Rāda ziņas ar etiķeti fotogrāfēšana. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti fotogrāfēšana. Rādīt visas ziņas

20100220

politolodziņu hawaii party.

tumblr_kwz99g39av1qzilpso1_500_large-1
[ooo jēes it sō was.]

mm. ballīte bija vienradžuōsōm. ^___^
šodien sēžu dzeru kakao un krāmējos ar bildēm. laboju, sūtu, noņemu sarkanās vampīractiņas, un gaidu kad atsūtīsies 800mb ar bildēm, pēc kurām visi tik ļoti alkst. pacietieties mīlulīšu drīz BŪS.! būs beidzot pilnīgi visas bildes un varēsiet saulstaroties. bet kamēr tās vēl nav tad es krāmējos ar iepriekšējām. khi, krāmējos. :D

tūta: patīk krāmēties ar bildēm
****: man arī patīk krāmēties
****: bet ne ar bildēm :DD

āāā.! un tagad es dusmojos, jo tas plostotājs nelaimīgais, kas sūtīja bildes aizgāja dzerstīties un nepacietās stundiņu. bļēēē, kaut viņš šodien noslīktu. :D nūū bēt kāmōn stundiņu, es faking gribu tās bildes vairāk par visiem.! grrr. [okey, never mind tikko atnāca sms, ka viņam pazuda nets. my bad. *giggle*]

anyway, ja nedaudz atskatamies uz ballīti, tad varu teikt tik to, ka man ļoti patika. pirmo reizi fotogrāfējoties [un ne tikai] like smaidīju, pat tā ka izrādās ka man esot bedrītes vaigos, ņu okey viena bet jā, vnk wtf. tas mani nedaudz šokēja. :D bet jā superliels prieciņš par to, ka visu vakaru saulstarojos un biju laimīga. visu vakaru pavadīju forogrāfa amatā kopā ar bucīti, mums bija super labs teamworks^^ mūsu fotostūrītis bija pieprasīts. un es samācījos dažas labas lietas so kūūl. un vispār mums tur gāja jautri. *sun* visu vakaru dzēru alu, sen šitā nebija darīts un sajūtas kā jāņos vai parastās vasaras ballīšunaktīs, kad chillo ar alu visu laiku. patika piemēram tas, ka atradu kontaktu ar juriju, tas bija tā ļoti jauki. vienā brīdī sēdējām pirtī un runājāmies par dzīvi, dažiem cilvēkiem un tā. jauki parunājāmies un nonācām pie viena secinājuma, ka attiecībā uz vienu lietu es so esmu nošāvusi greizi, bet to kinda es zināju, tik nesaprotu kāpēc es tā izdarīju. laikam tajā brīdī vnk nedraudzējos ar galvu. :D bet nu vismaz attiecībā par šo tēmu mūsu viedokļi sakrita. nepatika gan tas, ka kāds cits cilvēks īsti nesaprot vārda – nē – būtību. bet nu man sō faking vienalga, es bija savā laimīgajā prieka pasaulē un neņēmu lietas galvā. (:

patika daudzās pīppauzes ārā ar randōm sarunām un smiekliem un kafiju. patika lielākoties uzturēties puišu klātbūtnē, jo vienmēr esmu viņus uzskatījusi par saviem labākajiem draugiem un, ka ar viņiem man viss vieglāk atrast kontaktu. patika, ka pret rītu mani baroja. patika, ka par mani daudz rūpējās, lai ārā nenosalstu un pat no visām pusēm deva jakas. patika, ka no rīta dodoties mums pēdējiem prom mani stilīgi izvārtīja sniega kupenās. patika, ka no manis visu laiku tīrīja sniegu, lai nesaslimstu. patika dzert visu laiku alu un šad tad izmantot maču kā savu asistentu un likt viņam viņu paturēt. patika tas, ka visiem ballīte ļoti gāja pie sirsniņas. patika redzēt sejas, kas vairs ar mums nemācās. patika tosts, ka nākošgad šajā pašā laikā un šitā pat saskandināsim patiešām havaju salās. oo jāā.! *sun* patika no rīta stāvot centrā palaist garām 2 savus autobusus, jo vnk tāpat. patika nākošajā rītā pirmo reizi apskatīt bildes. patika sms naktī ar tekstu – es tevi arī mīlu, zaķīt [par šito gan es so smejos, jo like nevajag pārprast, kam vajag sapratīs]. āā un patiesībā patika viss viss gandrīz. ^____^

nepatika vien tas, ka kādam atkal tika nospertas bikses. un vēl nepatika, ka nedaudz tiku vilkta atpakaļ pagātnē. nē, nē, nē - gribu prom no pagātnes auklām, nē virvēm, kas vilkdamas atpakaļ dzen. turos pretī, bet tomēr grūti rast spēkus, jo vnk sāk kaitināt pāris sīkumi. tāda sajūta, ka uzspiesti jauni likumi bez atbildēm, jo jautāt ir liegts. un patiesībā nemaz jautāt negribas. gribas tikai aizmirst un izlikties, ka nekas nekad nav bijis. vnk paņemt milzu dzēšgumiju ar uzrakstu – i <3 mistakes – un padzēst dažas atmiņas un viss. mani jau viņas nesāpina, bet sāk traucēt. tā teikt aizņem vien lieku vietu, kur viņu vietā varētu būt laimīgās atmiņas un pašlaik man tādu daudz so vajag atbrīvot vietu. (:

jāā, vienradžuōsōm politolodziņu hawaii ballītēē. patiešām super jauks vakars. un daudz smaidu & smieklu. prieks redzēt tik daudz laimīgu seju. PH040 013
un man tik ļoti tīk šī bilde, jo viņa tik ļoti saulstarojas, ka paliek karsts ilgi skatoties :D un jā cukurs.lv, tāpēc jāiet pavemt varavīksnītes. ^____^ [āā jāā tikko atcerējos ka gunai bira cukurs braucot pašā sākumā uz ballīšvietu. she was sweet. hihi. un es atdauzīju galvu pret e-talona aparātu un mačs pateica, ka es nopīkstināju galvu.] āā un vispār vēl miljoniem super daudz burvīgi skaistu atmiņu. kuras tiks sazipotas manās smadzenītēs un pārējie krāmi izdzēsti. jo dzīve beidzot varu apgalvot ir sakārtota. patiešām patiešām sakārtota un morālais haoss vairs nevalda. un tā sajūta ir debešķīga. *sun*un vispār kūūl, ka mūsu ballītes paliek faking populāras un cilvēki runā. drīz varēsim rīkot ballītes pat zatleram šķiet. whatevāā.

SMAIDŪŪŪ.! ^_______________^

p.s. – tagad pat varu iet mācīties. un gaidīt, kad kāds atbildēs par asv lietu, ceru, ka tas būs drīz.

20100202

smaids sniegā.

4274237479_640dbff128_large
šodienas randōm piedzīvojums ar matīsu bija fail. viss sākās jau ar to, ka nokavējām plānoto vilcienu foršās rīgas satiksmes dēļ. turpinājās ar to, ka vietā ko ļoti vēlējos apskatīt un kurp devāmies bija pārņemts ar dažiem cilvēkiem, kas visu apgrūtināja. tad matīsam radās randōm ideja iet ar kājām vienu vilciena pieturu no slokas atpakaļ, tātad vaivariem. ņu ok. gājām kā lasāras pa ielas vidu un visi kkā dīvaini uz mums skatījās, mums laikam uz pieres bija uzrakstīts idiots or smth. :D anyway gājām līdz nonācām mazā strupceļā, bet tomēr kkā soļojot un nomētājot viens otru ar sniegu nedaudz nonācām līdz nemo. kur devāmies uz jūriņu. mm. paceļam daudz jo daudz neskarta sniedziņa, kurš burtiski kliedz – nāc, skrien, krīti, es esmu mīksts un pūkains, tu zini, ka to vēlies. mm. un sō gribējās. bēt nāāā. *giggle* tā aizdevāmies līdz jūriņai un tur bija tāds pasaukains miers. un klusums. nekas. šķita, ka laiks ir apstājies, zeme vairs nerotē, gravitāte neeksistē un mēs esam pasaules pašā malā. tik episki skaists mirklis. un tad click – pirmā šī gada bilde. un sezona ir oficiāli sākta. prieks sirsniņā un smaids. (: tad devāmies pastaigā pat nezinot kur abi esam iebriduši, burtiski iebriduši. es nepārspīlējot varu teikt, ka līdz acīm sniegā. ik pa brīdim tika radīta kāda bilde, ik pa brīdim smējāmies, ik pa brīdim gandrīz nokritām, ik pa brīdim skrējām, utt. patiešām fun brist pa sniegu gar jūru, kurš ir līdz ceļiem un uz augšu, kad zābaki pilni ar sniegu, bikses sasalušas, bet saulīte spīd un ir jauki. un tu tik brien brien brien. un tad paskrien un gandrīz ievelies ar seju sniegā, bet galvenais, ka fun. unun visā kopumā fail parvēršas par piedzīvojumu, jo tā jauki, jūra vienmēr visu ļoti ļoti maina. un parādās nebeidzam bērna prieks. un vēl taču jāizbauda šie sniegotie prieciņi, jo kad gan vēl mums šāda ziemas būs, to nevar zināt. un nav taču nekas slikts justies kā eskimosiņam prienot pa sniegu, kurš ir līdz pustevīm unun pasmaidīt par to. faking kūl viss beigās izvērtās un aizsoļojām līdz vaivariem un devāmies apmierināti mājiņās. ^_____^ jauki ziemoti baltsniegota diena. un iekšējs miers, kas veido patīkamu nogurumu pēc šādas dienas. šķiet drīz došos sapņot sniegotus sapnīšus un būt laimīga..

šeit jums galerija no sniegoti jaukākajām bildītēm, kas sanāca:


[bildes lūdzu nezagt savos datoriņos un nekur tālāk zem sava vārda neizplatīt.! ja ļoti kādu vēlaties varat uzprasīt arī civilizētā veidā. paldies.]

un vispār pēdējās naktīs mani moka murgi. viņi ir tāda ļoti ļoti nepatīkami un es patiešām nespēju normāli izgulēties. man nepatīk, ka viņi ir tik nežēlīgi, nejau drausmīguma ziņā, bet gan tāpēc, ka viņos ir cilvēki, kas man ir ļoti tuvi un svarīgi un tas salikums man ļoti nepatīk. vairākas reizes jau esmu pielekusi gultā un kliegusi, vnk vļeh. ņu nav forši. tādas sāpīgi pretīgas lietas viņos unun pats neforšākais ir tas, ka viņi šķiet tik ļoti reāli. es jūtu vismazākais laikapstākļu izmaiņas uz savas ādas, jūtu pieskārienus, jūtu elpu, vnk šīzo. grrr, es ceru, ka pēc šodienas sniegotā skaistuma viņi vairs nebūs.. bet ja nu tomēr, tad nezinu es vairs gulēt nekad neiešu. nu nav forši šitā mocīties. vnk NAV.!

skan: klusums, miers un laimes sajūta. kā arī nedaudz sirdspukstu, taustiņu un sniegpārsliņu elpas.

manas kailās pēdas sniegā dejot sāk.

tumblr_kvpg1dpL271qzhojho1_500_large
ārā snieg. snieg neremdināmi daudz mazu, trauslu sniegpārsliņu. šķiet, ka šodiena ir tāda nereāla un pavisam pavisam balta. tā it kā kāds ļautu mums sākt visu no jauna, sniedzot baltu un jaunu sākumu. paveroties ārā pa savas zemeņu istabas logu tā vien gribas ieskrieties un lidot. lidot un iekrist maigi baltajās dūnu spalvās, kas sakritušas uz šīs zemītes. viss šķiet tik maigs, pūkains un trausls. gribas būt ārā un griezties virpuļu rituļos tumsas aizsegā elpojot sniegpārsliņu gaisu. gribas sajust kā tās kutina mani un glāsta ar savu vēsimaigo pieskārienu dejojot ap mani savu ziemīgo prieka deju. gribas iekrist mīkstajā sniedziņā un zīmēt sniega enģeļus un just kā sniegpārsliņas mani apmīļo. viss šķiet tik ļoti nereāli, ir sasnidzis tik ļotiļotiļoti daudz un liekas, ka drīz visa pasaule būs tāda nošķirta pati no sevis. būsim tādi mazi eskimosiņi, kas berzēs deguntiņus kopā, jo tā taču eskimosiņi bučojas. mīļi. tiktiktik ļoti man patīk šis pūkaini baltais laiciņš, ka es nespēju vien beigt priecāties. ak, šie mazā bērna prieciņi par niekiem. un sniegpārsliņas turpina birt no debesīm, tā it kā zeme tās pieliktu kā magnēts. ^____^

rīt randōmlī uzvēlu sniegotu ideju par piedzīvojumu ar fotogrāfēšanu un matīsu, kurš speciāli pārcēla braukšanu uz mājiņām par vienu dienu. aizvedīšu viņu uz sniega karaļvalsti un pabūsim tādā citā pasaulē mazliet. es patiešām ceru, ka tur ir TIK skaisti kā man liekas kā tur pašlaik varētu būt. gribas tādas maigi sniegoti skaistas un svaigas bildes. un ar to arī iesākt 2010.gada fotogrāfēšanas sezonu. es neteikšu šonakt uz kurieni mēs dosimies, tas lai paliek noslēpums. mazais sniegotais brīnumiņš. bet es ceru, ka piedzīvojums izdosies un mums būs sniegotie enģeļu prieciņi ar daudz smaidiem, sniegu un negaidītiem pavērsieniem. tik cerams nepārvērtīsimies šādā laiciņā par diviem sniegavīriem ar oranžiem burkāniem degunu vietā. *giggle*

un vēl šonakt es nosapņoju kādu sapni. mm. viņš šķita tik reāls. ir tādi patiešām reālie sapņi, kad pamosties no rīta un spēj visu atcerēties viss mazākajās detaļās un esi to izjutis līdz matu galiņiem. tas bija skaisti skumjš sapnis. un es sapratu cik gan maz laika patiesībā mums ir, lai parādītu cilvēkiem, ko viņi mums nozīmē. nu labi patiesībā to es jau sapratu pirms 3 gadiem, taču šis sapnis man atkal lika atcerēties tās sīkās detaļas, kas bija izbirušas no domām. un sapņa būtībā es varu teikt tikai vienu, ka es jau negribu būt visa tava dzīve.. man pietiktu, ja es būtu tās mīļākā daļa. man nevajag būt pasaules centram, ap kuru tu rotē.. man vnk jāzin, ka es tev kko nozīmēju. es pat nespēju izskaidrot kādēļ man tik ļoti svarīgi ir tavās acīs izskatīties perfekti un droši. man ir tik ļoti nozīmīgi būt kkam vairāk tavā pasaulītē, bet tajā pašā brīdī vien mazai vēja plūsmiņai, kas ir pavisam nemanāma, bet tik nozīmīga, lai tu spētu elpot. un man nedaudz sāp, ka es nespēju saprast tavas domāšanas okeānu un šķiet, ka tajā lēni slīkstu. bet es samierinos ar to visu, ja vien man ļauts ar tevi pavadīt vien pāris minūtes šad un tad. šīs retās minūtes, kad es jūtos brīva, laimīga un es pati. un es tupināšu tiekties uz priekšu līdz nekļūšu par mīļāko daļu no tavas dzīves (pat zinot cik nereāli tas ir), gluži kā maza sniegpārsliņa es nepārstāšu lidotpa plašo pasauli starp miljardiem cilvēku, līdz neizkusīšu tieši uz tava smaida. ^_____^

Starp vakardienas sniegu
Un šo dienu
Es redzu ziemu,
Kas padara aukstu
Ik vienu dienu,
Bet labi ir,
Jo nevar būt slikti,
Kad ārā viss balts
Un kāds ir atstājis
Savas pēdas sniegā,
Lai pateiktu man,
Ka tuvojās laiks,
Doties pie tevis.

skan: tori amos – snow angel, jason mraz – a beautiful mess, green river ordinance – on your own, adele – first love, pat monahan – always midnight, utt.

20100115

it's friday i'm in love.

20057_221320489426_742329426_3042416_7549397_n1_large

Monday you can fall apart
Tuesday, Wednesday break my heart
Oh, Thursday doesn't even start
It's Friday I'm in love.

šodien ir tā 5diena, kura līdzinās svētdienu rītiem. šodienas –18 grādi aiz loga ir tie, kas pārliecina mani nevēlēties izkāpt no gultas. tāpēc es paņēmu un piestūmu gultu pie datora, sēžu miljons segās ar tējas krūzi, klausos dziesmiņas un mācos. jā, mācos jūs nepārlasījāties. jo šodiena arī ir tā diena, kad gribās mācīties tā patiešām patiešām. (:
šodien bija tāds viens ļoti skaists mirklis, kad paskatījos ārā pa logu papūta vējs un no jumta nopūta sasalušās sniegpārsliņas un tās nobira tā lēni un smuki gar logu mirguļojot daudz krāsiņās un ielaižoties vieglā sniegpārsliņkrāsiņu dejā. mm. tāda sajūta, ka kāds uz jumta sēdētu un bārstītu spīdumiņus man virs loga. skaisti. ^___^ un vēl man ļoti ļoti patīk tie apsarojušie koki no ziemas karaļvalsts:
DSC00484-1
vēl šodien tā ļotiļoti gandrīz līdz asarām sapriecājos, jo pārbīdot vēl dažas mēbeles atradu visdārgāko lietu, kas man ir. kuru pirms gada pazaudēju un tad biju tik ļoti nežēlīgi sad un raudāju daudz. jo tā bija visdārgākā piemiņa no aleksa. mana mīļā ķēdīte ar eņģelīša piekariņu, kurš nu jau ir viņš pats. ahh, jūs pat nespējat iedomāties cik ļoti laimīga un prieka asarām acīs es biju, kad viņu šodien atradu. un es so viņu tagad sargāšu un neļaušu viņai vairs pazaudēties. never ever. tas bija man mazais sentimentālais mirklītis šodien. ^^
šodien atkal savilkos daudz jaunu dziesmiņu, jo nu vnk jā, tā esmu es. i should really get a life. a normal life, but on the other hand why for, jo parasta dzīve is sooooo boring. yes, boring. un rīt nedaudz iesākšu paplānot savu augusta londontripu. jā jā zinu, ka vēl tālu līdz tam, bet nu tā esmu es un es šitā daros vienmēr, jo man patīk superideāli izplānot sīkās detaļas un visu pārējo atstāt random prāta aptumsumam. un es so pilnā balsī dziedāšu -
How come every time you come around
My London London Bridge wanna go down like
London London London, wanna go down like
London London London, we goin? down like
-
braucot pāri london bridge. :D jēees es neesmu normāla. bet es ar to lepojos. *sun*
un vispār es ļoti gaidu pavasarīīīī, lai gan man jau viņš ir sācies, bet nu i mean siltāku tā, lai var sākt fotogrāfēšanas sezonu unun iet saulītē fotogrāfēt lietas. mm. protams, vēl tik jāsagaida līdz manu mazulīti salabos, pašlaik viņš atrodas remontā unun es ilgojos pēc viņa. ;(
un vispār es tā mazliet ļoti dievinu pamosties no rītiem ar saulītes spīdēšanu acīs. tas ir tā kkā maģiski skaisti un gribas visu turpmāko dienu smaidīt un spīguļot un vnk būt happy. murrr. ^______^
DSC00490-2
nū kkā tā es izskatos no rītiem draudzējoties ar saulīti un esot laimīga. i look like a dork. *giggle*

skan: the cure – friday i’m in love, robin thicke – meiple, robin thicke – shakin’ it 4 daddy, fergie – london bridge, utt.

20090821

jelgavastrips.














jelgavastrips izdevies. un jā jelgava ir tik maziņa ka to var iemācīties no galvas vienas dienas laikā. cik žēl ka ar rīgu tā nevar. tātad izbraucām 11tos uz jelgavu ar daudz ēst somā, fotoaparātu un sportiem kur meklēt kastīties. jā jā tās ir trīs lietas kas ir svarīgākās mūsu dzīvē. sō what. :P nonācām jelgavā un bija tāds wtf kāpēc te izskatās pēc siguldas un vispār kāpēc LV visas pilsētas izstās vienādas. lol bēt nu jā jelgava. sākām savu ceļojumu lai atrastu pirmo kastīti pastaigājām nedaudz pa neatļautām vietām un dzelzceļa sliedēm bēt bija jautri. daudz bilžu ar dzelžiem, murrrr. nja ik vienam taču ir tādas dzelzceļa bildes un mēs nenomirām tik uz mums dīvaini skatījās. oh well. kastīte atrasta es tik ar laiku nedaudz nofailoju bēt kurš gan to uzzinās. *giggle* jāpiemin arī burkāna nāve un galiņš kurš nolūza un palika dzīvs. lol. turpinājām savu ceļu uz nākošo kastīti, kur protams bija sācies remonts so no more kastīte there. :( un jā izskatās ka jelgavā viņi bieži neredz cilvēkus ar karti un fotoaparātiem jo jā visi tā dīvaini skatījās uz mums lai gan it kā vārdu idiot uz pieres no rīta nomazgājām. :D tad ceļojums turpinājās pāri tiltiņam kur nedaudz nogājām no ceļa lai apskatītu LLU ēku. naiss place gribētos tādā ēkā mācīties, tikai ne to ko tur māca. tad devāmies tālāk pār otro tiltiņu un nu jau bijām jelgavas otrā daļā. tur sanāca kkāds murgs ar ielām, šķiet viņi paši viņas neatšķir vai aŗi nemāk saskaņot ar karti. viņiem tur jauks cietums. smuki izskatās. :P runājām tizlā akcentā un manliekas izsmējāmies ne pa jokam. tā meklējām pamestopusuzcelto slimnīcu kādu laiciņu un jā kastīti tur neatradām, bēt such a faking ōsōm place. nozudām tur mākslas meklējumos uz vismaz 3h. just ideāla vieta gribētos tādā dzīvot. saule, skats un jā mirkļi. beigās nevēlējāmies nemaz doties prom. tā sēdējām pēdējā stāva balkonā pāris stāvu kritienā lejā un apbrīnojām jelgavu no augšas. gribējās tur sagaidīt saulrietu bēt nu jā vēl bija kastītes jāmeklē tā ka šo vēlmi atliksim uz citu reizi, bēt obligāti tur aizdosimies vēlreiz. verī naiss. iesaku jebkuram tur aizdoties kam nav bail no pamestām mājām, augstuma, sienu trūkuma un nepabeigtām kāpnēm un kas spēj novērtēt tādas vietas kā tā. ir uz ko pastīties un ko iemīlēt. ^___^ devāmies līdz nākošajam spotam bēt arī tur nesanāca atrast kastīti. trakums. tā devāmies jau atpakaļ uz jelgavas pirmo pusi kad izdomājām ka varētu aizstaigāt līdz vecajai jelgavas cukurfabrikai. ņu mums jau divreiz nav jāsaka ejam ar. nonācām tur un fail huge žogs pie kura sakarinātas visas iespējamās "neviens tevi te negrib" zīmes. bēt vieta tiek noskanēta un tiek nolemts ka šeit jāatgriežas kādu dienu tumsā ar ekipējumu un vēlam paķert kādu čali līdzi drošības apsvērumu dēļ. devāmies atpakaļ uz pirmo jelgavas daļu lai atrastu pēdējo kastīti, taču pa ceļam uzskrējām virsū misteryplace ar mistery kastīti un nedaudz paložņājot apkārt atradām arī šo. heil yēss otrais mistery cache mūsu īpašumā. back to pēdējā kastīte and mission done. kastīte atrasta, cilvēki dīvaini uz mani skatījās, bēt cik labi ka es šeit nedzīvoju. un tad skrienam uz vilcienu lai paspētu mājās līdz 22:00. garām policijas iecirknim, kur uz mums dīvaini viņi visi skatījās, tad garām stadionam kur sexīgi čaļi spēlēja futbolu un caur zaļo parku nonācām stacijā. viss piedzīvojums ir beidzies. miljoniem bilžu, 3 atrastas kastītes un daudz daudz smieklu - visus 347% izdevies jelgavastrips. ^___^ varētu šitā katru nedēļu, vienu pilsētu, kuru divas trakas meitenes ar fotoaparātiem un kastīšmāniju vnk nonestu. būtu jauki. ir tik viegli kad dari šādas lietas kopā ar cilvēku kurš ir identisks tev, nav nekādu sviestu, steigas vai traucēšanas. vari mierīgi pazust mākslas radīšanā un skaistuma apbrīnošanās. mierā. brīvībā. pāldies laimiņ ka esi. :*

skan: 3OH!3 - holler till you pass out, dizzie rascal - bonkers, lilly allen - fuck you, the veronicas - popular un skye sweetnam - boyhunter.