Rāda ziņas ar etiķeti ballītes. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti ballītes. Rādīt visas ziņas

20110901

the great summer of ‘11.

summer feeling.
sveiciens visiem 1. septembrī, kam 1. septembris ir patiešām 1.septembris, bet pārējiem atvadu sveiciens no vasaras, kas nu mūs lēnām, bet ar pavisam lieliem soļiem pamet uz gariem, tumšiem un aukstiem mēnešiem, ehh..
šeit nav rakstīts jau visu vasaru, bet mīļie nedomājiet, ka esmu par jums aizmirsusi, gluži vnk šajā vasarā nebija laika, būt šeit vai atcerēties ikdienā, ka kaut kas šāds būtu jādara. šī vasara bija pārlieku pilna ar notikumiem, piedzīvojumiem, jaukumiem, ballītēm un lieliskiem mirkļiem ar tik pat lieliskiem cilvēkiem (: kad gluži vnk dzīve ir pārāk laba, lai tērētu minūtes par to rakstot nevis izdzīvojot.! es ceru, ka jūsu 2011 vasara bija as much awesome as mine (: tagad.. tagad gan laiks atgriezties realitātē un pie darba, skolas, mācībām (mocībām), negulētām naktīm, utt.
vasara kopumā bija tāda viena milzīgi liela burvīgu krāsu palete, protams ar visu pozitīvo un negatīvo, jo galu galā dzīvei taču jābūt līdzsvarā (: ar iedzīvošanos otrajā pilngadībā (21) un beidzot patiešām īstu dz.d. sajūtu, kāda sen nebija bijusi un tas viss pateicoties jaukajiem cilvēkiem, kas man ir apkārt. vēl protams, ar tādu svarīgu faktu, ka Miss Jū-Es-Ēj – Guna Začeste ir beidzot pēc vesela gada atgriezusies pie mums MĀJĀS^^ un visādiem citiem sīkumiem un pozitīvismiem, kurus uzskaitīt jau īsti nav jēgas, jo mirkļi ir noķerti, izdzīvoti un palaisti brīvībā, tieši tur kur viņiem jābūt..
šodien izdomāju, ka ir īstā diena, lai atgrieztos šeit un uzsāktu jaunu ieskatu uz nākošajiem mēnešiem mūsu ne visai pārāk mīlētajā ziemā. 1. datums ir sākums visam, un savā ziņā arī sākums rudenīgajiem laikapstākļiem un tai rudens noskaņai, kas jau kādu laiku pavisam nemanāmi cenšas iezagties manī.. protams, nevaru sūdzēties, rudens man pavisam noteikti tīk, bet jāatdzīst, ka šogad atvadīties no jaukās vasaras ir grūtāk nekā līdz šim bijis, laikam sāku pieķerties vasaras sajūtām arvien vairāk (:
šodien kkur starp rudenīgajām lietus lāsēm un vasarīgajiem saules stariem, es pieķēru sevi atkal aizdomājoties par dzīvi un tās vēl joprojām neizdibināmajiem mazajiem celiņiem. šīs vasaras sākumā mani nevarētu teikt, ka patīkami pārsteidza, bet pārsteidza kāds cilvēks, kurš pirms mazliet vairāk kā gada man lika smagi vilties (lai arī kādi argumenti tam tagad ir likti pretīm, tas tomēr nemaina faktu, ka tas notika at first place). es izlēmu, ka šim cilvēkam jādod otrā iespēja, jo galu galā visi tādu ir pelnījuši, lai kā arī nebūtu bijis viss pirmajā reizē. lai gan vairāk par visu mani bīdīja un bakstīja tā interese – why are you back & acting like nothing happened.?! - un man pa visām varītēm vajadzēja to noskaidrot, jo galu galā two can play this game. un tas liek aizdomāties par to, vai mēs vispār kādreiz īsti beidzam spēlēt spēles.?! jo tiklīdz viss šķiet labi vai pat pārāk labi, mēs to sākam apšaubīt un radīt neeksistējošas lietas un darīt visādas muļķības, lai visu mazliet atdzīvinātu un atkal pārvērstu spēlē.. kurā agrāk vai vēlāk kāds vienmēr cieš. kādēļ gan mums tas vajadzīgs, dažreiz es to patiešām ļoti nesaprotu, bet laikam jau, ka tā vnk ir cilvēku daba, kas daļēji ir dzīvnieka daba.. atgriežoties pie mana vasaras cilvēka ir jāmin tas, ka šoreiz es tam piegāju ar mazliet citādu metodi un ja jau cilvēks patiešām vēlējās atgriezties manā dzīvē, tas šoreiz pēc pilnas programmas, nevis kā pirmajā reizē, kad tā īsti par šo cilvēku zināju tikai faktos, ko varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem un lai arī cik skaisti toreiz viss arī nebija, šoreiz tas vairs nederēja. šoreiz vajadzēja sākt pa pareizam un būt draugiem at first, patiešām uzzināt lietas vienam par otru, saprast kādi cilvēki esam. man svarīgi bija arī iepasīztināt tevi ar gandrīz visiem maniem mīļākajiem draugiem in my life, un mani pavisam noteikti priecēja fakts, ka they like you un ka tev patīk viņi, ka you guys get along un laugh, un ka varu ballītē tevi atstāt ar viņiem un apzināties, ka nepazudīsi kādā stūrītī alone, bet gan runāsies ar viņiem un viņu draugiem, un būsi just funny (: tas patiešām daudz ko nozīmē, bet then again.. kāpēc es jūtos tā, ka still kkas trūkst. kāpēc vēl joprojām ir lietas, ko esmu tev piedevusi, bet nevaru aizmirst.?! laikam jau tas ir mans big issue un es nespēju vnk beigt piedurties un likt tev justies vainīgam par to visu kas bijis, es gribu, bet nespēju.. tas viss mazliet liek aizdomāties par to, ka neskatoties uz to, ka most of the time tu esi jauks un mīļs un šodreiz es actually zinu tevi kā cilvēku, vai mums kādreiz varēs būt kaut kas vairāk par vienkārši being good friends.?! vismaz no manas puses.. jo atmiņu gluži vnk izdzēst nevar.. un es nezinu ko, lai ar tevi iesāk.. jo es gribu ļauties, tām jaukajām sajūtām un tiem taureņiem.. ..bet, ir kkāds BET, kas mani attur no tā visa, un tas šķiet nekur netaisās pazust tuvākajā laikā. ehh, dzīve, mana dzīve tu atkal man radi galvas sāpes.
on the other hand, es zinu, ka pati esmu sadarījusi nesmukas lietas attiecībā uz kādu citu cilvēku. un tieši tā iemesla dēļ, es vēlos šo cilvēku satikt, lai izrunātos, lai atbildētu uz pilnīgi visiem jautājumiem, lai censtos, vismaz censtos dot kkādas atbildes par visu, jo pati esmu sajutusi uz savas ādas kā ir tad kad nezini.. nezini pilnīgi neko. un gluži vnk sāc sevi sagraut no iekšpuses.
to es nenovēlu nevienam, it īpaši šim cilvēkam. viņa vienīgā kļūda bija iemīlēties manī brīdī, kad es pati biju sagrauta un mēģināju sevi salikt atpakaļ pa maziem maziem gabaliņiem, un būt tāda taureņa tornādo epicentrā nevienam nenāk pa labu, lai arī cik labi nodomi būtu – tu tiksi parauts līdzi un izpostīts.. un that’s what happened.. un es tā negribēju.. no sirds. šis cilvēks bija patiešām diezgan perfekts, bet visu labo, kas mums varētu nākt par labu mēs jau apzinamies tikai tad, kad ir jau daudz par vēlu, vai kad esam to salauzuši. es patiešām ceru, ka man tiks dota šī iespēja satikties ar šo jauko cilvēku, izrunāties, pasmaidīt un galu galā nebūt tam cilvēkam, kuram pēc 5gadiem tu gribētu piezvanīt tikai tāpēc, lai pastāstītu cik awesome tava dzīve ir tagad un, ka tu priecājies, ka i’m not in it. es negribu, lai tā viss beidzas (:

jā, mans septembris ir iesācies tik pat krāsaini, kā noslēdzās mana vasara. ir daudz neatbildētu jautājumu, un beidzot ir mazliet piebremzēts un padomāts par dzīvi, jo beidzot tam ir laiks. jo cik tad tā vienkārši var skriet un cerēt neatdurties, vai nesasisties. ir jau tomēr kkā viss piedzīvots un beidzot gribas salikt lietas pa plauktiņiem, un uztver visu mazliet nopietnāk. es protams, ar to visu nedomāju, ka tagad ir jābeidz izklaidēties un dzīvot dzīvi, nevis vnk eksistēt, bet gluži vienkārši apzināties prioritātes. apzināties, kas nāk par labu SEV at first place. un būt mazliet labākam cilvēkam pret tiem, kas tevi mīl un tev tic, brīžos kad pat tu pats sev netici – un tie ir your friends. :*
skan: Cary Brothers – Belong; Instrumenti - Pilnīgi Viens.

20091006

party pills for party people.

tumblr_kplubdmg941qzb31mo1_400_large

ahh, man patīk dzīve. šodienas mazais semināru murdziņš ir nobeidzies un mazā 5diena ir klāt. un es sēžu laimīga un dzeru jau 3 alus+tekilas ņammu, jo kāds coronas veikalā atlaižu dēļ bija izpircis. un vispār es dzeru, jo Mač šodien teica, ka es vienmēr dzeru tad kad viņš, nu ja jau vienmēr tad vienmēr sauksim šo par mūsu mazo, jauno tradīciju. un mūsu moto ir: alus ir ikdiena, bēt tekila ir svētki.! un vispār mēs iesildamies 4dienas The Sviests Must Go On ballītei, kur sadzersimies tekilu un būsim visfōršākais topošo politiķu bariņš uz pasaules. jo galu galā ballīte ir un paliks tas, kas saliedē cilvēkus. lai arī ko kāds teiktu, ballīte vienmēr ir bijusi svarīgākais komunikācijas ierocis.
vispār smagi noveicies ar tik lieliskiem cilvēkiem. jo mūsdienās atrast tik daudz jauku cilvēku nav viegli, vienmēr ir kāds kuram patīk durt dunčus mugurā un būt kucēm (protams neizslēdzu, ka šis vēl viss var notikt, bet ceru ka nē). ir atrasti daudzi jauki cilvēki ar kuriem es paplašinu savu komunikācijas loku un man patīk šīs jauno cilvēku ienestās pārmaiņas. protams nepārproties vecajiem labajiem cilvēkiem nav ne vainas, bēt dažreiz patiešām vajag jaunus cilvēkus, kas tev parāda dzīvi nedaudz savādākās krāsās un ne būt ne sliktākās.
kārtējā negulētā nakts tomēr dara savu un i’m a little bit drunk. kas ir vispār ļoti netipiski man. bēt mani mierina faksts, ka Mač’ arī ir drunk. un jā dikti patikās vakardienas dāvana – lieliskā grāmata par Barbiju. noteikti labāko dāvanu topā viņa atrodas. :)
un vēl man patīk ar Madaru lekcijās sēdēt kopā un smieties par jū know hū – to kura draudzenei reāli būtu jāgaida ilgi, lai viņa tiktu ievērota. un pat tad labi ja reizes divas dienā. :P un vēl salīdzināt vai esam saskaņoti mēs fōršie VIP čata cilvēki pēc apģērbu krāsiņām.
fōršas minkas esat. murrr. ^_____^
un man gribās parunāties ar manu saulstariņu. veselu vienu dienu jau to neesmu darījusi un paliek skumji..

20090926

daudz laimes sestdienā.!

Balik_Krakerler_by_bittersweet1424

ahh. vakar bija fōrša ballīte.! un šķiet tāda vakar bija daudziem. prieks par ballītēm. ^___^ lai dzīvo ballītes.! gaidu 2dienas ballīti, tad kursa ballīti un tad salidojuma ballīti. ahh, cik skaisti daudz ballīšu.! *sun*
un šodien esmu slima. bēt oh well tas bija tā vērts. un mazliet iesnu un šķaudīšanas jau nav pasaules gals.
šorīt bija arī tāds mazs šokiņš e-pastā par to, ka manas bildes ko nesen iesniedzu konkursā tika pie uzvaras radošumā. najs. biju jau pavisam aismirsusi par to pasākumu, jo nu jā tik tā just for fun iesūtīju bildes. tik žēl ka 1dien netieku personīgi uz balvu pasniegšanu. bēt dienu manu noteikti padarīja šis fakts gaišāku. ^^
un vispār šodien man sagribējās uz siguldu. bēt jā nedaudz jāpaciešas kad būs lapas sakritušas tad tur būs daudz smukāk un jautrāk. un vispār man gribas kkur aizbraukt kaut vai tikai roadtripa pēc un kaut vai lai tikai pafotogrāfētu.
un mja basketbolisti ir fun. pēdējā laikā pārāk daudz basketbols manā dzīvē uzradies. funny. un protams saulstariņš. bēt tas tā. :D un vispār visi baigi sagrābušies sev saulstariņus. kkāda saulstariņu mānija vai gripa uzdarbojas. :D saulains trakums.
un vispār turpināšu šeit dzīvoties un rakstīt savus bezjēdzīgos ierakstus kaut vai tikai tāpēc, ka daži cilvēki teica, lai turpinu to darīt un nebūs vairs depresijublogs (kā edža to nosauca). :P
un es gribu lai ātrāk sākas spāņu valoda. gribū.! un mja rīt sāksim lasīt 2dienas semināriem un domāt lietas simulāciju spēlei. jauku vakaru. :)

skan: mika – by the time, the postal service – the district sleeps alone tonight, psychostick – this is not a song, it’s a sandwich.