būtu tikai vienas saules pielījušas acis.

cilvēki ir visforšākā padarīšana no dzīves. nav jau īsti svarīgi no kurienes viņi nākuši vai kurp dodas, bet, ka tieši šobrīd viņi ir ar tevi jeb pareizāk ar mani. es nespēju iedomāties savu dzīvi bez tiem visiem cilvēkiem, kas viņā šobrīd jau pabijuši. un tiem, kas manā dzīvītē ir tieši uz šo doto brīdi, kad droši varu apgalvot, ka šīs ir dienas, kad liekas, ka labāk nevar būt. ^______^

noteikti vēlos papriecāties par mūsu debešķīgo kursu iekš szf krāsainajām sienām, jo visi mani draugi, gan szf draudziņu draugi, kas ir dzirdējuši par mūsu kursu diezgan skaudīgi klausās brīnišķajos nostāstos un tie, kas vēl ir dabūjuši to baudu paballēties kopā ar šo polbak ir sajūsmā, un grib to izbaudīt vēl un vēl, tas taču ir tik super. vienmēr tiek dzirdēts cik smieklīgi, forši un draudzīgi esam, un tas tik liek gribēt būt vēl labākiem. nevaru iedomāties labākus cilvēkus, kas būtu novākušies šajā čupiņā un protams mūsu mīļā Guna tiek un tiks pieskaitīta vienmēr pie mums (un kas man ir vnk debesu dāvana un tieši tik mīļa, lai priecātos par viņas prieku un atbalstītu, pat esot km tālu + tikt TĀ uzlādētai no 30min. sarunas ar viņu pēc 6 mēnešu nedzirdēšanas – dzirdēt viņas balsi, bija satraucoši, superīgi un tā, ka manā vēderā dancoja taureņi!!) un vēl tie daži foršie cilvēki, kas nu ir citur, kā piemēram Bukovskis, kas cītīgi mācās Dānijā (jābrauc ciemos kkad būs), kā arī Jurijs, kas šur tur mētājas par Rīgu apkārt, bet ir visai laimīgs, un Kažoku, Rihardu, utt. kas mācās vien mums te pat blakus komunikāčos. bet vislielākais prieks laikam par ikdienas smiekliem no Kristas (idiņas, kura atbildīga un vainīga pie tā, ka tagad esmu laimīgs 4gadīgs bērns, kurš priecājas un bauda krāsiņas, un kura būs man blakus kad vien man vajadzēs lai kāda nakts stunda tā arī nebūtu) un Začesta (idiņa, kurš var un kurš dara un kurš sasniedz ko vēlas un paspēj vēl būt sasodīti smieklīgs, lai cik noguris arī nebūtu), viņi vienmēr uzlabo dienu un tehniski ir visur un man tas tik ļoti patīk, gan kad ir slikti, gan kad ir labi ir ar ko parunāties (un šie abi mani ir piespieduši iemīlēt runāt pa telefonu – idiots). jāpapriecājas arī mazliet par citiem tik pat foršajiem, kā piemēram Līnu - pie kuras tā pavisam jauki varēja ieballēt vecrīgā iekš kiwi bāra un tikt pie gardum gardiem šotiem; Ansi - no kura var vienmēr pārsmieties un tik pabrīnīties par viņa spējām būt par mini Ījabu, kā arī manu vectētiņu; Sintiju – kas nu ir dikti jauka, un ar kuru var vienmēr parunāties par visu ko un protams kopīgi izbaudīt kino apmeklējumus un jaukus koncertus; Līvu – kas vnk ir saule un uzlabo dienu vnk ar savu klātesamību, un kura cītīgi mūs gaida ciemos pie sevis jebkurā brīdī; Renāru – kurš cīnās, brūk, ceļās, smejās un cīnās tālāk, un ar kuru vienmēr notiek kkas spešal, bet tas jau viņu neaptur lai ietu tālāk; Nauri – kas vnk ir jauki smieklīgs, un ar kuru skypā var tā forši nojūgties pirms eksāmeniem kopā, vai arī vnk nemācīties, bet tā vietā smieties par funny filmām un citām muļķībām; un vēl pārējiem dažiem vairāk jaukajiem nekā citiem, jo ja es te tuliņ aprakstīšu visus, kas ir manā foršo cilvēku sarakstā, tad es rakstīšu līdz rītam, bet don’t worry par pārējiem nākošajā reizē, kad sapriecāšos par jūsu lieliskumu. :)

vēl obligāti gribu papriecāties par savām foršajām LETA’s meičām Ievu un Andu, kas vnk ir superlieliskas un foršas un visādi citādi burvīgas. bez viņām darbs un vakara maiņas nebūtu tas, kas ir tagad un tagad ir perfekti. smiekli, sarunas, muļķošanas, ballītes, dzīve, dzīvnieku padarīšana un viss kas cits. Pūčuks un Pollijs ir the best, ir grūti iedomāties, ka kaķis viņas nebūtu ieraudzījis un iebīdījis draudzības aplītī, tas vnk nav iespējams. un man jau nu arī ļoti patīk, ka mani draudziņi arī viņas pēc jaunā gada ballītes tā jauki ir pieņēmušas un jau ierēķina ballītēs uz priekšu, ahh, tas tik daudz patiesībā nozīmē gan man, gan viņām. vispār jau fascinēs viss šis, jo Ieva tomēr pavisam sen bija iepazīta kad ar jūrmalniekiem viss vēl bija ok un kkā tā sagadījās, ka viens jaunais gads mazirbē tika svinēts kopā, tik tad es vēl nepavisam nevarēju zināt to, ka viņa ir tieši tik super cik ir un, ka būs mans mīļais Pollijs, un Anda pabeidza raģ, to pašu kreizīīī skolu kuru es un tie, kas no viņas iznāk saprot viens otru un ir savā ziņā mazliet līdzīgi, vismaz lieliskā trakuma ziņā, so jā Latvija viennozīmīgi ir maza, bet paldies par to. nevaru tā mazliet sagaidīt kur šī vasara mani aiznesīs ar visiem šiem jaukajiem cilvēkiem, bet es zinu, ka būs LABI.! un ballītes, ballītes, ballītes – ar šīm abām dāmām jau nu noteikti – vasara vnk būs viena liela ballīte katru dienu. *sun* vēl jau darbā ir daži labi burvīgi cilvēki, bet ar viņiem pagaidām nav tik liels konekšens kā ar šīm būtnēm, bet būs – viss būs, mazliet pacietības tik un mazliet laika, un būs. ^^

vēl protams jāpapriecājas par tuvākajiem esošajiem draudziņiem, kuri nu man ir lieliski un mīļi, jo mīļi. minka Kitija nu jau aizdevusies uz Franciju izglītoties un tur pabūs kādu laiciņu, taču tā ir viņas īstā vieta, viņas Francija un mūsu franču meitene beidzot ir mājās, priecē un noteikti aizdošos kkad ciemos. minka Dagne dzīvojas un cītīgi mācās savas valodas, kas ir viņas aicinājums un nespēju viņu iedomāties citādāku, mazliet pietrūkst, jo sen nav satikta, bet tas tiks pavisam drīz mainīts. Artūrs kā jau Artūrs kkur dzīvojas un gandrīz katru vakaru parunājamies skypā, bet sanāk satikt mazliet retāk, bet tāpat priecē, ka random cilvēki ienāk manā dzīvē random ballītēs tā pavisam random un paliek, jo ir tieši tik burvīgi, lai viņus nevarētu nepaturēt. jūrmalnieki dzīvojas par jūrmalu un šad tad ieplanē Rīgā, bet tas jau nekas, šis tas jau tomēr mainās, bet atmiņas paliek vienmēr, es zinu, ka viņi nekur nav nozuduši un tas ir pats galvenais, vajag jau mazliet distancēties, lai saprastu, ko vari zaudēt + ja esi tik ļoti alike, ka tevi jau sāk jaukt ar kādu citu cilvēku, tas vnk dažreiz nav veselīgi so vajag mazo brake, bet tas nenozīmē, ka kas pazūd, apstājas vai tiek dzēsts, šos cilvēkus es mīlēšu vienmēr un savu dvēseles radinieci un mīļāko kaķēnu – Laimiņu. ^_____^ un vēl jau daudzi un daudzi, kas ir te pat blakus un ik pa laiciņam uzrodas, uzdāvina pa smaidam un kādai labai atmiņai, paldies, mīlu.

ahh tāds superīgais mīļums man šovakar uznācis, ka nezinu kur likties un gribas būt visur vienlaicīgi un tajā pat laikā nekur, lidināties tā mazliet virs zemes un baudīt to skaistumu ko sniedz dzīve. un galvenais nekad neapstāties. neapstāties. un elpot. elpot. bet pats galvenais – DZĪVOT..

i'm sipping on some sunshine
i'm gonna leave it for the morning in the afterlife
and she's drunk by the day time
i bet she feels it just the same, not anymore
i'm sittin on top of a hillside
there's a one way path that's takin' me home.

VASARĀĀĀ NĀC ĀTRĀK...