20131229

2013>2014


līdz new year vairs tikai 2 dienas un tad jau labrīt 2014.
skaists skaitlis un vajadzētu būt arī skaistam gadam - ir plāni, ir idejas, ir sapņi, ir apņemšanās.. bet tajā pat laikā 2 dienas pirms new year šķiet, ka kaut kas lūzīs, kaut kas nebūs tik skaisti kā šobrīd liekas un pāris labo iegūto lietu 2013. gadā ar 2014. gada iestāšanos zaudēsim. nē, atmiņas nē, bet sajūtas, jā tās gan - tās lēni ar lietus lāsēm gada izskaņā aizskalojas un paliek vien tumsa, paliek vien lietus lāses uz palodzēm un elektrības stabiem, paliek tukšums. un tad gaiši un krāsaini gaismas stari laužas pa debesīm, mākslīgi izgaismojot un aizdūmojot tukšumu un jauns gads un jauna bilde iekšā!

es nezinu kā būs - skatos uz to ar skepsi, nezinu vai gadīt un cerēt.. cerība jau vien tāds muļķa mierinājums vien ir. jauns gads, jauna dzīve - tā jau visi saka, bet kā ir patiesībā.. patiesībā jau nekas nemainas šo frāzi pasakot, ja turpina darīt vecās muļķības un neiet uz priekšu. laiks negaida uz mūsu pieaugšanas un darīšanas tempu, tas iet un diezgan ātri un tu.. tu lēnām sāc atpalikt un vienmēr pamani to tikai tad, kad laiks jau ir nesasniedzamā gabalā un ir par vēlu ko izmanīt. ar sajūtām ir līdzīgi - var jau nenovērtēt, pa daļai nemanīt un neizjust, bet kad tās būs pagājušas garām, paliks vien tukšuma sajūta, paliks mākslīgās gaismas un aizdūmojums, kas aizpilda vietu, bet ir bez satura.

šobrīd 2 dienas pirms jaunā gada es nejūtos tam gatava. pirmo reizi es neesmu gatava solīt un apņemties, kad atgriezenisko saiti nejūtu. vārdi, vārdi, vārdi.. - a kurš atcerēsies par darbiem, kurš atbalstīs un rēķināsies, kurš mīlēs un baidīsies pazaudēt.. 
2014 pilns savu problēmu un tas negaidīs uz atbildēm, laiks nekad negaida..

dzīvosim. redzēsim. šausim gaismiņas tumsā uz labu laimi. 
labrīt, 2014.

nakts epifānija.

[tumsa ir bieza un skaista, un, kad es paļaujos uz sevi, es paļaujos arī uz viņu. un, kad es paļaujos uz viņu, viņa paļaujas arī uz mani. ja jūs esat peldējuši lielos ūdeņos, jūs to zināt. tumsa ir kā jūra: kad aizpeld tajā, tad jūt, cik jūra ir diža un tumsa ir diža, un tu pats esi drošs.]

gribējās mazliet kaut ko uzrakstīt.. bet es apmūlsu un apmaldījos tumsā!
paldies. 

20130526

sapnis par mieru.

large (4)
“Es izlūdzos vienu brīdi miera šajā ņirboņā, apstāšanās brīdi, vienu sastinguma brīdi. Es izlūdzos nejust šos taureņus, neredzēt viņu krāsas, nedzirdēt čaboņu, es izlūdzos nesajust. Es izlūdzos ne negribēt viņus, ne gribēt — lai viņi ir, kā ir, lai es esmu, kā esmu. Lai es nemīlu viņus, vienu brīdi lai es nemīlu viņus, vienu mirkli lai viņi izlūst man, izgaist un es palieku viens vienīgs. Es izlūdzos vienu brīdi, lai es palieku viens vienīgs — taureņu vidū brīvs bez taureņiem. Ak, es trenēju savu redzi, lai es varētu neredzēt. Es modinu savu dzirdi, lai es varētu nedzirdēt. Un es izlūdzos sev vārdu, kas nesauc vārdā. Saki, ka esmu apklusis. Saki, ka esi apklusis. Saki, ka ir kluss..”

pienāk brīdis, kad zini tava dzīve ir pilnīga. tā nesteidzas, tā stāv un elpo – bauda. tā tver mirkļus un skaisto tur cieši pie rokas. bet šis brīdis ir vien pāris sekunžu dārgs un lielākā daļa no mums to ir aizmirsuši, vien taureņi to apzinās, vien taureņi to izdzīvo.

mēs kā trakie ceram baudīt šo brīdi uz mūžiem, un mums prāts nesaprot. mēs neprotam audzināt un sargāt to, kas mums pieder. šķiet, ka viss taču pašpietiekams un pašsaprotams. ja ir, tad ir un ir skaisti. nu tad ziniet, nē – ir skaisti, bet uz brīdi un rīt kad modīsies skaistais būs jau aizlidojis ar taureņu mākoni un tu stāvēsi pļavas vidū negaisā ar novītušu brīdi skaistuma un neizpratnē sitīsi kāju pie zemes. brīdis būs pagājis un iestāsies miers..

“..so I’ll tell you that I love you twenty-three times a day and hope that you’ll believe me. I can’t fix you but I can lend you my hand for as long as you need something steady to hold on to.” – fading words.

playlist: florence and the machine.

20130502

atklāsme, kas vienmēr apciemo.

large (5)
katram pašam savi dēmoni.
katram pašam savs skelets skapī.
katram pašam savas kaujas jāizcīna, lai uzvarētu karā.


katram pašam savi dēmoni, jā..
..ar kuriem jāiemācas sadzīvot.