu rītiem un saules stariem logā. ^____^
virzoties uz priekšu, kā jau mēs visi zinam, tad tagad iet lielais hokeja trakums pasaules čempionāta ietvaros, kur protams mūsu lieliskie latviešu zēni turas godam, neskatoties uz neko. LV spēli ar somiju skatījāmies Atslēgā kopā ar maniem jaukajiem letiešiem, un dēmn tas tik bija tuvu 2009. gada spēlei ar zviedriju.. nu tik ļoti tuvu, ka sirds plīsa pušu zaudējot. bet pozitīvisms staroja man apkārt tāpēc nekāda skumšana nedrīkstēja būt, jo cilvēki tev apkārt padara dzīvi skaistāku.! PČ trakums vēl turpinās un kādu laiciņu vēl neliksies mierā, vismaz beidzot mūsējiem arī kāda uzvara spēlē ar baltkrieviem, kas silda sirdi. un protams milzīgs sarkanās kļavu lapas prieciņš par manu CANADA, tie cīnās un iet uz priekšu un vnk ir awesome.! es ceru uz lielām iespējām par viņiem gan mūsu LV pušiem, gan burvīgajiem kanādiešiem. *heart*
3diena bija tāda mazliet maģiska, un ne tikai tāpēc, ka mūsu mīļās valsts dzimšanas dienas. tā pavisam neplānoti sanāca parunāties ar manu mazo mīļo meiteni Sanci, un tā pavisam nemanot nonācām pie secinājuma, ka derētu tomēr satikties tik jaukā dienā. un tā kā man plānā bija doties uz pozitīvāko teātri uz šīs planētas Hamletu, tad kur gan citur tikties kā mūsu pagātnes ierastajā vietiņā. arī kādam, ar kuru oriģinālajā plānā bija doties sarunāts doties uz Hamletu nebija pretenziju par mazu plānu maiņu, tad viss tā diezgan ideāli sanāca. aii, bija tik jauki satikt mazo blondo meiteni un būt kā agrāk, tik sen sen nebijām tikušās nu ja tā pavisam godīgi rēķina tad apmēram 1.5 gadu, nu pāris saskriešanās uz ielas gluži neskaitās, bet es ceru, ka tagad tikai uz augšu un mēs atkal atsāksim būt traki bērni, jo atkal jauns ceļš zem kājām. un arī mans +1 ienesa saulīti manā 3dienā, tā jauki un pavisam nepūloties, man tik ļoti patīk runāties ar tevi un redzēt tevi smaidam.. un vēl 20min stāvēt pieturā gaidot manu autobusu un ielepot to mirkli. nu to tā grūti aprakstīt tiešās emocijās, ņu tur vnk kkas ir un tas man liek smaidīt. (:
4dien ar Ievu atkal devāmies barot kaijas, pīles, zīriņus, un citus putnus kanālmalā. aii, ja pirmajā reizē man bija huge stress, jo man tie putni ne īpaši, tad šoreiz actually bija kinda fun, jo tā maizes mešana gaisā un kā tie putni ķer mazliet atgādina grifindora un slīdeņa lidošanas kautiņu kad viņi to mazo flying ball ķēra. :D un pīles ir gluži kā rubber ducks vannā priekš maziem bērniem, aii nu tā interesanti tas viss. vēl atradām kāda dzejas burtnīciņu, kas ir tā mazliet skaisti, bet tam cilvēkam noteikti ka mazais zaudējumiņš jau bija. anyways, tāda dikti jauka 1h mums sanāca kanālmalā ar putniem, jau otro reizi, šķiet, ka šī varētu kļūt par tradīciju vai vismaz kkādu manu un Ievas mazo izklaidīti ar prieciņa ķeršanu, tik nākošreiz noteikti vajadzīgs vēl fotoaparāts, jo daži skati diezgan ļoti burvīgi skaisti. *sun*
5dien gan nebija mana diena, jo atkal pasākusi neķoties mana veselība un vecie sīkumi atgriežas. man tas nu nemaz netīk, un kaut arī cenšos par to nedomāt un ignorēt mazliet visu, ir grūti un ja aizdomājos par to visu mazliet vairāk uznāk mazais deprešēn un gribas mazliet noslēgties no visa un visiem. dzīvot uz ripām ir no fun at all, bet šīs dažas dienas nāksies to paciest, lai varu izstaigāt pie visiem ārstiem nākošnedēļ un beidzot salikt skaidru bildi kopā. bet es patiešām ceru, ka viss būs labi, jo šis patiešām nav īstais laiks, lai slimotu, jo SZF atlicis vairs tikai mēnesītis, un uz darbu gribās doties vienmēr, un gribas lai viss tā skaisti notiek manā pavasarī, kas vēl joprojām ballējas manā galvā un domās pie tevis. tāpēc es labāk savas ne visai pozitīvās domas pa savu veselību novirzīšu uz smaidu par tevi, tas man palīdz mazliet, jo zinu, ka tev rūp, lai ar mincīti viss būtu kārtībā. (:
nu tā kkā man šeit klājas, manā mazajā pasaulītē. nākošā nedēļa būt tāda hardcorā mācīšanās nedēļa, lai var nodot visus pēdējos darbiņus, tāpēc arī darbiņā paņemts mazais atvaļinājums, kas protams ir žēl mazliet, jo pietrūks to cilvēku un it īpaši tevis. un vēl mana nākošā nedēļa tiks veltīta veselībai, ko protams būs grūti apvienot ar hardcore mācīšanos, bet nekas nav neiespējams. un nākošās nedēļas beigās ir jābūt 2 lieliskām ziņām – ka visi darbi skolai ir done un, ka ar veselību viss ir tomēr labi.! jā, jādomā tikai labas domas un tad jau arī viss būs ļoti labi, jo galu galā – dzīve izdodas. smaidāāām, jo vienmēr ir iemesls par ko.! murrr. ^____^
skan: parachute – you and me; lifehouse – storm; prāta vētra – mazā bilžu rāmītī; etc.
20110425
neko no pasaules neaizturi.
pagājušo svētdienu bija tā lieliska pastaidziņa ar Ievu uz andrejsalas molu (paldies, ka viņa tomēr pierunāja manu milzīgo slinkumu izvilkties ārā no mājām), fotogrāfējot un smejoties un dzīvojoties saulītē, jo bija pirmā lieliskā diena šo(pa)vasar. sazvanījām Andēnu, kur stāvēja daugavmalā un satikāmies, aizgājām vēlreiz līdz andrejsalai un nosēdējām kādas stundas 3, ūdens malā runājoties par trakām ballītēm un visādiem citiem sīkumiem, klausoties labu mūziciņu no balkus esošā ballīškuģa un bija tiiiik labi. nu tāds miers un līdzsvars, pat neskatoties, ka esi vēl trakajā rīgā un trokšņos, bet tur andrejsalā iestājas tāds iekšējais miers, ka to pat grūti aprakstīt un vēl jo mazāk saprast – kāpēc tā, nevis savādāk. (:
vakaru noslēdzām sēžot Cubā āra terasītē, satinušās pledos uun dzerot aveņu mojito, kas man mazliet uzdzina sentimentu, jo atcerējos, kā ar Gunu sēdējām un atzīmējām tieši šitā to, ka viņa viennozīmīgi brauc uz USA, aii. un ar skaistu saulrietu devāmies pa mājiņām.
galu galā bija taču beidzot sācies brīvlaiks universitātē un chill out varēja sākties. lielākais laiks tika protams pavadīts darbiņā un atkal īsti netika izdarīt nekas svarīgais, kas skolai bija jāpaveic, bet es šoreiz nejūtos vainīga. ES ATPŪTOS (un dažreiz tas ir svarīgāk par visu citu, lai cik svarīgi tas nebūtu).
pabijām ar dažiem letiešiem 3dien arī Hamletā, akdievs cik sen tur nebija būt, cik daudz jauniņo uz skatuves, kuriem nu galīgi nesanāk (nu lielākajai daļai, jo daži ir tīri ok). un pavisam žēl, ka nebija foršais Kaspars, tā pietrūka viņa superpozitīvisma. interesants tas vakars bija un noteikt īpašs, jo pēc tam bija tāda interesanta pastaidziņa līdz pieturai divatā, un redz es protu likt cilvēkiem aizmirst alfabētu, jauki tā. (:
5dien bija pavisam vienradžuawesome laiciņš arā un saulīte vnk buča. tāpēc es pārbīdīju istabā mēbeles un bija pavasara tīrīšana, pēc tam dikti labi jutos, tika vēl saceptas daudz garšīgas picas un vakarā čilloju ar dīlaitiņu un mincīti saulstarojāmies uz palodzes. aii no tāds chill out. un pilnīgs pavasaris galvā mani mīļie. ^___^
nosapņoja tūta at 4:31:00 pēcp. 0 comments
vārdi: Andēns, andrejsalas mols, brīvlaiks, darbs, hamlets, ieva, mincītis, saulīte, smaids
20101201
ziemoti sniegotās decembra dienas.
daudz laimes mani mīļie zaķīši 1. decembrī, mm, kur gan šis novembris un gads vispār palika, esam jau ar vienu kāju 2011. gadā un šķiet, ka šis gads vnk nogulēts vienā lielā baltā lāča miegā, bet tai pašā laikā ir paspēts tik daudz, ko izdarīt.
man tik ļoti ir iepaticies būt tādai kāda esmu pēdējo mēnesi un turpinu smaidīt, es gribu šādi turpināt, būt laimīga un ar super cilvēkiem sev apkārt. novembris nu pavisam noteikti jaukāks vairs nevarēja būt kā šogad, ja nu vienīgi kkad ļoti tālu atpakaļ bērnībā. man neko citu nemaz nevajag, nekad arī nav vajadzējis, kā tikai to prieku par laimīgām beigām un pašlaik viss lieliem šoļiem dodas tieši tajā virzienā. nespēju sagaidīt ziemassvētkus un to burvīgi sirsnīgi mīļo sajūtu un smaržas, kas valda tajā laikā. dāvanas maniem zaķīšiem lēni gatavojas un top un ahh, redzu jau manu prieciņu par viņu prieciņu un daudz mazu laimīsu zaķīšu un pukstošu sirsniņu, murrr. burvīgi, mani nespēj nekas vairāk iepriecināt kā vien citu prieks, manu vismīļāko prieks. ^_____^
“..tu mani traku padari
tik vienkārši un dabiski
ka nespēju vairs projām steigties
tu nāci man kā dāvana
tik īpaša un mirdzoša
to tagad turēšu pie sevis..”
patīk, tik ļoti man patīk šogad tā sniegoti ziemotā rīga un vispār atmosfēra, kas ārā aiz loga. varbūt tādēļ, ka pati esmu laimīga, bet varbūt šogad patiešām tur ārā ir kas maģisks. bet ziniet, es pat negribu noskaidrot, kas tas ir – vnk gribu baudīt un ķert katru mīļu mirklīti. mm, gribu redzēt tevi smaidošu man blakus. murrr. vajadzētu doties čučēt, jo pēc dažām stundām jau jāceļas un cītīgi jādodas uz szf krāsainajām sienām, taču negribas palaist garām ne minūtes prieka, kas pazūd guļot, kaut man liekas, ka arī guļot esmu pasākusi smaidīt un arī aizmigt ar smaidu uz sejas, tas ir tik patīkami un silti. paldies, mīļie un paldies tev māte ziema, šogad jūs mani visi ļoti patīkat un es jūs mazliet daudz mīlu. tieši tik lai jūs visi ietilptu manā mazajā kaķēna sirsniņā. :*
noskaņai:
nosapņoja tūta at 1:47:00 priekšp. 1 comments
vārdi: decembris, laime, miegs, mīļums, prieks, smaids, zaķīši mani, ziema
20101125
like a storm in my head.
dienas paiet tik patīkamā steigā, ka šķiet esmu elektrizēta. vēl pavisam nesen bija 1. novembris, bet nu tuliņ 1. advente un 1. decembris, nu pastāstiet mīlīši, kur paliek mūsu laiks, stundas, minūtes un sekundes. i just don’t get it..
vispārībā man pēdējā laikā patīk dzīvot, patīk elpot. un vispār es beidzot jūtu, ka esmu dzīve, ka stāvu stingri ar abām kājām uz šīs mazās apaļās zemītes, kaut arī domās varbūt lidinos mazliet 2 pēdas virs zemes. es pat nespēju aptvert kā nedēļas paskrien kā dienas, un mēneši kā nedēļas. notikumi un darbiņi uzradušies vairāk kā vajag, bet viss tiek darīts un visam tiek kkā atrasts laiks, pat tādām lietām kā jauki mirkļi ar mīļajiem cilvēkiem man apkārt, tāpēc mazliet par tām emocijām un mirkļa momentiem. :)
pirmdien, diena tika iesākta ar lielisku ziņu, ka spss nenotiek un līdz ar to protams kurš gan dosies uz ekonomiku. tad ar kristu, maču un daigu nolēmām aizdoties līdz centriņam un jauno galerija rīga. lielveikals kā jau lielveikals, tik no iekšpuses totally atgādina kruīza kuģi, nu patiešām identiski, bet smukas krāsiņas un vispār mazās detaļas – man vārdu sakot patika. tad pavadījām aptuveni 1h grāmatnīcā, ak mēs mazie bērni, kuriem tik lielu prieku var sagādāt grāmatas – jauki. tad devāmies uz 8. stāvu un burvīgi fantastisko jumta terasi aplūkot rīgas jumtus. teikšu tā, nekad man rīga 20 gadu laikā nebija tik ļoti iesēdusies sirsniņā kā tajā mirklī, rīgas jumti savādi nomierina un rada tādu mazu melanholu par to, ka tomēr esmu daļa rīgas, manas rīgas – jā. tā dažādība un mazie, sīkie jumtu elementi mani vnk fascinē un daudzie pulksteņi, mm, nezināju pat, ka to ir tik daudz. un tur nu mēs noteikti atgriezīs vasarā daudz un dikti, un tur taps skaistas bildes. murrr.
otrdien, tika nopirkta skaista, melna kleita mūsu politologu ziemas ballei. tāda sexy black un būs vnk ņamma. jajaja, man jau nu ļoti tīk. vēl tā bija diena, kad paņēmu darbā mazo brīvdienu, lai beidzot vienu dienu veltītu sev, tas patiešām bija vajadzīgs morāli un fiziski. vakarā ar szf draudziņiem – kristu, renāru, začu, grāvi, maču, sintiju, silvu un vēl vienu meiču - devāmies uz arēnu skatīties vef spēli. ņu ko lai saka bija jau okey, taču nu uz beigām gan tāda skumja, jo vef’iešiem nu galīgi negāja, nāksies vien viņiem daudz pumpēties pēc spēles. :D pēc tam izdomājām ar kristu, renāru & maču un aizdevāmies pie egijas uz darbu – rigas wine bar – nogaršot to dikti izslavēto un ņammīgo karsto punšu, kuram izrādās ir 80 grādi. vieta jau nu dikti šika bija, priekš mums kā vidējiem latviešiem par gaišu, baltu un smalku, mēs pat mazliet sabijāmies, bet pēc mirklīša malkojot gardo punšu izsmējāmies kā mazie zaķīši un vispār tā smuki noslēdzām jauku vakaru.
trešdien, tā kā mums iekš szf bija iedota oficiālā brīvdiena, tad biju nolēmusi doties uz rīta maiņu darbā, taču protams viņu nogulēju. un nejau pus stundiņu vai stundiņu, bet gan veselas 8 stundiņas. mazais, fail for me, bet nu nekas, vakara maiņas tāpat ir vislabākās. un vismaz beidzot tā no sirds izgulējos pa ilgiem laikiem. vakarā devāmies atbalstīt mūsu lieliskos szf basketbola puišus cīņā pret ģeogrāfiem, kas bija visai smieklīga spēle, jo mūsējie malači viņus noslaucīja no spēles laukuma kā mazas maitenes un izcīnīja 5to uzvaru pēc kārtas ar rezultātu 70(ar kko) pret 20(ar kko). pavisam smieklīgi ne.?! :D
ceturtdien, tas ir šodien no rīta latviju un rīgu pārsteidza sniedziņš. viss bija balts, balts un šodien nebeidza krist lielās sniega pārslas nu ne mirkli. ja runča lekciju laikā biju diezgan pesimistiski noskaņota par ārā valdošajiem laikapstākļiem, tad pēc pirmās runča lekcijas iepikojot kristu un maču ar pirmo sniedziņu mans garstāvoklis krietni uzlabojās. ^____^ un tad es kļuvu krazīpsychoenerdžaizedmadfunny nu tā, ka šķiet, ka dažs labs gribēja mani izrubīt, lai tikai beidzu būt tik megapozitīva, bet es tik smaidīju un smējos. un ziniet, man sasodīti patīk mani smiekli, viņi ir tādi lol. :D tiesību lekcijas laikā kārtīgi pieēdāmies un vispār tā jauki parunājāmies kopā visi dzerot kafiju, un tad tiesību seminārā risinājām kāzusus par sluts un cars, hehe. pēc tam tik pat ļoti dīvainā, bet pozitīvā garstāvoklī aizdevos uz darbu un vismaz tur mani novērtēja un manu sniedziņa trakumu, jā jo es biju sašņaukusies sniedziņu no palodzes :D un vispār pirmajās 3 min es tā sasmīdināju lauri ar savu muļķošanos un superīgajiem tekstiem, ka viņš gandrīz vārtījās pa zemi, jauki. vismaz kāds mani actually novērtē un tā visu vakaru, mm. tagad vakarā dodoties mājās vēlā vakara stundā bija jauki slīdēt pa rīgu, jo viss centrs bija apledojis smukā spogulī un es izslidinājos ar milzīgu smaidu uz sejas kā mazs bērns, ak šis prieciņš, murrr murrr. ^____^
man patīk, kā viss notiek, man patīk kā lietas rit, man patīk ka laiks nestāv uz vietas un es varu sajust ka esmu dzīve, beidzot patiešām dzīve, nevis vnk eksistēju. rīt darbiņā agrā maiņa, tad jāapciemo vecvecāki un tad atpakaļ uz centriņu, jo ar začu jādodas uz eiropas valodas dienu, kur pamācīsimies visādas dīvainās valodas būs super forši. sestdien plānā no rīta iespējams aizdoties uz kalnu, jo trases solās atvērties 5dien/6dien, tad jau redzēsim, bet būtu kūl, gribas tā no sirds iztrakoties ar dēli pa pirmo kārtīgo sniedziņu šogad. tad tākā ieplānota ballīte ar kristu un maču pie manis, ar picu cepšanu, alu, ūdenspīpi, mūziciņu, filmām un jaukām sarunām pie kamīna, mm. un 7dien ar szf draudziņiem dosimies uz arēnu skatīties hokeju, jajaja. nu pasakiet vēl, ka pie šadas dzīves ir iespējams ieslīgt rutīnā un aizmigt aizmirstot, ka esi dzīvs vai būt negatīvam šajā sasodīti burvīgajā novembrī - nu nekādi, un protams, vislielākais paldies tiem cilvēkiem, kas šobrīd ir man apkārt. es jūs nemainītu ne pret kādu naudu, arī tevi gunu kaut arī esi in usa, jo mīlu no visas savas mazās sirsniņas jūs visus mani zaķīši. :*
un obligāti noklausies šo, jo tā es jūtos savā šajā rudenī un novembrī un elpojot: manic street preachers – autumn song. *sun*
So when you hear this autumn song
Clear your heads and get ready to run
So when you hear this autumn song
Remember the best times are yet to come
nosapņoja tūta at 11:58:00 pēcp. 4 comments
vārdi: basketbols, cilvēki, dienas, guna, laiks skrien vēja spārniem, laime, mirkļi, mīlu, notikumi, novembris, sajūta ka dzīvoju, smaids, szf
20101121
my sunday morning madness.
manas svētdienas vēl arvien ir īpašas. es gribu katru dienu tādu kā svētdienu, gribu iepriekšējo dienu tik pat lielisku kā vakar, gribu sajust katru rītu to kā jutos šorīt un es gribu lai katru dienu uz sejas būtu tas īpašais svētdienas smaids, kā šodien ir jau visu dienu un nekur netaisās pazust. un jā vēl es gribu, gribu, gribu. gribu arī pamosties tik pat jauki kā šajā svētdienas rītā, kaut arī būtu varējusi gulēt vēl mazliet ilgāk. murrr. ^___^
patīk pusi savas svētdienas novārtīties zem sedziņas pa gultu, un vispār šodien mana svētdiena garšo pēc ziemassvētkiem, tik patīkamas sajūtas tas izraisa. gribas, sakārt ziemassvētku lampiņas istabā, tās mazās zilās, kas bija pagājušogadu un kuras virs manas gultas izskatījās naktī kā mazas, mazas zvaigznītes, mm. esmu aizsākusi jau skatīties ziemassvētku filmas un viss viss lēnām ietērpjas šo jauko un sirsnīgo svētku sajūtā. pa galvu visvisādas domas jaucas, bet tās ir patīkamās, tāpēc tām tur viennozīmīgi palikt. *sun*
pa manu svētdienu šodien lidinās tie mazie taureņi, jauc visu patīkamo gaisu un padara to vēl maģiskāku. tāda sajūta, ka pēdējās dienās vispār lidinos mazliet 2 pēdas virs zemes un vinkārši nespēju būt negatīva, un viss kaut kā pavisam smuki notiekās un cilvēki apkārt ir vnk burvīgi, ka smaids ir mans labākais draugs. šīs katrā ziņā bija vienas no mīļākajām brīvdienām un noteikti arī sirsnīgākajām. tāds mīļums staro no visiem un gribot negribot tu sāc starot līdzi. jā, ko gan šobrīd vēl vairāk var vēlēties, kā vien nebeidzamas maģiskās svētdienas, manas svētdienas un manus svētdienu rītus rīgā.
MURRR.
nosapņoja tūta at 6:29:00 pēcp. 0 comments
vārdi: jaukums, maģija, murrr, rīts, smaids, svētdiena, taureņi, ziemassvētku sajūta
20101117
jo par ballītēm nav nekā labāka kā vien vēl labākas ballītes.
beidzot jāizdara kkas kas mani patiešām iepriecina starp visu trako, kas apkārt notiek un jāuzraksta šeit par manu un Letas kolēģu ballīti pagājušajā 6dienā. *sun*
mm, patīkamais fakts visā bija tas, ka beidzot ieradās gandrīz visi visi Letinieki un mēs aizņēmām tehniski visu bāru Atslēgas. ar Ievu beidzot arī paspējām ātrāk par citiem, kas priekš mums abām ejot pataisno no darba uz ballīti parasti beidzas ar stundas kavēšanos. anyways, tad kad ieradās vēl Jūrmalnieki, tad vispār bārs bija pārlādēt, kaut vai uz mazu brīdi jo Jūrmalnieki riktīgas sēnes un aizdevās ātri prom un pat aizbrauca mājās ar pēdējo vilcienu, pfff.
lai aprakstītu šo ballīti varu teikt tikai vienu, ka es patiešām sen, jā sen nebiju bijusi tādā pālī un karuselī kā šoreiz un es par to tik ļoti priecājos, ah. protams daudz jo daudz smieklu, jo ar šiem cilvēkiem vnk nu nevar būt serious un viņi izraisa smaidus, faking like them, es nezinu kur man tā noveicies ar cilvēkiem manā dzīvē, dažreiz pati par to pabrīnos, vai patiešām esmu viņus visus pelnījusi. jo pat tie kuri aiziet, viņu vietā uzrodas daudz labāki. šo es nekad nesapratīšu, bet es baudu un smaidu. jā sēdējām draudzīgi pie veseliem 4 sastumtiem galdiņiem kopā un runājāmies un protams dzērām daudz alu un skatījāmies mazliet bumbu spēli vai kā mēs smējāmies nu jāāā – ballzzzzz. *giggle* un vispār tadi domu graudi atkal nāca vaļā visiem, ka džīz galvenais, ka visiem puslīdz vienādi sabojāta uztvere so viss ideāli. protams, atkal dzēru savu jauno namnamnam atklājumu zilo lagūnu šoriez dubūlto, lai vairāk prieciņa, fascinē mani tā izteikti zilā tosola krāsa. ^____^
tad kad čaļu bars izdomāja pievērsties pokera spēlēšanai izdomājām ar andu, ievu, lauri un aigaru doties uz šotiem, protams apgājām milzīgu līkumu, jo redz pa taisno jau nemācējām. *giggle* anyways, tur uz sakariem vnk tikām pie milzum daudz free shots un tika izdzerti daudz jāgerīši ar enerģiju (hihi, tādas klepuszāles) un tad iegriezās ballīte, jo free shotu skaitīšana pie noteiktas robežas izbeidzās un vnk pārgāja entajos, verī nais. un tad dejojām, dejojām, dejojām. shotos tajā naktī spēlēja bindemanis (vnk wtf pirmkāt) un jā viņš tāds lašara jo gājām ar ievu pasūtīt mūsu Letas vakaru maiņu dziesmu lalalalala, normunds rutulis, bet viņš čist tāds lašara, ka nezināja, nu vnk lol. bet nu viņš vismaz uzlika kūl dziesmu citu so jā varējām turpināt ballēties. tā nu tur gāja shoti un dejas uz rinķi līdz izdomājām aizdoties back uz atslēgām un apskatīties kā tad viņiem klājas tur. tā kā jau bija ļoti agrs 7dienas rīts, tad visi lēnām taisījās uz mājiņām. izsmējāmies tur, daži vēl aizrotējām uz hesīti protams, jo kā tad bez tā ballīšu agros rītos un tad devāmies katrs pa mājiņām. murrr. :) [vispār sanāca būt super karuselī ļoti lēti.! nais i like.]
protams bija vēl daudz mazo jauko sīkumu, bet tie.. tie lai paliek pie manīm varu tik pateikt to, ka esmu sākusi jau kost arī šiem cilvēkiem, hihi. tagad viņi patiešām zin, kas es par kaķēnu. ^^ bija super, ir super un awesome cilvēki. kā vienmēr esmu īstajā vietā un laikā, man vienkārši dzīvē dažreiz veicas. un kad man veicas, tad parasti dubultā, nemainītu to pret neko.
paldies tiem, kas 6dien bija Atslēgās un lika smaidīt. ^_____^
un publisks fui Jūrmalniekiem, kas ir sēnes. un vispār čau Ievu, dikti patīk šī bilde ar tevi, murrr.
nosapņoja tūta at 12:17:00 priekšp. 0 comments
vārdi: 6diena, alus, anda, atslēgas, ballīte, balls, dejas, ieva, jūrmalnieki, lauris, leta, shots, smaids, smiekli, zilā lagūna
20101109
all the broken bits that make you trip up and grassy bits in between.
pūčuks. ^____^ un tās miegainās acis, aww.
šovakar man gluži kā šim pūčukam ir patiesi skaists nogurums, pēc ļoti laimīgas dienas, smaids no sejas šodien pavisam reti, reti nozuda, tas tā jauki. un ārā vēl smuki aiz loga līst mazā lietus lāsītes un miedziņš ar mani runāties sāk.
vispār šis novembris ir iesācies tāds pavisam savādāks nekā gaidīju un biju sagatavojusies, šis ir skaistais un pozitīvais novembris, un es ceru, ka viņš tāds arī turpinās savā būtībā palikt.
..our act of defiance. we keep this secret in our blood, no paper or letters. we pass just close enough to touch, we love in secret names, we hide within our veins the things that keep us bound to one another..
arlabunakti jums ar šo smuko klavieru kaveru. :*
nosapņoja tūta at 1:46:00 priekšp. 0 comments
20101107
piano is my medicine and so are you.
aww, pēdējās dienas ir pagājušas klavieru kaverversijās un tādā harmonijā pašai ar sevi, ka šovakar aptvēru to, ka beidzot jūtos laimīga. un manī pašlaik ir tik dīvainas izjūtas, ka es patiešām nespēju saprast ko man ar to visu tagad iesākt, ko dara laimīgi cilvēki – viņi to visu izbļauj pa plašo pasauli.? vai viņi to patur tā klusi klusi pie sevīm ar maza bērna patieso prieku.? vai tie to ieliek seifā nebaltām dienām.? nu ko jūs laimīgai dariet ar šo laimi. man tā ir mistērija, man tas ir kkas jauns. pat mazliet grūti to visu aprakstīt vārdiem, bet šobrīd man gribētos samīļot visu plašo pasaulīti un visus savus mīļos un smaidīt pat miegā, dzert laimes tēju agros rītos un noķert plaukstā retos rīta saulesstarus, lai tikai varētu padalīties ar jums un to siltumu, kas manī mīt. ^____^
jā klavieres mani atdzīvina un beidzot esmu atradusi to, kas spēj mani darīt patiesi laimīgu. ja godīgi pat ir uznākusi milzīga vēlme apmeklēt kādu klavierkoncertu un baudīt to dzīvē un vispār es pat varētu apņemties pati iemācīties tās spēlēt. ahh, nu tad gan laikam mani nevarēs vairāk satikt, jo sēdēšu tik savās sarkanajās zemeņu sienās un ik katrā mīļā brīvā brītiņā spēlēšu smuku mūziciņu, namnamnamnamnam. yessss, man gribās un būs tā.! ir vēl viens mērķītis. *sun*
un šeit manas laimītes veltījums tev mans mīļais draugs un ceru, ka klausoties šos gabaliņus arī tu sajutīsi to laimi, kas pašlaik manī dejo ar maniem taureņiem. [hug] baudiet:
1. (piano tribute) the fray – how to save a life.
2. (piano tribute) train – hey, soul sister.
3. (piano tribute) owl city – fireflies.
4. jonsi – tornado. [vnk sirdi ploša dziesma, gluži kā tornado.]
5. wakey!wakey! – brooklyn. [tā balss un klavieres, mm.]
tas laikam šim svētdienas vakaram arī viss. es ceru mani mīļie, ka kļūsiet ar šo ierakstu un klavieru skaņām mazliet laimīgāki un pasmaidīsiet paši sev. un milzīgs paldies, ka jūs man visi esat, it īpaši tie daži vismīļākie – es elpoju jūsu dēļ.
[laime]
nosapņoja tūta at 9:57:00 pēcp. 4 comments
vārdi: bauda, harmonija, klavieru skaņas, laimes sajūta, miers, mīļie cilvēki, prieks, smaids
20101011
bring me your autumn heart.
beidzot laiks ir noveltīts šajās brīvdienās visu seno blogu sarakstīšanai un matīss varēs likt mani mierā ar viņiem.!
anyways, šīs brīvdienas bija tādas super maģiskās un nezinu jūtu tikai to, ka:
kam man dzīvot skaistāk, ja es mīlu kā ir
es mīlu dzīvot skaistāk, es mīlu ar sirdi
es baudu visu, ko es redzu un redzu es daudz
es varu palikt tepat, man nav vērts nekur braukt.vakardienas pārsteigums pēc visiem lielajiem darbiem Jelgavā kur bija jāsatiek un jāpavada laiks ar dažiem starptautiskajiem cilvēkiem, kas man tādi paseni draugi kopš vidusskolas laikiem, atkalredzēšanās bija superīga, pat neskatoties uz to, ka biju iekāpusi mašīnā pataisno no darba ballītes vecrīgā un vispār nemaz neaizdevos gulēt, tās brītiņš mašīnā līdz Jelgavai bija pilnībā pietiekoši un enerģija man bija vairāk kā vajag. nākošreiz visus šos cilvēkus satikšu nākošgad Rumānijā, bet tad jau redzēsim kur dzīve mani aizvedīs, katrā ziņā bija prieks redzēt tās internacionālās sejas pēc nu jau 3 gadiem, awesome.
rīgā atgriezos jau ap 5iem, tad paspēju aizdoties līdz Spicei un sapirkt visādas gardas lietas lai uzmeistarotu vecākiem, krustmātei un vecmāmiņai jaukas vakariņas, kad viņi atgriezīsies no saulkrastiem. man tas arī izdevās, viss izdevās super ņammīgi un biju savu bērna pienākumu izpildījusi. :)
un tad tas notika, mans pagājušā vakara lielais pārsteigums, kad bija ieritinājusies jau dīvānā un skatījos filmu mani sazvanīja mans UK boy un man par lielu pārsteigumu izrādījās, ka viņš atrodas ārā pie manām durvīm – how kūl is that.?! :D visvairāk šokēta es bija par to, ka viņš ir LV, jo šeit viņam tīri tehniski vajadzēja būt tikai ap ziemassvētku laiku un pat tad tas bija uz milzīgas jautājuma zīmes. bet pēc izrunāšanās noskaidrojās, ka viņam bija jāatbrauc līdz LV, jo viņam drīz beigsies pase un tā steidzami jānomaina, lai viņš varētu atgriezties UK un pabeigt savas studijas nu tā nu viņš bija sarunājis ar manu māsīcu un viņa toties ar maniem vecākiem ka viņš var izmitināties uz šīm pāris dienām pie mums, yay i got to have him for 3 or 4 whole days, lucky me. ^____^ ja godīgi tad vēl joprojām šodien pat esmu mazā šokiņā. anyways vakarvakars mums izdevās tāds pavisam nedaudz lielisks, jo vecāki aizdevās ciemoties pie saviem draugiem un mēs toties taisījām daikirī un mājās ceptas picas vakaru un smējāmies un stāstījām nu kā nu kuram gājis kopš iepazināmies māsīcas kāzās un tas tā forši bija un kamīns un sveces un tāda mazā jaukā pasēdēšana ar jauku cilvēku. un vispār jā oficiāli ir aizsākusies sveču sezona, visa māja tā pavisma smuki un mājīgi smaržo.
šodien bijām aizdevušies līdz jūrai te pat bulduros un dzērām karstu tēju uz tiem zilajiem foršajiem soliņiem, kopā ar viņa brāli un viņa sievu. vēlāk arī aizbraucām līdz viņu vecākiem uz Tukumu, kur mūs cienāja ar svaigi ceptu ābolu kūku, kas tiiik ļoti garšoja pēc rudens un jauki bija skatīties kā viņa brāļa bērni mētāja rudens lapas pa gaisu un smējās tik sirsnīgi, ka gribot negribot tu smejies viņiem līdzi bez nekāda īpaša iemesla. mm, nu tik rudenīga nedēļas nogale man šonedēļ sanāca, ka pašai prieks par to. *sun*
vēl mums ir 2 dienas un es centīšos izbrīvēt pēc iespējas vairāk laika starp skolu un darbu, lai varētu ķert rudenīgos mirkļus kopā ar UK boy pirms viņš dodas atpakaļ izglītoties, jo kas to lai zin kad man vēl būs iespēja tuvākā nākotnē viņu satikt. murrr.
priecīgu rudeni jums mīlīši, baudiet. ^____^
nosapņoja tūta at 12:05:00 priekšp. 1 comments
vārdi: Jelgava, laime, pārsteigumi, rudens, smaids, starptautiskie cilvēki, sveces, UK boy
