laba daba.

jā, tāda bija mana iepriekšējā nedēļas nogale – labā dabā. burtiski labā dabā ar daudz hard work, taču rezultātā tas bija milzīgs gandarījums par šīm 3 dienām ar visnotaļ savādākām atmiņām nekā līdz šim.

viss sākās pagājušo 5dien, kad 1os aizdevos no sava darba Letā, jo mūs paliada ātrāk sakarā ar visu čakaru dēļ materiālu trūkuma. sakrāmēju somu un mani aizvizināja uz netālu siguldai esošo vietu ratniekiem, kur tad arī norisinājās festivāls laba daba. un ziniet, visai neierasta vieta festivālam ar senām mājām un bruģētām taciņām, pāris šķūņiem, ābeļu dārzu, kurš tad tika pārvērst par telšu pilsētiņu, jauks mazs dīķītis, utt. nu vnk tie cilvēki, kas mēdz apmeklēt festus zinās par ko runāju, netipiski, taču skaisti. un pat varu apgalvot, ka viss palika tik pat smuki cik bija pirms tam, kas ļoti priecēja. pati personīgi arī milzīgā cilvēku dažādība, bija ļoti daudz mazulīšu ar vecākiem un pat omītēm, kas visi jauki tika vizināti ratos. protams neiztikt arī bez pankiem un emobērniem. tāpēc jā, cilvēku dažādība bija visnotaļ patīkami skaista. vismaz mani tas sajūsmina. *sun* satiku un parunājos nedaudz arī ar savu bijušo klasesbiedru Krišjāni.

darbs bija crazy paēdināt vairāk par 4000 latviežu ir vnk ārprāts. viņi taču ēd tā it kā viens par 4iem, visā nopietnībā. un protams kā jau latviešiem viņi nespējs kā normāli cilvēki izdzīvot bez kartupeļiem tie tika izbaroti pilnībā visi tie daudzie maisi. džīz. un vispār kā mēs smējāmies un kā arī patiesībā bija viņi ēda visu ko redzēja uz milzīgajām pannām, ja tut būtu bijuši cepti gliemeži arī tie tiktu apēst ātri vien. :D seriously.! bija trakums un smadzenes svila, enerģija te dzisa, te radās, kājas bija vnk ellē, bet galvenais bija neapstāties. jo tiklīdz apstājies tā viss jū ār dead. tāpēc es to nemaz nedarīju, bet tagad patiešām kādu laiku neprasiet man palīdzēt jums griezt kartupeļus, kāpostus, sīpolus, burkānus, guŗķus, tomātus, utt. man tagad oficiāli ir alerģija pret dārzeņiem. :D

tajā savdabīgajā nedēļas nogalē pa 3 dienām kopumā tika gulētas vien 6 stundas. otrā nakts vispār manā kontā netika gulēt, jo zināju, ja aizmigšu es iespējams nepamodīšos pēc paredzētajām 3h. :D iepazīti tika visdažādākie cilvēki, kas man protams patika, jo jaunas asinis man ir adventure. man patika arī tas, ka cilvēki patiešām teica man komplimetus par to cik patiesībā savā domāšanā es esmu pieaugusi, tas ir viss ko vēlos dzirdēt. ka jā esmu fun un varu priecāties, bet kad runa ir par darbu, mācībām vai dzīves uztveri es zinu par ko es runāju un ko daru, ka man ir savi mērķi, kurus es sasniegšu vienalga vai kāds tam tic vai nē. tas bija kā medus manām ausīm. ne bieži cilvēki to pamana manī, bet prieks, ka tieši šie cilvēki 3 dienās to pamanīja. ^^

pievēršoties nedaudz prieka lietām varu teikt, ka pasākums patika ļoti. kaut arī isti nevarēju koncertus redzēt toties dzirdēt gan un man pietika ar to vien ka dzirdēju naktī pnd – sprīdītis. protams bija arī viņu visas citas dziesmas, bet tieši tā man ir ļoti mīļa. ^____^
un alus, ak mans mīļais alus. es strādātu katru dienu tā, ja man dotu tik daudz bezmaksas alu. tas ir kā sapnī, kad tu tikko iedomājies par to, ka mm auksts alus tagad derētu un zini tev viņu pienes. jā, man šajās dienās tā bija. vai nav lieliski. *sun*
un vispār lieliskas emocijas, noteikti nākošgad vēlēšos apmeklēt šo pasākumu atkal, ja ne kā darbinieks, tad vismaz kā apmeklētājs, jo atmosfēra un vieta vnk awesome. un cilvēku dažādība, jā. un ziniet izbaudīt aukstu īstu dušu backstagā ir vnk dievīgi tādā karstumā kāds bija un nevisiem tāds prieciņš bija. :P

pēdējā dienā tā smuki visi atlikušie cilvēki, kas neaizbrauca ar pirmo tūri tā smuki stāvējām visi lietū pie sakrāmētām mantām un patiesībā izbaudījām tās lietus lāses tā līdz pat dvēselei. nevienam nebija bail izkust, neviens nečīkstēja un visiem bija patīkamais nogurums, kurš tika maigi noskalots. tas bija skaists mirklis. ^^

mājās braucu ar grupas - rūsa solistu un viņa sievu, jauki cilvēki. un ar mums brauca kkāds dīvains čalis, kurš kā mēs nospriedām bija no citas planētas, jo bija faking psycho un runāja kkādas mistiskas lietas. bet par to nemaz nesākšu runāt, jo brrr. he was a weirdo.!
rīgā iebraucot noķērām vētru ar negaisu un daudz lietus lāsēm un mirkli, kad garām braucošā mašīna pielēja pilnu mašīnas salonu ar ūdeni, jo vaļā bija visi logi, tas bija fun, jo bijām slapji, pavisam slapji. *sun* mājās iegāju un uzsūcu savas sarkanās sienas, ahhh cik gan ļoti man viņas pietrūka. tad iekāpu ledus aukstā dušā un iekritu savā gultiņā, sajūtas neaprakstāmas.. un tad es aizmigu.

tāda nu bija mana – laba daba. un ziniet kur ir ironisms, ko neviens patiesībā nezin no šī nosaukuma, jo prakstiski visi jau bija prom. ironisms ir tajā, ka laba daba visu lielo miskastes kalnu nodedzināja vietējā pļaviņā burtiski kādus 25m no festivāla vietas, nu varētu teikt mežā. un tas viss nodega lielās melnās liesmās, brrr. ironija, kas ir diezgan skumja patiesībā.!