Rāda ziņas ar etiķeti svētdiena. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti svētdiena. Rādīt visas ziņas

20110508

visi vārdi kas tevī.

tumblr_lknixev6lc1qafc06o1_500_large
dzejolīši kā mazi kamolīši tinas un mincītim ir mazie dzīves prieciņi par nieciņiem, jo mana mūza ir atgriezusies un man gribas rakstīt, man ir ko rakstīt, es rakstu.. vakardienas nakts bija mana mūza un mana dvēsele uz baltās papīra lapas 2h garumā, un turpinot šorīt ar pirmajiem saules stariem manā svētdienas rītā, kuri vēl joprojām ir debešķīgi skaisti, un nu jau tie smaržo pēc manas vasaras un zemenēm pienā. nu tā pavisam skaisti. un dzejolītis man blakus guļ pavisam glīts, kas šķiet ir pat veltījums kādam, bet neesmu vēl īsti pārliecināta. emocijām jānosēžas un vārdiem jāieguļas baltajā lapā un jākļūst vienam veselumā, tad.. tad es zināšu, jutīšu un mīlēšu, šo dienu, kas man atdeva rakstītprieku. dzīvojiet mīļie, nevis vnk eksistējiet – tas ir tā vērts. sagaršo prieku uz mēles svētdienā ar sauli augstu debesīs un mieru sirdī ir pasakaini skaisti. ♥

[mans pagājušās nakts lolojums.]

***
ieklausies kā klusums runā
tiem vārdiem katram sava elpa.
rīts uz mana pleca mostas
un es dzirdu mazās lietus lāses,
kas uz manas ādas klauvē.
tās pēc tevis taujā,
negrib mirt tās saules kaujā.

starp diviem bezmiegiem ir diena,
tai saule kabatā un tā nav viena.
tā vienkārši ņemt un apsēsties uz jumta,
un dzirdēt kā tu dzīvo domās manās.
tevī maldos es, kā neaicināts viesis
jo brīdī, kad pamats zūd zem kājām,
ir grūti rast sev vietu mājām.

nav skumjām vairs manī telpas,
un uz iekšu sev ceļu lauž prieks.
tu esi viss, kas man pieder
un, viss ko es nedrīkstu paturēt šai dienā,
kad mani saules kamolīši šķiet kā nieks.
un miera ostā piestāj doma mana,
tā prieka jūra tava.

pusnaktī mans skatiens satika tavējo,
un es pazaudēju simts trokšņos, runās un steigās to,
kas kā sapņaina pasaule dzima tevī.
un kas gan pateiks, ko šodien man mīlēt,
kad tevis un manis vairs nav.
tik tu ar vārdiem spēj pacelt sauli,
kas pār manu smaidu nekad nenoriet.
jā, tā bija cita dzīve, pilna cita prieka.

un es vairs netraucēšu tavu sapņu trauslo miegu
par zemeņu sarkano sniegu.
kā kaķpēdiņas ar pukstošiem soļiem nāk,
mazās lietus lāses saules kaujā izpostīt mani sāk.
tik tu kā pasaules smaids ieripo manā plaukstā,
kur bērns, kurš kādreiz smējās -
sauli atcerējās.

skan: emīls balceris – zelta sirds.

un uz spilveniem atplestas tukšas rokas.

tumblr_lkofki1aHv1qag41po1_500_large
labvakar mīļie, mani mazie dzīvnieciņi. (: šim mincītim pēdējā laikā iet tik krāsaisni cik krāsieni vien var būt, gan no pilnīgi sliktām ziņām līdz ļoti, ļoti labām, un tā kkā visu laiku mētājos augšā-lejā gluži kā amerikāņu kalniņos.

pagājošonedēļ, mani pavisam ļoti satiricināja kāda nelāga ziņa, kas protams visus šos gadus jau kopš 1996. gada bija lēni gaidāma, bet nolikta maliņā tā īsti nekad negribot pieņemt kā esošu, taču šoreiz tas tiek nostādīts kā fakts. bērnības draudzene šoreiz pēdējo reizi bija slimnīcā, un 4 nākošie mēneši ir jāpieņem kā pēdējie. kā gan to var mīļie.?! kā saprast un pieņemt to, ka tev atlicis dzīvot vairs tikai 4 mēnešus. manam prātam to neaptvert, tad labāk jau laikam vienkrāši nezināt cik daudz un ilgi, vnk negribēt zināt. bet ko tagad kad zini, ko darīt, ko ķert, ko baudīt, kā būt. man tas viss ir viens liels haoss, kur pretim draudzene ir mans mazais vēl joprojām pozitīvais zvēriņš, kurš man liek aizmirst un vnk baudīt to, kas ir šodien un tagad. viņa uz to gatavojusies jau no pašas bērnības un savādāk nemaz nezin kā būt citādai, viņa to visu padara vieglāku. un man tik ļoti netīk, ka aiziet tik jauni un skaisti cilvēki..

uz mazliet pozitīvākas nots, tik nesen uzzināju, ka agrāk nebija tādu svētdienu. svētdiena kā tāda tika ieviesta ar likumu tikai 321. gada 7. martā pateicoties Romas ķeizaram Konstantinam. grūti pat iedomāties, kā būtu dzīvot bez svētdienām un kas tad īsti bija šo svētdienu vietā.?! vai bija nedēļā tikai 6 dienas, nevis 7 kā mūsdienās.?! lai kā arī nebūtu, man patiešām milzīgs prieks, par to, ka bija kāds gudrs cilvēks un radīja šīs burvīgās dienas vārdā – svētdienas un viņu debešķīgajiem svētdienu rītiem un saules stariem logā. ^____^

virzoties uz priekšu, kā jau mēs visi zinam, tad tagad iet lielais hokeja trakums pasaules čempionāta ietvaros, kur protams mūsu lieliskie latviešu zēni turas godam, neskatoties uz neko. LV spēli ar somiju skatījāmies Atslēgā kopā ar maniem jaukajiem letiešiem, un dēmn tas tik bija tuvu 2009. gada spēlei ar zviedriju.. nu tik ļoti tuvu, ka sirds plīsa pušu zaudējot. bet pozitīvisms staroja man apkārt tāpēc nekāda skumšana nedrīkstēja būt, jo cilvēki tev apkārt padara dzīvi skaistāku.! PČ trakums vēl turpinās un kādu laiciņu vēl neliksies mierā, vismaz beidzot mūsējiem arī kāda uzvara spēlē ar baltkrieviem, kas silda sirdi. un protams milzīgs sarkanās kļavu lapas prieciņš par manu CANADA, tie cīnās un iet uz priekšu un vnk ir awesome.! es ceru uz lielām iespējām par viņiem gan mūsu LV pušiem, gan burvīgajiem kanādiešiem. *heart*

3diena bija tāda mazliet maģiska, un ne tikai tāpēc, ka mūsu mīļās valsts dzimšanas dienas. tā pavisam neplānoti sanāca parunāties ar manu mazo mīļo meiteni Sanci, un tā pavisam nemanot nonācām pie secinājuma, ka derētu tomēr satikties tik jaukā dienā. un tā kā man plānā bija doties uz pozitīvāko teātri uz šīs planētas Hamletu, tad kur gan citur tikties kā mūsu pagātnes ierastajā vietiņā. arī kādam, ar kuru oriģinālajā plānā bija doties sarunāts doties uz Hamletu nebija pretenziju par mazu plānu maiņu, tad viss tā diezgan ideāli sanāca. aii, bija tik jauki satikt mazo blondo meiteni un būt kā agrāk, tik sen sen nebijām tikušās nu ja tā pavisam godīgi rēķina tad apmēram 1.5 gadu, nu pāris saskriešanās uz ielas gluži neskaitās, bet es ceru, ka tagad tikai uz augšu un mēs atkal atsāksim būt traki bērni, jo atkal jauns ceļš zem kājām. un arī mans +1 ienesa saulīti manā 3dienā, tā jauki un pavisam nepūloties, man tik ļoti patīk runāties ar tevi un redzēt tevi smaidam.. un vēl 20min stāvēt pieturā gaidot manu autobusu un ielepot to mirkli. nu to tā grūti aprakstīt tiešās emocijās, ņu tur vnk kkas ir un tas man liek smaidīt. (:

4dien ar Ievu atkal devāmies barot kaijas, pīles, zīriņus, un citus putnus kanālmalā. aii, ja pirmajā reizē man bija huge stress, jo man tie putni ne īpaši, tad šoreiz actually bija kinda fun, jo tā maizes mešana gaisā un kā tie putni ķer mazliet atgādina grifindora un slīdeņa lidošanas kautiņu kad viņi to mazo flying ball ķēra. :D un pīles ir gluži kā rubber ducks vannā priekš maziem bērniem, aii nu tā interesanti tas viss. vēl atradām kāda dzejas burtnīciņu, kas ir tā mazliet skaisti, bet tam cilvēkam noteikti ka mazais zaudējumiņš jau bija. anyways, tāda dikti jauka 1h mums sanāca kanālmalā ar putniem, jau otro reizi, šķiet, ka šī varētu kļūt par tradīciju vai vismaz kkādu manu un Ievas mazo izklaidīti ar prieciņa ķeršanu, tik nākošreiz noteikti vajadzīgs vēl fotoaparāts, jo daži skati diezgan ļoti burvīgi skaisti. *sun*

5dien gan nebija mana diena, jo atkal pasākusi neķoties mana veselība un vecie sīkumi atgriežas. man tas nu nemaz netīk, un kaut arī cenšos par to nedomāt un ignorēt mazliet visu, ir grūti un ja aizdomājos par to visu mazliet vairāk uznāk mazais deprešēn un gribas mazliet noslēgties no visa un visiem. dzīvot uz ripām ir no fun at all, bet šīs dažas dienas nāksies to paciest, lai varu izstaigāt pie visiem ārstiem nākošnedēļ un beidzot salikt skaidru bildi kopā. bet es patiešām ceru, ka viss būs labi, jo šis patiešām nav īstais laiks, lai slimotu, jo SZF atlicis vairs tikai mēnesītis, un uz darbu gribās doties vienmēr, un gribas lai viss tā skaisti notiek manā pavasarī, kas vēl joprojām ballējas manā galvā un domās pie tevis. tāpēc es labāk savas ne visai pozitīvās domas pa savu veselību novirzīšu uz smaidu par tevi, tas man palīdz mazliet, jo zinu, ka tev rūp, lai ar mincīti viss būtu kārtībā. (:

nu tā kkā man šeit klājas, manā mazajā pasaulītē. nākošā nedēļa būt tāda hardcorā mācīšanās nedēļa, lai var nodot visus pēdējos darbiņus, tāpēc arī darbiņā paņemts mazais atvaļinājums, kas protams ir žēl mazliet, jo pietrūks to cilvēku un it īpaši tevis. un vēl mana nākošā nedēļa tiks veltīta veselībai, ko protams būs grūti apvienot ar hardcore mācīšanos, bet nekas nav neiespējams. un nākošās nedēļas beigās ir jābūt 2 lieliskām ziņām – ka visi darbi skolai ir done un, ka ar veselību viss ir tomēr labi.! jā, jādomā tikai labas domas un tad jau arī viss būs ļoti labi, jo galu galā – dzīve izdodas. smaidāāām, jo vienmēr ir iemesls par ko.! murrr. ^____^

skan: parachute – you and me; lifehouse – storm; prāta vētra – mazā bilžu rāmītī; etc.

20101121

my sunday morning madness.

tumblr_lbxzs20Qds1qej70xo1_500_large
manas svētdienas vēl arvien ir īpašas. es gribu katru dienu tādu kā svētdienu, gribu iepriekšējo dienu tik pat lielisku kā vakar, gribu sajust katru rītu to kā jutos šorīt un es gribu lai katru dienu uz sejas būtu tas īpašais svētdienas smaids, kā šodien ir jau visu dienu un nekur netaisās pazust. un jā vēl es gribu, gribu, gribu. gribu arī pamosties tik pat jauki kā šajā svētdienas rītā, kaut arī būtu varējusi gulēt vēl mazliet ilgāk. murrr. ^___^

patīk pusi savas svētdienas novārtīties zem sedziņas pa gultu, un vispār šodien mana svētdiena garšo pēc ziemassvētkiem, tik patīkamas sajūtas tas izraisa. gribas, sakārt ziemassvētku lampiņas istabā, tās mazās zilās, kas bija pagājušogadu un kuras virs manas gultas izskatījās naktī kā mazas, mazas zvaigznītes, mm. esmu aizsākusi jau skatīties ziemassvētku filmas un viss viss lēnām ietērpjas šo jauko un sirsnīgo svētku sajūtā. pa galvu visvisādas domas jaucas, bet tās ir patīkamās, tāpēc tām tur viennozīmīgi palikt. *sun*

pa manu svētdienu šodien lidinās tie mazie taureņi, jauc visu patīkamo gaisu un padara to vēl maģiskāku. tāda sajūta, ka pēdējās dienās vispār lidinos mazliet 2 pēdas virs zemes un vinkārši nespēju būt negatīva, un viss kaut kā pavisam smuki notiekās un cilvēki apkārt ir vnk burvīgi, ka smaids ir mans labākais draugs. šīs katrā ziņā bija vienas no mīļākajām brīvdienām un noteikti arī sirsnīgākajām. tāds mīļums staro no visiem un gribot negribot tu sāc starot līdzi. jā, ko gan šobrīd vēl vairāk var vēlēties, kā vien nebeidzamas maģiskās svētdienas, manas svētdienas un manus svētdienu rītus rīgā.

MURRR.

20100214

melno siržu diena.

tumblr_kuvc8krgVl1qaom97o1_500
šodiena ir parasta svētdiena. es nesaprotu ko visi var ņemties ar to valentīndienu. kārtējie komercionālie svētki, kuru iespaidā stulbie cilvēki sapērkās bezjēdzīgas lietas. tāda sajūta, ka ikdienā jau nevar pateikt tiem cilvēkiem kurus mīli, ka tu viņus mīli. bet nē stulbie cilvēki jau domā, ka to var darīt tikai vienu reizi gadā un tad atkal jāgaida 12 mēneši jeb 365 dienas. vļeh. ja man par šiem svētkiem nebūtu vienalga, tad viņi mani noteikti kaitinātu. bet man patika šīs dienas sākums vēl vakar pirms iešanas gulēt, kad vēlu vēlu runājos skypā un daudz smējos. *sun*

pievēršoties jaukākām tēmām varu pateikt, ka mani mati TIK smuki smaržo pēc kokosriekstiem. mm. šēzu te pati un priecājos par to. un vispār es šodien viņus nogriezu īsākus. ne jau ļoti īsus īsus, jo es pārāk ļoti mīlu savus matus, bet vnk nedaudz īsākus. bet jāā kokosrieksti.. *mm*

šī nedēļa patiesībā būs tik ļoti pārblīvēta, ka kaut mazākā novirzīšanās no sastādītā grafika radīs nopietnas problēmas jeb kurā lauciņā. tāpēc es centīšos turēties pie grafika un neriskēt, jo nevēlos pēc tam domāt kā sakārtot izjaukto grafiku un vēl to nekārtību, kura tiks radīta nobīdīšanās procesa laikā. ne ne, paldies, grafiks grafiks grafiks. un vispār no manis sanāks ideāla karjeras sieviete. brēcoši bērneļi ar netīrām mutēm un slinks vīrs, kas čīkst un tikai sēž uz dīvāna skatoties tv varēs pagaitīt. manā dzīvē prioritāte vienmēr būs darbs un karjera. nu jeb pagaidām universitāte un mācīšanās.

anyway šodien noskatījos super foršu, bet nedaudz pretīgu filmu – dorian gray. mm labs saturs, smuks aktieris un jā jēga. ir jēga šajā filmā. "the only way to get rid of a temptation is to yield to it. resist it, and your soul grows sick with longing for the things it has forbidden to itself, with desire for what its monstrous laws have made monstrous and unlawful." mja iesaku šo filmu noskatīties, bet nu tikai tiem kam nav vāji nervi, jo vietām tiešām pretīga. bet ar jēgu pretīga. un tas aktieris. mm. ņamma. un tās viņa acis un rawr skaties. zomg. *sun*

normal_gregwilliamshqpic009_large

un vispār par visu visvairāk man vēl joprojām gribas nakti, tumsu un tevi. neskatoties uz visu what have happend. es turpinu to gribēt, jo jau tik ļoti daudz dienas ir pagājušas. un es sāku pavisam nedaudz ilgoties. es apzinos, ka viss ir pilnīgi savādāk kā bija pirms tam, taču es nesaku, ka sliktāk vai arī, ka labāk – vnk savādāk. mm, nakts un tumsa manas divas labākās draudzenes. nekad nepieviļ un nekad neko nepārmet. un vienmēr klusē, satraucoši mierīgi klusē. ehh, nu jā varbūt šīs nākošās nedēļas beigās es tikšu pie savas “tumsas”. *giggle* hellō, mēnestiņ. ^____^

skan: placebo – meds.

20100207

i’m fine…

tumblr_kum7t7k6dr1qaom97o1_500
svētdiena. svētdienas parasti ir jaukas, vismaz līdz šim tādas ir bijušas. bet nezinu kkā šī svētdienas tāda neliekas. varbūt tas tāpēc, ka vnk drausmīgi slikti gulēju, ja vispār to tā var nosaukt. drīzāk to vajadzētu dēvēt par pretīgu grozīšanos un velšanos izmisīgi pa gultu cenšoties aizmigt, taču tu nespēj aizvērt acis, jo tiklīdz tās ir ciet tā uzpeld nevēlami flešbeki un tu sāc murgot pat vēl esot pie samaņas. vnk grr. tad kad pēc šādas 3 stundu mocīšanās es pārbīdiju gultu citā istabas stūrī palika nedaudz labāk un vismaz spēju atslēgties no samaņas, bet nu jā murgošana turpinājās un šonakt murgā mani sakoda suns un tā līdz nāvei. kūūl. kāpēc gan ne. varbūt turpmāk nomurgošu visus iespējamos veidus kā es varētu nomirt. ōsōm.!

anyway pievēršoties pie pozitīvākām lietām, tad līdz vasarai ir palikušas vairs tikai 16 nedēļas, bet līdz pavasara sākumam – 6 nedēļas. vūūhūū.! ballītēēē.! *sun* arī vēl tas, ka rīt ir atkal jāsāk doties uz szf fakultātes jauki izkrāsotajām sienām. pietrūkst tās ēkas patiesībā un ilgojos pēc ikdienas rosības tur un protams dzīves szf bibliotēkā. murrr. ^____^ es ceru, ka ar ieiešanu atpakaļ fakultātes ritmā es nomierināšos un viss būs okey. un es vēl joprojām gribu uz asv. fāk. bet nu ok, nav jau vairs tālu līdz vasarai, jāsāk kārtot dokumenti un tad jau redzēs, kas notiks. vārdu sakot gribu prom. mani šeit absolūti nekas vairs netur, ņu izņemot dažus tuvus cilvēkus, bet tie jau nekur nepazudīs, ja es viņiem kko nozīmēju un pārējie daži mani saprot un tikai atbalsta, jo arī vēlas prom. (:

“Ja jūs esat ļāvuši sevi pieradināt, var gadīties, ka būs mazliet jāraud.”
[A. de Sent - Ekziperī]

skan: charlotte martin – cardboard ladder.

20100131

svētdienas ir manas laimīgās dienas.

tumblr_kweprz1bwF1qa6ic1o1_250_large
pēc aiziepriekšējās nakts gulētajām praktiski 3 stundām šodien pamodos 4os dienā. grrr. bet nu kopš rītdienas sākšu atkal atiet normālajā grafikā, jo pēc nedēļas jau atsāksies fakultātes dzīve krāsainajās sienās. (:
pa šo nākošo nedēļu esmu saņēmusies uzrakstīt beidzot to kaitinošo referātu x10; izlasīt 2 grāmatas, kuras abas iesāktas stāv uz galda malas; nogriezt matus, lai gan man to vakar aizliedza darīt, jo man esot pārāk smuki mati, bet nu es vairs nespēju - viņu ir vnk par daudz un pa gaisu un es jūtos kā emo; vēl sakārtot savu bilžu kaudzi un atlasīt nākošās 200 bildes attīstīšanai; tā kā mans mazulīti ir atpakaļ no remonta un laiciņš ārā vēl ir ziemoti skaists, tad ir iespējams paķert kādu draudziņu, termosu un aizdoties pafotogrāfēt. nu tā tie tā kā būtu manas nākošās nedēļas plāni, kamēr vēl fakultātes dzīve guļ ziemas miedziņā. vispār sesija beigusies (nosacīti) kkā ļoti ļoti labi, man netipiski labi ar vienu 10, vienu 9, vienu 8, diviem 7 un vienu 6. un vidējo atzīmi 7,5. najs. ^^

šodienu esmu pavadījusi crazy gaisotnē. šī svētdiena nebija kkā tipiski mierīgi emocionālā, bet gan trakoti traka. visu dienu klausos electronic/dance/house/utt. dziesmiņas un vnk ārdos pa istabu. grīda vibrē no sabufera un basiem un āā gribas iztrakoties kādā koncertā. iespējams, ka šis plāns piepildīsies un sanāks izkratīt savus psycho matus amatory koncertā, bet nu par šito vēl jāpadomā. un vipār pēdējā laikā ļoti daudz krievu mūzika iepatikusies, weird. (:

vispār šajās dienās tik daudz jauku ziņu saņemu un tik ļoti daudziem patīk mana skaipa babytūtas bilde. vnk visi kko raksta mīlīgu un priecājas un kjūtojas un stuff. nu jā biju es mazs piemīlīgs bērns, tik žēl, ka vairs neesmu. hihi. *giggle* bet nu jā vispār es biju hardcore sīcis ar savu lauvas raksturiņu. un man šajā bildē ir tik stilīgi mati. ^^
2006032621415744669
****: akdievs tu tik smiekliigi taja bildē iszkaties..mazinja :P
[zomg, iedomājaties tik smieklīgi es kādreiz biju arī maziņa. fail. :D]
****: ak dievs tads mazinjais :D :)
****: kjuut :)
****: Caw, kāda tev mīlīga bilde :)
[mhh. jā pietrūkst bērnības. man patika būt mazam 4gadīgam bērnam. ar bērna smiekliem un vienkāršību par lietām. un to spēju, kad katru dienu padari par elpu aizraujošu piedzīvojumu. miss that.]

skan: citizen cope - let the drummer kick, sidney samson – riverside, nina martine - kick it, lykke li - dance, dance, dance, papa roach – hollywood whore, idillia – Зной, nuteki - cтекло души, amatory - Дыши со мной, utt.

20100124

sunday afternoon elegance.

tumblr_kwjzqzSSlb1qav92co1_500_large
[mm. jā konfekštūtiņa turpina dzīvot in her fairytale.]

skolai kārtējo reizi neko neesmu vēl izdarījusi. doma galvā protams eksistē, bet es nespēju saņemties un kko patiešām nopietni darīt. un galu galā tradīcijas taču jāietur un mācīšanās notiek intensīvi dienu pirms paša eksāmena. tātad rīt. (protams neticas, bet gan jau)
tikko noskatījos sava trakā vampīrseriāla jauno sēriju. un mm. es sō dēmn neatteiktos no persōnīgā vampīra. man viņi nemaz neliekas biedējoši, drausmīgi vai slepkavnieciski, bet gan sexīgi un patiešām mīlīgi. un asinis ir tik skaista padarīšana, nezinu patīk tā sarkanā krāsiņa. anyway jā, foršs seriāls man jau ir atkarība no viņa. vispār tā iešāvās prātā, ka akdievs cik ļoti mēs dzīvojam savu dzīvi caur seriāliem vai filmām. tas šķiet tā pat mazliet nereāli un tomēr tipiski 21.gs. protams, tas nedaudz uzdzen man skumjas par to, ka cilvēki tik ļoti ir degradējušies, ka labāk veido savu dzīvi no iedomu tēliem un nereālām pasaulēm, nekā patiešām reāliem un taustāmiem mirkļiem. tā vienšķiet, ka cilvēki ir pazaudējuši savu godu. un viss ko vien viņi spēj ir pārkāpt autortiesības. drīz pat laikam sāksim sapņot to, ko kāds nosapņojis kādā filmā. nekas vairs mūs nepadarīs par indivīdien, bet gan par vienu kopīgu neglītu masu, kura pārvietojas par mums atvēlēto telpu šajā visumā. un vispār, kas notiks tad, kad piemēram filmu industrijai izbeigsies ideju jaunām filmām vai seriāliem. jau tāgad ļoti daudzas filmas balstās uz vienu un to pašu sižetu, tik vien kā sejas tiek nomainītas. šķiet tad tas būs arī mūsu pasaules gals. vai 2012.gads vai kāds cits tas jau vairs nav svarīgi.
mja un pieminot šīs manas pārdomas iešu skatīties SYTYCD 4 sezonu, jo arī es esmu degradējusies un dzīvoju savu dzīvi daļēji caur nereālo zilā ekrāna metāla kasti.

…katru dienu, ik stundu, minūti, to mazo sekundīti, izsapņoju to, ko vēlētos es rīt, bet rīt viss atkārtojas no jauna. atkal un atkal. veidoju krāsu salikumus, stāvokļa kombinācijas, piruetes, stopkadrus, brīžus, kad smejos līdz neprātam, mirkļus, kad esmu laiska, neaizskarama,
bet tāda, kurai vēlas pieskarties. tāda, kuru vēlos izdzīvot, līdz katrai šūnai, līdz katram tās kodolam, līdz neiedomājamam sīkumam. tā, lai apreibstot no šīs patiesības, es aizelsusies atmostos. atkal un atkal. tā ir mana gulta, mana balss un uz spoguļa ir palicis mans pirkstu nospiedums…

skan: matt nathanson – car crash, james morrison – if the rain must fall, imogen heap – hide and seek, air – all i need, bonnie prince billy – cursed sleep.

20091214

with me being a psycho cause it tickles.

tumblr_kpnt4iUhWG1qzcso1o1_400_large

tik fōrši ir negulēt. kačis ticis pie sava referāta, mēs palikuši psyho, daži tomēr krituši miega kaujā, citi plivinās apkārt, lai tikai negulētu. citi raksta šeit, lai sevi kkā nodarbinātu..
šodiena visā kopumā bija awesome. sen tik jauka diena nebija bijusi. pat ar visu to, ka pus dienu pavadījām bibliotēkā, kur svētdienās pat ir tā ļoti ļoti jauki. un mēs tā mīlīgi mācījāmies un izklaidējāmies ar funny grāmatu sexual politics, kuru citēšu nākamajā bloga ierakstā. kā arī izveidojām jaunas metodas datu analizēšanai, kur crazy cipariņi un burtiņi un matemātika un jā, ja es šonakt būtu gulējusi man tas viss murgos būtu rādījies. :D
anyway pēc padarītā darbiņa aizdevāmies tā jauki pasēdēt victory pub un iedzer alu. mm. that was so nice. jauki pasēdējām tur nedaudz, parunājāmies, pasmējāmies un bijām vnk forši zaķīši. ^^
pēc tam radās crazy ideja nu kāpēc gan vakarā neaiziet uz andrejsalas molu. mmm. tā nu devāmies trijatā pārgājienā. tur bija tāds miers, un tik smuki, un klusums un ideāli. gibētos tur tā stāvēt un stāvēt un nedomāt par visu trako un straujo dzīvi, kas paskrien garām. nopikojāmies un jaukiiiii. sniegs vispār šodienu padarīja tādu maģisku un īpaši jauku. ^___^
vakarā mājās uznāca sad par cilvēkiem un lietām, kas notiek. bet nu tas arī tā kā būtu nokārtots, un šķiet, ka tomēr viss būs super labi. un kārtējais cilvēks nebūs tas kurš pagirežas un pazūd. negribās. negribās arī atsisties pret sienu visu laiku. gribas lai ir jauki kā agrāk. tā saulaini. mīļi. (:
UN ĀRĀ ATKAL SNIEG TIK ĻOTI ĻOTI DAUDZ UN SMUKI. ^_____^

These are the scars
Deep in your heart
This is the place you were born
This is the hole
Where most of your soul
Comes ripping out
From the places you’ve been torn

And it is always yours
But I am always yours

Every breath is a second chance
[mm. tik laba dziesma. visu laiku skan un skan.]

Att_ls0009
un šis bija tik ļoti ļoti mīļi. nu tik tik tik.. pat nezinu kā, lai apraksta. nū vnk tā super ļoti jauki, kko tādu saņemt no rīta. murrr. ^____^

skan: switchfoot – always, 30 seconds to mars – 100 suns.

20091115

sunday morning.

tumblr_ksy6nj1jeQ1qzdiqvo1_400_large

šorīt pamodos, jo sejā spīdēja silta saulīte. ^____^ akdievs cik tas bija jauki. mm, svētdienas rīti ir tik jauki. vari vārtīties gultā līdz pus dienai. priecāties par saulīti un domāt jaukas domas.
protams atkal šorīt nogulēju modinātājus, bēt whatever. tad mani vēl pamodināja īsziņa no kāda cilvēka, kas bija tā jauki, bet es tikai pasmaidīju un aizmigu, jo celties pus11 negribējās. ^^

gribas, lai uzzīmē mani uz stikla
lai saules stari spētu mani samīļot
un lietus lāses iztvaikotu man pieskaroties
gribas, lai izkrāso manu smaidu
jo neviens jau nezina, kā smaidi skan
tik to cik tie maigi un trausli
gribas, lai nāc pastaigāties kopā ar mani
skaistos un izmirušos svētdienu rītos
mēs aizlidotu kopā ar putniem
un pazaudētu mūsu dvēseles
rietošās saules degošajos soļos
kas atstātu mums skūpstu uz aizsalušā stikla.

šovakar, laikam došos staroties kopā ar rīgu. bet tad jau redzēsim kur šodiena mūs aizvedīs. tai visādi pārsteigumi padomā. (:

un mācoties no matīsa, laikam varu teikt, ka pohuj. esmu laimīga. laikam. ^___^

skan: maroon 5 - sunday mornings, the velvet underground - sunday morning, lily allen - sunday morning, ani difranco - sunday morning.