Rāda ziņas ar etiķeti mācīšanās. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti mācīšanās. Rādīt visas ziņas

20110508

un uz spilveniem atplestas tukšas rokas.

tumblr_lkofki1aHv1qag41po1_500_large
labvakar mīļie, mani mazie dzīvnieciņi. (: šim mincītim pēdējā laikā iet tik krāsaisni cik krāsieni vien var būt, gan no pilnīgi sliktām ziņām līdz ļoti, ļoti labām, un tā kkā visu laiku mētājos augšā-lejā gluži kā amerikāņu kalniņos.

pagājošonedēļ, mani pavisam ļoti satiricināja kāda nelāga ziņa, kas protams visus šos gadus jau kopš 1996. gada bija lēni gaidāma, bet nolikta maliņā tā īsti nekad negribot pieņemt kā esošu, taču šoreiz tas tiek nostādīts kā fakts. bērnības draudzene šoreiz pēdējo reizi bija slimnīcā, un 4 nākošie mēneši ir jāpieņem kā pēdējie. kā gan to var mīļie.?! kā saprast un pieņemt to, ka tev atlicis dzīvot vairs tikai 4 mēnešus. manam prātam to neaptvert, tad labāk jau laikam vienkrāši nezināt cik daudz un ilgi, vnk negribēt zināt. bet ko tagad kad zini, ko darīt, ko ķert, ko baudīt, kā būt. man tas viss ir viens liels haoss, kur pretim draudzene ir mans mazais vēl joprojām pozitīvais zvēriņš, kurš man liek aizmirst un vnk baudīt to, kas ir šodien un tagad. viņa uz to gatavojusies jau no pašas bērnības un savādāk nemaz nezin kā būt citādai, viņa to visu padara vieglāku. un man tik ļoti netīk, ka aiziet tik jauni un skaisti cilvēki..

uz mazliet pozitīvākas nots, tik nesen uzzināju, ka agrāk nebija tādu svētdienu. svētdiena kā tāda tika ieviesta ar likumu tikai 321. gada 7. martā pateicoties Romas ķeizaram Konstantinam. grūti pat iedomāties, kā būtu dzīvot bez svētdienām un kas tad īsti bija šo svētdienu vietā.?! vai bija nedēļā tikai 6 dienas, nevis 7 kā mūsdienās.?! lai kā arī nebūtu, man patiešām milzīgs prieks, par to, ka bija kāds gudrs cilvēks un radīja šīs burvīgās dienas vārdā – svētdienas un viņu debešķīgajiem svētdienu rītiem un saules stariem logā. ^____^

virzoties uz priekšu, kā jau mēs visi zinam, tad tagad iet lielais hokeja trakums pasaules čempionāta ietvaros, kur protams mūsu lieliskie latviešu zēni turas godam, neskatoties uz neko. LV spēli ar somiju skatījāmies Atslēgā kopā ar maniem jaukajiem letiešiem, un dēmn tas tik bija tuvu 2009. gada spēlei ar zviedriju.. nu tik ļoti tuvu, ka sirds plīsa pušu zaudējot. bet pozitīvisms staroja man apkārt tāpēc nekāda skumšana nedrīkstēja būt, jo cilvēki tev apkārt padara dzīvi skaistāku.! PČ trakums vēl turpinās un kādu laiciņu vēl neliksies mierā, vismaz beidzot mūsējiem arī kāda uzvara spēlē ar baltkrieviem, kas silda sirdi. un protams milzīgs sarkanās kļavu lapas prieciņš par manu CANADA, tie cīnās un iet uz priekšu un vnk ir awesome.! es ceru uz lielām iespējām par viņiem gan mūsu LV pušiem, gan burvīgajiem kanādiešiem. *heart*

3diena bija tāda mazliet maģiska, un ne tikai tāpēc, ka mūsu mīļās valsts dzimšanas dienas. tā pavisam neplānoti sanāca parunāties ar manu mazo mīļo meiteni Sanci, un tā pavisam nemanot nonācām pie secinājuma, ka derētu tomēr satikties tik jaukā dienā. un tā kā man plānā bija doties uz pozitīvāko teātri uz šīs planētas Hamletu, tad kur gan citur tikties kā mūsu pagātnes ierastajā vietiņā. arī kādam, ar kuru oriģinālajā plānā bija doties sarunāts doties uz Hamletu nebija pretenziju par mazu plānu maiņu, tad viss tā diezgan ideāli sanāca. aii, bija tik jauki satikt mazo blondo meiteni un būt kā agrāk, tik sen sen nebijām tikušās nu ja tā pavisam godīgi rēķina tad apmēram 1.5 gadu, nu pāris saskriešanās uz ielas gluži neskaitās, bet es ceru, ka tagad tikai uz augšu un mēs atkal atsāksim būt traki bērni, jo atkal jauns ceļš zem kājām. un arī mans +1 ienesa saulīti manā 3dienā, tā jauki un pavisam nepūloties, man tik ļoti patīk runāties ar tevi un redzēt tevi smaidam.. un vēl 20min stāvēt pieturā gaidot manu autobusu un ielepot to mirkli. nu to tā grūti aprakstīt tiešās emocijās, ņu tur vnk kkas ir un tas man liek smaidīt. (:

4dien ar Ievu atkal devāmies barot kaijas, pīles, zīriņus, un citus putnus kanālmalā. aii, ja pirmajā reizē man bija huge stress, jo man tie putni ne īpaši, tad šoreiz actually bija kinda fun, jo tā maizes mešana gaisā un kā tie putni ķer mazliet atgādina grifindora un slīdeņa lidošanas kautiņu kad viņi to mazo flying ball ķēra. :D un pīles ir gluži kā rubber ducks vannā priekš maziem bērniem, aii nu tā interesanti tas viss. vēl atradām kāda dzejas burtnīciņu, kas ir tā mazliet skaisti, bet tam cilvēkam noteikti ka mazais zaudējumiņš jau bija. anyways, tāda dikti jauka 1h mums sanāca kanālmalā ar putniem, jau otro reizi, šķiet, ka šī varētu kļūt par tradīciju vai vismaz kkādu manu un Ievas mazo izklaidīti ar prieciņa ķeršanu, tik nākošreiz noteikti vajadzīgs vēl fotoaparāts, jo daži skati diezgan ļoti burvīgi skaisti. *sun*

5dien gan nebija mana diena, jo atkal pasākusi neķoties mana veselība un vecie sīkumi atgriežas. man tas nu nemaz netīk, un kaut arī cenšos par to nedomāt un ignorēt mazliet visu, ir grūti un ja aizdomājos par to visu mazliet vairāk uznāk mazais deprešēn un gribas mazliet noslēgties no visa un visiem. dzīvot uz ripām ir no fun at all, bet šīs dažas dienas nāksies to paciest, lai varu izstaigāt pie visiem ārstiem nākošnedēļ un beidzot salikt skaidru bildi kopā. bet es patiešām ceru, ka viss būs labi, jo šis patiešām nav īstais laiks, lai slimotu, jo SZF atlicis vairs tikai mēnesītis, un uz darbu gribās doties vienmēr, un gribas lai viss tā skaisti notiek manā pavasarī, kas vēl joprojām ballējas manā galvā un domās pie tevis. tāpēc es labāk savas ne visai pozitīvās domas pa savu veselību novirzīšu uz smaidu par tevi, tas man palīdz mazliet, jo zinu, ka tev rūp, lai ar mincīti viss būtu kārtībā. (:

nu tā kkā man šeit klājas, manā mazajā pasaulītē. nākošā nedēļa būt tāda hardcorā mācīšanās nedēļa, lai var nodot visus pēdējos darbiņus, tāpēc arī darbiņā paņemts mazais atvaļinājums, kas protams ir žēl mazliet, jo pietrūks to cilvēku un it īpaši tevis. un vēl mana nākošā nedēļa tiks veltīta veselībai, ko protams būs grūti apvienot ar hardcore mācīšanos, bet nekas nav neiespējams. un nākošās nedēļas beigās ir jābūt 2 lieliskām ziņām – ka visi darbi skolai ir done un, ka ar veselību viss ir tomēr labi.! jā, jādomā tikai labas domas un tad jau arī viss būs ļoti labi, jo galu galā – dzīve izdodas. smaidāāām, jo vienmēr ir iemesls par ko.! murrr. ^____^

skan: parachute – you and me; lifehouse – storm; prāta vētra – mazā bilžu rāmītī; etc.

20100317

when someone says jump – jump.

2v9arrr
ahh, man vienmēr tik ļoti šī bilde ir patikusi. hihi. *sun*

ņu ko esmu sarakstījusi savas domas attiecībā par kursa darbu uz lapas un rīt būs pirmā sanākšana. tad viss tik izlikts galdā un bīdīsim 4atā lietas kopā, redzēsim, kas sanāks un ceru, ka viņai patiks, jo negribu vairāk neko pārdomāt. pietiek jau, ka tēma daļēji bija jānomaina. un vispār šodien tehniski jānodod x10 referāts, bet nu jā nē paldies es atsakos. so fak it.

šodien stulbā kuce ziema atkal uzdarbojās un sasniga vēl vairāk netikai no rīta, bet arī tagad naktī. vnk nu bet nopietni viņa nevar aizvākties. es gribu pavasari, daudz saules, nokusušu asfaltu un kurpes. daudz kurpju ikdienā un dzert alu krastmalā vai jebkurā citā super foršā vietā ārā. ārā saulītē. nū kāmōn.! bļe.

vispār pēdējā laikā neatliek laika apsēsties un normāli parakstīt lietas. stāv arī iesāktas divas grāmatas, kuras gribas pabeigt. ir uzrakstīta viena nodaļa grāmatai ko sāku, taču ar visu rutīnu skola, mājas, bibliotēka un vēl šādi tādi mazie prieciņi tam neatliek laika, lai gan gribētos. gribētos parakstīt grāmatu tālāk, gribētos vnk parakstīt kā agrāk ar dvēseli un emocijām un mazliet melanholijas. bet laikam tuvākajā laikā nespīd. diemžēl. sanāk tik tādi ātrie ikdienas atstāsti un viss. tā vēsi un bezpersoniski. iu. bet laikam tas tāpēc ka tā drūmā ziema mani nomāc. pluss vajag kkādu action lai kkas tomēr virzītos uz priekšu. ehh.

vismaz priecē, ka no 29.marta sākas mazas brīvdienas, kuras iespējams sanāks pavadīt uz prāmja. jēj. ballītēēē. ^_____^ tas ir tas ko man viss vairāk pašlaik vajag. turklāt ar māsīcu un zviedriju un āā viņu skaistajiem vīriešiem un protams arī h&m. anyway ir arī mazie vakara prieciņi sarakstoties ar jauno cilvēku un i šodien nospriedām, ka vispār forši būtu atgriezties bērnudārzā tur viss bija tik skaisti un labi un fun. ehh the good times. *sun* gribas ballīti, bet dobelē nevis rīgā. jā, gribas pārmaiņas pēc tos cilvēkus, un ļoti iespējams, ka tieši to vienu cilvēku. *giggle* bet brīvdienas man patīk šis vārds. un vēl joprojām gaidu lietas no ebay, lai gan kāda jēga pavasara jau nav. :(

rīt bāra un tad jau 4diena. šī nedēļa ir atkal var jau apgalvot, ka pagājusi. akdievs kā tas laiks skrien. tuliņ jau būs aprīlis. džīz. patiešām grūti aptvert kur tas laiks paliek. bet izdarīts tik maz. un vispār jādodas čučēt, jo rīt gara diena, pēc szf jāsatiek mana mīļā meitene ieva un jāapsveic viņa beidzot 18 gados. *sun*

20100306

breathe the education in.

ikRia1QKbqfjnix7G8P33j3po1_500_large

mm, šodiena pavadīta lu centrālajā bibliotēkā paveicot sev vajadzīgos darbiņus vūūhūū. yes yes yes lietas virzās uz priekšu. tas mani ļoti ļoti priecē. vispār secināju, ka man ir iepaticies šis mācīšanās režīms. tuliņ došos palasīt aueru un pakonspektēt. *sun*
jā, es esmu NERD.! sō what.

šodien nopirku kārtējo grāmatu, kā jau radošā dvēsele es nespēju paiet grāmatnīcā garām ernesto sabato grāmatai – tunelis. vispār šis argentīniešu rakstnieks raksta diezgan līdzīgi paulam bankovskim. vismaz es personiski spēju savilkt paralēles. un man tīk. diezin tik kad lasīšu šo grāmatu un vēl jāizlasa puse no imanta ziedoņa epifānijām. grr, man nepietiek ar 24h diennaktī un es vēlos tādu opciju kā bezmiegs. khh.!

atgriežoties mājās no bibliotēkas vēlu vakarā vēl paspēju sakārtot istabu pirms ķēros pie mācīšanās. jauki, atkal varu pārskatīt savas istabas kvadrātmetrus, kuri pārmaiņas pēc nav noklāti ar aprakstītām lapām, grāmatām un citiem krāmiem. te pat tagad ir tīri plašs. (:
un es to darīju netikai tāpēc, ka rīt laimiņa vakarā nāks krāsot matus, bet vnk kārtējais darbiņš manā to do listā.

vēl secināju, ka agrāk ar noteiktu personu manas skype sarunas bija maģiskākas. vienmēr manī bija šī kutinošā sajūta – uzrakstīs viņš man vai nē. varbūt uzrakstīt man. vai labāk nevajag. paciesties. āā ko darīt. gribas parunāties. bet jāā. tad tagad es vnk zinu, ka agrāk vai vēlāk man uzrakstīs šī persona. un ja neuzraksta nav tā, ka es jūku prātā un nezinu kur likties, nav tā ka niez nadziņi pašai atvērt čata logu un iemurrrāt. ehh. skaistais ir pazudis arī attiecībā uz šo cilvēku. es zināju. es zināju, ka tā viena nakts sabojās visu. pilnīgi visu. un es pat varu saderēt, ka mums nebūs vairs to maģisko nakšu ar bērnišķīgo muļķošanos. sadpanda.

vakar starp citu paralēli konspektēšanai noskatījos filmu – teenage dirtbag (jā es sapratu, ka varu darīt lietas vienlaicīgi un uztvert abu lietu būtību). filma visnotaļ sad un skarba, taču morāle bija neapšaubāma. vispār atkal šo to varēju savilkt ar savu dzīvi un pagātni. patika arī, ka lielu daļu šajā filmā spēlēja dzeja/literatūra. mirkļi, emocijas, fucked up cilvēki un mindfuck. filmas beigas manuprāt bija skaistas, tādā ziņā, ka nekas īpašs jau tur nebija, taču bija nepieciešams tik uztvert kādu pavisam niecīgu, bet spēcīgu mirkli. tas bija jauki. iesaku katrā ziņā noskatīties, vismaz morāles dēļ, ja ne sižeta. filmā arī laba mūzika. ^____^

20100305

just because it’s friday.

tumblr_kyquzc1Ijs1qzan0uo1_500_large
labrīt, mazie mīļie dzīvnieciņi. *sun*

vakar padarīju diezgan padaudz darbiņus skolai un jutos uzreiz labāk, apzinoties, ka jau ir kkas paveikts nākošajai nedēļai. mm, great. šodien cītīgi turpināšu savu to do list, kurš pašlaik sastāv no 16 punktiem no kuriem 2 jau ir – done. jā varētu šķist, ka maz, taču tomēr sākums ir, un tie arī nebija nekādi mazie punkti, tāpēc tomēr uzskatu, ka mans mērķis ļoti produktīvi virzās uz priekšu. un jūtos superōsōm par to, pat ja emociju ziņā vēl joprojām ir morālās pohas.

tagad taisīšos un došos uz centru darīt pārējās to do list lietas, kas ietver gan materiālu printēšanu nākošajai nedēļai, gan grāmatu izņemšanu no visām iespējamajām bibliotēkām, dzīvošanu bibliotēkā (tiesa gan vēl neesmu izlēmusi tieši kurā) un referātu/kursa darbu rakstīšanu (nu vismaz iesākšanu). kā arī saskriešos uz mazu mirklīti ar gunu, kura šodien dosies ballēties uz prāmja līdz svētdienai. ahh, atceros mūsu wild 12.B klases ballīti uz prāmja vētras laikā. that was faking fun. miss that. ^____^

vispār vakar tā sapratu, ka ja esi sasodīti sevi nodarbinājis ar skolas lietām + vēl daudziem dažādiem maziem darbiņiem, tad neatliek laika ne muļķoties, ne domāt stulbas lietas ar savu slimo galvu, ne garlaikoties. tāda sajūta, ka esi iemests vāveres ritenī un kamēr pats aktīvi turpināsi to griezt, tas arī griezīsies. tāpēc jā, viss ir patiešām atkarīgs no mums pašiem un mūsu apņēmības. un man tāda sō ir. tāpēc i guess ir laiks pieaugt un darīt nopietnās lietas. vasarā varēšu muļķoties un atkal būt mazais trakais bērns. *sun*

20100304

something about the sunshine.

tumblr_kuszdknlvF1qa4fsfo1_500_large

šodien ar gunu nobastojām kalniņa lekciju un semināru, jo whatever. gunai parastās pohas, man morālās. grrr. vnk negribējās iet vēl 3 stundas mirt kalniņa garlaicīgajā stāstījumā. vnk prieškam, ja to var nedarīt. un 11os jau biju mājās, mm jauki. turklāt vēl pirms braukšanas mājās stokmanā nopirku visgaršīgāko saldējumu pasaulē. trifeļu saldējums, ņamma. žēl tik, ka dārgs, bet sō tas ir tā vērts. it īpaši dienās kad ir morālās pohas un gribas prieciņu. *sun*

un tagad supergaršīgā saldējuma uzraudzībā mācīšos nākošajai nedēļai, jo viss jāsāk beidzot darīt lietas un man viss ir zb, tāpēc gribu mācīties, lai nebūtu parastās neko nedaru tikai muļķojos dienas. ehh. jādodas lasīt publiskā administrācija. because i said sō.

un iedomājaties akdievs ir pat viena mailijas dziesma, kas man kaut cik patīk. džīz. what’s wrong with me. :D

p.s. – un kāda skatiens un smaids pēdējās dienās mani dīvaini sāk ietekmēt. hm, un jauki, ka šis skatiens mani meklē un kad atrod manu skatienu tā in slow motion šķiet cenšas iegaumēt ik smalkāko detaļu manās acīs. un tad šis jaukais smaids. ehh, weird. *giggle*

arlabunakti, mazie meža zvēriņi.

tumblr_kyir73G4OP1qzdsv7o1_500

  • šodien daudz, kas ir izlasīts szf apmeklējumam. patiesībā nav tik traki, publiskā administrācija gan ir sasodīti garlaicīga un ļoti lēni lasījās, taču ar to var sadzīvot - kkā. taču politikas teoriju gan šodien atkal noignorēju, nu es atvainojos patiešām man tas kalniņš nepatīk.
  • šodiena szf krāsainajās sienās bija savādāka kā parasti. šodien nebija guna. un es sapratu vienu, ka faking šitā iespējams bija tāda kā ‘try it out’ vai pareizāk ‘get used to it’ diena for the future. ehh, būs traki savādāk, bet ko darīt.
  • tikko pasūtīju dažas grāmatas szf bibliotēkā, jo manī atkal ir parādijusies spēcīgā apņēmība šajās brīvdienās sadarīt daudz darbus gan senus, gan jaunus, gan blakuslietas. šajās brīvdienās neplānoju nekur doties ballēties, jo gribas iesākt lietas, gribas virzīties uz priekšu, gribas redzēt kaut miniatūro daļu no saviem nospraustajiem mērķiem, kuri 100% tiks paveikti. tāpēc jā šajās brīvdienās mani īpaši bez svarīgiem iemesliem netraucējiet, jo es varu arī sadusmoties. so vārdu sakot – fuck off – uz šīm brīvdienām no manis. paldies par sapratni.
  • lietas ar darba meklējumiem arī kkā tomēr virzās uz priekšu pozitīvā gaisotnē. tas man ļoti patīk. un šodienas horoskops attiecībā par šo jautājumu so came true.
  • sazinājos šovakar arī ar savu kursa darba vadītāju doktoranti ievu. tāda jauka sievietīte. mīļi un produktīvi parunājāmies, tika izteiktas dažas idejas un ierosinājumi, precizētas lietas un noslīpēts tā, lai viss būtu okey un bez pārpratumiem. kkad tiks uzrīkota arī grupveida tikšanās ar pārējiem vēl 3iem viņai piešķirtajiem cilvēkiem (lai arī kuri tie būtu). tā kā arī viņai šis ir jauns pasākums, tad viņa bija visnotaļ atvērta radošām pieejām un citiem būtiskiem sīkumiem. galvenais, ka nelikās iedomīga un kkāds tirāns. šķiet, ka šī būs saulaina sadarbība.
  • tā kā šodien šeit nepievērsīšos nekādām radošajām savām izpausmēm vai manam tipiskajam rakstības stilam, tad šķiet tas būs arī šovakar viss, tā kā pēc 6 stundām jāceļas ir laiks doties čučēt. jo sākot no tagad līdz turpmāk mana dzīve nedaudz ieies workaholisma sliedēs jebkādā tā izpausmē un struktūrā. piedodiet protams par sagādātajām neērtībām, mani mīļie lasītāji. taču dzīve dažreiz spiež darīt to ko vajag, nevis to ko gribas.
  • un tāds mazais p.s. – es nesaprotu cilvēkus un šķiet vienreiz dzīvē es nemaz negribu vairs saprast. dīvainas izjūtas mani pārņem saprotot, ka nafig kko censties un pūlēties, katrs mēs dzīvojam pēc savas mērauklas un kuram nu viņa cik gara. pietiks vienreiz satraukties par citu cilvēku mērauklām, galvenais ir uzmanīt savējo. pietiekspietikspietiks. manā dzīvē ir viens vienīgs nozīmīgais cilvēks un par viņu man vienmēr būs stāvēt un krist. bet pārējie, well patiesībā jūs varat darīt kā paši vēlaties. jūs esat brīvi un es jums neko neuzspiežu. vēlaties iet – ejat, vēlaties palikt – palieciet, taču nečakarējiet manu ikdienu, manu prātu, manas emocijas. vnk ja esat izvēlējušies palikt, tad esat tādi mazi, mīļi un pūkaini un sēžiet stūrītī, kad jums klājas slikti, nevis uzbāzīgi lēkajat man apkārt, jo – i just don’t care. tas gluži vnk mani kaitina. paldies par sapratni. (:

20100302

little mad chinese children.

ChineseChildren
šodien atkal bija szf bija foršā auermonday, kad divas lekcijas paiet nemanot un negribas pat doties mājās. svešvalodā skatījāmies filmu – please vote for me. par maziem trakiem ķīniešu bērneļiem, kuriem skolā 8 gadu vecumā māca demokrātiju un kā vēlēt. no klases tika izvēlēti 3 kandidāti, kuriem tad nu bija jāpanāk, ka vienu no viņiem ievēl. resnulītis bija psycho bitch un kārtīgs diktators, kas visus apklusināja ar vārdu kuššš un traki kūdīja visus pret meitenīti, kuru šausmīgi saraudināja. otrs čalītis bija crazy viņš iekaustīja visus un piekukuļoja un beigās protams uzvarēja.resnulītim bija fetišs traki daudz ēst un no lieliem plastmasas bundoļiem nu kā guna teica, kā suņiem un vēl viņš vazājās pliks apkārt pa māju un čurāja biksēs. un vispār viņi visi kkā traki daudz raudāja, kkādi mazie ņergas, pat kkādi random bērneļi, kuriem nevajadzētu raudāt, piņkšķēja tā, ka plūdi. āā kkāda traki smieklīga filma par demokrātiju un maziem psycho ķīniešu bērneļiem. džīz, bet kūl interesanti bija. *giggle*

tagad mocos un lasu 58lpp. par z-koreju un kim jong il valdību. šis ir pat ļoti interesanti neskatoties uz visu kopumā, un šķiet, ka laikam pat izlasīšu visu tekstu beigās, forši. nemaz nebija plānots to izdarīt, kā vienmēr. :D forši daži citātiņi šajā tekstā par kim jong il:
*
perceptions of kim jong il have undergone a metamorphosis from the image of a reclusive playboy to that of a driven dictator. rumors abounded about his drinking, womanizing, and penchant for fast cars.
*his determination to produce quality full length feature films drove him to arrange the kidnapping of renowned south korean movie director shin sang ok and his actress ex-wife choi eun hee in 1978.
*journalist and author bradley martin writes that he strongly suspected that the full-time jobs of some north korean citizens are riding the subways all day.
*however quirky kim jong il is, he is not crazy.
*if kim is crazy, he is crazy the way joseph stalin and mao zedong were crazy – “like a fox”!
*it would be a mistake to dismiss kim’s drinking parties as simply evidence of his debauchery and excesses.
*observers often comment on his penchant for platform shoes and bouffant hair styles.
un mja viņš patiešām ir interesanti weird vīriņš kā apliecina arī šie 2 foto [*giggle*]:
kim-jong-il.0.0.0x0.384x306
kji_hair1

ehh. vispār nav ko te daudz rakstīties, jādodas lasīt tālāk. un vļeh, rīt pie zobārsta, kā es neciešu šo padarīšanu. man viņi TIK ļoti nepatīk (nu izņemot diānu, kura tagad mācās stradiņos zobārstos :P). khh, negribūūū, bet vecāki liek iet, sō man diemžēl nekas neatliek. grrr, esmu tagad neapmierināts kaķis.!

un LIELAIS prieciņš ir par to, ka šodien ir 1.marts (nu labi tagad jau 2.marts, bet domu sapratāt). un ārā līst lietus. wāā. faking kūl. ^____^ PAVASARIS.! [lai gan oficiāli sāksies tik ap 20.martu, bet pirms-pavasaris ir jūtams, kaut vai ārā ieelpojot, jo smaržo pēc pavasara. un saulīte maigi silda. un vispār pavasaris galvā elpo. *sun*]

20100212

me.

lovememana šodiena ir burtiski sadalīta pa minūtēm un sekundēm. jebkāda nobīde no paradzētā laika varētu izraisīt kādu cunami vai tornādo manā darba ciklā un produktivitātes uzlabošanā. bet viss kkā iet pa mazu saulainu diedziņu un viss šodien notiekās tā kā es to vēlos un tā kā man vajag. par to man ir milzonīgs prieks. mana iekšējā lauva jūtas apmierināta. *sun* esmu paspējusi sadarīt visus savus izplānotos nozīmīgos darbus, lai spētu cītīgi ķerties pie mācīšanās procesa – lietas ir atrastas, saprintētas, grāmatas izņemtas no bibliotēkas un pavadīts ievērojams laika apjoms bibliotēkas lasītavā, domas saliktas pa plauktiņiem tā, lai galvā nebūtu haoss. un ziniem man liekas, ka šis būs labs semestris. viss būs padarīts laikā un pēc iespējas produktīvāk (šķiet, ka man no gunas ir pielipis šis vārds :D), manī ir dzimusi milzīga apņēmība paveikt lietas with accountability, kas pēc reinholdes vārdiem nozīmē, ka pastāv morālā nepieciešamība darbu paveikt pēc iespējas labāk, nevis vnk to kkā izdarīt. un turklāt tad vasarā sajūta par labi padarītajiem darbiem būs daudz saldāka un brīvdienas daudz saulainākas. ^____^

jau pāris dienas dzeru kakao+kafijas veidojumu. manuprāt, ļoti ideāls variants vismaz man. kkas tik salds, maigs un mīļš kā kakao+nedaudz kafijas aromātiskā skarbuma, taču ne tik daudz, lai tas laupītu miedziņa priekus. mm. patīk. dzeru daudz. purrrfect.

jā, šodien vēl iegādājos solārija abonamentu. jā jā smejaties, esmu caca. vienmēr esmu iekšēji bijusi un turpinu būt jau cik gadu garumā (kurš gan neatceras gēla nagu laikus :D). taču šādā laikā tik forši ir gulēt siltumā, tāda mana mazā saulainā tropu pasaulīte. būšu brūna un garšošu pēc šokolādes. ņam. *giggle* jā un vispār gribu pavasari un ātrāk vasaru, lai var staigāt smukās augstpapēžu kurpēs. šodien atradu smukas vienā mājaslapā, kuras pavasarī sō pasūtīšu. murrr. āā, es izklausos pēc tādas cacas. hihi. mja vasarā es tāda esmu (nu ok, izņemot tās dienas, kad vārtos festivālos pa zāli vai dubļiem milzīgos džeku džemperos un nerāpjos kokos meklējot kastītes). ^^

un vispār mana istaba smaržo pēc kanēļa. mm. tuliņ atgriezīšos pie konspekta drukāšanas. manī valda absolūts miers un kārtība. tāds iekšējs klusums pat mīt, kas šķiet nedaudz biedējošs, jo tik kluss ļoti sen nav bijis iekšēji no sakārtotības. bet viennozīmīgi patīkami. (: un istaba turpina smaržot pēc kanēļa. un es smaidu, jo nav absolūti ne viens pats iemesls kāpēc, lai es justos sad. un smaids ir labākās zāles pret visu. manas mīļākās zāles. ^_____^

skan: cepums – noriets, maroon 5 – she will be loved, onerepublic – all the right moves, incubus – here in my room, wakey wakey – brooklyn, goo goo dolls – acoustic #3, pink – funhouse, placebo – pure morning, placebo – meds, utt.

20100208

hau’oli.

Full_Love_and_Full_Wonder_Installation_Nike_Savvas1_large
hau’oli – tulkojumā no havajiešu valodas means happiness. šo un vēl citus havajiešu vārdus samācījos taisot hawaiian party lapeles mūsu kursa ballītei. tādas tīri smukiņas sanāca, bet pašlaik šeit vēl nepublicēšu. rīt tik jāaizdodas viņas saprintēt un tad jau viens darbiņš būs padarīts. (: vispār šito taisot aizdomājos, ka man dikti patīk un, ka varētu kādam bāram or smth taisīt ballīšu plakātus, tas būtu tīri interesanti. bet tas jau tik tāds mazais sapnītis. hihi. *giggle*

šodiena visā kopumā atgriezās ierastās sliedēs līdz ar sēdēšanu autobusā braucot uz szf kad saulīte spīdēja acīs un es neko neredzēju līdz ar ieiešanu szf krāsainajās sienās un ieelpojot to satraukto mācīšanās garu. tik jauki atkal bija sēdēt 210. auditorijā un smieties par niekiem un to, ka ZOMG atkal jāsāk mācīties. un auers is the best. dēļ viņa jau vien ir vērts doties uz szf, jo nu pie vinā vnk nevar nesmieties, nu nevar mīlīši. viņš ir pārāk foršs. :P unun vispār izskatās, ka būs faking interesantas lekcijas kā arī semināri, jo nebūs tikai tipiskā faktu bāšana galvā, bet gan filmu skatīšanās, aktīva runāšanās un citi mazie jaukie nieki. tā, ka jā esmu visnotaļ ļoti pozitīva šodien pateicieties szf burvīgajām krāsu sienām, cilvēkiem, kas nu ir palikuši mūsu kursā, jo tieši viņi ir tie paši labākie un tam garam, kas ieskriet tevī jau pirmajā mirklī, kad atver durvis uz zināšanu māju zem 3 lieliem saulainiem burtiem – szf. dēmn traki, ka jau tik ātri līdz 22.feb. jāiesniedz kursa darba pieteikums, bet nu mhh jāsaņemas, šo semestri jāsaņemas. katrā ziņā esmu apņēmības pilna rosīties un darboties un klikšķināt savus melnos taustiņus vēlās nakts stundās draudzējoties ar kafijas krūzi. *sun*

un tagad vispār fonā iet filma – what happens in vegas. jā filma jau vairāk kā miljons +1 reizi redzēta , bet anyway forever laba vakariem, kad gribas kko foršistulbijaukismieklīgu. tekstu jau zinu no galvas pēc visām šīm reizēm, bet mm smejos vēl joprojām kā pirmajā reizē. and i am happy. ^____^

20100125

uzzīmē mani uz stikla leduspuķu apskāvienos.

tumblr_kwgo8eM5Rk1qzt7two1_500_large
diena kā diena, paiet viena pēc otras un atpakaļ neatskatās. šodien pienākusi 1diena, pēdējā janvāra 1diena. tā vien šķiet, ka nesen tik sācies šis gads, bet jau pagājis gandrīz vesels mēnesis. padarīti jau tik daudzi darbi, lietas sākušās un beigušās. viss ir kustībā, kurai jāprot tikt līdz ar savām mazajām kaķēna pēdiņām. šodien mācos. neteiksim, ka ļoti aktīvi, bet lietas kustās uz priekšu. viss griežas un tinas un ripinās, un zini – viss būs labi. ir taču vienreiz jāpieaug un jāiemācās ķert tās iespējas ko dzīve tev pamet un arī jāiemācās tās palaist vaļā, kad ir pienācis laiks. nevajag prasīt kāpēc, skumt vai censties turēties cieši cieši pie tām. tā vietā vajag mācēt palaist tās vaļā un ar smaidu skatīties kā tās aizlido tālāk, tālāk uz vietu, kur tās turpinās savu eksistenci. un atcerēties to skaisto, ko tev bija ļauts izbaudīt, priecāties par ikkatru mirkli, kas ieelpots un izelpots un saprast, ka nav ko nožēlot. ka visam dzīvē ir sava vieta, laiks un nodoms. un ja kaut kas notiek tā kā notiek, tad tam tā gluži vnk ir jānotiek. tur nav tava vaina, tu to nevari mainīt vai ietekmēt, tu vari tikai paņemt no tā visa to pašu labāko, pasmaidīt un turpināt elpot. ^_____^
mans laiks iet uz priekšu, sekundes mainās un minūtes iet. un man ir laiks atgriezties pie mācīšanās, miljons lapām un pārdomām. jo rīt eksāmens. eksāmens, kurš ir pilnīga bezcerība ar tomēr mazu gaismas stariņu. nav svarīgi cik liels vērtējums ir iespējams, man vajag tikai 4, lai varu aizmirsties un uzelpot. zinu, ka rīt pēc eksāmena es nedomāšu un iešu iepriecināt sevi ar iepirkšanās prieku. ahh. meiteņu labākais draugs – jaunas, skaistas un tikko nopirktas lietas. un tas vienmēr un vislabāk spēj uzlabot garstāvokli. mm. jā. *sun*

vēl arī šodien pārdomāju kādu lietu un secināju, ka šoreiz tomēr pilnīgi un līdz galam nepieķēros cilvēkam. un tas mani tik ļoti šokēja. es vienmēr esmu tas trakais cilvēks, kurš pilnīgi un līdz galam atdodas otram cilvēkam pieķeršanās ziņā un pat necer ko sagaidīt pretīm, tāpēc arī nemitīgi viļas. bet šo vienu reizi tā nebija, ne līdz galam. wtf.?! mans izskaidrojums ir tāds, ka varbūt beidzot es sāku mācīties no savām kļūdām, esmu iemācījusies to kontrolēt. bet varbūt šis cilvēks vnk netika pāri manai sienai. var jau protams tikt līdz pusceļam un tad atdurties, bet tā nav tikšana pāri. un parasti es patiešām pieķeros cilvēkiem, kuri tiek pāri manai sienai, izlaužas cauri vai vnk maigi nobrucina. es patiešām nespēju izprast šo situāciju, bet es zinu, ka tas ir kas savādāks nekā parasti. nekā tas būtu tipiski man. un es pat to nepamanīju līdz šim. tas ir vēl mulsinošāk. un neteiksim, ka šis cilvēks nebija tuvs. pat ļoti, taču šķiet, ka tomēr izrādāk, ka tai pat laikā tāls. kkas to visu bloķē. varbūt tāpēc arī lietas ir tā kā ir. un vienalga es palieku ar vienu mistēriju savā personībā..

skan: adele – hometown glory, maria mena – what’s another day, maroon 5 – goodnight goodnight, the kooks – one last time, bon jovi – always, miri ben ari – we gonna win.

20100124

sunday afternoon elegance.

tumblr_kwjzqzSSlb1qav92co1_500_large
[mm. jā konfekštūtiņa turpina dzīvot in her fairytale.]

skolai kārtējo reizi neko neesmu vēl izdarījusi. doma galvā protams eksistē, bet es nespēju saņemties un kko patiešām nopietni darīt. un galu galā tradīcijas taču jāietur un mācīšanās notiek intensīvi dienu pirms paša eksāmena. tātad rīt. (protams neticas, bet gan jau)
tikko noskatījos sava trakā vampīrseriāla jauno sēriju. un mm. es sō dēmn neatteiktos no persōnīgā vampīra. man viņi nemaz neliekas biedējoši, drausmīgi vai slepkavnieciski, bet gan sexīgi un patiešām mīlīgi. un asinis ir tik skaista padarīšana, nezinu patīk tā sarkanā krāsiņa. anyway jā, foršs seriāls man jau ir atkarība no viņa. vispār tā iešāvās prātā, ka akdievs cik ļoti mēs dzīvojam savu dzīvi caur seriāliem vai filmām. tas šķiet tā pat mazliet nereāli un tomēr tipiski 21.gs. protams, tas nedaudz uzdzen man skumjas par to, ka cilvēki tik ļoti ir degradējušies, ka labāk veido savu dzīvi no iedomu tēliem un nereālām pasaulēm, nekā patiešām reāliem un taustāmiem mirkļiem. tā vienšķiet, ka cilvēki ir pazaudējuši savu godu. un viss ko vien viņi spēj ir pārkāpt autortiesības. drīz pat laikam sāksim sapņot to, ko kāds nosapņojis kādā filmā. nekas vairs mūs nepadarīs par indivīdien, bet gan par vienu kopīgu neglītu masu, kura pārvietojas par mums atvēlēto telpu šajā visumā. un vispār, kas notiks tad, kad piemēram filmu industrijai izbeigsies ideju jaunām filmām vai seriāliem. jau tāgad ļoti daudzas filmas balstās uz vienu un to pašu sižetu, tik vien kā sejas tiek nomainītas. šķiet tad tas būs arī mūsu pasaules gals. vai 2012.gads vai kāds cits tas jau vairs nav svarīgi.
mja un pieminot šīs manas pārdomas iešu skatīties SYTYCD 4 sezonu, jo arī es esmu degradējusies un dzīvoju savu dzīvi daļēji caur nereālo zilā ekrāna metāla kasti.

…katru dienu, ik stundu, minūti, to mazo sekundīti, izsapņoju to, ko vēlētos es rīt, bet rīt viss atkārtojas no jauna. atkal un atkal. veidoju krāsu salikumus, stāvokļa kombinācijas, piruetes, stopkadrus, brīžus, kad smejos līdz neprātam, mirkļus, kad esmu laiska, neaizskarama,
bet tāda, kurai vēlas pieskarties. tāda, kuru vēlos izdzīvot, līdz katrai šūnai, līdz katram tās kodolam, līdz neiedomājamam sīkumam. tā, lai apreibstot no šīs patiesības, es aizelsusies atmostos. atkal un atkal. tā ir mana gulta, mana balss un uz spoguļa ir palicis mans pirkstu nospiedums…

skan: matt nathanson – car crash, james morrison – if the rain must fall, imogen heap – hide and seek, air – all i need, bonnie prince billy – cursed sleep.

20100117

burning snow underneath my pink paws.

email_300x160

šādi es izskatījos visu šodienu. jo mana mācīšanās mānija turpinās un es to aktīvi cenšos izmantot, jo zinu, ka šāds uzplaiksnījums vairs tik drīz neuzradīsies, kad šis esošais noplaks. šodien pārsvarā draudzējos ar savām 4 sarkanajām sienām, tēju no rīta un kafiju vakarā, saburzītām papīra lapām gultā, miljons failiem datora dzīlēs, pildspalvu, dažiem patstāvīgajiem skaipčatiem un savām noputējušitukšajām smadzenēm ar kurām dažreiz, bet tikai dažreiz ir iespējams pat sadarboties un kontaktēties valodā, ko saprot abas iesaistītās puses. vispār šodien nonācu pie secinājuma visā savā saspringtajā grafikā, ka man ir iestājies tas periods, kad negribas ballēties. nū kad gribas pēc iespējas ātrāk visu izdarīt un sakārtot, lai var tā mierīgi un pavisam vienatnē, neparko nedomājot neko nedarīt, pavadīt dienas gultā tikai skatoties jaunsavilktās filmas, kurām nu beidzot atliek laiks un tik vien kā piespiest sevi izvelties no mīkstās gultas, lai paēstu, jo bez šī elementa es noteikti nekādi nespēju pilnvērtīgi funkcionēt. jā, gribās pavadīt neproduktīvu, bet sasodīti patīkamu me time savās sarkanajās sienās un neparko citu neraizēties, vnk atslēgties no apkārtējās rutīnā ierautās un ātrās pasaules. ziniet, es tā pēc 1dienas nosacīti pēdējā eksāmena arī darīšu. pazudīšu uz kādu laiku no citu acīm, protams, uzturot sarunu intrigu virtuālajā skaipčatu dzīvē ar dažiem izredzētajiem cilvēkiem un tas tikai tāpēc, ka esmu pārāk atkarīga no cilvēku eksistences manā dzīvē un ikdienā.
tagad došos skatīties filmiņu ar nosaukumu Adam, kuru jau sen biju ieplānojusi savā obligātajā “need to watch” movie listā, taču līdz šim tam tā arī nekad neatlika laiks. jā, es pilnīgi un skaidri apzinot, ka pašlaik ir pāri 4iem naktī, taču pēc vairākām izdzertām kafijas krūzēm es ar miegu šonakt oficiāli vairs nedraudzējos. piedod, miedziņ, es tevi šodien nospamoju.
vēl šodien izgudroju jauvārdu savā tūtas vārdnīcā, kas man tīri labi iepatikās un tas ir – vienradžuōsōm. nu jā, kinda great word. un shinny new. ^____^
kā arī simon’s kačim noskatījos jauno sēriju un vnk pārsmējos par to cik ļoti tas kačis esmu es, ja mani pārvērstu animācijā. un vispār jā – so me. kūūūl. *sun*

20100116

heartbreak world.

tumblr_kvwlj53x9q1qzjggvo1_400_large

Lets all pack up and move this year
Slips the liars and disappear
Leave memories for auctionnaires
And those just standing still
They'll miss the taste of wanting you
Call out your name like I still do
But they never said a word thats true
And they only hold you down.

man šorīt patiesībā neko negribas rakstīt šeit. ir tāds mierīgs klusums – varbūt pirms vētras.?! hm. who knows.. bet tomēr ir miers. vakar sapratu vienu, ka vairāk jāiemācās turēt savas domas pie sevis. nū jāmēģina vairs viņas randomlīīī vnk neizmest uz āru, jo citādāk var nonākt tādā weird situācijā. par ko es arī pabrīnījos zinot, ka šis cilvēks nekad neko tā īsti nopietni neuztver un man likās, ka manī tā īsti neieklausās. bet i was wrong un ar vienu vienīgu frāzi, pat varētu teikt vienu vienīgu vārdu es radīju viesuli, kurš man bija jāpatur vai arī jāpasaka patiesība, ko protams es netaisījos darīt. vismaz pagaidām vēl nē. nu jā. tāds dīvains vakardienas noslēgums. bet šodien ir miers. mm. varbūt tas dēļ aukstuma un šķiet, ka laiks ir sasalis un iesalis uz kādu laiciņu. viss notiek tā nedaudz slowmotions. bet var jau būt, ka tas tikai tāpēc, ka kopš 4dienas neesmu izgājusi no savas istabas. bet man šeit pārāk patīk. sarkanās sienas izstaro tādu kā siltumu un mājas vienmēr pats par sevi man ir ļoti mīļas un tikai šeit es jūtos kā es. ^____^
tagad jāiet mācīties, jo mans mācīšanās gars vēl nav pazudis kopš vakardienas.

skan: matt nathanson discography.

20091106

a snowflake is winter's butterfly.

girl_umbrella_winter_alone_art_photography_female-077c02cc5af673f94aff4a5f59ecfe6d_h_large

murrr. šī nedēļa vnk pazuda. dienas sajaukušās kopā un pārvērtušās vienā garā, garā dienā. ņu vismaz tā liekas, ja neesi gulējis vairāk kā 48h. viss trakums sākās nakti pirms pirmā nopietnā kontroldarba KM. bet tas bija tā vērts, jo daudz, kas tika uzrakstīts un varbūt ir pat cerība tikt pie labākas atzīmes nekā 4. :P
nākošās nakts trakums turpinājās dēļ Auera un pareizāk tāpēc, ka vienmēr viss tiek darīts pēdējā brīdī un protams nevaram aizmirst arī par to faktu, ka visi jau nevar strādāt, parasti ir daži, kas cenšas un pārējiem vienalga. bēt nu arī to mēs pārdzīvojām labi, bēt vienalga esmu ļoti dusmīga. mh.! paldies vismaz tiem mīlulīšiem, kas man tajā naktī daudz palīdzēja un kavēja man laiciņu, lai man nenāktu miedziņš un varētu visu pabeigt. ^____^
pēc šī vnk iestājās miers un doma galva: ALUS.!
vakar no rīta pirms došanās uz augstskolu, kad biju nogulējusi socioloģiju sadzēros enerdžīdrinkus. ārā bija uzsnidzis sniedziņš un ejot uz augstskolu no trolejbusa, bukovskis mani vēlējās izvārtīt sniegā un kamēr viņš klāstīja man savu plānu, tikmēr rihards ejot no aizmugures mani iepikoja – just great. :D auera lekcijā bukovskis bija vnk wild, šķiet, ka viņš bija brokastīs ēdis lsd tabletītes vai arī sapīpējies zāli. nezinu īsti, ko bēt mja WILD.! visu laiku sita man pa kājām, miljons reizes sakoda manu roku (kad neizturēju iekodu viņam galvā. hihi.), spēlējām spēlītes, bakstīja & kutināja mani un jā vnk wtf. es arī gribēju salietoties to ko viņš bija salietojies. :D gribas tādu prieciņu. (:
pēc auera lekcijas bastojām otro socioloģiju un devāmies laivas meklējumos uz molu. pa ceļam tiku iepikota, again. madara smuki slīdēja un gaidīja tramvaju - sliežu vidū. un uz mirkli pasaudējām nilu. kkā nezināmi mistiskā veidā tomēr nonācām līdz molam. tur meklējām laivu, kur sākumā tika atrasta bērnu izklaides laiviņa, kur tapa dažas bildes ar 3 vīriem. bēt tā kā tas bija nožēlojami, tad nācās meklēt īstu laivu ko protams ar ilgiem pūliņiem neatradām. no šit. :D
tad devāmies mājiņās. protams man vēl bija jāaizdodas uz rdmv atdot fotoaparātu, kur man nācās nosēdēt pus otru stundu gaidot kamēr beigsies matemātikas kontroldarbs. bēt prieciņš satikt sanci. i miss her. a lot. :*
mājas un tad.. ..tad, kas to, lai zin, kas notika. *giggle*
un vispār vai tas, kas notiek patiešām notiek, vai mēs tikai tik ļoti vēlamies,lai tas notiktu, ka mums šķiet, ka tas patiešām notiek, bet patiesībā tas nenotiek. :P padomājiet par to.! :D
anyhow, naktī tiiiiiik smuki sniga. un sniedziņš tik skaisti skanēja zem klusiem soļiem nakts tumsā. kad vientuļi cilvēku ķermeņi pārvietojas ar soli un diviem, un vēl vienu. tie netriecas viens pret otru, neradot siltumu tie vnk klusē un turpina iet viens otram blakus. tie iet un ieklausās sniega vārdos, tā čukstos un smieklos. un tie smejas tam līdz. un tā visu nakti pa apli, pa apli vien..

skan: sara bareilles & ingrid michaelson – winter song.