labvakar.
šovakar pēc haosa darbā un slimošanas, pavisam mazliet prieka tika iegūts no vēlas kino nakts ar Andēnu un drusciņ smiekliem tumsā. pēc kā bija gara gara pastaidziņa mājup, ejot pa laternu izgaismoto ielas vidu ar austiņām un jauku mūziciņu, cerot, ka mašīnas šovakar paņēmušas atvaļinājumu, un ziniet – man sanāca. bet pats galvenais bija izvest domas vakara pastaidziņā, un likt tām ieelpot rudenīgo nakts gaismu.. misija izpildīta.
un ziniet, es aizdomājos par to cik viegli ir saaukstēties, tāpat arī iemīlēties, vai arī dzīvot pagātnes atmiņās. bet cik grūti ir izauklēt pietiekoši spēcīgu imunitāti, lai neslimotu, vai arī patiesi mīlēt, vai arī pabeigt iesākto. cilvēkiem ir tendence pa lielam vienmēr izvēlēties to vieglāko ceļu, vai samierināties ar to, kur dzīve mūs iemet, lai tikai nebūtu jāsaskaras ar grūtībām vai jāizvēlas starp dažādām iespējām. cilvēkiem ir arī tendence dzīvot pagātnē, neatbrīvojot vietu tagadnei, tikai tādēļ, ka tā taču ir vieglāk. ir vieglāk vēlreiz par jaunam nekļūdīties, netikt sāpinātam, un gluži vnk paredzēt sekojošos notikumus. mums katram dēļ tā ir savs dzīves skapis pilns ar skeletiņiem, par kuriem īsti neviens runāt publiski nevēlas. mēs tos apzinamies, samierinamies un turpinam tiem dzīvot līdzās – that is just the way life goes.
saviem skeletiņiem es ik pa laiciņam mēdzu uzskriet neapzināti virsū, tie mani sveicina lietās un vietās, skaņās un smaržās, un ir grūti paslēpties. kas liek domāt par to, ka pagātne gribi vai nē vienmēr būs ar mani, tā ir daļa manis. visas nepabeigtās lietas, visas salauztās lietas, visas sāpīgās un laimīgās lietas, tās visas veido tevi tagad un bez tām tu būtu pagātnes versija par sevi. dažreiz sanāk sevi pieķert pie domas, ka tik ļoti gribētos ieraut sevi kkādā paralēlās dimensijas viesulī un būt tur kur kādreiz būts, ar tiem cilvēkiem un specifiskajām lietām, un sajust to realitātes garšu vēl vienu reizi, dzirdēt tieši tās cilvēku balsis, un ieelpot precīzi to pašu elpu ko toreiz.. gribētos būt tajā rudenīgajā poliklīnikas pieturā vai arī sniegotajā 3dienas decembra vakarā pēc saujiņas smieklu, vai arī gulēt uz zvaigžņotā jumta ar pipermētru tēju un bīdot mākoņus dzejā, gribētos tik ļoti gribētos, ka nedarītu to, tad ja tas būtu iespējams.. tāpēc, ka dažām lietām ir gluži vnk jāpaliek neiespējamām un tikai mūsu sapņos un vēlmēs bezgalībā.
un vēl es mazliet nespēju saprast, kāpēc jau kuro nakti manos murgainajos sapņos esi Tu, jā tieši Tu, brīžos, kad man ir vissliktāk un notiek kkas traģisks – Tu man esi blakus un turi manu roku.. sasodīts, ko tas nozīmē.?! es gribu zināt.. es patiešām.. man vajag zināt.. pastāsti man lūdzu. es uzvedīšos labi, es apsolu (:
20110916
when I am more than you can take, just give me back.
20101201
christopher nolan.
šodien ar Sanci devāmies uz k-suns uz tādu pasākumu kā – 5 vakari aizspogulijā sirreālisma iezīmes kino. kur šodien bija par Christopher Nolan filmām, jums viņš visvairāk varētu būt pazīstams ar Betmenu un Ilūziju (Prestige), taču šodien mums rādija viņa filmu Memento, taču vispirms bija tāda forša un smieklīga lekcija vispār par viņa darbu un filmām un mazu ieskatu tajās, parādot tās mazās detaļas un tā, nu ļoti pat patika. Bet pievēršoties vairāk tieši filmai Memento man visvairāk patika tas, ka tā bija neloģiski loģiskā loģika, kur filma bija uz priekšu atpakaļgaitā un tas izraisīja tādas dīvainas sājūtas, ko patiesībā jau parāda ar filmas pašām pirmajām minūtēm par šīs filmas specifiku, kas ir lieliski. nu tehniski tas bija tā, ka filmas sākums patiesībā bija jau filmas beigas un filmas beigas patiesībā bija filmas sākums. un filma sastāvēja no noteikta skaita fragmentiem kuri sanāk gāja atpakaļgaitā no visas galvenās filmas domas, taču uz priekšu katrā mazajā fragmentā. nu vārdu sakot filma ir sadalīta krāsainajās un menbaltajās scēnās un krāsainās iet atpakaļgaitā, bet melnbaltās uz priekšu. un doma šādai koncepcijai ir tā, ka skatītājam nākas identificēt savā ziņā ar filmas galveno varoni Leonardu kuram bija īstermiņa atmiņa un viņš nespēja veidot jaunas atmiņas un vispār atcerēties lietas ilgāk par 10 min. [The medical condition experienced by Leonard in this film is a real condition called Anterograde Amnesia - the inability to form new memories after damage to the hippocampus] un konskatītājam nākas koncentrēties uz savu paša atmiņu un identitāti, lai mēģinātu uztvert filmas gaitu atpakaļgaitā uzpriekšu. izklausās jau nu ļoti samudzināti, bet nu nebūtu jau tā nekāda mindfuck filma, ja tas tā nebūtu, taču man ļoti ļoti patika doma un es pat šķiet beigās sapratu to, kas bija jāsaprot un kāpēc tad nu viss bija tā kā notikās šajā filmā, katrā ziņā viegli nenācās likt mazo atmiņu gabalus kopā, lai uztvertu lielo bildi, bet aizraujoši nu gan. noteikti iesaku jums šo filmu no visas sirds, ir par ko aizdomāties, ir kur piesiet savu kino dvēseli.
un tagad beidzot man arī ir vēlēšanās beidzot noskatīties inception par ko visi tā safanojušies, un ko līdz šodienai man nemaz negribējās skatīties, taču tā kā tā arī christopher nolan filma un pēc šodienas lektora vārdiem vieglāk uztverama nekā memento, varētu būt interesanti. jā, šķiet drīzumā arī gribēšu noskatīties prestige. mm, jauki jauki, pavisam lieliskas 3 stundas, kas šovakar pavadītas k-suns ar Sanci un karstu šakolodi un sirreālismu. ^____^
“I have to believe in a world outside my own mind. I have to believe that my actions still have meaning, even if I can't remember them. I have to believe that when my eyes are closed, the world's still there. Do I believe the world's still there? Is it still out there?... Yeah. We all need mirrors to remind ourselves who we are. I'm no different.”
nosapņoja tūta at 1:30:00 priekšp. 0 comments
vārdi: christopher nolan, inception, k-suns, kino, memento, mindfuck, prestige, sancis
20100115
yesterday is history tomorrow is a mystery.
hi. tātad šis ieraksts ir par jauko vakardienu, kuru neuzrakstīju vakar, jo man bija slinkumssssss. fak it. ^___^
vakardienas jaukums sākās jau no paša rīta, kas ar maniem vecajiem draudziņiem gājām uz kino. ehh ar viņiem pavadītais laiks ir vnk lol. šerloku holmsu iesaku aiziet noskatīties, jo sižets diezgan labs un izsmieties ar var labi. un protams aktieri arī labi – par džūda love jau tā pat var smieties, jo viņam tāda funny seja un jā otrs čalis nu da vnk 2 vārdi – iron men :D bet nu jā filma kopumā laba, man patika. (: pēc filmas gājām pie māra dzert tēja, bez māra, jo viņam bija jābrauc mācīties uz rsu. bet varbūt, ka labi ka viņš nenāca ar mums, jo nu atstāt 2 kaķus ar suni nav gudri. *giggle* viss sākās ar to, ka bija jāiekurina kamīns. un ko dara suns.?! hmm atver skapi paņem koka pakaramo – a šito vajag.? pasmējas un kriukš pārlauž – ui saplīsa, nu neko jāsadedzina. :D un tā viss sākās – ar viena pakaramā sadedzināšanu. lol. tad tik lauzts un dedzināts krēsls. jā koka krēsls. sākumā tika mēģināts viņu saraut uz pusēm, kur sekoja teksti – āā tu taču iztrieksi man to mietu cauri.! un teksts – ko tu uztraucies nagla ir manā pusē.! :D un es tik sēdēju un noskatījos uz to cirku. ehh. ^^ tad protams tika izdomāts kāpēc gan nepaņemt cirvi un to krēslu nesacirst. tā kā cirvis nebija tad tika paņemts lielais virtuves duncis. un dauzīts tas krēsls tādā veidā. viņš tika šitā ilgi mocīts. es tiku nomētāta ar skaidām, nerunājot protams par to, ka skaidu čupa vnk bija uz paklāja un mja. tas tik turpināts darīt, līdz apakšējie kaimiņi sāka klauvēties pretīm. :D nu ko atstāju viņus divatā un gāju uz savu otro filmu kopā ar gunu. (:
doktora parnasa iedomu pasaule bija great filma. man piemēram ļoti ļoti patikās. sižets kā jau visām šīm fantasy/šīzo filmām ar pirmo filmas noskatīšanās reizi ir grūti saprotams, bet nu es vismaz sapratu tik daudz, ka ielaisties spēlītēs ar velnu is not good. :D katrā ziņā ir ļoti vērts redzēt šo filmu, ja vispār šāda tipa filmas patīk. un protams aktieri vispār super šajā filmā. 4 holivudas sexīgākie vīrieši vienā filmā un vienā lomā. grrr. sākumā gan nedaudz bija mazais sad par to, ka hīts tur bija, jo nu he is not alive anymore, bet nu ilgi jau nevar skumt it īpaši ja viņš ir tik smuks unun funny. ^____^ par džoniju vispār nav vērts runāt viņš ir mans vīrieša ideāls un lai arī cik vecs viņš nebūtu un nepaliktu he is still so damn hot. murrr. ^____^
sasmējos par to, ka guna vairākas reizes neatšķīra hītu no džonija un otrādāk, lai gan nu aptiešām jāatdzīst, ka viņi ir nedaudz līdzīgi un nogrīmēti ar bija tā, ka pagrūti saprast kurš ir kurš. arī ar džūda lovu viņus abus bija viegli sajaukt, vienīgi kolinu varēja īzī atpazīt no viņiem visiem. bet nu jā visi faking osom un sexy vīrietīši. rawr. viņu dēļ jau vien ir vērts redzēt šo filmu. vēl pasakiet, ka viņi nav jaukumiņi.?! ^^ so dēmn kjūt they are. ^^
nu jā. pēc filmas aizdevos atkal pie māra uz dzīvokli, kur nu jau viņi tur bija visi un cītīgi (kā tad, lol. :D) krāmējās. nū i mean krāmēja mantas kastēs, lai var beidzot pārvākties. tad mēs sadzērāmies kafiju ar kolu un nu jā es tad parasti palieku psycho. un hiperaktīva tad. hihi. muahaha. tad mēs knaģojāmies unun smējāmies un kamolojāmies un dedzinājām lietas. jo mums patīk dedzināt. kamēr biju prom esot ticis sadedzināts vēl viens krēsls. lol. suns atrada 2 plēves cimdus no tie, kas parasti ir matukrāsošanai paradzēti. unun tad skraidīja ar tiem apkārt un tēloja, ka ir kosmosa suns. vai arī kā mēs smējāmies ķip čalis, kuram paniskas bailes no mikrobiem :D so rezultātā man nācās viņam taisīt kafiju, jo redz viņam bija bail ka plēve piekusīsies pie rokām no kafijaskannas. džīz. :D bet nu nekas es vismaz varēju viņam to kafiju atņemt. bet tik pretīgi kad tev ar tādām plēvjrokām nāk virsū un pieskaras. brrr. vļeh. nu jā tad no vecām avīzēm un žurnāliem sataisījām daudz bumbiņas unun kamolīti milzu, kuru mētājām apkārt kā traki. vēl arī spēlējām beisbolu ar plakātu un papīra bumbiņām. sitot viņas kamīnā. ehh. tad es nonācu pie secinājuma, ka kaklasaites der tikai vienam pielietojumam – kamolītim. un nekam citam. un es esmu meistars kamolīšu izgatavošanā no kaklasaites. that was fun. ^^ tad mna lika arī uztaisīt kamolīti no jostas, bet tas gan sux. tas drīzāk ir lame kindersurprizēē kamolītis, jo tu ķip met ūū kamolītis un tas kas ķer atraujas ar viņu tā nepajokam un tā fāk, jo tur pa vidu metāla gabals. :D nu jā. hmm, kas vēl. āā atstājām uz durvju stenderes mūsu atzīmējumus augumu. jo tas tāds mazais sentimentiņš, kurš lai paliek un ja nākošie iemītnieki gribēs varēs paši arī dzēst. (: tad kā rītārdi iesākām skatīties ice age 3 no vidusbeigām un mja es sapratu whāt the heck kāpēc agrāk nebiju viņu noskatījusies jo tas bija vnk rofl. tā arī pienāca jau 9ņi un es devos mājiņās pārsalstot ārā tajā esošajā ziemeļpolā, bet dikti smuki ārā viss tā nosarmojis unun koki vispār kā no ziemas karaļvalsts. kā pasakā. mm. ^____^
mājās paņēmu 2 alus, ierāpos gultiņā un skatījos ice age 3. pārsmējos daudz. it īpaši pie šiem:
manny: just WHEN exactly did you loose your mind?
buck: about three months ago. I woke up married to a pineapple... an *UGLY* pineapple. [sighs lovingly]
buck: but I loved her so...
unununun vēl par šito:
sid: no wonder you're single, you don't communicate. I say they're vegetarian, you say "grrr". I say let's talk about it, you say "grrr". That's not what I call communication.
mother t-rex: GRRRRRR!
šis vnk ir so me. grrr. ^____^
pa vidu filmai un alus dzeršanai jauki parunājos ar dažiem cilvēkiem. es teiktu lielisks nobeigums, lieliskai dienai. neskatoties uz daudzajiem mīnuss grādiem aiz loga. murrr. that’s all folks. (:
skan: mars argo – suicide birds, ida maria – keep me warm, nomy – cocaine, the cure – friday i’m in love, franz ferdinand – bite hard, utt.
nosapņoja tūta at 4:17:00 pēcp. 0 comments
vārdi: alus, cilvēki, dedzināt, filmas, guna, kafija, kamolīši, kino, laimiņa, māris, pārvākšanās, sarunas, smiekli, suns, trakums, vakardiena, ziema
20100112
oh wow... but, fuck you.
mm. šodien atkal sēžu uz ripām, jo sāp galva. nesaprotu wtf. bet nu labi. visu laiku dzeru tējas, man šķiet, ka man ir kkāda atkarība uz viņām. bet tējas ir ņamma. šodien mani zaķīši mācās x10 un dzīvo konspektu valstībā, aizkrāmējuši pusi ekrāna un vispār sev visu apkārt, tik atstājuši tādu mazu taciņu, lai spētu aiztikt līdz ēst. bet es nemācos. jo man nav jāmācās. nezinu kkā es zinu, ka viss anyway būs labi un nemaz nesatraucos. varēsim mēs laimīgas ar Gunu dzīvoties nākošgad pa ASV un taisīt pašas savu gossip girl. cool. ^^
rīt ar Laimiņu taisīsim dolbīšanās pasākumu pie manis. sadzersimies daudz alu, ko gribējās jau šodien ļoti ļoti un krāsosim matus. un nu jā mums matu krāsošana parasti ir jautra. :D drīzāk viss ir nokrāsots, tikai ne mati. vēl rīt būs jāizdara viens darbiņš, ko nu jā rīt patiešām patiešām izdarīšu, jo šodien again noslinkoju. dārn. *giggle* un šodien naktī atkal sola sniegu. nu fāk. es ceru, ka tas nepiepildīsies, jo patiešām jau apnicis. VISS. es gribu tagad pavasari un lai visu laiku ir tā kā šodien pa dienu, lai spīd smuka un jauka saulīte unun ir tādas skaistas debesis un tu faking sēžot pie datora neko neredzi, jo acīīīīs spīīīīd saulēēeē. *sun* jo pavasaris nozīmē tikai to, ka pēc viņa nāk vasara. un ak kā gribas vasaru. mm. ^___^
un jājājā. drīz sāksies skins 4. sezona. greatgreatgreat. akdievs kā gribas es nespēju vairs sagaidīt. redzot pirmo officiālo 4. sezonas video vnk āāā. viņi taču paliek arvien wilder un wilder. vnk tur būs tiiiiik labas un trakas lietas. džīz. žēl protams, ka ar 3.sezonas aktieriem, bet nu es ceru, ka tad vismaz 5.sezonā (ja tāda būs) viņi atgriezīsies pie vecajiem labajiem, jo gribās zināt, kas notikās ar sidu un kesiju. un pārējiem arī jā. lai gan nu jā jaunie ir daudz wilder, kas tomēr arī ir supermegaforši. so jā ar nepacietību gaidu 28.janvārīīīīīī. murrrr. ^____^
runājot par kkā skatīšanos var pievērsties 4dienai un zēēdienai forumā. mm. esmu secinājusi, ka kāda gan jēga iet un skatīties filmas kino regulāri. vnk jāsagaida zēēdienāāā un tad var uzreiz visas filmas noskatīties, kuras gribējās redzēt un pa lēto. un tad atkal vari dzīvoties laimīgs līdz nākošajam mēnesim un tad atkal tā again un again, jo tagad tās zēēdienas ir TIK bieži. nu jā 4dien iešu uz 2 filmām. vispirms ar saviem old draudziņiem iesim uz šerloku holmsu un mm džūda lovs ir sexīgs. un tas otrs čalis arī starp citu. :D unun pēc tam ar Gunu iesim uz - doktora parnasa iedomu pasaule. mm, nedaudz sad, jo tās filmas filmēšanas laikā nomira hīts ledžers. ehh. bet nu jā tieši tāpēc jau vien ir vērts iet uz to filmu, kā protams vēl daži great iemesli, jo tur vēl daudz TIK labu aktieru būs kā, piemēram, džonijs deps (mm, mans sapņu vīrietis.), džūda lovs, kolins farels, utt. nu jā un sižets filmas katrā ziņā arī šķiet visnotaļ labs. vispār tāda tipa filmas man tīk. so esmu par iešanu uz viņām. (:
skan: incubus – i miss you, high places – jump in, lady gaga – beautiful dirty rich, alela diane – the rifle, angels & airwaves – the adventure final, utt.
nosapņoja tūta at 10:49:00 pēcp. 2 comments
vārdi: dolbīšanās, filmas, guna, kino, laimiņa, pavasaris, ripas, skins, tēja, wild, zēēdienāā
20091218
all of a sudden i miss everyone.
mm. šodienas rīts sākās ar sēdēšanu saulītē kopā ar kaķi. šķiet, ka tā ir tāda kaķu padarīšana, kad sēdi un nespēj vien beigt priecāties par to, ka nespēj atvērt acis jo saulīte spīd sejā. just great. *sun*
šodienas ritējumā aizdevāmies uz veco skolu ar dagnīti un laimiņu. mhh. atmiņas. tik jauki dzirdēt no fizikas skolotāja, ka viņam mēs ļoti ļoti pietrūkstma. no viņa tas ir kā cukurs kuru tev ber virsū karotēm. ka neskatoties uz visu kas vien nav bijis dēļ viņa un pie viņa fizikas stundās, mēs viņam tomēr pietrūkstam visvairāk. tik jauki ko tādu dzirdēt. ^^
un ahhh skolas ēdnīca nav mainījusies. vēl joprojām tur totāls haoss valda. bēt kafejnīcā pasēdēt un dzert tēju un ēst saldējumu (jā šodien ar –15 grādiem ārā) ir tik patīkami. pietrūkst šo mazo lietiņu.
un protams klasesaudzinātāja un angļu valodas skolotāja abas super mīļas. un tas mazais mīļais kabinets mūsu 408. vienmēr. tik jauki parunāties par dzīvi un jauno skolu, par lietām kas nāk un iet. jauki tā sēdēt gandrīz 5 stundas, ēst mandarīnus un runāties. īstenībā tik daudz lietu pietrūkst no skolas un īpaši jau klases audzina’tāja vnk tā sajūta, ka par tevi rūpējas, ka kādam ir svarīgi, ka nodod darbu laikā, ka tev ir slikta atzīme un tādi sīkumi. augstskolā ir tā ka nu tehniski vienalga visiem. unun TIK mīļi bija, ka beigās mūs samīļoja. gandrīz apraudājos. ^___^ un skolas jaunais zvans ir so LOL. žēl, ka mums tāds nebija. būtu so fun. :D
vakar bija kino diena. the box bija tāda diezgan šīzo, bet ko gan var gribēt no tā režisora. protams nebija tik laba filma kā donijs darko, bet anyway dīvaina. viela pārdomām noteikti pēc tās filmas bija. nedodies sievietēm spiest podziņas slikti beigsies :D bet nu ja nopietni runa jau tur patiesībā gāja par to, ka mēs izvēlamies neparēzos lēmumus. jo gribas labāku dzīvi, naudu, utt. ka darītu jebko pat nogalīnu pilnīgi nepazīstamu cilvēku piespiežot podziņu lai gūtu sev kādu labumu. runa iet tīri par to, ka cilvēks vispirms domā par savu pašlabumu nevis par morāles vērtībām un to kas ir labi un kas slikti. un izdarot vienu kļūdu atpakaļ ceļa vairs nav, tad tā vairs ir tikai ķēdes reakcija, kuru apturēt nevar. un anyway tas beidzas traģiski.
mja psiholoģisks mindfaks. šovakar skatīšos filmu par donija darko māsu samantu. crazy zinu, bet kkā tomēr patīk tās šīzo filma. varbūt tāpēc, ka pati esmu crazy un not normal. i am just me.
beidzot laikam visā visumā viss ir gandrīz ideāli. ar cilvēkiem ar kuriem vēlos atkal atgriežas kontakti un šodienas saruna bija jauka un samīļojiens beigās bija tik ļoti pietrūcis. un būs mums jaunais gads mazirbē, vietā kur vienmēr notiek brīnumi. vietā, kura dziedē dvēseles. vēl arī tas, ka ir cilvēks kurš manā galvā ir 24/7 un gribētos būt arī 24/7 blakus viņam. ^___^ bet nav jau arī slikti tā kā ir tagad, un ilgoties savā ziņā ir fōrši. katru nakti aizmigt ar domām par labām lietām man ļoti patīk. un protams kārtējie mazie sīkumi, kurus patīk pārcilāt un atmiņas patīt atpakaļ un uzlikt uz replay. protams, viena lieta manu prātu nav pametusi un vienmēr liks man šaubīties, bet es cenšos to kontrolēt un ticēt, ka it won’t happen. not this time.
nesen arī parunājos ar cilvēku ar kuru tehniski nedrīkstu sarunāties. un man bija prieks par to, ka he misses me. un well, 7 gadi. i mean vēl 4 gadi. kkā tā. nu tu saproti, dažreiz notiek kā filmās. kā mūsu filmā notika. pat ja tu saki, ka our story isn’t a movie but a fairytale. anyway let’s live and see. jo nejau tāpat saka, ka happily ever after is just once. un sapņot nav vairs vērts. sapņiem es neticu tikpat ļoti kā ziemassvētku vecītim vai lieldienu zaķim. ir tikai lietas, kas notiek un kas nenotiek. thats it.
Mīlestība – tas ir viss! Tas ir brīnums
Un reizē pats dabiskākais, kas var būt.
/Ērihs Marija Remarks/
šovakar man gribas karstvīnu, ko es tuliņ arī dzeršu un skatīties šīzo filmu, ko es tuliņ darīšu un gaidīt nākošo gadu, ko es jau daru. es ticu, ka viņš būs skaists un jauks. nezinu kāmēr, pat arī zinot ka tas būs pāra skaitļa gads (tie man parasti ir nelaimīgi). varbūt tāpēc, ka lietas sakārtosies tā kā tām ir jābūt. beidzot un uz visiem laikiem. (:
so let’s live and see.
Are you still alive? Are you scared inside?
Providence is blind when you're terrified
Are you still alive? Are you scared inside?
When we've reached the end of the road
I will carry us home
And now I'm so far away from you
Will I be making any difference after leaving you all alone?
And now I'm so far away from home
Can I justify my actions after leaving you here in this town?
Safe and guarded, we call it home
A feeling that we shared
skan: story of the year – terrified, story of the year – welcome to our new war, story of the year – we are not gonna make it.
edit: un vēl šodien es saplēsu kaudzīti vecu papīrīšu ar atmiņām. nezinu i guess tā paliek nedaudz vieglāk vai vismaz sāp mazāk. vai ir vieglāk pateikt atā. vai arī man vnk patīk plēst lietas..
20091023
it's freezing in the corner of my mind.
vakardiena sākās ar kino un sapiera noskatīšanos. nja deep filma. man vismaz personīga patiešām ļoti patika. it īpaši tā vieta, kur viņš no gruvešiem izvilka savā virzienā vairākas bumbas. vnk tas bija spēcīgs skats. the hurt locker - it's a term in EOD (Military Bomb Squad) that if you screw up trying to disarm one of these devices that you "end up in the Hurt Locker", meaning seriously wounded or dead. sō jā, dažbrīd bišķīt par daudz aizdomājos līdzi filmai. un kā teica filmā – war is a drug. lai gan pašlaik es gan teiktu, ka anger is a drug.! bēt katrā ziņā pāldies manam kino draudziņam, jo tik ļoti gribējās viņu satikt un es tiku pie samīļojieniem, kas man patiešām bija vajadzīgi. un tas bija tik mīļi, ka tu kādam pa telefonu pateici ka šis kino apmeklējums tev bija ļoti ļoti ļoti svarīgs. ^____^
basketbolā szf zaudēja. :( bēt nu oh well. gan būs labi.
un tad bija jaukā ballīte pie gunāāāās. :* guna ir tik superjauks cilvēks, ka jā gribētos viņu turēt mājās uz plauktiņa tā, lai katru rītu pamostoties vnk nevarētu nepasmaidīt paskatoties uz viņu. (: runājot par ballīti - daudz alus, dīvainas dziesmas, dīvains aliasa lietojums, cepti kartupeļi, pīpēšana, saplēstas zeķubikses, kafija, smiekli, asaras, dusmas, sviests, miegs, 4 in 1, kutināšana, muguras kasīšana, rīts. tas tā caur atslēgas vārdiem. matīsss ir tik mīļš spilvens un vnk karsts puisis. :P un no rītiem vnk paliek wild un ieper cilvēkus ar savu kaklasaiti. mēs 4 nedaudz izvarojām to gultu, bēt nu cerams tā meitene neņems ļaunā.
tagad reāli sēžu, klausos emotional & angry songs un domāju. domāju par to, ka laikam šo gadu nomocīšu szf un tad tomēr došos prom. pāriešu uz romāniku. protams būs žēl pamest visus jaukos jaunos cilvēkus, kuriem jau esmu patiešām pieķērusies. bēt vnk es meklēju mieru & sajūtu, ka jā this is it un šķiet, ka šeit to neatradīšu. un galu galā nezinu, man jau nav arī grūti uzdavināt citiem cilvēkiem prieku, aizejot no szf. patiešām nav grūti. (: vnk es negribu, patiešām ļoti ļoti negribu drāmas. nē vairs nē. manā dzīvē to ir bijis par daudz, un nezinu vai nākošo dziļi slikto un sāpīgo lietu spēšu morāli pārdzīvot, jo dažreiz vnk ir gluži par daudz. un kad tā notiek, tad var sanākt visādas sliktas lietas, it īpaši zinot, ka mans iekšējais stāvoklis nekad tā īsti netiks pāri vienam triecienam un tas nozīmē, ka viņš vienmēr būs pārāk viegli sadragājams. un es zinu, ka ir cilvēki kas manā dzīvē to izmanto kā manipulācijas ieroci.
un tagad es jūtos reāli slikti, jo es jūtu to kā cilvēki spēj man likt justies vainīgai pat tad kad man nevajadzētu. it īpaši par lietām par kurām es neesmu atbildīga un neprasīju. par lietām, kur mani sauc par vainīgu un dēvē “jaukos’' vārdos, kaut gan neesmu pelnījusi. vnk varbūt vajadzētu uzmest visus cilvēkus. nu nafig ar, tad uzreiz būt ļaunam un riebīgam, lai ienīst uzreiz un par redzamiem iemesliem, nevis censties būt draudzīgam, palīdzēt un beigās justies vainīgam par to, ka tevi par to ienīst. vnk kāpēc pūlēties, ja rezultāts viens un tas pats. vnk gribas sev iesist. un izsist to muļķīgo ideju vienreiz no savas galvas, ka ticot, ka cilvēki ir jauki viņi patiešām tādi arī izrādīsies. nū nav tā, reāli nav tā. bēt vienalga gribas tam ticēt, i guess cerība muļķa mierinājums.. grūti īstenībā saprast ko cilvēki īsti cenšas panākt ar savu uzvedību. un reāli es nezinu ko man darīt, jo es netaisos izvēlēties starp cilvēkiem. tas vnk nav godīgi. bēt nu jā, es negribu šo visu un ja tas nozīmē mainīt fakultāti, tad esmu ar mieru. vnk patiešām žēl. ka cilvēki, nesaprot, ka dažreiz dzīvē notiekt tā kā notiek un vnk mainīt neko nevar, ka tad ir jāapstājas jāielepo, jāizelpo un jāsaprot, ka pat ja sāp vai ja ir dusmas vai skumji, nevar sākt vainot visus apkārtējos, nevar krist panikā, nevar plēst traukus. vnk ir jānomierinās un jācenšas no sliktā paņemt tās labās lietas. to nu man dzīve ir iemācījusi un tā laikam ir nozīmīgākā lieta, ko cilvēks savā mūžā var iemācīties. un kā A.Kamī reiz sacījis: "Cilvēkus nelaimīgus dara neļaušanās notikumu gaitai."
tagad došos gulēt, jo gribās pasapņot jaukus sapnīšus, lai šīs dusmas, kas šodien manī plosās aizietu prom. vai vismaz nokulstu uz kādu brītiņu.
protams, es ceru, ka viss nokārtosies, jo patiešām būtu žēl zaudēt tādus jaukus cilvēkus. bēt nu kā jau vienreiz teicu, tad jā savu draudzību neuzspiedīšu, ja cilvēks to atklāti nevēlas. just say it un es izdomāšu, kā nešķērsot tavu ceļu vairs. bēt vismaz es zināšu, ka būšu darījusi visu, lai būtu labi. tik cilvēkiem jau nevar uzspiest draudzību. un vispār cilvēkiem neko nevar uzspiest, tā ka jā. padomājiet par to nedaudz..
skan: the game – my life, atb – the autumn leaves, nickleback – this is how you remind me, ok go – it’s a disaster, papa roach – hollywood whore, pnd – sprīdītis, all american rejects – stab my back, switches – drama queen, moulin rouge – all you need is love, kelly osbourne – shut up, bryan adams – please forgive me.
nosapņoja tūta at 12:45:00 pēcp. 4 comments
vārdi: ballīte, basketbols, dusmas, emotions, guna, kino, other bullshit
