vētras pāriet jūs ziniet. vētras norimst, aizmieg un klusē turpinot audzēt savu nežēlīgo un vareno skaistumu. kamēr mēs gaidam sniegu, kas mūs zem savas baltās segas spētu pasargāt. pirmais sniegs būs. pēdējais – nekad.
mana vētra norima tevī. miers nemierā un nemiers mierā pamodās no neeksistējošā ziemas miega un salika visas izmētātās domas glīti plauktiņos. sarunas tavā un manā tējas tasē atrada to patiesību par vakardienas trakumu. klusumu paceļot no koka grīdas, kur tas bija pagājušo nakti sasities, es nespēju to nenoskūpstīt. viņš jau nebija vainīgs pie vētras, kas plosījās manī. arī tu ne..
mēnesis neskaidra un nemierīga skaistuma ir tieši vienāds ar 22 jeb 4, kas tik jauki dzīvojas vasaras zaļumā kamēr mēs skaitam tās sakritušās zvaigznes zem kājām, vai varbūt esam debesīs un bradājam pa viņu mājām.?!
mirkļi starp ceturto un piekto stāvu pamostas ar smaidu uz manām lūpām. tik apturēt laiku tie nespēj, šķiet, ka tur tas skrien vēl divreiz ātrāk. un ātrāk. tur ir cita laika zona – mūsējā. tajā vietā pastāv tikai intervāli starp sekundēm, smiekliem un elpām. pārējas viss ir iekš slowmotion, īsti pat nespēju saprast vai pārējā pasaulē tajā brīdī eksistē, kustās un redz. dažreiz šķiet, ka nē. patīkami.
un tad tu aizej. pat kad negribas laist tevi prom. tev ir jāsaņemas manā vietā, jo es to vairs nespēju. un tu aizej. ar neredzamiem savienotiem diedziņiem no maniem saules kamolīšiem es turpinu tevi turēt aiz rokas un mana decembra realitāte rudenīgi lietaina smaržo tik ļoti pēc tevis, kad starp mums attālums smejas. un ir vieglāk. vieglāk cīnīties ar mazajiem briesmonīšiem, kas tik ļoti neprātīgi ilgojas pēc tava košā rotaļu laukuma. un es. es ilgojos pēc taviem smiekliem un pirkstu nospiedumiem uz manis. taču visvairāk es ilgojos pēc tevis paša.
..un tagad es aizmiegu ar tavu pašu pēdējo sms šonakt, bet gluži kā ar pēdējo sniegu – nekad tā īsti pēdējo. lai pamostos ar smaidu jau citā laika zonā - tevī..
20111202
sazemeņota vētra plosās decembra pienā.
20100312
she treats them like a bottle of wine.
[jā zinu, pāris dienas šeit nebija rakstīts. tik dīvainas izjūtas. bet i guess bija sevi nedaudz jāierobežo attiecībā uz blogošanos. :P]
ārā plosās stulbā kuce, ziema un puteņo. bet es nu jau esmu mājās, dzeru karstu kakao un esmu laimīga. jo kas gan cits kā iepirkšanās iepriecina meitenes sirsniņu. it īpaši ja sirsniņa tiek pie jaunām kurpēm un apakšveļas, tad damn – it’s magic combination. un man priecājoties par šīm lietām patiesībā vienalga par to haosu ko izraisījusi ziema ārā aiz loga, pat ja nācās pa to preteklību nākt mājās. *sun* gribās ātrāk pavasaripavasaripavasari, lai var beidzot vilkt kurpes. īīī, kā gribās. pilnīgi varētu kādu saskrāpēt kā gribās. *giggle* un jā vēl gaidu savus mazos nieciņus, kurus pirms 2 dienām pasūtīju no ebay. patiesībā beidzot. atkal visu atliku uz pēdējo brīdi, bet nu i guess thats just me. sō tagad gaidūūū. gribu savus smukos tunelīšus un vēl pāris sīkumus. *wīīīī*
nopirku arī dažas detaļas ieviņas rītdienas dāvanai. un jesss tomēr atradu pūkainos rōzā rokudzelžus kkur par lētāku summu. ōsōm. bet nu tas tik viens elements no šīs dāvanas. rīt pārējie sīkumi un varēšu eleganto melni samtaino kasti pārsiet ar maigi rōzā lentīti un pasniegt manai mīļajai meitenei, kurai beidzot palika 18. beidzot, varēšu viņu vilkt pa visiem bāriem. āāā, kā es gaidīju šo dienu. ^_____^
tagad došos nosūtīt vēstuli savai kursa darba vadītājai ar jaunajiem tēmas variantiem, lai beidzot ar to būtu miers. un es varētu šodien uzdrukāt ievadu. kā arī pakonsultēšos ar savu x10 referāta palīgu un tākā viena nodaļa jau ir, tad došos rakstīt nākošo. šodien jāsadara maksimāli daudz, lai rītdienu var veltīt skaistuma procedūrām pirms vakarā došos ballēties ar savu mīļo beidzot 18gadīgo meiteni. ^___^
un vispār man ļoti patīk, ka beidzot viss ir kūūūl labi. kad viss ir krāsains un negribas nekur aizbēgt. viss būtu vēl ideālāk, ja guna tomēr nekur nākošgad neaizdotos, taču es viņu saprotu un notiks tā kā būs jānotiek. un ja viņa aizbrauks es viņu gaidīšu atpakaļ un turpināšu mīlēt. (: bet jā arī tas nemaina to, ka viss ir saulaini un es ikdienā saulstarojos. jo jaukie mirkļi ir tik daudz, ka drīz jau nezināšu kur viņus visus krāt. murrr. visā visumā man lūdzu 1kg apskāvienu, 560g smaidu un 1 paciņu laimes. 1l piena arī nenāktu par ļaunu, man kā jau kaķēnam. hihihi. :P
viņš ir tik sasōdīti piemīlīgs. wuv him. *sun* :D
un tas smaids. rawr.!
nosapņoja tūta at 4:42:00 pēcp. 0 comments
vārdi: apakšveļa, dāvana, ebay, guna, iepirkšanās, ieviņa, kurpes, man ir dzīve, prieciņš, saulstarojos, skola, sniegs, ziema
20100202
smaids sniegā.
šodienas randōm piedzīvojums ar matīsu bija fail. viss sākās jau ar to, ka nokavējām plānoto vilcienu foršās rīgas satiksmes dēļ. turpinājās ar to, ka vietā ko ļoti vēlējos apskatīt un kurp devāmies bija pārņemts ar dažiem cilvēkiem, kas visu apgrūtināja. tad matīsam radās randōm ideja iet ar kājām vienu vilciena pieturu no slokas atpakaļ, tātad vaivariem. ņu ok. gājām kā lasāras pa ielas vidu un visi kkā dīvaini uz mums skatījās, mums laikam uz pieres bija uzrakstīts idiots or smth. :D anyway gājām līdz nonācām mazā strupceļā, bet tomēr kkā soļojot un nomētājot viens otru ar sniegu nedaudz nonācām līdz nemo. kur devāmies uz jūriņu. mm. paceļam daudz jo daudz neskarta sniedziņa, kurš burtiski kliedz – nāc, skrien, krīti, es esmu mīksts un pūkains, tu zini, ka to vēlies. mm. un sō gribējās. bēt nāāā. *giggle* tā aizdevāmies līdz jūriņai un tur bija tāds pasaukains miers. un klusums. nekas. šķita, ka laiks ir apstājies, zeme vairs nerotē, gravitāte neeksistē un mēs esam pasaules pašā malā. tik episki skaists mirklis. un tad click – pirmā šī gada bilde. un sezona ir oficiāli sākta. prieks sirsniņā un smaids. (: tad devāmies pastaigā pat nezinot kur abi esam iebriduši, burtiski iebriduši. es nepārspīlējot varu teikt, ka līdz acīm sniegā. ik pa brīdim tika radīta kāda bilde, ik pa brīdim smējāmies, ik pa brīdim gandrīz nokritām, ik pa brīdim skrējām, utt. patiešām fun brist pa sniegu gar jūru, kurš ir līdz ceļiem un uz augšu, kad zābaki pilni ar sniegu, bikses sasalušas, bet saulīte spīd un ir jauki. un tu tik brien brien brien. un tad paskrien un gandrīz ievelies ar seju sniegā, bet galvenais, ka fun. unun visā kopumā fail parvēršas par piedzīvojumu, jo tā jauki, jūra vienmēr visu ļoti ļoti maina. un parādās nebeidzam bērna prieks. un vēl taču jāizbauda šie sniegotie prieciņi, jo kad gan vēl mums šāda ziemas būs, to nevar zināt. un nav taču nekas slikts justies kā eskimosiņam prienot pa sniegu, kurš ir līdz pustevīm unun pasmaidīt par to. faking kūl viss beigās izvērtās un aizsoļojām līdz vaivariem un devāmies apmierināti mājiņās. ^_____^ jauki ziemoti baltsniegota diena. un iekšējs miers, kas veido patīkamu nogurumu pēc šādas dienas. šķiet drīz došos sapņot sniegotus sapnīšus un būt laimīga..
šeit jums galerija no sniegoti jaukākajām bildītēm, kas sanāca:
[bildes lūdzu nezagt savos datoriņos un nekur tālāk zem sava vārda neizplatīt.! ja ļoti kādu vēlaties varat uzprasīt arī civilizētā veidā. paldies.]
un vispār pēdējās naktīs mani moka murgi. viņi ir tāda ļoti ļoti nepatīkami un es patiešām nespēju normāli izgulēties. man nepatīk, ka viņi ir tik nežēlīgi, nejau drausmīguma ziņā, bet gan tāpēc, ka viņos ir cilvēki, kas man ir ļoti tuvi un svarīgi un tas salikums man ļoti nepatīk. vairākas reizes jau esmu pielekusi gultā un kliegusi, vnk vļeh. ņu nav forši. tādas sāpīgi pretīgas lietas viņos unun pats neforšākais ir tas, ka viņi šķiet tik ļoti reāli. es jūtu vismazākais laikapstākļu izmaiņas uz savas ādas, jūtu pieskārienus, jūtu elpu, vnk šīzo. grrr, es ceru, ka pēc šodienas sniegotā skaistuma viņi vairs nebūs.. bet ja nu tomēr, tad nezinu es vairs gulēt nekad neiešu. nu nav forši šitā mocīties. vnk NAV.!
skan: klusums, miers un laimes sajūta. kā arī nedaudz sirdspukstu, taustiņu un sniegpārsliņu elpas.
nosapņoja tūta at 11:33:00 pēcp. 0 comments
vārdi: bildes, brist līdz ceļiem, fotogrāfēšana, grrr, jūra, matīss, murgi, naktis, piedzīvojums, prieciņš, sloka, sniegs, vaivari
manas kailās pēdas sniegā dejot sāk.
ārā snieg. snieg neremdināmi daudz mazu, trauslu sniegpārsliņu. šķiet, ka šodiena ir tāda nereāla un pavisam pavisam balta. tā it kā kāds ļautu mums sākt visu no jauna, sniedzot baltu un jaunu sākumu. paveroties ārā pa savas zemeņu istabas logu tā vien gribas ieskrieties un lidot. lidot un iekrist maigi baltajās dūnu spalvās, kas sakritušas uz šīs zemītes. viss šķiet tik maigs, pūkains un trausls. gribas būt ārā un griezties virpuļu rituļos tumsas aizsegā elpojot sniegpārsliņu gaisu. gribas sajust kā tās kutina mani un glāsta ar savu vēsimaigo pieskārienu dejojot ap mani savu ziemīgo prieka deju. gribas iekrist mīkstajā sniedziņā un zīmēt sniega enģeļus un just kā sniegpārsliņas mani apmīļo. viss šķiet tik ļoti nereāli, ir sasnidzis tik ļotiļotiļoti daudz un liekas, ka drīz visa pasaule būs tāda nošķirta pati no sevis. būsim tādi mazi eskimosiņi, kas berzēs deguntiņus kopā, jo tā taču eskimosiņi bučojas. mīļi. tiktiktik ļoti man patīk šis pūkaini baltais laiciņš, ka es nespēju vien beigt priecāties. ak, šie mazā bērna prieciņi par niekiem. un sniegpārsliņas turpina birt no debesīm, tā it kā zeme tās pieliktu kā magnēts. ^____^
rīt randōmlī uzvēlu sniegotu ideju par piedzīvojumu ar fotogrāfēšanu un matīsu, kurš speciāli pārcēla braukšanu uz mājiņām par vienu dienu. aizvedīšu viņu uz sniega karaļvalsti un pabūsim tādā citā pasaulē mazliet. es patiešām ceru, ka tur ir TIK skaisti kā man liekas kā tur pašlaik varētu būt. gribas tādas maigi sniegoti skaistas un svaigas bildes. un ar to arī iesākt 2010.gada fotogrāfēšanas sezonu. es neteikšu šonakt uz kurieni mēs dosimies, tas lai paliek noslēpums. mazais sniegotais brīnumiņš. bet es ceru, ka piedzīvojums izdosies un mums būs sniegotie enģeļu prieciņi ar daudz smaidiem, sniegu un negaidītiem pavērsieniem. tik cerams nepārvērtīsimies šādā laiciņā par diviem sniegavīriem ar oranžiem burkāniem degunu vietā. *giggle*
un vēl šonakt es nosapņoju kādu sapni. mm. viņš šķita tik reāls. ir tādi patiešām reālie sapņi, kad pamosties no rīta un spēj visu atcerēties viss mazākajās detaļās un esi to izjutis līdz matu galiņiem. tas bija skaisti skumjš sapnis. un es sapratu cik gan maz laika patiesībā mums ir, lai parādītu cilvēkiem, ko viņi mums nozīmē. nu labi patiesībā to es jau sapratu pirms 3 gadiem, taču šis sapnis man atkal lika atcerēties tās sīkās detaļas, kas bija izbirušas no domām. un sapņa būtībā es varu teikt tikai vienu, ka es jau negribu būt visa tava dzīve.. man pietiktu, ja es būtu tās mīļākā daļa. man nevajag būt pasaules centram, ap kuru tu rotē.. man vnk jāzin, ka es tev kko nozīmēju. es pat nespēju izskaidrot kādēļ man tik ļoti svarīgi ir tavās acīs izskatīties perfekti un droši. man ir tik ļoti nozīmīgi būt kkam vairāk tavā pasaulītē, bet tajā pašā brīdī vien mazai vēja plūsmiņai, kas ir pavisam nemanāma, bet tik nozīmīga, lai tu spētu elpot. un man nedaudz sāp, ka es nespēju saprast tavas domāšanas okeānu un šķiet, ka tajā lēni slīkstu. bet es samierinos ar to visu, ja vien man ļauts ar tevi pavadīt vien pāris minūtes šad un tad. šīs retās minūtes, kad es jūtos brīva, laimīga un es pati. un es tupināšu tiekties uz priekšu līdz nekļūšu par mīļāko daļu no tavas dzīves (pat zinot cik nereāli tas ir), gluži kā maza sniegpārsliņa es nepārstāšu lidotpa plašo pasauli starp miljardiem cilvēku, līdz neizkusīšu tieši uz tava smaida. ^_____^
Starp vakardienas sniegu
Un šo dienu
Es redzu ziemu,
Kas padara aukstu
Ik vienu dienu,
Bet labi ir,
Jo nevar būt slikti,
Kad ārā viss balts
Un kāds ir atstājis
Savas pēdas sniegā,
Lai pateiktu man,
Ka tuvojās laiks,
Doties pie tevis.
skan: tori amos – snow angel, jason mraz – a beautiful mess, green river ordinance – on your own, adele – first love, pat monahan – always midnight, utt.
nosapņoja tūta at 2:57:00 priekšp. 0 comments
vārdi: cilvēks, dzeja, dzīve, fotogrāfēšana, matīss, mērķis, piederēt, piedzīvojums, prieciņš, rītdiena, sapnis, sniegpārsliņas, sniegs, ziema
20100130
saplēstās drēbēs kaili sirdpuksti ved.
sēžu savās sarkanajās zemeņu sienās un dzeru vaniļas pienu, un spēju iztēloties vien to vai dzīve var vispār būt skaistāka pati par sevi. vai aiz skaistuma ir, kas vēl daiļāks. un lēni mani sāk ieskaut tāda kā bezgalības sajūta, tā it kā es spētu pastiepjot rokas debesīs samīļot mākoņus. tos mazos nerātnos mākoņus, kas šodien spēlē neremdināmas spilvenu kaujas un izbārstījuši baltās pūkas visapkārt..
gremdējoties atmiņu skatos par vakardienu, tas viss sākās ar randōm ideju izklaidēt laimiņu, kamēr māris dodas izklaidēties ar savā kucītēm. pavadīt kaķu vakaru divatā viņu jaunajās 4 sienās ar alu un filmu vakaru. bet protams randōm idejas vienmēr kļūst vēl randōmākas un viss iesāktais aizvirpuļoja pie tā, ka 4as happy personas (tai skaitā arī māri, kurš savus plānus atcēla, jo šī randōm ideja viņam patika labāk) devās uz vaivariem uzražot kārtējo jauko filmuvakaru, jo kurš gan vēl nezin, ka mēs viņus dievinam tā mazliet ļoti daudz. sapirkāmies daudz junk food kā vienmēr un vispār šodien secināju, ka mēs esam atkarīgi no junk food, junk drink un vispār mums ir viena liela junk life. anyway atgriežoties pie vakarvakara.. mēs ievācāmies mājas 3ajā stāvā, kur pasaule šķiet tā mazliet nodalīta no visiem citiem, varbūt tāpēc, ka tas ir nepabeigti izremontētais stāvs, varbūt tāpēc, ka visaugstāk, varbūt, ka paskatoties pa lielajām stiklotajām durvīm ārā tu redzi vien koku galotnes, kas apsnigušas ar baltajām spilvenu pūkām. mūsu filmuvakars iesākās ar tādu pašlaik aktuālu filmu kā – the men who stare at goats (patiešām lol filma, kur galvenā jēga pēc mūsu domām bija vien tik daudz kā kazas, džedaji un lsd, bet iesaku noskatīties, jo aktieri ļoti labi un izsmieties arī var), turpinājām vakaru ar tādu dziļāku filmu kā - the imaginarium of doctor parnassus (šo jau skatījos otro reizi un pat šoreiz tā līdz galam to filmas jēgu neizpratu vien to, ka nevajag spēlēties ar velnu, bet nu jā arī ļoti laba filma ar izcilu holivudas aktieru izlasi), tad sekoja arī protams multene, lai atbrīvotu prātus pēc iepriekšējās reibinošās filmas un skatījāmies mēs - ice age 3 dawn of the dinosaurs (protams, ka redzēta, taču multenes var skatīties vienmēr un turklāt smieties var līdz asarām) un vakaru jeb pareizāk sakot rītu nobeidzām ar filmu - journey to the centre of earth (padīvaina filma un protams šeit mēs smējāmies par to nereālo sajūtu un par to cik sen jau tiem filmas varoņiem bija jābūt mirušiem, bet nu whatever). ap 6iem no rīta arī mūsu filmuvakars nobeidzās, jo mums uznāca sniegotais miedziņš. pavidu visam mēs dzērām alu, uzņēmām pie sevis vēl 5to cilvēku, ēdām junk food, smējāmies, pakāvāmies, pīpējām ūdenspīpi un murrrājām. vispār tā jauki pavadīt 4iem laiku mājas 3ajā stāvā, vienā gultā ar vienu segu, esot vnk iekšējā mierā un tādā mazā prieciņā par neko nedarīšanu un vnk labu laika pavadīšanu. pēc filmuvakara devāmies gulēt kur nu kurais. mēs ar robi palikām turpat vien 3ajā stāvā, kur pasaule šķiet savādāka. un akmansdievs vai tad ar to cilvēku blakus kādreiz ir iespējams aizmigt. pateikšu jums priekšā – NĀ.! :D tu centies, pīksti, šņāc, kod, skrāpē, dari jeb ko savā izmisumā, bet tev vienalga neliek mieru, kamēr tu neesi nomocīts 2 stundu garumā, pārkutināts, sakosts, saskrāpēts, samīcīts, saburzīts, sagrūstīts un izgrūstīts, savelts, utt. (es varētu turpināt tā vēl ilgi). bet nu jā viss bija tik tāpēc, ka bija izaicināts karš – kaķis pret suni. grrr. protams, ka suns jau savā neīpaši gudrajā prātiņā visu laiku skandēja i won, i won. HA.! kā tad, kaķi neviens nevar uzvarēt, man atlika vien tā kārtīgāk izlaist savus nadziņus pret suņa vēnām un pāris reizes sakost (šoreiz gan tā pamatīgi, vienu brīdi pat likās, ka netīšām būs sanācis līdz asinīm, bet nu tomēr nē), kad suns smilkstot atzina savu sakāvi. murrrr. don’t mess with the cat. i mean lion. never. ^_______^ protams, šī brutāli mīļā kaušanās turpinājās visas 2 stundas un kā vienmēr bija faking jauka. nu grrr, lai ko man darītu, lai kādas sāpes nodarītu, es vnk nespēju. nespēju nemīlēt šo spēli. tā ir kā narkotikas, miegs, laime un saldumi sajaukti varavīksnes kokteilī ar mazliet piparmētru garšu. un visdzeloņdrātainākjaukākie mirkļi ir tie, kad mēs esam milimetru attālumā, pat milimetra simtdaļu dejā viens no otra, bet jū know, ka neko nevari izdarīt. jū just can’t, jo tā ir spēle. lai gan grrr, cik ļoti gan gribas pa reizei tomēr ielekt elles teātrī un nezināt, ko no tā sagaidīt, riskēt un redzēt, bet es zinu, ka nedrīkstu, not in this game. jo šis ir kā spēlēties smilškastē pilnā ar stikla lauskām, ja riskēsi un kaut uz mirkli nebūsi uzmanīgs un pārdomājis savu rīcību, tu sagriezīsies. tāpēc šai spēlei ir jāpaliek tādai kāda tā ir. starp kaķi un suni, starp diviem cilvēkiem, kuri viens otru nekad nespēs atšifrēt līdz galam, tiem vienmēr piederēs viņu maģiski brutālās naktis, kur tie atrada tumsas ieskauto laimi, nestandarta laimi nestandarta cilvēkiem. un es palieku uzticīgi no tevis šonakt atkarīga. ^_____^ mana šī brutāli saldā nakts beidzās ar 4ām koduma pēdām un 5 parastiem zilumiem. paldies tev, khhh.! :P mans sestdienas rīts iesākās ar sniega vērošanu no 3ā stāva, kā tas lēni un graciozi lido un krīt, kā tas iegriežas virpulī un parauj sniegpārsliņu pie sniegpārsliņas nāvējošā griezienā. pēcpusdienā ar laimiņu un māri devāmies uz rīgu ar vilcienu. gājām kā mazi pingvīniņi pa sniegoto meža celiņu un tik skaisti sniegpārsliņas bija nolaidušās uz laimiņas skropstām, tik bezgalīgi skaists skats tas bija^^, kinda sniegamaskara – jaunā skropstu tuša, jo tu esi tā vērta lol. *giggle* braucām līdz torņkalnam, kur mūsu ceļi šķīrās un es devos ar kājiņām uz mājiņām. nepagāja ne 30min pa šo balti dievišķo pūkaino lietu ejot un apdomājot mazliet dzīvi un vispār pagremdējoties atmiņu skatos, es biju mājās. mans randōm kaķēna piedzīvojums bija beidzies. kā vienmēr ar laimīgām beigām, smaidu un skaistām atmiņām. ^_____^
vēl mani mazliet sašokēja šis:
****: Es jau tev kādas pāris nedēļas gribu pateikt labus vārdus, tik visu laiku aizmirstas :D
****: 1. Foršs blogs
****: 2. Tu esi foršāka nekā tavs blogs
****: 3. Sūds par blogu, tu esi forša! :D
liels, liels paldies kastēēē. ^^ tu pat nespēj iedomāties kā šādi vārdi spēj uzlabot manu dienu. jeb šajā gadījumā vakaru. viņš jau tā bija ļoti jauks, bet nu ir tiktiktik mm, kā mellenes pienā siltā vasaras vakarā sēžot rasā. (:
skan: priscilla ahn – dream, augustana – boston.
20100108
es sniegpārsliņu valsi uzburšu debesīs.
mm. un turpina snigt. ārā tik sniegsniegsniegsnieg un snieg. āā jā vai es teicu jau, ka ārā snieg. nu jā – snieg. ir jau jauki, ka šogad bija sniedziņš uz ziemassvētkiem un jauno gadu, bet viss. pietiek taču. ar 2o1o. iestāšanos viņam vajadzēja beigt snigt pēc manas filozofijas un sākt kust un iestāties pavasarim, jo jā paldies par ziemu bija jauki, bet es gribu, lai tagad tomēr tuvojas vasara. un jā līdz vasarai vēl 20.nedēļas, happytime. ^^
šodien padarīju arī daudz mājas darbiņu, kuri nebija plānoti manā dienas kārtībā, taču nezinu dažreiz uznāk vēlme darītdarītdarīt lietas. nu jā, un šodien bija viena no tām dienām. bet var jau būt, ka tas atkal bija tikai iemesls, lai tā kārtīgi nemācītos socioloģiju. oh well.
prieciņš par to, ka vakardienas komunikācijas eksāmenā 9. *sun* lai gan nu jā tas bija vieglākais no visiem sesijas brīnumiem. rīt būs level up. gribās patiesībā tomēr mācīties, kaut vai tik tā iemesla dēļ, ka pēc sesijas būs daudzdaudzdaudz brīvu dienu. un brīvdienas patiešām ļoti gribas. gribas aizbraukt kkur prom – ir jau nelieli plāni par došanos uz mazirbi, gribas arī taisīt sen netaisītu lietu kā filmu vakaru, un darīt citas jaukas muļķības, mm. ^____^
rīt vakarā ar bijušajiem dosimies uz depo, kur būs dzelzs vilks. najs. sadzersimies alu un čilosim pie dziesmiņām, kas runājas ar dvēseli. un vispār depo sen nav būts. strange, agrāk tā bija viena no favorite vietām. bet nu i guess lietas mainās.
vēl šodien arī tā padomāju, ka akdievs kā man apnikuši cilvēki. nu ne jau mani zaķīši, mincīši, saulītes un mīļumiņi. bet cilvēki, kuri patiesībā nav īpaši gudri, taču iedomājas, ka ir superōsōm vai vismaz nav loģiski. jo esmu sapratusi vienu, ka ar tiem cilvēkiem ar kuriem, kas noiet greizi var visu salabot vien ar dažiem vārdiem, samīļojienu un smaidu. un viss ir atkal kā agrāk,neviens neko nepārmet, nebāž acīs, viss notiekās atklāti, mierīgi un ar mīlestību. taču ir cilvēki ar kuriem tev šķiet, ka izrunājies pusgadsimtu un varbūt uz dienu vai divām viss ir okey, taču tad viss atkal sākas no jauna un par kkādiem sīkumiem. viss notiek tā ļauni, vēsi un periodiski. un jā pietiks vienreiz sev melot, var taču dot cilvēkam otro iespēju, taču ja tā jau ir 5 vai 6, tad viss, jāpaskatās patiesībai acīs un vien jāpieņem tas, ko zini jau sen – šis cilvēks nemainīsies un vnk nav tevis vērts. pietiks vienreiz dēļ šādiem cilvēkiem bojāt savus nervus, pietiks. ar šo arī tas beidzas. neiet jau runa par to, ka netiks šiem cilvēkiem veltīts pat čau vai atā, taču jaukās lietas viņi vairs nedabūs kā arī ko vairāk par parastiem paplašinātiem, bet ne saliktiem teikumiem. jāsāk taču viņi nedaudz paaudzināt. (:
vakar atkal savilkos miljons jaunas dziesmas. mana dziesmu atkarība vēl joprojām ir milzīga un es ceru, ka tāda arī paliks. un kkā ļoti iepatikās viena ballīšu dziesma nomy – cocaine. mm. ^____^
Your life, a game
turn it up, turn it up with cocaine
And everytime that you live is a time when you feel
and the only time you healskan: nomy – cocaine, nomy - fuck you all good night, nomy – we fall, james morrison - the pieces don’t fit anymore, james morrison - the letter, john mayer – daughters, sheryl crow - if it makes you happy, utt.
nosapņoja tūta at 12:08:00 priekšp. 0 comments
vārdi: brīvdienas, cilvēki, depo, dzelzs vilks, dziesmiņas, sesija, sniegs, vasara
20091230
randōm vakardiena.
mmm. kā es gribētu ārā TĀDU sniedziņu. ^___^
vakardiena sākās ar bibliotēku. jo man patīk brīvdienās būt bibliotēkā un pilnīgi neko nedarīt, tik vien kā tur būt. man patīk kā smaržo grāmatas. sēdēt un vnk būt blakus. nedarot pilnīgi neko saprātīgu, tikai ķert jaukus mirkļus. patīk būt ar maigi zōzā portatīvo, tik funny. *giggle* patīk runāties par vasaras plāniem ar labu draugu un par londonu augustā. kad būsim wild un taisīsim miljons bildes un mēģināsim sasmīdināt to čali, kas stāv pie pils tajā huge pūkainajā cepurē, un iesim nozagsim tās wild vāveres, kas dzīvo londonas parkos un vedīsim uz LV, jo mums jau nav tādas, kas runātu in english :D doh. unun dzīvosimies tā super ōsōm un apgāzīsim londonu *sun* mhh, gribu AUGUSTŪŪŪ.!
tad randōm pēc bibliotēkas nonācu arēnā pie gunas un pēkšņi tur randōm strādāju un dalīju karodziņus. wūūhūū. unun jā tas nav darbs, tā ir izklaide būt visu laiku starp daudz hot un sexy guys. ^^ unun forši būt blakus dinamo komandai kad viņi spēlē futbolu iesildoties. tā mazliet funny. un vispār jā būt tur kur parasti mirstīgie netiek. un viss tikai dēļ maģiskās aproces. hihi. un gunas protams. :*
pēc tam pabijām pienā, kur ir tīk foršs interjērs. vnk mmm. un tās vecās retro stāvlustras ir tik sexuālas. ej nost. ^^ unun zemeņu daikirī. ahh nu kas var būt garšīgās par zemeņu daikirī. vnk ņamma. viņu var dzert kā jogurtu un gribas vēl un vēl. grrr. viss jāiemācās un visu laiku taisīšu mājās sev. ha. *sun*
pēc tam paliku pa nakti pie gunas. paskatījāmies nedaudz gossip girl un atslēdzāmies. mm. jo bija gara diena, bet ļoti ļoti forša. (:
un vispār man prieciņš par to, ka tik ļoti maz vajag lai iepriecinātu cilvēkus vismaz man mīļus cilvēkus. divi no viņiem saņēma īpašas vēstules no manis ziemassvētkos kā dāvanu un patiešām patīk, ka tas radīja viņiem jaukas emocijas un lika pasmaidīt. tas tā ļoti liek man pašai būt laimīgai, ka ar tik vnk un neko nemaksājošu lietu un gluži parastu patiesību un iekšējām emocijām tu kādam vari uzdāvināt laimi. ^___^ vēl daži tik šādas vēstules saņems, bet anyway atkal pārliecinos par to, ka manuprāt, šī ir visideālākā dāvana jebkuram cilvēkam un nemaksā neko, kas man šķiet superideāli. mīlu rakstīt vēstules un mīlu padarīt cilvēkus laimīgus ar vnk lietām. *sun*
un ārā atkal ir sasnidzis smuks sniedziņš nevis tie faking dubļi un izkusušais sāls maisījums. grrr. unun šodien ir pirmspēdējā diena šogad. mhh tāds neliels sentimets. un rīt mazirbe. ^____^
skan: marianas trench - all to myself, lifehouse - you're all i want, joss stone – l.o.v.e, lykke li – possibility, the killers - a white demon love song, utt.
nosapņoja tūta at 8:32:00 pēcp. 0 comments
vārdi: arēna, augusts, bibliotēka, dinamo, guna, laime, londona, piens, sniegs, vakardiena, vēstules, zemeņu daikirī
20091214
with me being a psycho cause it tickles.
tik fōrši ir negulēt. kačis ticis pie sava referāta, mēs palikuši psyho, daži tomēr krituši miega kaujā, citi plivinās apkārt, lai tikai negulētu. citi raksta šeit, lai sevi kkā nodarbinātu..
šodiena visā kopumā bija awesome. sen tik jauka diena nebija bijusi. pat ar visu to, ka pus dienu pavadījām bibliotēkā, kur svētdienās pat ir tā ļoti ļoti jauki. un mēs tā mīlīgi mācījāmies un izklaidējāmies ar funny grāmatu sexual politics, kuru citēšu nākamajā bloga ierakstā. kā arī izveidojām jaunas metodas datu analizēšanai, kur crazy cipariņi un burtiņi un matemātika un jā, ja es šonakt būtu gulējusi man tas viss murgos būtu rādījies. :D
anyway pēc padarītā darbiņa aizdevāmies tā jauki pasēdēt victory pub un iedzer alu. mm. that was so nice. jauki pasēdējām tur nedaudz, parunājāmies, pasmējāmies un bijām vnk forši zaķīši. ^^
pēc tam radās crazy ideja nu kāpēc gan vakarā neaiziet uz andrejsalas molu. mmm. tā nu devāmies trijatā pārgājienā. tur bija tāds miers, un tik smuki, un klusums un ideāli. gibētos tur tā stāvēt un stāvēt un nedomāt par visu trako un straujo dzīvi, kas paskrien garām. nopikojāmies un jaukiiiii. sniegs vispār šodienu padarīja tādu maģisku un īpaši jauku. ^___^
vakarā mājās uznāca sad par cilvēkiem un lietām, kas notiek. bet nu tas arī tā kā būtu nokārtots, un šķiet, ka tomēr viss būs super labi. un kārtējais cilvēks nebūs tas kurš pagirežas un pazūd. negribās. negribās arī atsisties pret sienu visu laiku. gribas lai ir jauki kā agrāk. tā saulaini. mīļi. (:
UN ĀRĀ ATKAL SNIEG TIK ĻOTI ĻOTI DAUDZ UN SMUKI. ^_____^
These are the scars
Deep in your heart
This is the place you were born
This is the hole
Where most of your soul
Comes ripping out
From the places you’ve been torn
And it is always yours
But I am always yours
Every breath is a second chance
[mm. tik laba dziesma. visu laiku skan un skan.]
un šis bija tik ļoti ļoti mīļi. nu tik tik tik.. pat nezinu kā, lai apraksta. nū vnk tā super ļoti jauki, kko tādu saņemt no rīta. murrr. ^____^
skan: switchfoot – always, 30 seconds to mars – 100 suns.
nosapņoja tūta at 6:58:00 priekšp. 0 comments
vārdi: alus, andrejsalas mols, bibliotēka, dziesma, kačis, mīļi cilvēki, no sleep, prieks, sniegs, svētdiena, victory pub
20091213
snowflakes in my heart.
SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG.
akdievs cik skaisti pamosties un paskatīties ārā pa logu un redzēt visu baltu un nosnigušu. un vēl labāk pēc sapņā kurā sniga. mm. vēl viena laimīte manā kastītē un ziniet, laikam es beidzot esmu patiešām laimīga. nu tā, ka pat sliktās lietas to vairs nevar ietekmēt. un man tas tik ļoti patīk. šie ir pirmie atkal dievīgie ziemassvētki un decembris pēc divu gadu perioda, kad es tos konkrēti nevarēju ciest. murrr. un čau, alekss. es zinu, ka tu tagad ļoti priecājies par mani. ^____^
skan: 30 seconds to mars – 100 suns.
nosapņoja tūta at 11:15:00 priekšp. 3 comments
20091211
i said, darling, it's late, is everything ok.?!
liekas, ka brūk. sabrūk zeme zem kājām un es krītu, debesis brūk un mazi mākoņu gabaliņi krīt man uz galvas, domas brūk un pārvēšas jautājumos, sabrūk mans smaids un paliek vien krāsas, sabrūk arī mani sapņi un es pamostos realitātē. šķiet, ka viss brūk. es paceļu tējas krūzi un tā sabrūk manās rokās miljons lauskās, paceļu baltu labu un tā sabrūk pārvēršoties pelnos, es pieskaros tavai rokai un sabrūk tava sirds. viss man apkārt brūk un jūk. nekas vairs nešķiet izturīgs, jo tik brūk un brūk, gabaliņi krīt un plīst, lauskas triecas un atduras, un galu galā viss ir izpostīts. jā, brūk. un brūku arī es, pavisam lēni. un tu vari mani izpostīt.
rīt būsim smuki un jauki. rīt būs ziemas balle. smaidīsim un starosim un būsim tādi jauni, traki un laimīgi. un protams skaisti. jā rīt mēs būsim. kopā. un veidosim vienu no atmiņu bildēm, ko atcerēties pēc gadiem 10 un silti pasmaidīt. rītvakaru ideālu padarīs vien tas, ja sāks snigt balts un trausls sniegs. tāds ar lielām un biezām sniegpārsliņām. tāds, ka gribas stāvēt ārā un sajust kā tas nolaižas lēni tev uz pleca un liek iesmieties. jā, tā mēs darīsim, ja rīt vakarā sāks snigt. stāvēsim ārā savās burvīgajās kleitās un uzvalkos un būsim laimīgi. un kopā. ^____^
chances are when said and done
who'll be the lucky ones
who make it all the way?
though you say i could be your answer
nothing lasts forever
no matter how it feels today
chances are we´ll find a new equation
chances roll away from me
chances are all they hope to be
chances are we´ll find two destinations
chances roll away from me
still chances are more than expectations
the possibilities
over me
eight to five, two to one
lay your money on the sun
until you crash what have you done?
is there a better bet than love?
what you are is what you breathe
you gotta cry before you sing
chances chances
chances lost are hopes torn up pages
maybe this time
chances are we´ll be the combination
chances come and carry me
chances are waiting to be taken
and i can see
chances are the fascination
chances won't escape from me
chances are only what we make them
and all i need.
[boldā iezīmēts tas šīs dziesmas vārdos, kas man šķiet svarīgs. tas, kas iekrīt manā atmiņu kastītē. bet jums jau tas nav obligāti jāņem vērā. tās tik manas taureņu domas un sajūtas.]
skan: five for fighting – chances, honest iago – pembroken, honest iago – chaconne, barcelona – stars.
edit: un mans šodienas horoskops apgalvo, ka drosmīgajiem pieder pasaule.! un es pilnīgi piekrītu. un vēl viņš stāsta, ka šī būs dažādu aizsākumu diena. hmm, šis man pat patiktu. [dienas krāsa – sarkana (najs, arī šo viņam izdevās uzminēt)].
nosapņoja tūta at 3:24:00 priekšp. 3 comments
vārdi: balle, brūk, dziesma, horoskops, rītvakars, sarkans, smuki, sniegs
20091106
a snowflake is winter's butterfly.
murrr. šī nedēļa vnk pazuda. dienas sajaukušās kopā un pārvērtušās vienā garā, garā dienā. ņu vismaz tā liekas, ja neesi gulējis vairāk kā 48h. viss trakums sākās nakti pirms pirmā nopietnā kontroldarba KM. bet tas bija tā vērts, jo daudz, kas tika uzrakstīts un varbūt ir pat cerība tikt pie labākas atzīmes nekā 4. :P
nākošās nakts trakums turpinājās dēļ Auera un pareizāk tāpēc, ka vienmēr viss tiek darīts pēdējā brīdī un protams nevaram aizmirst arī par to faktu, ka visi jau nevar strādāt, parasti ir daži, kas cenšas un pārējiem vienalga. bēt nu arī to mēs pārdzīvojām labi, bēt vienalga esmu ļoti dusmīga. mh.! paldies vismaz tiem mīlulīšiem, kas man tajā naktī daudz palīdzēja un kavēja man laiciņu, lai man nenāktu miedziņš un varētu visu pabeigt. ^____^
pēc šī vnk iestājās miers un doma galva: ALUS.!
vakar no rīta pirms došanās uz augstskolu, kad biju nogulējusi socioloģiju sadzēros enerdžīdrinkus. ārā bija uzsnidzis sniedziņš un ejot uz augstskolu no trolejbusa, bukovskis mani vēlējās izvārtīt sniegā un kamēr viņš klāstīja man savu plānu, tikmēr rihards ejot no aizmugures mani iepikoja – just great. :D auera lekcijā bukovskis bija vnk wild, šķiet, ka viņš bija brokastīs ēdis lsd tabletītes vai arī sapīpējies zāli. nezinu īsti, ko bēt mja WILD.! visu laiku sita man pa kājām, miljons reizes sakoda manu roku (kad neizturēju iekodu viņam galvā. hihi.), spēlējām spēlītes, bakstīja & kutināja mani un jā vnk wtf. es arī gribēju salietoties to ko viņš bija salietojies. :D gribas tādu prieciņu. (:
pēc auera lekcijas bastojām otro socioloģiju un devāmies laivas meklējumos uz molu. pa ceļam tiku iepikota, again. madara smuki slīdēja un gaidīja tramvaju - sliežu vidū. un uz mirkli pasaudējām nilu. kkā nezināmi mistiskā veidā tomēr nonācām līdz molam. tur meklējām laivu, kur sākumā tika atrasta bērnu izklaides laiviņa, kur tapa dažas bildes ar 3 vīriem. bēt tā kā tas bija nožēlojami, tad nācās meklēt īstu laivu ko protams ar ilgiem pūliņiem neatradām. no šit. :D
tad devāmies mājiņās. protams man vēl bija jāaizdodas uz rdmv atdot fotoaparātu, kur man nācās nosēdēt pus otru stundu gaidot kamēr beigsies matemātikas kontroldarbs. bēt prieciņš satikt sanci. i miss her. a lot. :*
mājas un tad.. ..tad, kas to, lai zin, kas notika. *giggle*
un vispār vai tas, kas notiek patiešām notiek, vai mēs tikai tik ļoti vēlamies,lai tas notiktu, ka mums šķiet, ka tas patiešām notiek, bet patiesībā tas nenotiek. :P padomājiet par to.! :D
anyhow, naktī tiiiiiik smuki sniga. un sniedziņš tik skaisti skanēja zem klusiem soļiem nakts tumsā. kad vientuļi cilvēku ķermeņi pārvietojas ar soli un diviem, un vēl vienu. tie netriecas viens pret otru, neradot siltumu tie vnk klusē un turpina iet viens otram blakus. tie iet un ieklausās sniega vārdos, tā čukstos un smieklos. un tie smejas tam līdz. un tā visu nakti pa apli, pa apli vien..
skan: sara bareilles & ingrid michaelson – winter song.
nosapņoja tūta at 4:52:00 pēcp. 0 comments
vārdi: 3 vīri un laiva, alus, auers, kkas, km, mācīšanās, mols, negulētas naktis, polbak, rdmv, sancis, sniegs, trakums
20091018
the footfalls of a cat.
..let’s turn the wheel of memory back and see what happened..
4dien bija alus vakars frančos, kur kamēr mēs ar madaru gaidījām gunas ierašanos, paspējām iekļūt kopbildē ar kkādu čali, kurš teica, ka vēlāk izmantošot šo foto lai mūs šantažētu. oh well, whatever, dīvains viņš bija un sadzēries. ar gunas ierašanos aizsākās meiteņu noslēpumu bārstīšana un visādas citādas sarunas, matīsa tracināšana ar to, lai atrod kāda kursa biedra numuru (piedod par to) un alus alus alus. tika pastāstīti visādi noslēpumi un jā fascinēja visu laiku, ka čalis pie blakus galdiņa non stop klausījās, pat tad kad vismaz kādas 4 reizes pateicām lai viņš izbeidz. vnk wtf. tad mums uz īsu mirklīti pievienojās gunas draugi – divi bija apprecējušies un vnk tiiiik mīlīgi, un ar vienu citu gunas draudzeni es dzēru kko degošu. tad kkā nonācām victory pub, kur more alus un vēlāk atnāca anna un jūlija. tā kā guna visu iepriekšējo nakti nebija gulējusi un man no rīta bija randiņš ar bijušo klasesbiedreni, tad mēs nakts vidū aizdevāmies mājās atstājot pārējos ballējoties.
5diena protams bija in slow motion, tipiski man. anyway, ar klasesbiedreni aizdevāmies uz RAĢ. tiiik savāda sajūta bija iet pa vecajiem gaiteņiem, kur tev virsū skrien mazi traki bērni un kāpt pa kāpnēm, kur vēl pavisam nesen mēs visi kopā gājām glītās kleitās un uzvalkos, lai pamestu šo ēku. nosēdējām 40min fizikas stundā. fizikā kā jau vienmēr īpaši nekas nav mainījis, heidža vēl joprojām spīdzina bērnus, izstāstīja viņš arī jauno sistēmu ko viņš pielieto un mja man prieks ka skolu pabeidzu pagājušo gadu jo šis ir vnk stingrā cietuma režīms mums tad vēl bija tīrais nieks un varējām vēl easy izbraukt cauri. bēt nu man pat palika skumji un sagribējās atkal mācīties skolā, jo lai kā arī nebūtu bijis un neticu ka tagad to teikšu, bēt man pat pietrūkst fizika. :D parunājāmies tā jauki, kamēr bērni uzdevumu maratonam gāja cauri, nabadziņi. :D pēc tam pasēdējām arī matemātikā un tā vnk bija tumša bilde, skolotāja lika mums parēķināt logaritmus un vnk wtf vispār neko nesapratu, tā kā kkādi ķīniešu hieroglifi. matemātika gan man nemaz nepietrūkst. thank god.! :D un tad nebeidzām dienu ar klases audzinātāju un angļu valodas skolotāju, kur mīļi parunājāmies par to kā bija un kā ir. protams bez asarām jau neiztikt, bēt jauki tāpat. pietrūkst man visa tā patiešām ļoti ļoti.
5dienas vakarā vīlos kārtējo reizi cilvēkos jeb pareizāk vienā cilvēkā. šķiet jābeidz vienreiz domāt par cilvēkiem labas lietas, jo vienmēr jāviļas, labāk domāšu cik viņi slikti un ja viņi tādi patiešām izrādīsies tad nesāpēs. nu kāpēc es vienmēr tik ātri pieķeros cilvēkiem, vnk gribas šito izsist no sevis. mhh un kā jau teicu tā notiek tikai pasakās tur tikai viss ir tik skaisti, bet dzīvē nē tā nenotiek. man centās ieskaidrot pretējo, bet redz tu liki man vilties. jo tomēr mana patiesība bija pareizā. guys are such assholes, nu izņemot matīsu, jo viņš ir zaķītis. :) vispār viss tik ļoti piegriezies, ka katru vakaru gribas sadzerties un ballēties un nejust to, ka sāp. šitā jau par alkaholiķi var kļūt, bet lai gan kuram gan tas rūp, kas ar mani notiek.
5dien nakts vidū izpildīju savu solījumu vienam cilvēkam un aizrakstīju. un prieks, ka viņam tas likās piemīlīgi. tas liek pasmaidīt. ^____^
un vakar tiiiik faking smuki sniga vienu brīdi. ar tiiiik milzīgām super pūkainām pārslām. ahh. tas bija sasodīti skaists mirklis. žēl tikai, ka tas viss tik ātri pazuda. bēt tā jau ir ar tām skaistajām lietām..
un šodien, šodien jāmācās. thats it.!
