murrr. šī nedēļa vnk pazuda. dienas sajaukušās kopā un pārvērtušās vienā garā, garā dienā. ņu vismaz tā liekas, ja neesi gulējis vairāk kā 48h. viss trakums sākās nakti pirms pirmā nopietnā kontroldarba KM. bet tas bija tā vērts, jo daudz, kas tika uzrakstīts un varbūt ir pat cerība tikt pie labākas atzīmes nekā 4. :P
nākošās nakts trakums turpinājās dēļ Auera un pareizāk tāpēc, ka vienmēr viss tiek darīts pēdējā brīdī un protams nevaram aizmirst arī par to faktu, ka visi jau nevar strādāt, parasti ir daži, kas cenšas un pārējiem vienalga. bēt nu arī to mēs pārdzīvojām labi, bēt vienalga esmu ļoti dusmīga. mh.! paldies vismaz tiem mīlulīšiem, kas man tajā naktī daudz palīdzēja un kavēja man laiciņu, lai man nenāktu miedziņš un varētu visu pabeigt. ^____^
pēc šī vnk iestājās miers un doma galva: ALUS.!
vakar no rīta pirms došanās uz augstskolu, kad biju nogulējusi socioloģiju sadzēros enerdžīdrinkus. ārā bija uzsnidzis sniedziņš un ejot uz augstskolu no trolejbusa, bukovskis mani vēlējās izvārtīt sniegā un kamēr viņš klāstīja man savu plānu, tikmēr rihards ejot no aizmugures mani iepikoja – just great. :D auera lekcijā bukovskis bija vnk wild, šķiet, ka viņš bija brokastīs ēdis lsd tabletītes vai arī sapīpējies zāli. nezinu īsti, ko bēt mja WILD.! visu laiku sita man pa kājām, miljons reizes sakoda manu roku (kad neizturēju iekodu viņam galvā. hihi.), spēlējām spēlītes, bakstīja & kutināja mani un jā vnk wtf. es arī gribēju salietoties to ko viņš bija salietojies. :D gribas tādu prieciņu. (:
pēc auera lekcijas bastojām otro socioloģiju un devāmies laivas meklējumos uz molu. pa ceļam tiku iepikota, again. madara smuki slīdēja un gaidīja tramvaju - sliežu vidū. un uz mirkli pasaudējām nilu. kkā nezināmi mistiskā veidā tomēr nonācām līdz molam. tur meklējām laivu, kur sākumā tika atrasta bērnu izklaides laiviņa, kur tapa dažas bildes ar 3 vīriem. bēt tā kā tas bija nožēlojami, tad nācās meklēt īstu laivu ko protams ar ilgiem pūliņiem neatradām. no šit. :D
tad devāmies mājiņās. protams man vēl bija jāaizdodas uz rdmv atdot fotoaparātu, kur man nācās nosēdēt pus otru stundu gaidot kamēr beigsies matemātikas kontroldarbs. bēt prieciņš satikt sanci. i miss her. a lot. :*
mājas un tad.. ..tad, kas to, lai zin, kas notika. *giggle*
un vispār vai tas, kas notiek patiešām notiek, vai mēs tikai tik ļoti vēlamies,lai tas notiktu, ka mums šķiet, ka tas patiešām notiek, bet patiesībā tas nenotiek. :P padomājiet par to.! :D
anyhow, naktī tiiiiiik smuki sniga. un sniedziņš tik skaisti skanēja zem klusiem soļiem nakts tumsā. kad vientuļi cilvēku ķermeņi pārvietojas ar soli un diviem, un vēl vienu. tie netriecas viens pret otru, neradot siltumu tie vnk klusē un turpina iet viens otram blakus. tie iet un ieklausās sniega vārdos, tā čukstos un smieklos. un tie smejas tam līdz. un tā visu nakti pa apli, pa apli vien..
skan: sara bareilles & ingrid michaelson – winter song.
0 comments:
Ierakstīt komentāru