skaisti. viss ir tik ļoti skaisti.!! bet then again.. kāpēc es nejūtos laimīga.. kur gan ir loģika tajā, ka apzinies, ka tev jabūt laimīgam, ka esi laimīgs, bet to gluži vnk nespēj sajust. tā itkā tādas laimes sajūtas nemaz nebūtu.. i’m messed up, yeah i know.
šis stikla būrītis kurā tu tiec ielikts, un kas pārējiem šķiet tev neredzams, tev ir pavisam viegli sataustāms pat ja nespēj noķert tā robežas savā redzeslokā. tu spēj šīs robežas ieelpot.. un tās lēnām tevi nosmacē, pa vienai elpai vien. un tad viss pēkšņi ir mainījies. nav jau tā, ka tas darīts speciāli, it’s just the way how it goes. tā ir pieņemts. tava brīvība vairs nav brīvībā. tā vairs nav tikai tava brīvība.. bet es nemāku, es nemāku vairs būt kāda cita cilvēks, i’m can be just my own person.!
jā, laime patiešām nav Pī reiz eR kvadrātā. and truth is – nekad arī nebūs. tas viss mūsdienās ir pārāk overrated. ir realitāte. un realitāte mīļie nu ir tāda kāda tā ir – nevis tāda kādu mēs to gribētu redzēt. ar to gluži vienkārši ir jāiemācas sadzīvot.!
un mana realitāte ir tāda, ka pat skaistais mani nesalabos. i’m messed up for life.! un jo ātrāk cilvēki to sapratīs, jo vieglāk visiem būs. tāpēc nemeklējiet manī to, kā manī nav.. nemeklējiet arī laimi. un es, es palikšu ar savām gaismiņām, savu mazo pasaulīti un savām domām haotiski izkaisītām ar melnu tinti uz rūtiņu lapām stundām ilgi meklējot veidu kā no tā visa to make some sense. un galu galā būšu pa savam nejūtīgi laimīga (:
+ paskatījos šodien Edgara to kurš Bucītis bildes, un sapratu to cik ļoti es atdotu pilnīgi visu, kas man ir, lai būtu viņa vietā. viņam pieder visa plašā pasaule, fotogrāfēšana un pats galvenais brīvības sajūta, neierobežotas brīvības sajūta. ak, kā man gribas viņu satikt.! to vārdos nav iespējams aprakstīt.. bet viņš, viņš šodien ir kkur tālu prom un rada mākslu, bet es still ceru, ka drīz drīz paviesosies mājās.. gribu.!
skan: florence + the machine – breaking down.
20111127
i am the ocean, i am the sea.. there is a world inside of me.
20111122
20111121
need to focus.
"my heart stopped. It just stopped beating.
and for the first time in my life, I had that feeling.
you know, like the world is moving all around you, all beneath you, all inside you, and you’re floating. floating in midair. and the only thing keeping you from drifting away is the other person’s eyes.
they’re connected to yours by some invisible physical force, and they hold you fast while the rest of the
world swirls and twirls and falls completely away."
nosapņoja tūta at 12:48:00 priekšp. 0 comments
vārdi: mirklis
20111120
20111117
baby it’s cold outside.
ielās lēnām sāk parādīties mazās, burvīgi mirgojošās ziemassvētku gaismiņas visdažādākajās krāsiņās, kas tik vienkārši, bet skaisti paņem manu uzmanību aiz ziemīgi vēsās rokas un ved tumsas piedzīvojumā. es īsti nespēju saprast vai drīkstu uzticēties to netverami mirgojošajai būtībai, kas ieved mani melleņu tumsas elpā, vai drīkstu tās salikt savās kabatās un klusītēm satīt tavus sapņus tajās kamēr aizmiedz manā klēpī, vai drīkstu apēst to starojošo siltumu un būt tava gaisma tumsā.. vai drīkstu..
te starp bērnības atmiņām, vecvecāku rūpju pilnajiem smaidiem un baltajiem palagiem deviņu stāvu augstumā, es auklēju mazo gaismiņu jūru zem kājām. es gribu ienirt gaismā, deviņu stāvu kritienā. es gribu krist. es gribu starot. es gribu kļūt par vienu no viņām, tām, kas neprātīgi mirguļo. tām, kas liek tev apstāties ikdienas steigā un ieelpot īsi pārejošo ziemas gaismu. tām, kas atmirdz kā liesmojošs salūts tavās nogurušajās acīs līdz aizmiedz. tām, kas dzīvo pie taviem brīvības griestiem tālu prom no neprāta. tām, kas nekad neizdziest tumsas smieklos virs tavas smuko mākoņu gultas..
es esmu. es staroju. un sēžot baltajā palagu pilī es smaidot atceros, ka agrāk viss ko man dažreiz vajadzēja bija tik vienkārši skaists un tagad mazliet noputējis, tomēr joprojām vērtīgs (:
”dažreiz viss ko man vajag ir saplēsti puķainie šķīvji uz baltās marmora grīdas. dažreiz viss ko man vajag ir saskrāpēta tava dvēsele mežģīņu skrandās. dažreiz viss ko man vajag ir tumsas smiekli tavos saburzītajos svētdienas rītu matos. dažreiz viss ko man vajag ir lietus lāses un pērkona negaiss manā rīta tējas tasē.
bet viss ko man pašlaik vajag - esi vien TU,
lai es spētu šonakt aizmigt savos puķainajos palagos, kuros smejas tumsa, kas tavu svētdienas rītu dvēseli slēpj no mana pērkona negaisa, kurš plosās mežģīņotās marmora grīdas atspūlgā zem saskrāpētās baltās tējas tases.” /myself/
gaismiņas.. gaismiņas.. gaismiņas.. tās par tevi rūpējas, un es zinu, ka varu naktīs mierīgi gulēt, jā ^___^
nosapņoja tūta at 11:38:00 pēcp. 0 comments
vārdi: elpa, gaismiņas, klusums, laimpiņas, miegs, miers, tu, tumsa, ziemassvētki
20111114
ziemassvētki novembra gaismiņās.
šovakar ziemassvētki dzīvo vērmanītī, ej ķer tās mazās gaismiņas un pacel tās debesīs, kur tām īstā vieta par zvaigznēm kļūt. mani ziemassvētki šogad jau novembrī, tik bez tām pašām pirmajām sniega pārliņām, kas lēni izkūst uz mēles un aptur laiku uz pāris stundām. tikai klusums - miers nemierā un nemiers mierā (:
starp tēju un spilveniem slēpjas stāsti un smaidi. tie nejautā. tie elpo un izelpo. un turpina paslēpes spēlēt.. pirkstu labirintos maldīties.. izkust siltuma skatienā.. jā, ziemassvētkus novembrī uzdāvināt sanākt tikai tev. un es.. es lēnām pazūdu mazajās gaismiņās, kas par tevi pasakas man stāsta un tavās acīs atmirdz kā liesmojošs salūts. murrr :)
mirklis, kas izsaka tik daudz, bet reizē klusē..
skan: ed sheeran – kiss me.
nosapņoja tūta at 12:24:00 priekšp. 0 comments
vārdi: gaismiņas, mirklis, novembris, smaids, spilveni, tēja, tu, ziemassvētki
20111105
sarkano magoņu zeme acīs tavās.
***
stāvot starp sarkanām magonēm
un rasas lāsēm rīta pļavā,
es ieelpoju tavu vakardienas košo smaidu,
kas kā mazs bērns rotaļājas uz manām lūpām
līdz sārtās magoņlapas maigi sabirst pie manām kājām
ziemai iekarojot sirdi.
tas ierauj manas domas
mazo, sārto lapiņu dejā zem tavas saules,
un es…
…es mazliet jūku prātā no saules staru glāstiem,
un tava bangojošā, dzidri zilā jūras skatiena.
arvien vairāk atgādina tava smaida kontūru,
un kamēr mans neprāts tevi meklē
ikdienas steidzīgi pelēkajās sejās,
es stāvu sarkano magoņu pļavā
pilsētas centrā
un
redzu vien tevi…
…pat kad tevis nav.
ar pēdējiem spēkiem turas pie rudenīgi skaistajiem mirkļiem,
…un tad tā krīt!
krīt bezgalīgā mīlestībā
ar pirmo balto sniegpārsliņu,
kas izkūst uz manas mēles,
kur tā aizmieg ziemas vēsajās plaukstās
starp tavu un manu smaidu.
magoņsārto zemi acīs tavās.
nosapņoja tūta at 8:30:00 pēcp. 0 comments
20111103
living the 30stm dream once again.
vakar atkal tika piedzīvots mazliet laimes uz zemes virsas iekš lieliskā 30STM koncerta. jeb pareizāk laikam būtu teikt, ka pus otras stundas garumā es pabiju uz Marsa un out of reality..
unun.. BIJA mana vismīļākā dziesma Alibi^^ un akustiskajā versijā un es patiešām veselu vienu dziesmu neelpoju ar mazām prieka asarām acīs.. tas bija mirklis, skaists mirklis, one of those that just takes your breathe away.. un arī mazo balto papīrīšu lietus bija kkas spešal, mazajās detaļās ir sava burvība un šajā koncertā mazo lietu lietus mani patīkami pārsteidza atstājot vēl vienu jauku atmiņu par dzīvot prieku (:
salīdzinot ar Tallinas koncertu protams jāsaka, ka Rīgā cilvēki ir daudz pozitīvi trakāki un daudz dziedošāki līdzi dziesmām no visas sirds nekā Tallinā, bet tas laikam gluži vnk mūsu latviešu mentalitātes dēļ, vismaz es tā pieņemu.! dziesmu gan bija daudz mazāk nekā Tallinā, taču nekas, jo lielu prieku sagādāja fakts, ka viņi nospēlēja the story un šo dziesmu viņi patiešām ļoti sen nebija nevienā koncertā devuši. un jāpiebilst, ka Šenons pie bungām vakar vnk PLOSĪJĀS.! šķiet, ka Latvijas rudenīgās lapas un prieks par tām bija krāsaini uzlādējis viņu :) un mums ar Ievu ir vēl viens lieliskais krekls, kurus laikam vnk jāsāk kolekcionēt - awesome.!
kopumā jāsaka, ka nevaru pateikt, kurš koncerts bija labāks Tallinas vai Rīgas, jo patiesībā ir ļoti grūti salīdzināt, kaut arī grupa viena, koncerti, atmosfēra, cilvēki un piedzīvojumi bija pilnīgi savādāki, bet katrs ar savu burvīgo atmiņu kopsavilkumu par ko priecāties for sure ^____^
un vispār prieciņš, tāds nebeidzams dzīves prieciņš par to, ka dzīve izdodas.! par to, ka gribas no rītiem pamosties, ka gribas smaidīt, gribas būt un gribas citiem uzdāvināt prieku, tādu pavisam glīti iesaiņotu un īpašu, jo ghluži vnk ir šodiena (:
mana galva pēdējā laikā ir mazliet nekontrolējama pavisam pozitīvā ziņā un mans miers nemierā ir kkas neizprotams, bet tam visam pamatā ir racionāli skaidrojama viena lieta (kuru patiesībā nemaz nevar izskaidrot) – TU.! ..mirkļi ir viss uz ko es šobrīd koncentrējos, pārējais viss ir lieks, miu.
skan: 30STM – Alibi.
20111102
butterfly kisses in my head.
- and you know what I like the best?
..how hours after you kissed me, I can still feel it on my lips^^
murrr.
^____^
nosapņoja tūta at 1:09:00 priekšp. 0 comments
