Rāda ziņas ar etiķeti suns. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti suns. Rādīt visas ziņas

20100307

sarkano sienu eksplozija.

2204044160_2c23a685a4
manās zemeņu sienās pirmo reizi bija vairāk par 3 cilvēkiem vienlaicīgi. āā un tas ir trakums. vnk trakums. it īpaši ja tie ir šie cilvēki vienlaicīgi. protams jā smaidi un smiekli un muļķošanās, bet trakums. es zinu, ka manas sienas ietekmē ik vienu svešu cilvēku un parasti sliktā nozīmē. vnk atstāj mistisku ietekmi uz cilvēkiem. nu nenomierina viņas nevienu citu kā vien mani. ehh. tā dīvaini, redzēt tieši visus šos cilvēkus, visus mūs četrus kopā manās sarkanajās zemeņu sienās. dīvainas emocijas mani pārņēma. + vēl viņu radītais trakums. kur vienam slikti, otram sirds sitās, tad kāds kko ārdās un visu pārkrāmē un meklē sazin ko. vnk āāā. haoss manās sienās un nepatīk viņš. :D nekadnekadnekad vairs uz kko tādu neparakstīšos. psychoooooo..džīz. toties laimiņai sakrāsoju matus, kas bija fun, jo sadolbījāmies atkal. kā vienmēr. māris pārdzērās cukuru un robis – ehh vnk uzvedās kā jau viņš. izmetu viņus pa druvīm perfektā laikā, jo viņi tieši samainījās ar maniem vecākiem. jesss, nenācās man skaidrot kāpēc man faking gāwd ir tik weird draugi. bet anyway faking weird vakars. dīvaini nesaprasti mirkļi un šovakar bija manu sarkano sienu eksplozija, ko paveicām mēs četri kopā. un šie smaidi. ak, šie smaidi. (:
hihi. un tagad manas kaķu sienas smaržo pēc suņa. ehh. murrr. ^____^ funny lol.

un vispār pirms tam es uzbruku atkal savam kaķim un un viņš man smuki pōzēja saulītē. *sun* mana minka.
rekur jums būs dažas mana kaķa bildes un iz vakara. redzēsiet minimāli kā izskatās mana istaba. :P

20100130

saplēstās drēbēs kaili sirdpuksti ved.

tumblr_kqimu2uWL31qzbqvao1_500_large
sēžu savās sarkanajās zemeņu sienās un dzeru vaniļas pienu, un spēju iztēloties vien to vai dzīve var vispār būt skaistāka pati par sevi. vai aiz skaistuma ir, kas vēl daiļāks. un lēni mani sāk ieskaut tāda kā bezgalības sajūta, tā it kā es spētu pastiepjot rokas debesīs samīļot mākoņus. tos mazos nerātnos mākoņus, kas šodien spēlē neremdināmas spilvenu kaujas un izbārstījuši baltās pūkas visapkārt..

gremdējoties atmiņu skatos par vakardienu, tas viss sākās ar randōm ideju izklaidēt laimiņu, kamēr māris dodas izklaidēties ar savā kucītēm. pavadīt kaķu vakaru divatā viņu jaunajās 4 sienās ar alu un filmu vakaru. bet protams randōm idejas vienmēr kļūst vēl randōmākas un viss iesāktais aizvirpuļoja pie tā, ka 4as happy personas (tai skaitā arī māri, kurš savus plānus atcēla, jo šī randōm ideja viņam patika labāk) devās uz vaivariem uzražot kārtējo jauko filmuvakaru, jo kurš gan vēl nezin, ka mēs viņus dievinam tā mazliet ļoti daudz. sapirkāmies daudz junk food kā vienmēr un vispār šodien secināju, ka mēs esam atkarīgi no junk food, junk drink un vispār mums ir viena liela junk life. anyway atgriežoties pie vakarvakara.. mēs ievācāmies mājas 3ajā stāvā, kur pasaule šķiet tā mazliet nodalīta no visiem citiem, varbūt tāpēc, ka tas ir nepabeigti izremontētais stāvs, varbūt tāpēc, ka visaugstāk, varbūt, ka paskatoties pa lielajām stiklotajām durvīm ārā tu redzi vien koku galotnes, kas apsnigušas ar baltajām spilvenu pūkām. mūsu filmuvakars iesākās ar tādu pašlaik aktuālu filmu kā – the men who stare at goats (patiešām lol filma, kur galvenā jēga pēc mūsu domām bija vien tik daudz kā kazas, džedaji un lsd, bet iesaku noskatīties, jo aktieri ļoti labi un izsmieties arī var), turpinājām vakaru ar tādu dziļāku filmu kā - the imaginarium of doctor parnassus (šo jau skatījos otro reizi un pat šoreiz tā līdz galam to filmas jēgu neizpratu vien to, ka nevajag spēlēties ar velnu, bet nu jā arī ļoti laba filma ar izcilu holivudas aktieru izlasi), tad sekoja arī protams multene, lai atbrīvotu prātus pēc iepriekšējās reibinošās filmas un skatījāmies mēs - ice age 3 dawn of the dinosaurs (protams, ka redzēta, taču multenes var skatīties vienmēr un turklāt smieties var līdz asarām) un vakaru jeb pareizāk sakot rītu nobeidzām ar filmu - journey to the centre of earth (padīvaina filma un protams šeit mēs smējāmies par to nereālo sajūtu un par to cik sen jau tiem filmas varoņiem bija jābūt mirušiem, bet nu whatever). ap 6iem no rīta arī mūsu filmuvakars nobeidzās, jo mums uznāca sniegotais miedziņš. pavidu visam mēs dzērām alu, uzņēmām pie sevis vēl 5to cilvēku, ēdām junk food, smējāmies, pakāvāmies, pīpējām ūdenspīpi un murrrājām. vispār tā jauki pavadīt 4iem laiku mājas 3ajā stāvā, vienā gultā ar vienu segu, esot vnk iekšējā mierā un tādā mazā prieciņā par neko nedarīšanu un vnk labu laika pavadīšanu. pēc filmuvakara devāmies gulēt kur nu kurais. mēs ar robi palikām turpat vien 3ajā stāvā, kur pasaule šķiet savādāka. un akmansdievs vai tad ar to cilvēku blakus kādreiz ir iespējams aizmigt. pateikšu jums priekšā – NĀ.! :D tu centies, pīksti, šņāc, kod, skrāpē, dari jeb ko savā izmisumā, bet tev vienalga neliek mieru, kamēr tu neesi nomocīts 2 stundu garumā, pārkutināts, sakosts, saskrāpēts, samīcīts, saburzīts, sagrūstīts un izgrūstīts, savelts, utt. (es varētu turpināt tā vēl ilgi). bet nu jā viss bija tik tāpēc, ka bija izaicināts karš – kaķis pret suni. grrr. protams, ka suns jau savā neīpaši gudrajā prātiņā visu laiku skandēja i won, i won. HA.! kā tad, kaķi neviens nevar uzvarēt, man atlika vien tā kārtīgāk izlaist savus nadziņus pret suņa vēnām un pāris reizes sakost (šoreiz gan tā pamatīgi, vienu brīdi pat likās, ka netīšām būs sanācis līdz asinīm, bet nu tomēr nē), kad suns smilkstot atzina savu sakāvi. murrrr. don’t mess with the cat. i mean lion. never. ^_______^ protams, šī brutāli mīļā kaušanās turpinājās visas 2 stundas un kā vienmēr bija faking jauka. nu grrr, lai ko man darītu, lai kādas sāpes nodarītu, es vnk nespēju. nespēju nemīlēt šo spēli. tā ir kā narkotikas, miegs, laime un saldumi sajaukti varavīksnes kokteilī ar mazliet piparmētru garšu. un visdzeloņdrātainākjaukākie mirkļi ir tie, kad mēs esam milimetru attālumā, pat milimetra simtdaļu dejā viens no otra, bet jū know, ka neko nevari izdarīt. jū just can’t, jo tā ir spēle. lai gan grrr, cik ļoti gan gribas pa reizei tomēr ielekt elles teātrī un nezināt, ko no tā sagaidīt, riskēt un redzēt, bet es zinu, ka nedrīkstu, not in this game. jo šis ir kā spēlēties smilškastē pilnā ar stikla lauskām, ja riskēsi un kaut uz mirkli nebūsi uzmanīgs un pārdomājis savu rīcību, tu sagriezīsies. tāpēc šai spēlei ir jāpaliek tādai kāda tā ir. starp kaķi un suni, starp diviem cilvēkiem, kuri viens otru nekad nespēs atšifrēt līdz galam, tiem vienmēr piederēs viņu maģiski brutālās naktis, kur tie atrada tumsas ieskauto laimi, nestandarta laimi nestandarta cilvēkiem. un es palieku uzticīgi no tevis šonakt atkarīga. ^_____^ mana šī brutāli saldā nakts beidzās ar 4ām koduma pēdām un 5 parastiem zilumiem. paldies tev, khhh.! :P mans sestdienas rīts iesākās ar sniega vērošanu no 3ā stāva, kā tas lēni un graciozi lido un krīt, kā tas iegriežas virpulī un parauj sniegpārsliņu pie sniegpārsliņas nāvējošā griezienā. pēcpusdienā ar laimiņu un māri devāmies uz rīgu ar vilcienu. gājām kā mazi pingvīniņi pa sniegoto meža celiņu un tik skaisti sniegpārsliņas bija nolaidušās uz laimiņas skropstām, tik bezgalīgi skaists skats tas bija^^, kinda sniegamaskara – jaunā skropstu tuša, jo tu esi tā vērta lol. *giggle* braucām līdz torņkalnam, kur mūsu ceļi šķīrās un es devos ar kājiņām uz mājiņām. nepagāja ne 30min pa šo balti dievišķo pūkaino lietu ejot un apdomājot mazliet dzīvi un vispār pagremdējoties atmiņu skatos, es biju mājās. mans randōm kaķēna piedzīvojums bija beidzies. kā vienmēr ar laimīgām beigām, smaidu un skaistām atmiņām. ^_____^

vēl mani mazliet sašokēja šis:
****: Es jau tev kādas pāris nedēļas gribu pateikt labus vārdus, tik visu laiku aizmirstas :D
****: 1. Foršs blogs
****: 2. Tu esi foršāka nekā tavs blogs
****: 3. Sūds par blogu, tu esi forša! :D
liels, liels paldies kastēēē. ^^ tu pat nespēj iedomāties kā šādi vārdi spēj uzlabot manu dienu. jeb šajā gadījumā vakaru. viņš jau tā bija ļoti jauks, bet nu ir tiktiktik mm, kā mellenes pienā siltā vasaras vakarā sēžot rasā. (:

skan: priscilla ahn – dream, augustana – boston.

20100129

when the hours move to minutes and i'm seconds away.

tumblr_kumuwuSR3P1qzsb00o1_500_large
ideja dzima pirms dienām dažām. šodien tā pārtapa realitātē. tā ieguva dvēseli, elpu un laiku. tā pārvērtās sekundēs, minūtēs un stundās ripojot pretēji pulksteņrādītāja virzienam. kāpēc tā, to neuzdrošinājās pajautāt neviens..
ideja šī bija par ūdenspīpes izvilšanu no skapja apakšējā plaukta, putekļu notraukšanu no tās un došanās pie māra un laimiņas uz jauno dzīvokli. tā teikt iesvētīt. protams, kārtējais satraukums par to kā ūdenspīpe uzvedīsies, man viņa tāda cimperlīga jauna lēdija melnā. kad nevēlas tad visus uzmet, bet kad viss patīk tad ir sūper. šīs bailes palika karājoties virs manas istabas durvīm man dodoties uz krastmalu. kad gāju no autobusa uz dzīvokli skatījos zem kājām un akdievs cik skaisti mirguļoja tās pārsalušās sniegpārsliņas. šķiet, ka viņas pašas bija pārbijušās no sava vēsuma un kustējās satrauktā ritmā un tā mirguļošana bija it kā kāds būtu disko bumbas samalis mazos gabaliņos un izbārstījis pa pasauli plašo. nevaru tā 100% aprakstīt jums savas sajūtas, bet tik skaisti. tāpēc ieteiktu jums arī ikdienas steigā mazliet palūkoties zem kājām, kamēr vēl šāds laiciņš, noteikti pamanīsiet mazus brīnumiņus. *sun* mazais apjukums kamēr atradu dzīvokli, bet najs uzreiz jau mani paķēra koridora smukās krāsiņas. un virtuve, kurā pavadījām visu šo vakaru. mm. gluži kā mājās sarkanas sienas. unun vēl sarkana lampiņa. mm. jutos kā savās zemeņu sienās. tad iepazīšanās ar dzīvokļa vienu biedru jāni jeb james un protams, ka pasaule atkal maza izradās, ka viņš spēlēja gandrīša iepriekšējā grupā. vispār tāds interesants cilvēks, likās jaunāks nekā patiesībā ir, muzikāls, un vispār spilgta personība, nu jā man patīk jaunus cilvēkus iepazīt. un pluss viņam par to, ka ātri sāka saukt mani par tūtu nevis rūtu. ^____^ ozols ar tur kkādā mistiskā kārtā bija uzradies. :) nesagaidot robi, sataisījām ūdenspīpi un saskandinājām alu, kā arī savēlējāmies vēlēšanās, jo tajā dzīvoklī pirmo reizi vispār pīpēta ūdenspīpe un vūūhūū tā bija manējā. un manas bailes pazuda, jo viņa uzvedās superideāli labi. daudz dūmu, stipra un forši dolbī. šķiet, ka arī viņai sarkanās virtuves sienas patika. tad arī atbrauca robis, kurš izcēlās ar to, ka vēlāk pēc laba laika saprata, ka mja epic fail pazaudējis mašīnas atslēgas, kuras izrādās, ka bija atstājis aizdedzē un nu jā mašīna aizslēgusies pati. fun, kā vienmēr fail from him. bet funny. :D cītīgi daudz sapīpējāmies ūdenspīpi, kuras beigās uzradās 2. visa virtuve bija dūmu mākoņos tīta un šķiet, ka mans prieciņš un smiekli un smaidi maigi lēkāja pa dūmu mutuļiem un leca caur dūmu aplīšiem. murrr. tā sēdējām un čillojām visu vakaru – ar ūdenspīpēm, daudz alu un sarunām. traki smieklīgām sarunām, kā jau vienmēr. pasmējāmies par leniju kravitzu un tīnu tērneri, kam sekoja diži izgudroti stāsi. :D tas viss sākās tikai tādēļ, ka mūzikas kanālā skanēja 50 oldskūl countdown dziesmas. vispār tādi daudz superforšie gabali, kur vnk awesome dziedājām visi līdzi. un vispār atcerējos tādas labās piemirstās dziesmas, un kuras mūs šovakar tā paņēma kā lamb – gabriel un johnny cash – hurt. vnk grrr labas dziesmas. unun mūsu minku grupai murrr uzradās otrais singls ar vārdiem – čuku čuku čuku TŪ.! vnk lol, bet i likey, jo tū. ^____^ āā jā šodien vēl dzēru vaniļas kōlu, tas bija kkas ļoti weird, bet tas bija vakara crazy bums, kas visiem bija jāpamēģina. kā arī panesās joks par sišanu pa seju ar kāju, bet ne parastu kāju, bet pliku pēdu pa seju. neprasiet sakaru mums tāds nav :D pēc ļoti daudzām ūdenspīpēm šausmīgi vnk sāka sāpēt galva, protams tiku pie dažām masāžam un murrr, tā patīk. un pie komplimenta – tev ir ļoti mīcāma galva. :D greatgreatgreat.! māra un laimiņas istaba ir kūūl zaļa unun jā tas bija funny, ka man klausījās sirdspukstus ar to aparātiņu ar ko ārsti to dara un viņa sitoties – tuduk tuktuk tuduk tuktuk. :D čillojām vēl laiciņu, kas pārvērtās par divu cilvēku dzeršanu, un 3 cilvēku smiešanos par viņiem vai arī par kkādu šīzo multeni, kas bija mja skaisti nesakarīga, bet par sunīti, kuram aste bija kontakdakša unun kuram nosēdās baterijas un bija lampiņu deguns. sviests kkāds. :D anyway tad vēl bija maziņš follija bumbiņu karš, un i won ar 2 pret 1. jēej. *sun* tad tāds miers uznāca un sēdējām 3 salikuši kājas kopā, kamēr tie divi dzēra. tāds patīkams siltums staroja starp mums un jā pazuda vienas kājas. un palika vairs tikai 4. mm. un aizsākās kreiča kalpa galma deja pa šo vienu kāju. dažreiz šī deja lika kutēt, citreiz parādīja raksturiņu, bet pārsvarā maigi slīdēja turp un šurp un virpuļoja graciozos griezienos. tas kļuva kā atkarību izraisošs elektriski maigs impulss. kas uzdzina mazliet miegu, bet patiesu mieru, iekšēju mieru. kad kreiča kalps savu deju bija nodejojis tas krita no sava troņa šausmīgā nāvē un viņa vietā savu glabiņu atrada vnk kreiča 6 un aizsāka savu mazās dzīvītes un veiksmītes deju. tas bija tik nemanāmi, bet tajā pašā laikā mierīgi skaisti, ka negribējās šo deju pārtraukt, taču tad tā pārtrūka. mm. un tas skaties, tas skatiens.. i swear to gāwd viņš mani caururbj ik reizi, tā maigibrutāli un rada nesaprotu kāpēc totālu mieru, tā it kā būtu mirusi. tik patīkami. mm. stunda pie stundas, minūta pie minūtes, sekunde pie sekundes sastājās savās rindās un tad jau bija laiks doties mājiņās. jo man still ļoti sāpēja galva, laimiņai un robim arī. grrr un ibumetīns nebija. ;( sekoja mīļā atvadīšanās krāsainajā koridorā un māris ir hulk, jo zaļš. :D un vispār mēs abi šovakar bijām saskaņojušies, vienādi zaļos toņos, un jā vispār šovakaru pavadīju svārkos, tik netipiski man, taču jauki. (: un devāmies trīs ārā auksti saltajā ziemotajā vējā, sakāpām ledusskapja robmobīlī un slīdējām pretīm mājiņām. mašīnā valdīja tas mierīgais klusums, kuram cauri tomēr strāvoja siltā enerģija – varbūt no smaidiem, varbūt no mirkļiem, varbūt no atmiņām, varbūt no sajūtām. nav jau īsti svarīgi kāpēc, bet siltā enerģija iegriezās savā nakts dejā kopā ar ziemas skarbo aukstumu un tik vien kā rīga, gaismas, mašīna, 3 cilvēki un ceļš priekšā. tāda filmu scēna, kur vārdi ir lieki, atliek vien ieelpot un atcerēties, ka arī šad tad mums ļauts izelpot. un tas skatiens, tas īpašais neizprastais skatiens uz atvadām pie manām mājiņām pēc mašīnas baleta grieziena baltajā sniedziņā. šie vakari ar iepriekšējo mašīnīti vai šo vienmēr kkā beidzās nedaudz maģiski nesaprasti. bet jaukijaukijauki un smaidskaisti. ^______^

skan: the frames - falling slowly, taking back sunday - new american classic, green river ordinance - on your own, missy higgins - they weren't there, missy higgins - where i stood, david cook - this is the time of my life, mirah - the garden, santogold – creator, elisa - rock your soul, wade robson - i question mark.

20100115

yesterday is history tomorrow is a mystery.

tumblr_kw7wpoeLsC1qzjggvo1_500

hi. tātad šis ieraksts ir par jauko vakardienu, kuru neuzrakstīju vakar, jo man bija slinkumssssss. fak it. ^___^

vakardienas jaukums sākās jau no paša rīta, kas ar maniem vecajiem draudziņiem gājām uz kino. ehh ar viņiem pavadītais laiks ir vnk lol. šerloku holmsu iesaku aiziet noskatīties, jo sižets diezgan labs un izsmieties ar var labi. un protams aktieri arī labi – par džūda love jau tā pat var smieties, jo viņam tāda funny seja un jā otrs čalis nu da vnk 2 vārdi – iron men :D bet nu jā filma kopumā laba, man patika. (: pēc filmas gājām pie māra dzert tēja, bez māra, jo viņam bija jābrauc mācīties uz rsu. bet varbūt, ka labi ka viņš nenāca ar mums, jo nu atstāt 2 kaķus ar suni nav gudri. *giggle* viss sākās ar to, ka bija jāiekurina kamīns. un ko dara suns.?! hmm atver skapi paņem koka pakaramo – a šito vajag.? pasmējas un kriukš pārlauž – ui saplīsa, nu neko jāsadedzina. :D un tā viss sākās – ar viena pakaramā sadedzināšanu. lol. tad tik lauzts un dedzināts krēsls. jā koka krēsls. sākumā tika mēģināts viņu saraut uz pusēm, kur sekoja teksti – āā tu taču iztrieksi man to mietu cauri.! un teksts – ko tu uztraucies nagla ir manā pusē.! :D un es tik sēdēju un noskatījos uz to cirku. ehh. ^^ tad protams tika izdomāts kāpēc gan nepaņemt cirvi un to krēslu nesacirst. tā kā cirvis nebija tad tika paņemts lielais virtuves duncis. un dauzīts tas krēsls tādā veidā. viņš tika šitā ilgi mocīts. es tiku nomētāta ar skaidām, nerunājot protams par to, ka skaidu čupa vnk bija uz paklāja un mja. tas tik turpināts darīt, līdz apakšējie kaimiņi sāka klauvēties pretīm. :D nu ko atstāju viņus divatā un gāju uz savu otro filmu kopā ar gunu. (:
doktora parnasa iedomu pasaule bija great filma. man piemēram ļoti ļoti patikās. sižets kā jau visām šīm fantasy/šīzo filmām ar pirmo filmas noskatīšanās reizi ir grūti saprotams, bet nu es vismaz sapratu tik daudz, ka ielaisties spēlītēs ar velnu is not good. :D katrā ziņā ir ļoti vērts redzēt šo filmu, ja vispār šāda tipa filmas patīk. un protams aktieri vispār super šajā filmā. 4 holivudas sexīgākie vīrieši vienā filmā un vienā lomā. grrr. sākumā gan nedaudz bija mazais sad par to, ka hīts tur bija, jo nu he is not alive anymore, bet nu ilgi jau nevar skumt it īpaši ja viņš ir tik smuks unun funny. ^____^ par džoniju vispār nav vērts runāt viņš ir mans vīrieša ideāls un lai arī cik vecs viņš nebūtu un nepaliktu he is still so damn hot. murrr. ^____^
sasmējos par to, ka guna vairākas reizes neatšķīra hītu no džonija un otrādāk, lai gan nu aptiešām jāatdzīst, ka viņi ir nedaudz līdzīgi un nogrīmēti ar bija tā, ka pagrūti saprast kurš ir kurš. arī ar džūda lovu viņus abus bija viegli sajaukt, vienīgi kolinu varēja īzī atpazīt no viņiem visiem. bet nu jā visi faking osom un sexy vīrietīši. rawr. viņu dēļ jau vien ir vērts redzēt šo filmu. vēl pasakiet, ka viņi nav jaukumiņi.?! ^^

dpipso dēmn kjūt they are. ^^
nu jā. pēc filmas aizdevos atkal pie māra uz dzīvokli, kur nu jau viņi tur bija visi un cītīgi (kā tad, lol. :D) krāmējās. nū i mean krāmēja mantas kastēs, lai var beidzot pārvākties. tad mēs sadzērāmies kafiju ar kolu un nu jā es tad parasti palieku psycho. un hiperaktīva tad. hihi. muahaha. tad mēs knaģojāmies unun smējāmies un kamolojāmies un dedzinājām lietas. jo mums patīk dedzināt. kamēr biju prom esot ticis sadedzināts vēl viens krēsls. lol. suns atrada 2 plēves cimdus no tie, kas parasti ir matukrāsošanai paradzēti. unun tad skraidīja ar tiem apkārt un tēloja, ka ir kosmosa suns. vai arī kā mēs smējāmies ķip čalis, kuram paniskas bailes no mikrobiem :D so rezultātā man nācās viņam taisīt kafiju, jo redz viņam bija bail ka plēve piekusīsies pie rokām no kafijaskannas. džīz. :D bet nu nekas es vismaz varēju viņam to kafiju atņemt. bet tik pretīgi kad tev ar tādām plēvjrokām nāk virsū un pieskaras. brrr. vļeh. nu jā tad no vecām avīzēm un žurnāliem sataisījām daudz bumbiņas unun kamolīti milzu, kuru mētājām apkārt kā traki. vēl arī spēlējām beisbolu ar plakātu un papīra bumbiņām. sitot viņas kamīnā. ehh. tad es nonācu pie secinājuma, ka kaklasaites der tikai vienam pielietojumam – kamolītim. un nekam citam. un es esmu meistars kamolīšu izgatavošanā no kaklasaites. that was fun. ^^ tad mna lika arī uztaisīt kamolīti no jostas, bet tas gan sux. tas drīzāk ir lame kindersurprizēē kamolītis, jo tu ķip met ūū kamolītis un tas kas ķer atraujas ar viņu tā nepajokam un tā fāk, jo tur pa vidu metāla gabals. :D nu jā. hmm, kas vēl. āā atstājām uz durvju stenderes mūsu atzīmējumus augumu. jo tas tāds mazais sentimentiņš, kurš lai paliek un ja nākošie iemītnieki gribēs varēs paši arī dzēst. (: tad kā rītārdi iesākām skatīties ice age 3 no vidusbeigām un mja es sapratu whāt the heck kāpēc agrāk nebiju viņu noskatījusies jo tas bija vnk rofl. tā arī pienāca jau 9ņi un es devos mājiņās pārsalstot ārā tajā esošajā ziemeļpolā, bet dikti smuki ārā viss tā nosarmojis unun koki vispār kā no ziemas karaļvalsts. kā pasakā. mm. ^____^
mājās paņēmu 2 alus, ierāpos gultiņā un skatījos ice age 3. pārsmējos daudz. it īpaši pie šiem:
manny: just WHEN exactly did you loose your mind?
buck: about three months ago. I woke up married to a pineapple... an *UGLY* pineapple. [
sighs lovingly]
buck: but I loved her so...
unununun vēl par šito:
sid: no wonder you're single, you don't communicate. I say they're vegetarian, you say "grrr". I say let's talk about it, you say "grrr". That's not what I call communication.
mother t-rex: GRRRRRR!
šis vnk ir so me. grrr. ^____^
pa vidu filmai un alus dzeršanai jauki parunājos ar dažiem cilvēkiem. es teiktu lielisks nobeigums, lieliskai dienai. neskatoties uz daudzajiem mīnuss grādiem aiz loga. murrr. that’s all folks. (:

skan: mars argo – suicide birds, ida maria – keep me warm, nomy – cocaine, the cure – friday i’m in love, franz ferdinand – bite hard, utt.

20091124

we are marchin’ on.

šis laiks, šis koncerts, šī dziema, šis viss viss. ākdievs good old times. mhh kārtējais mazais sentimentiņš. tomiņš piemēram tiiiik sen nav redzēts un joda. ;( ehh. bēt šī dziesma vnk liek sastingt. un 4:44 ir vnk ideāls mirklis. sirds pat apstājas, lai neizbojātu neko. mhh jā tur toreiz bija tiiik labi būt un tas bija vnk skaists koncerts. ^____^

vispār vajadzētu kko ārdīties un psihot un trakot un būt histērijā, jo man nekā nav no tā ko vajag skolā gatavu. nu izņemot šodien tikko pabeidzu rostoku, vismaz citus manis dēļ neizmetīs. :D wūūhūū. bet nezinu šoreiz man tāds whatever, laikam man pietika ar vienu psyho lēkmi pirms maza laiciņa. un tagad ir vnk whatever kā būs būs, ko tur vairs satraukties. just keep smiling like you’re mental or smth.^^
rīt pacentīšos iziet no mājas beidzot un arī aptiešām nonākt bibliotēkā, nevis noģībt aiz pirmā krustojuma. :D

anyway, vispār prieciņš, droši tāpēc, ka palieku lēnām vesela un 4dien tikšu satikt savus mazos zaķīšus, es ĻOTI ceru. ^___^ pietrūkst man viņi patiešām un szf kā ēka arī. tur ir tā mīlīgi un jauki pat tad, kad tev ir miljons darbi jādara un nezini kā. :)

vēl šovakar parunājos ar suni nū nejau tādu, kas jums uzreiz nāk prātā, bet draugu. akdievs pagremdējāmies atmiņās par mazirbi un skaistajām atmiņām par to laiku. mhh. kā gribās tur un atkal trakot un naktīs negulēt, un ārdīties vienā gultā. fāk. good times. unun jūra tur ir vnk tiiik neaprakstāmi skaista. ahh negribas nemaz atcerēties, jo sāp sirsniņa, ka tā vieta tik tālu..
fōrši, 1dienas vakarā sadzerties 04 šņabi. viņš ir vnk unikāls cilvēks, ko lai saka, kurš nedzer praktiski nekad. nopietni. lai gan, ko gan es visi normāli cilvēki tā dara. ar bumeriem. :P