labvakar, man ir pilnīgs un totāls pavasaris galvā. 5dien sanāca aizrunāties skaipiņā līdz 4iem naktī, un pagājušo nakti tuvu ļoti tuvu tam, pavisam ļoti sen šitā nav darīts, tāpēc reizē kkas vecs, bet pavisam jauns. un ziniet, šoreiz nejau par kkādām muļķībām (nu labi arī par tām), bet pa lielam runājot par svarīgām dzīves detaļām, par bērnību, par jauko un netik ļoti jauki, par sīkumiem un svarīgumiem. smejoties tik daudz, ka mazliet grūti elpot, un smaidot tik daudz, ka sejā parādās jau permanents smaids, kurš nepazūd, un nepavisam negribot doties gulēt, kaut arī jau tuliņ rīts. nu tā pavisam jauki. un šoreiz tik ļoti šķiet, ka viss notiek pareizi, un pakāpeniski un tā, ka ir prieciņš. nu gluži kā karstā vasaras vakarā, kad esi pie jūras un sajūti mazliet zosādu – tieši tik daudz lai to tā īsti nemanītu, bet pietiekoši, lai saprastu, ka tuliņ tuliņ sāks gāzt siltais vasaras lietus. un tu zini, ka nav jēgas skriet un slēpties, tas tevi tāpat izmērcēs līdz kaulam ar savu patīkamo lietus smaržu un remdeni lielajām lietus lāsēm, kas tevi gluži kā kutinot cenšas atstāt bez elpas. (:
es jūtu tā patiešām no sirds, ka viss šoreiz būs tā kā es to vēlos, un tā skaisti un vasarā, un piepildītā ar sauli, kad vari vārtīties pie jūras smiltiņās, redzēt to prieku jūras atspūlgā un gluži vnk būt mierā ar sevi, jo apzinies, ka šoreiz no visām citām miljons reizēm tu neko nesačakarēsi. šoreiz tu ļaujies viļņu plūsmai un lēni tiec ieaijāta jūras netveramajā dziļumā, kur tevi sargā saules spīgulīši, kas dejo virs ūdens kā mazi zeltaini punktiņi. tie ir tavi laimes punktiņi, un kāds ir tava saule. ^____^
skan: brooke fraser – something in the water (nespēju tikt no šīs burvīgās dziesmas vaļā, un jūtu, ka šī būs mana 2011 summer song. un gluži vnk tā man asociējas ar tevi, nezinot pat kādēļ).
0 comments:
Ierakstīt komentāru