my sunday morning madness.

manas svētdienas vēl arvien ir īpašas. es gribu katru dienu tādu kā svētdienu, gribu iepriekšējo dienu tik pat lielisku kā vakar, gribu sajust katru rītu to kā jutos šorīt un es gribu lai katru dienu uz sejas būtu tas īpašais svētdienas smaids, kā šodien ir jau visu dienu un nekur netaisās pazust. un jā vēl es gribu, gribu, gribu. gribu arī pamosties tik pat jauki kā šajā svētdienas rītā, kaut arī būtu varējusi gulēt vēl mazliet ilgāk. murrr. ^___^

patīk pusi savas svētdienas novārtīties zem sedziņas pa gultu, un vispār šodien mana svētdiena garšo pēc ziemassvētkiem, tik patīkamas sajūtas tas izraisa. gribas, sakārt ziemassvētku lampiņas istabā, tās mazās zilās, kas bija pagājušogadu un kuras virs manas gultas izskatījās naktī kā mazas, mazas zvaigznītes, mm. esmu aizsākusi jau skatīties ziemassvētku filmas un viss viss lēnām ietērpjas šo jauko un sirsnīgo svētku sajūtā. pa galvu visvisādas domas jaucas, bet tās ir patīkamās, tāpēc tām tur viennozīmīgi palikt. *sun*

pa manu svētdienu šodien lidinās tie mazie taureņi, jauc visu patīkamo gaisu un padara to vēl maģiskāku. tāda sajūta, ka pēdējās dienās vispār lidinos mazliet 2 pēdas virs zemes un vinkārši nespēju būt negatīva, un viss kaut kā pavisam smuki notiekās un cilvēki apkārt ir vnk burvīgi, ka smaids ir mans labākais draugs. šīs katrā ziņā bija vienas no mīļākajām brīvdienām un noteikti arī sirsnīgākajām. tāds mīļums staro no visiem un gribot negribot tu sāc starot līdzi. jā, ko gan šobrīd vēl vairāk var vēlēties, kā vien nebeidzamas maģiskās svētdienas, manas svētdienas un manus svētdienu rītus rīgā.

MURRR.