Rāda ziņas ar etiķeti kaķis. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti kaķis. Rādīt visas ziņas

20100516

kad tu skumsti man tavas asaras acīs. /grafomāns/

tumblr_l286zgrhNg1qbq82no1_500_large
man ir ļoti ļoti ļoti iepatikušās grafomāna dziesmiņas. it īpaši viņa jaunā dziesma – pusnakts. tā ir vnk wāāā. ^____^ prieks, ka bucītis pazīst grafomānu, ja kādreiz gribētos viņu satikt, tad varētu es ar viņu visu sarunāt, great. *sun*

vakardienas rīts iesākās ļoti agri, jo bija jādodas uz AIESEC semināru @ stockholm school of economics in riga, kur kozis mācās. vispār tā ēka dikti smuka gan no iekšpuses, gan ārpuses. un viņiem pat ir balkoni, kas ir kūūl. un awesome gleznas pie sienām auditorijās, piemēram, tajā kurā bijām vakar bija grafitī stilā zīmēta puskaila meitene iekš zilām krāsām, vnk sexy.
AIESEC cilvēki viennozīmī ir super forši un tādi atraktīvi un smaidoši un smejas daudz, tas ir pozitīvi. un satiku arī niku no szf, izrādās viņa arī piedalās, jauki. vispār sapratu, ka konkurss ir super liels un, ka visitcamāk nemaz netikšu nekur, jo uz katru valsti praktiski vajag tik 1 cilvēku, izņemot kazahstānu, kas tagad ir polijas vietā – tur vajag 2 cilvēkus. par horvātiju vispār vēl nebija info, taču jā visticamāk, ka arī tik 1 cilvēks. un mēs bijām kopā kādi 15-17 cilvēki, kas pieteikušies, tātad uz kādām 5-6 esošām vietām. ņu jā, crazy, bet ceru, ka intervijā nākoš6dien man ies labi un tomēr būs cerībiņa. taču ja arī nebūs, tad noteikti izlēmu iesaistīties šajā organizācijā jo viņiem šovasar un vispār šogad būs vēl daudz lielu projektu un PBoX’es, kas izklausījās super un varēs iepazīties ar daudzu citu valstu cilvēkiem un veidot kontaktus. un jauki, ka arī viņi ir super laipni atvērti jauniem cilvēkiem, kas grib iesaistīties, tik jābūtt aktīviem un kkas jādara. un jābūt mērķim. man jau ļoti iepatikās tā meitene jūlija, kas bija vnk hiperaķtīva un kura ir atbildīgā par visiem projektiem un tādām lietām un gribētos iesaistīties tieši viņas komandā, praktiski viss AIESEC ir balstīts uz komandu darbiem un galvenais ir atrast to, kas tev patīk un ko tev būtu prieks un azarts darīt.
vispār seminārs bija super noderīgs un viennozīmīgi bija vērts celties tik agri 6dienā. it was excellent. ^____^

pēc tam kad biju nodevusi grāmatu centrālajā bibliotēkā un devos uz autobusa pusi protams uznāca kārtīgs lietus, kas bija super kūūl. un vienīgais, kas mani un vēl bariņu tūristu paglāba no pilnīgas izmirkšanas neskatoties pat uz to, ka man bija lietussargs, bija mazā krōnung zaļā āra telts pretim makdonaldam, ko viņi tieši tajā brīdī cēla un visi cilvēki paslēpās zem viņas. forši. *sun*

šogad izlēmu nedoties uz muzeju nakti, jo pirmkārt laikapstākļi nebija forši un otrkārt, visi draudziņi arī kkur bija aizdevušies un nevis nebija ar ko doties. protams, nekas par tiem draugiem kuriem patiešām bija attaisnojums, bet tiem dažiem kuriem nebija, ņu jā, šķiet, ka es beidzot arī uztaisīju netikai pavasara draugu tīrīšanu dr.lv, bet arī dzīvē. viss pietiks mani čakarēt, es varu būt jauka, bet nejau, ka atklāti ar mani spēlējas. man ir arī citi daudzi cilvēki, kuri šitā pret mani neizturas.^^ sō jā, ja jums pārējiem turpmāk kko no manis vajadzēs, negaidiet atsaucību no manas puses. es būšu vispirms atvērta tiem cilvēkiem, kam esmu patiešām vajadzīga. un šī gada vasara arī paies ar tiem cilvēkiem un punkts, pat ja tas nozīmē, ka mainīsies festivāli uz kuriem dodos un vispār viss fons. tas nekas, jābūt taču flexible. ^_____^ un vakar vakarā man patiešām ļoti gribējās, lai alekss būtu šeit ar mani. viņš jau sen noteikti dažus cilvēkus būtu pasūtījis no manas dzīves ellē un turklāt es zinu, ka viņam mani jaunie cilvēki ļoti patiktu. tas mani nomierina. viss. *sun*

vakar pašā vakarā klausoties lietus lāsēs uz manas palodzes noskatījos filmu – the last song. mhh, ņu jā mazliet sad. patika filmas sižets un doma, bet šķiet, ka izpildījumu man nedaudz pabojāja tas, ka mailija bija vienā no galvenajām lomā, jo nu neesmu īsti starā par viņu. gribētos izlasīt to grāmatu, uz kuras tad balstīts filmas sižets. un filmā bija daudz klavieres, tas bija jauki.

tumblr_l196g3pEFl1qabl99o1_500_large

un kaķis šovakar pirmo reizi guļ manā istabā. parasti viņam šeit nepatīk, visticamāk sarkano sienu dēļ. bet šovakar guļ un tas ir tik savādi, bet man tīk. tāda mīlīgāka sajūta manā istabā uzreiz, kad viņš ir šeit. un viņš jauki murrrā. ^___^

skan: grafomāns – pusnakts, grafomāns – kam man skaistāku dzīvi, imogen heap – hallelujah, aaron zigman – steve’s theme, miley cyrus – when i look at you.

20100307

sarkano sienu eksplozija.

2204044160_2c23a685a4
manās zemeņu sienās pirmo reizi bija vairāk par 3 cilvēkiem vienlaicīgi. āā un tas ir trakums. vnk trakums. it īpaši ja tie ir šie cilvēki vienlaicīgi. protams jā smaidi un smiekli un muļķošanās, bet trakums. es zinu, ka manas sienas ietekmē ik vienu svešu cilvēku un parasti sliktā nozīmē. vnk atstāj mistisku ietekmi uz cilvēkiem. nu nenomierina viņas nevienu citu kā vien mani. ehh. tā dīvaini, redzēt tieši visus šos cilvēkus, visus mūs četrus kopā manās sarkanajās zemeņu sienās. dīvainas emocijas mani pārņēma. + vēl viņu radītais trakums. kur vienam slikti, otram sirds sitās, tad kāds kko ārdās un visu pārkrāmē un meklē sazin ko. vnk āāā. haoss manās sienās un nepatīk viņš. :D nekadnekadnekad vairs uz kko tādu neparakstīšos. psychoooooo..džīz. toties laimiņai sakrāsoju matus, kas bija fun, jo sadolbījāmies atkal. kā vienmēr. māris pārdzērās cukuru un robis – ehh vnk uzvedās kā jau viņš. izmetu viņus pa druvīm perfektā laikā, jo viņi tieši samainījās ar maniem vecākiem. jesss, nenācās man skaidrot kāpēc man faking gāwd ir tik weird draugi. bet anyway faking weird vakars. dīvaini nesaprasti mirkļi un šovakar bija manu sarkano sienu eksplozija, ko paveicām mēs četri kopā. un šie smaidi. ak, šie smaidi. (:
hihi. un tagad manas kaķu sienas smaržo pēc suņa. ehh. murrr. ^____^ funny lol.

un vispār pirms tam es uzbruku atkal savam kaķim un un viņš man smuki pōzēja saulītē. *sun* mana minka.
rekur jums būs dažas mana kaķa bildes un iz vakara. redzēsiet minimāli kā izskatās mana istaba. :P

20091218

all of a sudden i miss everyone.

n84MUsnF3q65twmuDwgIpqFyo1_500_larg5e

mm. šodienas rīts sākās ar sēdēšanu saulītē kopā ar kaķi. šķiet, ka tā ir tāda kaķu padarīšana, kad sēdi un nespēj vien beigt priecāties par to, ka nespēj atvērt acis jo saulīte spīd sejā. just great. *sun*
šodienas ritējumā aizdevāmies uz veco skolu ar dagnīti un laimiņu. mhh. atmiņas. tik jauki dzirdēt no fizikas skolotāja, ka viņam mēs ļoti ļoti pietrūkstma. no viņa tas ir kā cukurs kuru tev ber virsū karotēm. ka neskatoties uz visu kas vien nav bijis dēļ viņa un pie viņa fizikas stundās, mēs viņam tomēr pietrūkstam visvairāk. tik jauki ko tādu dzirdēt. ^^
un ahhh skolas ēdnīca nav mainījusies. vēl joprojām tur totāls haoss valda. bēt kafejnīcā pasēdēt un dzert tēju un ēst saldējumu (jā šodien ar –15 grādiem ārā) ir tik patīkami. pietrūkst šo mazo lietiņu.
un protams klasesaudzinātāja un angļu valodas skolotāja abas super mīļas. un tas mazais mīļais kabinets mūsu 408. vienmēr. tik jauki parunāties par dzīvi un jauno skolu, par lietām kas nāk un iet. jauki tā sēdēt gandrīz 5 stundas, ēst mandarīnus un runāties. īstenībā tik daudz lietu pietrūkst no skolas un īpaši jau klases audzina’tāja vnk tā sajūta, ka par tevi rūpējas, ka kādam ir svarīgi, ka nodod darbu laikā, ka tev ir slikta atzīme un tādi sīkumi. augstskolā ir tā ka nu tehniski vienalga visiem. unun TIK mīļi bija, ka beigās mūs samīļoja. gandrīz apraudājos. ^___^ un skolas jaunais zvans ir so LOL. žēl, ka mums tāds nebija. būtu so fun. :D

vakar bija kino diena. the box bija tāda diezgan šīzo, bet ko gan var gribēt no tā režisora. protams nebija tik laba filma kā donijs darko, bet anyway dīvaina. viela pārdomām noteikti pēc tās filmas bija. nedodies sievietēm spiest podziņas slikti beigsies :D bet nu ja nopietni runa jau tur patiesībā gāja par to, ka mēs izvēlamies neparēzos lēmumus. jo gribas labāku dzīvi, naudu, utt. ka darītu jebko pat nogalīnu pilnīgi nepazīstamu cilvēku piespiežot podziņu lai gūtu sev kādu labumu. runa iet tīri par to, ka cilvēks vispirms domā par savu pašlabumu nevis par morāles vērtībām un to kas ir labi un kas slikti. un izdarot vienu kļūdu atpakaļ ceļa vairs nav, tad tā vairs ir tikai ķēdes reakcija, kuru apturēt nevar. un anyway tas beidzas traģiski.
mja psiholoģisks mindfaks. šovakar skatīšos filmu par donija darko māsu samantu. crazy zinu, bet kkā tomēr patīk tās šīzo filma. varbūt tāpēc, ka pati esmu crazy un not normal. i am just me.

beidzot laikam visā visumā viss ir gandrīz ideāli. ar cilvēkiem ar kuriem vēlos atkal atgriežas kontakti un šodienas saruna bija jauka un samīļojiens beigās bija tik ļoti pietrūcis. un būs mums jaunais gads mazirbē, vietā kur vienmēr notiek brīnumi. vietā, kura dziedē dvēseles. vēl arī tas, ka ir cilvēks kurš manā galvā ir 24/7 un gribētos būt arī 24/7 blakus viņam. ^___^ bet nav jau arī slikti tā kā ir tagad, un ilgoties savā ziņā ir fōrši. katru nakti aizmigt ar domām par labām lietām man ļoti patīk. un protams kārtējie mazie sīkumi, kurus patīk pārcilāt un atmiņas patīt atpakaļ un uzlikt uz replay. protams, viena lieta manu prātu nav pametusi un vienmēr liks man šaubīties, bet es cenšos to kontrolēt un ticēt, ka it won’t happen. not this time.

nesen arī parunājos ar cilvēku ar kuru tehniski nedrīkstu sarunāties. un man bija prieks par to, ka he misses me. un well, 7 gadi. i mean vēl 4 gadi. kkā tā. nu tu saproti, dažreiz notiek kā filmās. kā mūsu filmā notika. pat ja tu saki, ka our story isn’t a movie but a fairytale. anyway let’s live and see. jo nejau tāpat saka, ka happily ever after is just once. un sapņot nav vairs vērts. sapņiem es neticu tikpat ļoti kā ziemassvētku vecītim vai lieldienu zaķim. ir tikai lietas, kas notiek un kas nenotiek. thats it.

Mīlestība – tas ir viss! Tas ir brīnums
Un reizē pats dabiskākais, kas var būt.
/Ērihs Marija Remarks/

šovakar man gribas karstvīnu, ko es tuliņ arī dzeršu un skatīties šīzo filmu, ko es tuliņ darīšu un gaidīt nākošo gadu, ko es jau daru. es ticu, ka viņš būs skaists un jauks. nezinu kāmēr, pat arī zinot ka tas būs pāra skaitļa gads (tie man parasti ir nelaimīgi). varbūt tāpēc, ka lietas sakārtosies tā kā tām ir jābūt. beidzot un uz visiem laikiem. (:
so let’s live and see.

Are you still alive? Are you scared inside?
Providence is blind when you're terrified
Are you still alive? Are you scared inside?
When we've reached the end of the road
I will carry us home

And now I'm so far away from you
Will I be making any difference after leaving you all alone?
And now I'm so far away from home
Can I justify my actions after leaving you here in this town?
Safe and guarded, we call it home
A feeling that we shared

skan: story of the year – terrified, story of the year – welcome to our new war, story of the year – we are not gonna make it.

edit: un vēl šodien es saplēsu kaudzīti vecu papīrīšu ar atmiņām. nezinu i guess tā paliek nedaudz vieglāk vai vismaz sāp mazāk. vai ir vieglāk pateikt atā. vai arī man vnk patīk plēst lietas..