Rāda ziņas ar etiķeti sarkanas sienas. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti sarkanas sienas. Rādīt visas ziņas

20101010

she guessed it was too late to raise hell.

tumblr_l9sa3cQ23y1qe4or2o1_500_large
šis ieraksts veltīts 5dienai un superīgajam pasākumam ar darba kolēģiem pēc vakara maiņas vecrīgā – atslēgās. ^____^

pirmāmkārtām vēlos uzsvērt šīs vietas – atslēga – superīgo atmosfēru, it kā jau nekā milzonīga tik tāda maza un omulīga telpa viss sarkanā un viena siena ar bildēm, bet tas viss kopā kūl. + tika spēlēta vēl ideāla mūzika, nu tāda kur daļēji nezināmās grupas un tās kas varbūt zināmas bet lielākajai daļai neiet pie sirds, nu varētu teikt ka tur spēlēja 5dien manu ideālo playlisti. prieciņš.

anyways, kad mēs no vakara maiņas daži ieradāmies ballīte jau mazliet bija sākusies, taču nu tas netraucēja pievienoties un izbaudīt jautrību tik pat labi, ja ne vēl labāk. protams alus alus alus, kkas gan cits. protams, pirmais tosts bija par LETU.! tad aizgāja arī aktīvas sarunas par un ap darbu, kas bija diezgan funny, bet nu iederējās tajā visā pasākumā un galvenais nebija nekāda negatīvisma, tikai smiekli. protams, šadi saliedējāmies vēl labāk un ieradās tie cilvēki, kas praktiski jau bija sadraudzējušies pirms tam, tāpēc varbūt gaisotne arī bija nepiespiesta un ballīte uzreiz varēja sākties.

tas nemainīja to, ka runājāmies katrs par savu dzīvi, lai uzzinātu viens par otru tomēr vairāk un tā. beigās mani un māru pierunāja uz galda futbola dueli pret diviem čaļiem, dēmn un ziniet mēs kā tomēr fail cilvēki @ sports uzvarējām un pat visu laiku bijām vadībā ar 2 goliem, bet kaut arī uzvarējām tomēr beigās nolēmām, ka uzvar draudzība un nav ko tur daudz, bet prieciņš mums meitenēm anyways bija un smaids. ^____^ protams, bez fotogrāfēšanas arī neiztikām un ir daudz drunk bilžu, un man protams lika arī fotogrāfēt, jo viņi uzzināja, ka tas ir mans hobijs, es protams nemaz neiebildu, bet bija dīvaini atkal rokās turēt parasto mazo digitālo kameru, so frikin weird. :D

āā jā vēl manam telefonam tika uzlikta igauņu valoda un pēc tam protams čalis aizmirsa kā atmainīt atpakaļ, tas bija piedzīvojums, man jau likās, ka nāksies sakontaktēties ar lauri reiniku, lai viņš man kā nu jau igauņu valodas pazinējs pasaka kā to lai izdara, bet nu beigās viss nokārtojās arī bez reinika. :D tad mani vēl netīšām aplēja ar 0.5l alus, forši, tikai nē, jo ziniet ārā ir kinda ziema un auksts un bikses vairs nežūst tik ātri kā vasarā, bet nu tas manu ballīšu garu nesabojāja.! un vēl mistiskā kārtā sanāca dzer blue lagoon un ziniet bija faking ņamma. un tā nu ballīte ar kolēģiem, kas man bija plānota līdz 1iem naktī ievilkās līdz 6iem no rīta, dēmn. i was happy as i can be, un patiesībā cilvēku maiņa beidzot izrādījās noderīga un nemaz nebija fail, tā laikam ir ja foršie satiek foršos un forši ballējas.

protams, jau bija arī pirmās ākwārd lietas un dažiem jau bija dienesta romāniņš, kinda, bet nu kur tad bez tā visa, tad jau vairs tā nebūtu pilnvērtīga ballīte. *giggle*
un šeit jums pāris bildes (tās netrakākās) ieskatam:

IMG_4593-2
(jo ir forši tēlot surikātu un būt kopā bildē ar andu pandu)
IMG_4598-1
(jo jā var actually kļūt par pandu, ja labi pacenšas)
IMG_4603-1
(jo ir stilīgi saskaņoties ar alu, ko dzer)
IMG_4604-2
(jo pollijpapagailis ir vnk awesome)
IMG_4610-1
(jo šotus dzer vienmēr un visur un visi)
IMG_4617-1
(jo aleksandrs ar lindu ir daļa no foršajiem vakara maiņu cilvēkiem, un + mārtiņš vnk ir funny)
IMG_4667-1
(jo vnk i have no idea :D bet jā vispār izvairījos no fotogrāfēšanās procesa, i guess i failed)

šim 5dienas vakaram neko pielikt un neko atņemt, paldies jums visiem, kas tur bija. smaids un smiekli forever.! ^____^

20100307

sarkano sienu eksplozija.

2204044160_2c23a685a4
manās zemeņu sienās pirmo reizi bija vairāk par 3 cilvēkiem vienlaicīgi. āā un tas ir trakums. vnk trakums. it īpaši ja tie ir šie cilvēki vienlaicīgi. protams jā smaidi un smiekli un muļķošanās, bet trakums. es zinu, ka manas sienas ietekmē ik vienu svešu cilvēku un parasti sliktā nozīmē. vnk atstāj mistisku ietekmi uz cilvēkiem. nu nenomierina viņas nevienu citu kā vien mani. ehh. tā dīvaini, redzēt tieši visus šos cilvēkus, visus mūs četrus kopā manās sarkanajās zemeņu sienās. dīvainas emocijas mani pārņēma. + vēl viņu radītais trakums. kur vienam slikti, otram sirds sitās, tad kāds kko ārdās un visu pārkrāmē un meklē sazin ko. vnk āāā. haoss manās sienās un nepatīk viņš. :D nekadnekadnekad vairs uz kko tādu neparakstīšos. psychoooooo..džīz. toties laimiņai sakrāsoju matus, kas bija fun, jo sadolbījāmies atkal. kā vienmēr. māris pārdzērās cukuru un robis – ehh vnk uzvedās kā jau viņš. izmetu viņus pa druvīm perfektā laikā, jo viņi tieši samainījās ar maniem vecākiem. jesss, nenācās man skaidrot kāpēc man faking gāwd ir tik weird draugi. bet anyway faking weird vakars. dīvaini nesaprasti mirkļi un šovakar bija manu sarkano sienu eksplozija, ko paveicām mēs četri kopā. un šie smaidi. ak, šie smaidi. (:
hihi. un tagad manas kaķu sienas smaržo pēc suņa. ehh. murrr. ^____^ funny lol.

un vispār pirms tam es uzbruku atkal savam kaķim un un viņš man smuki pōzēja saulītē. *sun* mana minka.
rekur jums būs dažas mana kaķa bildes un iz vakara. redzēsiet minimāli kā izskatās mana istaba. :P

20100213

es netraucēšu tavu sapņu trauslo miegu.

plum-sorbet_larget
šodien gar manu logu bira lāstekas. jā, nevis kā ierasts šajās ziemīgajās dienās, ka pamostoties gar logu birst sniedziņš. nē, šodien bira lāstekas. tās krita un šķīda tūkstoš lauskās. tās bira kā stiklotas pērlītes no pārplēstas kaklarotas. gar manu logu šorīt bira nāvīgas, bet skaistas lāstekas.

šodien pēc savas operatīvās darbošānās un pazušanas semināru lapu kaudzē es nolēmu atpūsties un pēcpusdienā aizdoties pie vecvecākiem. tur pa vectētiņa milzu grāmatu plauktiem, kas tik smuki smaržo pēc vecām grāmatām, salasījos kādas miljons grāmatas, kuras varētu noderēt mācoties latvijas politiku pie bāras. mm, bet tā veco grāmatu smarža, atceros cik ļoti man patika bērnībā sēdēt koridorā pie šiem lielajiem plauktiem un smaržot pašas vecākās grāmatas. un protams, otrajā plauktā no aukšas, trešajā nodalījumā no kreisās puses, 7 grāmata no kreisās puses ir vinnijs pūks un viņa draugi. ehh, to nu es nekad neaizmirsīšu. *sun* vecmāmiņa mani sabaroja ar zemeņu debesmannu ar pienu. mm, tas man tik ļoti atgādina vasaru, kad guli zālītē un viss smaržo pēc zemenēm un mākoņi debesīs atgādina nedaudz debesmannu kur kāds tā smuki laistījies ar pienu. hihi. mja, jauki iegriezties pie vecvecākiem, tur vienmēr tāds mazais sentiments par bērnu dienām un turklāt tur vienmēr tevi palutina tā pat kā bērnībā. ^____^

tad mani pārsteidza kāds zvans no nezināma numura. bet balss, kas mani uzrunāja salecināja manu mazo sirsniņu un cik jauki, šodien no londonas atgriezies mans papusei otrs labākais draugs, nu viņam tāds īsts standarts vēl nav, jo to tā grūti paskaidrot, bet nu vārdu sakot man ļoti īpašs cilvēks. un tākā viņš atgriezies vien uz pāris dienām un 1dien vakarā lido atpakaļ uz londonu, jo 2dien skola, tad šo vakaru viņš vēlējās pavadīt ar savu vismīļāko meitenei – tūtu. aww. *sun* nu jā, tas bija tāds mans mazais super patīkamais šī vakara šoks. un līdz ar šo zvanu man vakars pārvērtās par randōm piedzīvojumu. murrr. viņš atbraukājās man pakaļ pie vecvecākiem un protams padzērām tēju visi kopā, jo arī viņiem bija prieks šo jaukumiņu atkal redzēt. un tad devāmies pasaulē. un om[faking]g.! man lika braukt. man.! ziemā.! error.! bet nu jā šis cilvēks vienmēr uzvar un turklāt viņa zilais subaru ir ņamma un no viņa es nekad nespēju atteikties un viņš so zina cik ļoti es mīlu to mašīnīti, mūsu augustu (jā šīs mašīnas vārds ir augusts, bet nu kāpēc tā tas jau ir cits stāsts). nu jā un es braucu, es pārvarēju savas bailes un braucu. un ziniet, nebija nemaz tik traki. bija kūūl. (: aizbraukājāmies līdz viņa mammītei, kuru sen nebiju satikusi un bija jauki pasēdēt un parunāties ar cilvēkiem, kurus tik reti ir iespējams satikt un vienīgi tāpēc, ka dzīves ceļi aizgājuši pārāk tālu viens no otra. un melanholija ir mūsu labākais draugs, bet patīkama melanholija.

jaukais londonas smaidu vakars beidzās ar to, ka aizbraukājāmies līdz vosa dīķim, kur mūsu rajona psycho cilvēki brauc trako pa ledu ar mašīnītēm ziemā, tur vienmēr daudz cilvēku un pazīstamo. un akdievs cik forši izārdījāmies. vispirms ar mašīnu pa dīķi un āāā tā patika, ja man šitā ļauj ārdīties, tad man so patīk ziemā braukt ar mašīnu vnk mm. vnk tās sajūtas un mirkļi un smiekli pa mašīnas salonu dziedot girls just wanna have fun unun kamēr blakus sēdošais tik kliedz par to, ka es taču esmu nenormāla, bet ka tas, esot prom no latvijas viņam pietrūkstot visvairāk, trakās tūtas, kas ir nenormāla un dažreiz nedraudzējas ar galvu, jo angļi jau ir tādi pārsvarā mierīgi cilvēki. un jāā tik forši vienā brīdī nedaudz gandrīz sametām kūlenīšus, bet es kontrolēju visu situāciju, galvenais ir bļaut – nerausties.! es visu kontrolēju.! šovakar tu vēl nemirsi un 2dien varēsi likt savu exāmenu bāra studijās (kūūl, es arī gribētu lai man liktu atzīmes par to ka laistos ar alkaholu.). nu jāā un s patiešām visu kontrolēju un tas beidzās ar pamatīgu smiešanās lēkmi. pēc tam satikām dažus paziņas un padzērām karstu tēju uz ledus, kam sekoja izārdīšanās pa sniega kupenām un wild pikošanos un protams mazo tūtu vnk brutāli izvārtīja. un ja es rīt būšu slima, tad man pohuj, jo ja saslimstu dēļ tā, ka es uzlādēju savas laimes dabspējīgumu, tad tas ir tā vērts. bet wāāā. mm, tik super ideāls vakars ar super ideālu cilvēciņu, kuru nākošo reizi satikšu vien augustā, kad būšu londonā. sadpanda. šādi randōm pārsteigumi man tik ļoti patīk, vēl patīk, ka man uzdāvina cilvēku uz vienu vakaru un es spēju viņam dāvāt smaidus un smieklus, un jaukas atmiņas, kā arī tūtas devu organismā, lai vieglāka dzīvīte pelēcīgajā londonā. protams, atvadoties nedaudz paraudāju, bet tās vairāk bija prieka asaras par jaukajiem tulītmirsimāātomērnējoesvisukontrolēju mirkļiem. un jā pasēdējām vēl nedaudz pie manis ar vecākiem un ēdām saldējumu. jā ziemā saldējumu, bet šim vakaram pie kamīna ar pārsteiguma cilvēku tas tik ļoti piestāvēja. mans kaķis viņu joprojām vēl ļoti mīl, kas ir funny, jo tas ir like vienīgais cilvēks ārpus ģimenes loka, kurš viņam patīk un no kura viņam nav paranoja.

un tagad, kad sēžu savās sarkanajās sienās, kuras pirms daudziem gadiem vecajā istabā mēs kopīgi trijatā ar aleksu krāsojām pirmo reizi sarkanas. un viņas turpina būt sarkanas, un tagad tā sēžot es saprotu, ka varbūt viņas mani nomierina tāpēc, ka tās man asociējas ar jums. un tā kā neesat man blakus un nemaz nevarat būt, tad sarkanās sienas manī rada mieru, ka tomēr esat šeit ar mani. jauki. šī bija mīļi ideāla randōm diena. un manī tagad ir tik patīkams nogurums un dzerot karstu kakao man gar acīm slīd šī vakara jaukākie kadri par atmiņām, kas vienmēr paliks ar mani. un zini, man šķiet, ka alekss tagad smaida sēžot uz mākoņa maliņas, jo arī viņa šodiena šķita ideāla. paldies, ka nokriti šovakar no debesīm man pie kājām, jo tu pat nespēj iedomāties cik ļoti man vajadzēja kādu kā tu kaut uz pāris stundām sev tuvumā. mīlu tevi, jaukumiņ. ^_____^

un tagad es jūtos šādi kā jau kačim pienākas pēc tik jauka vakara:

sleep_286x150

PURRRRRRRFECT.!

20100129

when the hours move to minutes and i'm seconds away.

tumblr_kumuwuSR3P1qzsb00o1_500_large
ideja dzima pirms dienām dažām. šodien tā pārtapa realitātē. tā ieguva dvēseli, elpu un laiku. tā pārvērtās sekundēs, minūtēs un stundās ripojot pretēji pulksteņrādītāja virzienam. kāpēc tā, to neuzdrošinājās pajautāt neviens..
ideja šī bija par ūdenspīpes izvilšanu no skapja apakšējā plaukta, putekļu notraukšanu no tās un došanās pie māra un laimiņas uz jauno dzīvokli. tā teikt iesvētīt. protams, kārtējais satraukums par to kā ūdenspīpe uzvedīsies, man viņa tāda cimperlīga jauna lēdija melnā. kad nevēlas tad visus uzmet, bet kad viss patīk tad ir sūper. šīs bailes palika karājoties virs manas istabas durvīm man dodoties uz krastmalu. kad gāju no autobusa uz dzīvokli skatījos zem kājām un akdievs cik skaisti mirguļoja tās pārsalušās sniegpārsliņas. šķiet, ka viņas pašas bija pārbijušās no sava vēsuma un kustējās satrauktā ritmā un tā mirguļošana bija it kā kāds būtu disko bumbas samalis mazos gabaliņos un izbārstījis pa pasauli plašo. nevaru tā 100% aprakstīt jums savas sajūtas, bet tik skaisti. tāpēc ieteiktu jums arī ikdienas steigā mazliet palūkoties zem kājām, kamēr vēl šāds laiciņš, noteikti pamanīsiet mazus brīnumiņus. *sun* mazais apjukums kamēr atradu dzīvokli, bet najs uzreiz jau mani paķēra koridora smukās krāsiņas. un virtuve, kurā pavadījām visu šo vakaru. mm. gluži kā mājās sarkanas sienas. unun vēl sarkana lampiņa. mm. jutos kā savās zemeņu sienās. tad iepazīšanās ar dzīvokļa vienu biedru jāni jeb james un protams, ka pasaule atkal maza izradās, ka viņš spēlēja gandrīša iepriekšējā grupā. vispār tāds interesants cilvēks, likās jaunāks nekā patiesībā ir, muzikāls, un vispār spilgta personība, nu jā man patīk jaunus cilvēkus iepazīt. un pluss viņam par to, ka ātri sāka saukt mani par tūtu nevis rūtu. ^____^ ozols ar tur kkādā mistiskā kārtā bija uzradies. :) nesagaidot robi, sataisījām ūdenspīpi un saskandinājām alu, kā arī savēlējāmies vēlēšanās, jo tajā dzīvoklī pirmo reizi vispār pīpēta ūdenspīpe un vūūhūū tā bija manējā. un manas bailes pazuda, jo viņa uzvedās superideāli labi. daudz dūmu, stipra un forši dolbī. šķiet, ka arī viņai sarkanās virtuves sienas patika. tad arī atbrauca robis, kurš izcēlās ar to, ka vēlāk pēc laba laika saprata, ka mja epic fail pazaudējis mašīnas atslēgas, kuras izrādās, ka bija atstājis aizdedzē un nu jā mašīna aizslēgusies pati. fun, kā vienmēr fail from him. bet funny. :D cītīgi daudz sapīpējāmies ūdenspīpi, kuras beigās uzradās 2. visa virtuve bija dūmu mākoņos tīta un šķiet, ka mans prieciņš un smiekli un smaidi maigi lēkāja pa dūmu mutuļiem un leca caur dūmu aplīšiem. murrr. tā sēdējām un čillojām visu vakaru – ar ūdenspīpēm, daudz alu un sarunām. traki smieklīgām sarunām, kā jau vienmēr. pasmējāmies par leniju kravitzu un tīnu tērneri, kam sekoja diži izgudroti stāsi. :D tas viss sākās tikai tādēļ, ka mūzikas kanālā skanēja 50 oldskūl countdown dziesmas. vispār tādi daudz superforšie gabali, kur vnk awesome dziedājām visi līdzi. un vispār atcerējos tādas labās piemirstās dziesmas, un kuras mūs šovakar tā paņēma kā lamb – gabriel un johnny cash – hurt. vnk grrr labas dziesmas. unun mūsu minku grupai murrr uzradās otrais singls ar vārdiem – čuku čuku čuku TŪ.! vnk lol, bet i likey, jo tū. ^____^ āā jā šodien vēl dzēru vaniļas kōlu, tas bija kkas ļoti weird, bet tas bija vakara crazy bums, kas visiem bija jāpamēģina. kā arī panesās joks par sišanu pa seju ar kāju, bet ne parastu kāju, bet pliku pēdu pa seju. neprasiet sakaru mums tāds nav :D pēc ļoti daudzām ūdenspīpēm šausmīgi vnk sāka sāpēt galva, protams tiku pie dažām masāžam un murrr, tā patīk. un pie komplimenta – tev ir ļoti mīcāma galva. :D greatgreatgreat.! māra un laimiņas istaba ir kūūl zaļa unun jā tas bija funny, ka man klausījās sirdspukstus ar to aparātiņu ar ko ārsti to dara un viņa sitoties – tuduk tuktuk tuduk tuktuk. :D čillojām vēl laiciņu, kas pārvērtās par divu cilvēku dzeršanu, un 3 cilvēku smiešanos par viņiem vai arī par kkādu šīzo multeni, kas bija mja skaisti nesakarīga, bet par sunīti, kuram aste bija kontakdakša unun kuram nosēdās baterijas un bija lampiņu deguns. sviests kkāds. :D anyway tad vēl bija maziņš follija bumbiņu karš, un i won ar 2 pret 1. jēej. *sun* tad tāds miers uznāca un sēdējām 3 salikuši kājas kopā, kamēr tie divi dzēra. tāds patīkams siltums staroja starp mums un jā pazuda vienas kājas. un palika vairs tikai 4. mm. un aizsākās kreiča kalpa galma deja pa šo vienu kāju. dažreiz šī deja lika kutēt, citreiz parādīja raksturiņu, bet pārsvarā maigi slīdēja turp un šurp un virpuļoja graciozos griezienos. tas kļuva kā atkarību izraisošs elektriski maigs impulss. kas uzdzina mazliet miegu, bet patiesu mieru, iekšēju mieru. kad kreiča kalps savu deju bija nodejojis tas krita no sava troņa šausmīgā nāvē un viņa vietā savu glabiņu atrada vnk kreiča 6 un aizsāka savu mazās dzīvītes un veiksmītes deju. tas bija tik nemanāmi, bet tajā pašā laikā mierīgi skaisti, ka negribējās šo deju pārtraukt, taču tad tā pārtrūka. mm. un tas skaties, tas skatiens.. i swear to gāwd viņš mani caururbj ik reizi, tā maigibrutāli un rada nesaprotu kāpēc totālu mieru, tā it kā būtu mirusi. tik patīkami. mm. stunda pie stundas, minūta pie minūtes, sekunde pie sekundes sastājās savās rindās un tad jau bija laiks doties mājiņās. jo man still ļoti sāpēja galva, laimiņai un robim arī. grrr un ibumetīns nebija. ;( sekoja mīļā atvadīšanās krāsainajā koridorā un māris ir hulk, jo zaļš. :D un vispār mēs abi šovakar bijām saskaņojušies, vienādi zaļos toņos, un jā vispār šovakaru pavadīju svārkos, tik netipiski man, taču jauki. (: un devāmies trīs ārā auksti saltajā ziemotajā vējā, sakāpām ledusskapja robmobīlī un slīdējām pretīm mājiņām. mašīnā valdīja tas mierīgais klusums, kuram cauri tomēr strāvoja siltā enerģija – varbūt no smaidiem, varbūt no mirkļiem, varbūt no atmiņām, varbūt no sajūtām. nav jau īsti svarīgi kāpēc, bet siltā enerģija iegriezās savā nakts dejā kopā ar ziemas skarbo aukstumu un tik vien kā rīga, gaismas, mašīna, 3 cilvēki un ceļš priekšā. tāda filmu scēna, kur vārdi ir lieki, atliek vien ieelpot un atcerēties, ka arī šad tad mums ļauts izelpot. un tas skatiens, tas īpašais neizprastais skatiens uz atvadām pie manām mājiņām pēc mašīnas baleta grieziena baltajā sniedziņā. šie vakari ar iepriekšējo mašīnīti vai šo vienmēr kkā beidzās nedaudz maģiski nesaprasti. bet jaukijaukijauki un smaidskaisti. ^______^

skan: the frames - falling slowly, taking back sunday - new american classic, green river ordinance - on your own, missy higgins - they weren't there, missy higgins - where i stood, david cook - this is the time of my life, mirah - the garden, santogold – creator, elisa - rock your soul, wade robson - i question mark.